Skolotājs

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieku unpētījums sniedz ieskatu kā, mainoties valsts iekārtai un demokratizējoties sabiedrībai, mainās skolotāja loma un pienākumi, kā norisinās pāreja no autoritatīvas pedagoģijas uz līdzvērtīgās skolotāju, skolēnu un vecāku attiecībās balstītu sadarbību. Pētījuma atziņas apkopotas zinātniskajā monogrāfijā «Skolotāju profesionālā identitāte».

Monogrāfijas autoru kolektīvs ir seši pedagoģijas pētnieki no Latvijas un Krievijas augstskolām, un tajā, balstoties uz abās valstīs veiktu skolotāju aptauju rezultātiem, autori izstrādājuši skolotāja profesionālās identitātes strukturāli saturisko modeli. Šāda modeļa izveidošana pētniecības vajadzībām nepieciešama, jo skolotāju profesionālajai identitātei nav stabilas struktūras – tā ir ļoti daudzpusīga un iekļauj dažādās pedagoga lomas un funkcijas, kā arī vērtības, kas laika gaitā mainās. Pētnieki aplūko sešus skolotāju profesijas aspektus – profesijas filozofiju, profesionālās zināšanas, profesionālās lomas, profesionālo attieksmi pret darbu, mijiedarbību ar kolēģiem un profesijas pārstāvniecības uzvedību.

Aptauju, kas Rīgas skolās atkārtotas pēc vairākiem gadiem, rezultāti atklāj, ka profesijas «plusu» skaits pārsniedz «mīnusu» skaitu un skolotājiem ir stabila profesionālā pašapziņa. Analizējot pedagogu vērtību struktūru, profesijas kā misijas izpratne pēdējo gadu laikā ir samazinājusies, un tas, iespējams, saistīts ar pedagoga kā profesijas prestiža samazināšanos. Tāpat ir novērots pedagogu intereses kritums par saskarsmi ar skolēniem, skolotājiem priekšplānā izvirzot savu personības attīstību.

«Mūsdienās skolotāja tēls sabiedrībā mainās, ne vienmēr pozitīvi, nemitīgi paplašinās tā funkcijas. Skolotājs mūsdienās ir zināšanu treneris, bērnu uzraugs, izklaidētājs, sociālais terapeits, kam jāsaved kārtībā tas, ko nav veikusi ģimene. Valsts ierēdņi diktē, kā skolotājam jāstrādā, kāds saturs ir jāliek izglītības un audzināšanas pamatā,» norādīts pētījumā.

Monogrāfija paredzēta pedagoģijas un psiholoģijas pētniekiem un praktiķiem, izglītības jomas vadītājiem, studentiem ‒ topošajiem skolotājiem un to klajā laiž RTU Izdevniecība.

No reitingi.lv

Konference „Profesionālā izglītība Latvijā”

RVT 100

Profesionālās izglītības jomā notiek saturiskas un organizatoriskas pārmaiņas. Apspriest to pilnveides un tālākas attīstības iespējas bija Rīgas valsts tehnikuma 100 gadu jubilejai veltītās konferences mērķis. Kompetence profesionālajā izglītībā definējama kā pierādīta spēja izmantot zināšanas, personīgās, sociālās un/vai metodoloģiskās prasmes darba un mācību situācijās un profesionālajā un personīgajā attīstībā. Konferences organizēšanās sadarbības partneris bija Latvijas Izglītības fonds (LIF).

Par PIKC “Rīgas Valsts tehnikuma attīstības stratēģiju un tās īstenošanu konferencē ziņoja direktore Dagnija Vanaga. Stratēģijas īstenošana pamatā atbilst iecerētajam, veiksmīgi tiek pilnveidota mācību tehniskā un tehnoloģiskā bāze.

Profesionālās un pieaugušo izglītības aktualitātes savā ziņojumā akcentēja Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktore Rūta Gintaute-Marihina. Valstī izveidotas 15 nozaru kartes, izstrādāti 162 profesiju standarti, ieviestas 59 modulārās izglītības programmas, māčibu procesā tiek izmantotas stimulatoru iekārtas un digitālie mācību līdzekļi, profesionāli pilnveidojušies uzņēmumu prakšu vadītāji.

Normunda Ozola - Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vecākā ekonomista - referāts bija veltīts profesionālās izglītības nozīmei Latvijas darba tirgū, kāda ir esošā  situācija un kādi var būt nākotnes izaicinājumi. Valsti ir izteikts darba roku trūkums nozarēs ar augstu vidējo kvalifikāciju. Nepietiekošs skaists jauniešu izvēlas turpināt mācības profesionālajā izglītība, bet no tiem, kas uzsāk mācības, aptuveni trešdaļa neiegūst kvalifikāciju.

Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imnats Lipskis informēja par aktualitātēm bezdarbnieku pārkvalificēšanā un prasmju pilnveides īstenošanā.

Ekonomika doktore, Jēkabpils Agrobiznesa koledžas lektore Ingrīda Veipa izklāstīja iespējamo risinājumu kā piesaistīt jaunos speciālistus Latvijas reģioniem un kāda šajā procesā ir profesionālās izglītības iestādes loma.

Lāsmas Balceraites - Rīgas Valsts tehnikuma Komerczinību un ekonomikas vispārizglītojošo un profesionālo mācību priekšmetu metodiskās komisijas vadītājas - ziņojums bija veltīts profesionālās izglītības izaicinājumiem 21. gadsimtā, uzverot katra personīgās atbildības nozīmīgumu.

Rīgas Valsts tehnikums psiholoģe Zaiga Kriķe un pedagogs Rebeka Grīnfelde emocionāli un atraktīvi izklāstīja pedagoģiskos un psiholoģiskos aspektus dialoga veidošanā starp pedagogu un post Milenium paaudzi. Autores uzskatīja, ka paaudžu nomaiņa ir norma, ka jāpielāgo metodes, pedagogam jābūt spilgtam un jāatklāj spilgtie, jāsaskata jēga un jāpalīdz ieraudzīt jēgu, jāpieņem citi un tad pedagogs būs pieņemts.

Vēl ziņojumus sniedza Nodarbinātības valsts aģentūras speciāliste Edīte Bratka par aģentūras organizētajiem apmācības pasākumiem, SIA „AC Konsultācijas” projekta direktors Artūrs Caune par darba vidē mācībām un veiktajiem pētījumiem un Latvijas Darba devēju konfederācijas projekta vadītāja Jolanta Vjakse par darba vidē balstītu mācību un mācību prakšu īstenošanas iespējām.

Konferenci vadīja un sarunas aktivizēja LIF valdes loceklis, ekonomikas doktors, profesors Jānis Ēriks Niedrītis.

 

Atklāj savu talantu

Datorgrafikas dizainere Katrīna Elizabete Sīle jau trešo gadu pēc kārtas ir izvēlēta par Latvijas vēstnesi 2019. gada Eiropas profesionālo prasmju nedēļā, kas norisināsies no 14. līdz 18. oktobrim. Šajā Eiropas Komisijas organizētajā nedēļā visā Eiropas Savienībā notiks simtiem pasākumu, lai parādītu, kādas priekšrocības profesionālā izglītība un apmācība sniedz cilvēkiem jebkurā vecumā. Kampaņas sauklis ir "Atklāj savu talantu!", bet tās temats šogad – "Profesionālā izglītība un apmācība visiem – iemaņas uz mūžu". Katrīnas Elizabetes Sīles mērķis ir parādīt, ka profesionālā izglītība un apmācība – tā ir gudra izvēle, kuras rezultāts ir augstvērtīgas darba vietas un palielināta nodarbinātība.

Latvijas pārstāve ir viena no vēstnešu grupas no ES dalībvalstīm, kas ir brīvprātīgi piekrituši informēt iedzīvotājus par profesionālo izglītību un apmācību savās valstīs. Eiropas Komisija un valsts institūcijas šim uzdevumam ir izvēlējušies Katrīnu Elizabeti Sīli, ņemot vērā viņas profesionālos sasniegumus, pieredzi un iedvesmojošo personību. Jaunā grafiskā dizainere ir ieguvusi Ekselences medaļu un titulu “Best of Nation” starptautiskā jauno profesionāļu meistarības konkursā “WorldSkills 2017”, kā arī piedalījās jauniešu profesionālās meistarības konkursā “EuroSkills Budapest 2018”. Elizabete Sīle absolvējusi Rīgas valsts tehnikumu.

Pērn 3. Eiropas profesionālo prasmju nedēļas laikā 45 valstīs notika vairāk nekā 1800 pasākumu. Sagaidāms, ka 2019. gadā šī nedēļa piesaistīs vēl vairāk interesentu. Pagājušajā gadā kampaņa sociālajos tīklos sasniedza vairāk nekā 34 miljonus iedzīvotāju.

Np reitingi.lv

NRA Tops

Par pamatu skolu topa veidošanā NRA izmanto centralizēto eksāmenu rezultātus 12. klasēm 2018./2019. mācību gada valsts pārbaudījumos. Veidojot topu, atsevišķi tika skatīta katra mācību iestāde un tās audzēkņu iegūtais vidējais vērtējums (centralizētajos eksāmenos izglītojamo mācību sasniegumi tiek izteikti procentos - no nulles līdz 100%) katrā valsts pārbaudījumā 12. klasēm. Pēc tam tika aprēķināts katras mācību iestādes visu eksāmenu vidējais vērtējums un, ņemot vērā to, veidots tops. Jāpiebilst, ka tika skatītas tikai tās izglītības iestādes, kur tika kārtoti vismaz pieci dažādi eksāmeni un kārtotāju skaits bija vismaz desmit audzēkņu (vienā eksāmenā). Nenoliedzami, skolas kvalitāti neraksturo vien eksāmenu rezultāti, taču tas ir būtisks signāls, kas liecina, kā gadu gaitā notikusi skolēnu un pedagogu savstarpējā mijiedarbība - kā pasniegtas un apgūtas zināšanas.

Šogad NRA skolu topa augšgalā atkal ir atgriezusies Rīgas Valsts 1. ģimnāzija. Audzēkņu zināšanas visos kārtotajos eksāmenos vidēji ir novērtētas ar 84,4% (pērn - 81,2%) - gan eksaktajos, gan humanitārajos mācību priekšmetos iegūti ļoti augsti vērtējumi. RTU Inženierzinātņu vidusskolai - 81,2% (pērn - 82,3%). Otro gadu pēc kārtas trešo pozīciju topā izdevies saglabāt Rīgas Valsts 2. ģimnāzijai. Kopējā tendence rāda, ka gadu no gada kopējais sniegums eksāmenos pasliktinās. Veidojot skolu topu, no kopējā skolu skaita tika atlasītas tikai tās, kurās visos kārtotajos centralizētajos eksāmenos vidējais vērtējums nebija zemāks par 60%. 2014. gadā šādu rezultātu uzrādīja 139 skolas, 2016. gadā - 123, 2018. gadā - 88, šogad - vien 66.

NRA TOPS: 15 labākās Latvijas skolas (no 100)

  1. Rīgas Valsts 1. ģimnāzija
  2. RTU Inženierzinātņu vidusskola
  3. Rīgas Valsts 2. ģimnāzija
  4. Rīgas 94. vidusskola
  5. Rīgas Valsts 3. ģimnāzija
  6. Cēsu Valsts ģimnāzija
  7. Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzija
  8. Āgenskalna Valsts ģimnāzija
  9. Špoģu vidusskola
  10. Daugavpils Valsts ģimnāzija
  11. Siguldas Valsts ģimnāzija
  12. Daugavpils Krievu vidusskola - licejs
  13. Rīgas 64. vidusskola
  14. Valmieras Valsts ģimnāzija, Ventspils Valsts 1. ģimnāzija
  15. Valmieras Pārgaujas ģimnāzija

No NRA

 

Rīgas maratons

Līdz ar jaunā mācību gada uzsākšanu  godināja 2019. gada Rīgas maratona sportiskākās un aktīvākās skolas. Skriešanas svētkos maijā piedalījās 2 655 skolēnu - 1 586 skolēni no Rīgas skolām un 1 069 skolēni no citām Latvijas pilsētām.

Tradīcija skolām un skolēniem sacensties savā starpā un piedalīties skriešanas svētkos tika iedibināta jau 2008. gadā. Kopš 2016. gada ar Latvijas Sporta federāciju padomes atbalstu kausa izcīņā tika aicināti piedalīties skolēni ne tikai no Rīgas, bet arī visas Latvijas.

Šogad Latvijas ātrākās skolas titulu ieguva sporta skola "Arkādija", aiz sevis atstājot Siguldas Valsts ģimnāziju un Rīgas Centra humanitāro vidusskolu. Veicināšanas balvas par skolas komandas kuplāko dalībnieku skaitu un sasniegtajiem sportiskajiem rezultātiem saņēma trīs skolotāji: Līga Spuriņa no Rīgas Centra humanitārās vidusskolas, Laura Janševska no Mežinieku pamatskolas un Linda Grandberga no Rīgas Hanzas vidusskolas.

"Latvijas Skolu kauss 2019" kopvērtējums:

1. Sporta skola "Arkādija"

2. Siguldas Valsts ģimnāzija

3. Rīgas Centra humanitārā vidusskola

4. Limbažu Bērnu un jauniešu centra kapela Eži

5. Āgenskalna Valsts ģimnāzija

6. Mārupes vidusskola

7. Rīgas Futbola skola

8. Aizputes vidusskola

9. Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola

10. Rīgas Hanzas vidusskola

11. Rīgas Valsts 2. ģimnāzija

12. Jelgavas 4.vidusskola

13. Rīgas Pilsētas sākumskola

14. Friča Brīvzemnieka pamatskola

15. Rīgas 66. speciālā vidusskola

16. Smārdes pamatskola

17. Rīgas 21.vidusskola

18. Lielupes pamatskola

19. Garkalnes novada Berģu Mūzikas un mākslas pamatskola

20. Olaines Mehānikas un tehnoloģiju koledža

Maratona skrējiens  Rīgas pilsētā notiek kopš 1991. gada. 2019. gadā pasākums pulcēja 38 398 dalībniekus, t. sk., 4 632 ārvalstniekus no 82 pasaules valstīm un teju 13 tūkstošus bērnu "Rimi Bērnu dienas" ietvaros. Pasākums ir saņēmis prestižo Starptautiskās Vieglatlētikas federāciju asociācijas (IAAF) “Zelta” kvalitātes zīmi (Gold Label).

 

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma