Saeima pieņēmusi grozījumus Augstskolu likumā. Tajā paredzētas padomes - daļu to locekļu izvirzīs gan Ministru kabinets, gan arī Valsts prezidents un politiķu virzīts pārstāvis būs jāievēl par padomes priekšsēdētāju. Augstskolas pašas virzītie locekļi padomē būs mazākumā. Saskaņā ar likumu prezidents varēs izvirzīt tikai izcilu akadēmiskās vides pārstāvi, bet valdības pārstāvju atlasē būs jāiesaista sabiedrība. Noteikts, ka valsts augstskolu padomes locekļi nedrīkstēs būt deputāti, ministri vai parlamentārie sekretāri un, ka šīs amatpersonas padomēs nedrīkstēs nonākt arī gadu pēc tam, kad būs atstājušas savus amatus. Padomes locekļu pilnvaru termiņš noteikts  četri gadi un ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Zinātnes universitātē vairākumam padomes locekļu būs jābūt ar doktora grādu.

Likumā noteikts, ka padome būs augstskolas augstākā lēmējinstitūcija, kas atbildēs par tās attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību, piemēram, apstiprinās augstskolu budžetu, kā arī finanšu gada pārskatu. Rektoru ievēlēs Satver­smes sapulce, bet rektora vēlēšanu nolikumu apstiprinās padome, tā arī noteiks rektora darba pienākumus un vērtēs viņa darbību, kā arī varēs rosināt rektora atcelšanu. Valsts augstskolās rektora amata kandidātus atlasīs starptautiskā konkursā, ko rīkos padome. Likums paredz, ka padomei būs jārespektē studentu un mācībspēku akadēmiskā brīvība.

Latvijas Universitātē, Rīgas Stradiņa universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē  un Latvijas Lauksaimniecības universitātē paredzēti katrā 11 padomes locekļi,  Daugavpils un Liepājas universitātēs katrā 7, bet pārējās valsts dibinātās 5 padomes locekļi. Aprēķināts, ka padomes locekļu algām būšot nepieciešams ap 3,2 miljonus eiro. Valsts augstskolās varētu būt 103 padomes locekļi - tātad viens padomnieks vidēji gadā izmaksās vairāk nekā 30 000 eiro.

Likumdevējs ir noteicis šādu ieviešanas kārtību – no sākuma tiek izveidots senāts, tad augstskolu padome, tad tiek izveidoti Satversmes projekti, bet  Satversmes ir jāapstiprina līdz 2022. gada 1.jūnijam. Līdz ar to šāds process var atstāt interpretācijas iespējas.

 

Jaunākajā OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas) ziņojumā par izglītību, aprēķināts, ka 2018. gadā izdevumi Latvijā uz vienu izglītojamo vidēji bijuši 6450 ASV dolāru. Tas ir septītais zemākais rādītājs. Latvija ir arī astotajā vietā no beigām, kad salīdzina, cik daudz no iekšzemes kopprodukta atvēlēts izglītībai. Latvijā tam atvēl 4,1%, bet pirmajā vietā esošā Norvēģija - 7%. OECD valstis vidēji izglītībai tērē nepilnus 5% no IKP. Pētījums publicējis, ka uz vienu skolēnu visvairāk tērē Luksmburgā - 21 318 ASV dolārus,  Igaunija - 7742, Latvija  - 6470, Lietuva - 5987, vidēji OECD - 9690 dolārus.

Pētnieki secinājuši, ka sākumskolā Latvijā algas ir zemākas par vidējo algu pašu valstī, bet par viena skolēna mācīšanu skolotāji saņem mazāk nekā citās OECD valstīs. Latvijas skolotāji gadā pelnot mazāk nekā 20 000 ASV dolāru, kas ir ceturtais zemākais rādītājs visās pētījuma dalībvalstīs. Līdzīgs algu līmenis esot  Ungārijā un Kostarikā. Vislabāk pelnošie esot  Luksemburgas skolotāji - 80 000 dolāri,  kā arī Vācijā un Šveicē. OECD atklāts, ka Latvija visvairāk atšķiroties  pedagogu algas -  vidusskolu un augstskolu pedagogi pelnot daudz vairāk nekā pedagogi zemākos izglītības līmeņos.

Savulaik Latvijas pētījumā  bija noskaidrots, kāpēc Latvijā ir tik zema skolotāju/skolēnu proporcija. Atklājies: ja viens skolotājs strādā vairākās skolās, lai savāktu pilnu slodzi, tad tiekot uzskaitīts kā vairāki pedagogi. Piemēram, 2018./2019. mācību gadā Rīgas Valsts vācu ģimnāzija mācījās 687skolēni, strādāja  60 skolotāji,  vidēja slodze - 1,00, vidējā algas likme - 779. Rīgas 29. vidusskolā attiecīgi - 145, 20, 0,51, 715. Rīgas 69. vidusskolā - 346, 28, 0,76, 870. Siguldas pilsētas vidusskola - 821, 63, 0,94, 816. Allažu pamatskola - 112, 18, 0,68, 723.

OECD publicējusi, ka pasaules valstīs skolās lielākoties strādā sievietes, bet Latvijā tas ir sevišķi izteikti - starp pedagogiem tikai 16% ir vīrieši, kamēr vidēji OECD valstīs 30% pedagogu ir vīrieši.

 

Valsts uzdevums ir regulēt izglītības jomu, veidot tās politiku. Piemēram, Zviedrījā tiek limitēts uzņemamo studentu skaitu juristu un mediķu programmās, pirmkārt, lai nezaudētu kvalitāti, bet galvenais - tās ir reglamentētās profesijas ar specifiskām prasībām.  Diemžēl Latvijā ar izglītības politiku  netiek galā. Bija periods, kad juristu programmas (ar dažādiem nosaukumiem) bija 7 augstkolās. Tiesību zinību studijas vairs nenotiek Sociālo teholoģiju augstskolā (dibināta 1991. gadā, likvidēta 2016. gadā) un  Rimpak Livonija  - darbojās no 1991.gada līdz 2004. gadam), jo abas augstskolas likvidētas.

Jau pirms vairākiem gadiem tika izvirzīts nosacījumu par vienotu kvalifikācijas eksāmenu juristiem. Beidzot 2021. gadā eksāmens notika. Rezultāti ļoti vāji -  no 130 eksāmena kārtotājiem sākotnēji jurista kvalifikāciju piešķīra vien trešdaļai, tātad 43 absolventiem. Tika iesniegtas 22 apelācijas un tās izskatot kvalifikācija piešķirta vēl pieciem. Visi pie kvalifikācijas tikušie ir no Latvijas Universitātes (kārtoja 95), eksāmenu kārtoja arī Rīgas Stradiņa universitātes (23), Daugavpils Universitātes (7) un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (5) attiecīgo programmu apguvušie juristi. Profesionālā maģistra programma tiesību zinātnē ir arī privātajās augstskolās - Baltijas Starptautiskajā akadēmijā un Biznesa augstskolā “Turība”,  tomēr šo augstskolu absolventi pirmajā eksāmenā esot nolēmuši nepiedalīties. Latvijas augstskolās un koledžās ir arī pirmā līmeņa profesionālās studiju programmas tiesību zinātnē, kur iegūst jurista palīga kvalifikāciju, ir arī bakalaura programmas, kur iegūst akadēmiskas zināšanas tiesību jomā, bet ne jurista kvalifikāciju. Programmu daudz, bet kvalificētu abolventu maz.

 


Atbilstoši Augstskolu likuma grozījumiem, kas nosaka jaunu tipoloģiju, 27 Latvijas augstskolām tiks piemērots jauns tips, kas  noteikts, izvērtējot 16 valsts augstskolu un 11 juridisko personu dibināto augstskolu atbilstību zinātnes universitātes, mākslu un kultūras universitātes, lietišķo zinātņu universitātes un lietišķo zinātņu augstskolas statusam.

Zinātnes universitātes tips tiks piemērots Latvijas Universitātei, Rīgas Tehniskajai universitātei, Latvijas Lauksaimniecības universitātei un Rīgas Stradiņa universitātei. Mākslas un kultūras universitātes tipu piemēros Latvijas Kultūras akadēmijai, Latvijas Mākslas akadēmijai un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai. Lietišķo zinātņu universitātes statuss būs Daugavpils Universitātei un Liepājas Universitātei. Savukārt lietišķo zinātņu augstskolas tips būs Baltijas Starptautiskajai akadēmijai, Banku augstskolai, Biznesa augstskolai "Turība", Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolai "RISEBA", Ekonomikas un kultūras augstskolai, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolai, Latvijas Jūras akadēmijai, Latvijas Kristīgai akadēmijai, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijai, Lutera akadēmijai, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai, Rīgas Aeronavigācijas institūtam, Rīgas Ekonomikas augstskolai, Rīgas Juridiskajai augstskolai, Transporta un sakaru institūtam, Ventspils augstskolai un Vidzemes augstskolai.

Paredzēts, ka Liepājas Universitāti (LiepU) pievienos kādai no zinātnes universitātēm, bet Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju (RTA) ar Daugavpils Universitāti (DU)  apvienos.

 

 

 

Sastādīts Draudzīgā aicinājuma fonda skolu reitings 2020. Reitinga izveidei izmantoti Valsts izglītības satura centra dati par centralizēto eksāmenu rezultātiem. Reitingā pēc skolēnu gūtajiem rezultātiem centralizētajos eksāmenos vērtē piecus mācību priekšmetus - latviešu valodu, matemātiku, angļu valodu, dabas zinības (bioloģija, fizika, ķīmija), vēsturi un skolas kopvērtējumā, kā arī skolu izaugsmi gan mācību priekšmetos, gan kopvērtējumā.

Visaugstākās atzīmēs 2020.gadā uzrādījuši Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas skolēni.

Visās kategorijās - kopvērtējumā, matemātikā, latviešu valodā un angļu valodā - līdera pozīcijās ierindojās Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) inženierzinātņu vidusskola. Līdzīgu konkurenci pieteikusi arī Rīgas Valsts 1.ģimnāzija, kura pirmajās rindās neierindojas vien latviešu valodā.  Starp ģimnāzijām augstākās sekmes uzrādīja arī Rīgas Valsts 3.ģimnāzija, Rīgas Valsts 2.ģimnāzija, Cēsu Valsts ģimnāzija, Siguldas Valsts ģimnāzija, kā arī Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija.

No pilsētu vidusskolām augstākos sniegumus uzrādīja RTU inženierzinātņu vidusskolas skolēni. Augsti sniegumi fiksēti Rīgas Franču licejā, Rīgas 64.vidusskolā, Kārsavas vidusskolā, Baložu vidusskolā, Saldus vidusskolā un Olaines 1.vidusskolā.

Lauku vidusskolu kategorijā augstākās atzīmēs uzrādīja Vaboles vidusskolas, Ādažu vidusskolas, kā arī Zvejniekciema vidusskolas skolēni. Teicami rezultāti bijuši arī Brāļu Skrindu Atašienes vidusskolā, Saldus novada pašvaldības Druvas vidusskolā un Rugāju novada vidusskolā.

Savukārt specializētās skolās augstākie sniegumi Jaņa Rozentāla Mākslas skolai, Emīla Dārziņa mūzikas skolai, kā arī Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolai. Tāpat augsti sasniegumi ir Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolai, Tālmācības vidusskolai "Rīgas Komercskola", Bebrenes vispārizglītojošai un profesionālā vidusskolai un Rīgas 66.speciālai vidusskolai.

Matemātikā no ģimnāzijām labākie sniegumi Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā un Cēsu Valsts ģimnāzijā. Pilsētu vidusskolu kategorijā augstāko sniegumu uzrādīja RTU inženierzinātņu vidusskolā un Kārsavas vidusskolā. Lauku vidusskolās - Brāļu Skrindu Atašienes un Sventes vidusskolas. Savukārt specializētās skolās labākie rezultāti matemātikā bija Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolai un Rīgas Baleta skolai.

Latviešu valodā no ģimnāzijām visaugstāk ierindojas Āgenskalna Valsts ģimnāzija un Cēsu Valsts ģimnāzija. Pilsētu vidusskolā līdera pozīciju saglabā RTU inženierzinātņu vidusskola, kurai seko Brocēnu vidusskola. No lauku vidusskolām pirmās vietas ieņem Zvejniekciema vidusskola un Saldus novada Druvas vidusskola. Specializētās skolās augstie rezultāti ir Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā un Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolā.

Savukārt angļu valodā augstākie rezultāti bija Rīgas Valsts 1.ģimnāzijai un Gulbenes novada ģimnāzijai. Pilsētu vidusskolu kategorijā arī angļu valodā līderos izvirzījās RTU inženierzinātņu vidusskola, kā arī Jaunjelgavas vidusskola. Lauku vidusskolās angļu valodā labākie rezultāti bijuši Saldus novada pašvaldības Druvas vidusskola un Vaboles vidusskola, savukārt specializētās skolās līderos izvirzījās Jaņa Rozentāla Mākslas skola un Tālmācības vidusskola "Rīgas Komercskola".

.

 

 

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma