Skolotāja profesija ir sena, un vienīgais, kas to ietekmē, ir laiks. Skolotāja tēls iemieso konkrētā laika un sabiedrības daļas vērtības. Skolotāja tēls dzīvo, veidojās saglabājās atmiņās. Relitātē šīs atmiņas ir visdzīvīgākās, tas turpinās no dienas dienā, no gada gadā. Skolotāja tēls dzīvē ietver gan cilvēciskās, gan profesionālās kvalitātes, tas apvieno vecāku, drauga, padomdevēja, ceļabiedra, autoritātes funkcijas. Skolotāja profesija ir sabiedrības pamatbalsts, kultūras un civilizācijas pamatu veidotājs. Skolotājam nemitīgi jāpapildina savas zināšanas, jāmācās saprast un saprasties ar līdzpilsoņiem — gan pusaudžiem, kas dažkārt raugās skolotājā ar neticību, gan pieaugušajiem, kam ir savs dzīves pieredzē balstīts viedoklis. Būt skolotājam nozīmē būt cilvēkam — līdzvērtīgam tiem, kuri skolotājam uzticēti un kuri uzticas, lai dalītos savās zināšanās, prasmēs un pieredzē.
Skolotājiem skaistus vārdus veltījusi Mirdza Ķempe:
Ir mātes, tēva vārds mums visiem svēts,
Bet skolotāja vārds tiem līdzās staro,
Jo mūsu dvēselēs vislabākais ir sēts,
No sēklām pirmajām nu birzes un druvas zaro.
Ikdienas ritumā dažkārt aimirstam vārda patieso spēku. Šis vārds ir PALDIES! Grāmata ir paldies Stendes skolas skolotājiem, kas veidojuši un nostiprinājuši tos pamatus, uz kuriem ceļam savu tālāko dzīvi!
Latvijas Izglītības fonds izdevis jaunu grāmatu par izglītību, par Stendes pilsētu un Stendes pamatskolu.
