Publicēts jaunākie skolu reitingi pēc skolēnu sasniegumiem.

Ata Kronvalda fonda lielo skolu reitinga, kurā vērtē skolēnu sekmes mācību priekšmetu olimpiādēs, augšgalā arī šogad ir valsts ģimnāzijas.

Latvijas skolu reitingā izglītības iestādes iedala pēc izglītojamo skaita “lielajās skolās”, kur vidusskolēnu skaits ir lielāks par 100, un “mazajās skolās”, kur vidusskolēnu skaits ir mazāks par 100. Latvijas skolu reitings 2015./2016.mācību gadā tiek veidots, balstoties uz skolēnu rezultātiem valsts un atklātajās mācību priekšmetu olimpiādēs, kā arī zinātniski pētniecisko darbu konkursā.

Labāko lielo skolu desmitniekā ir astoņas ģimnāzijas un divi liceji. Kopumā lielo skolu reitingā ir iekļautas 86 izglītības iestādes, no kurām 34 ir ģimnāzijas (26 – valsts ģimnāzijas). 50 labāko lielo skolu vidū ir 19 galvaspilsētas skolas, savukārt pārējās skolas pamatā atrodas republikas pilsētās vai pilsētās.

Mazo skolu vidū savukārt par labāko atzīta Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskola, kurai seko Preiļu 1.pamatskola. Mazo skolu reitingā iekļautas 120 izglītības iestādes, no kurām vairums atrodas pilsētās vai novadu centros.

1

Rīgas Valsts 1. ģimnāzija

122.21

2

Daugavpils Krievu vidusskola - licejs

58.27

3

Āgenskalna Valsts ģimnāzija

54.54

4

Cēsu Valsts ģimnāzija

45.53

5

Daugavpils Valsts ģimnāzija

36.00

6

Rīgas Franču licejs

32.50

7

Rīgas Valsts 2. ģimnāzija

31.96

8

Jelgavas Spīdolas ģimnāzija

30.89

9

Siguldas Valsts ģimnāzija

29.17

10

Ventspils Valsts 1. ģimnāzija

26.13


1

RTU inženierzinātņu vidusskola

74.78

2

preiļu 1.pamatskola

28.90

3

Rīgas 89. vidusskola

27.38

4

Auces vidusskola

26.82

5

Majoru vidusskola

25.40

6

Rēzeknes Katoļu vidusskola

25.08

7

Brocēnu vidusskola

24.86

8

Jūrmalas pilsētas Mežmalas vidusskola

23.21

9

Rudzātu vidusskola

22.23

10

Gulbenes novada valsts ģimnāzija

21.11

 

RTU

Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) šovasar absolvēja 1343 absolventi, kuri vienkopus RTU Lielajā izlaidumā pulcējās 30. Jūnijā «Arēnā Rīga». Šis izlaidums bija unikāls, jo pirmoreiz Latvijas vēsturē visi tik lielas augstskolas bakalaura un maģistra studiju līmeņa absolventi diplomus saņēma vienlaikus.  RTU Lielais izlaidums tiek rīkots, lai jaunajiem absolventiem izlaidumu padarītu vēl īpašāku, svinīgāku un atmiņā paliekošu. Lielā izlaiduma lieldraugs – AS «Latvenergo».

Lielais izlaidums notika, ieskandinot RTU 155. jubileju, kas būs 14. oktobrī. Izlaidumā piedalījās aptuveni 6000 cilvēku – visu deviņu RTU fakultāšu absolventi, mācībspēki, viesi. Svinīgās uzrunas absolventiem teica  RTU rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis.

Šogad visvairāk absolventu – 425 ir RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātei, kas RTU ir vislielākā un kuras studiju programmas katru gadu ir ļoti pieprasītas. Vecākajam šā gada RTU absolventam ir 65 gadi, savukārt jaunākajam – 20 gadu. RTU diplomus piektdien saņema arī 167 ārzemju studenti, kuri RTU studēt ieradušies no 27 valstīm un pieciem kontinentiem. Pēc izlaiduma bija RTU Absolventu salidojums.

 

Eksāmenu rezultāti

Valsts izglītības satura centra (VISC) informācija liecina, ka 2017.gadā skolēni, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu uzrādījuši zemākus rezultātus visos obligātajos centralizētajos eksāmenos  - latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā.  Skolēnam ir iespēja izvēlēties kādu no četrām piedāvātajām svešvalodām – angļu, krievu, vācu vai franču valodu.

Izglītojamo mācību sasniegumi centralizētajos eksāmenos tika  izteikti procentuāli un tas ierakstīts vispārējās vidējās izglītības sertifikātā.  Eksāmena rezultātu procentos veido pareizo atbilžu attiecība punktos pret maksimāli iespējamo punktu skaitu eksāmenā vai tā daļā. Savukārt procentuālais vērtējums svešvalodu eksāmenā izteikts atbilstoši šādiem Eiropas valodu kopīgās pamatnostādnēs (EVKP) noteiktajiem valodas prasmes līmeņiem: C1 (95-100%), B2 (70-94%), B1 (40-69%). Tiem, kuru svešvalodu eksāmena rezultāts ir zemāks par 40%, tas netiek izteikts atbilstoši EVKP līmeņiem, bet tikai procentos.

Skolēni zemākos rezultātus tāpat kā iepriekšējos gados uzrādīja matemātikā, vidēji valstī sasniedzot 34,9%, kas ir par 1,3 procentpunktu mazāk nekā pirms gada. Latviešu valodā skolēni vidēji uzrādījuši 50,9% augstu rezultātu, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāks, salīdzinot ar pagājušo mācību gadu. Arī angļu valodas eksāmenā šogad vidējais rezultāts krities par 1,3 procentpunktiem, sasniedzot 59,7%. Vidējais rezultāts samazinājies arī vācu valodas eksāmenā - par 4,3 procentpunktiem, uzrādīts 60,9% rezultāts.

Citos svešvalodu eksāmenos – krievu valodā un franču valodā – skolēniem izdevies savas sekmes uzlabot. Turpināja kristies arī vidējais rezultāts vēsturē -par 0,4 procentpunktiem, vidējais sniegums vēstures eksāmenā bija 41,5%.

Pretēja situācija vērojama fizikā, ķīmijā un bioloģijā, kur vidējais rezultāts nedaudz kāpis. Bioloģijas eksāmenā vidēji uzrādīja 63,7% augstu rezultātu (+0,4 procentpunkti), fizikā – 49,9% (+0,3 procentpunkti), bet ķīmijā – 63,1% (+1,6 procentpunkti).

Eksāmenus matemātikā un latviešu valodā kārtoja nedaudz vairāk nekā 13 300 skolēnu. Angļu valodu kārtot bija izvēlējušies gandrīz 12 000 skolēnu, krievu valodu – aptuveni 2300 skolēnu, vācu valodu – 86 skolēni, bet franču valodu – 33 skolēni. VISC kopumā  izsniedza 18 278 centralizēto eksāmenu sertifikātus.

 

LU

Arī LU

Augstskolu starptautiskajā topā savu pozīciju saglabājusi Latvijas Universitāte (LU), kura šoreiz palikusi 701.-750.vietā. Iepriekšējos gados LU reitingā ierindojās 701.-800.vietā, savukārt 2016.gadā LU reitingā pakāpusies līdz 651.-700.vietai.

Reitingā iekļūstot divām Latvijas augstskolām, palielinājusies arī Baltijas valstu augstskolu pārstāvniecība topā, pieaugot līdz astoņām augstākās izglītības iestādēm.

Igaunija reitingā pārstāvēta ar divām augstskolām – Tartu Universitāte pasaules labāko augstskolu vidū ierindojās augstajā 314.vietā, piecos gados pakāpjoties no 501.vietas. Gada laikā šī augstskola spējusi pakāpties no 347.pozīcijas. Tallinas Tehnoloģiju institūts nemainīgi atrodas 601.-650.pozīcijā.

Reitingā iekļautas vēl arī četras Lietuvas augstākās izglītības iestādes, pusei no kurām izdevās uzlabot savu vietu starptautiskajā reitingā. Viļņas Universitāte, kas pērn reitingā bija 481.-490.vietā, šoreiz pakāpusies līdz 401.-410.vietai. Arī Viļņas Ģedimina Tehniskā universitāte no 701.-750.vietas pacēlusies uz 551.-600.vietu. Kauņas Tehnoloģiju universitāte saglabājusi 701.-750.vietu, taču Vitauta Dižā universitāte gada laikā no 701.-800.pozīcijas nokritusi līdz 801.-1000.vietai. “QS” zvaigznes piešķirtas divām no Lietuvas augstskolām – Viļņas Ģedimina Tehniskajai universitātei un Vitauta Dižā universitātei.

Pirmais reitinga trijnieks kopš pagājušā gada palicis nemainīgs – pirmajā vietā ir Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts, otrajā vietā – Stenforda Universitāte, bet trešajā vietā – Hārvarda Universitāte. Visas šīs augstskolas atrodas ASV. Pirmajā reitinga desmitniekā ierindojušās augstskolas no ASV, Lielbritānijas un Šveices. “QS World University Rankings” tiek veidots kopš 2004.gada.

 

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) «QS World University Rankings 2018» iekļuvusi augstajā 651. – 700. vietā, un šis rādītājs liecina, ka RTU ir starp 2,5% labāko pasaules universitāšu. RTU reitingā ieņem augstāko vietu no Latvijas augstskolām. Īpaši augsti novērtēta universitātes reputācija darba devēju vidū – pēc šī kritērija RTU atzīta par 193. labāko pasaulē.

RTU akadēmiķis Leonīds Ribickis: «RTU iekļaušana 700 pasaules labāko universitāšu vidū parāda RTU straujo attīstību. RTU reitingā ierindota starp 200 labākajām universitātēm pasaulē darba devēju reputācijas kritērijā, un tas apliecina, ka Latvijas un ārvalstu darba devēji augstu vērtē RTU sagatavoto inženierzinātņu speciālistu kvalitāti. Pasaules vadošie augstskolu reitingi, piemēram, «QS World University Rankings» un «Times Higher Education» ir laba mēraukla tam, kuras universitātes Latvijā ir starptautiski konkurētspējīgas un kuras nav.»

Reitingā iekļautās 980 augstskolas izvērtētas pēc sešiem kritērijiem – akadēmiskās reputācijas, darba devēju reputācijas, citējamības, studentu un akadēmiskā personāla attiecības, kā arī ārzemju studentu un ārzemju mācībspēku īpatsvara. Trijos kritērijos – ārzemju studentu, ārzemju mācībspēku īpatsvara un darba devēju reputācijas – RTU ir uzrādījusi labākos rezultātus Latvijas līmenī. Saskaņā ar darba devēju viedokli Latvijā un starptautiski RTU tiek ierindota augstajā 193. vietā pasaulē. No Latvijas reitingā iekļauta arī Latvijas Universitāte, kura ieņem 701. – 750. vietu.

Akadēmiskās un darba devēju reputācijas izvērtējums izveidots, balstoties plašās starptautiskās aptaujās – viedokli par RTU izteikuši ne vien Latvijas, bet arī citu valstu darba devēji un akadēmiķi. Augstskolu sniegums pārējos četros kritērijos izvērtēts, balstoties to sniegtajos datos, kuri pārbaudīti pēc starptautiski pieejamās informācijas.

Topa pirmajā vietā ir Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts, otrajā – Stenforda Universitāte, bet trešajā – Hārvarda Universitāte.

RTU iekļauta «The Times Higher Education World University Rankings», «QS Stars», «U-Multirank» un «Green Metric» starptautiskos augstskolu reitingos, un tajos sevišķi augstu novērtēta RTU absolventu nodarbinātība, sadarbība ar uzņēmējiem, internacionalizācija.

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma