Skolu reitingi

Ata Kronvalda fonds ir noteicis jauno, 2019./2020.mācību gada skolu reitingu "Lielā Pūce". Fonds skolu reitingu veido, balstoties uz skolēnu rezultātiem valsts un atklātajās olimpiādēs, skolēnu zinātniskās biedrības konferencēs un citās valsts mēroga zinību sacensībās. Šogad reitingā ir iekļautas 30 valsts ģimnāzijas, 66 "lielās" skolas un 91 "mazās" skolas. Lielo skolu grupā reitinga augšgalā ir - Rīgas Klasiskā ģimnāzija, Rīgas 10.vidusskola, Rīgas 40.vidusskola, Rīgas Franču licejs un Daugavpils tehnoloģiju vidusskola - licejs. Mazo skolu grupā reitinga augšgalā nemainīgi pirmā ir RTU Inženierzinātņu vidusskola, kurai seko Rudzātu vidusskola, Daugavpils Saskaņas pamatskola, Mežciema pamatskola un Špoģu vidusskola. Valsts ģimnāziju skolu grupā reitinga augšgalā ir iekļuvušas Rīgas valsts 1.ģimnāzija, Āgenskalna valsts ģimnāzija, Ventspils Valsts 1.ģimnāzija, Rīgas valsts 2.ģimnāzija un Rīgas Valsts vācu ģimnāzija.

Ata Kronvalda fonds ir nodibinājums, kura mērķis ir Latvijas talantīgāko skolēnu apzināšana un viņu izglītības sekmēšana. Fonda darbība aizsākās jau 1988.gadā un tā dibinātāji bija Izglītības ministrija, Jauno zinātnieku un speciālistu padome, jaunatnes uzņēmums "Kontakts," kā arī virkne jauno zinātnieku un pedagogu.

 

Olimpiādes

No 23. līdz 30.jūlijam tiešsaistes režīmā notika Starptautiskā ķīmijas olimpiāde.
Piedalījās 231 skolēns no 60 pasaules valstīm. Latviju ķīmijas sacensībās pārstāvēja Ogres Valsts ģimnāzijas 12.klases skolniece Anete Patrīcija Raiskuma, kā arī RTU Inženierzinātņu vidusskolas 11.klases skolnieks Džonatans Miks Melgalvis, 12.klases skolnieks Edvards Miķelis Mežciems un 12.klases skolnieks Filips Ēcis un visi izcīnīja bronzas medaļas.

No 20. līdz 26.jūlijam tiešsaistes režīmā notika Eiropas fizikas olimpiāde. Piedalījās 260 dalībnieki no 53 pasaules valstīm. Olimpiādē sudraba medaļas ieguva skolēni Rolands Lopatko un Ričards Kristers Knipšis, savukārt bronzas medaļas ieguva skolēni Edgars Rūdolfs Vītiņš un Jānis Pudāns. Atzinību tika piešķirta Viesturam Spūlim.

Baltijas 26.informātikas olimpiādē, kas tiešsaistes režīmā norisinājās no 20. līdz 22.jūlijam, kopumā godalgoti 32 skolēni. Jauno programmētāju sacensībās piedalījās 71 skolēns no 11 Eiropas valstīm. Bronzas medaļu ieguva Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas skolēns Matīss Kristiņš.

16.maijā tiešsaistes režīmā norisinājās Ziemeļvalstu – Baltijas valstu fizikas olimpiāde. Zelta medaļu saņēma Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas 11.klases skolēns Rolands Lopatko, sudraba medaļu saņēma Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 12.klases skolēns Ričards Kristers Knipšis, savukārt bronzas medaļas saņēma - Jānis Pudāns (Rīgas Valsts 1. gimnāzija 12. klase), Viesturs Spūlis (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija 11. klase), Edgars Rūdolfs Vītiņš (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, 11. klase), Leo Krugļikovs (Rīgas Franču licejs, 12. klase) un Daniels Gorovojs (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, 12. klase).

No 15.līdz 21.aprīlim tiešsaistes režīmā notika Eiropas meiteņu matemātikas olimpiāde. Latviju olimpiādē pārstāvēja Anna Mikuļeviča un Paula Greitāne no Rīgas, Līva Oliņa no Siguldas un Sandra Siliņa no Cēsīm, kura olimpiādē ieguva bronzas medaļu!

 

 

Eksāmeni

Skolēnu vidējais sniegums, salīdzinot ar pērno gadu, par astoņiem procentpunktiem uzlabojies centralizētajā eksāmenā angļu valodā, sasniedzot 70%. Angļu valodā tas ir augstākais rezultāts kopš 2009.gada. Tāpat rezultāti paaugstinājušies franču valodā.. 2019.gadā franču valodas eksāmenā bija 69%, to šogad skolēnu vidējie rezultāti sasniedza 75%. Rezultāti par trīs procentpunktiem uzlabojušies arī vācu valodā, kur skolēnu vidējais rezultāts pieaudzis līdz 74%, kas ir augstākais vidējais sniegums kopš 2009.gada. Uzlabojušies rezultāti v arī matemātikas eksāmenā -vidējais rezultāts ir pakāpies par trim procentpunktiem, sasniedzot 35%. Fizikas eksāmenā 2019.gadā vidējais rezultāts bija 37%, šogad tas ir 41%. Neliels pieaugums arī latviešu valodas centralizētajā eksāmenā - 2019.gadā skolēnu vidējais sniegums bija 49%, šogad  52%.

Vislielākais kritums rezultātos vērojams bioloģijā, kur sasniegts sliktākais rezultāts kopš 2009.gada - salīdzinot ar pagājušo gadu rezultāti nokrituši par četriem procentpunktiem, sasniedzot 53%. Arī ķīmijas eksāmena rezultātos vērojama neliela lejupslīde - ja 2019.gadā eksāmena vidējais rādītājs bija 62%, tad šogad tie ir 59%. Par vienu procentpunktu kritušies vidējie sasniegumi arī krievu valodas eksāmenā, sasniedzot 73% un valsts valodas eksāmenā 9.klašu skolēniem - sasniedzot 63%. Arī vēstures eksāmena rezultāti ir nedaudz pasliktinājušies, no 41% 2019.gadā līdz 39% šogad, sasniedzot sliktāko rādītāju kopš 2009.gada.

Covid-19 pandēmijas dēļ tika daļēji mainīts eksāmena saturs, skolēni eksāmenus pildīja speciālās atbilžu lapās, kuru iepriekšējos gados nebija, un eksāmeni notika bez starpbrīža. Šogad izsniegti 18 800 centralizēto eksāmenu sertifikāti jauniešiem, kuri pamattermiņā kārtoja centralizētos eksāmenus par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi. Lai saņemtu atestātu par vidējo izglītību, skolēniem bija jākārto latviešu valodas, matemātikas un pēc izvēles vienas svešvaloda eksāmens. Obligātos eksāmenus vidēji kārtoja 14 000 izglītojamo. Latviešu valodā eksāmenu kārtoja 14 064 skolēni, matemātikā - 14 383, angļu valodu kārtot bija izvēlējušies 12 340 izglītojamo, krievu - 1784, vācu - 37, franču - seši, vēsturi - 4192, bioloģiju - 1125, fiziku - 898, ķīmiju - 548 skolēni.

2020. gada 15. janvārī, pēc VISC informācijas, kārtot eksāmenus bija izvēlējušies: vēsturi - 6332, fiziku - 1415, ķīmiju - 878, bioloģiju - 1706 skolēnu.

Nevar salīdzināt dažādu gadu eksāmenu rezultātus, ja eksāmenu prasības un saturs bijis dažāds. Kā nozīmīgs salīdzinājums ir eksāmenu nenokārtojošo skaits - 2019. gadā bija 257 caurkritušo, bet 2020. gadā eksāmenu nenokārtoja jau 467  skolēni.

 

 

EKSĀMENS 12.klasei

No intervijas ar Latvijas izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēdētāju, Siguldas valsts ģimnāzijas direktoru Rūdolfu Kalvānu.

Jautājums: Arī 12. klasēm nevajadzēja kārtot eksāmenus?

Atbilde: Šajā situācijā ‒ jā! Un šādai nostājai bija arī liels atbalsts sabiedrībā. Šī sarežģītā plānošana arī to pierāda: maskas, iepirkumi, Valsts ugunsdzēsības dienesta iesaiste dezinfekcijas šķidrumu piegādē, mums jāpērk tūbiņas, salvetes, jāinstruē novērotāji, pašvaldības kolēģi, jādrukā materiāli, daudz kas jāpārmenedžē, "Rīgas satiksme", kas iesaistīta skolēnu vešanā uz skolu, ‒ tur jau var nojūgties! Ārprātīgs resurss! Šķiet, ka tas mums ir princips ‒ par katru cenu šo eksāmenu noturēt. Jautājums, vai tas ir labākais veids, kā sasniegt mērķi. Es saku ‒ nē.

Valdība atbalsta augstskolu pārvaldības reformu, tomēr vairākas organizācijas protestē, uzskatot, ka izmaiņas ir sasteigtas un  nedemokrātiskas.

Paredzēts, ka:

augstskolas iedalīs universitātēs, lietišķo zinātņu augstskolās un mākslas un kultūras augstskolās;

universitātē paredzēs 4000 studējošo, bet kritēriju nepiemēros, ja iestādei būs labi zinātniskie sasniegumi;

rektora amata kandidātus izraudzīsies augstskolas padome, bet ievēlēs senāts;

likvidēt Augstākās izglītības padomi.

Rektoru padome un citas organizācijas nosūtījušas vēstuli Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājai un 13. Saeimas deputātiem, aicinot neatbalstīt IZM piedāvāto juridiski nekorekto projektu, kas būtiski ierobežo augstskolu autonomiju, valsts augstskolās ieviešot politizētu, tiešu ministrijas pārvaldības sistēmu, tādējādi radot nopietnus draudus visas nozares pilnvērtīgai un ilgtspējīgai attīstībai.

Vēstulē teikts, ka likumprojekts virzīts ārkārtējās situācijas laikā, Covid-19 radīto sarežģīto faktisko un tiesisko apstākļu aizsegā, neievērojot Ministru kabineta kārtības rullī noteiktās saskaņošanas procedūras un izvairoties no demokrātiskā valstī pašsaprotamā varas dialoga ar sabiedrību. „IZM nav ņēmusi vērā daudzu jo daudzu valsts institūciju, nevalstisko organizāciju, sociālo un sadarbības partneru viedokļus, apsvērumus un priekšlikumus, kas balstās uz pozitīvo pieredzi un praksi, dodot priekšroku apšaubāmiem un līdz galam nepārdomātiem risinājumiem.

Nedemokrātiskā procedūrā ministrija ir radījusi likumprojektu, kas – tā vietā lai veicinātu sabiedrības iesaisti augstskolu pārvaldībā – augstskolās notiekošos procesus pakļauj ministrijas ierēdņu un politiķu tiešai kontrolei, būtiski ierobežojot augstskolas personāla (studentu, vispārējā un akadēmiskā) spēju ietekmēt un lemt par savu un augstskolas nākotni," norādīts vēstulē. Tās autori aicina Saeimu nodrošināt diskusijas, kurās nozares organizācijas var paust savu viedokli par likumprojektu, kas skar vairākus desmitus tūkstošus valsts augstskolu studentu un docētāju. "Aicinām Valsts prezidentu un Saeimas deputātus pielikt visas pūles, lai tiktu izstrādāts tāds augstākās izglītības pārvaldības modelis, kas ir sabiedrības interesēs un patiesi veicina izcilas augstākās izglītības sistēmas izveidi, kas, savukārt, sekmētu zinātnes, inovāciju un tautsaimniecības attīstību," teikts vēstulē.

Ministre I.Šuplinska Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" norādījusi, ka augstākās izglītības organizācijas ir kā politiskās partijas - sola, bet, kad kaut kas ir jādara, tad iestājas pret, negribot, lai kaut kas mainās.

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma