Skolu reitings

Ata Kronvalda fonds labākos skolu kolektīvus nosaka pēc to skolēnu sasniegumiem attiecīgā mācību gada mācību priekšmetu Valsts un atklātajās olimpiādēs, skolēnu Valsts zinātniski pētniecisko darbu konferencē un valsts mēroga konkursos. Skolas vērtē lielo skolu grupās, kur vidusskolēnu skaits ir vismaz 100 skolēni, un mazo skolu grupās. No visām 243 Latvijas mazajām skolām reitingā ir iekļautas 175 skolas, bet no 130 lielajām skolām - 93 skolas.

Šogad lielo skolu grupā par labākajām atzītas Rīgas Valsts 1.ģimnāzija, Daugavpils Krievu vidusskola-licejs, Āgenskalna Valsts ģimnāzija, Siguldas Valsts ģimnāzija un Rīgas Klasiskā valsts ģimnāzija, informēja Ata Kronvalda fondā.

Lielo skolu reitinga augšgalā turpina būt Rīgas Valsts 1.ģimnāzija un Daugavpils Krievu vidusskola-licejs. Rīgas Klasiskā ģimnāzija šogad apsteigusi Cēsu Valsts ģimnāziju un ierindojusies starp Top 5 lielajām skolām. Atzinīgi novērtēts Āgenskalna Valsts ģimnāzijas ieguldītais darbs zinātniski pētniecisko darbu izstrādē.

Mazo skolu grupā reitinga augšgalā ir Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskola,  Daugavpils Saskaņas pamatskola, Rēzeknes 5.vidusskola, Rīgas 86.vidusskola un Talsu Kristīgā vidusskola.

Pilns skolu reitings skatāms portālā «www.skolureitings.lv». Tur arī atrodams olimpiāžu un konkursu saraksts, kas tika ņemts vērā, rēķinot reitingu. Starptautisko olimpiāžu rezultāti nav ņemti vērā šajā reitingā. To atspoguļošanai Ata Kronvalda fonds izveidojis Zvaigžņu reitingu, kas tiks publicēts drīzumā.

Katrā skolu grupā pirmās vietas ieguvēja saņems ceļojošo balvu «Lielā pūce», bet otrā vieta - «Mazo pūci». Vēl trīs skolas katrā skolu grupā saņems diplomus. «Lielās pūces» mērķis ir sekmēt skolu aktivitāti skolēnu talantu attīstīšanā un dot vecākiem objektīvu informāciju par skolu pieredzi un/vai iespējām talantīgo skolēnu spēju izkopšanā.

No TVNET

Kur studēt?

Sākusies vienotā uzņemšana studijām 11 augstskolās Latvijā. Elektroniskā pieteikšanās studijām notiks līdz 12.jūlijam. Vienotā pieteikšanās studijām notiks vienotajā valsts un pašvaldību portālā "Latvija.lv", kur būs iespēja aizpildīt elektronisko pieteikumu studijām pamatstudiju programmās.

Vienotā pieteikšanās tiek nodrošināta Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Daugavpils Universitātes, Liepājas Universitātes, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas, Vidzemes Augstskolas, Ventspils Augstskolas, Banku augstskolas, Informācijas sistēmu un menedžmenta augstskolas, Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas reflektantiem.

Konkurss vienotajā uzņemšanā norisināsies divās kārtās - pirmās kārtas rezultāti tiks paziņoti 15.jūlijā pēc plkst.17, otrās kārtas rezultāti - 19.jūlijā pēc plkst.17.

Portālā ir publicēta pieteikšanās un pakalpojuma apmaksas kārtība, skaidrojums par prioritāšu noteikšanu un konkursa norisi, kā arī augstskolu uzņemšanas punktu adreses, darba laiki un kontakttālruņi.

Studijām Rīgas Stradiņa universitātē jāpiesakās atsevišķi.

Pārmaiņas izglītībā

Vai biznesa skolas ir pārmaiņu un inovāciju stimulatori ?

Atbildi šim jautājumam savā ziņojumā devis Timoti Meskons – pārvaldības izglītības asociācijas AACSB International (Association to Advance Collegiate Schools of Business) vecākais viceprezidents.

Esošā ekonomikas situācija izvirza biznesa izglītībai vairākus jautājumus. Pēdējās desmitgadēs konstatēts, ka vairākas nozares noveco un arī izzūd. To daļēji var attiecināt uz laikrakstu nozari, grāmatu izdevniecību, tūrisma aģentūrām utt. Kompānijas, kuras nespēj veikt pārmaiņas, piedzīvo bankrotu. Šāda situācija izvirza nopietnu izaicinājumu visām pasaules biznesa skolām. Tām jāiemācās izglītot līderus, kas spētu orientēties jaunajā realitātē. Krīzes nav īslaicīgas, tās atkārtojas un tikai spēcīgi līderi var veikt atbilstošas pārmaiņas. Vispareizākā stratēģija ir elastība.

T.Meskons nosaucis šādas galvenās tendences:

1. Biznesa skolas iziet no nacionālā ietvara un sāk darboties globālā mērogā, proti, veido partnerību, alianses un kopīgas programmas. Interesantu iniciatīvu piedāvājusi Jēlas universitāte – uz 25 vadošo pasaules biznesa skolu bāzes izveidojot partnerības tīklu, lai apmainītos ar resursiem un apzinātu visu pasaules biznesa skolu pieredzi - no Latīņamerikas valstīm līdz Singapūrai.

2. Biznesa skolas saskaras ar nopietnu konkurenci – vairākas kompānijas veido korporatīvas universitātes ar savām spēcīgām programmām. Citas, savukārt sadarbojas ar universitāšu absolventiem, nodrošinot viņiem stažēšanos. Piemēram, kompānijā GE (Genaral elektric) katru gadu stažējas ap 3200 praktikantu un 70-80 % no viņiem iegūst pastāvīgu darbu kompānijās.

3. Parādās jauni kursi. Piemēram, Imperial College London kopā ar Data Science Institute izveidoja kursu „Kognitīvais mārketings”. Līdzīgi rīkojas Rotterdam School of Management (Erasmus University) un citas.

4. Ieviešas jauni mācību principi. Tiek pētīta ne tikai kompānijas panākumu vēsture, bet galvenokārt kļūdas. Auditoriju nodarbības apvieno ar tālmācību. Mainās obligāto un izvēles kursu proporcija. Ievieš kursu „taupīga ražošana”. Biznesa kursi tiek papildināti ar akadēmiskajiem. Tiek veicināta doktora grādu iegūšana augstākā līmeņa vadītājiem.

5. Biznesa skola sāk ciešāk sadarboties ar konsultāciju kompānijām, jo nozaru transformācija tiek saistīta ar izglītības nepārtrauktu transformāciju.

6. Nopietns izaicinājums biznesa skolām ir milzīgais informācijas datu masīvs, kas atrodams internetā. Tā saucamos MOOC (Massive Open Onlaine Course) - bezmaksas vai nosacīti bezmaksas - arvien vairāk izmanto daudzi studējošie.

7. Notiek zināšanu personalizācija, jo ir studenti, kuri nevar maksāt lielo mācību maksu, vienlaikus internetā viņi iegūst materiālus, kas ir pietiekoši, lai risinātu savus darba jautājumus. Šādi studenti nebūs ieinteresēti studēt biznesa skolā, bet viņi vēlas uzzināt to, kas ir aktuāls tieši viņu profesionālai attīstībai.

8. Veidojas situācija - izglītība jebkurā vietā, jebkurā laikā! Biznesa skolām būs nepieciešams adaptēt savas programmas, lai tās būtu mobilas. Pamatojoties uz Business Insider informāciju, 2016.gadā tiks pārdotas 450 miljoni planšetes. Skillsoft ziņo, ka 83% amerikāņu jau tagad izmanto viedtālruņus. Šie cilvēki vēlas iegūt zināšana tajā vietā, kurā viņi atrodas, ceļā uz darbu noklausīties audio ierakstu, vai atvaļinājuma laikā apgūt tālmācība kursu.

9. Pieaug ētikas loma. Pēdējos gados varēja novērot daudzus korporatīvos skandālus, kuru pamatā bija ētikas jautājumi. Piemēram, baumo, ka 2008.gada krīzi it kā izprovocējuši lielo kompāniju vadītāji. Biznesa skolas sev uzdod jautājumu - kas viņiem to iemācīja? Vairākas biznesa skolas savās programmās iekļāvušas biznesa ētikas, kā arī korporatīvās atbildības disciplīnas.

10. Pieaug jaunattīstības tirgi. Žurnāla Forbes 2011.gada pētījums liecina, ka daudzas biznesa izglītības novācijas radušās Indijā. Harvard Business School izveidojusi jaunu programmu, par pamatu ņemot Indijas kompāniju situāciju analīzi. Šādus kursus no attīstības valstu pieredzes plāno izveidot arī daudzas citas amerikāņu biznesa skolas.

11. Pamatojoties uz ekspertu novērtējumu 2020.gadā 40% amerikāņu strādās uz īslaicīga līguma pamata. Šādu formu izvēlas labākie speciālisti. Tas nozīmē, ka biznesa skolām jāizglīto studenti, kas spējīgi darboties augstas motivācijas, radošas domāšanas, mērķtiecības, kompetences un intuīcijas vidē.

12. Panākumus gūs tās skolas, kas piedāvās iespēju iegūt zinātniskos grādus un kursus bez tieša kontakta, spēs sadarboties ar citiem tautsaimniecības sektoriem.

 

Sporta un mākslas diena

2016.gada 21. maijā no plkst. 14.00 līdz 18.00 Esplanādē pie Raiņa pieminekļa notiks „35. mākslas dienu basketbola zibensturnīrs” radošajai inteliģencei -  street ball 3x3 versijā pēc FIBA noteikumiem. Turnīrā piedalīsies Latvijas mākslinieki: gleznotāji, metālkalēji, dizaineri, mūziķi, dzejnieki, arhitekti u.c., kā arī Saeimas deputāti. Ar savu mākslu mēģināsim iedvesmot Latvijas basketbola izlasi ceļā uz Rio olimpiskajām spēlēm.

Vienlaikus no plkst.12.00 pie Raiņa pieminekļa notiks otrais Vislatvijas plenērs un gleznu izstāde „Latvija glezno”. Izstādē piedalīsies visu paaudžu gleznotāji un arī tīrradņi, kuru māksla būs daudziem pārsteigums. Pasākumā varēs piedalīties ikviens interesents, ņemot līdzi savus glezniecības piederumus. Būs arī iespēja izmantot uz vietas esošos materiālus. Ir uzaicināti erudīti profesori mākslas jomā, kuri sniegs vērtīgus padomus, saglabājot katra indivīda personības neatkārtojamību un talantu.

Pasākumu atbalsta Rīgas dome, organizē biedrība „Mākslas dienu basketbols” un LBMFA Jauno talantu atbalsta fonds. Plenērs „Latvija glezno” un „35. mākslas dienu basketbola zibensturnīrs notiks jebkuros laika apstākļos.

Arī pagājušā gadā Esplanādē, atzīmējot Mākslas dienas 2015, risinājās nebijusi akcija „Latvija glezno”. Tajā bija aicināts piedalīties ikviens interesents, tajā skaitā gan bērni, gan pieaugušie, lai profesionālu mākslinieku vadībā gleznotu un veidotu brīvdabas izstādi. Pasākums bija veltīts Latvijas Prezidentūrai Eiropas Savienībā un dzejnieku Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubilejai. Akciju „Latvija glezno” atbalstīja Rīgas dome, to rīkoja Latvijas jauno talantu atbalsta fonds, palīdzību sniedz arī Latvijas Izglītības fonds.

Akcijas laikā darbojās 10 meistardarbnīcas, kurās varēja gleznot profesionālu mākslinieku vadībā, bet kopīgo brīvdabas plenēru pārraudzīja akcijas „Latvija glezno” idejas autors, mākslinieks Jānis Anmanis. Šogad Latvijas bērnu mākslinieciskās fantāzijas akadēmija atzīmē 50 gadu jubileju, tāpēc īpaši aicināti piedalīties bija visi bijušie audzēkņi. Tas bija vērienīgs pasākums, kur gleznot aicināti visi, zīmēt vienkopus aicināta visa tauta. Līdztekus gleznošanai, Esplanādē skanēja Arnolda Auziņa dzejas lasījumi un pūtēju orķestra lustīga mūzika, Vēlāk parkā bija apskatāma akcijas laikā tapušo darbu izstāde.

 

Jaunais skolotājs

Ik pa diviem gadiem notiek konkurss „Jaunais skolotājs”. Konkursa mērķis popularizēt jauno skolotāju pirmo darba gadu pieredzi, noskaidrot skolotāju un skolēnu savstarpējo attieksmi un cieņu. Konkursa uzdevumi: noteikt populārākos jaunos skolotājus, kuri aizvadījuši skolā pirmos divus darba gadus; iepazīstināt ar jauno skolotāju darba pieredzi, problēmām; motivēt skolēnus iesaistīties jauno skolotāju un savas skolas vērtēšanā; paaugstināt skolotāja prestižu.

Konkursā “Jaunais skolotājs” uzvarētāju gods 2016.gadā piešķirts Rīgas 41. vidusskolas sporta skolotājai Kristīnei Dovgiallo un Ulbrokas vidusskolas sākumskolas skolotājai Renātei Mudurei.

Savukārt par konkursa laureātiem izraudzīti Kaunatas vidusskolas tehniskās grafikas, vizuālās mākslas un pagarinātās grupas skolotāja Līga Uzulnīce, Rīgas Angļu ģimnāzijas angļu valodas skolotājs Faruhs Matkasimovs un Bebrenes profesionālās un vispārizglītojošās skolas 2. klases audzinātāja Evita Skrimble. Konkursa uzvarētāji balvā saņems katrs pa 600 eiro, ko sarūpējis Latvijas Izglītības fonds (LIF). Savukārt laureātiem tiks citas LIF un arī “Latvijas Avīzes” dāvātas vērtīgas balvas. Visi apbalvotie saņems arī atzinības rakstus.

Noteikti, ka ikviens konkursam izvirzītais skolotājs ir īpašs un aizrautīgs, tomēr ne visi varēja kļūt par uzvarētājiem vai laureātiem. Konkursa komisija apbalvošanai izraudzījās tos, kuri pieteikumā bija ļoti vispusīgi raksturoti, un arī tos, kurus konkursam pieteica vairāki atbalstītāji – gan kolēģi, gan skolēni, gan viņu vecāki. Diemžēl trīs konkursam pieteiktos skolotājus žūrija nevarēja vērtēt, jo viņi neatbilda konkursa nolikumam – skolā bija nostrādājuši tikai vienu gadu, nevis divus. Konkursa komisiju vadīja Latvijas Izglītības fonda priekšsēdētājs, profesors Ilgvars Forands. Tajā darbojās vēl viena fonda pārstāve – asociētā profesore Raina Vīra, kā arī “Latvijas Avīzes” žurnāliste Ilze Kuzmina, Rīgas skolēnu domes prezidents (līdz 29. aprīlim) Toms Reinis un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Aiva Šmēla.

Pirmajā konkursā - 2010.gadā - par uzvarētāju atzina Lieni Krūmiņu – Iļģuciema vidusskolas skolotāju un Lieni Milleri – Valmieras Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotāju.

Par uzvarētājiem 2012.gadā konkursā tika godināti Daudzeses pamatskolas sporta skolotājs Kaspars Židovs un Rugāju vidusskolas fizikas skolotājs Jānis Ikstens.

Par 2014.gada konkursa “Jaunais skolotājs” uzvarētājiem atzīta Bauskas Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Egita Atslēga un Ulbrokas vidusskolas un Majoru vidusskolas matemātikas, mūzikas un informātikas skolotāja Zane Pilsneniece.

Plašākus aprakstus par konkursa veiksminiekiem varēs lasīt šovasar “Latvijas Avīzē”!

 

 

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma