Latvijas skolēnu panākumi

Norvēģijas pilsētā Bergenā noslēgusies Baltijas informātikas olimpiāde, kur veiksmīgi startēja Latvijas skolēni. Kopumā olimpiādē piedalījās 56 skolēni no 10 valstīm

Vienu no zelta medaļām izcīnīja Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēns Ingus Jānis Pretkalniņš, vienu no sudraba godalgām ieguva Aleksandrs Zajakins no Rīgas 89. vidusskolas, bet vienu no bronzām – Roberts Leonārs Svarinskis no Jūrmalas Valsts ģimnāzijas.

Vēl Latvijas komandu pārstāvēja Raitis Kriķis (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija), Jegors Baļzins (Rīgas 96. vidusskola) un Staņislavs Jefimovs (Daugavpils Krievu vidusskola-licejs), kuriem šoreiz līdz medaļām nedaudz pietrūka.

Savukārt 5. Eiropas Savienības Dabaszinātņu olimpiādē Latvijas skolēnu komandas ieguvušas sudraba un bronzas medaļu. Demonstrējot prasmes un zināšanas bioloģijā, ķīmijā un fizikā, spēju darboties praktiski un strādāt komandā, olimpiādē sacentās 50 komandas no 24 Eiropas Savienības valstīm. Olimpiāde notika Kopenhāgenā, Dānijā, un tajā piedalījās jaunieši vecumā līdz sešpadsmit gadiem.

Komandas, kura ieguva sudraba medaļu, sastāvā bija Laura Bukēviča (Rīgas 25. vidusskola), Kristers Kokars  (Aizkraukles novada vidusskola), Anna Marija Sumrova (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija); komandas, kura ieguva bronzas medaļu, sastāvā bija Vilhelms Cinis (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija), Anastasija Šļapina (Jelgavas Valsts ģimnāzija), Anitra Zīle (Rīgas 1. Valsts ģimnāzija). Vislabākais sniegums olimpiādē bija Ungārijas komandai. Skaidrības labad gan jāpiemin, ka tiek pasniegtas vairākas vienāda kaluma medaļas.

 

SIA „EM metodoloģijas”


 

Pētījums

par Saldus, Talsu, Ventspils, Kuldīgas un Liepājas konkurētspēju

 

Autoru kolektīvs Egila Fortiņa un Romana Vitkovska vadībā

pilnu pdf failu var izlasīt ŠEIT

LADO  konkurss

20. maijā Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātē norisināsies Latvijas 2. atklātās datorikas olimpiādes fināls, kuru organizē Tehniskās jaunrades nams “Annas 2”. Līdz aprīļa beigām skolotāji no visas Latvijas vēl var pieteikt olimpiādei 3. līdz 9. klašu skolēnus.

Lai piedalītos, skolēnam, izmantojot programmēšanas valodu Scratch, neklātienē jāatrisina savai vecuma grupai atbilstošais 1. kārtas uzdevums, kurš atrodams olimpiādes vietnē www.lado.lv.

Programmēšana ir aizraujoša nodarbošanās it īpaši tad, ja uzdevums nav elementārs. Tie skolēni, kuri ir apguvuši programmēšanu Scratch valodā un kuriem patīk izaicinājumi, tiek aicināti piedalīties Datorikas olimpiādē.

Līdz 30. aprīlim skolēnam ir jāatrisina olimpiādes 1. kārtas uzdevums, un skolotājam tas ir jānosūta vērtēšanai interneta vietnēwww.lado.lv. Vērtēšanai tiks pieņemti arī daļēji atrisināti uzdevumi, tomēr uz Datorikas olimpiādes finālu tiks aicināti tikai 30 labāko risinājumu autori katrā vecuma grupā. Olimpiādes 1. kārtā dalībniekiem ir jāizveido viens apjomīgs projekts - 3. un 4. klašu skolēniem tā ir teksta animācija, 5. un 6. klašu skolēnu projekta pamatā ir stāsts par kaķi, kuram garšo virtuļi, savukārt 7. līdz 9. klašu skolēniem ir jāizveido tradicionālā krustiņu un nullīšu spēle 4x4 rūtiņu laukumam.

Pagājušajā gadā Datorikas olimpiādē piedalījās 128 skolēni, pārstāvot 44 dažādas izglītības iestādes. Visaktīvākie programmētāji bija 5. klašu skolēni (38 dalībnieki), kā arī 3. un 7. klašu skolēni (23 un 23 dalībnieki).


Olimpiādi rīko Tehniskās jaunrades nams “Annas 2” sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti. Sacensību koordinators ir Raivis Ieviņš. Olimpiādes nolikums un cita noderīga informācija atrodama interneta vietnē www.lado.lv.

 

2020 gads

Pasaules ekonomikas forumā tika nopietni runāts par TOP10 prasmēm, kas cilvēkiem būs nepieciešamas 2020. gadā un ļaus būt konkurētspējīgiem ceturtās industriālās revolūcijas priekšvakarā, kad virkni cilvēku veikto darbu aizstās roboti, pa ielām pārvietosies bezpilotu auto, bet mākslīgais intelekts un biotehnoloģijas iegūs plašu pielietojumu.

Tiek prognozēts, ka straujā tehnoloģiju attīstība strauji mainīs veidu, kā mēs dzīvojam un strādājam. Virkni profesiju pazudīs, bet to vietā strauji radīsies tādas, kas vēl pašlaik neeksistē. Tiek lēsts, ka pēc pieciem gadiem vairs nebūs aktuālas vismaz trešdaļa prasmju, kas svarīgas pašlaik, 2016. gadā. Kādas ir prasmes, ko jāsāk apgūt jau šodien, lai būtu konkurētspējīgs 2020. gadā? Bet pats galvenais - kas slēpjas aiz katras no šīm prasmēm un kādas tehnikas pielietot, lai tās apgūtu un trenētu?

TOP10 prasmes 2020

1.      Kompleksa problēmu risināšana - spēja saprast cēloņsakarības un kopsakarības un izmantot tās sarežģītu jautājumu risināšanā.

Veidi, kā to apgūt ir vismaz divi – spēļu spēlēšana un programmēšana, katrs var izvēlēties sev atbilstošāko. Abas lietas palīdz meklēt un atrast kopsakarības, vienojošos elementus starp sākotnēji savā starpā it kā nesaistītām lietām. Tieši iemaņas redzēt visus jautājuma aspektus un dimensijas ir svarīgas, meklējot risinājumus sarežģītām problēmām.

2.      Kritiskā domāšana – spēja nošķirt faktus no viedokļiem, analizēt argumentus un izdarīt secinājumus.

Teiciens – ir viens pareizais viedoklis, un tas ir mans – nav radies tāpat vien. Cilvēki ir tendēti vispārināt savu personīgo viedokli, tāpēc savā dzīvē neapzināti meklējam avotus, kas apstiprina viņu nekļūdīgumu. Tāpēc, lai neiekristu "paštaisnuma slazdos", jau no mazotnes un visā dzīves laikā ir svarīgi apzināti iepazīties ar atšķirīgiem viedokļiem, īpaši svarīgi ir izzināt tos, kas ir pretēji mūsu uzskatiem. Ne velti, gan rakstot sacerējumu skolā, studiju darbu vai veidojot materiālu masu medijā, mūs skolotāji aicina iepazīties ar vismaz trijiem atšķirīgiem viedokļiem vai teorijām par doto tematu. Tas trenē ne tikai spēju uzklausīt, formulēt un argumentēt savu viedokli, bet arī būtiski paplašina redzesloku un padara saskarsmi ar līdzcilvēkiem daudz patīkamāku.

3.      Kreativitāte – spēja pilnveidot.

Prasme, kas automātiski tiek piedēvēta radošo industriju pārstāvjiem un izslēgta kā nevajadzīga eksakto nozaru speciālistiem. Patiesībā kreativitāte nav nekas cits, kā spēja nemitīgi pilnveidot jebkuru procesu. Un katrā jomā ir procesi, ko varam uzlabot, padarīt tos vieglākus vai tieši pretēji - interesantākus. Alberts Einšteins ir teicis: "Neprāts ir tas, ka tu turpini darīt to pašu, taču sagaidīt gribi citu rezultātu." Tāpēc katru dienu mēs savā darbā, mācībās vai ikdienas darbos varam atrast lietas, ko darīt, ja ne labāk, tad citādāk, jo tas ir vienīgais veids, kā iegūt citu rezultātu.

4.      Cilvēku vadīšana – spēja noteikt mērķus, aizraut un motivēt darbam, sasniegt rezultātus.

Prasme, kas netiek iegūta automātiski līdz ar vadītāja amatu, ja vien ar cilvēku vadīšanu mēs nesaprotam bezierunu pakļaušanos un administratīvās vai kādas citas varas izmantošanu. Mums jāmācās saprast, ka neapstrīdamu autoritāšu laiks ir pagājis. Īpaši jaunākās paaudzes cilvēki ir tendēti ne tikai uz mērķu sasniegšanu, bet arī procesu. Tāpēc nākotnes vadītājiem būs jāspēj aizraut ne tikai ar lielām idejām, bet arī jānodrošina darbinieku motivācija visa procesa gaitā, vienlaikus panākot arī konkrētu un izmērāmu rezultātu sasniegšanu.

5.      Sadarbība ar citiem – spēja mijiedarboties un veidot pozitīvu sadarbības pieredzi ar citiem cilvēkiem.

Ļoti svarīga prasme, kas noteikti vieglāk padosies cilvēkiem, kas dabiski izjūt empātiju pret apkārtējiem un pasauli kopumā. Sadarbība ideālā formā ir "win win situācija", nevis kompromiss. Tas nozīmē maksimizēt ieguvumus visām pusēm jeb meklēt izdevīgumu cita cilvēka vietā. Lielisks sadarbības treniņš ir visa veida brīvprātīgo darbs, kas liek nolikt malā savu ego un sadarboties ar citiem kopīga mērķa vārdā. Mācības jāsāk jau no mazotnes un to darīt iespējas ir visplašākās – iegādājieties mājdzīvnieku, piedalieties vides sakopšanas talkās, piedalieties kādas konferences vai sporta pasākuma organizēšanā…Katrs var atrast sev tīkamāko nodarbi vai tieši pretēji – izaicināt sevi paveikt kaut ko līdz šim neierastu.

6.      Emocionālā inteliģence – spēja nodalīt cilvēku no viņa viedokļa un rīcības, cieņpilna attieksme pret atšķirīgo.

Prasme, kas nepieciešama, lai sekmīgi sadarbotos ar citiem. Tās pamatā ir vērība – spēja nolasīt un saprast citu domas, rīcības motīvus. Nereti mēdz teikt, ka tā ir spēja saprast neverbālo komunikāciju jeb vārdos nepateikto. Reizē tas ir arī elastīgums – spēja pielāgoties dažādām pārmaiņām, tādējādi vairojot cilvēka stresa noturību un spēju adekvāti rīkoties arī nestandarta situācijās. Lai trenētu emocionālo inteliģenci, palīdzēs visi uztveres noturības un vērības treniņi, kas pielīdzināmi fiziskajiem treniņiem sporta zālē, tikai šajās nodarbībās tiek trenēts mūsu prāts.

7.      Spriedumi un lēmumu pieņemšana – prioritāšu un vērtību apzināšana.

Nereti cilvēkiem lēmumu pieņemšanu apgrūtina fakts, ka viņi nav noteikuši savas prioritātes un neredz kopējo "spēles laukumu". Tāpat bieži iztrūkst vērtību jeb "sarkano līniju" (lietas, ko tu nekad nedarīsi) definēšana. Tā rezultātā pazūd fokuss un lēmumu pieņemšana ir haotiska. Svarīgi atcerēties par tā saucamo "kuģa principu" - tāpat kā kuģis var sasniegt galamērķi, arī izsvērtu lēmumu cilvēks var pieņemt tikai tad, ja zina, no kurienes uz kurieni tas dodas un ar kādu mērķi viņš to dara. Tāpēc 1. janvāra apņemšanos sarakstu vajadzētu aizstāt ar ikgadēja prioritāšu saraksta veidošanu, kam secīgi būtu jāatspoguļojas katrā tālākā lēmumā un rīcībā.

8.      Klientu jeb servisa orientācija – spēja iejusties otra "ādā", saprast citu vērtības un argumentus.

Viens no iemesliem, kāpēc daudzas it kā labi iedomātas biznesa idejas piedzīvo sakāvi, ir priekšizpētes trūkums. Kā rezultātā tirgū tiek piedāvātas preces un pakalpojumi, kuri nevienam patiesībā nav vajadzīgi vai to pārdošanā tiek izmantoti aplami argumenti. Tāpēc, pirms kaut ko pārdot, uzziniet, vai kāds un ar kādiem nosacījumiem to vēlētos pirkt. Arī šeit nav nekā labāka kā trenēties pārdot savu ideju vai pirmo produktu (prototipu). Ja jums izdosies pārliecināt tuvākos līdzcilvēkus, varat būt diezgan drošs, ka izdosies pārliecināt arī plašāku auditoriju. Uzdevums – paraugieties uz savu darbu no klienta perspektīvas, un daudzas lietas kļūs skaidrākas.

9.      Sarunu vešanas prasmes – mērķtiecīga un apzināta komunikācijas veidošana.

Prasme, kas svarīga gan darbā ar klientiem, gan saskarsmē ar sadarbības partneriem un darbinieku vadīšanā, bet kurai mēs nepievēršam pienācīgu uzmanību. Cik no jums uz nopietnām darījumu sarunām, nerunājot jau par ikdienu, dodas ar skaidru sarunu plānu, noslīpējis savu galveno vēstījumu un argumentāciju, izstrādājis vismaz divus scenārijus – plānu A un B? Visticamāk, atbilde ir nē, jo mēs taču visi protam komunicēt un darām to katru dienu. Iespējams arī tā, bet, ja gribat spēlēt jebkuras nozares "augstākajā līgā", ir jāapgūst sarunu vešanas stratēģijas un taktika.

10. Kognitīvā fleksibilitāte – spēja uzklausīt atšķirīgu viedokli un mainīt savējo.

Jau minēju, ka cilvēkiem ir tendence dzīvot komforta zonā, cenšoties gūt arvien jaunus apliecinājumus savu uzskatu un rīcības pareizībai. Tomēr viena no nākotnē pieprasītām prasmēm būs tieši spēja, ja ne mainīt savu viedokli, tad vismaz apzināt tā vienpusību. Kā to paveikt? Pamēģiniet katru dienu apzināti klausīties ne tikai mūziku, kas jums patīk, bet tieši to, kas nepatīk visvairāk. Lasiet grāmatas un laikrakstus, kuros paustajam viedoklim jūs nepiekrītat. Būs vismaz divi efekti – jūs sapratīsiet, ka jūsu viedoklis ir tikai "viens no", nevis vienīgais pareizais, un iespējams pārskatīsiet to. Otrs – papildināsiet savu argumentāciju, jo būs jādomā, kāpēc tomēr jūsu viedoklī ir vērts ieklausīties.

Ja apgūsiet un attīstīsiet kaut daļu no minētajām prasmēm, jūsu izredzes darba tirgū un iespēja veidot veiksmīgu karjeru būtiski pieaugs. Jo tās veido grūti definējamo, bet tik būtisko atšķirību starp labu speciālistu kādā šaurā nozarē un izcilību.

Jaunā sistēma

Jaunās kvalitātes pakāpju sistēmas ieviešanā ir paredzēts pārejas posms, kas ilgs no 2017. gada septembra līdz 2019. gada septembrim.

  • Jaunā kvalitātes pakāpju piešķiršanas sistēma nozīmē to, ka tagadējo piecu pakāpju vietā būs trīs pakāpes.
  • Pirmo pakāpi piešķirs par skolotāja darbību izglītības iestādē, otro – pašvaldības mērogā, bet trešo – valsts mērogā.
  • Lai pretendētu uz pakāpi, skolotājam būs jāiesniedz pieteikums, rekomendācija un trīs ikgadējie pašvērtējumi.
  • Lai izlemtu, vai pedagogs atbilst pakāpei, tiks izvērtētas astoņas mācību stundas.
  • Pakāpi piešķirs uz trim gadiem.

Jauno sistēmu ieviesīs 2018. gada 1. septembrī. Tiem pedagogiem, kuriem pakāpes termiņš beidzas šogad, tas automātiski tiks pagarināts, taču pieteikties jaunajai pakāpei vajadzēs jau šī gada oktobrī.

Šobrīd Latvijā ir 33 tūkstoši pedagogu, no kuriem apmēram 80% ir piešķirta kvalitātes pakāpe. Izglītības likuma grozījumi, nosakot jaunu kvalitātes pakāpju piešķiršanas sistēmu, paredz līdzšinējās piecas kvalitātes pakāpes aizstāt ar trīs pakāpju sistēmu:

1. kvalitātes pakāpe būs apliecinājums – labs pedagogs skolā,

2. pakāpe – labs pedagogs novadā,

3. kvalitātes pakāpe apliecina, ka pedagogs ir izcils valsts mērogā.

Jaunajā sistēmā pedagogs varēs pats izvēlēties, uz kādu līmeni pretendēt. Piemēram, pašvaldības mērogā pedagogam ir jāpiedalās olimpiāžu darbu labošanā, jāsadarbojas ar kolēģiem, pārrunājot metodes un to, kā paaugstināt katra skolēna individuālo mācību dinamiku. Savukārt valsts līmenī tas nozīmē nodarboties ar jauna satura, kompetenču standarta izveidi, labot valsts pārbaudes darbus, sadarboties ar Izglītības un zinātnes ministriju.

Kārlis Šadurskis prognozē, ka no visiem pedagogiem, kam pakāpi piešķirs pēc jaunās sistēmas, 80% skolotāju iegūs pirmo, 15% otro, bet 5% trešo pakāpi.

Kā novērtēs pedagoga darba kvalitāti pakāpes piešķiršanai?

Pedagogam, kas vēlēsies pretendēt uz kvalitātes pakāpi, jābūt ar:

  • vismaz trīs gadu pedagoģiskā darba stāžu izglītības iestādē;
  • vismaz 15 darba stundu slodzi nedēļā, no kurām vismaz septiņas ir mācību stundas/nodarbības.

Lai pieteiktos, pedagogiem būs jāiesniedz noteiktas formas un apjoma pieteikums vienkāršā pašvērtējuma formā.

Pieteikums ir brīvprātīgs – tas ir katra pedagoga izvēlē, uz kuru no pakāpēm viņš vēlas pretendēt. Nav jāievēro arī pēctecības princips. Pedagogs, kuram iepriekš nav bijis pakāpes, vai bijusi pirmā pakāpe, var pieteikties arī uz trešo pakāpi.

Pieteikums būs jāpamato ar izglītības vadītāja rekomendāciju, kas apliecina iesniegto informāciju un skolotāja norādītās prasmes. Rekomendācijā vadītājam jāapliecina pedagoga pienesums un darbība skolas, pašvaldības, valsts līmenī. Piemēram, darbojoties savā skolā, kā skolotājam mentoram, sniedzot metodisko palīdzību, vadot prakses, strādājot kā lektoram, ekspertam, vērtējot valsts pārbaudes darbus, veidojot mācību saturu, tostarp mācību līdzekļus.

Piesakoties, pedagogam būs jāiesniedz trīs ikgadējie pašvērtējumi, ko veidos pēc skolas vai pašvaldības noteiktas formas un satura.

Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka vienkāršotā vērtēšanas procedūra saīsinās vērtēšanas laiku, palielinās skolas, pašvaldības autonomiju, ņemot vērā pašreizējo vērtēšanas pieredzi un praksi, kā arī mazinās birokrātisko slogu (gan pedagogam, gan vērtētājiem).

Lai gan kopējos nosacījumus noteiks IZM, tomēr skola, pašvaldība varēs papildināt pretendentu atlases kritērijus, ievērojot izglītības programmas vai pedagoga veicamo pienākumu specifiku, kā arī novada vai reģionālās tradīcijas, pieredzi, tostarp skolēnu mācību sasniegumu līmeni un kvalitāti (dinamiku).

Izvērtēs mācību stundu kvalitāti

Pedagoga profesionālās darbības kvalitāti noteiks, izvērtējot viņa vadītās mācību stundas/nodarbības. Četru mēnešu laikā tiks izvērtētas astoņas mācību stundas.

  1. pakāpei – piecas pedagoga iniciētas mācību stundas/nodarbības un trīs izglītības iestādes administrācijas vai republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības komisijas iniciētas mācību stundas/nodarbības;
  2. pakāpei – trīs pedagoga iniciētas mācību stundas/nodarbības un piecas izglītības iestādes administrācijas vai republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības komisijas iniciētas mācību stundas/nodarbības;
  3. pakāpei – trīs pedagoga iniciētas mācību stundas/nodarbības un četras izglītības iestādes administrācijas vai republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības komisijas iniciētas mācību stundas/nodarbības, turklāt pedagogam, kas pretendēs uz 3. pakāpi, papildus būs jānovada viens seminārs/nodarbība/lekcija citiem pedagogiem vai meistarklase. Šo semināru atšķirībā no mācību stundām komisija nevērtēs.

Pēc katras mācību stundas vai nodarbības vērtētājs, kas būs izglītības iestādes administrācija vai komisijas pieaicināts izglītības jomas speciālists, savus vērojumus fiksēs mācību stundu/nodarbību vērošanas un novērtējuma lapā un organizēs sarunu ar pedagogu. Sarunā pedagogam būs tiesības paust savu viedokli par vērtētāja mācību stundā/nodarbībā konstatēto.

Lēmumu par pakāpes piešķiršanu pieņems izglītības iestādes, pašvaldības vai valsts komisija, piesaistot ekspertus. Lēmuma pieņemšanā vērā ņems pedagoga pašvērtējumu un stundu novērtēšanas rezultātu. Pakāpi piešķirs uz trim gadiem.

Kad pedagogiem jāpiesakās?

Jaunās kvalitātes pakāpju sistēmas ieviešanā ir paredzēts pārejas posms, kas ilgs no 2017. gada septembra līdz 2019. gada septembrim. Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija strādā pie MK noteikumiem, kas noteiks jaunu, pilnveidotu pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmu. MK noteikumus, kas regulēs jauno pakāpju piešķiršanas kārtību, IZM plāno Ministru kabinetā iesniegt aprīlī.

Pašu sistēmu gan ieviesīs 2018. gada 1. septembrī, lai neveidotos pārrāvums tiem pedagogiem, kam kvalitātes pakāpes termiņš beigsies šī gada septembrī. Tādi ir 1482 skolotāji – viņiem kvalitātes pakāpe automātiski tiks pagarināta līdz nākamajam gadam. Šie pedagogi, tāpat kā tie, kuriem pakāpes termiņš beigsies nākamgad vai kuriem nav piešķirta pakāpe, pieteikties izvērtēšanai varēs jau šī gada 1. oktobrī.

 

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma