2019./2020. mācību gads.

Noteikts 2019./2020. mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiks un brīvdienu laikustām vispārējās izglītības iestādēm, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības programmas un vispārējās vidējās izglītības programmas.

Nākamais mācību gads visiem skolēniem sāksies 2019.gada 2.septembrī. 1.-8.klases un 10.-11.klases izglītojamiem mācību gads beigsies 2020.gada 29.maijā. Devītklasniekiem mācības beigsies 2020.gada 15.maijā, bet mācību gads - 2020.gada 12.jūnijā. Arī 12.klases izglītojamiem mācības beigsies 2020.gada 15.maijā, savukārt mācību gads noslēgsies 2020.gada 19.jūnijā.

Mācību gadu, kā ierasts, veidos divi semestri. Pirmais semestris ilgs no 2019.gada 2.septembra līdz 2019.gada 20.decembrim, savukārt otrais semestris ilgs līdz iepriekš norādītajiem mācību beigu termiņiem katrā no klašu grupām.

Mācību gadā izglītojamiem paredzēti vairāki brīvlaiki. Rudens brīvdienas ilgs no 2019.gada 21.oktobra līdz 25.oktobrim, ziemas brīvdienas - no 2019.gada 23.decembra līdz 2020.gada 3.janvārim, pavasara brīvdienas 1.-11.klases izglītojamiem - no 2020.gada 16.marta līdz 20.martam, bet 12.klases izglītojamiem - no 2020.gada 23.marta līdz 27.martam. Vasaras brīvlaikā 1.-8. un 10.-11.klases skolēniem ilgs no 2020.gada 1.jūnija līdz 31.augustam.

Noteikts, ka izglītības iestāde var patstāvīgi pieņemt lēmumu par vienu nedēļu ilgām papildu brīvdienām 1.klases izglītojamiem, tās organizējot otrajā semestrī, informē aģentūra LETA.

Ja mācību gada laikā iestājas ārkārtējas situācijas, kuras iepriekš nevar paredzēt un kuru izraisīto apstākļu dēļ ilgstoši (vismaz vienu nedēļu) nav iespējams nodrošināt mācību procesu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, izglītības iestādes dibinātājs, izvērtējot konkrētos ārkārtējās situācijas apstākļus, ir tiesīgs pieņemt lēmumu par mācību gada pagarinājumu 1.-8.klases un 10.-11.klases izglītojamiem.

 

Grozījumi Augstskolu likumā.

Saeima pieņēmusi grozījumus Augstskolu likumā, kas precizē ar studiju programmu licencēšanu, studiju virzienu atvēršanu un ar studiju virzienu akreditāciju saistītus jautājumus. Jaunajai kārtībai vajadzētu uzlabos studiju programmu atbilstību tautsaimniecības vajadzībām un veicināt izcilību. Latvijas mērķis ir sekmēt, lai studiju kvalitātes novērtēšana notiek pēc starptautiskiem standartiem. Mērķis ir veidot tādus nosacījumus, lai vadošās valsts augstskolas starptautiskajos reitingos būtu starp top 500 universitātēm. Izmaiņas stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī.

Valdība 2018.gada 11. decembrī, apstiprināja IZM izstrādātos Ministru kabineta noteikumu projektus “Studiju programmu licencēšanas noteikumi”, “Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas noteikumi” un “Augstskolu un koledžu akreditācijas noteikumi”. Paredzēts, ka Llmumu par studiju programmu licencēšanu vai virziena akreditāciju pieņems Studiju kvalitātes komisija. Noteikumi nosaka, ka augstskolas turpmāk varēs izvēlēties studiju virzienu novērtēšanas aģentūru. Studiju virzienu novērtēšanu veiks Akadēmiskās informācijas centrs vai Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā iekļauta kvalitātes nodrošināšanas aģentūra pēc augstskolas vai koledžas izvēles. Lēmumu par jauna studiju virziena atvēršanu pieņems dibinātājs.

Augstākās izglītības sistēmas efektivitāte ir izšķirošs Latvijas konkurētspējas faktors. Atbilstoši Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020.gadam IZM turpina īstenot uzsāktās reformas augstākās izglītības jomā, lai nodrošinātu kvalitatīvu, starptautiski konkurētspējīgu un pētniecībā balstītu augstāko izglītību, ko īsteno efektīvi pārvaldītas institūcijas ar konsolidētiem resursiem.

Izglītības satura reforma

Neatkarīgās izglītības biedrības biedri aicina skatīt izglītības reformas saturu kā vienotu dokumentu, iedziļinoties tā anotācijās un nošķirot to no dažādiem komentāriem par reformas ieviešanu, kas to pavada publiskajā telpā. Pārmaiņas un reformas izglītības nozarē nav nekas ekskluzīvs un vienreizējs, tās regulāri notiek daudzviet pasaulē, arī Latvijā, un tās ir nepieciešamas. Biedrība atbalsta reformas būtību, vienlaikus norādot, ka tās vājais posms ir ieviešana un pārmaiņu vadība.

Pārmaiņas skar lielu sabiedrības daļu - 700 Latvijas skolu un 30 000 skolotāju. Turklāt šis kopums nav viendabīgs – daļa izglītības nozares pārstāvju cer, ka nekas nemainīsies, daļa jau kādu laiku strādā ar reformā ietvertajām pieejām un metodēm, vēl daļa ir neziņā un baidās par nākotni, bet citi – gaida un cer uz izmaiņām, kas notiks pašas no sevis. Vēl būtiska sabiedrības daļa ir vecāki, kuri nereti saņem ļoti maz informācijas.

Reformas ieviešanu apgrūtina informācijas trūkums, lai gan tās saturs, vērtēšana, sagaidāmie rezultāti un plānotā skolēnu darbība no profesionālā viedokļa ir apsveicama un atbalstāma. Domstarpību iemesls šoreiz ir viedoklis par literatūras un drāmas proporciju izglītības saturā un no tā izrietošā Latvijas Rakstnieku savienības nostāja. Tie, kas komentē jauno pieeju, nereti spriež pēc savas mācību pieredzes, mēģinot to attiecināt uz 21. gadsimta skolēniem. Tomēr jāatceras, ka jaunā satura centrā ir bērns, kurš mācīsies ne tikai 2018. vai 2020. gadā, bet arī 2030. gadā un pielietos iegūtās prasmes vēl tālākā nākotnē. Šobrīd sabiedrībā vērojama nespēja ieraudzīt pārmaiņu būtību un iestrādātos principus, tāpēc reformas veidotājiem ir vairāk jākomunicē un jāskaidro, bet iesaistītajām pusēm jābūt gatavām klausīties, ieklausīties un sadzirdēt. Jaunā ideja nav mācību priekšmetu apgūšana, un mazāk stundu vienā vai otrā priekšmetā nenozīmē mazāku uzmanību satura apguvei. Tas tiek apgūts starpdisciplināros veidos, saistībā ar citiem priekšmetiem, veidojot skolēna kompetenci jeb lietpratību. Jaunais saturs apvieno izglītības jomas, un jomas saturs organizēts “lielajās idejās”. To pašu dara arī Lielbritānijā, Zviedrijā un citur.

Kompetences veidošana prasa ilgāku laiku, nekā zināšanu ieguve. Ielūkosimies reformas satura anotācijā – tā paredz elastīgu pieeju mācību procesa organizēšanā, būs iespēja vairāk darboties pēc moduļu sistēmas, iespēja strādāt integrēti, nenodalot priekšmetus. Tas būs īpaši vērtīgi mazajām skolām, kurās viens skolotājs pasniedz vairākus priekšmetus.

Laba pārmaiņu vadība nozīmē ieviest izmaiņas un pārraudzīt situāciju, lai saprastu, ko saglabāt un ko – pilnveidot. Pēdējos gados izglītības politika Latvijā gājusi centralizācijas virzienā. Pretēji Skola 2030 idejai kļūt atvērtiem un iekļaujošiem, Izglītības un zinātnes ministrija ieviesusi arvien jaunus ierobežojumus. Mēs vēlamies uzsvērt, ka ir jāuzticas skolotāju profesionalitātei. Tāpēc aicinām Izglītības un zinātnes ministriju sarunāties ar nozares profesionāļu un vecāku organizācijām. Ja nepietiekami stāsta par to, ko plānots darīt turpmāk, rodas priekšstats, ka pārmaiņu ieviesēji nemaz nezina, ko darīt. Ja nav informācijas, tās vietā stājas dezinformācija, kā tas ir noticis gadījumā ar literatūru. Mēs redzam, ka netika pietiekami skaidrots, kas domāts ar literatūru un drāmu, kā rezultātā ir izveidojusies saspīlēta situācija starp dažādu uzskatu paudējiem.

Apzināmies, ka daļa nozares nevēlas reformu. Kāpēc? Jo inovatīvas lietas nevar darboties vecajos noteikumos. Lai saprastu pārmaiņu nepieciešamību, mums tikai jāielūkojas labās prakses piemēros. Pārmaiņām ir jāsākas no vidus – no skolotājiem! Profesionāls skolotājs sapratīs, kāpēc pārmaiņas ir nepieciešamas un kā tās panākt! Tāpēc mēs aicinām visus būt iecietīgiem! Uz bērniem ir jāraugās mūsdienu kontekstā, kad vienlīdz svarīgas ir gan eksaktās, gan humanitārās zināšanas, empātija, komunikācija, spēja argumentēt savu viedokli, sadarboties un daudz kas cits. Šis ir iespēju laiks mums un mūsu bērniem, un iespējām vajag ļauties! Mēs aicinām uz sapratni un diskusiju, bet tajā pašā laikā vēlamies atgādināt – diskutējot par pārmaiņām, nevajag vispārināt katru gadījumu! Nepieciešams saglabāt objektīvu un kritisku skatījumu. Individuālo pieredžu vispārinājumi vienkāršo diskusijas par sarežģīto pārmaiņu procesu nepieciešamību. Pārmaiņu veidotājus mēs aicinām nepagurt un ticam, ka mums visiem kopā izdosies!

Neatkarīgās izglītības biedrība( reitingi.lv)

 

Marianna Teisena, ES nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāre.

Pirms četriem gadiem ar konkrētu uzdevumu sākās mans Eiropas komisāres pilnvaru termiņš, proti, integrēt darba tirgū pēc iespējas vairāk cilvēku – jaunus un ne tik jaunus. Kopš tā laika Eiropā ir radīti gandrīz 12 miljoni darba vietu. Vairāk cilvēku nekā jebkad agrāk – 239 miljoni – ir nodarbināti. Lai gan jauniešu bezdarba līmenis joprojām ir pārāk augsts, tas ir zemākajā līmenī, kāds jebkad reģistrēts.

Digitalizācija un automatizācija, pāreja uz maz­oglekļa ekonomiku maina mūsu ikdienu un darbu. Tas saistīts gan ar jaunām iespējām, gan arī ar pro­blēmām. Eiropas sociālo tiesību pīlārs ir instruments, kas palīdz risināt šīs problēmas, un ir mūsu sociālo sasniegumu garants strauji mainīgajā pasaulē. Tā nav nejaušība, ka pirmais pīlāra princips ir vispārīgā un profesionālā izglītība un mūžizglītība – jo mūsdienu darba tirgum, jaunajiem uzdevumiem un profesijām vajadzīgas jaunas prasmes.

Tomēr jauniešiem un vecākiem bieži vien ir tendence uzskatīt arodmācību par tādu kā “rezerves variantu”, par labāko alternatīvu citiem izglītības iegūšanas veidiem. Tajā pašā laikā cilvēkiem, kuri jau strādā vai meklē darbu, arodizglītība nešķiet pašsaprotama izvēle, lai uzlabotu prasmes un nodarbinātības perspektīvas.

Es vēlos pārliecināt skolēnus, vecākus, darba meklētājus un darba ņēmējus, ka arodizglītība ir labākais atspēriena punkts ceļā uz nodarbinātību. 75% neseno arodmācekļu drīz pēc arodmācības beigām ir atraduši darbu. Šie panākumi liecina, ka arodmācība sniedz cilvēkiem prasmes, kas atbilst pašreizējām uzņēmumu vajadzībām.

Eiropas Komisija jau trešo reizi organizē Eiropas Arodprasmju nedēļu. Visā Eiropā nākamnedēļ notiek simtiem pasākumu, kuru uzmanības centrā ir profesionālā izglītība un arodmācība.

Latvija turpina modernizēt savu profesionālās izglītības un arodmācības sistēmu, koncentrējoties uz darba prasmēs balstītu apmācību un programmas reformām. Mācīties gribētāju skaits profesionālās izglītības un arodmācības iestādēs 2016. gadā gan mazliet samazinājās līdz 38,1%.

Taču 2017. gads nāca ar Eiropas Sociālā fonda atbalstītu projektu, kas turpina sniegt atbalstu profesionālās izglītības nozarei 25,7 miljonu eiro apmērā, paredzot, ka līdz 2022. gadam vismaz 3150 audzēkņu tiks apmācīti dažādos uzņēmumos. Augsti vērtēju visaptverošās strukturālās reformas arodapmācības un profesionālās izglītības jomā un ceru to rezultātus redzēt jau vistuvākajā nākotnē.

Aicinu Latviju kopā ar mums parādīt, ka profesionālā izglītība un arodmācība ir zelta standarts izglītības jomā, un nodrošināt Eiropas Arodprasmju nedēļai vēl lielākus panākumus nekā iepriekšējos gados.  Mums jāparāda, ka profesionālā izglītība un arodmācība pozitīvi ietekmē cilvēku karjeras iespējas un dzīves gaitu.

No LA.lv

 

Panākumi

Budapeštā ir noslēdzies starptautiskais jauno profesionāļu meistarības konkurss EuroSkills 2018, kurā 28 valstu konkurencē Latvijas komanda ir ieguvusi vienu zelta, vienu sudraba medaļu un trīs medaļas par izcilu sniegumu. Kopskaitā konkursā piedalījās 525 jaunie profesionāļi no 28 valstīm. Kopvērtējumā Latvijai ir 7. labākais komandas rezultāts, atstājot aiz sevis tādas valstis kā Nīderlande, Portugāle, Apvienotā Karaliste, Itālija, Beļģija, Zviedrija, Dānija, Vācija u. c

Ar augstāko novērtējumu un zelta medaļām EuroSkills 2018 e ksperti novērtēja Latvijas komandas konkursantu Elīnas Skrindževskas (Jelgavas Amatu vidusskola) un Lauras Kreivinas (Rīgas Dizaina un Mākslas vidusskola) sniegumu. Sudraba medaļu izcīnīja skatlogu noformētāja Luīze Mihailova (Liepājas Mākslas un dizaina vidusskola). Savukārt medaļas par izcilību ieguva smago spēkratu apkopes konkursants Jānis Ozols (Priekuļu tehnikums), jaunie profesionāļi informācijas un komunikācijas tehnoloģijās (IKT) Igors Būmanis (Rīgas Tehniskā koledža) un Ričards Trofimovs (Priekuļu tehnikums), kā arī web lapu izstrādātājs Gustavs Rācenājs (Rīgas Tehniskās koledža).

Katras valsts komandas konkursanti ar augstāko punktu skaitu saņēma prestižo apbalvojumu Best of nation. Latvijas komandā šo titulu ieguva Laura Kreivina un Elīna Skrindževska.

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma