Pieņemts, ka pastāv divi polāri domāšanas veidi— fiksēta un izaugsmes domāšana. Cilvēki ar fiksētu domāšanu talantus uztver kā nemaināmu un iedzimtu parādību, kas ietekmē un nosaka visu turpmāko dzīvi, ka  spējas ir nemainīgas jeb fiksētas.  Šiem cilvēkiem nereti vērojama tendence padoties pie pirmajām grūtībām. Savukārt cilvēki, kam piemīt izaugsmes domāšana, ir pārliecināti, ka talanti dzīves laikā ir elastīgi — tos var uzlabot un mainīt.

OECD Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA 2018 jaunākais ziņojums, liecina, ka Latvijas 15 gadus veciem skolēniem lielākā mērā nekā viņu vienaudžiem no 79 pētījuma dalībvalstīm piemīt uzskats, ka viņi var attīstīt savas spējas un veicināt savu izaugsmi. Latvijā 72,6% pusaudžu uzskata, ka viņu spējas un apstākļi nav fiksēti un tos var mainīt.  Šis rādītājs ir augstāks tikai Igaunijā (77%), Dānijā (75%), Vācijā (74%), Islandē (72,7 %) un Īrijā (72,7 %), kamēr OECD dalībvalstu vidējais radītājs sasniedz 62,6%. 32 pētījuma dalībvalstīs, to skaitā Latvijā, zēnu un meiteņu uzskatos nav būtisku atšķirību. OECD pētījuma rezultāti rāda, ka tie skolēni, kuriem ir lielāka ticība savām spējām un paļaušanās uz tām,  izjūt lielāku piederību savai skolai,  labi tajā jūtas un kopumā ir apmierinātāki ar savu dzīvi. Tāpat PISA 2018 dati rāda, ka skolēni ar izaugsmes domāšanu izvirza augstākus mācību mērķus, ir vairāk motivēti mācīties un mazāk saskaras ar bailēm no neveiksmēm. Šie skolēni gūst arī augstākus rezultātus PISA 2018 testos lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs. Vidēji OECD dalībvalstīs skolēni, kuriem piemīt izaugsmes domāšana, iegūst augstākus vērtējumus nekā viņu vienaudži ar fiksētu domāšanu. PISA 2018 dati liecina, ka skolēnu izaugsmes domāšanu veicina tas, ka pedagogi sniedz vairāk atbalsta, pielāgo mācību metodes, sniedz atgriezenisko saiti par skolēna stiprajām pusēm. Šie rezultāti uzsver pedagogu būtisko lomu izaugsmes domāšanu veicinošas vides izveidē.

OECD PISA 2018 īstenošanu Latvijā Izglītības un zinātnes ministrijas uzdevumā veic Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūts.

 

Dažādām sportistu godināšanas ceremonijām Latvijā ir visai sena vēsture. Šādu aptauju organizēja jau pirms Otrā pasaules kara. Rīgas Latviešu biedrības namā godināja aptaujas uzvarētāju – šāvēju Kārli Kļavu, pirmo latvieti, kas uzvarēja pasaules čempionātā. Pēc kara laikraksts „Sports” organizēja pirmo aptauju par gada izcilāko sportistu. Aptauju veica sporta žurnālistu vidū. Uzvarēja leģendārais basketbolists Maigonis Valdmanis. Vēlāk aptaujā piedalījās arī lasītāji un par laureāti tika izvēlēta slavenā basketboliste Skaidrīte Smildziņa-Budovska, olimpiskais čempions Jānis Lūsis, pasaules šaha čempions Mihails Tāls. Vēlāk balsoja arī par labākajiem treneriem, komandām, sporta veidiem. „Sporta” aptaujā divpadsmit reizes laureātes godā bijusi Uljana Semjonova. Desmit reizes par uzvarētāju atzīts Jānis Lūsis. Treneru godā vislielākais atbalsts bijis TTT vadītājam Raimondam Karnītim. 1981. gadā sāka sportistus godināšanu plašā sarīkojumā, kas pulcēja vairākus tūkstošus sporta līdzjūtēju.

Sākot ar 2005. gadu, tika iedibināta “Gada balva” sportā un to rīkoja Latvijas Olimpiskā komiteja kopā ar „Igo Japiņa Sporta aģentūru”.

Sporta sabiedrības sasniegumu godināšanas pasākumu "Trīs Zvaigžņu balva 2020" organizēja Latvijas Olimpiskā komiteja, Latvijas Paralimpiskā komiteja un Latvijas Sporta federāciju padome ar Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu. Šada balva tika pasniegta pirmo reizi un to radīja mākslinieks Artūrs Analts.

Par Latvijas 2020.gada labāko sportisti "Trīs Zvaigžņu balvas 2020" ceremonijā pasludināta distanču slēpotāja Patrīcija Eiduka, bet par sportistu - bokseris Mairis Briedis.

Par gada paralimpisko sportisti atzīta Latvijas ratiņkērlinga izlases kapteine Poļina Rožkova.

Par gada sporta komandu kļuva Latvijas vīriešu volejbola izlase, kas iekļuva Eiropas čempionāta finālturnīrā 25 gadus pēc iepriekšējā starta Eiropas labāko komandu vidū.

Savukārt par gada sporta komandu individuālajos sporta veidos tika atzīta Latvijas bobsleja divnieka ekipāža Oskars Ķibermanis/Matīss Miknis, kuri iepriekšējā sezonā Siguldā izcīna Eiropas čempionu titulu, bronzu pasaules čempionātā Altenbergā un sudrabu Pasaules kausa kopvērtējumā divniekiem.

Kategorijā "Gada notikums sportā" par labāko tika atzīta boksera Maira Brieža uzvara 27.septembrī Minhenē Pasaules Boksa supersērijas (WBSS) finālā.

Par gada treneri tika atzīts bokseru Brieža un Ričarda Bolotņika treneris Dmitrijs Šiholajs.

Balvu "Gada izrāviens sportā" saņēma hokeja vārtsargs Elvis Merzļikins.

Gada sporta federācijas 2020.gadā balvu saņēma Latvijas Volejbola federācija.

Madonas novada pašvaldība uzvarēja kategorijā "Gada sporta pašvaldība".

Par gada sporta pedagogu kļuva Grundzāles pamatskolas skolotājs Māris Stabiņš.

Nominācijā "Mūža ieguldījums sportā" balvu sānēma šķēpmešanas trenere Valentīna Eiduka, kura izaudzinājusi divus olimpiskos vicečempionus - Vadimu Vasiļevski un Aināru Kovalu.

 

 

Lai nākamajā mācību gadā uzsāktu mācības Rīgas valsts ģimnāziju 7. vai 10. klasē skolēniem būs jākārto apvienotais iestājpārbaudījums un iegūtais iestājpārbaudījuma rezultāts būtu derīgas vairākās izglītības iestādēs. Lai iestātos Rīgas valsts ģimnāziju 10. klasēs vienotais iestājpārbaudījums matemātikā notiks 15.maijā, bet 7. klasē iestājpārbaudījums būs 22. maijā. Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā papildus būs jākārto iestājpārbaudījums angļu vai vācu valodā, savukārt Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā - kombinētais pārbaudījums valodā un vēsturē tikai tiem skolēniem, kuri pretendēs uz iestāšanos humanitārajā klasē. Reģistrēties šiem iestājpārbaudījumiem varēs elektroniski divas nedēļas pirms iestājpārbaudījuma norises RD IKSD tīmekļa vietnē www.izglitiba.riga.lv “Reģistrēšanās apvienotajam iestājpārbaudījumam”, kā arī šo ģimnāziju mājas lapās. Vienots kombinēts iestājpārbaudījums matemātikā un svešvalodā tiks organizēts arī uz Rīgas pašvaldības vidusskolām, kuras kā uzņemšanas kritēriju noteikušas iestājpārbaudījumu. Kombinētais iestājpārbaudījums matemātikā un svešvalodā (vācu vai angļu) uz 10. klasi notiks 10. jūnijā. Reģistrēties kombinētajam iestājpārbaudījuma varēs elektroniski divas nedēļas pirms iestājpārbaudījuma norises RD IKSD tīmekļa vietnē www.izglitiba.riga.lv “. Papildinformācija būs pieejama Rīgas valsts ģimnāziju un vidusskolu mājas lapās. Jautājumu gadījumā iespēja sazināties arī pa e-pastu:  Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu .

Iekļūt pasasule reitingā nav vienkārši un nepietiek tikai ar vēlmēm, to nenodrošina arī plaša reklāma. Nepieciešami ikdienas finanses, radoša profesūra, zinātniskie pētījumi, jaunrade. Tipisks piemērs ir Krievija, kura iedomājās, ka bez darba var iekļut  kādā no Pasaules reitingiem. Krievijas Federācijas Revīzijas palāta publicējusi analītisku materiālu, kurā ziņojusi, ka projekta „5-100” mērķis nav sasniegts. "5-100"  programma bija  Krievijas universitāšu popularizēšanai starptautiskos reitingos, saskaņā ar kuru līdz 2020. gadam piecām Krievijas universitātēm bija jāiekļūst 100 labāko pasaules reitingā (QS, THE, ARWU, FT). Pēdējo 7 gadu laikā Krievijas Federācija projektam bija piešķīrusi vairāk nekā 80 miljardus rubļus. Kopumā programmā piedalījās 21 Krievijas universitāte, bet vienīgā universitāte, kas tika iekļauta kādā 2020. gada starptautiskajā reitingā, bija Maskavas Valsts universitāte, kas projektā nepiedalījās.

Arī Latvijā joprojām tiek izvirzīts mērķis ieļūt reitingu, ja ne desmitniekā, tad vismaz simtniekā, bet vienmēr tiek aizmirsts nosacījums par finansēm studijām un zinātnei. QS pasaules universitāšu reitingā Latvijas Universitāte (LU) 2020. studiju gadā bija 801.-1000. pozīcijā, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) bija 701.-750. pozīcijā un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) 801.-1000. pozīcijā.. 2021. gada QS Austrumeiropas un Centrālāzijas (Emerging Europe and Central Asia, EECA) universitāšu reitingā LU ir 41. vietā, RTU ieņēma 57. vietu, bet RSU — 121. vietu. Tartu Universitāte šajā reitingā ir 2. vietā, Viļņas Universitāte 20. vietā, Tallinas Tehnoloģiju Universitāte 31. vietā, Viļņas Ģedimina Tehniskā Universitāte 38. vietā, Kauņas Tehnoloģiju Universitāte 50. vietā, Tallinas Universitāte — 71. vietā.

Tartu universitāte  ierindojusies arī 1. vietā starptautiskā augstskolu reitingā, kurā iekļautas tā saukto jauno Eiropas Savienības (ES) valstu augstskolas. Latvijas Universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte - šajā reitingā ieņem tikai ap 30. un 40. vietu. Lietuvas augstāk novērtētā augstskola -Viļņas universitāte - reitingā ieņem 15. vietu. Reforma Igaunijas augstākajā izglītībā notikusi 2013./2014. studiju gadā un visi studenti, kas studē valsts augstskolās igauņu valodā, studē par valsts līdzekļiem. Igaunijas un Lietuvas universitātes Latvijas augstskolas visvairāk pārspēj tieši pētniecības un citējamības rādītājos. Finansējumu, kas tiek piešķirts pētniecībai kopumā, Latvijā  ir 0,4 procenti no iekšzemes kopprodukta, Lietuvā – 0,8, bet Igaunijā – pat 1,3.  Arī kopējais finansējums Tartu universitātei ir daudz lielāks nekā Latvijas vadošajām augstskolām. Piemēram, 2015. gadā uz vienu Tartu studentu finansējums bijis 12 000, uz vienu LU un RTU studentu – ap 5000 eiro.

 

 

 

Financial Times ir publicējis Eiropas labāko biznesa skolu ikgadējo reitingu. No 90 reitingā esošajām skolām 22 atrodas Francijā, no kurām 4 ir 10 labāko vidū. Tās ir HEC Paris (1. vieta), Insead (3. vieta), ESSEC un ESCP biznesa skolas. Top 10 iekļauj arī divas Lielbritānijas universitātes: Londonas Biznesa skola (2. vieta) un Oksforda (Saïd). Vēl viens desmitnieks: IESE Biznesa skola (Spānija), SDA Bocconi (Itālija), Sanktgallenes Universitāte (Šveice) un ESMT Berlīne (Vācija). Reitingā ietilpst arī Krievijas skola - Sanktpēterburgas Valsts universitātes Vadības augstskola.

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma