Valdības ieceres

118. Turpināsim izglītības satura reformu, ieviešot kompetenču pieeju mācību saturā (Skola 2030), stiprināsim pedagogu atbalsta sistēmu un mācību procesa pilnveidi. 119. Mazināsim birokrātisko slogu pedagogiem. 120. Konsekventi nodrošināsim kvalitātes kritēriju izpildi vidusskolā. Izstrādāsim un pieņemsim grozījumus normatīvajos aktos, kas noteiktu kvalitātes kritērijus pamatizglītībā un kritērijus uzņemšanai vidējās izglītības pakāpē. 121. Skolu sistēmas optimizācijas procesā, risinot izglītības pieejamības un valsts drošības jautājumus, īpašu uzmanību pievērsīsim Eiropas Savienības pierobežas skolu saglabāšanai, nodrošinot izglītības kvalitātes kritēriju izpildi.

122. Nodrošināsim mērķtiecīgus un efektīvus ieguldījumus iekļaujošas izglītības īstenošanai un atbalstīsim kvalitatīvas izglītības pieejamību bērniem ar īpašām vajadzībām, bāreņiem un bērniem no sociāli mazaizsargātām ģimenēm. 123. Veidosim efektīvu pārvaldības modeli konkurētspējīgas profesionālās un pieaugušo izglītības attīstībai, profesionālās izglītības iestāžu kā nozares izcilības centru stiprināšanai, kā arī profesionālās izglītības prestiža celšanai. 124. Turpināsim profesionālās izglītības satura reformu, nodrošinot pastāvīgu prasmju ieguves un pilnveides iespējas atbilstoši darba tirgus vajadzībām, tai skaitā darba vidē balstītu mācību veidā.

125. Pilnveidosim izglītības kvalitātes kritērijus visos izglītības līmeņos, tai skaitā augstākajā izglītībā izveidosim grantus ārvalstu mācībspēku piesaistei un sekmēsim internacionalizācijas procesu Eiropas Savienības oficiālo valodu telpā. 126. Celsim pedagoga profesijas prestižu, stiprinot skolotāju mentoru institūciju, turpināsim īstenot pedagogu profesionālās attīstības stratēģiju un sniegt atbalstu pedagogu sākotnējās izglītības attīstībai. 127. Turpināsim palielināt pedagoģiskā un akadēmiskā personāla atalgojumu un pilnveidosim atalgojuma modeli, tai skaitā pirmsskolas pedagogiem. 128. Turpināsim pakāpeniski palielināt studiju vietas bāzes finansējumu.

129. Atbalstīsim studējošos, stiprinot sociālo dimensiju augstākajā izglītībā. 130. Nodrošināsim valsts budžeta finansējuma pieaugumu trīs pīlāru modeļa efektīvai darbībai, starptautiski konkurētspējīgai, uz izcilību vērstai augstākai izglītībai, veicinot digitalizāciju augstākajā izglītībā, kāpinot starptautisko sadarbību un konkurētspēju, panākot, ka vismaz viena universitāte iekļūst 500 pasaules labāko universitāšu skaitā. 131. Turpināsim studiju fragmentācijas mazināšanu un nodrošināsim augstskolas stratēģiskai specializācijai atbilstošu spēcīgu un pētniecībā balstītu studiju programmu attīstību un eksportspēju. Panāksim lielāku sadarbību, cilvēkresursu un infrastruktūras konsolidēšanu augstskolās, vienlaikus attīstot augstākās izglītības iestādes reģionos. 132. Spēcināsim augstskolu kapacitāti, mainot akadēmiskā personāla karjeras attīstības sistēmu, sekmējot labākā akadēmiskā personāla, tostarp ārvalstu mācībspēku, piesaisti un akadēmiskā personāla profesionālo kompetenču stiprināšanu.

133. Sekmēsim stratēģisku pieeju pieaugušo izglītības sistēmas koordinētai attīstībai, uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un veicinot nozaru izaugsmi, ilgtspēju un "zaļo" ekonomiku. 134. Atbalstīsim jauniešu pilsoniskās aktivitātes un veicināsim viņu iesaisti skolu, pašvaldību, valsts mēroga jautājumu risināšanā, kā arī palielināsim Jaunatnes politikas valsts programmas finansējuma apmēru.

 

Augstskolas

2018./2019. akadēmiskajā gadā Latvijas augstskolās mācās apgūst 80,4 tūkstoši studentu, kas ir par 1,5 % mazāk nekā pirms gada.  Latvijas augstākās izglītības iestādēs studijas uzsāka 27,6 tūkstoši studentu, kas ir par 1,9 % vairāk nekā gadu iepriekš. Vairāk nekā puse pirmkursnieku (55%) studijas ir uzsākuši par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 45 % – par valsts budžeta līdzekļiem.

Arī šogad vairums pirmkursnieku (42,7 %) izvēlējās apgūt sociālās un humanitārās zinātnes – attiecīgi 9,6 un 2,2 tūkstoši. 2018. gadā bija vērojamas pozitīvas iezīmes inženierzinātņu un dabas zinātņu programmās, kur nedaudz pieauga (par 2,6 %) uzņemto studentu skaits, tai skaitā IT un būvniecības jomās. Veselības aprūpes un sociālās labklājības studiju programmās uzņemto studentu skaits gada laikā pieauga par 5,8 %.

2018./2019. akadēmiskajā gadā izmaiņas nav skārušas izglītības iestāžu skaitu – studijas norit 54 augstākās izglītības iestādēs (29 augstskolās un 25 koledžās). Studentu skaits gada laikā ir samazinājies par 1,2 tūkstošiem.

Visvairāk studentu studē sociālo un humanitāro zinātņu programmās, kuras kopumā apgūst 33,8 tūkstoši jeb 42 % no kopējā studentu skaita.  Inženierzinātnes un dabas zinātnes – 24,6 %. Veselības aprūpes programmās apgūst 12,5 tūkstoši jeb 15,6 % no studentu kopskait.

2018 reitingi

„Times Higher Education” universitāšu reitingā jau otro gadu pēc kārtas izveidots universitāšu reitings tā sauktajām „jaunās ekonomikas valstīm”. Reitingā tāpat kā „Times Higher Education” pasaules universitāšu reitingā iekļuvusi Latvijas Universitāte (LU) un Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU).

Īpaši pieminēta Latvija un RTU, norādot, ka tai izdevies salīdzinoši straujš izrāviens. RTU esot uzlabojusi gan savu darbību pētniecības jomā, gan palielinājusi citēto publikāciju skaitu, gan uzlabojusi sadarbību ar uzņēmējiem un vairojusi savu starptautisko nozīmi. RTU reitingā ierindota 196. vietā, bet pērn bija grupā no 251. līdz 300 vietai. LU palikusi tajā pašā grupā kur pagājušā gadā (251-300 vietā.

Kopumā reitings liecina, ka Ķīna gūst panākumus arī augstākajā izglītībā. Reitingā pirmā ir Šanhajas, bet otrajā vietā ir Pekinas Universitāte. Visas pirmās četras reitinga vietas šogad aizņem Ķīnas universitātes. Piektajā vietā palikusi visaugstāk novērtētā Austrumeiropas augstskola – Lomonosova Maskavas Valsts universitāte, bet tai atkal seko trīs ķīniešu universitātes. Labāko desmitnieku noslēdz Keiptaunas universitāte Dienvidāfrikā un Taivānas nacionālā universitāte. Reitinga divdesmitniekā  vēl ir divas Krievijas universitātes, kā arī Brazīlijas, Indijas un citu Āzijas valstu augstskolas. 30. vietā šajā reitingā ierindojusies Igaunijas Tartu universitāte.

 

Promocijas darbu skaita kritums

Valsts Zinātniskās kvalifikācijas komisija (VZKK) 2018. gadā 9 sēdēs izskatīja 132 promocijas darbus, no tiem seši tika atgriezti promocijas padomei darba uzlabošanai, divi no tiem tika skatīti VZKK vēlreiz un virzīti aizstāvēšanai, 24 darbi atdoti promocijas padomēm ar lēmumu "var aizstāvēt pēc recenzijā minēto trūkumu novēršanas". Izskatīto promocijas darbu skaits turpina samazināties (2017. gadā - 148, 2016. gadā - 180 promocijas darbus, 2014. gadā - 270).

2018. gadā izskatītie promocijas darbi pa specialitātēm iedalās šādi (iekavās 2017. gadā izskatīto darbu skaits): bioloģija - 6  (5), būvzinātne - 6 (2), datorzinātne - 2 (3), ekonomika - 9 (10), vadībzinātne - 9 (19), elektronika un telekomunikācijas - 1 (3), enerģētika - 2 (5), elektrotehnika - 4 (1), farmācija - 1 (4), fizika - 9 (7), informācijas tehnoloģijas - 3 (4), tiesību zinātne - 8 (7), ķīmija un ķīmijas inženierzinātnes - 13 (10), lauksaimniecības zinātne - 3 (3), literatūrzinātne - 1 (2), folkloristika 2 (0), materiālzinātne - 1 (6), mākslas zinātne - 3 (2), matemātika - 0 (1), medicīna 12 (16), mehānika 1 (1), mašīnzinātne - 1 (1), mežzinātne - 2 (3), pārtikas zinātne - 5 (5), pedagoģija - 8 (8), psiholoģija - 3 (2), socioloģija un politikas zinātne - 0 (1), transports un satiksme - 3 (4), valodniecība - 4 (3), veterinārmedicīna - 3 (1), vides zinātne - 7 (6).

Augstskolas pēc izskatīto promocijas darbu skaita: LU - 46 (44), RTU - 32 (37), LLU - 16 (17), DU - 7 (10), RSU - 12 (17), RISEBA - 5 (3), Liepājas Universitāte - 3 (2), BA "Turība" - 3 (4), Latvijas Mākslas akadēmija - 1 (0), Latvijas Mūzikas akadēmija - 1 (0), Baltijas Starptautiskā akadēmija - 4 (6), TSI - 1 (2), Vidzemes augstskola - 1.

 

Izglītība 2019

Izglītības un zinātnes ministres amata kandidāte Ilga Šuplinska sola turpināt skolu tīkla reformu, gan iestājoties pret skolu "mehānisku slēgšanu".

I.Šuplinska pastāstīja, ka stājoties amatā, viņa vēlēsies saprast Izglītības un zinātnes ministrijas "smagnējamības mehānismu". Sadarbojoties ar dažādām ministrijām, viņa secinājusi, ka IZM jebkurš jautājums tiek risināts ievērojami ilgāk. "Pirmais darbs būtu pārskatīt IZM resursus un saprast, "kur ir āķis" - nepietiekams personāls, pārāk daudz personāla, vai arī esošie darbinieki nav vērsti uz rezultātu," teica politiķe.

Savā darbā I. Šuplinska plāno akcentēt un par prioritāti izvirzīt kvalitāti, pieejamību un konkurētspēju visos izglītības līmeņos, pārskatot arī pieaugušo izglītības sistēmu. I. Šuplinska atzina, ka patlaban pieaugušo izglītība ir samērā zemā līmenī, turklāt virkne "dažādu mistisku izglītības centru", viņasprāt, tikai apgūst Eiropas finansējumu, nevis nodrošina darbaspēka un tā ražīguma pieaugumu. Tāpat viņa atbalsta kompetenču pieeju skolās, tomēr ne tik pozitīvi aspekti ir saistīti ar skolotājiem, jo tieši viņiem biežāk trūkst atbalsta mehānismu.

Neizpalikšot arī jautājums par latgaliešu valodu un novadmācību, norādīja I. Šuplinska. Viņasprāt, Latvijā jau kādu laiku skolās "teju necik" tiek audzināta lepnuma sajūta par vietu, no kurienes nāk cilvēks.

Iepriekš sākto skolu tīkla reformu plānots turpināt. "Skolu reforma tiks turpināta. Administratīvi teritoriālā reforma briest un būs, tā pavilks skolu reformu plānu. Ir skaidrs, ka jādomā par infrastruktūras konsolidāciju un to, kā sadarboties. Skaidrs, ka darīšu visu, lai domātu un gādātu par kvalitāti un atbildību par to. Kvalitatīvajiem rādītājiem jābūt izšķirošiem," teica I. Šuplinska. Viņa norādīja, ka, nākot no Rēzeknes, viņa ļoti labi zinot reģionu specifiku, tāpēc noteikti nevarot būt tā, ka skolas kvalitātes kritējs ir skolēnu skaits vai tikai kvantitatīvs rezultāts.

Ministra amata kandidāte sola risināt arī zinātnes un pētniecības jomas problēmas, tostarp pievēršot uzmanību pētniecības rezultātu komercializācijai.

No LETA

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma