Jāna Lūša kausa izcīņa

Zemgales Olimpiskajā centrā aizvadīta olimpiskā čempiona Jāņa Lūša kausa izcīņa šķēpmešanā, kas šogad iezīmējās ar vairākiem nozīmīgiem gadu skaitļiem: J.Lūsim – 80, bet viņa vārdā nosauktajam kausam, kā arī Latvijas Šķēpmetēju klubam – 25.

Sacensības tika atklātas ar J.Lūša sumināšanu – viņu nozīmīgajā jubilejā sveica jaunie šķēpmetēji, bet Jelgavas Sporta servisa centrs J.Lūsim pasniedza t-kreklu, uz kura attēloti viņa olimpiskie rezultāti.

J.Lūša kausu, tāpat kā pērn, ieguva Madara Palameika un Rolands Štrobinders.

M.Palameikai, kura uzvaru šodien izcīnīja ar rezultātu 61,81 metri, šis ir jau septītais J.Lūša kauss. «Septītais Jāņa Lūša kauss noteikti ir īpašs, jo septiņi ir laimīgs skaitlis!» vērtē M.Palameika, papildinot, ka šīs ir vienas no viņas mīļākajām sacensībām. «Dalību Lūša kausā, būdama aptuveni 12 gadus veca, sāku ar domu: vēlos kļūt par pasaulslavenu šķēpmetēju un sasniegt lielus mērķus. Vēlējos, lai mani pamana viens no ievērojamākajiem šķēpmetējiem, Jānis Lūsis, un tas man arī izdevās! Viņš toreiz teica: nākotnē no šīs meitenes varētu kaut kas sanākt!,» smaidot atminas šķēpmetēja. Sieviešu elites grupā 2. vietu, raidot šķēpu 58,42 metrus tālu, izcīnīja Līna Mūze, bet 3. vietu ar rezultātu 56,24 metri – Anete Kociņa.

R.Štrobinders šodien uzvaru vīriešu elites grupā izcīnīja ar 81,58 metrus tālu šķēpa raidījumu. «Šis kauss man ik gadu saistās ar pozitīvām emocijām, jo Jānis Lūsis ir paraugs mums visiem”, tā R.Štrobinders. 2. vietu ar rezultātu 79,09 metri izcīnīja Patriks Gailums, bet 3. vietā ierindojās poļu sportists Ciprjans Mziglods – viņa rezultāts 78,01 metri.

J.Lūša kausa izcīņā startē ne tikai elites grupas sportisti, bet arī bērni un jaunieši, sacenšoties piecās vecuma grupās. Šogad Jelgavā startēja 175 jaunie šķēpmetēji no Latvijas un Lietuvas.

Jānis Lūsis

Šķēpmetēju Jāni Lūsi pazīst Latvijā un visā plašajā pasaulē. Viņam pieder pilns olimpisko medaļu komplekts. Zelts 1968.gada olimpiādē Mehiko, sudrabs 1972. gadā Minhenē un bronza 1964. gadā Tokijā.

Jānis Lūsis divreiz labojis pasaules rekordu, bijis Eiropas, PSRS un Latvijas čempions šķēpmešanā. 1987. gadā Starptautiskā vieglatlētikas federācija viņu atzina par visu laiku izcilāko šķēpa metēju pasaulē.

2014. gada 21.novembrī Monako Starptautiskā vieglatlētikas federāciju asociācija uzņēma Latvijas leģendāro šķēpmetēju Jāni Lūsi Slavas zālē, un šis pasākums bija nozīmīgs arī Kandavas novadam, jo Jānis Lūsis savu bērnību un skolas gadus pavadījis mūsu novada Matkules pagastā, beidzis Matkules pamatskolu, ir biežs viesis novada lielākajos sporta pasākumos un svētkos. Katru gadu Kandavā notiek Jāņa Lūša kausa izcīņa šķēpmešanā, šajās sacensībās piedalās arī Jānis Lūsis, apbalvojot turnīra uzvarētājus.

2018. gadā Jānis Lūsis apbalvots nominācijā “Kandavas novada Goda pilsonis” ar zelta nozīmīti par izciliem pasaules mēroga sasniegumiem šķēpmešanā un sava dzimtā novada turēšanu godā.

No Kandavas novada vietnes

Jāņa Lūša godināšana

Rīgas Latviešu biedrība namā 17. maijā notika izcilā latviešu šķēpmetēja, olimpisko spēļu čempiona Jāņa Lūša godināšana viņa 80 gadu jubilejā. Sirsnīgus vārdus jubilāram veltīja Latvijas Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, pasniedzot  Jānim Lūsim Ministru kabineta Atzinības rakstu. Jāni Lūsi sveica studiju biedri - Latvijas Fiziskās kultūras institūta 13. Izlaiduma 13 grupas absolventi, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, jubilāra dzimtās pilsētas Jelgavas dome, skolas laiku pilsētas -  Kandavas pārstāvis, sporta veterāni, Latvijas Vieglatlētikas savienība, Latvijas Olimpiskā komiteja, Latvijas  Olimpiskā akdēmija un daudzi jubilāra draugi. Daudz ziedu saņēma Jāņa dzīvesbiedre olimpisko spēļu čempione Elvīra Ozoliņa.

Pasākumā tika atvērta žurnālista Arņa Terzena uzrakstīta grāmata "Lūsis. Laikmeta iezīmētais".

Foto skatīt galerija - Jāņa Lūša godināšana

Skolu tīkls

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informatīvais ziņojums “Par skolu tīkla sakārtošanu” paredz Latviju sadalīt četrās dažādās apdzīvoto vietu kategorijās. Atkarībā no tā, kurā kategorijā novads vai pilsēta ietilps, tiks izvirzīti kvantitatīvie un kvalitatīvie kritēriji pašvaldības teritorijā esošajām skolām.

Minimālais skolēnu skaits, ko valdība plāno noteikt skolām

Četras lielākās pilsētās: Rīga, Jelgava, Liepāja, Daugavpils
Sākumskolā 400 skolēni skolā, 22 skolēni klasē, vismaz 3 paralēlklases
Pamatskolā 450 skolēni skolā, 25 skolēni klasē, vismaz 3 paralēlklases
Vidusskolā 150 skolēni skolā, 20 skolēni klasē, vismaz 2 paralēlklasesSākumskolā 35 skolēni skolā, vidēji 6 skolēni klasē, darbojas kā citas izglītības iestādes filiāle bez atsevišķas administrācijas, atbalsta personāla, īsteno arī pirmsskolas izglītības programmas
Pamatskolā 80 skolēni skolā, vidēji 9 skolēni klasē
Vidusskolā 45 skolēni, vidēji 15 skolēni 10.–12. klasē

Administratīvo teritoriju attīstības centri un Pierīgas novadi, tostarp Jēkabpils, Ventspils, Jūrmala

Sākumskolā 300 skolēni skolā, 25 skolēni klasē, vismaz 2 paralēlklases
Pamatskolā 360 skolēni skolā, 20 skolēni klasē, vismaz 2 paralēlklases
Vidusskolā 120 skolēni skolā, 20 skolēni klasē, vismaz 2 paralēlklases

Pārējā Latvijas teritorija, izņemot attālās vietas reti apdzīvotās teritorijās

Sākumskolā 35 skolēni skolā, vidēji 6 skolēni klasē, darbojas kā citas izglītības iestādes filiāle bez atsevišķas administrācijas, atbalsta personāla, īsteno arī pirmsskolas izglītības programmas
Pamatskolā 80 skolēni skolā, vidēji 9 skolēni klasē
Vidusskolā 45 skolēni, vidēji 15 skolēni 10.–12. klasē

Reti apdzīvotas teritorijas, kur vismaz 25 kilometru attālumā nav citas skolas, kur iegūt pamata vai vidējo izglītību

Sākumskolā 15 skolēni skolā, vidēji 5 skolēni klasē, darbojas kā citas izglītības iestādes filiāle bez atsevišķas administrācijas, atbalsta personāla, īsteno arī pirmsskolas izglītības programmas
Pamatskolā 70 skolēni skolā, vidēji 8 skolēni klasē
Vidusskolā 30 skolēni, vidēji 10 skolēni 10.–12. klasē

 

 

Konkursa laureāti

Nacionālajā jauno profesionāļu meistarības konkursā SkillsLatvia 2019 noskaidroti labākie jaunie profesionāļi 19 dažādos prasmju konkursos, kuros piedalījās  129 konkursanti no 34 profesionālajām izglītības iestādēm. Visvairāk medaļu konkursā ieguva audzēkņi no Liepājas Valsts tehnikuma ar 6 godalgām un Ventspils tehnikuma ar 4 godalgām. Trešo gadu pēc kārtas Rīgas Valsts tehnikuma audzēkņi izcīna zelta medaļu Elektrisko instalāciju tehniķa profesijā. Šogad to ieguva Matīss Gailis. Pirmo vietu ieguva Grafikas dizaina nominācijā ieguva Laine Zvirgzdiņa.

PIKC Liepājas Valsts tehnikums

3 zelta medaļas
2 sudraba medaļas
1 bronzas medaļa

Ventspils Tehnikums

2 zelta medaļas
1 sudraba medaļa
1 bronzas medaļa

Rīgas Valsts tehnikums

2 zelta medaļas

Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola

1 zelta medaļa

2 sudraba medaļas

Rīgas Mākslas un mediju tehnikums

1 zelta medaļa
1 sudraba medaļa
1 bronzas medaļa

Valmieras tehnikums

2 sudraba medaļas
1 bronzas medaļa


Jelgavas Tehnikums

2 sudraba medaļas

1 bronzas medaļa

PIKC Rīgas Tehniskā koledža

3 bronzas medaļas

 

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma