Skolās valsts valoda

Ņemot vērā iepriekš apstiprinātos grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā, bērniem jau pirmsskolā jāspēj sniegt iespējas apgūt latviešu valodu tā, lai sekmīgi spētu apgūt mācību saturu sākumskolā un turpmākajos izglītības posmos. Jauno mācību saturu pirmsskolā plānots sākt ieviest jau 2018.gada rudenī.

Vadlīnijās noteikts, ka, apgūstot mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu, bērnam latviešu valodā jāspēj atbildēt uz jautājumiem par redzēto un dzirdēto, izteikt savas vajadzības, iesaistīties sarunā par tematiem, kuri saistīti ar ikdienu, mācīties pareizi izrunāt patskaņus un līdzskaņus, pazīt burtus, lasīt un saprast īsus vārdus, kā arī rakstīt burtu elementus.

Izglītības programma plānots noteikt, ka latviešu valodas apguve pirmsskolas izglītības posmā jāsekmē katru dienu, lai pēctecīgi apgūtu valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās valodu mācību jomā noteikto.Vienlaikus noteikts, ka rotaļnodarbībās saziņas līdzeklis ir latviešu valoda, izņemot rotaļnodarbības mazākumtautību valodas apguvei, informē aģentūra LETA.

Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā plānots sākt 2019./2020.mācību gadā - tad ir paredzēts sākt pāreju no esošajiem pieciem mazākumtautību izglītības modeļiem uz jauniem trim mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā. 2019./2020.mācību gadā tiks sākta secīga pāreja uz jaunu bilingvālās izglītības modeli 7.-9.klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, ieskaitot svešvalodas. Tāpat 2019./2020.mācību gadā valsts pārbaudījumi 9.klasēm notiks tikai latviešu valodā.

No 2020./2021.mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. un 11.klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus). Gadu vēlāk - no 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, tāpat saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

 

Meiteņu panākumi

Latvijas komanda Eiropas meiteņu matemātikas olimpiādē Florencē izcīnījusi bronzas medaļu un vairākas atzinības. Olimpiādes mērķis ir mazināt nevienlīdzību, kāda veidojas starp zēnu un meiteņu rezultātiem starptautiskajās matemātikas olimpiādēs, kā arī piesaistīt matemātikai kā zinātnei un matemātikas mācīšanai augstākajā līmenī vairāk jaunu un talantīgu sieviešu.

Latvijas komanda startēja veiksmīgi. Visas dalībnieces saņēma godalgas - Agnese Upīte, Estere Šverna, Rūta Ozoliņa izcīnīja atzinības, bet Anete Valnere - bronzas godalgu. Turklāt divas atzinības ir saņemtas ar ļoti augstvērtīgiem rezultātiem, kas pēc būtības ir līdzvērtīgi bronzas godalgu līmenim - diviem pilnībā atrisinātiem uzdevumiem. Latvijai līdz šim iepriekšējās sešās iepriekšējās olimpiādēs bija izdevies izcīnīt divas bronzas medaļas

Komandu vērtējumā Latvija ierindojās 19.vietā starp Eiropas valstīm un 30.vietā neoficiālajā pasaules kopvērtējumā. Latvijas pārstāvēm izdevās apsteigt tādas Eiropas lielvalstis izglītības jomā kā Somija, Norvēģija, Austrija, Spānija, Beļģija un Vācija.

Zinātnes projektu konkurss

Latvijas Zinātnes padomes (LZP) 2018.gada Fundamentālo un lietišķo pētījumu konkursam zinātnieki iesniedza 397 projektu pieteikumus.

Pirmo reizi fundamentālo un lietišķo pētījumu īstenošanā tiks ieguldīts tik liels finansējuma apjoms.  Latvijas fundamentālajos un lietišķajos pētījumos 2018. gadā tiks investēti 8 miljoni EUR, kā arī tiks pilnveidota LZP grantu sistēma, sniedzot iespēju zinātniskajām institūcijām katru gadu iesniegt projektus, tādējādi ievērojami stiprinot to kapacitāti, jaunu zināšanu radīšanu un zināšanu pārnesi izmantošanai praktiskos nolūkos. Starp 397 projektu iesniegumiem tika norādītas visas zinātnes nozares - kopā 42. Projekti tika sadalīti sešās zinātņu nozaru grupās, ņemot vērā pirmo norādīto

Iesniegumos kopā pieprasīti 113 897 988 EUR. Pieprasītā finansējuma apmērs procentuāli starp zinātņu nozaru grupām ir identisks projektu skaitam. Projektus iesniedza 34 zinātniskās institūcijas, savukārt 46 no iesniegtajiem projektiem ir sadarbības projekti. Lielākoties sadarbības projektos iesaistījušās divas institūcijas, taču divos projektos iesaistījušās trīs institūcijas.

Projektus iesniegušas šādas augstskolas:  LU - 114,RTU - 81, RSU - 40, LLU - 8, DU - 5, RTA - 3, LiepU – 4, LKA -3, LSPA - 2,  VidzA - 2.  Sociālās zinātnes iesniegti 36 projekti (9%), Dabas zinātnes - 120 (30%), Lauksaimniecības, meža un veterinārās - 27 (7%), Medicīnas un veselības - 68 (17%), Inženierzinātnēs un tehnoloģijās – 102 (26).

Trīspadsmit zinātniskie institūti kopumā ir iesnieguši mazāku daļu projektu. Visaktīvākie ir LU CFI (25), LOSI (18) un BMC (14). Savukārt humanitāro un mākslas zinātņu nozaru grupā LU LFMI ir iesnieguši desmit projektus. Zinātnisko institūtu grupā kā sadarbības partneris visbiežāk piedalījās BMC - 6 projekti (salīdzinājumam - LU ir sadarbības partneris 10 projektos).

Deviņas zinātniskās institūcijas no privātā un nevalstiskā sektora ir iesniegušas vismazāk projektu. Daļēji tas skaidrojams ar konkursa nosacījumiem, kas paredz projektu iesniedzēju atbilstību pētniecības organizācijas definīcijai, līdz ar to uzņēmumiem ar saimniecisku raksturu šajā konkursā piedalīties ir mazāk iespēju. Savukārt biedrībām un nodibinājumiem, kuri nav orientēti uz peļņu, sakārtojot grāmatvedību un finanšu plūsmas, ir daudz lielākas iespējas iegūt atbilstību pētniecības organizācijas statusam un veidot projektus, kas dos ieguldījumu Latvijas attīstībā.

Iznākusi grāmata „Menedžmenta mazā enciklopēdija”.

Grāmatai ir divas daļas. Pirmajā daļā ievietoti grāmatas autora Ilgvars Foranda agrāk publicētie materiāli, kurus papildina pasaulē pazīstamu zinātnieku atzinumi, secinājumi, ieteikumi. Tajā apskatīti menedžmenta teorijas un prakses jautājumi gan vēsturiskā aspektā, gan mūsdienu apstākļos.

Grāmatas otrajā daļā dotas izcilāko menedžmenta zinātnieku īsas biobibliogrāfijas, ievietotas atsauces uz viņu, pēc grāmatas autora domām, nozīmīgākajām publikācijām. Raksturīgi, ka gandrīz visi absolvējuši prestižākās pasaules augstskolas (universitātes, koledžas), turklāt vairākas, iegūstot dažkārt visai atšķirīgas akadēmiskās kvalifikācijas un specialitātes. Iespējams, ka tieši dažādu, atšķirīgu zinātnes nozaru apgūšana deva viņiem plašāku redzējumu par notiekošajiem procesiem un veicināja menedžmenta teoriju bagātināšanu.

Grāmata būs noderīga, studējot menedžmenta teoriju, tajā varēs atrast padomus, kā pilnveidot organizācijas darbību, tā palīdzēs apzināt pasaules izcilāko zinātnieku dzīves un darba mūžu, iepazīties ar viņu viedokļiem un devumu menedžmenta teorijas un prakses attīstībā.

Līdz šim klajā nākušas šādas Ilgvara Foranda grāmatas:

Personālvadība. 1997, 69 lpp.

Vadītājs. Vadīšana. 1999, 174 lpp.

Stratēģija. Kvalitāte. 2000, 253 lpp.

Personāla vadība. 2001, 189 lpp

Biznesa vadības tehnoloģijas. 2004, 258 lpp.

Projekta menedžments. 2006, 252 lpp.

Menedžmenta autoritātes. 2006, 211 lpp.

Palīgs personāla speciālistam. 2007, 251 lpp.

Biznesa vadības tehnoloģijas. (papildināts). 2009, 304 lpp.

Viesnīcas menedžments. 2011, 230 lpp.

Vadībzinība. 2013, 174 lpp.

 

Kā līdzautors sarakstījis nodaļas šādām grāmatām:

Olimpiskās rezerves laukos. 1979, 63.lpp.

Vingrošana skolās. 1988, 194 lpp.

Fiziskās kultūras teorija. 1993, 311 lpp.

Latvijas sporta vēsture (sastādītājs). 1994, 330 lpp.

Personālvadības rokasgrāmata. 2000, 142 lpp.

Rīgas Valsts tehnikums 95. 2014, 222 lpp.

Lielais liktenis. 2018, 82 lpp.

Sporta psiholoģija

Klajā nākusi Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) profesores, pedagoģijas doktores, Starptautiskās Slidošanas asociācijas(ISU) augstākās kategorijas tiesnese daiļslidošanā Agitas Ābeles grāmata „Sporta psiholoģija: teorija un prakse”.

Agita Ābele savu grāmatu “Sporta psiholoģija: teorija un prakse” veidojusi informatīvi izglītojošā stilā, integrējot teorētiskās nostādnes ar personīgajā praksē gūto pieredzi. Grāmatai 4 daļās, - sākumā pievēršoties teorētiskajiem jautājumiem, kurus būtu vēlams zināt visiem interesentiem, lai pilnīgāk izprastu sporta psiholoģiju. Tālāk seko praktiska rakstura nodaļas, kuras veltītas sporta psiholoģijas praksei un sportistu sagatavotības mentālajām prasmēm, sociāliem un psiholoģiskā atbalsta jautājumiem. Grāmatu papildina praktiskā darbā izmantojami sporta psiholoģijas pielikumi.

LSPA profesore Agita ĀBELE ir ISU augstākās kategorijas tiesnese daiļslidošanā, šogad debitējusi ziemas Olimpisko spēļu daiļslidošanas tiesāšanā Phjončhanā. Bijusi BJSS trenere, Latvijas Universitātes docente, no 1999. gada Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas docente, no 2003. gada — profesore, Latvijas Zinātnes padomes eksperte sporta zinātnē. Latvijas Augstskolu sporta savienības prezidente, Starptautiskās Augstskolu sporta federācijas (FISU) Izglītības komitejas biedre.

 

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma