Kā sagaidīsim 1.septembri?

Ministres darba prioriāte esot, lai ar 1. septembri varētu atsākt mācības klātienē. Būšot ļoti grūti nodrošināt klātienes mācības, kādas tās bijušas pirms Covid-19, ja pedagogi nevēlēšoties vakcinēties pret Covid-19, intervijā LTV "Rīta panorāmā" 2021.gada 10. jūnijā teikusi izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece. Viņa norādījusi, ka pašlaik vakcinēti 47% pedagogu. Vasara esot jāizmanto tam, lai pieaugušie un jaunieši, kuri to var, vakcinētos, lai bērni var nāk uz skolu, un, pat ja notiek saslimšanas gadījumi, viņi neapdraudētu mājiniekus, skolotājus. Ministre norādīja, ka, ja pedagogi nevēlēsies vakcinēties, klātienes mācības būs grūti nodrošināt.

 

Apmēram 140 tiesību zinātnes studentu Latvijas augstskolās sāks kārtot elektroniskajā vidē pirmo valsts vienoto jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenu.  Krimināltiesībās un kriminālprocesa tiesībās eksāmens norisināsies 9.jūnijā. 11.jūnijā norisināsies eksāmens civiltiesībās, civilprocesa tiesībās un komerctiesībās, bet 14.jūnijā konstitucionālajās tiesībās, administratīvajās tiesības un administratīvā procesa tiesībās. Starptautiskās un Eiropas Savienības tiesībās eksāmens norisināsies 16.jūnijā, bet tiesību teorijā, tiesību filozofijā un Latvijas tiesību vēsturē 18.jūnijā.

Valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena norisei ir sastādīts eksāmena grafiks, eksāmena jautājumi un uzdevumi, sagatavota elektroniskā vide, kurā studenti kārtos eksāmenu, vērtēšanas metodika, kā arī eksāmena tiesību jomu anotācijas un atlasīti tiesību avoti eksāmena praktiskās daļas kārtošanai. Savukārt studenti ir informēti par obligātajām prasībām, lai tiktu pielaisti pie eksāmena kārtošanas, kā arī par eksāmena norises instrukcijām.

Pēc vairāk nekā gada Saeima pieņemusi Augstskolu likuma grozījumus. Sākums bija 2020.gada 18.februārī, kad Ministru kabinets apstiprināja konceptuālo ziņojumu "Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu", pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sākotnēji iesniegto, bet  kā izrādījās, nesagatvoto projektu. Tā paša gada 20.maijā grozījumi tika iesniegti Saeimā un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai nācās veikt apjomīgu darbu pie izmaiņu redakcionālas sagatavošanas. Izglītības un zinātnes ministrijas nesagatvotajam  projektam  divos lasījumos tika  iesniegti vairāk nekā 600 priekšlikumi.  Uz galīgo lasījumu tika iesniegts 271 priekšlikums.

Likuma grozījumi paredz augstskolas iedalīt trīs veidos - zinātnes universitātēs, lietišķo zinātņu universitātēs, kā arī mākslu un kultūras universitātēs -, nosakot konkrētus atbilstības kritērijus. Grozījumi paredz ieviest jaunu iekšējās pārvaldības institūciju - augstskolas padomi, kas  būs atbildīga par augstskolas attīstības stratēģijas apstiprināšanu un tās ieviešanas uzraudzību. IZM bija iecerējusi likvidēt Augstākās izglītības padomi, bet par šo  ieceri Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vēl nelēma. Līdzīgi beidzās jautājums par koledžām - komisija nolēma pie šīs diskusijas atgriezīsies vēlāk. IZM iecere paredzēja, ka koledžu darbību turpmāk pamatā regulēs Profesionālās izglītības likums. Grozījumi Augstskolu likumā stāsies spēkā šā gada 16.augustā.

 

Mācības pieaugušajiem digitālo prasmju izglītības programmās

Saeima par Latvijas  izglītības un zinātnes ministri apstiprināja Saeimas deputāti Anitu Muižnieci (JKP). Muižniece par Saeimas deputāti tika ievēlēta 2018.gada 6.novembrī no JKP saraksta. No pērnā gada 15.oktobra viņa partijā ieņem priekšsēdētājas biedres amatu.

Muižniece 2010.gadā ieguvusi pirmā līmeņa augstāko izglītību uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā. Laikā no 2014.-2018.gadam Muižniece ieguva arī profesionālo bakalaura grādu pedagoģijā Latvijas Universitātē (LU). Turpinot mācības LU, politiķe 2019.gadā ieguva izglītības zinātnes maģistra grādu.

Kopš 2018.gada februāra Muižniece kā biedre piedalās Neatkarīgajā izglītības biedrībā, bet no 2016.gada augusta ir biedre Latvijas Angļu valodas skolotāju asociācijā. Savukārt no 2013.gada jūnija ir biedrības “Daugmales skolai” biedre. No 2014.marta līdz 2017.gada aprīlim Muižniece bijusi arī biedrības valdes priekšsēdētāja. Muižniece Saeimā darbojās Izglītības, kultūras un zinātnes un Eiropas lietu komisijā. Savukārt iepriekš politiķe darbojusies arī Ilgtspējas attīstības komisijā. Tāpat Muižniece piedalījās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijā.

A. Muižniece vairākus gadus strādājusi par grāmatvedi  kā SIA “Audit Pluss” un SIA “Grant Thornton Baltic”, kā arī bijusi viesnīcas “Elizabete Hotel” direktores vietniece. Vadījusi uzņēmumu SIA “La Fortuna”, kas sniedz bērnu pieskatīšanas pakalpojumus. 2016.gadā A. Muižniece kļuva par Ķekavas vidusskolas angļu valodas skolotāju. Bijusi Ķekavas novada pašvaldības Administratīvās komisijas Bērnu lietu apakškomisijas locekli. Muižniece ir strādājusi arī kā angļu valodas skolotāja, klases audzinātāja un pašpārvaldes koordinators Daugmales pamatskolā. 2019.gadā Muižniece uzņēmās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārās sekretāres pienākumus, bet pēc gada pienākumu pildīšanu pārtrauca.

 

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma