Eiropas Komisijas (EK) sagatavotajā 2019. gada ziņojumā par Latviju starp jomām, kurās nav novērojams jūtams progress, minēti arī atsevišķi augstākās izglītības un zinātnes attīstības aspekti.

Darba tirgus, izglītības un sociālā politika

  • Augstākās izglītības iestāžu un programmu sadrumstalotība ietekmē izglītības kvalitāti. Augstākā izglītība joprojām ir sadrumstalota, neraugoties uz ES līdzekļu atbalstītiem stimuliem konsolidēt un pakāpeniski nostiprināt kvalitātes nodrošināšanu. Tomēr studiju programmu skaits laikā no 2005. līdz 2017. gadam pieauga par trešdaļu, savukārt studentu skaits samazinājās par 38 %. Sadrumstalotības dēļ cieš izglītības un zinātnes kvalitāte. 2017. gadā uz darbības rezultātiem balstīts finansējums (aptuveni 3 % no kopējā augstākās izglītības finansējuma) tika sadalīts 14 augstākās izglītības iestādēm, kuras ir sekmīgi iesaistījušas studentus pētniecībā un izstrādē, piedalījušās starptautiskos pētniecības projektos un sadarbojušās ar uzņēmumiem.

Konkurētspējas reformas un investīcijas

  • Lai turpinātu tuvināties ES vidējiem rādītājiem, ir vajadzīgi ieguldījumi inovācijā, cilvēkkapitālā un reģionālajā attīstībā. Neraugoties uz straujo konverģenci, Latvijai ir jāturpina pārveidot savas ekonomikas struktūru, tiecoties uz sarežģītāku produktu un pakalpojumu radīšanu. Ņemot vērā nelielo iekšzemes tirgu, Latvijas galvenās perspektīvas ir saistītas ar augstākas pievienotās vērtības preču un pakalpojumu eksportēšanu un sava eksporta tirgus daļu palielināšanu. Šobrīd Latvija salīdzinoši labi eksportē zinātnesietilpīgus pakalpojumus, bet augsto tehnoloģiju preču īpatsvars Latvijas eksportā ir zems. Lai veicinātu ekonomikas pārveidi, Latvijai jāiegulda cilvēkkapitālā, t.sk. prasmēs un veselības aizsardzībā. Tai vairāk jāiegulda pētniecībā un izstrādē gan privātajā, gan publiskajā sektorā, t.sk. ciešāk iesaistot valsts uzņēmumus savā inovācijas sistēmā. Visbeidzot, Latvijai ir jāiegulda reģionālajā attīstībā, jo ieguldījumi infrastruktūrā un mājokļos palīdzētu integrēt atpaliekošos reģionus un ekonomiskās aktivitātes centrus un atvieglotu darbaspēka iekšējo mobilitāti. Turklāt, lai paātrinātu Latvijas enerģētikas pārkārtošanu, ir vajadzīgi arī ieguldījumi resursu efektīvā izmantošanā.
  • Investīcijas pētniecībā un izstrādē Latvijā ir mazas un atkarīgas no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem). 2017. gadā pētniecības un izstrādes intensitāte atkal nedaudz palielinājās pēc iepriekšējā gada krituma, sasniedzot 0,51 % no IKP. Pieaugumu galvenokārt veicināja atjaunots ESI fondu finansējums, kas palielināja publiskā finansējuma līmeni līdz 0,37 % no IKP. Pieauga arī uzņēmumu izdevumi pētniecībai un izstrādei, taču 0,14 % no IKP apmērā tie ir starp zemākajiem ES. Ir vajadzīgs ievērojams investīciju palielinājums pētniecībā un izstrādē, lai efektīvi attīstītu valsts pētniecības un inovācijas (P&I) sistēmu ar uzsvaru uz lielāku un ilgtspējīgu finansējumu no valsts avotiem. Turklāt Latvija, visticamāk, neizpildīs savu valsts P&I intensitātes mērķi, kas ir 1,5 % no IKP. Latvijas kopējie izdevumi pētniecībai un izstrādei tagad ir aptuveni tādā pašā līmenī, kādā tie bija pirms desmit gadiem, un līdz ar to šis ir vienīgais valsts mērķis, kura sasniegšanā Latvija nav panākusi nekādu progresu, lielākoties tāpēc, ka pētniecības minētas divas dažādas REER mērauklas - uz ULC bāzētais REER un uz SPCI bāzētais REER. Pirmā salīdzina algu pieaugumu, bet otrā salīdzina inflāciju. Otrā mēraukla ir plašāk izmantots kritērijs cenu konkurētspējas mērīšanai. ES valstu vidū kopš 2010. gada savu eksporta tirgus daļu visvairāk ir palielinājušas Īrija, Rumānija un Lietuva. Latvijas valsts finansējums 2017. gadā veidoja 44 % no kopējā finansējuma pētniecībai un izstrādei, kopsummā sasniedzot 60,1 miljonu eiro. Salīdzinājumam, ārvalstu investīciju (strukturālie fondi, kā arī cits ārvalstu finansējums) apjoms veidoja 30 % no kopējā finansējuma pētniecībai un izstrādei, kopsummā sasniedzot 41,1 miljonu eiro, un izstrādes finansējumam ir piešķirta zema politiskā prioritāte.
  • Publisko pētījumu kvalitāte ir mainīga un nekonsekventa galvenokārt nepietiekamā finansējuma, pētījumu veicēju sadrumstalotības un pētniecības un inovācijas sistēmas pārvaldības dēļ. Publikāciju īpatsvars atzītākajos žurnālos 2015. gadā bija 5,9 % salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju - 11,1 %. Tam pamatā lielā mērā ir pētniecības iestāžu sadrumstalotība un tas, ka pētnieku, doktorantūras studentu un STEM jomu absolventu skaita ziņā Latvija atpaliek no ES vidējā rādītāja. Šo trūkumu pastiprina nepietiekama administratīvā kapacitāte un politikas veidošanas un īstenošanas izkliedētība starp daudzām ministrijām un aģentūrām. 2018. gadā Latvija saņēma ieteikumus no Eiropas Komisijas "Apvārsnis 2020" politikas atbalsta instrumenta, kuros ieteikts pētniecības finansējuma pārvaldību nodot vienas iestādes pārziņā un palielināt pētniecības iestādēm tāda finansējuma īpatsvaru, kas iegūts konkursa kārtībā. Valdība ir veikusi pirmos pasākumus, lai risinātu pēdējo no minētajiem jautājumiem, bet ieteikums novērst sadrumstaloto pārvaldību vēl ir jārisina. Pastāv plašs inovācijas veicināšanas instrumentu klāsts, bet tie netiek pietiekami izmantoti. Lielākā daļa sekmīgās pētniecības un
    3.4. Konkurētspējas reformas un investīcijas 45 rūpniecības sadarbības ir koncentrēta ap "kompetenču centru" programmu, kas piesaista rūpniecību sadarbībai ar pētniecības iestādēm. Inovācijas atbalsta pasākumu portfelis ietver kuponus, tehnoloģiju nodošanas un attīstības programmas. Tomēr to uzņēmumu īpatsvars, kuri nodarbojas ar inovatīvām darbībām, ir diezgan mazs, kas, iespējams, izskaidro pieprasījuma trūkumu pēc dažiem piedāvātajiem instrumentiem. Pētnieku piedāvājums no valsts sektora un pētnieku mobilitāte uz privāto sektoru ir visai zema un nepalielinās, kas kavē inovācijas darbību attīstību. Valdība veicina ciešāku sadarbību pētniecības jomā starp lielākajiem valsts uzņēmumiem un aicina tos noteikt inovācijas stratēģijas vidējam termiņam. Zemo inovācijas rādītāju dēļ, visticamāk, Latvijas viedās specializācijas stratēģija ir jāpielāgo, lai koncentrētos uz tām ekonomikas jomām, kurām ir vislielākais potenciāls.

Pilns ziņojuma teksts: https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/2019-european-semester-country-report-latvia_lv.pdf

 

Programmētāji

Noskaidroti labākie Latvijas jaunie programmētāji – 32. Latvijas informātikas (programmēšanas) olimpiādes (LIIO) uzvarētāji. 8.-10.klašu grupā uzvarēja Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas 8.klases skolnieks Matīss Kristiņš, iegūstot maksimālo iespējamo punktu skaitu – 600. 11.-12.klašu grupā 1.vieta Renātam Jurševskis no Cēsu Valsts ģimnāzijas 12.klases.

Jaunākajā grupā otru zelta medaļu izcīnīja Artis Vijups no Salaspils 1.vidusskolas. 2.vietā – Ansis Gustavs Andersons no Druvas vidusskolas, Raivis Atteka no Valmieras Valsts ģimnāzijas un Dzintars Klušs no Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas. 3.vietā – Mihails Abramovs no Rīgas Purvciema vidusskolas, Kristofers Barkāns un Džonatans Miks Melgalvis no RTU Inženierzinātņu vidusskolas, Viesturs Spūlis un Vadims Čašečņikovs no Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas,

Vecākajā grupā otra zelta medaļa pasniegta Kārlim Šusteram no RTU Inženierzinātņu vidusskolas, sudraba godalgas izcīnīja Eduards Gaņkins no Rīgas 88.vidusskolas, Vladimirs Ščigoļevs un Sandra Siliņa no Cēsu Valsts ģimnāzijas. Savukārt bronzas medaļas – Agnis Andrejevs no Rīgas 25.vidusskolas, Agnis Salmiņš no RTU Inženierzinātņu vidusskolas, Pauls Purviņš no Āgenskalna Valsts ģimnāzijas, Niks Derums no Druvas vidusskolas un Jegors Balzins no Rīgas 10.vidusskolas.

32. Latvijas informātikas (programmēšanas) olimpiādē piedalīties tika uzaicināti 80 skolēni no visas Latvijas, kuri ieguva labākos rezultātus novadu atlases kārtā. Valsts sacensības noritēja divas dienas, uzvarētāji iegūst tiesības piedalīties Baltijas informātikas olimpiādē Tartu, Igaunijā. Labākie jaunie programmētāji no Baltijas valstīm dosies uz Starptautisko informātikas olimpiādi, kura šā gada augustā notiks Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku. Pērn Latvijas pārstāvji Starptautiskajā informātikas olimpiādē ieguva četras bronzas medaļas.

Olimpiādi atbalsta Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija kopā ar galvenajiem partneriem "Accenture Latvia" un "Emergn".



 

Pilnveidotā mācību satura modelis vidusskolā – ar iespēju mācīties atbilstoši skolēna interesēm un mērķiem

Lai nodrošinātu iespēju mācīties atsevišķas jomas un priekšmetus padziļināti, kā arī atbilstoši savām interesēm, spējām un nākotnes mērķiem, pilnveidotā mācību satura modelis vidusskolai, paredz apmēram trešdaļu no mācību laika 10.–12. klasē mācīties padziļināti šaurāku priekšmetu loku.

Ar jauno vidusskolas piedāvājumu iecerēts samazināt laiku, ko skolēni pavada, mācoties obligāti noteiktos mācību priekšmetus, lai dotu iespēju katram attīstīt savas intereses, mācīties vairāk un dziļāk tos priekšmetus, kas viņus interesē. Tas iespējams, piedāvājot mācību satura apguvi līmeņos (pamata, optimālajā un augstākajā) ar definētiem sasniedzamajiem rezultātiem katram apguves līmenim un veidojot mācību priekšmetu kursus atbilstoši šiem līmeņiem. Turklāt līdz ar padziļināto kursu ieviešanu, jaunais modelis nodrošinās Latvijas skolēnu iespējas pielīdzināt vidusskolas atestātu labākajām pasaules izglītības sistēmām.

Skola2030 paredz, ka visi skolēni vidusskolā iegūst vispusīgu izglītību, mācoties kādu no pamatkursiem katrā mācību jomā, un izvēlas kādu no skolas piedāvātajām padziļināto kursu kombinācijām jeb izvēļu “groziem”, kas dos iespēju 11. un 12. klasē lielākā apjomā, nekā šobrīd, apgūt trīs kursus augstākajā līmenī, kā arī izvēlēties dažādus citus ar savām interesēm saistītus specializētus kursus no skolas piedāvājuma. Šobrīd VISC piedāvājumā ir izveidoti 11 izvēļu “grozu” piemēri, taču skola var veidot arī savus izvēļu “grozus” ar nosacījumu, ka katrā no tiem ir vismaz trīs padziļināti kursi. Kopējā mācību slodze un mācību diena skolēnam paliek nemainīga (3360–3780 mācību stundas trīs gados jeb 36 stundas nedēļā).

Lai iegūtu vispārējo vidējo izglītību, saglabāsies trīs obligātie centralizētie eksāmeni, taču tos varēs kārtot dažādos līmeņos – latviešu valodā (optimālajā vai augstākajā līmenī), svešvalodā (angļu, vācu vai franču – optimālajā līmenī), matemātikā (pamata, optimālajā vai augstākajā līmenī). Divos no skolēna izvēlētajiem padziļinātajiem kursiem skolēni kārtos augstākā līmeņa eksāmenu, kā arī vienā no šiem kursiem aizstāvēs pētniecības, jaunrades vai sabiedriskā darba projektu.

Līdz martam tupināsies darbs pie vidusskolas satura modeļa pilnveides un konsultācijas ar pedagogiem un sociālajiem partneriem, tai skaitā par konkrētiem sasniedzamajiem rezultātiem visās mācību jomās. Martā VISC plāno iesniegt IZM vispārējās vidējās izglītības standarta projektu, lai virzītu apstiprināšanai valdībai. Pēc standarta pieņemšanas tiks pabeigts darbs pie kursu programmām un mācību līdzekļu piemēru izstrādes, lai 2020. gadā skolas varētu pilnvērtīgi uzsākt darbu saskaņā ar pilnveidoto mācību saturu un pieeju.

No IZM (saīsināts)

 

Valdības ieceres

118. Turpināsim izglītības satura reformu, ieviešot kompetenču pieeju mācību saturā (Skola 2030), stiprināsim pedagogu atbalsta sistēmu un mācību procesa pilnveidi. 119. Mazināsim birokrātisko slogu pedagogiem. 120. Konsekventi nodrošināsim kvalitātes kritēriju izpildi vidusskolā. Izstrādāsim un pieņemsim grozījumus normatīvajos aktos, kas noteiktu kvalitātes kritērijus pamatizglītībā un kritērijus uzņemšanai vidējās izglītības pakāpē. 121. Skolu sistēmas optimizācijas procesā, risinot izglītības pieejamības un valsts drošības jautājumus, īpašu uzmanību pievērsīsim Eiropas Savienības pierobežas skolu saglabāšanai, nodrošinot izglītības kvalitātes kritēriju izpildi.

122. Nodrošināsim mērķtiecīgus un efektīvus ieguldījumus iekļaujošas izglītības īstenošanai un atbalstīsim kvalitatīvas izglītības pieejamību bērniem ar īpašām vajadzībām, bāreņiem un bērniem no sociāli mazaizsargātām ģimenēm. 123. Veidosim efektīvu pārvaldības modeli konkurētspējīgas profesionālās un pieaugušo izglītības attīstībai, profesionālās izglītības iestāžu kā nozares izcilības centru stiprināšanai, kā arī profesionālās izglītības prestiža celšanai. 124. Turpināsim profesionālās izglītības satura reformu, nodrošinot pastāvīgu prasmju ieguves un pilnveides iespējas atbilstoši darba tirgus vajadzībām, tai skaitā darba vidē balstītu mācību veidā.

125. Pilnveidosim izglītības kvalitātes kritērijus visos izglītības līmeņos, tai skaitā augstākajā izglītībā izveidosim grantus ārvalstu mācībspēku piesaistei un sekmēsim internacionalizācijas procesu Eiropas Savienības oficiālo valodu telpā. 126. Celsim pedagoga profesijas prestižu, stiprinot skolotāju mentoru institūciju, turpināsim īstenot pedagogu profesionālās attīstības stratēģiju un sniegt atbalstu pedagogu sākotnējās izglītības attīstībai. 127. Turpināsim palielināt pedagoģiskā un akadēmiskā personāla atalgojumu un pilnveidosim atalgojuma modeli, tai skaitā pirmsskolas pedagogiem. 128. Turpināsim pakāpeniski palielināt studiju vietas bāzes finansējumu.

129. Atbalstīsim studējošos, stiprinot sociālo dimensiju augstākajā izglītībā. 130. Nodrošināsim valsts budžeta finansējuma pieaugumu trīs pīlāru modeļa efektīvai darbībai, starptautiski konkurētspējīgai, uz izcilību vērstai augstākai izglītībai, veicinot digitalizāciju augstākajā izglītībā, kāpinot starptautisko sadarbību un konkurētspēju, panākot, ka vismaz viena universitāte iekļūst 500 pasaules labāko universitāšu skaitā. 131. Turpināsim studiju fragmentācijas mazināšanu un nodrošināsim augstskolas stratēģiskai specializācijai atbilstošu spēcīgu un pētniecībā balstītu studiju programmu attīstību un eksportspēju. Panāksim lielāku sadarbību, cilvēkresursu un infrastruktūras konsolidēšanu augstskolās, vienlaikus attīstot augstākās izglītības iestādes reģionos. 132. Spēcināsim augstskolu kapacitāti, mainot akadēmiskā personāla karjeras attīstības sistēmu, sekmējot labākā akadēmiskā personāla, tostarp ārvalstu mācībspēku, piesaisti un akadēmiskā personāla profesionālo kompetenču stiprināšanu.

133. Sekmēsim stratēģisku pieeju pieaugušo izglītības sistēmas koordinētai attīstībai, uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un veicinot nozaru izaugsmi, ilgtspēju un "zaļo" ekonomiku. 134. Atbalstīsim jauniešu pilsoniskās aktivitātes un veicināsim viņu iesaisti skolu, pašvaldību, valsts mēroga jautājumu risināšanā, kā arī palielināsim Jaunatnes politikas valsts programmas finansējuma apmēru.

 

Augstskolas

2018./2019. akadēmiskajā gadā Latvijas augstskolās mācās apgūst 80,4 tūkstoši studentu, kas ir par 1,5 % mazāk nekā pirms gada.  Latvijas augstākās izglītības iestādēs studijas uzsāka 27,6 tūkstoši studentu, kas ir par 1,9 % vairāk nekā gadu iepriekš. Vairāk nekā puse pirmkursnieku (55%) studijas ir uzsākuši par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 45 % – par valsts budžeta līdzekļiem.

Arī šogad vairums pirmkursnieku (42,7 %) izvēlējās apgūt sociālās un humanitārās zinātnes – attiecīgi 9,6 un 2,2 tūkstoši. 2018. gadā bija vērojamas pozitīvas iezīmes inženierzinātņu un dabas zinātņu programmās, kur nedaudz pieauga (par 2,6 %) uzņemto studentu skaits, tai skaitā IT un būvniecības jomās. Veselības aprūpes un sociālās labklājības studiju programmās uzņemto studentu skaits gada laikā pieauga par 5,8 %.

2018./2019. akadēmiskajā gadā izmaiņas nav skārušas izglītības iestāžu skaitu – studijas norit 54 augstākās izglītības iestādēs (29 augstskolās un 25 koledžās). Studentu skaits gada laikā ir samazinājies par 1,2 tūkstošiem.

Visvairāk studentu studē sociālo un humanitāro zinātņu programmās, kuras kopumā apgūst 33,8 tūkstoši jeb 42 % no kopējā studentu skaita.  Inženierzinātnes un dabas zinātnes – 24,6 %. Veselības aprūpes programmās apgūst 12,5 tūkstoši jeb 15,6 % no studentu kopskait.

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma