Profesionālā izglīitība

Vislielākais audzēkņu skaits profesionālajā izglītībā nemainīgi ir inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības, kā arī pakalpojumu jomā kas attiecīgi ir 34,4 % un 23,7 % no kopējā audzēkņu skaita. Savukārt piecu gadu laikā par trešdaļu pieaudzis izglītojamo skaits humanitārajās zinātnēs un mākslā. Šajā mācību gadā humanitārās zinātnes un mākslu apgūst 4,2 tūkstoši audzēkņu, kas ir 15,8 % no kopējā izglītojamo skaita profesionālajā izglītībā. Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesību zinātnes apgūst 11,6 %, savukārt dabaszinātnes, matemātiku un IT – 8,3 %. Vismazākais izglītojamo skaits saglabājas lauksaimniecības (3,1 %) un veselības aprūpes un sociālās labklājības (3 %) programmās.
Pēdējo gadu laikā vīriešu un sieviešu proporcijai profesionālajā izglītībā ir tendence nedaudz izlīdzināties. Atšķirībā no pēdējiem trim gadiem, kad profesionālo kvalifikāciju ieguvušo skaits bija gandrīz nemainīgs (aptuveni 7,8 tūkstoši gadā), iepriekšējā mācību gadā to ieguva ievērojami mazāk audzēkņu – 6,4 tūkstoši. Salīdzinājumā ar 2010. gada absolventu skaitu profesionālajā izglītībā, samazinājums ir par 30,2 %.
Profesionālās izglītības programmas piedāvā apgūt 45 profesionālās izglītības iestādes, 11 koledžas un divas vispārizglītojošās vidusskolas. Trešdaļa izglītojamo mācās pēc audzēkņu skaita sešās lielākajās profesionālās izglītības iestādēs: Rīgas Valsts tehnikumā, Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā, Liepājas Valsts tehnikumā, Daugavpils Būvniecības tehnikumā, Rīgas Tehniskajā koledžā un Ogres tehnikumā.


 

Zinātne

Valsts Zinātniskās kvalifikācijas komisija (VZKK) 2018. gadā 9 sēdēs izskatīja 132 promocijas darbus, no tiem seši tika atgriezti promocijas padomei darba uzlabošanai, divi no tiem tika skatīti VZKK vēlreiz un virzīti aizstāvēšanai, 24 darbi atdoti promocijas padomēm ar lēmumu "var aizstāvēt pēc recenzijā minēto trūkumu novēršanas". Izskatīto promocijas darbu skaits turpina samazināties (2017. gadā - 148, 2016. gadā - 180 promocijas darbus, 2014. gadā - 270).

2018. gadā izskatītie promocijas darbi pa specialitātēm iedalās šādi (iekavās 2017. gadā izskatīto darbu skaits): bioloģija - 6  (5), būvzinātne - 6 (2), datorzinātne - 2 (3), ekonomika - 9 (10), vadībzinātne - 9 (19), elektronika un telekomunikācijas - 1 (3), enerģētika - 2 (5), elektrotehnika - 4 (1), farmācija - 1 (4), fizika - 9 (7), informācijas tehnoloģijas - 3 (4), tiesību zinātne - 8 (7), ķīmija un ķīmijas inženierzinātnes - 13 (10), lauksaimniecības zinātne - 3 (3), literatūrzinātne - 1 (2), folkloristika 2 (0), materiālzinātne - 1 (6), mākslas zinātne - 3 (2), matemātika - 0 (1), medicīna 12 (16), mehānika 1 (1), mašīnzinātne - 1 (1), mežzinātne - 2 (3), pārtikas zinātne - 5 (5), pedagoģija - 8 (8), psiholoģija - 3 (2), socioloģija un politikas zinātne - 0 (1), transports un satiksme - 3 (4), valodniecība - 4 (3), veterinārmedicīna - 3 (1), vides zinātne - 7 (6).

Augstskolas pēc izskatīto promocijas darbu skaita: LU - 46 (44), RTU - 32 (37), LLU - 16 (17), DU - 7 (10), RSU - 12 (17), RISEBA - 5 (3), Liepājas Universitāte - 3 (2), BA "Turība" - 3 (4), Latvijas Mākslas akadēmija - 1 (0), Latvijas Mūzikas akadēmija - 1 (0), Baltijas Starptautiskā akadēmija - 4 (6), TSI - 1 (2), Vidzemes augstskola - 1.

Valsts Zinātniskās kvalifikācijas komisija 2019. gadā izskatīja 134 promocijas darbus, no tiem 8 tika atgriezti promocijas padomei darba uzlabošanai, tika skatīti VZKK vēlreiz un virzīti aizstāvēšanai, 23 darbi atdoti promocijas padomēm ar lēmumu "var aizstāvēt pēc recenzijā minēto trūkumu novēršanas". 3 darbi šobrīd ir atlikti un tiks skatīti vēlreiz.

2019. gadā izskatītie promocijas darbi pa specialitātēm iedalās šādi (iekavās 2018. gadā izskatīto darbu skaits): arhitektūra 5 (0), bioloģija 5 (6), būvzinātne 3 (6), datorzinātne 6 (2), ekonomika 7 (9), vadībzinātne 12 (9), elektronika un telekomunikācijas 4 (1), enerģētika 5 (2), elektrotehnika un elektronika 3 (4), farmācija 1 (1), filozofija 1 (0), fizika 6 (9), informācijas tehnoloģijas 5 (3), tiesību zinātne 9 (8), komunikāciju zinātne 1 (0), ķīmija un ķīmijas inženierzinātnes 3 (13), lauksaimniecības zinātne 0 (3), literatūrzinātne 1 (1), folkloristika 1 (2), materiālzinātne 2 (1), mākslas zinātne 0 (3), matemātika 1 (0), medicīna 16 (12), mehānika 1 (1), mašīnzinātne 2 (1), mežzinātne 3 (2), pārtikas zinātne 2 (5), pedagoģija 9 (8), psiholoģija 0 (3), socioloģija un politikas zinātne 8 (0), transports un satiksme 3 (3), valodniecība 1 (4), veterinārmedicīna 2 (3), vides zinātne 6 (7).

Augstskolas pēc izskatīto promocijas darbu skaita: LU 51 (46), RTU 34 (32), LLU 13 (16), DU 4 (7), RSU 15 (12), RISEBA 1 (5), Liepājas Universitāte 4 (3), BA "Turība" 6 (3), Latvijas Mākslas akadēmija 0 (0), Latvijas Mūzikas akadēmija 0 (1), Baltijas Starptautiskā akadēmija 4 (4), TSI 1 (1), Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija 1 (0), Vidzemes augstskola 0 (1).

 

Latvijas skolēnu zināšanas matemātikā augstākas kā vidēji OECD, bet lasīšanā atpaliek

Latvijas Universitātes tika prezentēti OECD "PISA 2018" Latvijas rezultāti. Ar šo vērtēšanas programmu ik pēc trim gadiem tiek vērtēta 15 gadus vecu skolēnu kompetence lasīšanā, matemātikā, dabaszinātnēs un vēl citās jomās plašā skolēna, skolas, izglītības sistēmas raksturlielumu kontekstā.

Latvijas Universitātes Izglītības un pētniecības institūta vadošais pētnieks Andris Kangro uzsvēra, ka, analizējot dažādu starptautisku pētījumu datus, parādās tendence, ka Latvijas skolēni ir labāki sākumskolā, tad kļūst "mazliet sliktāki" pamatskolā un vēl sliktāki vidusskolā. Viņaprāt, lai izprastu korelāciju, ir nepieciešams pētījums par skolēnu motivāciju mācīties.

Kā liecina "OECD PISA 2018" pētījuma rezultāti, tad matemātikas zināšanas Latvijas skolēniem ir augstākas par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidējo līmeni.  Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi matemātikā ir novērtēti ar 496 punktiem (OECD valstu vidējais līmenis 489 punkti). Visaugstākie skolēnu vidējie sasniegumi matemātikā ir skolēniem Ķīnā - 591 punkts, Igaunijā - 523 punkti. Latvijā ir ievērojami mazāk skolēnu ar zemiem sasniegumiem matemātikā nekā OECD valstīs vidēji. Latvijā šo skolēnu skaits ir 17,3%, turpretī OECD vidēji - 23,9%.

Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi dabaszinātnēs atbilst OECD valstu vidējam rezultātam un skolēnu kompetence nav mainījusies visos pēdējos trīs "PISA" ciklos un ilgtermiņā dabaszinātņu zināšanu kvalitātes līmenis ir labs un stabils.

 

Skolu reitingi

Draudzīgā aicinājuma fonda reitingā vietas noteiktas, ņemot vērā centralizēto eksāmenu rezultātus piecos mācību priekšmetos - latviešu valodā, matemātikā, angļu valodā, dabas zinībās (bioloģija, fizika, ķīmija) un vēsturē.

Ģimnāziju grupā līderes ir Rīgas centra skolas: Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, Rīgas Valsts 2. ģimnāzija un Rīgas Valsts 3. ģimnāzija. Tālāk seko Cēsu Valsts ģimnāzija, Āgenskalna Valsts ģimnāzija, Siguldas Valsts ģimnāzija, Daugavpils Valsts ģimnāzija, Valmieras Valsts ģimnāzija un Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzija, Madonas Valsts ģimnāzija. Kā absolūti labākā šajā grupā novērtēta Rīgas Valsts 1. ģimnāzija.

Pilsētu vidusskolu grupas galvgalī ir Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskola, Daugavpils Krievu vidusskola - licejs, Rīgas 64. vidusskola, Rīgas Centra humanitārā vidusskola, Rīgas 94. vidusskola, Olaines 1. vidusskola, Rīgas 49. vidusskola, Kārsavas vidusskola, Daugavpils 3. vidusskola, Rīgas Franču licejs, Līvānu 1. vidusskola.

Lauku vidusskolu grupā pirmajā vietā ir Daugavpils novada Vaboles vidusskola. Aiz tās sarindojas Ugāles, Saldus novada pašvaldības Druvas, Ādažu, Ezernieku, Ciblas, Pilsrundāles, Babītes, Ērgļu, Mārupes vidusskola.

Skolotājs

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieku unpētījums sniedz ieskatu kā, mainoties valsts iekārtai un demokratizējoties sabiedrībai, mainās skolotāja loma un pienākumi, kā norisinās pāreja no autoritatīvas pedagoģijas uz līdzvērtīgās skolotāju, skolēnu un vecāku attiecībās balstītu sadarbību. Pētījuma atziņas apkopotas zinātniskajā monogrāfijā «Skolotāju profesionālā identitāte».

Monogrāfijas autoru kolektīvs ir seši pedagoģijas pētnieki no Latvijas un Krievijas augstskolām, un tajā, balstoties uz abās valstīs veiktu skolotāju aptauju rezultātiem, autori izstrādājuši skolotāja profesionālās identitātes strukturāli saturisko modeli. Šāda modeļa izveidošana pētniecības vajadzībām nepieciešama, jo skolotāju profesionālajai identitātei nav stabilas struktūras – tā ir ļoti daudzpusīga un iekļauj dažādās pedagoga lomas un funkcijas, kā arī vērtības, kas laika gaitā mainās. Pētnieki aplūko sešus skolotāju profesijas aspektus – profesijas filozofiju, profesionālās zināšanas, profesionālās lomas, profesionālo attieksmi pret darbu, mijiedarbību ar kolēģiem un profesijas pārstāvniecības uzvedību.

Aptauju, kas Rīgas skolās atkārtotas pēc vairākiem gadiem, rezultāti atklāj, ka profesijas «plusu» skaits pārsniedz «mīnusu» skaitu un skolotājiem ir stabila profesionālā pašapziņa. Analizējot pedagogu vērtību struktūru, profesijas kā misijas izpratne pēdējo gadu laikā ir samazinājusies, un tas, iespējams, saistīts ar pedagoga kā profesijas prestiža samazināšanos. Tāpat ir novērots pedagogu intereses kritums par saskarsmi ar skolēniem, skolotājiem priekšplānā izvirzot savu personības attīstību.

«Mūsdienās skolotāja tēls sabiedrībā mainās, ne vienmēr pozitīvi, nemitīgi paplašinās tā funkcijas. Skolotājs mūsdienās ir zināšanu treneris, bērnu uzraugs, izklaidētājs, sociālais terapeits, kam jāsaved kārtībā tas, ko nav veikusi ģimene. Valsts ierēdņi diktē, kā skolotājam jāstrādā, kāds saturs ir jāliek izglītības un audzināšanas pamatā,» norādīts pētījumā.

Monogrāfija paredzēta pedagoģijas un psiholoģijas pētniekiem un praktiķiem, izglītības jomas vadītājiem, studentiem ‒ topošajiem skolotājiem un to klajā laiž RTU Izdevniecība.

No reitingi.lv

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma