Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas "PISA 2022" pirmie rezultāti parāda, ka Latvijas skolēni pagaidām netiek augstāk par viduvējību.

Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvija pētījumā uzrāda labākus rezultātus par Lietuvu, bet sliktākus par Igauniju. Četru gadu laikā Latvijas skolēnu snieguma matemātikā un lasīšanā samazinājies, dabaszinātnēs - audzis. 2022.gada pētījuma cikla galvenais fokuss bija vērsts uz matemātiku - pētījumā tika vērtēta skolēnu matemātiskā kompetence jeb spēja domāt matemātiski un formulēt, lietot un interpretēt matemātikas problēmas dažādās dzīves situācijās. Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas skolēnu matemātikas kompetence 2022.gada pētījumā samazinājusies par 13 punktiem, salīdzinot ar 2018.gada rezultātu - šogad skolēnu vidējais sniegums novērtēts ar 483 punktiem. Latvijas skolēnu sasniegums esot "statistiski nozīmīgi augstāks" par OECD valstu vidējo līmeni - 472 punktiem un vienlaikus tie "būtiski neatšķiras" no Lielbritānijas, Polijas, Austrijas, Austrālijas, Čehijas, Slovēnijas, Somijas, Zviedrijas un Jaunzēlandes skolēnu vidējiem sasniegumiem. Visaugstākie skolēnu vidējie sasniegumi matemātikā ir skolēniem Singapūrā - 575 punkti. Virs 500 punktiem novērtēts arī skolēnu sniegums Makao, Taivānā, Honkongā, Japānā, Korejā, Igaunijā un Šveicē. Pētījumā 6,4% Latvijas skolēnu uzrādījuši augstus sasniegumus matemātikā, kas ir mazāk par OECD valstu vidējo rādītāju 9%. Šis rādītājs Latvijā ir samazinājies par 1,4 procentpunktiem, salīdzinot ar 2012.gada ciklu, taču pētnieki to nevērtē kā statiski nozīmīgu izmaiņu

Publicēti “QS Pasaules universitāšu reitinga - Ilgtspējība” (QS World University Rankings: Sustainability) - rezultāti. Tajā Latvijas Universitāte (LU) ierindota 695. vietā no 1043 pasaules valstu universitātēm, 290. no 493 Eiropas valstu universitātēm un pirmajā vietā no divām iekļautajām Latvijas augstskolām. “QS Pasaules universitāšu reitingā: Ilgtspējība” augstskolas tiek vērtētas trīs kategorijās: “Ietekme uz vidi”, “Sociālā ietekme” un šogad pievienotā kategorija “Pārvaldība”.

Reitinga veidotāji uzsver: tieši augstskolas ir vispateicīgākā vide, lai, apvienojot pētniecību, jaunu zināšanu apguvi, pārdomātu procesu pārvaldību un iesaistot plašāku sabiedrību, veicinātu ilgtspējības procesu attīstību. Augstskolas  var saņemt vērtējumu atsevišķi katrā vai visās trīs reitinga kategorijās un kopumā. LU visaugstāk novērtēta Izglītības ietekmē (489. vieta pasaulē) un Vides izglītībā (498. vieta pasaulē).

 

 

 

Ilzes Kuzminas raksts „Māja ģimene/skola” (2023. gas 3 .decembrī)

Noslēdzies Latvijas Izglītības fonda un "Latvijas Avīzes" rīkotais konkurss "Jaunais skolotājs", kurā meklējām talantīgus jaunos pedagogus, kuri darbā skolā aizvada pirmos divus darba gadus.

Konkurss notika jau piekto reizi, un tā mērķis ir popularizēt jauno skolotāju pirmo darba gadu pieredzi, noskaidrot skolotāju un skolēnu savstarpējo attieksmi un cieņu, bet tā uzdevumi ir noteikt populārākos jaunos skolotājus, iepazīstināt ar jauno skolotāju darba pieredzi, problēmām, motivēt skolēnus iesaistīties jauno skolotāju un savas skolas vērtēšanā, kā arī paaugstināt skolotāja prestižu.

Statistika liecina, ka Latvijā skolās skolotāju trūkst, jo sevišķi jaunās paaudzes, taču konkursa žūrija saņēma vairāk nekā divdesmit brīnišķīgas vēstules par lieliskiem jaunajiem skolotājiem. Darba gaitas nesen uzsākušos pedagogus konkursam pieteica gan viņu skolēni, gan kolēģi un skolu vadītāji, gan arī jauno skolotāju ģimenes locekļi.

Vairāki no konkursam pieteiktajiem jau kā skolotāji atgriezušies mācību iestādēs, ko paši absolvējuši, bet viena no konkursam pieteiktajām pedagoģēm – Raiņa Daugavpils 6. pamatskolas skolotāja Violeta Truškina – ir skolotāja jau trešajā paaudzē.

Visvairāk konkursam tika pieteikti sākumskolas skolotāji, taču daudz bija arī dabaszinātņu skolotāju.

Daudzi konkursam pieteiktie ir aktīvi ārpusklases pasākumu rīkotāji, gatavo skolēnus mācību priekšmetu olimpiādēm. Pirmo reizi konkursam bija pieteikti arī tehnikumu pedagogi.

Konkursa žūrijai, kurā bija Latvijas Izglītības fonda valdes priekšsēdētājs Ilgvars Forands, fonda valdes locekļi Latvijas Universitātes profesors Andris Kangro, augstskolas "RISEBA" asociētā profesore Raina Vīra, uzņēmuma "Latvijas Mediji" valdes locekle, grāmatnīcu tīkla "Globuss" vadītāja Evija Veide un "Latvijas Avīzes" žurnāliste Ilze Kuzmina, nebija viegli izraudzīties konkursa laureātus. Tomēr gala rezultātā uzvarētāji noskaidroti. Tie ir:

• Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskolas dabaszinību un bioloģijas skolotāja Danuta Eva Bite un Rīgas Juglas vidusskolas bioloģijas, dabaszinību un medicīnas pamatu skolotājs Georgs Gibals. Abiem jaunajiem skolotājiem balvā – 800 eiro stipendija no Latvijas Izglītības fonda.

Par konkursa laureātiem izvēlēti:

• Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas, pirms tam Dobeles Valsts ģimnāzijas ķīmijas skolotāja Laura Laimiņa, Ogres Valsts ģimnāzijas ģeogrāfijas skolotājs Rinalds Onckulis, Jūrmalas Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Baiba Puriņa. Šie skolotāji saņems balvā katrs pa 400 eiro datora iegādei.

"Latvijas Avīze" savu speciālbalvu nolēma piešķirt Rīgas Anniņmuižas vidusskolas sākumskolas skolotājai Jekaterīnai Meļeško.

Vērtējot saņemtās vēstules un konkursa rezultātus, I. Forands teic: "Ir prieks redzēt, ka jaunie skolotāji ne tikai māca savu priekšmetu, bet ir arī aktīvi ārpusklases un ārpusskolas darbā. Daudziem ir savi hobiji, ar ko tie aizrāvušies.

Ja skolotājs ir labs, tad parasti bērni cenšas viņam līdzināties. Tāpēc ir svarīgi, lai jaunie skolotāji būtu daudzpusīgi cilvēki ar plašām interesēm."

Ar konkursa laureātiem žūrijas pārstāvji sazināsies personīgi un dosies uz skolām viņus apsveikt. Vairāk par jaunajiem skolotājiem varēsiet izlasīt "Latvijas Avīzē".

Spēj iedvesmot ar savu dzīvesprieku

  • "Danuta savus mācību priekšmetus māca ar lielu entuziasmu un nodod skolēniem savas zināšanas praktiskai darbībai. Ja ir jānosauc skolotājs, kurš nekad neatteiks palīdzību, tad tā noteikti ir Danuta. Skolotāja motivē skolēnus gatavoties mācību olimpiādēm un konkursiem, kurās tiek gūti labi rezultāti. Danuta, veidojot mācību stundas saturu, ievēro katra vecumposma bērnu īpašības, meklē jaunus mācību stundu materiālus, idejas, kā mācību vielu padarīt interesantāku. Viņa vienmēr cenšas ieinteresēt un motivē bērnus izmantot pieejamos resursus, lai radītu patīkamu vidi ikdienā un svētkos. Jā, skolēniem patīk, ja viņi tiek iesaistīti un tiek uzticēta lielāka atbildība. Viņa spēj iedvesmot ar savu dzīvesprieku. Novēlu, lai viņai pietiek spēka un izturības turpināt, tāpat kā iesākts, un kļūt par padomdevēju un atbalstu daudziem skolēniem un viņu vecākiem," tā par Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskolas dabaszinību un bioloģijas skolotāju Danutu Evu Biti pieteikuma vēstulē raksta vidusskolas skolēna mamma Laila Balode.
  • "Skolotājs Georgs Gibala uzskata, ka tieši darbs skolā ļauj skolotājam būt mūžīgi jaunam, jo nemitīgi jāseko visām tehnoloģiju, modes un valodas tendencēm, kuras ir aktuālas jauniešiem – tas ļauj viegli un ērti saprasties ar jauniešiem, vienlaikus iemantojot skolēnu ievērību, kaut vai no rīta gandrīz no teju ikviena sastaptā gaitenī saņemot rīta sveicienu vai iedotu "pieci" plaukstā. Skolēni uz skolotāja stundām iet ar vēlmi mācīties, izprot apgūto; izdara vairāk, nekā prasīts; viņi spēj piešķirt jēgu un vērtību savam ieguldītajam darbam. To, vai stunda ir izdevusies, var pateikt pēc tā, ka starpbrīdī skolēni uzdod interesējošus jautājumus. Par skolotāja darbu runā arī tas, ka skolēns, paša vadīts, ierodas uz pēcstundu konsultācijām nevis lai pārrakstītu vai uzrakstītu pārbaudes darbu, bet gan lai mācītos, vingrinātos labākās savas versijas radīšanā. Georgs neatceras pēdējo reizi, kad kāds būtu jautājis: "No cik sākas četrinieks?", bet gan tā vietā saņem lūgumus padomam par to, kas un kā būtu jādara, lai iegūtu vairāk," par Rīgas Juglas vidusskolas bioloģijas, dabaszinību un medicīnas pamatu skolotāju Georgu Gibalu pieteikuma vēstulē raksta vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā Ina Zeltiņa.

 

 

Noslēdzies laikraksta „Latvijas Avīze”” un Latvijas izglīības fonda izsludinātais konkurss „Jaunais skolotājs”. Konkursa mērķis bija popularizēt jauno skolotāju pirmo darba gadu pieredzi, noskaidrot skolotāju un skolēnu savstarpējo attieksmi un cieņu.

Konkursa vērtētāji saņēma vēstules no skolu vadītājiem, skolotājiem, skolēniem, no pašiem pretendentiem, arī no skolēnu vecākiem. Vēstules bija dažāda satura, dažāds to noformējums.

Stendes pamatskolas bērni bija sagatavojuši savas skolotājas portreta zīmējumus, Jelgavas skolotāja atsūtīja  pieteikumu ar daudzām fotogrāfijām, Preiļu novada nelielā skola savā pieteikumā bija paudusi prieku, ka skolā beidzot ir  „skolotājs vīrietis - kas ir pozitīvs pienesums visiem skolas zēniem” un ar „skolotāja ēru skola kļuvusi pa tehnoloģiju guru, skolā ienākušas 3D tehnoloģijas” un darbojas robotikas pulciņš. Dobeles valsts ģimnāzijas  skolotāja bija atsūtījusi konkursam pieteikumu par savu bijušo skolnieci, tagad jau kolēģi - ķīmijas skolotāju, kas savu darbu prezentājusi starptautiskā konference Francijā un Latvijas universitātes ķīmiķu dienās ieguvusi balvu - „Zelta jaunais ķīmiķis”.  Arī Ogres Valsts ģimnāzija konkursam pieteica savu absolventu, tagad jau vēstures skolotāju, 10 klases audzinātāju, kuru „skolēni raksturo kā cilvēku ar senu dzvēseli, jo viņa emocionālā inteleģence, aizrautība un empātijas pret skolēniem rada drošibas un miera sajūtu.” Jūrmalas Valsts gimnāzija pieteica latviešu valodas un literatūras skolotāju, 10 klases audzinātāju, kuras "aizraušanās ir teātris, viņa esot Dramaturgu teātra aktrise un skolotājas vadītājās stundās teātris esot klātseošos. Skolotāja kopā ar skolēniem piedalījusies Rīgas maratonā un Pasaules skriešanas čempionātā.”  Savukārt Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskolas dabaszinību skolotāja palīdzējusi sagatavoties klasei kļūt par „laureātu AS „Latvijas valsts meži” un Latvijas Olimpiskās komitejas konkursā „Meža olmpiāde””, vairāki skolēni ieguvuši uzvaras bioloģijas olimpiādēs. Arī rīdzinieki virzījuši jaunos skolotājus. Rīgas Juglas vidusskola izvirzījusi bioloģijas un dabaszinību skolotāju, kurš pirmās zināšanas ieguvis medicīnas studījās, bet skolā „nonācis nejauši, jo par to paldies esot jāsaka LU vīri kora „Dziedomis” kormeistaram, kurš koristam (skolotājam) pasacījis, ka skolā nepieciešams skolotājs.”  Juglas vidusskolā esot tradīcija  - katru gadu pēdējā zvanā 12-klasnieki uzaicinot uz goda stundu iecienītāko skolotāju un šādu uzaicinājumu konkursam izvirzītai skolotājs sāņemis jau atkārtoti.

Pieteikumus konkursam iesūtīja no tehnikumiem, vidusskolām, pamatskolām, ģimnāzijām. Izvirzīti bija ķīmijas, fizikas, vēstures, ģeogrāfijas, datorikas, latviešu valodas un literātūras, franču valodas, angļu valodas, bioloģijas, sociālo zinību, mūzikas, sporta, uzņēmejdarbības un sākumskolas skolotāji.

Vērtēšanai komisija izmantoja vairākus kritērijus - darbība stundās, ārpusklases aktivītātes, ārpusskolas aktīvitātes, bet kā papildus kritēriju - skolotāja vaļas prieks, jo skolotājs šajā jomā var  būt paraugs skolēniem.

Lai arī cik sarežģīti bija rast piecu komisijas locekļu kopvērtējumu, komisija par konkursa laureātiem noteica:

Kalndavas Kārļa Mīlenbaha vidusskolas dabaszinību un bioloģijas skolotāju Danuti Evu Biti un Rīgas Juglas visusskolas bioloģijas, dabaszinību un medicīnas pamatu skolotāju Georgu Gibalu. Viņiem tiks izmaksāta stipendija - katram 800 eiro. Labāko pieciniekā iekļāva - Dobeles Valsts ģimnāzijas ķīmijas  skolotāju Lauru Laimiņu (tagad jau Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas ķīmijas skolotāja), Ogres Valsts ģimnāzijas ģeogrāfijas skololotāju Rinaldu Onckuli un Jūtrmalas Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literātūras skolotāju Baibu Puriņu. Viņiem tiks izmaksāt stipendija datora iegādei, katram 400 eiro.

Fonds sveic  visus konkursa dalībniekus un novēl panākumus visās dzīves un darba jomās.

2022./2023. mācību gada laikā 123 skolēni no Latvijas piedalījušies 24 starptautiskajos pasākumos Baltijas, Eiropas un pasaules mērogā. Kopā tika iegūtas 7 zelta medaļas, 20 sudraba medaļas, 28 bronzas medaļas, kā arī 12 atzinības raksti par labu sniegumu.

Starptautisko pasākumu dalībnieki mācās vai ir absolvējuši šādas Latvijas izglītības iestādes: RTU Inženierzinātņu vidusskolu, Rīgas Valsts 1. ģimnāziju, Rīgas 64. vidusskolu, Oskara Kalpaka Liepājas 15. vidusskolu, Ādažu vidusskolu, Jūrmalas Pumpuru vidusskolu, Saldus novada pašvaldības Druvas vidusskolu, Starptautisko skolu "Ekziperī", Rīgas Valsts 2. ģimnāziju, Āgenskalna Valsts ģimnāziju, Rīgas 10. vidusskolu, Rīgas Franču liceju, Jelgavas Pārlielupes pamatskolu, Rīgas 49. vidusskolu, Mārupes pamatskolu, J. G. Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskolu, A. Pumpura Rīgas 11. pamatskolu un Cēsu Valsts ģimnāziju.

Kontakti

Mālpils iela 9 , Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE

Tālrunis: 22065101

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma