Uzdevumi izglītībā

21.februārī, tiekoties ar Latvijas Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis akcentēja nepieciešamību mērķtiecīgi turpināt uzsāktās reformas, lai panāktu kvalitatīvas pārmaiņas izglītībā, sākot no pirmsskolas līdz pat augstākajai izglītībai.

Ministrs uzsvēra, ka izglītības jomā ir panākts būtisks progress pārmaiņu procesiem, lai radītu vidi kvalitatīvām un modernām izglītības iespējām, kas atbilst 21. gadsimta prasībām. Svarīgākās pārmaiņas saistītas ar pedagogu atalgojuma jaunā modeļa ieviešanu, šā mērķa īstenošanai nodrošinot papildus 45 miljonus eiro, tāpat arī paredzot kritērijus, lai pašvaldības varētu veidot mūsdienu prasībām atbilstošu skolu tīklu. Vispārējas izglītības satura jomā ir sākta turpmākajos gados nozīmīga reformas ieviešana, kas paredz kompetenču pieejā balstīta satura pieeju izglītībā.

Profesionālajā izglītībā uzsākta darba vidē balstītu mācību īstenošana, kas mūsdienās ir viens no produktīvākajiem risinājumiem, salāgojot skolēnu un ekonomikas nozaru vajadzības. Savukārt augstākās izglītības jomā ir pieņemts aktuāls un svarīgs tiesiskais ietvars, studējošo un absolventu reģistrs, kas ir pamats objektīvas informācijas iegūšanai, lai topošie studenti varētu izvēlēties visatbilstošāko studiju programmu, kā arī nepieciešams, lai turpmāk pieņemtu objektīvus lēmumus studiju programmu akreditācijai.

Lai arī izglītības jomā ir sāktas nozīmīgas reformas, tomēr to pilnvērtīgai īstenošanai un ieviešanai ir vajadzīgs daudz vairāk laika nekā viens gads, pauž ministrs. Viņš uzsver, ka mērķus būs iespējams sasniegt tikai tad, ja pārmaiņu procesi tiks turpināti. “Tādēļ jebkura kavēšanās ar lēmumiem, par kuriem sabiedrībā un ekspertu lokā diskutē jau gadiem, aizkavēs kvalitatīvu rezultātu sasniegšanu,” uzsver ministrs. Izglītības pārmaiņu jomu loks ir visaptverošs un skar visas izglītības pakāpes, sākot no pirmsskolas līdz augstākajai izglītībai.

Tikšanās laikā ministrs pārrunāja arī jautājumus, kas saistīti ar augstākās izglītības attīstības plānu. “Mums jāveic pārmaiņas, lai radītu iespējas celt studiju kvalitāti, starptautisko konkurētspēju un izcilību,” saka Šadurskis. Ministrs uzsver, ka, tāpat kā citās jomās, arī augstākajā izglītībā notiek saplūšana, veidojot spēcīgus, globālā mērogā konkurētspējīgus augstākās izglītības attīstības centrus – universitātes. Mērķis ir veidot nosacījumus, lai mūsu vadošās valsts augstskolas ir starptautiski konkurētspējīgas. “Attīstībai, izaugsmei un 21.gadsimta izglītības vajadzībām ir nepieciešamas pārmaiņas,” saka ministrs.

Tāpat ministrs akcentēja Latvijas zinātnes attīstību, informējot par Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta līdz šim valsts mērogā vērienīgākā un starptautiska mēroga zinātnes projekta CAMART² uzsākšanu sadarbībā ar Zviedrijas vadošajām augstskolām. “Šāda mēroga projekti vēlreiz spilgti apliecina mūsu zinātnieku augsto kompetenci, kas tiek novērtēta pasaules mērogā,” uzsver Šadurskis.

No IZM

Jauns uzstādījums

2006.gadā tika izstrādātas izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.–2013. gadam - “Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšana atbilstoši darba tirgus pieprasījumam” (MK 2006. gada 27. septembra rīkojums Nr. 742)

Studējošo kopskaits 2004./2005. ak. g. bija 130693, kas par 46% vairāk nekā 1999. gadā. Studentu skaits uz 10 000 iedzīvotāju bija 556. (ES vidēji – 371). Sadarbībā ar darba devējiem izstrādāti un apstiprināti 145 profesiju standarti augstākajā izglītībā. Latvijā tikai 5,2% no kopējā augstskolu studentu skaita (no valsts budžeta studiju vietās - 12,5%) studēja dabaszinātņu un matemātikas jomās. ES vidējie rādītāji 2004. gadā bija 11,8%. Paredzēts, ka valsts budžeta finansējums augstākajai izglītībai procentos no iekšzemes kopprodukta 2007. gadā būs vismaz 0,8%, 2008. gadā vismaz 1,1%, 2009. gadā vismaz 1,4%, 2010. gadā vismaz 1,5%.

Valsts budžeta finansējuma apjomam uz vienu studējošo no valsts budžeta līdzekļiem 2007.gadā būtu jāsasniedz vismaz 2700 latu, 2010. gadā vismaz 4000 latu. Valsts budžeta finansējums augstākajai izglītībai procentos no iekšzemes kopprodukta 2007. gadā jābūt vismaz 0,8%, 2008. gadā vismaz 1,1%, 2009. gadā vismaz 1,4%, bet 2010. gadā vismaz 1,5%. Noteica, ka no valsts budžeta dabaszinātnēs, inženierzinātnēs, medicīnas un vides zinātnēs jāstudē vismaz 51% no vietu kopskaita. Valsts budžeta finansējamo studiju vietu finansiālais nodrošinājumam jābūt 2007.gadā  vismaz 83% no optimālā, 2010. gadā 95% no optimālā.

 

 

2018.gada spēles

Latvijas Olimpiskās komiteja (LOK) saņēmusi Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) sūtīto ielūgumu Latvijas komandas dalībai XXIII Ziemas Olimpiskajās spēlēs Phjončhanā (Korejā), kas notiks 2018.gadā no 9. līdz 25.februārim. Phjončhanas ziemas Olimpiskajās spēlēs piedalīsies vairāk kā 3000 planētas izcilāko ziemas sporta veidu pārstāvju no apmēram 100 pasaules valstīm. Tiks sadalīti vairāk kā 100 medaļu komplekti 15 sporta veidos – kalnu un distanču slēpošanā, biatlonā, frīstaila slēpošanā, ziemeļu divcīņā, tramplīnlēkšanā, snovbordā, šorttrekā, ātrslidošanā, daiļslidošanā, hokejā, kērlingā, bobslejā, kamaniņu sportā un skeletonā.

Atzīmējot šo datumu, SOK prezidents Tomass Bahs atzīmēja, ka Phjončhanas ziemas Olimpiskās spēles atklās jaunus apvāršņus. “Tās apvienos Korejas cilvēkus un viņu kaislību ar visu pasauli, un Phjončhana kļūs par Āzijas ziemas sporta centru. Pirmo reizi Olimpiskā sporta maģija uz sniega un ledus būs Korejā. Novēlu visiem atlētiem veiksmi un SOK vārdā ielūdzu viņus tieši pēc gada piedalīties XXIII Ziemas Olimpiskajās spēlēs Phjončhanā.”

LOK atzīmē, ka turpinās Latvijas sportistu gatavošanās četrgades nozīmīgākajam ziemas sporta notikumam pasaulē, kas notiek asas konkurences apstākļos, ar mērķi atnest uzvaru Latvijai. Latvijas Olimpiskā komanda “Phjončhana 2018” provizoriski varētu sastāvēt līdz 43 sportistiem, pārstāvot 10 sporta veidus.

 

Projekti, koncepcija, plāni - 1997. gads

Pirmā plašākā augstākās izglītības attīstības koncepcija tika izstrādāta 1997. gadā. Koncepcija bija nodota sabiedriskai apspriešanai un publicēta laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 1997. gada 30. oktobrī 285 numurā, ar turpinājumiem 286., 287., 288., 289. numurā. Pamatā to izstrādāja Augstākās Izglītības padome.

Koncepcija bija veidota, balstoties uz starptautiski atzītiem izglītības standartiem un tās mērķis - tuvināt Latvijas augstāko izglītību pasaules attīstītāko valstu grupai jau 2003. gadā.

Koncepcija izvirzīja divus svarīgus uzdevumus:

- klasificēt studiju un augstākās izglītības programmas pēc to atbilstības universitātes un neuniversitātes tipa studiju līmenim, atjaunot augstskolu zinātnisko un akadēmisko personālu;

- principiāli pārstrukturēt augstākās izglītības nozares atbilstoši jaunajām darba tirgus prasībām.

Koncepcijā augstākās izglītības attīstības plānošana bija iedalīta divos posmos - pirmajā posmā līdz 2003. gadam un koriģētajā posmā līdz 2010. gadam. Līdz 2003. gadam finanses no valsts budžeta bija paredzēts palielināt 1,4 reizes salīdzinājumā ar 1996./97. ak. gadam.

Koncepcija paredzēja pakāpeniski palielināt profesionālās augstākās izglītības programmas, lai 2003. gadā studējošo skaits šajās programmās sasniegtu 40% no kopējā studējošo skaita. Bija paredzēts attīstīt triju kategoriju profesionālās augstākās izglītības programmas:

- praktiski orientētas īsa laika programmas koledžās;

- vidēji ilga laika programmas profesionālās augstskolās;

- programmas universitātēs, saistot tās ar praksi uzņēmumos un potenciālās darba vietās.

Kopš 1993./94. ak. gada studējošo skaits bija pieaudzis 2,6 reizes, izveidotas 13 jaunas augstskolas.

Koncepcija neparedzēja jaunu universitāšu un universitāšu tipa augstskolu dibināšanu, bet veikt esošo diferenciāciju un veicinot radošo sacensību starp augstskolām.

Koncepcijā tika izveidots jauns augstskolu iedalījums.

Universitātes tipa izglītība būtu:

- akadēmiskā izglītība, kuru beidzot iegūst bakalaura, maģistra grādu;

- profesionālā augstākā izglītība universitātēs un tām pielīdzinātās augstskolās.

Neuniversitātes tipa augstskolas būtu:

-        īsa laika (1-3 gadi) profesionālā augstākā izglītība;

-        vidēji ilga laika (3 un vairāk gadi) studijas profesionālajās augstskolās.

Koncepcija paredzēja, ka līdz 2003. gadam 17% no universitātēs pamatstudijās studējošo skaita tiek uzņemti maģistrantūrā, 4% - doktorantūrā.

Bija paredzēts, ka, sākot ar 1997./98. akadēmisko gadu, 1,5 reizes jāpalielina augstskolās pamatdarbā strādājošo profesoru skaits.

Par nozīmīgu uzskatāms koncepcijas ieteikums par nepieciešamību izvērtēt studiju programmas to satura un pārbaudījumu aspektā, reducējot, konkretizējot un novēršot paralēlismu. Bija ieteikums vairāk uzmanības veltīt studiju kvalitātei, plašai zinātniskai kompetencei, vairāk laika paredzēt patstāvīgām studijām.

Par augstākās izglītības vispārējiem principiem tika noteikti šādi:

-  izglītības iespēju vienlīdzības un taisnīguma, studiju izvēles brīvība;

- studiju un pētījumu nosacījums, kas nodrošinātu augstu kvalitāti, mūžizglītību;

- studiju efektivitātes veicinošu kritēriju izstrādes, kas optimizētu uzņemšanu augstskolā;

- mācībspēku kvalifikācija, lai spētu realizēt pētījumu un studiju nedalāmību un starptautisku sadarbību;

- organizatoriska optimizācija, nodrošinot pēctecību, kvalitatīvi pilnveidojot pārbaudījumu norisi;

- līdzsvarotas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības ieguves iespējas, efektīvas inovāciju sistēmas ieviešana ar līdzsvarotu finansējumu fundamentālajiem un lietišķajiem pētījumiem.

Koncepcijā bija secināts, ka studējošo skaita pieaugums notiek pārsvarā uz maksas studiju rēķina, ka joprojām mazs ir studējošo īpatsvars sociālajās, tiesību, medicīnas un humanitārajās zinātnēs, bet joprojām liels ir studējošo īpatsvars inženierzinātnēs, matemātikā un datorzinātnēs.

Tika izvirzīti šādi analītiskie priekšnosacījumi augstākās izglītības pārstrukturēšanai:

- studējošo skaitu valsts augstskolās nosaka Augstākās izglītības padome;

- studējošo skaita noteikšanai līdz 2010. gadam ieteicams balstīties uz sociāli orientēto valstu modeli (Norvēģija, Somija, Dānija u.c.);

Par galvenajām problēmām tika noteiktas šādas:

- nepietiekams finansējums un neefektīva līdzekļu izlietošana, novirzot galveno finansējuma daļu novecojošās infrastruktūras uzturēšanai;

- izglītības satura un zināšanu tikai daļēja atbilstība tirgus ekonomikai;

-        nepietiekama valsts garantija izglītības kvalitātei un tās kontrolei;

-        faktoloģiskā materiāla iemācīšanas dominēšana studiju procesā;

-        nepietiekama zinātnisko institūtu integrācija augstskolās.

Koncepcija ieteica stingrāk reglamentēt attiecības starp galvenajiem priekšmetiem un brīvās izvēles priekšmetiem, ka jāveido interdisciplinārie centri universitātēs, lielākajās fakultātēs.

Tika izvirzīts nosacījums, ka izsvērtai jābūt augstskolu autonomijai, jo augstskolai jāspēj atbildēt sabiedrībai par saviem lēmumiem, par absolventu kvalifikāciju, ka AII nedrīkst būt pārāk mazas. Koncepcija paredzēja, ka maģistra un doktora grādu var iegūt tikai universitātes tipa augstākās izglītības programmas un pamatā universitātes tipa augstskolās.

Pretrunīgs bija ieteikums, ka profesionālās augstskolās var būt tikai lietišķie pētījumi, ka nevar iegūt maģistra grādu un veidot doktorantūru. Vēlāko gadu prakse liecina par citām attīstības tendencēm.

Koncepcija nepamatoti izvirzīja prasību par studējošo “atbiruma” skaita samazināšanu (no 12.1% 1997. gadā uz 6% 2010. gadā). Izstrādātā koncepcija nebalstījās uz ekonomisko un saimniecisko nozaru attīstību, tajā nepamatoti norādīts uz lielo studējošo skaitu inženierzinātnēs un datorzinātnēs, kā arī kļūdaina bija koncepcijas norāde par nepieciešamību palielināt sociālās zinātnes.

I.Forands

Jubilejas konference

Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes (PPMF) Izglītības pētniecības institūts (IPI) LU 75. konferences Izglītības vadības sekcijas sēdē organizēja konferenci, kas veltīta PPMF Izglītības pētniecības institūta 20. gadadienai. Tajā tika aplūkota starptautisko salīdzinošo izglītības kvalitātes pētījumu (IEA TIMSS, PIRLS, ICCS, OECD PISA, TALIS u.c.) attīstība Latvijā kopš 1992. gada. Jau 25 gadus LU pētnieki Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) uzdevumā pārstāv Latviju skolēnu sasniegumu pētījumos matemātikā, dabaszinātnēs, lasīšanā, IKT, pilsoniskajā un finansu izglītībā plašā valsts, skolas, ģimenes un skolēna raksturlielumu kontekstā. Pētījumos strādā pētnieki no vairāk nekā 80 pasaules, tai skaitā visām OECD un ES valstīm. Notikušajā konferencē tika ziņoti arī paši jaunākie OECD PISA 2015 rezultāti.

Konferences atklāšanā runāja LU prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomā profesore Ina Druviete, VISC direktors Guntars Catlaks un LU PPMF dekāne Malgožata Raščevska. Visi runātāji augsti vērtēja veiktos pētījumus un izteica pārliecību, ka tie tiks izmantoti izglītības reformā. Par starptautisko salīdzinošo izglītības pētījumu Latvijā un Izglītības pētniecības institūta pagātne, tagadne un nākotne stāstīja Jānis Bokāns, Andris Broks, Andrejs Geske, Andris Grīnfelds, Andris Kangro, Juris Zaķis, Oskars Zīds.

Konferencē bija atsevišķi ziņojumi. Profesora Andra Broka referāta tēma bija veltīta „Saziņas sistēmiskuma problēmas mūsdienu izglītības attīstībā”, kurā autors aicināja zinātniskos pētījumos un izglītībā lietot latviskus jēdzienus, kā arī, veidojot nākotni, atskatīties uz pagātnes veikumu.

Profesore Dainuvīte Blūma ziņojumā „Izglītības zinātnes un pedagoģija” akcentēja pedagoģijas zinātnes mērķus un uzdevumus.  Juris Dzelme referātā „Izglītība un ideoloģija” apskatīja dabas zinātņu lomu ideoloģijas veidošanā.

Andreja Mūrnieka ziņojums „Kas nepieciešams sekmīgai izglītības reformai” analizēja reformu pagātnes kļūdas un izteica priekšlikumu, ka jebkurā reformā  nepieciešams plaša diskusija, pieaicinot nozares profesionālus  speciālistus. Ziņotājs izteica argumentētu kritiku patreizējai uzsāktai reformai.

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma