2020. gada 22. oktobrī publicēti OECD Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA 2018 testa uzdevumu un aptaujas jaunākie rezultāti, kas liecina, ka Latvijas 15 gadu veco skolēnu globālā kompetence atbilst Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu vidējam līmenim. No kopumā 27 OECD valstīm un partnervalstīm Latvijas 15 gadu vecie skolēni ar 497 punktu rezultātu ierindojas 9. vietā. Visaugstāko sniegumu testā uzrādījuši Singapūras skolēni, kam seko pusaudži no Kanādas un Honkongas Ķīnā.

OECD pētījuma rezultāti  liecina, ka Latvijā 93% skolēnu ikdienā sazinās divās vai vairāk valodās, kas ir augstākais radītājs šo 27 dalībvalstu vidū. Līdzīgi jeb vairāk nekā 90% tā ir arī, piemēram, Horvātijā, Maltā un Igaunijā. Tikai 12% OECD valstu 15 gadus veco skolēnu norādījuši, ka nemācās nevienu svešvalodu, kamēr 50% pusaudžu ikdienā apgūst divas vai vairāk svešvalodas, toties Latvijā šādu skolēnu relatīvais skaits ir 94%.

Vairāk nekā 53% Latvijas 15 gadu veco skolēnu vēlas izzināt citas kultūras, vairāk nekā 75% skolēnu ir zināšanās par tādiem globāliem izaicinājumiem kā bads un nabadzība. Gandrīz 72% skolēnu piemīt zināšanas par dzimumu līdztiesību dažādas pasaules daļās. Apmēram 75% skolēnu norādīja, ka varētu izskaidrot klimata izmaiņas un to ietekmi dažādās valstīs, bet 58% pusaudžu viegli vai ar nelielām pūlēm varētu izskaidrot ekonomiskās attīstības ietekmi uz vidi.  Salīdzinot ar citām OECD valstīm un partnervalstīm, Latvijas skolēnu sniegums bijis zemāks tādās jomās kā izpratne par citu cilvēku pasaules uzskatiem un perspektīvām, kā arī rīcība, domājot par kopēju labumu un ilgtspējīgu attīstību. Latvijas pusaudži mazāk iesaistījušies aktivitātēs globālās kompetences attīstībai nekā tas novērojams citās valstīs. Aktivitāšu vidū ir, piemēram, mācīšanās par citām kultūrām, konfliktu risināšana, cilvēku no citām kultūrām perspektīvu izzināšana un iepazīšanās ar starptautiskajām ziņām internetā vai laikrakstos. Globālā kompetence ir spēja izprast reģionālas, globālas un starpkultūru problēmas, saprast un novērtēt citu cilvēku pasaules uzskatus un perspektīvas, iesaistīties atklātā, brīvā un efektīvā dialogā ar cilvēkiem no atšķirīgām kultūrām un rīkoties, domājot par kopēju labumu un ilgtspējīgu attīstību.

OECD PISA 2018 globālās kompetences novērtēšanas testā piedalījās 27 valstis, aptaujā – 66 valstis, taču kopumā OECD PISA pētījumā iesaistījās apmēram 117000 15 gadu vecu skolēnu no 79 valstīm. Latviju pētījumā pārstāvēja 5985 skolēni no 308 skolām.

“Quo vadis Latvijas izglītība”.

2019. gadā Tartu Universitātes apgrozījums bija 200 miljoni eiro, turklāt tas palielinās gadu no gada. 2020. gada valsts budžeta finansējums augstākajai izglītībai un zinātnei visām Latvijas augstskolām kopā ir vien 68,7 miljoni eiro. Tartu Universitāte tiek pilnībā finansēta no valsts, atšķirībā no Latvijas augstskolām, kurām lielākā daļa finanšu līdzekļu ir jāpiesaista no ārējiem avotiem. Ar šādu valsts atbalstu cerības uz Latvijas augstskolu iekļūšanu pasaules TOP 500, ir ļoti niecīgas.

2020.gada 6.oktobrī valdībā apstiprināti jauni noteikumi par vispārējās izglītības un profesionālās izglītības akreditāciju. Izglītības iestādes un izglītības programmas turpmāk tiks akreditētas, vērtējot sniegumu četrās jomās – atbilstība izvirzītajiem mērķiem, mācību kvalitāte, iekļaujoša vide un laba pārvaldība. Akreditācijā iekļauta arī izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšana. Izmaiņas vispārējās izglītības un profesionālās izglītības akreditācijā stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī, bet attiecībā uz pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāju novērtēšanu – 2021. gada 1. septembrī.

Turpmāk ikgadējam pašnovērtējuma ziņojumam būs publiskojamā daļa un nepubliskojamā daļa, savukārt vērtējot izglītības kvalitāti tiks analizēta gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā informācija par izglītības iestāžu darbību. Vienlaikus paplašinātas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas iespējas izglītības kvalitātes vērtēšanā (izglītības iestādes datu analīze, elektronisko aptauju izmantošana, akreditācijas ekspertu saziņa utt.).

Izglītības kvalitātes valsts dienestam (IKVD) ir tiesības atteikt izglītības programmu akreditāciju, ja dokumentu izpētē pirms akreditācijas izglītības iestādes darbībā tiks konstatēti būtiski trūkumi, kuri nebūs novērsti uzdotajā termiņā, vai kaut viens kritērijs būs novērtēts ar kvalitātes līmeni “nepietiekami”.

Izglītības iestādes un izglītības programmas akreditēs uz sešiem gadiem, ja visos izglītības kvalitātes kritērijos būs iegūts vērtējumus “labi”, “ļoti labi”, “teicami”, vai uz sešiem gadiem ar nosacījumu pēc diviem gadiem vērtēt kritērijus, kuri iepriekš novērtēti ar kvalitātes līmeni “jāpilnveido”. Ja arī atkārtotā vērtēšanā izglītības kvalitātes līmenis būs pilnveidojams, IKVD aicinās Izglītības un zinātnes ministriju vai izglītības iestādes dibinātāju lemt par nepieciešamību rosināt ārkārtas akreditāciju.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) ārkārtas pilnsapulcē par tās prezidentu ievēlēts ķīmiķis Ivars Kalviņš, kurš  solīja veikt trīs izmaiņas, lai sabiedrības acīs vairāk asociētos ar modernu un mūsdienīgu zinātnes izcilības centru - stiprināt saikni ar uzņēmēju organizācijām, plašāk iesaistīt gados jaunos akadēmijas locekļus LZA struktūru darbībā, kā arī mainīt akadēmijas Senāta darbības akcentus no pārsvarā iekšējo jautājumu apspriešanas uz kritisko ārējās sadarbības virzienu identifikācijas, uzdevumu izvirzīšanas un to izpildes organizēšanu, ieskaitot viedokļa veidošanas un lobēšanas pasākumus ar politiķu un augstāko ierēdņu līdzdalību.

I.Kalviņš  ir profesors un LZA īstenais loceklis, Ukrainas Medicīnas un stomatoloģijas akadēmijas goda loceklis, Rīgas Tehniskās universitātes Goda doktors un Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas īstenais loceklis. Tāpat Kalviņš jau 50 gadus strādājot Latvijas Organiskās sintēzes institūtā, kur no jaunākā zinātniskā līdzstrādnieka izaudzis par direktoru.Vairāk nekā 250 izgudrojumu autors, piecu grāmatu autors, vairāk nekā 450 zinātnisku rakstu un vairāk nekā 200 starptautisku konferenču referātu tēžu autors. LZA uzsvēra, ka Kalviņš ir viens no reģistrēto medikamentu mildronāta, leakadīna, belinostata, kapikora, kā arī viens no vairāku klīnisko pētījumu fāzē atrodošos topošo medikamentu autoriem.

Par zinātniskajiem sasniegumiem un inovācijām ieguvis vairāk nekā 25 apbalvojumus, tai skaitā saņēmis LZA Lielo medaļu, Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Zelta medaļu, Gustava Vanaga, Valtera Capa, Cicerona, Ministru kabineta, kā arī Rīgas balvu, Paula Valdena, Hieronīma Grindeļa, Solomona Hillera, Osvalda Šmīdeberga un citas medaļas, ir Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks un Eiropas Izgudrotāju balvas kandidātu finālists kategorijā "Mūža ieguldījums". Piecas reizes ieguvis LZA gada labāko zinātnes sasniegumu balvas laureāta nosaukumu.

No 20. līdz 28. septembrim tiešsaistes režīmā notika Starptautiskā matemātikas olimpiādē, kurā  piedalījās 616 dalībnieki no 105 pasaules valstīm. Latvijas izlasi veidoja Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolnieki Rolands Lopatko, Jānis Pudāns, Ingus Smotrovs, Viesturs Spūlis, Ilmārs Štolcers un Salaspils 1. vidusskolas skolnieks Artis Vijups. Visi Latvijas  dalībnieki olimpiādē ieguva atzinības, iepriekšējo un pirmo reizi Latvijas komandai tas izdevās vien 1997. gadā. Trim no jauniešiem pietrūka viens punkts līdz bronzas medaļai. Tiešsaistes formā 2019./2020. mācību gadā norisinājās kopumā sešas starptautiskas mācību priekšmetu olimpiādes, kā arī četras Eiropas un divas Baltijas līmeņa olimpiādes. No 62 iespējamām godalgām, Latvija dažādās sacensībās izcīnīja 25 bronzas medaļas, astoņas sudraba un trīs zelta medaļas.

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma