Profesionālā izglītība

Lai veicinātu sabiedrības informētību par profesionālās izglītības un darba vidē balstītu (DVB) mācību sniegtajām iespējām, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) uzsāka kampaņu “Prakšu alianse”.

DVB mācību pilotprojekts tika uzsākts 2013. gadā, tajā iesaistoties sešām profesionālās izglītības iestādēm sadarbībā ar 29 uzņēmumiem. Mācības notika 17 dažādas programmās, ko apguva aptuveni 130 audzēkņu. Pilotprojekta īstenošanas gaitā iegūtā pieredze ļāvusi IZM izveidot DVB mācību īstenošanas tiesisko ietvaru un izstrādāt nepieciešamos normatīvos aktus. Šo trīs gadu laikā DVB mācībās būtiski pieaudzis gan mācību iestāžu piedāvāto izglītības programmu, gan darba devēju un audzēkņu skaits. Pašlaik audzēkņu skaits jau tuvojas 2000. DVB mācībās ir iesaistījušās 17 mācību iestādes. Savukārt darba devēju skaits, kuri jauniešiem piedāvā prakses un darba iespējas, sasniedzis vairākus simtus uzņēmumu.

Ievērojami ES fondu ieguldījumi veikti profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūras un aprīkojuma modernizācijā, satura reformā, pedagogu profesionālajā pilnveidē un karjeras atbalsta pasākumos. Līdz 2020. gadam tiks pabeigts darbs pie profesionālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas un mācību satura modernizācijas. Paredzēts, ka pilnībā tiks modernizēts līdz 80% profesionālās izglītības iestāžu, kopējam investīciju apjomam sasniedzot 104,8 milj. eiro. Tas veidos mūsdienīgu un konkurētspējīgu profesionālās izglītības piedāvājumu valstī.

Tomēr sabiedrībā pastāv nepietiekam  izpratne par profesionālā izglītības būtiski jauno un kvalitatīvo piedāvājumu. Vēl joprojām valda stereotipi par profesionālās izglītības iespējām, trūkst arī informācijas par DVB mācību piedāvājumu.

Profesionālās izglītības kampaņa “Prakšu alianse” notiks līdz 2017. gada februārim ar plašu pasākumu loku visā Latvijā. Kampaņas ietvaros tiks rīkota DVB mācību jautājumiem veltīta konference, izstrādāti informatīvi materiāli, veidota sociālo mediju komunikācija un vides instalācijas.

Baltijas valstu ministri Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības padomē ietvaros parakstīja triju Baltijas valstu deklarāciju „Baltijas alianse darba vidē balstītu mācību veicināšanai”. Visi minētie pasākumi ir vērsti uz paliekošiem ilgtermiņa ieguldījumiem kvalitatīvā profesionālajā izglītībā,  veicinot kvalitatīvas izglītības un darba dzīves iespējas gan jauniešiem, gan citām iedzīvotāju grupām.

 

Pētījumi

Praktiskas ievirzes pētījumu programmas ietvaros 2017. gada sākumā tiks uzsākta pirmo pētniecības projektu īstenošana. Šie projekti radīs jaunas zināšanas produktivitātes un augstas pievienotās vērtības produktus un procesus, tādējādi stiprinot Latvijas tautsaimniecību. Plānots, ka programmas ietvaros Latvijas augstskolas īstenos 40 projektu, Valsts zinātniskie institūti - 28 projektus, bet komersanti 6 projektus par kopējo finansējumu 44 milj. eiro.  No uzņēmumiem tiks piesaistīti 4.4 milj. eiro, nodrošinot pētniecības sasaisti ar Latvijas tautsaimniecības vajadzībām.

Ievērojamu pētniecības kapacitāti uzrāda arī zinātniskās institūcijas, kas 2013. gada Latvijas zinātnes starptautiskajā izvērtējumā saņēma augstākos novērtējumus - Latvijas Organiskās sintēzes institūts, Biomedicīnas pētījumu centrs, Koksnes ķīmijas institūts un Latvijas vadošo augstskolu zinātniskie institūti un struktūrvienības.

Latvijas augstskolas kopumā īstenos 41 projektu par kopējo summu 24,1 milj. eiro. No tiem 18 projektus īstenos Latvijas Universitāte, 17 - Rīgas Tehniskā Universitāte, bet pa diviem - Daugavpils Universitāte un Ventspils Augstskola, savukārt Latvijas Lauksaimniecības Universitāte un Rīgas Stradiņa Universitāte katra īstenos vienu projektu. Savu projektu īstenošanai augstskolas no uzņēmumiem piesaistījušas 1,8 milj. eiro.

Zinātniskie institūti īstenos 27 pētniecības projektus par 16,4 milj. eiro, no uzņēmumiem piesaistot 1,4 milj.eiro Deviņus projektus īstenos Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, pa pieciem projektiem - Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts un Latvijas Organiskās sintēzes institūts, pa diviem projektiem - Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts un Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts. Savukārt Elektronikas un datorzinātņu institūts, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava",  Dārzkopības institūts un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" katrs īstenos vienu projektu.

Augstas kvalitātes pētniecību veiks arī komersanti par kopējo summu 3.5 milj. eiro. Šos projektus īstenos A/s "Grindeks", SIA "Baltijas Datoru Akadēmija", SIA "Field and forest ", SIA "Tilde", SIA "Energosert" un SIA "Vertex Capital". Uzņēmumi pētījumos ieguldīs 1,2 milj. eiro pašu finansējuma.

Praktiskas ievirzes pētījumu programmas projektu vērtēšana notika pēc starptautiski atzītas prakses – pētniecības projektu zinātniskās kvalitātes un sociālekonomiskās ietekmes vērtēšanu veica Eiropas Komisijas neatkarīgo pētniecības un inovācijas ekspertu datu bāzē iekļauti eksperti un vērtēšanai tika izmantota Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pētniecības projektu vērtēšanas pieeja.

Programmas pirmajā atlases kārtā tika iesniegti 309 pētniecības projekti ar kopējo pieprasītā publiskā finansējuma apmēru 158 milj. eiro. 123 projektus starptautiskie eksperti atzina par pietiekami kvalitatīviem finansējuma piešķiršanai, un šie projektu pieteikumi ir augstas kvalitātes un ar nozīmīgu sociālekonomisko ietekmi. Vairums no tiem sešu punktu skalā ir saņēmuši vērtējumu virs pieciem punktiem. Pieejamais publiskais finansējums 40 milj.eiro apmērā bija pietiekams 74 labāko projektu īstenošanai.

Kopumā praktiskas ievirzes pētījumu programmas īstenošanai līdz 2023. gadam plānots finansējums 66,8 milj. eiro apmērā. Viena projekta maksimālais publiskā finansējuma apmērs ir 600 000 eiro, bet minimālais publiskā finansējuma apmērs – 30 000 eiro. Turpmākās projektu atlases plānots organizēt reizi gadā. Plašāku informāciju par atbalstītajiem projektiem var atrast: http://www.cfla.gov.lv/lv/jaunumi/2016/es-fondu-atbalstu-varetu-sanemt-74-praktiskas-ievirzes-petijumu-projekti

No IZM mājas lapas

 

Publicēts ziņojums par skolotāja profesiju Eiropā

Eiropas Komisijas izglītības informācijas tīkla Eurydice jaunākajā ziņojumā „Skolotāja profesija Eiropā: prakse, paštēls un politika” analizēta Eiropas valstu izglītības politika, kas ietekmē un regulē skolotāja profesiju.

Ziņojumā aplūkota jauno skolotāju darba gaitu uzsākšana pēc izglītības un kvalifikācijas ieguves, pedagogu profesionālā pilnveide, starpvalstu mobilitāte, skolotāju demogrāfiskais raksturojums un darba apstākļi, kā arī profesijas prestiža jautājumi. Informāciju par Latviju  pētījumam nodrošināja Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) 2011. - 2015. gadā īstenotais Eiropas Sociālā fonda projekts „Atbalsts izglītības pētījumiem”.

Profesijas demogrāfiskais raksturojums un darba nosacījumi

Skolotāja profesijā strādā galvenokārt sievietes, un kopumā Eiropā mazāk nekā viena trešdaļa skolotāju ir vīrieši. Vislielākā dzimumu disproporcija skolotāja profesijā Eiropas valstīs ir Bulgārijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, kur mazāk nekā 20% skolotāju ir vīrieši. Šī disproporcija rada bažas, jo īpaši tādēļ, ka nākotnē tā tikai palielināsies, ņemot vērā, cik maz vīriešu izvēlas kļūt par skolotājiem. No Eiropas valstīm tikai Nīderlandē skolotāju sieviešu un vīriešu proporcija ir aptuveni līdzīga, bet arī šajā valstī skolotāju - vīriešu skaitam ir tendence mazināties. Kopumā visās valstīs disproporcija tikai pieaugs.

Līdztekus dzimumu disproporcijai, ir jārisina arī novecošanās jautājums skolotāja profesijā. Piemēram, Luksemburgā, Maltā, Rumānijā un Lielbritānijā vairāk nekā 50% skolotāju ir vecumā zem 40 gadu sliekšņa – tās ir valstis ar jaunākajiem skolotājiem Eiropā. Turpretim Austrijā, Bulgārijā, Grieķijā, Igaunijā un Latvijā jaunāki par 40 gadiem ir mazāk nekā 25% skolotāju. Itālija ir valsts ar „visvecākajiem” skolotājiem Eiropā, kur atbilstošā proporcija ir mazāka par 10%.

Kopumā ES tuvākajos 15 gados pensionēsies apmēram 40% skolotāju, tas nozīmē, ka izglītības sistēmām var trūkt skolotāju un tām nāksies veicināt skolotāja profesijas prestižu, lai piesaistītu šai profesijai jaunus kandidātus.

Ziņojumā salīdzinātas Eiropas valstu skolotāju minimālās algas likmes un konstatēts, ka zemākās oficiāli noteiktās minimālās algas likmes pedagogiem ir Lietuvā, Latvijā un Rumānijā. Valstis ar augstāko oficiāli noteikto minimālās algas likmi skolotājiem ir Melnkalne, Spānija, Turcija un vairums no federālās Vācijas zemēm.

Pedagogu izglītība un darba gaitu sākums

Latvijā un 14 citās Eiropas valstīs minimālās prasības skolotāju izglītībai ir bakalaura grāds un profesionālā kvalifikācija, bet 17 valstīs topošajiem skolotājiem ir jāiegūst vismaz maģistra grāds. Kā secināts ziņojumā, pirmie darba gadi profesijā ir izšķirošs posms. Apmēram trešdaļa no ziņojumā aplūkotajām valstīm nodrošina skolotājiem stažēšanās jeb darbā ievadīšanas posmu, kas parasti ilgst vienu gadu un kurā jaunie skolotāji pilda visus vai gandrīz visus skolotāja pienākumus, saņemot arī paredzēto atalgojumu. Dažās valstīs šo posmu aizstāj pieredzējuša kolēģa sistemātiska palīdzība jaunam skolotājam. Stažēšanās jeb darbā ievadīšanas posms jaunajiem skolotājiem Latvijas skolās nepastāv.

Pedagogu profesionālā pilnveide

Skolotāju profesionālā pilnveide ir skolotāju profesionāls pienākums 29 Eiropas valstīs, to skaitā arī Latvijā. Formālās un tradicionālās profesionālās pilnveides formas – kursi, tematiskās darbnīcas un konferences - dominē gandrīz visās izglītības sistēmās, tomēr parādās arī jaunas pilnveides metodes.  Valstīm paveras iespēja mācīties vienai no otras, ieviešot tādas profesionālās pilnveidošanās formas kā skolotāju sadarbības tīkli, vai koleģiālā mācīšanās.

Skolotāju starpvalstu mobilitāte

Eiropas Savienībā (ES) 27,4% skolotāju ir piedalījušies vismaz nedēļu ilgā ārzemju pieredzes apmaiņas braucienā. Visaugstākā šādu skolotāju proporcija ir Ziemeļu un Baltijas valstīs. Visaugstākā šādu skolotāju proporcija ir Islandē, kur apmēram divas trešdaļas skolotāju ir bijuši profesionālos apmaiņas braucienos. Norvēģijā tādi ir apmēram puse no skolotājiem, bet Latvijā - apmēram 40% skolotāju. Viszemākā proporcija ar ārzemju pieredzi guvušiem skolotājiem ir Beļģijas flāmu kopienā, Francijā, Horvātijā, Itālijā, Polijā, Portugālē, Rumānijā un Slovākijā.

Skolotāja profesijas prestižs

Starptautiskajā mācīšanas un apguves pētījumā TALIS 2013 90,2% skolotāju ir pauduši apmierinātību ar savu darbu un 90,1% ir apmierināti ar skolas vidi. Vienlaikus tikai 18,4% skolotāju uzskata, ka sabiedrībā skolotāja profesija tiek atbilstoši novērtēta. Valstis ar viszemāko skolotāju proporciju, kuri uzskata, ka viņu profesija sabiedrībā tiek pozitīvi novērtēta, ir Spānija (8,5%), Francija (4,9%), Horvātija (9,6%), Slovākija (4%) un Zviedrija (5%). Tādu uzskatu ir pauduši arī 22,8% Latvijas skolotāju.

Vienpadsmit Eiropas valstis turpina īstenot kampaņas ar mērķi paaugstināt skolotāja profesijas prestižu sabiedrībā. Francijā, Lielbritānijā (Anglijā) un Norvēģijā kampaņu mērķis ir piesaistīt jauniešus pedagoģijas studijām, bet Dānijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Zviedrijā kampaņas ir mērķētas plašākai sabiedrībai. „Iespējamā misija” Latvijā un „Es izvēlos mācīt” Lietuvā cenšas piesaistīt skolotāja profesijai gan augstskolu absolventus, gan cilvēkus, kas apsver iespējas mainīt savu līdzšinējo karjeru. Dānija un Zviedrija kampaņas izmanto, lai mazinātu dzimumu disproporciju starp skolotājiem un piesaistītu profesijai vīriešus.

Pilns ziņojuma teksts pieejams VIAA mājas lapas sadaļā Eurydice publikācijas, kā arī Eurydice tīkla centrālajā mājas lapā.

 

 

Piešķirta Latvijas Zinātņu akadēmijas  Lielā medaļa P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centra vadītājam, RSU profesoram, Dr. habil. med. Romanam Lācim par nozīmīgu ieguldījumu sirds ķirurģijas attīstībā Latvijā.

Romans Lācis – RMI docētājs (1974), RSU ķirurģijas katedras profesors (1992), Dr. habil. med.(1988), LZA goda doktors medicīnā (2002) kopš 1970. gada paralēli zinātniskajai un pedagoģiskajai darbībai strādā par kardioķirurgu un kopš 1998. gada ir P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centra vadītājs. Viņa vadītajā Sirds ķirurģijas centrā pēdējos gados operāciju skaits mākslīgajā asinsritē būtiski palielinājies, pārsniedzot 1000 operācijas gadā. Sirdskaišu operāciju rezultāti sasnieguši labāko Eiropas centru rādītājus. Centrā ieviestas modernas medicīnas tehnoloģijas, apgūta jauna operāciju tehnika, uzsākta sadarbība ar Kardioloģijas centru sirds slimnieku kompleksai izmeklēšanai un ārstēšanai, nodibināti labi kontakti ar daudziem pasaules sirds ķirurģijas centriem, īpaši ar Vācijas Sirds ķirurģijas centru Berlīnē.

Romana Lāča vadībā 2002. gada 10. aprīlī P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā tika veikta pirmā sirds transplantācija Latvijā. Tas ir nozīmīgs sasniegums Latvijas medicīnā, un Romana Lāča vārds saistībā ar šo operāciju uz visiem laikiem ir ierakstīts Latvijas medicīnas izcilāko sasniegumu vēsturē. Šobrīd Romana Lāča vadībā veiktas 20 sirds transplantācijas operācijas, viņš publicējis vairāk nekā 200 zinātniskus darbu, veic aktīvu pedagoģisko darbību.

Romāns Lācis ir Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (2004), apbalvots ar LR Ministru kabineta balvu (2002), LZA , AS ”Latvijas gāze un Latvijas izglītības fonda balvu (2002) un LZA Paula Stradiņa balvu (2014).

 

Donalds Tramps - ieteikumi, pārdomas

Lai kļūtu par patiesi bagātu cilvēku, jāiemācās domāt kā miljardierim.

Miljardieris mīl savu darbu, bet ne tāpēc, ka tas viņam dod lielu peļņu. Nekad nekļūtu bagāts, ja neieredzētu to, ar ko nodarbojos. Ja darbs dod apmierinājumu un neliekas kā smags pienākums, cilvēks iegūst entuziasmu un enerģiju, lai no darba iegūtu reālu labumu. Tikai mīlestību pret savu darbu palīdz atrisināt 90% visas problēmas.

Un vēl viens atgādinājums – vienmēr uzskatāt, ka darbojieties savā labā. Lai gan tas skan banāli, tomēr tas nostrādā. Ja jūtat, ka nemīlat savu darbu vai to veicat slikti, tūlīt pieprasiet tikšanos ar savu vadītāju. Ja pēc pārrunām ar vadītāju situācija nemainās, tad atlaižat sevi no darba un meklējiet citu nodarbošanos. Dzīve ir pārāk īsa un  darbs dzīvē ir pārāk svarīgs, lai šķiestu savus spēkus darbam, kas nedod apmierinājumu un labumu.

Dzīvē jāmāk virzīties. Virzība notiek dabiskā ceļā – ja darāt to, ko labi protat. Svarīgi ikdienā uzlabot savu imidžu. Tas nozīmē – apzināt savu personību, savu vietu un vēstījumu.

Pastāv nosacījumi, kuri jāievēro nodarbojoties ar biznesu, lai radītu cilvēkos pārliecību par sevi un pelnītu naudu:

1. Esat precīzs. Punktualitāte ir īpaši svarīga. Nekad nedrīkst samierināties ar kavējumiem, noteiktā termiņa neievērošanu – neatkarīgi kas pārkāpj – vai pats vai jūsu partneris.

2. Nopietni gatavojaties katrai tikšanās reizei, sanāksmei vai pasākumam. Ja jūs nesagatavots tērējat citu cilvēku laiku un neesat pārdomājis savu rīcību, par jums radīsies negatīvs priekštats.

3. Izveidojiet domās dosjē par cilvēkiem, ar kuriem nāksies strādāt. Īpaši ja tā ir pirmā, lietišķā tikšanās. Ievāciet informāciju par personu. Ikviens būs pagodināts, ja tikšanās reizē ieminēsieties par viņa darba panākumiem .

4. Vienmēr atceraties cilvēka vārdu un dažas viņu raksturojušas ziņas. Katram ir patīkami ka viņu uzrunā vārdā un piemin kādu viņa ģimenes cilvēku.

5. Esat godīgs. Vairums cilvēku instinktīvi spēj atpazīt melus un tamdēļ ciena godīgumu, lai arī jūsu pateiktais nesaskan ar to, ko viņi vēlas dzirdēt.

6. Ļaujiet sarunas partneri izteikties. Neaizmirstie, ka katra lietišķa tikšanās ir divpusējs process.

7. Uzvedaties vienkārši, necenšaties izcelt savus panākumus un labākās īpašības. Biznesā nekad nedrīkst līdzināties buldozeram un darboties nekaunīgi. Pataupiet savu stingrību un spēju būt draudošam tām reizēm , kas tas patiesi nepieciešams

8. Kā izvēlēties draugus?  Vispirms draudzībai jābūt kaut kam kopējam. Ir sena paruna: ”Vēlies draugu - esi pats draudzīgs”. Ir daudzi egoistiski cilvēki, kuri grib tādu draugu, kādu viņi vēlas. Ja nepildīsiet šo ierādīto lomu, viņi jūs nosauks par sliktu draugu. Ilgus gadus esmu veltījis tam, lai iemācītos noteikt vai cilvēks ir uzticams vai nē. Šādu prasmi ieguvu, pieļaujot kļūdas un joprojām neesmu pārliecināts, ka varu to iemācīt citiem, bet varbūt katram šī gudrība jāapgūst paša pieredzē,

.

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma