Jau vairākus gadus darbojas Latvijas Olimpiskās akadēmijas un Latvijas Izglītības fonda izveidptā vietne - Latvijassports.lv -, kurā ievietota indormācija par aktuāliem notikumiem sporta jomā, par visām olimpiskajām spēlēm, katra gada populārakajiem sportistiem, dzīves un sportiskā biogrāfija par visu laiku pazīstamākajiem Latvijas sportistiem treneriem, sporta organizatorima. Vietne regulāri tiek papildināta, tajā skaitā no saņemtajiem priekšlikumiem. Tuvojotie tokijas Olimpiskajām spēlēm, aicinam ierosinājumus vietnes papildināšanai.

Eiropas diena

Katru gadu 9. maijā visā Eiropā un arī vietām pasaulē, tiek atzīmēta Eiropas diena -  diena kad tiek svinēta Eiropas kopības sajūta un panāktais miers Eiropā. 2021. gadā, aprit 17 gadi kopš Latvija iestājās Eiropas Savienībā, to padarot par pilntiesīgu Eiropas daļu.

1950. gada 9. maijā Parīzē Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans, apzinoties trešā pasaules kara draudus, kas varētu aptvert visu Eiropu, starptautiskajai presei nolasīja deklarāciju, kurā Francija, Vācija un citas Eiropas valstis tika aicinātas apvienot savu ogļu un tērauda ražošanu, tādējādi ieliekot "pirmo pamatakmeni Eiropas Savienības izveidē". Viņš piedāvāja izveidot Eiropas iestādi, kuras pārraudzībā būtu ogļu un tērauda nozare, kas tolaik veidoja visas militārās varas pamatu.

Šajā dienā sākās Eiropas projekts. Tāpēc arī ES valstu un valdību vadītāju augstākā līmeņa sanāksmē Milānā 1985.gadā tika pieņemts lēmums svinēt 9. maiju kā "Eiropas dienu". Laikā, kad visa pasaule cīnās ar COVID-19 pandēmiju, solidaritāte un savstarpējs atbalsts ir kļuvuši par Eiropas Savienības vadmotīvu. Eiropas diena iezīmē arī svarīgus Eiropas Savienības attīstības jautājumus. Svinot Eiropas dienu, paudīsim atzinības vārdus un cieņu visiem eiropiešiem, kas klātienē un attālināti cīnās, lai izvestu Eiropu no krīzes. Eiropas dienā atcerēsimies ES galvenās vērtības - mieru, brīvību, likuma varu,

 

Atzinība

Mūsdienās pieejamās un, pats galvenais, skolēnam vai studentam apgūstamās informācijas apjoms ir milzīgs. Tas daudziem skolēniem rada grūtības mācību procesā. Daļa skolēnu lielo informācijas daudzumu cenšas „sabāzt galvā”, mācoties mehāniski. Tomēr šādā veidā iegūtās zināšanas nav paliekošas un bieži vien pastāv grūtības tās izmantot konkrētās situācijās.

Vienu no iespējamiem risinājumiem izveidoja Rīgas Angļu ģimnāzijas skolotāju grupa, par to saņemot pirmo Latvijas „Izglītības inovāciju balva”. Tā ir alternatīva pieeja dabaszinību un matemātikas mācīšanas procesam. Šīs pieejas pamatā ir sarežģītu eksaktu sistēmu pielīdzinājums kādam ikdienas dzīvē novērojamam procesam vai parādībai. Izmantojot radušās asociācijas, iespējams savstarpēji sasaistīt elementāras zināšanas par pasaules kārtību ar sarežģītu eksakto nozaru informāciju. Šādi radīta asociācija minētās pieejas ietvaros tiek dēvēta par izpratnes modeli. Tas var būt veidots kā zīmējums, animācija, shēma utt. Tos veido skolēni, bet skolotājs darbojas kā šī procesa organizators un vadītājs.

Latvijas Izglītības fonds 2020. gadā piedalījās Eiropas projektā  - „Radošums un labāka izpratne dabaszinātņu mācīšanā un mācīšanos” - kuru vadīja Bulgarija. Kopējā, daudzvalstu projektā, konsultantu pienākumus veica LIF pārstāvis Romans Vitkovskis, piedalījas izpratnes modeļa līdzautors Uldis heidingers. Šajās dienās saņemta ziņa, ka projekts Bulgārijas valsts aģentūra piešķīra projektam kvalitātes sertifikātu par vispārējo kvalitāti.

 

 

Noslēgusies Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (LSPA) organizētā 14. Baltijas Sporta zinātnes konferences jauno sporta zinātnieku un augstskolu doktorantu zinātnisko darbu konkurss “Sports un veselība pārmaiņu laikā” (Sports Science and Health at a Time of Change). 7 zinātniski pētnieciskajās sekcijās attālināti – ZOOM platformā, pulcējās 88 dalībnieki no 8 valstīm. Kopumā konkursa komisija vērtēja 87 jauno sporta zinātnieku un augstskolu maģistrantu, doktorantu pētnieciskos darbus. Jauno zinātnieku un doktorantu pētījumu konkurss bija veltīta LSPA simtajam jubilejas gadam. Noslēdzoties konferencei, ar uzvarētāju goda rakstiem un Latvijas izglītības fonda naudas balvām 100 Eiro apmērā tika sveikti septiņi labākie jaunie sporta zinātnieki, augstskolu doktoranti un maģistranti, kuri piedalījās konferences jauno zinātnieku darbu  konkursā. Starp septiņiem uzvarētājiem divi no jaunajiem pētniekiem ir LSPA studējošie - maģistrante Luīze Bebriša-Fedotova un doktorants Igors Siminaitis - un viens no Nīderlandes,  viens no Polijas un trīs no Lietuvas.

Pieņemts, ka pastāv divi polāri domāšanas veidi— fiksēta un izaugsmes domāšana. Cilvēki ar fiksētu domāšanu talantus uztver kā nemaināmu un iedzimtu parādību, kas ietekmē un nosaka visu turpmāko dzīvi, ka  spējas ir nemainīgas jeb fiksētas.  Šiem cilvēkiem nereti vērojama tendence padoties pie pirmajām grūtībām. Savukārt cilvēki, kam piemīt izaugsmes domāšana, ir pārliecināti, ka talanti dzīves laikā ir elastīgi — tos var uzlabot un mainīt.

OECD Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA 2018 jaunākais ziņojums, liecina, ka Latvijas 15 gadus veciem skolēniem lielākā mērā nekā viņu vienaudžiem no 79 pētījuma dalībvalstīm piemīt uzskats, ka viņi var attīstīt savas spējas un veicināt savu izaugsmi. Latvijā 72,6% pusaudžu uzskata, ka viņu spējas un apstākļi nav fiksēti un tos var mainīt.  Šis rādītājs ir augstāks tikai Igaunijā (77%), Dānijā (75%), Vācijā (74%), Islandē (72,7 %) un Īrijā (72,7 %), kamēr OECD dalībvalstu vidējais radītājs sasniedz 62,6%. 32 pētījuma dalībvalstīs, to skaitā Latvijā, zēnu un meiteņu uzskatos nav būtisku atšķirību. OECD pētījuma rezultāti rāda, ka tie skolēni, kuriem ir lielāka ticība savām spējām un paļaušanās uz tām,  izjūt lielāku piederību savai skolai,  labi tajā jūtas un kopumā ir apmierinātāki ar savu dzīvi. Tāpat PISA 2018 dati rāda, ka skolēni ar izaugsmes domāšanu izvirza augstākus mācību mērķus, ir vairāk motivēti mācīties un mazāk saskaras ar bailēm no neveiksmēm. Šie skolēni gūst arī augstākus rezultātus PISA 2018 testos lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs. Vidēji OECD dalībvalstīs skolēni, kuriem piemīt izaugsmes domāšana, iegūst augstākus vērtējumus nekā viņu vienaudži ar fiksētu domāšanu. PISA 2018 dati liecina, ka skolēnu izaugsmes domāšanu veicina tas, ka pedagogi sniedz vairāk atbalsta, pielāgo mācību metodes, sniedz atgriezenisko saiti par skolēna stiprajām pusēm. Šie rezultāti uzsver pedagogu būtisko lomu izaugsmes domāšanu veicinošas vides izveidē.

OECD PISA 2018 īstenošanu Latvijā Izglītības un zinātnes ministrijas uzdevumā veic Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūts.

 

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma