Par Igaunijas un Latvijas izglītību.

Pētījuma PISA vadītājs Latvijā, profesora Andra Kangro stāstījums pēc Igaunijas pameklējuma.

Neteiksim, ka Latvijā izglītība stagnē, bet neapšaubāmi izglītības kvalitāte ir jāpilnveido. Kāpēc Igaunijai ir tik strauja izaugsme, viņi minējuši 10 iemeslus, bet skolu tīkla sakārtošanu, ko Latvijā bieži uzsver kā vienu no igauņu panākumu atslēgām, nav pat minējuši. Igauņi saka, ka skolotāji un skolēni paveikuši lielisku darbu, ka izglītība Igaunijā vienmēr bijusi vērtība.

Ir jomas, kurās mēs no igauņiem būtiski neatpaliekam. Piemēram, PISA pēta arī, kā skolēnu sasniegumi korelē ar viņu ģimenes materiālo stāvokli. Jo augstāki mācību sasniegumi ir skolēniem no nabadzīgām ģimenēm, jo labāk, jo tas parāda, ka skola spēj mazināt nevienlīdzību. Jā, Latvijā ir plaisa starp skolēnu sasniegumiem pilsētās un laukos, kā arī dažādos skolu tipos, taču, ja skolēni mācās viena tipa skolās, ģimeņu materiālais stāvoklis viņu mācību rezultātus, salīdzinot ar citām valstīm, ietekmē maz.

Igaunijā secināts, ka vidēji tikai astoņi procenti ietekmes ir sociālekonomiskajam stāvoklim. Latvijā – deviņi procenti, tātad tikai nedaudz vairāk un šajā ziņā esam tajā pašā līmenī. Turklāt esam virs vidējā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu līmeņa.

To skolēnu, kuri spēj atrisināt tikai visvienkāršākos uzdevumus, mums toties ir mazāk nekā OECD vidēji. Kad valstis ranžē pēc šiem rādītājiem, mēs esam diezgan augstu, tāpat kā Igaunija. Jāsecina, ka vidēji mūsu skolu sistēma spēj kompensēt nelabvēlīgo sociālekonomisko ietekmi uz skolēnu sasniegumiem. Pēc šī rādītāja pēdējo gadu laikā esam pat nedaudz pavirzījušies uz augšu.

Tomēr ģimenes sociālekonomiskā stāvokļa ietekme uz skolēnu sasniegumiem, protams, nav pilnībā novērsta arī Latvijā. Sasniegumu plaisa starp laukiem un Rīgu pieaug, un viens no cēloņiem ir tieši sociālekonomiskā nevienlīdzība.

Visas lauku skolas nav sliktas – starp to rezultātiem ir milzīga izkliede. Ir gan sliktas, gan ļoti labas. Nevar teikt, ka skola jāslēdz tikai tāpēc, ka tā ir laukos un maza. Varbūt pēc ekonomiskiem rādītājiem tā tiešām nav izdevīga, tomēr kvalitāte arī ir jāņem vērā. Ir valsts ģimnāzijas, kuru skolēnu sasniegumi ir pat zemāki nekā lielākajā daļā lauku skolu. Jā, vidēji laukos ir zemāks līmenis, tomēr visas pār vienu kārti nevar mest. Tomēr skolu tīklu ir nepieciešams sakārtot. Tas rakstīts jau vairāku valdību darbības dokumentos, bet tagad par to vairāk runā. Kaut kādā ziņā skolu sakārtošanas process jau notiek, bet tam vajadzētu tomēr būt sistemātiskākam.

Latvijā  skolotāju trūkst, tomēr ministrija plāno samazināt studiju vietu skaitu topošajiem pedagogiem. Ministrija grib turpināt palielināt studiju vietu skaitu tā saucamajos STEM (zinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas) virzienos un to dara uz citu studiju virzienu rēķina. Diemžēl tādējādi tiek samazināts studiju vietu skaits arī tiem skolotājiem, kuri vēlāk skolās varētu mācīt STEM priekšmetus.

Ko vēl var mācīties no kaimiņiem - igauņi intensīvi kārtojuši augstskolu tīklu. Bija 48, nu ir 21. Augstskolu skaits tika samazināts caur stingru akreditāciju, caur ko varēja tikt klāt arī privātajām augstskolām. OECD eksperti arī par Latviju ir teikuši, ka augstskolu tīkls pie mums ir pārāk sa­drumstalots.

No Latvijas Avīze (saīsināts)

LIF

NVO

Pirms sešdesmit trim gadiem 27. februārī Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcijā tika ieviesta definīcija – “starptautiskā nevalstiskā organizācija”, kas nozīmēja NVO sektora atzīšanu. Pirms trīs gadiem tika izveidota iniciatīva – Pasaules NVO diena. Šī diena ir veltīta visām pasaules nevalstiskajām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai izceltu to nopelnus sabiedrības labā. Vispasaules NVO diena ir starptautisks simbols, kas atspoguļo pasaules NVO vērtības, centienus un rezultātus, kas vērsti uz brīvības, sabiedrības balss, rūpēm par cilvēku drošību, rūpēm par izpostītām valstīm, rūpēm par dabu,

NVO „Latvijas Izglītības fonds” (LIF) dibināts 1990.gadā. Dibinātāji: Latvijas Universitāte, Organiskās sintēzes institūts, izdevniecība “Zinātne”, 2.pagarinātā dienas skola, laikraksts “Izglītība”, laikraksts “Kultūras avīze” un 5 fiziskas personas. Latvijas Izglītības fonds 2005.gada reģistrēts kā Nodibinājums. LIF darbojas atbilstoši „Biedrību un nodibinājumu likums”. LIF pieškirts sabiedriskā labuma ststuss.

LIF mērķi:

  1. sekmēt Latvijas sabiedrības izglītības līmeņa kāpumu, novatorismu, lai nodrošinātu valsti ar radošiem speciālistiem un izglītotu Latvijas iedzīvotājus viņu dzīves uzlabošanai svarīgās jomās;
  2. atbalstīt studējošo un jauno zinātnieku radošo spēju attīstību, izmaksājot stipendijas un konkursa prēmijas, sedzot studiju, prakses vai zinātnisko komandējumu izdevumus;
  3. organizēt apmācības kursus, seminārus, konferences un veikt pētījumus;
  4. izdot mācību literatūru, organizēt izstādes, metodiska rakstura pasākumus.

LIF būtiskākie darbības rādītāji.

Veicināšanas stipendijas (sadarbībā ar organizācijām un uzņēmumiem): no 1993.gada līdz 2015.gadam piešķirtas 3452 studējošiem. Prēmijas par zinātniski pētnieciskiem darbiem un projektiem piešķirtas 1275 studējošiem un zinātniekiem.

Iepriekšējos gados nodibinātas vairākas balvas zinātniekiem.

Sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un AS „Latvijas Gāze”:

  • Gada balva ievērojamiem Latvijas zinātniekiem un radošiem praktiķiem gāzes un siltumtehnikas nozarēs;
  • Gada balva sirds ķirurģijas un kardioloģijas zinātnēs par izcilu darbu kopumu vai mūža veikumu attiecīgajā nozarē.

Sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un VAS „Latvijas Dzelzceļš”:

  • Gada balva ievērojamam zinātniekam vai dzelzceļa praktiķim par izcilu darbu veikumu vai mūža darba devumu Latvijas dzelzceļa transportā.

Sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un SIA “Exigen Services Latvia”:

  • Profesora Eižena Āriņa Balva informātikā.
  • Gada balva par ieguldījumu Sporta zinātnes attīstībā sadarbībā ar LSPA.
  • Gada balva „Jaunais skolotājs” - sadarbībā ar „Latvijas Avīze”.

Organizēti dažādi konkursi. Organizētas valsts nozīmes konferences: „Ārvalstu investīcijas Latvijas tautsaimniecībā - realitāte un iespējas” (2011.g. - kopā ar Ārlietu ministriju.); „Izglītības kvalitāte - kritēriji, vide” (2012.g. - kopā ar Saeimas komisiju). Profesionālās izglītības attīstības tendences un iespējas” (2014.g.). „Kompetences izglītība-iespējas, risinājumi” (2016.g.).

Sadarbībā ar Rīgas Angļu ģimnāziju izstrādāts un ieviests unikāls metodisks mācību līdzeklis “Izpratnes lapa” ( www.goerudio.com), kas saņēmis IZM 2011. gada balvu. Mācību līdzekli LIF metodiskajā vadībā apguva 7 ES valstis (2014.g.-2015.g.),

Izdotas grāmatas studējošiem, t.sk.: “Finanšu pārvaldība”, “Biznesa vadības tehnoloģijas”, “Projekta menedžments”, “Darba vides risku novērtēšanas metodes”, “Personāla vadība”, „No atoma līdz ķīmiskam savienojumam” u.c. Izveidota virtuālā enciklopēdija - www.latvijassports.lv

LIF juridiskā adrese: Raiņa bulv. 19, LU, Rīga, LV- 1586. Pasta adrese: Skanstes iela 9, Rīga, LV-1013, Tālr. 67373705; fakss: 67519921. Mājas lapa: www.izglitibasfonds.lv

 

LU

LU nākotnē

Latvijas Universitāte ir lielākā plaša profila universitāte Latvijā, kurai ir nozīmīga vieta ne tikai visas izglītības sistēmas attīstībā, bet arī kopējā valsts ekonomikas izaugsmē. LU kopā studē ap 30% no valsts augstskolās studējošajiem jeb 18% no visiem studējošajiem Latvijā.

Latvijas Universitātes visas 131 īstenotās studiju programmas ir akreditētas. Tās 13 fakultātēs un 16 institūtos strādā mūsu valsts vadošie speciālisti dabas, humanitārajās un sociālajās zinātnēs.

Latvijas Universitātes (LU) izstrādātā stratēģija 2016. – 2020. gadam paredz nodrošināt modernu un nākotnes darba tirgus prasībām atbilstošu izglītības sistēmu, izcilību un sadarbību zinātnē, attīstīt un veicināt konkurētspējas un produktivitātes pieaugumu, un veikt ieguldījumus, lai nodrošinātu sinerģiju studiju un zinātnes infrastruktūras attīstībā ar mērķi 2020. gadā kļūt par vienu no vadošajām zinātnes universitātēm Baltijas reģionā un ieņemt atzītu vietu starp Eiropas un pasaules pētniecības un inovāciju centriem.

Latvijas Universitāte turpinās darbu pie modernas studiju vides nodrošināšanas, veidojot jaunas STEM un starpdisciplinārās studiju programmas, kas aptvers dabaszinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātiku. Tiks strādāts arī pie studiju programmu internacionalizācijas, izvērtēšanas un apvienošanas, tālākizglītības un mūžizglītības programmas attīstības, piesaistot arī vairāk jaunu doktoru un ārvalstu studentu.

LU plāno ieguldījumus pētniecībā un pētījumu komercializācijā, lai būtiski uzlabotu savus konkurētspējas rādītājus. Zinātniskā pētniecība un tās rezultātu publicēšana ir pamats LU akadēmiskajai, starptautiskajai un pielietojamās jomas konkurētspējai. Izvirzītas vairākas LU pētījumu prioritātes 2016. – 2020. gadam, kā, piemēram, inovatīvas informācijas tehnoloģijas, sabiedrības veselība, dzīves kvalitāte un nācijas ilgtspēja, klimata pārmaiņas un dabas resursu ilgtspējīga izmantošana, letonika, diaspora un starpkultūru komunikācija u.c..

Zinātnes māja – nākamā ēka Latvijas Universitātes Akadēmiskajā centrā Torņakalnā būs LU dāvana Latvijas valstij tās simtgadē. Šis ir nākamais nozīmīgais solis LU

Studiju un zinātniskā darba koncentrēšana vienotos akadēmiskajos centros ir izplatīta tendence augstākās izglītības un zinātnes modernizācijai. Līdz ar Akadēmiskā centra izveidi LU būs piedzīvojusi lielākās pārmaiņas tās pastāvēšanas vēsturē. Teritorijā paredzētas 3 studiju un zinātnes ēkas, vairākas viesnīcu un apartamentu ēkas studentiem un vieslektoriem, tehnoloģiju pārneses centrs, sporta centrs un citas. Apbūves metā noteiktas galvenās vadlīnijas ēku izvietojumam, to savstarpējai saiknei, noteikts ielu tīkls atbilstoši spēkā esošajam detālplānojumam, doti priekšlikumi transporta infrastruktūras uzlabošanai, t.sk. esošās un jaunās dzelzceļa līnijas Rail Baltica posma izbūvei uz estakādes un jauna gājēju un riteņbraucēju tilta izbūvei pāri Daugavai.

Uzdevumi izglītībā

21.februārī, tiekoties ar Latvijas Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis akcentēja nepieciešamību mērķtiecīgi turpināt uzsāktās reformas, lai panāktu kvalitatīvas pārmaiņas izglītībā, sākot no pirmsskolas līdz pat augstākajai izglītībai.

Ministrs uzsvēra, ka izglītības jomā ir panākts būtisks progress pārmaiņu procesiem, lai radītu vidi kvalitatīvām un modernām izglītības iespējām, kas atbilst 21. gadsimta prasībām. Svarīgākās pārmaiņas saistītas ar pedagogu atalgojuma jaunā modeļa ieviešanu, šā mērķa īstenošanai nodrošinot papildus 45 miljonus eiro, tāpat arī paredzot kritērijus, lai pašvaldības varētu veidot mūsdienu prasībām atbilstošu skolu tīklu. Vispārējas izglītības satura jomā ir sākta turpmākajos gados nozīmīga reformas ieviešana, kas paredz kompetenču pieejā balstīta satura pieeju izglītībā.

Profesionālajā izglītībā uzsākta darba vidē balstītu mācību īstenošana, kas mūsdienās ir viens no produktīvākajiem risinājumiem, salāgojot skolēnu un ekonomikas nozaru vajadzības. Savukārt augstākās izglītības jomā ir pieņemts aktuāls un svarīgs tiesiskais ietvars, studējošo un absolventu reģistrs, kas ir pamats objektīvas informācijas iegūšanai, lai topošie studenti varētu izvēlēties visatbilstošāko studiju programmu, kā arī nepieciešams, lai turpmāk pieņemtu objektīvus lēmumus studiju programmu akreditācijai.

Lai arī izglītības jomā ir sāktas nozīmīgas reformas, tomēr to pilnvērtīgai īstenošanai un ieviešanai ir vajadzīgs daudz vairāk laika nekā viens gads, pauž ministrs. Viņš uzsver, ka mērķus būs iespējams sasniegt tikai tad, ja pārmaiņu procesi tiks turpināti. “Tādēļ jebkura kavēšanās ar lēmumiem, par kuriem sabiedrībā un ekspertu lokā diskutē jau gadiem, aizkavēs kvalitatīvu rezultātu sasniegšanu,” uzsver ministrs. Izglītības pārmaiņu jomu loks ir visaptverošs un skar visas izglītības pakāpes, sākot no pirmsskolas līdz augstākajai izglītībai.

Tikšanās laikā ministrs pārrunāja arī jautājumus, kas saistīti ar augstākās izglītības attīstības plānu. “Mums jāveic pārmaiņas, lai radītu iespējas celt studiju kvalitāti, starptautisko konkurētspēju un izcilību,” saka Šadurskis. Ministrs uzsver, ka, tāpat kā citās jomās, arī augstākajā izglītībā notiek saplūšana, veidojot spēcīgus, globālā mērogā konkurētspējīgus augstākās izglītības attīstības centrus – universitātes. Mērķis ir veidot nosacījumus, lai mūsu vadošās valsts augstskolas ir starptautiski konkurētspējīgas. “Attīstībai, izaugsmei un 21.gadsimta izglītības vajadzībām ir nepieciešamas pārmaiņas,” saka ministrs.

Tāpat ministrs akcentēja Latvijas zinātnes attīstību, informējot par Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta līdz šim valsts mērogā vērienīgākā un starptautiska mēroga zinātnes projekta CAMART² uzsākšanu sadarbībā ar Zviedrijas vadošajām augstskolām. “Šāda mēroga projekti vēlreiz spilgti apliecina mūsu zinātnieku augsto kompetenci, kas tiek novērtēta pasaules mērogā,” uzsver Šadurskis.

No IZM

Jauns uzstādījums

2006.gadā tika izstrādātas izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.–2013. gadam - “Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšana atbilstoši darba tirgus pieprasījumam” (MK 2006. gada 27. septembra rīkojums Nr. 742)

Studējošo kopskaits 2004./2005. ak. g. bija 130693, kas par 46% vairāk nekā 1999. gadā. Studentu skaits uz 10 000 iedzīvotāju bija 556. (ES vidēji – 371). Sadarbībā ar darba devējiem izstrādāti un apstiprināti 145 profesiju standarti augstākajā izglītībā. Latvijā tikai 5,2% no kopējā augstskolu studentu skaita (no valsts budžeta studiju vietās - 12,5%) studēja dabaszinātņu un matemātikas jomās. ES vidējie rādītāji 2004. gadā bija 11,8%. Paredzēts, ka valsts budžeta finansējums augstākajai izglītībai procentos no iekšzemes kopprodukta 2007. gadā būs vismaz 0,8%, 2008. gadā vismaz 1,1%, 2009. gadā vismaz 1,4%, 2010. gadā vismaz 1,5%.

Valsts budžeta finansējuma apjomam uz vienu studējošo no valsts budžeta līdzekļiem 2007.gadā būtu jāsasniedz vismaz 2700 latu, 2010. gadā vismaz 4000 latu. Valsts budžeta finansējums augstākajai izglītībai procentos no iekšzemes kopprodukta 2007. gadā jābūt vismaz 0,8%, 2008. gadā vismaz 1,1%, 2009. gadā vismaz 1,4%, bet 2010. gadā vismaz 1,5%. Noteica, ka no valsts budžeta dabaszinātnēs, inženierzinātnēs, medicīnas un vides zinātnēs jāstudē vismaz 51% no vietu kopskaita. Valsts budžeta finansējamo studiju vietu finansiālais nodrošinājumam jābūt 2007.gadā  vismaz 83% no optimālā, 2010. gadā 95% no optimālā.

 

 

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma