Atzinības raksts izcilniekiem
Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķim Mārtiņam Kalniņam un šķēpmetējam Jānim Lūsim. Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes profesoram, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķim Mārtiņam Kalniņam MK Atzinības raksts piešķirts par izciliem sasniegumiem zinātniskajā darbā, bet šķēpmetējs Jānis Lūsis apbalvots par izciliem sasniegumiem sportā un ieguldījumu sporta pedagoģijas un morāles vērtību popularizēšanā. Ministru kabineta Atzinības raksts ir dibināts, lai izteiktu valdības atzinību par izciliem sasniegumiem tautsaimniecības, zinātnes, izglītības, veselības, vides aizsardzības, valsts pārvaldes, kultūras, sporta un valsts aizsardzības jomā.

Jānis Lūsis Mehiko (1968) olimpisko spēļu čempions, Tokijas (1964) olimpisko spēļu bronzas un Minhenes (1972) olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs, četrkārtējs Eiropas čempions (1962,1966,1969,1971), divpadsmitkārtējs PSRS čempionus (1962-1976) šķēpmešanā.

Pēc sasniegumiem sacensībās Jānis Lūsis aktīvi piedalās Latvijas sporta pasākumos, šķēpa mešanas attīstībā. 1994. gadā kopā ar Valiju Draugu, Inesi Jaunzemi, Valentīnu Mazzālīti nodibināja Latvijas šķēpa mešanas klubu. Katru gadu notiek sacensības, kurās visās jauniešu vecuma grupās izcīna Jāņa Lūša balvu, 2019. gadā šīs jauniešu sacensības notiks jau 25. reizi.  Visās šajās sacensības Jānis Lūsi nav tikai goda dalībnieks, bet aktīvs organizētājs un padomdevējs jaunajiem sportistiem.

1992. gada un 2004. gada olimpiskajās spēlēs Jānis Lūsis bija  Latvijas vieglatlētikas komandas pārstāvis, 2000.gada Sidneja olimpiskās spēlēs Latvijas komandas treneris. Jānis Lūsis joprojām ir aktīvs, iekļāvies Latvijas sporta veterānu pasākumos, šķēpmetēju sacensību organizēšanā. Kā sportists piedalījies veterānu Eiropas un pasaules sporta veterānu sacensībās, pēdējo reizi 2000. gadā 60 gadīgo vecuma grupā.

LVFKI 13. izlaiduma 13. grupa

Darba sludinājumi

Jauno uzņēmēju centra veiktais pētījums, kurā analizēti Latvijā publicētie 2439 darba sludinājumi, uzrāda visai nozīmīgus faktorus, kas ietekmē darba attiecības.

Darba devēji vēlas darbiniekos redzēt konkrētas personības, rakstura iezīmes (atbildības izjūtu, precizitāti, spēju strādāt patstāvīgi, mērķtiecīgumu, vēlmi mācīties, augstu stresa noturību u.tml.) - 77% sludinājumu.

Otra biežāk izvirzītā prasība ir valodu zināšanas - attiecīgi  77%. Prasība zināt angļu valodu uzrāda - 55%, valsts valodas zināšanas - 52% sludinājumos. Būtiski neatpaliek arī krievu valoda - 42% sludinājumos. Darba devēji no kandidātiem gaida arī iepriekšējo darba pieredzi - 75%, kas liek secināt, ka  darba tirgū pieaug neformālās izglītības nozīme.

Darba sludinājumos tiek prasītas arī specifiskas zināšanas un prasmes konkrētam amatam - 63%. Komunikācijas un saskarsmes prasmes tiek prasītas - 59% sludinājumos. Tikai pusē darba sludinājumu tiek norādīta vajadzība pēc augstākās izglītības. Datorprasmes tiek norādītas tikai 38% sludinājumu.



Konference

veltīta PIKC „Rīgas Valsts tehnikums” 100 gadu jubilejai

„Profesionālā izglītība Latvijā”

2019. gada 16. oktobrī

Problēmas nostādne:

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras kontekstā kompetence definēta kā - pierādīta spēja izmantot zināšanas, prasmes un personīgās, sociālās un/vai metodoloģiskās spējas darba un mācību situācijās un profesionālajā un personīgajā attīstībā.

Izskatāmie jautājumi:

Profesionālai izglītības uzdevumi mūsdienu prasību skatījumā.

Profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšana.

Karjeras izaugsmes iespējas jauniešiem.

Mācekļu izglītība.

 

Organozātori - PIKC „Rīgas Valsts tehnikums”, Latvijas Izglītības fonds.

Norises vieta: PIKC „Rīgas Valsts tehnikums” Rīgā, Kr. Valdemāra ielā 1c

DARBA FORMātS: ziņojumi – ilgums līdz 30 minūtēm.

Prezentācija (Power Point, ar īsu anotāciju) Iesniegšanas termiņš līdz 2019. gada 1.oktobrim.

Pieteikties konferencei iespējams, aizpildot pieteikuma veidlapu un nosūtot to pa e-pastu: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu ne vēlāk kā līdz 2019. gada 1. septembrim.

Pieteikuma anketa

 

Vārds

 

Uzvārds

 

Organizācija

 

Amats

 

E-pasts

 

Tālruņa numurs

 

Profesionālā izglītība

2018./2019. mācību gadā profesionālo izglītību apgūst 27,2 tūkstoši audzēkņu - par 4,8 % mazāk nekā pirms gada, savukārt uzņemto audzēkņu skaits saglabājies iepriekšējā gada līmenī - profesionālo izglītību sāka apgūt 11,7 tūkstoši jauno audzēkņu. Pirmā kursa audzēkņu vidū populārākās ir inženierzinātnes, ražošana un būvniecība, kā arī ar pakalpojumiem saistītā  joma. Inženierzinātņu jomā populārākās programmas ir mašīnzinības (35,4 %), būvniecība un civilā celtniecība (23,9 %), kā arī mehānika un metālapstrāde (14,7 %). Pakalpojumu jomā visvairāk uzņemto audzēkņu ir viesnīcu un restorānu (59,3 %) un skaistumkopšanas pakalpojumu (25,8 %) programmās.

Profesionālo kvalifikāciju ieguvušo skaits nav būtiski mainījies – to ieguva 7,7 tūkstoši audzēkņu. No tiem 2,6 tūkstoši jeb vairāk nekā trešdaļa ieguva kvalifikāciju inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības jomā, savukārt 2,1 tūkstotis jeb 27 % – pakalpojumu sfērā (tai skaitā 1,3 tūkstoši viesnīcu un restorānu servisa programmās). Kopš 2010. gada kopējais absolventu skaits profesionālajā izglītībā ir samazinājies par 15,6 %.

Vislielākais audzēkņu skaits profesionālajā izglītībā ir inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (9,4 tūkst.), kā arī pakalpojumu2 jomā (6,7 tūkst.), kas attiecīgi ir 34,6 % un 24,7 % no kopējā audzēkņu skaita. Pakāpeniski pieaug izglītojamo skaits humanitārajās zinātnēs un mākslā – piecu gadu laikā kāpums ir par gandrīz 24 procentiem. Šajā mācību gadā humanitārās zinātnes un mākslu apgūst 3,9 tūkstoši jauniešu, kas ir 14,4 % no kopējā izglītojamo skaita profesionālajā izglītībā. Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības apgūst 11,8 %, savukārt dabaszinātnes, matemātiku un IT – 8 %. Vismazākais izglītojamo skaits saglabājas lauksaimniecības (3,3 %) un veselības aprūpes un sociālās labklājības (3,2 %) programmās. Profesionālās izglītības programmas piedāvā 46 profesionālās izglītības iestādes, 11 koledžas un divas vispārizglītojošās vidusskolas. Gandrīz trešdaļa izglītojamo mācās piecās lielākajās profesionālās izglītības iestādēs: Rīgas Valsts tehnikumā, Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā, Liepājas Valsts tehnikumā, Daugavpils Būvniecības tehnikumā un Rīgas Tehniskajā koledžā.


 

LOA 30 gadi

Latvijas Fiziskās kultūras un sporta komiteja  un Latvijas Pagaidu olimpiskā komiteja 1989. gada 21. maijā nodibināja Latvijas Olimpisko akadēmiju (LOA). Par LOA prezidenti ievēlēja Eiropas čempioni airēšanā Dainu Šveicu. LOA izveidoja vairākas komisijas  - organizatorisko, kultūras un mākslas , jaunatnes, sporta vēstures, sporta muzeja un citas.

Latvijas Olimpiskā akadēmija ir izglītojoša rakstura sporta sabiedriska organizācija, kas veic Olimpiskās kustības un Olimpisma izpētes darbu un veicina Olimpisko izglītību Latvijā. Akadēmijas darbības mērķis ir veicināt Olimpisko ideju izzināšanu un izplatību un atbalstīt LOK pasākumus Olimpiskās vēstures izpētes, izglītības, sporta zinātnes un Olimpiskās kustības popularizēšanas jomās. Savā darbībā ievēro likumu “Par sabiedriskām organizācijām un to apvienībām”, SOA (Starptautiskās Olimpiskās akadēmijas) aktus, kā arī Olimpiskās Hartas principus un Latvijas Olimpiskās komitejas statūtu noteikumus par Olimpisko ētiku un izglītību. Jau 1989.gadā no 21. Līdz 24. Septembrim Aizkrauklē (Stučkā) notika pirmā LOA sesija, kurā piedalījās augstskolu studenti. Turpmākajos gados LOA vadīja Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas rektori Uldis Grāvītis un Jānis Žīdens, bet 2014.gadā par vadītāju ievēlēja Olimpisko spēļu čempionu Ivanu Klementjevu.

Latvijas Sporta muzejā 2019.gada 6.aprīlī LOA kongresā bija  pulcējušiem aktīvisti, lai atzīmētu LOA 30 gadadienu. Pasākumā notika Ivana Klemetjeva grāmatas „Airēšana profesors”  atvēršana. 2019. gada 7. aprīlī Elektrum Olimpiskā centrā jau 30 reizi notika sporta svētki “Vienoti sportā”, kuros piedalījās  Latvijā dzīvojošie dažādu  tautību bērni un jaunieši  vecumā no 5 līdz 14 gadiem un viņu ģimenes locekļi.

 

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma