Jānis Lūsis

Šķēpmetēju Jāni Lūsi pazīst Latvijā un visā plašajā pasaulē. Viņam pieder pilns olimpisko medaļu komplekts. Zelts 1968.gada olimpiādē Mehiko, sudrabs 1972. gadā Minhenē un bronza 1964. gadā Tokijā.

Jānis Lūsis divreiz labojis pasaules rekordu, bijis Eiropas, PSRS un Latvijas čempions šķēpmešanā. 1987. gadā Starptautiskā vieglatlētikas federācija viņu atzina par visu laiku izcilāko šķēpa metēju pasaulē.

2014. gada 21.novembrī Monako Starptautiskā vieglatlētikas federāciju asociācija uzņēma Latvijas leģendāro šķēpmetēju Jāni Lūsi Slavas zālē, un šis pasākums bija nozīmīgs arī Kandavas novadam, jo Jānis Lūsis savu bērnību un skolas gadus pavadījis mūsu novada Matkules pagastā, beidzis Matkules pamatskolu, ir biežs viesis novada lielākajos sporta pasākumos un svētkos. Katru gadu Kandavā notiek Jāņa Lūša kausa izcīņa šķēpmešanā, šajās sacensībās piedalās arī Jānis Lūsis, apbalvojot turnīra uzvarētājus.

2018. gadā Jānis Lūsis apbalvots nominācijā “Kandavas novada Goda pilsonis” ar zelta nozīmīti par izciliem pasaules mēroga sasniegumiem šķēpmešanā un sava dzimtā novada turēšanu godā.

No Kandavas novada vietnes

Jāņa Lūša godināšana

Rīgas Latviešu biedrība namā 17. maijā notika izcilā latviešu šķēpmetēja, olimpisko spēļu čempiona Jāņa Lūša godināšana viņa 80 gadu jubilejā. Sirsnīgus vārdus jubilāram veltīja Latvijas Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, pasniedzot  Jānim Lūsim Ministru kabineta Atzinības rakstu. Jāni Lūsi sveica studiju biedri - Latvijas Fiziskās kultūras institūta 13. Izlaiduma 13 grupas absolventi, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, jubilāra dzimtās pilsētas Jelgavas dome, skolas laiku pilsētas -  Kandavas pārstāvis, sporta veterāni, Latvijas Vieglatlētikas savienība, Latvijas Olimpiskā komiteja, Latvijas  Olimpiskā akdēmija un daudzi jubilāra draugi. Daudz ziedu saņēma Jāņa dzīvesbiedre olimpisko spēļu čempione Elvīra Ozoliņa.

Pasākumā tika atvērta žurnālista Arņa Terzena uzrakstīta grāmata "Lūsis. Laikmeta iezīmētais".

Foto skatīt galerija - Jāņa Lūša godināšana

Skolu tīkls

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informatīvais ziņojums “Par skolu tīkla sakārtošanu” paredz Latviju sadalīt četrās dažādās apdzīvoto vietu kategorijās. Atkarībā no tā, kurā kategorijā novads vai pilsēta ietilps, tiks izvirzīti kvantitatīvie un kvalitatīvie kritēriji pašvaldības teritorijā esošajām skolām.

Minimālais skolēnu skaits, ko valdība plāno noteikt skolām

Četras lielākās pilsētās: Rīga, Jelgava, Liepāja, Daugavpils
Sākumskolā 400 skolēni skolā, 22 skolēni klasē, vismaz 3 paralēlklases
Pamatskolā 450 skolēni skolā, 25 skolēni klasē, vismaz 3 paralēlklases
Vidusskolā 150 skolēni skolā, 20 skolēni klasē, vismaz 2 paralēlklasesSākumskolā 35 skolēni skolā, vidēji 6 skolēni klasē, darbojas kā citas izglītības iestādes filiāle bez atsevišķas administrācijas, atbalsta personāla, īsteno arī pirmsskolas izglītības programmas
Pamatskolā 80 skolēni skolā, vidēji 9 skolēni klasē
Vidusskolā 45 skolēni, vidēji 15 skolēni 10.–12. klasē

Administratīvo teritoriju attīstības centri un Pierīgas novadi, tostarp Jēkabpils, Ventspils, Jūrmala

Sākumskolā 300 skolēni skolā, 25 skolēni klasē, vismaz 2 paralēlklases
Pamatskolā 360 skolēni skolā, 20 skolēni klasē, vismaz 2 paralēlklases
Vidusskolā 120 skolēni skolā, 20 skolēni klasē, vismaz 2 paralēlklases

Pārējā Latvijas teritorija, izņemot attālās vietas reti apdzīvotās teritorijās

Sākumskolā 35 skolēni skolā, vidēji 6 skolēni klasē, darbojas kā citas izglītības iestādes filiāle bez atsevišķas administrācijas, atbalsta personāla, īsteno arī pirmsskolas izglītības programmas
Pamatskolā 80 skolēni skolā, vidēji 9 skolēni klasē
Vidusskolā 45 skolēni, vidēji 15 skolēni 10.–12. klasē

Reti apdzīvotas teritorijas, kur vismaz 25 kilometru attālumā nav citas skolas, kur iegūt pamata vai vidējo izglītību

Sākumskolā 15 skolēni skolā, vidēji 5 skolēni klasē, darbojas kā citas izglītības iestādes filiāle bez atsevišķas administrācijas, atbalsta personāla, īsteno arī pirmsskolas izglītības programmas
Pamatskolā 70 skolēni skolā, vidēji 8 skolēni klasē
Vidusskolā 30 skolēni, vidēji 10 skolēni 10.–12. klasē

 

 

Konkursa laureāti

Nacionālajā jauno profesionāļu meistarības konkursā SkillsLatvia 2019 noskaidroti labākie jaunie profesionāļi 19 dažādos prasmju konkursos, kuros piedalījās  129 konkursanti no 34 profesionālajām izglītības iestādēm. Visvairāk medaļu konkursā ieguva audzēkņi no Liepājas Valsts tehnikuma ar 6 godalgām un Ventspils tehnikuma ar 4 godalgām. Trešo gadu pēc kārtas Rīgas Valsts tehnikuma audzēkņi izcīna zelta medaļu Elektrisko instalāciju tehniķa profesijā. Šogad to ieguva Matīss Gailis. Pirmo vietu ieguva Grafikas dizaina nominācijā ieguva Laine Zvirgzdiņa.

PIKC Liepājas Valsts tehnikums

3 zelta medaļas
2 sudraba medaļas
1 bronzas medaļa

Ventspils Tehnikums

2 zelta medaļas
1 sudraba medaļa
1 bronzas medaļa

Rīgas Valsts tehnikums

2 zelta medaļas

Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola

1 zelta medaļa

2 sudraba medaļas

Rīgas Mākslas un mediju tehnikums

1 zelta medaļa
1 sudraba medaļa
1 bronzas medaļa

Valmieras tehnikums

2 sudraba medaļas
1 bronzas medaļa


Jelgavas Tehnikums

2 sudraba medaļas

1 bronzas medaļa

PIKC Rīgas Tehniskā koledža

3 bronzas medaļas

 

Menedžmenta mazā enciklopēdija. ISBN 978-9934-8413-3-0  (2018, 488 lpp.)

 

Kā patstāvīga zinātnes nozare menedžments tika atzīts tikai XX gadsimtā, lai gan kā koordinācijas un motivācijas paņēmienu kopums tas radās sen. Zviedru konsultanta Benta Karlofa (Bengt Karloff) sastādītajā menedžmenta attīstības hronikā menedžments minēts pat pirms 7000 gadiem. Uzskata, ka pirmais menedžmenta principus formulējis Sokrats, savukārt specializācijas principus Platons, par tiem publicējot grāmatu “Valsts”. Pla­tons grāmatu sarakstīja apmēram 380. gadā p. m. ē. Šajā darbā Sokrats un citi atēnieši diskutējuši par taisnīgumu, tā nozīmi, kā arī par to, kas ir ideāla valsts un kādiem jābūt cilvēkiem. Katrs savdabīgi par menedžmenta teoriju rakstījuši arī Aristotelis, Makjavelli, Didro, Ruso un citi.

Laika gaitā menedžmenta teorijas atbilstoši ekonomikas, sociālo un poli­tisko faktoru izmaiņām tika klasificētas.

Par Zinātniskā menedžmenta pamatlicēju atzīts Frederiks Teilors (1856–1915). Viņš uzskatīja, ka, izmantojot novērošanu, mērīšanu, loģiku un analīzi, var apzināt darba saturu un definēt tā pamata sastāvdaļas, lai noteiktu lai­ku, kas nepieciešams konkrētai darba veikšanas kustībai. F. Teilors ierosināja ieviest sistemātisku darbinieku stimulēšanu, lai veicinātu darba ražīgumu un ražošanas apjomu.

Klasiskā menedžmenta teorija saistīta ar Anrī Fejola (1841–1925) darbiem. Viņš menedžmentu uzskatīja par procesu, kas sastāv no savstarpēji saistītām funkcijām, kā arī ieviesa 14 menedžmenta principus.

Cilvēcisko attiecību teorijas redzamākie pārstāvji bija Marija Parkers Folleta (1868–1933), Abrahams Maslovs (1880–1970), Duglass Makgregors (1906–1064). Viņi uzskatīja, ka efektīvas organizācijas darbībā noteicošais ir cilvēka faktors. A. Maslova izveidotā uzvedības teorija pamatojas uz to, ka cilvēki tiek motivēti un strādā, lai apmierinātu vajadzības. Kvantitatīvā menedžmenta teorija izveidojās pagājušā gadsimta 50. gados. Zināmākie teorijas pārstāvji ir Rasels Akofs (1919–2009) un Ludvigs Bertalanfi (1901–1972). Viņu teorijas pamatā bija matemātiskā analīze un modelēšana, bet vēlākā periodā viņi izveidoja lēmumu teoriju.

Ar laiku izveidojās Integrētā menedžmenta teorija, kuras pārstāvji uzskatīja, ka nav pareizi katru menedžmenta funkciju apskatīt atsevišķi, bet nepieciešams tās integrēt. Radās sistēmas pieejas (ka viss sastāv no savstarpēji saistītiem elementiem), procesa pieejas (funkciju saistība) un situācijas pieejas (problēmas izpēte un to risinājuma izstrāde). Protams, šāds teoriju uzskaitījums ir visai virspusējs.

Grāmatai ir divas daļas. Pirmajā daļā ievietoti grāmatas autora agrāk publicētie materiāli, kurus papildina pasaulē pazīstamu zinātnieku atzinumi, secinājumi, ieteikumi. Grāmatas otrajā daļā dotas izcilāko menedžmenta zinātnieku īsas biobibliogrāfijas, ievietotas atsauces uz viņu, pēc grāmatas autora domām, nozīmīgākajām publikācijām. Grāmata būs noderīga, studējot menedžmenta teoriju, tajā varēs atrast padomus, kā pilnveidot organizācijas darbību, tā palīdzēs apzināt pasaules izcilāko zinātnieku dzīves un darba mūžu, iepazīties ar viņu viedokļiem un devumu menedžmenta teorijas un prakses attīstībā.

 

 

 

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma