Ēnu dienas

Junior Achievement Latvija (JA Latvija) 2018. gada 14.februārī  organizē ikgadējo karjeras izglītības programmu ĒNU DIENA un aicina tajā  piedalīties  Jūsu izglītības iestādes skolēnus!

ĒNU DIENAS mērķis ir veicināt skolēnu izglītības satura sasaisti ar reālo dzīvi, palīdzot skolēniem mērķtiecīgi plānot savu karjeru, izdarīt izvēli par savu nākotnes profesiju un atbilstoši sagatavoties darba tirgum. Darba devējiem savukārt tā ir laba iespēja veidot sava uzņēmuma atpazīstamību un piesaistīt nākamos kolēģus.

No 8. janvāra līdz 2.februārim portālā www.enudiena.lv ir atvērta darba devēju — uzņēmumu, organizāciju un iestāžu pieteikšanās.

No 16. janvāra pieteikšanos piedāvātajām vakancēm uzsāks arī skolēni, potenciālie ēnotāji, un viņu pieteikumi tiks pieņemti līdz 9. februārim.

ĒNU DIENAS norisi izglītības iestādēs atbalsta un iesaka JA Latvija biedri un sadarbības partneri – LR Izglītības un zinātnes ministrija(IZM), LR Ekonomikas ministrija (EM), Valsts izglītības satura centrs (VISC), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) u.c..

Lūdzam skolu direktoriem, pašvaldībām, izglītības pārvaldēm būt atsaucīgiem ĒNU DIENAS organizēšanai savās novada, pilsētas, pagasta izglītības iestādēs iedrošinot jauniešus domāt par savu karjeru jau skolas laikā.

Tā kā karjeras izglītības programma – ĒNU DIENA ir tikai vienu reizi gadā, tad mācību process tikai iegūs no šīs praktiskās aktivitātes, kurā jaunieši no 1.-12. klasei reāli dzīvē var pārbaudīt savus sapņus un nodomus saistītus ar nākošo profesiju. Aicinām atbalstīt savus jauniešus karjeras izvēlē un neliedzot viņiem dalību ĒNU DIENĀ!

 

Izglītība

Autors Juris Lorencs (Latvijas Avīze). Raksts saīsināts).

Fizikas profesors Mārcis Auziņš no 2007. līdz 2015. gadam bija Latvijas Universitātes rektors. Patlaban vada universitātes Eksperimentālās fizikas katedru un līdztekus pasniedzēja darbam nodarbojas ar pētniecību. Kādas ir viņa domas par Latvijas izglītību?

Profesor, es jūs atceros no studiju laikiem Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē. Jūs bijāt jauns asistents Eksperimentālās fizikas katedrā un mūsu grupai vadījāt praktikumu optikā. Tolaik, ja neskaita militārās un pusmilitārās mācību iestādes, Latvijā bija vien deviņas augstskolas. Un cik to ir tagad?

M. Auziņš: Jautājums – ko mēs uzskatām par augstskolu? Ja skaitām arī koledžas, tad ap 60, citādi – ap 30, kas ir ļoti liels skaitlis. Rēķinot vidēji uz kopējo valsts iedzīvotāju skaitu, mums ir pats lielākais augstskolu skaits Eiropā. Vai tās tiešām ir īstas augstskolas? Savā ziņā jā, jo visas saņēmušas valsts akreditāciju. Tieši valsts nodrošina kvalitātes kontroli un pasaka, vai iegūtais diploms ir sava nosaukuma vērts, vienalga, vai tā būtu valsts vai privāta augstskola. Var urbties vēl dziļāk un jautāt – ko mēs gaidām no augstākās izglītības? Amerikā ir ap 4000 augstskolu, no kurām tikai daži desmiti ir pašā augstākajā pasaules topa līmenī. Toties ir milzīgs skaits tā saukto “community college”, vietēja mēroga augstskolu, kas patiesībā piedāvā diezgan labu pirmā līmeņa augstskolas izglītību.

Tas, kas šodien draud Latvijai, – ja neizveidosim kaut dažas starptautiska mēroga augstskolas, tad paliksim šajā tikai labu vietējo augstskolu līmenī. Sekas – studentu aizbraukšana. To es labi redzu LU Fizikas un matemātikas fakultātē – pēc bakalaura diploma saņemšanas spējīgākie studenti turpina mācības jau ārpus Latvijas, parasti Eiropā. Es, ja man to lūdz, esmu spiests parakstīt rekomendācijas vēstules, ko arī neatsaku. Risks Latvijai ir liels, jo labākie no viņiem diemžēl neatgriezīsies. Tā mēs zaudējam spožākos talantus. Varam jau sevi mierināt ar domu, ka esam taču vienotās Eiropas sastāvdaļa, ka viņi tepat vien visi ir. Un tomēr mazliet žēl.

Iespēja kaut ko mainīt pašreizējos apstākļos ir tikai viena – resursu koncentrācija, kas neizbēgami nozīmē dziļas un sāpīgas reformas.

Latvija ir maza valsts, vien 1,9 miljoni iedzīvotāju, kas pats par sevi jau nozīmē visai ierobežotus līdzekļus. Jebkurš uzņēmējs pateiks, ka pirmais, kas jādara krīzes situācijā, – jākoncentrē resursi, jāvienojas par prioritātēm. Paskatīsimies, ko dara kaimiņi. Lietuva ir paziņojusi, ka 2025. gadā valstī paliks vien četras starptautiskas klases augstskolas, divas klasiskās un divas tehniskās universitātes, pa divām Viļņā un Kauņā. Ir publicēts precīzs saraksts un laika grafiks, tieši kādas augstskolas tiks apvienotas un kad. Ziemeļu kaimiņiem igauņiem ir Tartu universitāte, kas bauda īpašu privilēģiju, likumu par Tartu universitāti. Tas šai augstskolai garantē vismaz cienījamu finansējumu. Līdzīgi mēģinājumi pieņemt likumu par Latvijas Universitāti vismaz līdz šim cietuši neveiksmi.

Pēdējā laikā medijos tiek lauzti šķēpi par topošo jauno izglītības saturu, tā saukto kompetenču pieeju. Kā jūs saprotat tās būtību?

Var jau būt, ka beidzot esmu kļuvis vecs un nemoderns, bet arī mani šajā “kompetenču stāstā” dažas lietas mulsina. Personīgā dzīves pieredze liecina, ka “klikšķis” smadzenēs, kas ļauj izdarīt atklājumu fizikā, ir gara, smaga, pacietīga un individuāla darba rezultāts. Vēlos īpaši uzsvērt – individuāla darba, individuālas piepūles rezultāts. Pats sev esmu izstrādājis īpašu metodiku – ja iestrēgstu kādas zinātniskas problēmas risinājumā, tad labākais, ko var darīt, – paņemt suni un iet staigāt pa parku. Un risinājums pats no sevis ienāk prātā! Tikai jāsaprot, ka šī pēkšņā “klikšķa” pamatā ir iepriekš ieliktais darbs. Tas pats attiecināms arī uz skolu. Ja mēs sanāksim kopā un tikai tā jauki papļāpāsim, paspēlēsim kādu radošu spēli, pačalosim tvitera garā, patiesībā ieguvums būs mazs. Skolotājam varbūt būs vieglāk, bet nopietnai izglītībai ar to vien nepietiek.

Studentu viedoklis

Pētījums: Latvijas studenti kļuvuši mērķtiecīgāki

Paziņoti EUROSTUDENT VI pētījuma “Studentu sociālie un ekonomiskie apstākļi Latvijā” rezultāti. Salīdzinot ar 2013. gadā veikto EUROSTUDENT pētījumu, pieaudzis to studentu skaits, kuri nepārtrauc studijas, kā arī palielinās strādājošo klātienes studentu skaits un viņu ienākumi.

Pieaug to studentu īpatsvars, kuri nepārtrauc studijas:
2013. gads – 86%
2017. gads – 92,5%
Pēc pašreizējās programmas absolvēšanas 28% studentu plāno studijas turpināt, vēl 15% plāno to darīt ne ātrāk kā gadu pēc pašreizējo studiju pabeigšanas, bet 16% šobrīd neplāno turpināt izglītības ceļu. Savukārt 40% studentu vēl nav izlēmuši, vai un kad turpināt studijas.

Pieaug to studentu skaits, kuri studējuši vai vēlas studēt ārzemēs:
2013. gads – ārzemēs studējuši 7%, plānoja studēt ārzemēs – 12%
2017. gads – ārzemēs studējuši 9%, plāno studēt ārzemēs – 25%
Palielinājies to studentu skaits, kas ieguvuši vai vēlas iegūt ārvalstu studiju pieredzi.

Pieaug klātienes studentu nodarbinātība paralēli studijām:
2009. gads – 45 %
2017. gads – 61 %
Naudu ikdienas tēriņiem kā svarīgāko motivāciju min 81% strādājošo studentu. Otrs nozīmīgākais iemesls ir pieredzes gūšana darba tirgū - to atzīst 68% strādājošo studentu).

Pieaug studentu vidējie ikmēneša ienākumi:
2013. gads – 357,91 EUR
2017. gads – 579,22 EUR
Vidēji valstī tikai 15% no visiem studentiem izmanto valsts nodrošināto stipendiju, 8% norādījuši uz valsts galvoto aizdevumu kā ienākumu avotu.

55% aptaujāto uzskata, ka studijas labi sagatavos Latvijas darba tirgum,
29% uzskata, ka pēc studijām Latvijā būs labi sagatavoti darbam ārzemēs
Iespējams, ka studentiem, kuriem nav bijusi saskarsme ar starptautisko darba tirgu, grūti izvērtēt, vai viņi piemērotas starptautiskajam darba tirgum, un atbildes drīzāk norāda uz informētības un izpratnes trūkumu.

Noskaidrots, ka vairums Latvijas pilna laika klātienes studentu ir apmierināti gan ar studiju kvalitāti, gan studiju materiāltehnisko nodrošinājumu. Klātienē studējošie vēlas labāku studiju procesa organizētību un lielāku augstskolu pretimnākšanu prakses organizēšanā.

Studējošie augstu vērtē docētāju pieejamību konsultācijām un viņu atbalstu studiju darbu izstrādē. Gandrīz puse studentu uzskata, ka kopumā augstākā izglītība Latvijā ir tikpat kvalitatīva kā citās valstīs. Vidējais vērtējums gandrīz visās programmās ir līdzīgs, izņemot divas izglītības jomas — informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (apgalvojumam piekrīt 50% studentu) un sociālās, komunikācijas un informācijas zinātnes (apgalvojumam piekrīt 36% studentu).

Vairāk nekā divas trešdaļas studējošo uzskata, ka augstākajai izglītībai ir jābūt līdzvērtīgi pieejamai reģionos. Gandrīz divas trešdaļas atbalsta viedokli par budžeta studiju vietas nodrošināšanu ikvienam studentam. Retāk studenti atbalsta viedokli, ka budžeta vietas jānodrošina tikai tiem studējošajiem, kas turpmāk strādās tautsaimniecībai noderīgās jomās.

Lai arī augstākajā izglītībā aktuāla ir ārvalstu docētāju piesaiste un lekciju piedāvājums svešvalodās, šim studiju procesa organizācijas aspektam ir dots viszemākais vērtējums. Tikai 40% studentu ir apmierināti ar augstskolas piedāvājumu, bet 23% ir neapmierināti ar to.

EUROSTUDENT VI posma pētījumu 2017. gadā Latvijā pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma īstenoja LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieki. Latvijas situācijas analīze balstās uz 2363 pilna laika studentu sniegtajām atbildēm 29 valsts un privātajās augstskolās.

No IZM materiāliem

Jauna programma

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (LSPA) sadarbībā ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Sporta klubu sāks īstenot jaunu profesionālās pilnveides un mūžizglītības mācību programmu sportā, kurā 20 Nacionālo bruņoto spēku karavīri, divu mēnešu laikā, pilnveidos zināšanas vispārējā fiziskajā sagatavotībā un cels profesionālo kvalifikāciju dienesta vajadzībām.

Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas un LSPA, 2018. gada augustā, noslēgto sadarbības līgumu, LSPA mācībspēki NBS karavīriem  nodrošinās teorētisko un praktisko mācību programmu ar ievirzi fitnesā, kā arī sporta treniņu teorijā, sporta pedagoģijā, sporta psiholoģijā, anatomijā, sporta fizioloģijā, sporta medicīnā, kā arī higiēnā un uzturā fiziskā slodzē. LSPA piecu gadu laikā veiks vairākas šāda veida mācības karavīriem.

Programmas atklāšana notiks pirmdien – 8.janvārī, pulksten 9.30, LSPA  305.auditorijā (Rīgā, Brīvības gatvē 333).

Mācību programmu nodrošinās LSPA profesori – Agita Ābele, Inese Pontaga, Leonīds Čupriks, asociētie profesori Inta Bula-Biteniece, Zane Pavāre, kā arī docētāji Vineta Antiņa, Germans Jakubovskis un Pārsla Krūmiņa. Praktiskās nodarbības fitnesā vadīs LSPA docente Aleksandra Čuprika un Latvijas Bodibildinga, fitnesa un bodifitnesa federācijas prezidente Kristīne Vederņikova, vingrošanā – LSPA docētāja Diāna Krafte, vieglatlētikā – LSPA docente Sandra Škutāne.

LSPA profesionālās pilnveides izglītības programma “PAMATZINĀŠANAS SPORTA TRENERA „C” KATEGORIJAS SERTIFIKĀTA IEGŪŠANAI” ir licencēta Izglītības kvalitātes valsts dienestā 2017.gada 27.novembrī.

 

Ekselences balva

Latvijas Universitāte (LU) aicina skolēnus, vecākus, skolu vadības pārstāvjus un ikvienu citu, kurš lepojas ar bioloģijas, fizikas, ķīmijas, matemātikas un ekonomikas skolotājiem, izvirzīt tos „Ekselences balvai”, līdz 18. janvārim aizpildot īsu elektronisko pieteikumu: ej.uz/ekselencesbalva2018.

„Ja jums ir zināms skolotājs, ar kura darbu lepojaties, kurš savās stundās māca skolēniem būt uzņēmīgiem un radošiem, rosina skolēniem darboties kā pētniekiem, aicina izmantot informācijas tehnoloģiju priekšrocības, vada stundas arī ārpus klases, kā arī dalās pieredzē ar kolēģiem, piesakiet skolotāju „Ekselences balvai”! Kopīgi mēs nodrošināsim, lai skolotāja milzīgais darbs, ko viņš ieguldījis, lai darba tirgū nākotnē nonāktu zinoši, prasmīgi un uzņēmīgi jaunieši, tiktu novērtēts un kalpotu par paraugu ikvienam skolotājam visā Latvijā,” aicina „Ekselences balvas” organizatori.

Pēc e-pieteikuma iesniegšanas organizatori skolu vadību aicinās sniegt rekomendāciju izvirzītajam skolotājam, bet skolotāju pašu – iesniegt savu CV. Labākie pretendenti februārī tiksies klātienes kārtā – finālā, kurā modelēs un vadīs mācību stundu skolēniem, demonstrējot savu pieeju ar efektīviem, produktīviem, radošiem paņēmieniem, un savstarpēji apmainīsies ar inovatīvām idejām, vērodami citu pretendentu veikumu. Dienas noslēgumā notiks svinīga apbalvošanas ceremonija.

1400 eiro katram balvas ieguvējam nodrošinās Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija, AS „Swedbank”, AS „Latvijas valsts meži”.

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma