Balva

Latvijas Universitāte (LU) aicina izvirzīt progresīvus un lieliskus bioloģijas, fizikas, ķīmijas, matemātikas un ekonomikas skolotājus „Ekselences balvai”, līdz 16. janvārim aizpildot īsu elektronisko pieteikumuej.uz/ekselencesbalvaVI. Laureāti saņems LU mecenātu sarūpētu naudas balvu 1400 eiro apjomā.

„Ekselences balvas” pasniegšanas sarīkojums notiks jau sesto gadu. Tajā pozitīvā gaisotnē inovatīvām idejām bagāti skolotāji vadīs mācību stundu. Šajā pasākumā plašai sabiedrības daļai būs iespējams pārliecināties par to, ka Latvijā ir daudz izcilu skolotāju, kuri vada jēgpilnas, saistošas un aizraujošas mācību stundas. Iepriekš šī balva tika pasniegta dabaszinātņu un matemātikas skolotājiem, bet šogad to varēs iegūt arī ekonomikas skolotājs.

Lai izvirzītu skolotāju „Ekselences balvai”, līdz 16. janvārim jāaizpilda e-pieteikums, īsi aprakstot, kāpēc tieši šis skolotājs ir pelnījis saņemt balvu. Labākie pretendenti tiksies klātienes kārtā – finālā, kurā vadīs mācību stundu skolēniem, demonstrējot efektīvus, produktīvus, radošus paņēmienus un gūs inovatīvas idejas turpmākajam darbam, vērodami citu pretendentu veikumu. 

1400 eiro katram balvas ieguvējam nodrošinās Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija, AS „Swedbank”, AS „Latvijas valsts meži”, SIA „Metrum”.


 

Augstskolu reorganizācija

Latvijas augstskolās piedāvāto pedagoģijas studiju klāsts ir sadrumstalots un neviendabīgs gan resursu, gan pētnieciskās bāzes ziņā. Sešas augstskolas piedāvā 55 skolotāju izglītības studiju programmas, kurās studē 5 610 studējošie. Ik gadu tiek sagatavoti apmēram 1000 skolotāji, bet darbam skolā ik gadu ir nepieciešami 350-400 jauni skolotāji. 2015./2016. mācību gadā darbu skolā bija uzsācis 381 jaunais skolotājs. Tādējādi pieejamie ierobežotie resursi tiek izmantoti gandrīz trīs reizes lielāka speciālistu skaita sagatavošanai nekā nepieciešams. Izglītības studiju process notiek atrauti no dažādu nozaru studiju un pētniecības procesiem. Apvienojot LU un RPIVA resursus, tiktu palielināts skolotāju sagatavošanas resursu nodrošinājums

IZM attīstīs skolotāju izglītību Latvijas Universitātē, Liepājas Universitātē un Daugavpils Universitātē, integrējot skolotāju izglītību gan ar sociālo un humanitāro, gan ar eksakto zinātnes nozaru studijām un pētniecību, un palielinot izglītības studiju vietas finansējumu. Speciālās izglītības skolotājus turpinās sagatavot Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, bet sporta skolotājus Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija.

No RPIVA reorganizācijas ieguvēji būtu gan studējošie, gan mācībspēki, gan pašvaldības, kur būs pieejama prestiža izglītība, moderna izglītības infrastruktūra un akadēmiskie resursi, kuros IZM turpmākajos gados turpinās ieguldīt ievērojamus struktūrfondu līdzekļus. IZM mērķis ir moderna un kvalitatīva izglītība, kas pieejama ikvienam Latvijas iedzīvotājam. IZM prioritāte ir talantīgu un izcilu skolotāju sagatavošana darbam Latvijas skolās.

Promocijas darbi

2014. gadā izskatīti 270 promocijas darbi, akceptēti 262, 8 darbi ir atgriezti promocijas padomēm komisijas recenzenta atzīmēto trūkumu novēršanai un tiks skatīti atkārtoti. 2013. gadā komisija izskatīja 328 promocijas darbus. 2014. gadā izskatīto promocijas darbu skaits salīdzinājumā ar 2013. gadu ir samazinājies par 17,7 %.

ZK komisija 2016. gadā izskatīja 180 promocijas darbus, akceptēja 167, 13 darbi šobrīd ir atgriezti promocijas padomēm komisijas recenzenta atzīmēto trūkumu novēršanai un tiks skatīti atkārtoti. Gada laikā 26 darbi tika atgriezti promocijas padomēm ar lēmumu "var aizstāvēt pēc recenzijā minēto trūkumu novēršanas". 2015. gadā komisija izskatīja 276 promocijas darbus. 2016. gadā izskatīto promocijas darbu skaits salīdzinājumā ar 2015. gadu ir samazinājies par 34,8 %.

2016. gadā izskatītie promocijas darbi pa specialitātēm iedalās šādi (iekavās 2015. gadā izskatīto darbu skaits): arhitektūra - 1 (2), bioloģija - 6 (15), būvzinātne - 3 (3), datorzinātne - 2 (5), ekonomika - 9 (6), vadībzinātne - 28 (22), demogrāfija - 1 (0), elektronika un telekomunikācijas - 6 (3), enerģētika 9 (5), elektrotehnika - 3 (4), farmācija - 0 (3), filozofija - 1 (5), fizika - 4 (17), ģeogrāfija - 0 (3), informācijas tehnoloģijas - 8 (11), juridiskā zinātne - 9 (13), komunikāciju zinātne - 1 (7), ķīmija un ķīmijas inženierzinātnes - 11 (18), lauksaimniecības zinātne - 4 (3), literatūrzinātne - 1 (2), folkloristika - 1 (1), materiālzinātne - 0 (5), mākslas zinātne - 6 (17), matemātika - 1 (2), medicīna - 20 (20), mehānika - 1 (4), mašīnzinātne - 5 (1), mežzinātne - 2 (1), pārtikas zinātne - 1 (4), pedagoģija - 9 (24), psiholoģija - 3 (4), socioloģija un politikas zinātne - 3 (8), teoloģija - 0 (1), transports un satiksme - 5 (6), valodniecība - 7 (10), veterinārmedicīna - 0 (1), vēsture - 1 (1), vides zinātne - 8 (8).

Promocijas darbi pa augstskolām iedalās šādi: LU - 65 (126), RTU - 53 (56), LLU - 15 (15), RSU - 16 (25), DU - 6 (12), RPIVA - 0 (8), LiepU - 7 (4), Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija - 1 (3), Latvijas Mūzikas akadēmija 0 (5), BA "Turība" - 4 (3), RISEBA - 1 (1), Latvijas Kultūras akadēmija 1 (4), TSI - 0 (6), Baltijas starptautiskā akadēmija 4, Rēzeknes tehnoloģiju akadēmija - 3.

 


LU

Jauns studiju  virziens

LU plāno atvērt jaunu studiju virzienu "Viesnīcu un restorānu serviss, tūrisma un atpūtas organizācija". LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē plānots realizēt starpdisciplināras studiju programmas - otrā līmeņa profesionālo augstākās izglītības bakalaura studiju programmu "Tūrisma, viesmīlības un labjūtes pakalpojumu vadība", kurā tiek iegūts profesionālais bakalaura grāds tūrisma un viesmīlības pakalpojumu vadībā, un maģistra studiju programmu "Starptautiskā tūrisma vadība", kurā varēs iegūt sociālo zinātņu maģistra grādu tūrisma vadībā.

Programmas iecerēts realizēt gan latviešu, gan angļu valodā, lai Latvijas un ārvalstu studentiem piedāvātu kvalitatīvu augstāko izglītību tūrisma un viesmīlības pakalpojumu vadībā. Pirmos studentus plānots uzņemt 2017./2018.gada ziemas uzņemšanā.

Virziena un programmu sekmīgai realizācijai tiks izveidota LU mācību viesnīca, kura vienlaikus būs mācību bāze - prakses vieta studentiem un darbosies kā pilnvērtīga viesnīca Rīgas viesiem. Lai nodrošinātu studiju virziena un programmu atbilstību aktuālajām un nākotnes darba tirgus prasībām, izstrādes procesā iesaistītas profesionālās nozares organizācijas, kas apvieno lielākos tūrisma un viesmīlības pakalpojumu jomā strādājošos komersantus.

 


Zinātne 2016

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA), ir nosaukusi 12 nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē 2016.gadā.

1. LZA korespondētājlocekļa Gunta Bārzdiņa sadarbībā ar LU Matemātikas un informātikas institūta ekspertiem Didzi Goško, Pēteri Paikenu un Normundu Grūzīti veikto pētījumu, kura laikā izstrādāta precīza un praktiski izmantojama datorizēta semantiskās analīzes tehnoloģija.

2. LU Fizikas un matemātikas fakultātes akadēmiķa Andreja Cēbera un zinātņu doktora Kaspara Ērgļa pētījums “Lokanu magnētisko stīgu modelēšana un sintēze”, kas aptver lokanu magnētisku stīgu teorētiskos modeļus, skaitliskos algoritmus to uzvedības modelēšanai un protokolus to sintēzei.

3. Saules sistēmas mazo planētu-asteroīdu pētījumu, kuru veicis LU Astronomijas institūta pētnieks Ilgmārs Eglītis. Viņš savos pētījumos, kas veikti Baldones observatorijā, atklājis 48 jaunus Saules sistēmas asteroīdus un precizējis 826 asteroīdu orbītas. Pētnieks pilnveidojis teoriju Centaura tipa asteroīdu orbītu evolūcijas prognozēšanai.

4. Latvijas Organiskās sintēzes institūta pētnieki Maija Dambrova, Marina Makrecka-Kūka, Reinis Vilšķērsts, Elīna Makarova, Jānis Kūka un Edgars Liepiņš uzslavēti par pētījumiem par meldonija (mildronāta) farmakoloģiskajiem efektiem un tā uzkrāšanās mehānismu organismā skaidrojumiem.

5. Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga noslēgusi nozīmīgu latviešu folkloras pētniecības posmu, kas bija veltīts aptuveni 4000 latviešu tautasdziesmu tekstu par sauli formas un satura problēmu izpētei, un pabeigusi izdot monogrāfiju “Trejādas saules”. Ar cikla piekto grāmatu – zinātnisko monogrāfiju “Mitoloģiskā Saule” – Vīķe-Freiberga noslēgusi ilgu un nozīmīgu latviešu folkloras pētniecības posmu.

6. Pētījums par Rīgas arhitektūru 17.gadsimtā, kuru izstrādājusi Anna Ancāne. Viņas snieguma novatorisko nozīmi apliecina pievēršanās 17.gadsimta Rīgas arhitektūras vēsturei, kas ilgu laiku palikusi ārpus mākslas vēsturnieku interešu loka, tādējādi grāmata uzskatāma par pirmo nozīmīgo publicēto pētījumu, kas vispusīgi atspoguļo pilsētas attīstību periodā, kad viduslaiku Rīga pārtapa par jauno laiku baroka pilsētu.

7. Pētnieciskais pārskats par Latvijas kultūras izaugsmi no Pirmā pasaules kara un valsts nodibināšanas līdz neatkarības zaudēšanai izdevumā “Latvijas mākslas vēsture V: Klasiskā modernisma un tradicionālisma periods. 1915-1940” Eduarda Kļaviņa sastādījumā un zinātniskajā redakcijā.

8. Zinātniskā monogrāfija augļkopības nozarē pēdējo 50 gadu laikā. Tās autori Laila Ikase, Sarmīte Strautiņa, Māra Skrīvele, Inese Drudze, Daina Feldmane, Edgars Rubauskis un vēl 24 autoru kolektīvs. Izdevums ietver gan augļkopības teoriju, gan praksi, kā arī sniedz ieskatu Latvijas augļkopības zinātnes vēsturē.

9. Lietišķajā zinātnē šogad noskaidrota vienpavediena RNS bakteriofāgu AP205 un MS2 trīsdimensionālā struktūra. To paveikuši Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētnieki Mihails Šišovs, Jānis Rūmnieks, Andris Kazāks, Svetlana Koteloviča, Ināra Akopjana, Kaspars Tārss sadarbībā ar kolēģiem no Nīderlandes, Francijas un Spānijas. Zinātnieki ir noskaidrojuši bakteriofāga AP205 vīrusveidīgās daļiņas (VVD) struktūru, kā arī bakteriofāga MS2 asimetrisko struktūru. Pētījumā noskaidrojās, ka evolūcijas gaitā AP205 VVD struktūra ir izveidojusies stipri atšķirīga no radniecīgiem vīrusiem, jo daļa no proteīna ķēdes N- gala ir pārceļojusi uz C-galu.

10. Latvijas Organiskās sintēzes institūts sadarbībā ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru un Frānsisa Krika institūtu Lielbritānijā izveidojuši jaunu pretmalārijas zāļvielu līdersavienojumu klasi.

11. Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pētnieki Jānis Zandersons, Jānis Rižikovs, Aigars Pāže, Kristīne Meile, Ausma Tardenaka, Baiba Spince un Ance Pļavniece izstrādājuši komerciālu bērza mizas kompleksās pārstrādes koncepciju produktos ar augstu pievienoto vērtību. Pētnieki veikuši lietišķus pētījumus par bērza mizas kompleksās pārstrādes iespējām bioloģiski aktīvos savienojumos un polimērmateriālu izejvielās, kā rezultātā izstrādāts un patentēts jauns bērza tāss ķīmiskās pārstrādes paņēmiens un iekārta tā realizācijai. Tā ir efektīva ekstrakcijas metode augstas tīrības betulīna iegūšanai vienā tehnoloģiskajā posmā.

12. Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Agroresursu un ekonomikas institūts un Rīgas Stradiņa universitāte izstrādājuši inovatīvus risinājumus kailgraudu auzu un miežu un tritikāles izmantošanai cilvēku veselības nodrošināšanai. Sadarbībā ar Norvēģijas zinātniekiem veikti pētījumi par kailgraudu miežu un auzu un tritikāles audzēšanas iespējām Latvijā un Norvēģijā, izstrādāta tehnoloģija diedzētu pārslu ražošanai, saglabājot bioloģiski aktīvās vielas un veikts klīniskais pētījums par diedzētām pārslām cilvēku veselības nodrošināšanai.

 

 

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma