Skolu skaits

Latvijā darbojas 44 skolas, kas ir par vienu mazāk nekā pērn, bet pamatskolu gan ir par deviņām mazāk (297), un arī vidusskolu grupā ir tikpat liels mīnuss (šobrīd ir 314). Nelielas pārmaiņas piedzīvojušas arī speciālās skolas - tās šogad ir par vienu mazāk (59). Nemainīgs palicis vien vakara, neklātienes un tālmācības (23), kā arī profesionālās pamata un vidējās izglītības iestāžu skaits (3).

Izglītības un zinātnes ministrijas dati liecina, ka skolēnu skaits valstī ir nedaudz palielinājies: no 202 715 uz 204 474. Tomēr lielākajā daļā Latvijas pašvaldību nav pamata optimismam: skolēnu daudzums kāpis 44 novados, kamēr 75 - tas krities. Turpinās migrācijas procesi uz lielajām pilsētām un Pierīgas reģioniem, līdz ar to tajos skolēnu bilance ir ar pluszīmi, piemēram, Mārupes novadā ir par 11,9% vairāk bērnu un Garkalnes novadā - par 10%. Savukārt lauku novados tendence ir pretēja, un daudzviet pat ir ievērojami mīnusi: vislielākais samazinājums ir Vecpiebalgas (-16%), Rundāles (-12,8%) un Raunas (-12,1%) pašvaldībās.

Vēl joprojām ir daudz to mācību iestāžu ar 70 skolēniem. Ir piecas sākumskolas un piecas pamatskolas, kur ir ne vairāk kā 20 skolēni. 36 skolās zinības apgūst 21 līdz 40, bet grupā ar 41 līdz 50 skolēniem ir 30 mācību iestāžu, tostarp viena vidusskola. Ļoti mazs skolēnu skaits (līdz 70) ir vēl divās vidusskolās. Tajās 10.-12. klasē ir līdz 20 (tādu ir vēl 20 skolu), un daudzās nav pat trīs klašu komplekti. Lielā daļā vidusskolu (101) šajā posmā ir no 21 līdz 60 skolēniem, 83 līdz 100, 63 līdz 150, 53 līdz 300, un tikai vienpadsmit mācību iestādēs vidusskolēnu skaits pārsniedz 300.

Vislielākā ir Jelgavas 4. sākumskola ar 967skolēniem. Starp pamatskolām mazākā ir Jēkabpils novada Dunavas skola ar 17 skolēniem, kamēr Jēkabpils pamatskolā mācās 761 skolēns, vidusskolu grupā tikai 49 audzēkņi ir Ludzas novada Istras skolā, kamēr 1403 ir Rīgas Purvciema vidusskolā. Ģimnāziju «pretpoli» ir atrodami Rīgā: Pļavnieku un Klasiskā: vienā ir 108, otrā - virs pusotra tūkstoša izglītojamo (tā ir arī vislielākā skola Latvijā). Tieši galvaspilsētā ir arī vērojama vislielākā skolēnu izkliedētība.

Izsludināta pieteikumu atlase pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta saņemšanai

Lai veicinātu pēcdoktorantu pētniecības kapacitātes un karjeras attīstību, Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) izsludinājusi atklātu pētniecības pieteikumu iesniegumu atlasi pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta saņemšanai. Zinātniskās institūcijas un komersanti, kas nodarbina jaunos zinātniekus, pieteikumus var iesniegt līdz 30. novembrim.

Projekts paredz attīstīt jauno zinātnieku prasmes un palielināt zinātnisko kapacitāti, nodrošinot karjeras uzsākšanas iespējas zinātniskajās institūcijās un pie komersantiem, kā arī veicinot pētniecības kompetenču pilnveidošanu. Tādējādi projekts nodrošinās arī kvalificētu speciālistu skaita pieaugumu un cilvēkresursu atjaunotni zinātnē.

VIAA īstenotajā projektā atbalstāmās darbības ir fundamentālo vai rūpniecisko pētījumu īstenošana, tehnoloģisko tiesību aizsardzības nodrošināšana, zināšanu un tehnoloģiju pārnese, kompetenču pilnveidošana, kā arī starptautiskās mobilitātes un tīklošanās īstenošana.

Zinātniskajās institūcijās un pie komersantiem projekta īstenošanas laikā paredzēts izveidot vismaz 384 jaunas darba vietas pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē, izstrādāt 1280 zinātniskos rakstus un 416 jaunus komercializējamus produktus un tehnoloģijas. Plānots, ka projekta īstenošana sekmēs privātā sektora investīciju piesaisti pētniecībai 3,2 milj. eiro apmērā un privātā sektora un zinātnisko institūciju ciešāku sadarbību, paredzot, ka vismaz 100 komersanti sadarbosies ar zinātniskajām institūcijām.

Kopējais attiecināmais projekta finansējums ir vairāk nekā 64 milj. eiro, tajā skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 54,4 milj. eiro, valsts budžeta līdzfinansējums – 6,4 milj. eiro un privātais līdzfinansējums 3,2 milj. eiro. Projektu plānots īstenot līdz 2023. gada 30. novembrim.
Plašāka informācija par projektu un pētniecības pieteikumu iesniegumu atlasi, kā arī pieteikuma veidlapas pieejamas VIAA mājas lapā http://viaa.gov.lv/lat/pecdoktoranturas_atbalsts/_izsludinatie_konkursi/.

 

OECD ziņojums

No visiem vidējās izglītības apguvējiem Latvijā 40% ir reģistrēti profesionālās izglītības programmās, un šis rādītājs ir zemāks par OECD (44%), liecina ceturtdien publicētais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ikgadējais ziņojums „Pārskats par izglītību 2016”. OECD ikgadējais ziņojums ir autoritatīvs informācijas avots par situāciju izglītības jomā visā pasaulē. Ziņojumā ietverti dažādi izglītības rādītāji 35 OECD dalībvalstīs un 11 organizācijas partnervalstīs.

Pārskatā uzsvērts, ka Latvijas valdība patlaban strādā pie tā, lai vidējo profesionālo izglītību padarītu pievilcīgāku, kvalitatīvāku un atbilstošu darba tirgus prasībām. Līdz 2020.gadam plānots mainīt vidējās profesionālās un vidējās vispārējās izglītības skolēnu proporciju, lai katra daļa veidotu pusi no kopējā vidējās izglītības iestādēs esošo skolēnu skaita.

Ziņojumā apkopotie dati liecina, ka bezdarba līmenis ir izteiktāks vidējās vispārējās izglītības ieguvušo vidū, nekā tas ir vērojams vidējo profesionālo izglītības iestāžu absolventiem.

Pārskatā apkopotie dati liecina, ka vidējo profesionālo izglītības iestāžu absolventu vidējais vecums Latvijā ir 22 gadi (OECD vidēji 23 gadi) un 90% no tiem absolvē pirms 25 gadu vecuma, kas, salīdzinājumā ar OECD vidējo rādītāju, ir par 10% augstāks. Šāda tendence skaidrota ar to, ka citās valstīs profesionālās izglītības programmas ir saistītas ar otrās iespējas programmām, kuras veidotas, lai iedrošinātu pieaugušos atgriezties izglītības sistēmā.

Zinātnes laureāts

Latvijas Izglītības fonds un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, atbilstoši sadarbības līgumam par „“Sporta zinātnes konkursa” laureāta organizēšanu, nosaka aktīvāko zinātnieku, par pamatu ņemot publikācijas, to skaitā ārvalsts izdevumos, dalību konferencēs, monogrāfiju skaitu, līdzdalību pētnieciskos projektus, metodisko darbu.  Par pirmo laureāti 2009.gadā tika godināta profesore Agita Ābele. Laureāta godu 2011. gadā ieguva akadēmijas profesors Uldis Grāvītis. Atzīmējot akadēmijas 95 gadu jubileju ekspertu komisija izvērtēja iespējamos laureātu kandidātus un nolēma atzīt par konkursa uzvarētāju Inesi Pontagu - akadēmijas Anatomijas katedras vadītāju, profesori. Inese Pontaga absolvējusi Latvijas Medicīnas akadēmiju, strādājusi par ārsti slimnīcā, vēlāk Latvijas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūtā. Studējusi aspirantūrā, 1997.gadā ieguvusi medicīnas doktora grādu un sākusi strādāt Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, bet no 2004.gada ir katedras vadītāja.

Inese Pontaga jubilejas svinības saņēma Atzinības rakstu un stipendiju.

Oktobris – Psiholoģijas dienu mēnesis

To nolūks – sekmēt atvērtu, radošu vidi profesionālai diskusijai psihologu un citu veselības speciālistu starpā, kā arī informēt plašāku sabiedrību par psihologu darbu, pastāstīt, ko šīs profesijas cilvēki dara, kādās jomās strādā, ko līdzcilvēkiem šī profesijas speciālisti var dot, kā palīdzēt.

Pirmo reizi Latvijas Psiholoģijas dienas tika organizētas 2013. gada oktobrī, kad visā Latvijā notika vairāk nekā 50 pasākumi. 2014. gadā Psiholoģijas dienas notika veselu mēnesi un tām bija arī kopīgs vadmotīvs „Psiholoģija – laimes sponsors!”. 2015. gadā jau vairāk nekā tūkstotis interesentu apmeklēja un sekoja līdzi Psiholoģijas dienu pasākumiem visā Latvijā. Atskatoties var teikt, ka jau pirmajā gadā radās pasākumi, kas arī turpmāk ir bijuši neatņemama Psiholoģijas dienu sastāvdaļa un daudziem šie pasākumi ir kļuvuši par tradīciju.

Katru gadu tiek piedāvātas bezmaksas konsultācijas. Tās mēdz būt domātas noteiktām cilvēku grupām – vecākiem, topošajiem vecākiem, organizāciju vadītāji, pērn uz konsultācijām varēja pieteikties arī sporta cienītāji. Ik gadus gadu Psiholoģijas dienu laikā ir notikuši psiholoģiskā kino seansi, kuros filmas iespaidā vēl turpinās psihologa vai psihoterapeita vadīta diskusija. Psiholoģijas dienu laikā allaž plašāk durvis atver augstskolas, kas īsteno studiju programmas psiholoģijā – gan piedāvājot atvērtās lekcijas, gan iepazīstinot ar pētījumiem. Beidzamos divus gadus notiek arī jauno zinātnieku konkurss.

Trīs gadu laikā ir izmēģinātas arī dažādas citas pasākumu formas. Tā piemēram, 2014. gadā vienā sestdienā Rīgā esošie interesenti varēja piedalīties sešās dažādās Laimes darbnīcās, kurās varēja dodoties iztēles ceļojumos, mācoties atslābināties, pievēršoties arī ēšanas baudas psiholoģiskajiem aspektiem. Psiholoģijas dienās pasākumi notiek daudzviet Latvijā – Liepājā, Daugavpilī, Limbažos, Valmierā, Siguldā, Ogre – visur, kur strādā rosīgi speciālisti notiek pasākumi. Lielākā daļa pasākumu ir bez maksas.

Dažādu specialitāšu psihologi apvienojušies asociācijās un biedrībās, kas psiholoģijas dienās piedāvā savu aktivitāšu klāstu. Tā, piemēram, Organizāciju psihologi ik gadus tieši Psiholoģijas dienās rīko gadskārtējo konferenci. Pērn konferences dalībnieki pievērsās “nezālēm” uzņēmumu dārziņos, t.i., nevēlamai darbinieku uzvedībai, piemēram, kavēšanai, citu apcelšanai, melošanai utt. 2016.gada Psiholoģijas dienās, konferences tēma: emocijas – kā tas, ko mēs izjūtam darbā, ietekmē mūsu veikumu. Plaša programma allaž ir arī Veselības jomas psihologiem, sporta psihologiem u.c.

Psiholoģijas dienas pēdējos divus gadus koordinē Latvijas Psihologu biedrība. Psiholoģijas dienu organizēšanā aktīvi ir iesaistījušās arī Baltijas Starptautiskā akadēmija, Daugavpils  universitāte, Latvijas Individuālpsiholoģijas asociācija, Latvijas Juridiskās psiholoģijas asociācija, Latvijas Klīnisko psihologu asociācija, Latvijas Konsultatīvās psiholoģijas asociācija, Latvijas Organizāciju psihologu biedrība, Latvijas Psihologu biedrība, Latvijas Skolu psihologu asociācija, Latvijas Sporta psiholoģijas asociācija, Latvijas Testu komisija, Latvijas Universitāte, Latvijas Veselības psiholoģijas asociācija, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija un Rīgas Stradiņa universitāte.

Plašāka informācija: www.psihologijasdienas.lv

 

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma