Panākumi Latvijas skolēniem

No starptautiskās ķīmijas olimpiādes trīs skolēni atveduši sudraba un viens – bronzas medaļu. Savukārt no starptautiskās fizikas olimpiādes, kas norisinājās Portugāles galvaspilsētā Lisabonā, Latvijas skolēni pārveda trīs bronzas medaļas.

Sudraba medaļas Starptautiskajā ķīmijas olimpiādē izcīnījuši Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 11. klases skolēni Olavs Rāciņš un Gunstavs Jānis Mežciems, kā arī Daugavpils Valsts ģimnāzijas 11. klases skolnieks Māris Koniševs. Bronzas medaļu ieguva vēl viena Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas pārstāve – 11. klases skolniece Anna Marija Sumrova. Tādējādi pie medaļām tikuši visi Latvijas komandas pārstāvji.

Starptautiskajā fizikas olimpiādē piedalījās 396 skolēni no 87 pasaules valstīm. Fizikas olimpiādē bronzas medaļas nopelnīja Āgenskalna Valsts ģimnāzijas 11. klases skolēns Jānis Hūns, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 11. klases skolēns Ingvars Vitenburgs un 10. klases skolnieks Vilhelms Cinis. Savukārt atzinību ieguva Aizkraukles novada vidusskolas absolvents Mārtiņš Klevs. Latviju šajā olimpiādē pārstāvēja arī Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 10. klases skolēns Olivers Prānis.

Savukārt, starptautiskā bioloģijas olimpiādē Ventspils 1. ģimnāzijas absolvents Artūrs Sokolovskis ieguvis sudraba medaļu, bet Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskolas absolvents Ernests Tomass Auziņš un Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 11. klases skolnieks Staņislavs Kurašs – bronzas godalgas. Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 11. klases skolniece Anitra Zīle, ieguvusi atzinību, ziņo Valsts izglītības satura centrs un Latvijas Universitātes.

 

 

Studiju izmaksas

Lielākā daļa iedzīvotāju (29%) apzinās, ka studijas Latvijas augstskolās gadā izmaksā no 1500 eiro līdz 2000 eiro, liecina Swedbank veiktā aptauja. Vēl ceturtdaļa uzskata, ka izmaksas ir 1000 līdz 1500 eiro gadā, un piektdaļa -, ka vairāk nekā 2000 eiro. Savukārt katrs desmitais ir pārliecināts, ka tās iekļaujas robežās līdz 1000 eiro, bet 14% vecāku par šo jautājumu nav priekšstata. Papildus mācību maksai, ik mēnesi vēl vismaz 400 eiro būtu nepieciešami studenta ikdienas vajadzību nodrošināšanai, domā vairāk nekā puse aptaujāto. Piektdaļa (22%) ir pārliecināti, ka atsevišķi no vecākiem dzīvojoša studenta iztikai pietiktu ar 300–400 eiro mēnesī, bet 19% - līdz 300 eiro mēnesī.

Zīmīgi, ka arī paši topošie studenti uzskata līdzīgi -  ikmēneša izmaksas studiju gados varētu sastādīt sākot no 400 līdz par vairāk nekā 500 eiro mēnesī (47%). Tikai katrs piektais (23%) pieļauj, ka iztikai būtu nepieciešami no 300 līdz 400 eiro mēnesī.

Populārāko studiju programmu – datorzinātnes, medicīna un inženierzinātnes - tikai profesijas apgūšana vien kopumā izmaksā aptuveni 8000 eiro. Lai kļūtu par IT speciālistu nepieciešami no 2000 līdz 3600 eiro gadā. Lai apgūtu mediķa profesiju, var nākties rēķināties ar vairāk nekā 3000 eiro gadā, un tā kā mācību ilgums ir seši gadi, kopumā profesijas apgūšana izmaksā teju 20 000 eiro. Lai apgūtu inženierzinātnes, summa, ar kuru vecākiem jārēķinās, ir sākot no 2000 eiro līdz 4000 eiro gadā.

Atkarībā no augstskolas, studiju programmas un ikdienas ieradumiem, šī summa vidēji var sasniegt 6800 eiro gadā. Tas ir, pieņemot, ka 2000 eiro gadā maksā par studijām, bet 400 eiro mēnesī students iztērē ikdienas vajadzībām, dzīvojot ārpus mājām.

Vairāk nekā puse iedzīvotāju (53%) uzskata, ka vecākiem ir jāuzkrāj, lai spētu apmaksāt bērnu studiju izmaksas. Trešdaļa iedzīvotāju kopumā ir pārliecināti, ka jākrāj būtu arī ikdienas vajadzību nodrošināšanai studiju laikā. Pēc sabiedrības domām, vislabākais brīdis sākt izglītības uzkrājumu veidošanu ir bērna piedzimšanas gadā (45%).

Tikai 9% iedzīvotāju uzskata, ka studiju izmaksu segšanai labāk ir ņemt atbilstošu kredītu, bet 12% uzskata, ka jaunietim, sasniedzot pilngadību, pašam ir jāspēj parūpēties par visiem ar izglītību saistītiem izdevumiem (vai strādājot, vai ņemot kredītu). Zīmīgi, ka līdzīgās domās ir arī paši jaunieši – tikai 13% uzskata, ka viņiem pašiem jāparūpējas par izdevumiem, kas saistīti ar profesijas apguvi. Taču lielākā daļa tomēr sagaidītu vecāku atbalstu šajā dzīves posmā. Puse (52%) domā, ka vecākiem būtu jāuzkrāj studiju izmaksām, un katrs trešais (36%) uzskata, ka jāuzkrāj būtu arī dzīvošanas izdevumiem.

No Swedbank pētījuma

Cetralizētie eksāmani

Izglītības pārvaldēm izsniegti 19 103 centralizēto eksāmenu sertifikāti tiem jauniešiem, kuri kārtoja centralizētos eksāmenus par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi. Pagājušajā gadā sertifikātus saņēma mazāks jauniešu skaits - 18 278 jaunieši.

Matemātika, latviešu valoda un svešvaloda ir obligātie eksāmeni, kas jākārto visiem vispārējās vidējās izglītības ieguvējiem. Eksāmenus matemātikā un latviešu valodā kārtoja nedaudz vairāk nekā 13 800 skolēnu. Angļu valodu kārtot bija izvēlējušies gandrīz 12 500 skolēnu, krievu valodu - 2400 skolēnu, vācu valodu - 58 skolēni, bet franču valodu - 23 skolēni. Būtisku izmaiņu kārtotāju skaitā izvēles centralizētajos eksāmenos nav. Par dažiem procentiem palielinājies to izglītojamo skaits, kuri izvēlējušies kārtot fiziku un bioloģiju.

Šogad sniegums ir nedaudz uzlabojies latviešu valodā, angļu valodā un krievu valodā. Savukārt matemātikas eksāmena vidējais rezultāts šajā mācību gadā ir tāds pats kā iepriekšējā mācību gadā.

Līdzīgi kā iepriekšējā mācību gadā valsts ģimnāziju vidējie rezultāti eksāmenos ir augstāki par vidējiem rezultātiem valstī, savukārt zemākie rezultāti ir vakarskolu un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamiem.

Tāpat kā iepriekšējā mācību gadā izglītojamo mācību sasniegumi centralizētajos eksāmenos izteikti procentuāli. Zem 5% eksāmena kopvērtējums šogad bija 28 eksāmenu kārtotājiem latviešu valodā un 223 eksāmenu kārtotājiem matemātikā, kā arī 1 eksāmena kārtotājam fizikā. Pērn zem 5% eksāmena kopvērtējums bija 22 eksāmenu kārtotājiem latviešu valodā un 219 eksāmenu kārtotājiem matemātikā.

Reforma

Saeimā 21.jūnijā, trešajā - galīgajā lasījumā tika atbalstīti grozījumi Vispārējās izglītības likumā, kas paredz izglītības reformas īstenošanu, ieviešot skolās kompetenču pieejā balstītu saturu.

Jauno saturu skolās ieviesīs no 2020.gada, kas ir par gadu vēlāk, nekā iepriekš plānots. Jau iepriekš atmesta iecere par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma. Likuma grozījumos tomēr atbalstīts, ka atkarībā no veselības stāvokļa un psiholoģiskās sagatavotības izglītojamais var sākt pamatizglītības ieguvi vienu gadu agrāk saskaņā ar vecāku vēlmēm.

Ar reformu saistītie grozījumi paredz - 1., 4., 7. un 10.klasē mācības kompetenču pieejās būs no 2020.gada 1.septembra, 2., 5., 8. un 11.klasē - no 2021.gada 1.septembra, bet 3., 6., 9. un 12.klasē - no 2022.gada 1.septembra.

Likumā iekļaus normu par vispārējās vidējās izglītības programmu, nosakot, ka skola to īsteno atbilstoši valsts vispārējās vidējās izglītības standartā noteiktajam izglītības programmas paraugam. Skola varēs arī noteikt mācību priekšmetus, kuros stundu skaits pārsniedz mācību priekšmetam paraugā norādīto minimālo stundu skaitu, kā arī iekļaut citus - paraugā neminētus - mācību priekšmetus.

Izmaiņas paredz mācību priekšmetus apvienot jomās. Mācību joma definēta kā saturiski saistītu mācību priekšmetu kopums, kas ietver būtiskākās zināšanas, prasmes un attieksmes nozīmīgos cilvēka darbības virzienos. Definēta arī mācību organizācijas forma, nosakot, ka tā ir noteiktā kārtībā noritoša pedagoga un izglītojamā sadarbība, kas reglamentē pedagoga un izglītojamā kopīgo darbību un ir īstenojama kā mācību stunda, rotaļnodarbība, praktikums, spēle, rotaļa, nodarbība dabā vai mācību ekskursija.

Mācību organizācijas formu 1. - 6.klasē varēs noteikt izglītības iestādes vadītājs, savukārt no 7.klases kā galvenā forma noteikta mācību stunda.

Likumprojekts aptver arī jautājumu par mācību stundas ilgumu, nosakot, ka pirms svētku dienām mācību stundas ilgums būs 30 minūtes. Šobrīd mācību stundas ilgums pirmssvētku dienās neatšķiras no citām mācību dienām, un tas ir 40 minūtes. Grozījumi par mācību stundas ilgumu un organizācijas formu stāsies spēkā 2020.gada 1.septembrī.

Precizēts arī jautājums par uzņemšanu pamatizglītības programmās. Rīkot iestājpārbaudījumus atbilstoši valsts pamatizglītības standartam un noteikt uzņemšanas kritērijus drīkstēs valsts ģimnāzijas, uzņemot izglītojamos 7. - 9.klasē. Pašvaldība būs tiesīga organizēt vienotus iestājpārbaudījumus un noteikt vienotus uzņemšanas kritērijus, ja tās teritorijā ir vairākas valsts ģimnāzijas.

Uzņemšanas prasības varēs noteikt arī profesionālajai izglītībai. Proti, tās drīkstēs ieviest valsts izglītības iestādes, kurās vienlaikus ar vispārējās pamatizglītības programmu īsteno arī profesionālās ievirzes programmas.

Rīkot iestājpārbaudījumus un noteikt uzņemšanas kritērijus varēs arī valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādes, uzņemot skolēnus vispārējās vidējās izglītības programmā. Likumā patlaban noteikts, ka iestājpārbaudījumus drīkst rīkot, uzņemot tikai 10.klasē. Grozījumi arī paredz, ka iestājpārbaudījumus nedrīkstēs rīkot tajos priekšmetos, kuros skolēni kārto centralizētos eksāmenus.

Tāpat grozījumi regulē jautājumu par pirmsskolas izglītības iestādēm, paredzot, ka jaunās pirmsskolas izglītības vadlīnijas stāsies spēkā 2019.gada 1.septembrī. Valsts izglītības satura centram būs jāizstrādā vadlīnijas arī sešgadniekiem, jo pašlaik šiem bērniem Saeimas lēmuma rezultātā skaidru vadlīniju nav.

Ar reformu saistīti arī Izglītības likuma grozījumi, kurus Saeimas komisijā vēl tikai skatīs 2.lasījumā.Tie nosaka izglītības satura un izglītības darba organizācijas normatīvo bāzi satura ieviešanas uzsākšanai, kā arī definē klātieni, neklātieni un tālmācību kā atsevišķu izglītības ieguves formu. Grozījumi iekļauj jaunu izglītības programmu - Starptautiskā Bakalaurāta diploma programmu

Grozījumi Izglītības likumā nosaka iespēju izglītības iestāžu likvidāciju vai reorganizāciju veikt īsākā termiņā, kā arī izslēdz regulējumu, kas paredz sociālās korekcijas izglītības programmas īstenošanu sociālās korekcijas klasēs vispārējās izglītības iestādēs.

 

Starptautiskās mācību priekšmetu olimpiādes

59.starptautiskā matemātikas olimpiāde (IMO 2018) no 3.jūlija līdz 14.jūlijam notiks Rumānijā, Kluža- Napokā. Tajā Latviju pārstāvēs Valmieras Valsts ģimnāzijas 12.klases skolniece Rūta Ozoliņa, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas 12.klases skolnieks Maksims Pogumirskis, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas 9.klases skolnieks Ingus Smotrovs, RTU Inženierzinātņu vidusskolas 11.klases skolnieks Artjoms Ubaidulajevs, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas 11.klases skolniece Anete Valnere un Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas 12.klases skolnieks Ēriks Vilunas.

No 15.jūlija līdz 22.jūlijam Irānā, Teherānā, notiks 29.starptautiskā bioloģijas olimpiāde (IBO 2018). Tajā piedalīsies Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas 11.klases skolnieks Staņislavs Kurašs, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas 11.klases skolniece Anitra Zīle, RTU inženierzinātņu vidusskolas 12.klases skolnieks Ernests Tomass Auziņš un Ventspils Valsts 1.ģimnāzijas 12.klases skolnieks Artūrs Sokolovskis.

49.starptautiskajā fizikas olimpiādē (IPhO 2018) Portugālē, Lisabonā, no 21.jūlija līdz 29.jūlijam piedalīsies Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas 11.klases skolnieks Ingvars Vitenburgs, Aizkraukles novada vidusskolas 12.klases skolnieks Mārtiņš Klevs, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas 10.klases skolnieks Olivers Prānis, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas 11.klases skolnieks Jānis Hūns un Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas 10.klases skolnieks Vilhelms Cinis.

50.starptautiskā ķīmijas olimpiāde (Icho 2018) Čehijā un Slovākijā no 19.jūlija līdz 29.jūlijam piedalīsies Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas 11.klases skolniece Anna Marija Sumrova, Daugavpils Valsts ģimnāzijas 11.klases skolnieks Māris Koniševs, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas 11.klases skolnieks Olavs Rāciņš un Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas 11.klases skolnieks Gustavs Jānis Mežciems.

Kvebekā, Kanādā, no 31.jūlija līdz 6.augustam notiks starptautiskā ģeogrāfijas olimpiāde (IGEO 2018). Tajā piedalīsies Rīgas 92.vidusskolas 12.klases skolnieks Iļja Belovolovs, Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 12.klases skolnieks Mārtiņš Robežnieks, Ropažu vidusskolas 12.klases skolnieks Miks Bleija un Ziemeļvalstu ģimnāzijas 11.klases skolnieks Rūdolfs Golubovs, informē aģentūra LETA.

30.starptautiskajā informātikas olimpiādē (IOI 2018), kas no 1.septembra līdz 8.septembrim notiks Japānā, Tsukubā, Latviju pārstāvēs Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas vidusskolas "Premjers" 11.klases skolnieks Iļja Čaikovskis, Rīgas 88.vidusskolas 11.klases skolnieks Eduards Gaņkins, Cēsu Valsts ģimnāzijas 11.klases skolnieks Renāts Jurševskis un Jūrmalas Valsts ģimnāzijas 12.klases skolnieks Roberts Leonārs Svarinskis.

 

 

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma