“Quo vadis Latvijas izglītība”.

2019. gadā Tartu Universitātes apgrozījums bija 200 miljoni eiro, turklāt tas palielinās gadu no gada. 2020. gada valsts budžeta finansējums augstākajai izglītībai un zinātnei visām Latvijas augstskolām kopā ir vien 68,7 miljoni eiro. Tartu Universitāte tiek pilnībā finansēta no valsts, atšķirībā no Latvijas augstskolām, kurām lielākā daļa finanšu līdzekļu ir jāpiesaista no ārējiem avotiem. Ar šādu valsts atbalstu cerības uz Latvijas augstskolu iekļūšanu pasaules TOP 500, ir ļoti niecīgas.

2020.gada 6.oktobrī valdībā apstiprināti jauni noteikumi par vispārējās izglītības un profesionālās izglītības akreditāciju. Izglītības iestādes un izglītības programmas turpmāk tiks akreditētas, vērtējot sniegumu četrās jomās – atbilstība izvirzītajiem mērķiem, mācību kvalitāte, iekļaujoša vide un laba pārvaldība. Akreditācijā iekļauta arī izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšana. Izmaiņas vispārējās izglītības un profesionālās izglītības akreditācijā stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī, bet attiecībā uz pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāju novērtēšanu – 2021. gada 1. septembrī.

Turpmāk ikgadējam pašnovērtējuma ziņojumam būs publiskojamā daļa un nepubliskojamā daļa, savukārt vērtējot izglītības kvalitāti tiks analizēta gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā informācija par izglītības iestāžu darbību. Vienlaikus paplašinātas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas iespējas izglītības kvalitātes vērtēšanā (izglītības iestādes datu analīze, elektronisko aptauju izmantošana, akreditācijas ekspertu saziņa utt.).

Izglītības kvalitātes valsts dienestam (IKVD) ir tiesības atteikt izglītības programmu akreditāciju, ja dokumentu izpētē pirms akreditācijas izglītības iestādes darbībā tiks konstatēti būtiski trūkumi, kuri nebūs novērsti uzdotajā termiņā, vai kaut viens kritērijs būs novērtēts ar kvalitātes līmeni “nepietiekami”.

Izglītības iestādes un izglītības programmas akreditēs uz sešiem gadiem, ja visos izglītības kvalitātes kritērijos būs iegūts vērtējumus “labi”, “ļoti labi”, “teicami”, vai uz sešiem gadiem ar nosacījumu pēc diviem gadiem vērtēt kritērijus, kuri iepriekš novērtēti ar kvalitātes līmeni “jāpilnveido”. Ja arī atkārtotā vērtēšanā izglītības kvalitātes līmenis būs pilnveidojams, IKVD aicinās Izglītības un zinātnes ministriju vai izglītības iestādes dibinātāju lemt par nepieciešamību rosināt ārkārtas akreditāciju.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) ārkārtas pilnsapulcē par tās prezidentu ievēlēts ķīmiķis Ivars Kalviņš, kurš  solīja veikt trīs izmaiņas, lai sabiedrības acīs vairāk asociētos ar modernu un mūsdienīgu zinātnes izcilības centru - stiprināt saikni ar uzņēmēju organizācijām, plašāk iesaistīt gados jaunos akadēmijas locekļus LZA struktūru darbībā, kā arī mainīt akadēmijas Senāta darbības akcentus no pārsvarā iekšējo jautājumu apspriešanas uz kritisko ārējās sadarbības virzienu identifikācijas, uzdevumu izvirzīšanas un to izpildes organizēšanu, ieskaitot viedokļa veidošanas un lobēšanas pasākumus ar politiķu un augstāko ierēdņu līdzdalību.

I.Kalviņš  ir profesors un LZA īstenais loceklis, Ukrainas Medicīnas un stomatoloģijas akadēmijas goda loceklis, Rīgas Tehniskās universitātes Goda doktors un Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas īstenais loceklis. Tāpat Kalviņš jau 50 gadus strādājot Latvijas Organiskās sintēzes institūtā, kur no jaunākā zinātniskā līdzstrādnieka izaudzis par direktoru.Vairāk nekā 250 izgudrojumu autors, piecu grāmatu autors, vairāk nekā 450 zinātnisku rakstu un vairāk nekā 200 starptautisku konferenču referātu tēžu autors. LZA uzsvēra, ka Kalviņš ir viens no reģistrēto medikamentu mildronāta, leakadīna, belinostata, kapikora, kā arī viens no vairāku klīnisko pētījumu fāzē atrodošos topošo medikamentu autoriem.

Par zinātniskajiem sasniegumiem un inovācijām ieguvis vairāk nekā 25 apbalvojumus, tai skaitā saņēmis LZA Lielo medaļu, Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Zelta medaļu, Gustava Vanaga, Valtera Capa, Cicerona, Ministru kabineta, kā arī Rīgas balvu, Paula Valdena, Hieronīma Grindeļa, Solomona Hillera, Osvalda Šmīdeberga un citas medaļas, ir Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks un Eiropas Izgudrotāju balvas kandidātu finālists kategorijā "Mūža ieguldījums". Piecas reizes ieguvis LZA gada labāko zinātnes sasniegumu balvas laureāta nosaukumu.

Ielūgums

Latvijas Izglītības fonds aicina Jūs 16.10.20. piedalīties konferencē “Quo vadis Latvijas izglītība”.

Atvainojamies, ka klātienē Covid 19 dēļ vietu skaits ir ierobežots, konferences programmā ir norādīts kā piedalīties attālināti.

Romans Vitkovskis

LIF valdes loceklis

16. oktobrī 2020. gadā "Sinistrum" telpā  LU Dabas mājā notiks konference/domnīca “Quo vadis Latvijas izglītība”

Konferenci varēs skatīties tiešraidē LMT Straumē": http://straume.lmt.lv/lv/konferences/konferences/izglitiba/1059376

Komentāri un priekšlikumi Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu


11:00 LIF par konferencē risināmo problēmu

Referāti

  1. Ko grib zinātne no augstskolu absolventiem? Prof. Andris Ambainis LU
  2. Vidusskolas absolventu sagatavotības līmenis studijām augstskolā. Prof.Juris Blūms RTU
  3. Kas traucē skolotājiem apmierināt augstskolu prasības?  Inga Vanaga LIZDA
  4. Kāpēc un kā skolas un augstskolas sadarbībā var veicināt jauniešu gatavību studijām? Dr.paed. Sanita Baranova LU
  5. Ko var dot paralēli skolā darītam, lai apmierinātu augstskolu prasības?Romans Vitkovskis LIF

14:00

  1. Izglītības paradigmas maiņa ceturtās industriālās revolūcijas apstākļos šodienas un nākotnes darba tirgum. Prof. Juris Binde, Dr.oec., LMT prezidents, LDDK viceprezidents.

Diskusija

Vada Prof. Ilmārs Slaidiņš RTU

Ievaduzstāšanās par tēmu  „Kas vajadzīgs skolotājiem, lai īstenotu piedāvāto mācību palīglīdzekļu izmantošanu?”  Inga Vanaga LIZDA

  1. Ko var darīt, lai sekmīgi realizētu augstskolu prasības un uzņēmēju prasības?

Vada Aldis Baumanis „Turība” rektors

Ievaduzstāšanās par tēmu „Ko konkrēti jādara, lai īstenotu priekšlikumu uzņēmēju un zinātnes prasību apmierināšanai?” Aldis Baumanis „Turība” rektors

  1. Kā iegūt resursus, kā un kad var īstenot priekšlikumu uzņēmēju un zinātnes prasību apmierināšanai?
  2. Iespējamā darba plāna apspriešana.

 

No 20. līdz 28. septembrim tiešsaistes režīmā notika Starptautiskā matemātikas olimpiādē, kurā  piedalījās 616 dalībnieki no 105 pasaules valstīm. Latvijas izlasi veidoja Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolnieki Rolands Lopatko, Jānis Pudāns, Ingus Smotrovs, Viesturs Spūlis, Ilmārs Štolcers un Salaspils 1. vidusskolas skolnieks Artis Vijups. Visi Latvijas  dalībnieki olimpiādē ieguva atzinības, iepriekšējo un pirmo reizi Latvijas komandai tas izdevās vien 1997. gadā. Trim no jauniešiem pietrūka viens punkts līdz bronzas medaļai. Tiešsaistes formā 2019./2020. mācību gadā norisinājās kopumā sešas starptautiskas mācību priekšmetu olimpiādes, kā arī četras Eiropas un divas Baltijas līmeņa olimpiādes. No 62 iespējamām godalgām, Latvija dažādās sacensībās izcīnīja 25 bronzas medaļas, astoņas sudraba un trīs zelta medaļas.

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma