Vai Somijas paziņojums par izglītības reformu ir nopietns?

Kādus rezultātus var gaidīt no valsts, kurā nacionālais mācību plāns satur tikai orientierus, bet katra skola plānu konkretizē un papildina, vadoties no sava ieskata. Vai šāda plānošana devusi augļus? Atbilde – jā, jo somi jau vairākus gadus ir pasaules reitingu līderi.

Starptautiskā skolēnu izglītības sasniegumu novērtēšana programma - Program for International Student Assessment (PISA) - reizi trijos gados novērtē skolēnu lasītprasmi, viņu matemātikas un dabaszinību zināšanu līmeni. Somija ir reitinga galvgalī jau no sākuma – 2000.gada, bet pēdējos gados viņu augstākās pozīcijas sāk ieņemt  ne tikai ambiciozie aziāti (Honkonga, Singapūra, Japāna) bet arī somu Eiropas kaimiņi (Nīderlande, Lihtenšteina un arī Igaunija). 2015.gada testēšanas rezultāti gan būs tikai 2016.gadā. Lūk, kādas vietas Somija trīs parametros ieņēmusi pēdējos gados:

Gads

Lasītprasme

Matemātika

Dabaszinības

2000

1

5

4

2003

1

2

1

2006

2

2

1

2009

3

6

2

2012

6

12

5

Avots: Programme for International Student Assessment

2012.gadā Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācija (PIAAC – The Program for the International Assessment of Adult Competencies - Pieaugušo kompetences novērtēšanas starptautiskā programma) apsekoja 24 valstu iedzīvotājus vecumā no 16 līdz 65 gadiem. Novērtēšana iekļāva: rēķināt prasmi un spēju rast problēmu risinājumu augsto tehnoloģiju vidē. Somija uzrādīja teicamu rezultātu – ieguva 282 balles, vidējais rādītājs pārējo valstu vidū bija 269 balles. Somija labāk par citiem uzrādīja rezultātus rēķināšanā 30 līdz 39 gadu vecuma grupā. Mazāk labi rezultāti bija jaunākajās grupās un somi tūlīt nolēma 2012.gadā sākt reformas. 2014.gadā tika izstrādāts jauns mācību plāns vispārizglītojošām skolām un pirmsskolas izglītības iestādēm un tas pilnībā tiks ieviests 2016.gada rudenī.

Nost ar priekšmetiem, eksāmeniem un mājas darbiem!

Pārēja paredzēta vienmērīga: katra skola kā minimums reizi gadā, bet Helsinku skolās divas reizes gadā tradicionālo priekšmetu nodarbību vietā tiek organizētas tematiskas starptdisciplināras nodarbības, kuru ilgumu nosaka skolas vadība. Pilnīga atteikšanās no priekšmetu mācīšanas tiks pabeigta 2020.gadā.

Kas ir modulis un kāpēc tas labāks par priekšmetu sistēmu? Lūk, somu skaidrojums: piemēram, moduļa ietvaros, kas veltīts Eiropas Savienībai, skolēniem stāsta par politisko uzbūvi, ģeogrāfiju, ekonomiku, kultūru un citiem aspektiem – tā jaunajiem Eiropiešiem veidojas priekšstats par valsti un pasauli, kurā viņi dzīvo. Piemēram, modulī, kurš veltīts keiteringam (viesmīlībai – galda klāšanas kultūrai), skolēni uzzina par šīs sfēras darbu un, ja viņi izvēlēsies strādāt šajā sfērā, darba devējiem nevajadzēs veltīt laiku un spēkus, lai no nulles apmācītu jauno darbinieku. Šādas pieejas mērķis ir adaptēt absolventus reālam darba tirgum, lai absolventi varētu maksimāli īsā laikā iekļauties nacionālajā ekonomikā. Patreizējā posmā Somijā darbu atrod tikai 66 % absolventu.

Kā gribu, tā arī mācu.

Ārvalstu izglītības speciālistiem īsts šoks bija fakts uzzināt, ka somu skolotāji paši izvēlas mācību grāmatas un palīgmateriālus, kā mācīt un kā veidot stundas saturu un organizāciju. Mācību plāns nenorāda un neuzspiež konkrētus metodiskos materiālus. Vēl vairāk,- vecākajās klasēs skolēni paši sastāda sev mācību plānu, izvēloties no piedāvāto mācību disciplīnu klāsta sev interesējošās un sastāda individuālo nodarbību sarakstu. Vai tiešām bezatbildības triumfs? Piecpadsmitgadīgie – šādi mācoties somi - uzrāda labākus rezultātus nekā astoņpadsmitgadnieki absolventi citā valstīs. Tādi jēdzieni kā „priekšmets” un „slodze” somiem nav prioritāri. Nodarbībās tiek stimulēti skolēnu savstarpējā sadarbība, viņus sadala nelielās grupās, kurās tiek apspriestas problēmas, veidojas komandas darba iemaņas. Atpūtai mācību dienas laikā ir dota viena stunda, bet mājas darbiem laiks nedrīkst būt lielāks par stundu. Var rasties jautājums, ko darīt tiem, kuri vienā stundā nespēj sagatavoties pārbaudījumiem? Atbilde - neko! Zināšanu kontrole nacionālajā līmenī notiek tikai vienu reizi, proti, izlaiduma klasē! Līdz tam skolotāji pēc pašu iniciatīvas gatavo dažāda veida pārbaudes darbus – to mērķis nav sasniegt kādu standartā noteiktu zināšanu līmeni, bet katram pašam izdarīt sev atbilstošos secinājumus. Esošā nacionālā līmeņa kvalitātes kontroles padome ne tik daudz seko skolēnu sekmēm, cik normatīvo aktu ieviešanai, kuri regulē skolas darbību.

Katra konkrētā skolēna sekmību vērtē, stimulē un motivē tie, kuriem ar to no paša sākuma jānodarbojas – vecāki!

Kā somi varēja kļūt tik gudri?

Somi kā „ģēniji” nebija vienmēr. 1970.-1980.gados izglītības sistēma bija stingri centralizēta: no augšas tika novadīts obligātais mācību plāns, valsts ikdienā regulēja visus skolas darbības aspektus, notika sistemātiska izglītības kvalitātes kontrole, ko veica speciālas inspekcijas. 1990. - gados prioritātes mainījās: attiecības starp valsti un skolām tika veidota uz savstarpējas uzticēšanās un autonomijas principiem. Atcēla inspekcijas, skolas pašas bija atbildīgas par skolēnu sekmēm. Likās, ka sākusies anarhija, bet tieši šie pasākumi ļāva sasniegt labus rezultātus PISA testēšanā. Somijas valdība un izglītības vadība saprata, ka, sākoties XXI gadsimtam pasaule mainās. Priekšplānā izvirzījusies globalizācija, ekoloģijas problēmas. Tika pieņemts lēmums mainīt izglītību atbilstoši situācijai – veidot sadarbību (kooperācija, IT), decentralizāciju (tehniskā un sociālā ) un apzināt identitātes izmaiņas, kas notiek  pārmaiņu un globālo informāciju plūsmu ietekmē.

Kā strādā somu skolotāji.

Stāsta, ka kļūt par skolotājiem Somijā izvēlas tikai 10% labāko skolēnu. Bet tā nav taisnība. Universitātēs specialitātē - jaunāko klašu pedagogs - konkurss ir 10 pretendenti uz vienu vietu. Studijas ilgums ir pieci – seši gadi, iekļaujot pedagoģijas, psiholoģijas, metodikas, pētniecības u.c. moduļus. Helsinku augstskolās 2015.gadā tikai 7% absolventi tika ieskaitīti uz plānotajām vietām, bet 1400 netika galā ar iestāju pārbaudījumiem. Kāpēc tiek akcentēta sākumskola? Lai mācītu vecākajās klasēs, vispirms jāiegūst profila augstākā izglītība savā specialitātē un pēc tam jāapgūst papildus gada kurss pedagoģiskajā sagatavotībā.

Somu skolotājus var uzskatīt par vislaimīgākajiem pasaulē. Atbilstoši pētījumam, četri no pieciem pedagogiem ir apmierināti ar savu darbu un tikai 9% plāno mainīt darbu. Skolotāja karjera ilgst apmēram 40 gadus. 95 % skolotāju ir arodbiedrības biedri. Skolotāja slodze ir 21 stundas nedēļā, bet 2 stundas viņi velta savai profesionālajai izaugsmei. Pašvaldība sedz skolotājiem kvalifikācijas paaugstināšanas izdevumi – minimums 3 dienas gadā, bet dažkārt to skaits ir pat 7 dienas. Iespējams, ka tas ir galvenais pamats, uz kura balstās pasaulē efektīvākā izglītība: ja pedagogs lepojas ar savu vietu skolā un klasē, viņš savu darbu veiks uz augstāko atzīmi.

No: The Guardian, The Washington Post, The Independent, Business Insider, oph.fi, jyu.fi, pasisahlberg.com.

 

 

 

Izglītība Somijā

Irmeli Halinena (Irmeli Halinen), emeritētā mācību satura izstrādes vadītāja Somijas Valsts izglītības aģentūrā. novadīs atvērto lekciju “Mīti un patiesība par Somijas izglītību.” Lekcija ar Somijas vēstniecības atbalstu notiks 22. septembrī plkst. 14.00 Latvijas Universitātes Mazajā aulā, un to atklās Somijas vēstnieks Latvijā Olli Kantanens (Olli Kantanen).

Ir daudz stāstu par Somijas izglītību, bet nebūt ne visi no tiem ir patiesi. Somija nav izglītības brīnumzeme, bet gan valsts, kurā politikas veidotāji, pētnieki un praktiķi strādā kopā un uzticas cits citam, lai soli pa solim uzlabotu izglītības sistēmu. Somijā skolotāji ir aktīvi un sabiedrībā ļoti cienīti profesionāļi. Viņi vēlas un arī spēj uzņemties atbildību par savu darbu, nepārtraukti to attīsta un uzlabo. Pagājušā gadsimta 70. gados valsts izglītības sistēmu pilnībā reformēja, un kopš tā laika Somijas izglītība ir attīstījusies diezgan mērķtiecīgi un sistemātiski.

Mums bieži jautā, kāpēc mēs tagad atkārtoti mainām izglītības sistēmu, no jauna pārskatot mācību saturu, ja mums starptautiskā mērogā ir tik labi izglītības rezultāti. Patiesībā mēs savu izglītības sistēmu esam centušies uzlabot visu laiku, tikai agrāk citas valstis nebija tajā tik ieinteresētas. Bērni un jaunieši tagad dzīvo pasaulē, kuru būtiski ietekmē un maina tehnoloģiju un globālās ekonomikas attīstība, klimata pārmaiņas, arvien pieaugošā sabiedrību daudzveidība, terorisma izraisītie draudi u.tml. Pasaulē ir tik daudz informācijas, ka visu to mācīt un apgūt skolā ir pilnīgi neiespējami. Mēs uzskatām, ka tieši tādēļ, ka pasaule mums apkārt tik strauji mainās, uzlabojumi izglītībā nepieciešami daudz vairāk un biežāk nekā pirms gadiem desmit.

Mūs arī satrauc pieaugošās snieguma atšķirības skolēnu starpā un viņu kopējā zināšanu līmeņa samazināšanās. To ļoti skaidri parāda skolēnu vērtējumi. Tāpēc ir jāatrod jauni veidi, kā strādāt ar skolēniem, lai viņi būtu aktīvi iesaistīti mācībās. Bērniem un jauniešiem ir jāmācās sadarboties un jāatklāj pasaule sev apkārt, lai kopā būvētu jaunas zināšanas. Viņiem ir jāmācās domāt, jāmācās mācīties un jāattīsta pašvadības prasmes – patstāvīgi saprast mērķi un rīkoties, lai to sasniegtu. Ir ļoti svarīgi, lai skolas gados bērnu un jauniešu motivācija mācīties tikai palielinātos un skolēni būtu gatavi nopietni mācīties arī studiju laikā. Mācībām jābūt jēgpilnām un lielāko daļu laika arī skolēniem patīkamām, priekpilnām. Tas var radīt spēcīgu pamatu mūžizglītībai.

Mūsu pašu pētījumos atklājas, un to apliecina arī starptautiskā pieredze, ka arvien vairāk uzmanības ir jāpievērš tieši kompetencēm, kas ir nepieciešamas visās zināšanu jomās, visa veida mācībās un visās dzīves nozarēs. Mēs esam definējuši septiņas lietpratības jeb kompetences, kuras dažādi mācību priekšmeti var attīstīt katrs no savas perspektīvas: 1) domāšana un mācīšanās mācīties; 2) kultūras kompetence, mijiedarbība un pašizpausme; 3) rūpes par sevi un ikdienas dzīves pārvaldība; 4) tekstpratība vairāk nekā vienā valodā vai zīmju sistēmā (multiliteracy); 5) digitālā pratība; 6) karjeras izglītība un uzņēmējspēja; 7) līdzdalība un ilgtspējīgas nākotnes veidošana. Tās visas ietver noteiktas zināšanas, prasmes, attieksmes, vērtības un gribasspēku.

Viens no mūsu pašreizējiem izaicinājumiem ir uzlabot skolēnu snieguma vērtēšanas kvalitāti. Saskaņā ar Somijas Pamatizglītības likumu skolēnu snieguma vērtēšanas mērķis ir vadīt un iedrošināt skolēnu mācīšanos un atbalstīt viņu pašnovērtējuma prasmju attīstību. Vērtējumu pārskatos skolēnu snieguma vērtējumus gada beigās izsaka aprakstoši vai ar atzīmēm. Ar atzīmēm skolēnus jāsāk vērtēt tikai 8. un 9. skolas gadā, līdz tam skolēnus var vērtēt vai nu aprakstoši, vai ar atzīmēm. Mūsu mērķis pašlaik ir attīstīt un nostiprināt formatīvās vērtēšanas lomu mācību procesā un sniegt skolēniem konstruktīvu atgriezenisko saiti, vienlaikus rūpējoties par to, lai skolēnu sniegums katrā skolā Somijā tiktu vērtēts taisnīgi un pēc līdzīgiem principiem.

Mums nav valsts līmeņa standartizētu pārbaudījumu. Toties skolotāji plāno paši savus pārbaudījumus, balstoties uz to, ko viņu skolēni ir mācījušies. Vecāki uzticas skolotājiem un tic, ka tieši viņi vislabāk varēs novērtēt viņu bērnu sniegumu. Nacionālajā līmenī mēs apkopojam informāciju par mācību rezultātiem, izmantojot pārbaudījumus pēc izlases principa. Mēs nepublicējam skolu rezultātus un neveidojam skolu reitingus. Tā vietā, tās pašvaldības un skolas, kuru skolēni piedalījās pārbaudījumos, saņem informāciju par saviem rezultātiem un tad viņi var tos salīdzināt ar vidējo rezultātu visiem pārbaudījuma dalībniekiem un pieņemt lēmumu par nepieciešamajiem uzlabojumiem. Dažādos pārbaudījumos iegūto informāciju izmantojam, lai uzlabotu izglītības sistēmu nacionālā līmenī.

Kad pavisam nesen ieviesām kārtējos uzlabojumus Somijas pamatizglītības mācību saturā laikā no 2012. līdz 2017. gadam, mēs iemācījāmies, cik ļoti būtiski ir veidot īstu dialogu starp spēlētājiem dažādos izglītības sistēmas līmeņos un izglītības nozares speciālistiem un profesionāļiem no pilnīgi citām jomām. Ir ļoti būtiski ieklausīties citu cilvēku jautājumos, idejās un sapņos un respektēt arī pretrunīgus viedokļus. Vislabākā izpratne un labākie risinājumi tiek radīti kopā.

Autors: Irmeli Halinena (Irmeli Halinen) 06.09.2017. No „e-klase”

 

 

OECD viedoklis

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ticies ar Eiropas sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretāru, lai pārrunātu izglītības pārmaiņu procesu.

"Globālā ekonomika, pārmaiņas, kas to ietekmē ir objektīvā realitāte, kas nosaka ikvienas valsts izvēli izaugsmes un attīstības ceļam," pauda  K.Šadurskis. "Latvijas galvenais kapitāls ir mūsu cilvēki, kas ar savām zināšanām un prasmēm spēs veidot labklājīgu sabiedrību, globāli konkurētspējīgu valsti. Taču, lai to sasniegtu, mums ir jābūt gataviem gan mainīties, gan gataviem ieguldīt valsts investīcijas izglītībā un zinātnē. Mērķtiecīgi valsts un privātās partnerības ieguldījumi izglītībā un zinātnē ir tie nosacījumi, lai veidotu mūsu valsts izaugsmes potenciālu un pārtikušu sabiedrību."

Jau iepriekš OECD ziņojumā Izglītība Latvijā secināts, ka Latvija kopš neatkarības atjaunošanas būtiski uzlabojusi savu izglītības sistēmu. OECD eksperti akcentē, ka jāturpina rosinātās pārmaiņas, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas saņemt kvalitatīvu izglītību, sākot no visagrākā vecuma. Kopš 2000. gada  skolēnu mācību sasniegumu līmenis ir būtiski paaugstinājies. Latvijas skolēnu sniegums bijis līdzvērtīgs vienaudžiem daudzās OECD valstīs. Tāpat OECD eksperti jau iepriekš uzsvēruši, ka Latvijā ir mērķtiecīgi jāturpina pārmaiņas vispārējās izglītības tīklā, veidojot to atbilstošu reālajai situācijai, pieejamu un mūsdienīgu, kas jaunajai paaudzei nodrošinās to zināšanu un prasmju kopumu, kas būs nepieciešams nākotnē.

Ministrs uzsver, ka mērķtiecīgi tiek īstenotas valdības noteiktās prioritātes un sasniedzamie uzdevumi izglītības politikas jomā, kas veicina kvalitatīvas izglītības ieguves iespējas ikvienam. Progress ir panākts, veidojot sistēmu, kas nodrošina atalgojuma pieaugumu pedagogiem kā vispārējā izglītībā, tā augstākajā izglītībā akadēmiskajam personālam. Lēnām, bet mērķtiecīgi noris pārmaiņas efektīva un mūsdienīga vispārējās izglītības iestāžu tīkla attīstībā, kura primārais mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu izglītību. Tāpat ministrs informēja, ka Latvija veic sistemātisku darbu profesionālās izglītības sasaistei ar darba tirgus un ekonomikas pieprasījumu, kā arī kvalitatīvu attīstību, lai sekmētu augstākās izglītības konkurētspēju starptautiskā mērogā.

Ziņojumā tāpat secināts, ka Latvijas valsts izdevumi izglītībai un finansējums katram skolniekam visos līmeņos ir zemāki nekā daudzās OECD valstīs. Efektivitātes uzlabošanas ilgtermiņa ieguvumi būs atkarīgi no tā, cik veiksmīgas būs nesen uzsāktās pārmaiņas efektīva un mūsdienīga skolu tīkla attīstībā, kur līdzās valsts kā izglītības politikas veidotājam, nozīmīga loma ir pašvaldībām kā skolu dibinātājām. Pedagogu atalgojuma paaugstināšana  uzlabos situāciju personāla atlases jomā, tomēr liks veidot lielākas klases ar augstāku skolēnu skaita īpatsvaru attiecībā pret skolotāju skaitu, uzsvērts ziņojumā. Demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās dēļ Latvijai nāksies pārskatīt izglītības sistēmas kapacitāti, tostarp vispārējās un augstākās izglītības iestāžu un to darbinieku skaitu.

No "Diena"

Izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska apsveikums,

1.septembris - Zinību diena - ir svētki pirms jaunā darba cēliena. Jaunais mācību gads sākas ar atkalsatikšanās prieku, ar cerībām un jaunu apņemšanos sasniegt iecerēto. Zināšanas un prasmes, ko sniedz izglītības iespējas, ir mūsu valsts un katra paša veiksmes, izaugsmes un labklājības pamats.

Skolēniem novēlu ticēt, ka šķietami neiespējamais ir iespējams. Neklausīties skeptiķos un noliedzējos, bet rīkoties apņēmīgi, ar pārliecību, un būs, kas seko. Mācīties no gudrajiem, sniegt padomu, ja to prasa. Apzināties, ka viss, ko dara, ir paša labā un ka ieguldītais darbs nesīs augļus.

Vecākiem novēlu būt atbalstam Jūsu skolēna īstā "Es” meklējumos. Esiet labākais draugs un padomdevējs. Lai mīlestība un rūpes ir bērna drošās mājas un patvērums grūtajos brīžos.

Skolotājiem novēlu, lai izdodas gūt gandarījumu par katru panākumu, ko esat spējis atklāt un ļaut uzplaukt jaunās personības dzīves meklējumu ceļā. Spējiet savus skolēnus iedvesmot un aizraut. Ticu, ka izdosies atklāt jaunus talantus un izcilības, zelta rokas. Apliecinājums tam ir mūsu spožie talanti un izcilības, kas nes Latvijas vārdu pasaulē un kuru personības panākumu pamatā ir bijis nenovērtējams skolotāja darbs.

Sirsnīgi sveicu skolēnus un viņu vecākus, studentus, skolotājus un akadēmisko saimi 1. septembrī - jaunā mācību gada sākumā. Lai veiksmīgs, zināšanām un labām pārmaiņām piepildīts jaunais mācību gads!

 

Kvalitātes vērtēšana

Valdība atbalstījusi Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto jauno pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas organizēšanas kārtību. Kā svarīgākais pedagoga darba kvalitātes novērtējuma kritērijs izvirzīts pedagoga ikdienas darbs mācību stundā, sadarbības prasmes un skolotāja atbalsts skolēnu spēju attīstībā un virzībā. Jaunā kārtība arī nostiprina skolas atbildību izglītības kvalitātes un skolēnu mācību sasniegumu paaugstināšanā, kā arī mazina birokrātisko slogu.

Turpmāk pedagoga novērtēšanas process tiks veikts izglītības iestādē, veicinot izglītības iestāžu autonomiju, kā arī izglītības iestādes vadītāja atbildību par kvalitatīva izglītības procesa nodrošināšanu izglītības iestādē un skolēnu konkurētspējas veicināšanu. Radīts efektīvāks mehānisms, lai motivētu pedagogus vairāk iesaistīties gan talantu attīstībā, gan palīdzēt tiem skolēniem, kuru zināšanas ir zem vidējiem rādītājiem.

Izglītības iestādes vadītājs izveido novērtēšanas komisiju vismaz triju cilvēku sastāvā un apstiprina komisijas darbības kārtību. Komisijas sastāvā var iekļaut izglītības iestādes vadītāja vietniekus, pedagogus, mācību priekšmeta vai izglītības jomas metodiķus, pedagogu sabiedrisko organizāciju pārstāvjus, kā arī izglītības iestādes dibinātāja pārstāvjus.

Novērtēšanas procesu skola organizē saskaņā ar izglītības iestādes izstrādātu pedagoga profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas kārtību, kurā noteikti vērtēšanas kritēriji, vienoti nosacījumi kvalitātes pakāpes piešķiršanas termiņam un piemaksas apmēram. Izstrādātā kārtība izglītības iestādei jāsaskaņo ar skolas dibinātāju. Nosacījumus un kritērijus var papildināt, ievērojot izglītības programmas vai pedagoga veicamo pienākumu specifiku, kā arī novada vai reģionālās tradīcijas, pieredzi, tajā skaitā skolēnu mācību sasniegumu līmeni un kvalitāti.

Jaunā kvalitātes pakāpes piešķiršanas sistēma paredz, ka pedagogs varēs pretendēt un iegūt kādu no trim kvalitātes pakāpēm. Kvalitātes pakāpe pedagogam var tikt piešķirta uz vienu, diviem vai trim gadiem un ir spēkā tikai tajā izglītības iestādē, kurā veikta pedagoga novērtēšana. Novērtēšana ir brīvprātīga, tāpat pedagogs var izvēlēties pakāpi, uz kuru pretendē, neievērojot pēctecību.

Piemaksas apmēru izglītības iestādei pieejamā finansējuma ietvaros noteiks skolas direktors, kurš ir atbildīgs par kvalitatīva izglītības procesa nodrošināšanu skolā un visprecīzāk var izvērtēt katra pedagoga ieguldīto darbu un profesionalitāti.

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma