Pilnveidotā mācību satura modelis vidusskolā – ar iespēju mācīties atbilstoši skolēna interesēm un mērķiem

Lai nodrošinātu iespēju mācīties atsevišķas jomas un priekšmetus padziļināti, kā arī atbilstoši savām interesēm, spējām un nākotnes mērķiem, pilnveidotā mācību satura modelis vidusskolai, paredz apmēram trešdaļu no mācību laika 10.–12. klasē mācīties padziļināti šaurāku priekšmetu loku.

Ar jauno vidusskolas piedāvājumu iecerēts samazināt laiku, ko skolēni pavada, mācoties obligāti noteiktos mācību priekšmetus, lai dotu iespēju katram attīstīt savas intereses, mācīties vairāk un dziļāk tos priekšmetus, kas viņus interesē. Tas iespējams, piedāvājot mācību satura apguvi līmeņos (pamata, optimālajā un augstākajā) ar definētiem sasniedzamajiem rezultātiem katram apguves līmenim un veidojot mācību priekšmetu kursus atbilstoši šiem līmeņiem. Turklāt līdz ar padziļināto kursu ieviešanu, jaunais modelis nodrošinās Latvijas skolēnu iespējas pielīdzināt vidusskolas atestātu labākajām pasaules izglītības sistēmām.

Skola2030 paredz, ka visi skolēni vidusskolā iegūst vispusīgu izglītību, mācoties kādu no pamatkursiem katrā mācību jomā, un izvēlas kādu no skolas piedāvātajām padziļināto kursu kombinācijām jeb izvēļu “groziem”, kas dos iespēju 11. un 12. klasē lielākā apjomā, nekā šobrīd, apgūt trīs kursus augstākajā līmenī, kā arī izvēlēties dažādus citus ar savām interesēm saistītus specializētus kursus no skolas piedāvājuma. Šobrīd VISC piedāvājumā ir izveidoti 11 izvēļu “grozu” piemēri, taču skola var veidot arī savus izvēļu “grozus” ar nosacījumu, ka katrā no tiem ir vismaz trīs padziļināti kursi. Kopējā mācību slodze un mācību diena skolēnam paliek nemainīga (3360–3780 mācību stundas trīs gados jeb 36 stundas nedēļā).

Lai iegūtu vispārējo vidējo izglītību, saglabāsies trīs obligātie centralizētie eksāmeni, taču tos varēs kārtot dažādos līmeņos – latviešu valodā (optimālajā vai augstākajā līmenī), svešvalodā (angļu, vācu vai franču – optimālajā līmenī), matemātikā (pamata, optimālajā vai augstākajā līmenī). Divos no skolēna izvēlētajiem padziļinātajiem kursiem skolēni kārtos augstākā līmeņa eksāmenu, kā arī vienā no šiem kursiem aizstāvēs pētniecības, jaunrades vai sabiedriskā darba projektu.

Līdz martam tupināsies darbs pie vidusskolas satura modeļa pilnveides un konsultācijas ar pedagogiem un sociālajiem partneriem, tai skaitā par konkrētiem sasniedzamajiem rezultātiem visās mācību jomās. Martā VISC plāno iesniegt IZM vispārējās vidējās izglītības standarta projektu, lai virzītu apstiprināšanai valdībai. Pēc standarta pieņemšanas tiks pabeigts darbs pie kursu programmām un mācību līdzekļu piemēru izstrādes, lai 2020. gadā skolas varētu pilnvērtīgi uzsākt darbu saskaņā ar pilnveidoto mācību saturu un pieeju.

No IZM (saīsināts)

 

Valdības ieceres

118. Turpināsim izglītības satura reformu, ieviešot kompetenču pieeju mācību saturā (Skola 2030), stiprināsim pedagogu atbalsta sistēmu un mācību procesa pilnveidi. 119. Mazināsim birokrātisko slogu pedagogiem. 120. Konsekventi nodrošināsim kvalitātes kritēriju izpildi vidusskolā. Izstrādāsim un pieņemsim grozījumus normatīvajos aktos, kas noteiktu kvalitātes kritērijus pamatizglītībā un kritērijus uzņemšanai vidējās izglītības pakāpē. 121. Skolu sistēmas optimizācijas procesā, risinot izglītības pieejamības un valsts drošības jautājumus, īpašu uzmanību pievērsīsim Eiropas Savienības pierobežas skolu saglabāšanai, nodrošinot izglītības kvalitātes kritēriju izpildi.

122. Nodrošināsim mērķtiecīgus un efektīvus ieguldījumus iekļaujošas izglītības īstenošanai un atbalstīsim kvalitatīvas izglītības pieejamību bērniem ar īpašām vajadzībām, bāreņiem un bērniem no sociāli mazaizsargātām ģimenēm. 123. Veidosim efektīvu pārvaldības modeli konkurētspējīgas profesionālās un pieaugušo izglītības attīstībai, profesionālās izglītības iestāžu kā nozares izcilības centru stiprināšanai, kā arī profesionālās izglītības prestiža celšanai. 124. Turpināsim profesionālās izglītības satura reformu, nodrošinot pastāvīgu prasmju ieguves un pilnveides iespējas atbilstoši darba tirgus vajadzībām, tai skaitā darba vidē balstītu mācību veidā.

125. Pilnveidosim izglītības kvalitātes kritērijus visos izglītības līmeņos, tai skaitā augstākajā izglītībā izveidosim grantus ārvalstu mācībspēku piesaistei un sekmēsim internacionalizācijas procesu Eiropas Savienības oficiālo valodu telpā. 126. Celsim pedagoga profesijas prestižu, stiprinot skolotāju mentoru institūciju, turpināsim īstenot pedagogu profesionālās attīstības stratēģiju un sniegt atbalstu pedagogu sākotnējās izglītības attīstībai. 127. Turpināsim palielināt pedagoģiskā un akadēmiskā personāla atalgojumu un pilnveidosim atalgojuma modeli, tai skaitā pirmsskolas pedagogiem. 128. Turpināsim pakāpeniski palielināt studiju vietas bāzes finansējumu.

129. Atbalstīsim studējošos, stiprinot sociālo dimensiju augstākajā izglītībā. 130. Nodrošināsim valsts budžeta finansējuma pieaugumu trīs pīlāru modeļa efektīvai darbībai, starptautiski konkurētspējīgai, uz izcilību vērstai augstākai izglītībai, veicinot digitalizāciju augstākajā izglītībā, kāpinot starptautisko sadarbību un konkurētspēju, panākot, ka vismaz viena universitāte iekļūst 500 pasaules labāko universitāšu skaitā. 131. Turpināsim studiju fragmentācijas mazināšanu un nodrošināsim augstskolas stratēģiskai specializācijai atbilstošu spēcīgu un pētniecībā balstītu studiju programmu attīstību un eksportspēju. Panāksim lielāku sadarbību, cilvēkresursu un infrastruktūras konsolidēšanu augstskolās, vienlaikus attīstot augstākās izglītības iestādes reģionos. 132. Spēcināsim augstskolu kapacitāti, mainot akadēmiskā personāla karjeras attīstības sistēmu, sekmējot labākā akadēmiskā personāla, tostarp ārvalstu mācībspēku, piesaisti un akadēmiskā personāla profesionālo kompetenču stiprināšanu.

133. Sekmēsim stratēģisku pieeju pieaugušo izglītības sistēmas koordinētai attīstībai, uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un veicinot nozaru izaugsmi, ilgtspēju un "zaļo" ekonomiku. 134. Atbalstīsim jauniešu pilsoniskās aktivitātes un veicināsim viņu iesaisti skolu, pašvaldību, valsts mēroga jautājumu risināšanā, kā arī palielināsim Jaunatnes politikas valsts programmas finansējuma apmēru.

 

Augstskolas

2018./2019. akadēmiskajā gadā Latvijas augstskolās mācās apgūst 80,4 tūkstoši studentu, kas ir par 1,5 % mazāk nekā pirms gada.  Latvijas augstākās izglītības iestādēs studijas uzsāka 27,6 tūkstoši studentu, kas ir par 1,9 % vairāk nekā gadu iepriekš. Vairāk nekā puse pirmkursnieku (55%) studijas ir uzsākuši par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 45 % – par valsts budžeta līdzekļiem.

Arī šogad vairums pirmkursnieku (42,7 %) izvēlējās apgūt sociālās un humanitārās zinātnes – attiecīgi 9,6 un 2,2 tūkstoši. 2018. gadā bija vērojamas pozitīvas iezīmes inženierzinātņu un dabas zinātņu programmās, kur nedaudz pieauga (par 2,6 %) uzņemto studentu skaits, tai skaitā IT un būvniecības jomās. Veselības aprūpes un sociālās labklājības studiju programmās uzņemto studentu skaits gada laikā pieauga par 5,8 %.

2018./2019. akadēmiskajā gadā izmaiņas nav skārušas izglītības iestāžu skaitu – studijas norit 54 augstākās izglītības iestādēs (29 augstskolās un 25 koledžās). Studentu skaits gada laikā ir samazinājies par 1,2 tūkstošiem.

Visvairāk studentu studē sociālo un humanitāro zinātņu programmās, kuras kopumā apgūst 33,8 tūkstoši jeb 42 % no kopējā studentu skaita.  Inženierzinātnes un dabas zinātnes – 24,6 %. Veselības aprūpes programmās apgūst 12,5 tūkstoši jeb 15,6 % no studentu kopskait.

2018 reitingi

„Times Higher Education” universitāšu reitingā jau otro gadu pēc kārtas izveidots universitāšu reitings tā sauktajām „jaunās ekonomikas valstīm”. Reitingā tāpat kā „Times Higher Education” pasaules universitāšu reitingā iekļuvusi Latvijas Universitāte (LU) un Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU).

Īpaši pieminēta Latvija un RTU, norādot, ka tai izdevies salīdzinoši straujš izrāviens. RTU esot uzlabojusi gan savu darbību pētniecības jomā, gan palielinājusi citēto publikāciju skaitu, gan uzlabojusi sadarbību ar uzņēmējiem un vairojusi savu starptautisko nozīmi. RTU reitingā ierindota 196. vietā, bet pērn bija grupā no 251. līdz 300 vietai. LU palikusi tajā pašā grupā kur pagājušā gadā (251-300 vietā.

Kopumā reitings liecina, ka Ķīna gūst panākumus arī augstākajā izglītībā. Reitingā pirmā ir Šanhajas, bet otrajā vietā ir Pekinas Universitāte. Visas pirmās četras reitinga vietas šogad aizņem Ķīnas universitātes. Piektajā vietā palikusi visaugstāk novērtētā Austrumeiropas augstskola – Lomonosova Maskavas Valsts universitāte, bet tai atkal seko trīs ķīniešu universitātes. Labāko desmitnieku noslēdz Keiptaunas universitāte Dienvidāfrikā un Taivānas nacionālā universitāte. Reitinga divdesmitniekā  vēl ir divas Krievijas universitātes, kā arī Brazīlijas, Indijas un citu Āzijas valstu augstskolas. 30. vietā šajā reitingā ierindojusies Igaunijas Tartu universitāte.

 

Promocijas darbu skaita kritums

Valsts Zinātniskās kvalifikācijas komisija (VZKK) 2018. gadā 9 sēdēs izskatīja 132 promocijas darbus, no tiem seši tika atgriezti promocijas padomei darba uzlabošanai, divi no tiem tika skatīti VZKK vēlreiz un virzīti aizstāvēšanai, 24 darbi atdoti promocijas padomēm ar lēmumu "var aizstāvēt pēc recenzijā minēto trūkumu novēršanas". Izskatīto promocijas darbu skaits turpina samazināties (2017. gadā - 148, 2016. gadā - 180 promocijas darbus, 2014. gadā - 270).

2018. gadā izskatītie promocijas darbi pa specialitātēm iedalās šādi (iekavās 2017. gadā izskatīto darbu skaits): bioloģija - 6  (5), būvzinātne - 6 (2), datorzinātne - 2 (3), ekonomika - 9 (10), vadībzinātne - 9 (19), elektronika un telekomunikācijas - 1 (3), enerģētika - 2 (5), elektrotehnika - 4 (1), farmācija - 1 (4), fizika - 9 (7), informācijas tehnoloģijas - 3 (4), tiesību zinātne - 8 (7), ķīmija un ķīmijas inženierzinātnes - 13 (10), lauksaimniecības zinātne - 3 (3), literatūrzinātne - 1 (2), folkloristika 2 (0), materiālzinātne - 1 (6), mākslas zinātne - 3 (2), matemātika - 0 (1), medicīna 12 (16), mehānika 1 (1), mašīnzinātne - 1 (1), mežzinātne - 2 (3), pārtikas zinātne - 5 (5), pedagoģija - 8 (8), psiholoģija - 3 (2), socioloģija un politikas zinātne - 0 (1), transports un satiksme - 3 (4), valodniecība - 4 (3), veterinārmedicīna - 3 (1), vides zinātne - 7 (6).

Augstskolas pēc izskatīto promocijas darbu skaita: LU - 46 (44), RTU - 32 (37), LLU - 16 (17), DU - 7 (10), RSU - 12 (17), RISEBA - 5 (3), Liepājas Universitāte - 3 (2), BA "Turība" - 3 (4), Latvijas Mākslas akadēmija - 1 (0), Latvijas Mūzikas akadēmija - 1 (0), Baltijas Starptautiskā akadēmija - 4 (6), TSI - 1 (2), Vidzemes augstskola - 1.

 

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma