Latvijas skolēnu zināšanas matemātikā augstākas kā vidēji OECD, bet lasīšanā atpaliek

Latvijas Universitātes tika prezentēti OECD "PISA 2018" Latvijas rezultāti. Ar šo vērtēšanas programmu ik pēc trim gadiem tiek vērtēta 15 gadus vecu skolēnu kompetence lasīšanā, matemātikā, dabaszinātnēs un vēl citās jomās plašā skolēna, skolas, izglītības sistēmas raksturlielumu kontekstā.

Latvijas Universitātes Izglītības un pētniecības institūta vadošais pētnieks Andris Kangro uzsvēra, ka, analizējot dažādu starptautisku pētījumu datus, parādās tendence, ka Latvijas skolēni ir labāki sākumskolā, tad kļūst "mazliet sliktāki" pamatskolā un vēl sliktāki vidusskolā. Viņaprāt, lai izprastu korelāciju, ir nepieciešams pētījums par skolēnu motivāciju mācīties.

Kā liecina "OECD PISA 2018" pētījuma rezultāti, tad matemātikas zināšanas Latvijas skolēniem ir augstākas par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidējo līmeni.  Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi matemātikā ir novērtēti ar 496 punktiem (OECD valstu vidējais līmenis 489 punkti). Visaugstākie skolēnu vidējie sasniegumi matemātikā ir skolēniem Ķīnā - 591 punkts, Igaunijā - 523 punkti. Latvijā ir ievērojami mazāk skolēnu ar zemiem sasniegumiem matemātikā nekā OECD valstīs vidēji. Latvijā šo skolēnu skaits ir 17,3%, turpretī OECD vidēji - 23,9%.

Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi dabaszinātnēs atbilst OECD valstu vidējam rezultātam un skolēnu kompetence nav mainījusies visos pēdējos trīs "PISA" ciklos un ilgtermiņā dabaszinātņu zināšanu kvalitātes līmenis ir labs un stabils.

 

Skolu reitingi

Draudzīgā aicinājuma fonda reitingā vietas noteiktas, ņemot vērā centralizēto eksāmenu rezultātus piecos mācību priekšmetos - latviešu valodā, matemātikā, angļu valodā, dabas zinībās (bioloģija, fizika, ķīmija) un vēsturē.

Ģimnāziju grupā līderes ir Rīgas centra skolas: Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, Rīgas Valsts 2. ģimnāzija un Rīgas Valsts 3. ģimnāzija. Tālāk seko Cēsu Valsts ģimnāzija, Āgenskalna Valsts ģimnāzija, Siguldas Valsts ģimnāzija, Daugavpils Valsts ģimnāzija, Valmieras Valsts ģimnāzija un Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzija, Madonas Valsts ģimnāzija. Kā absolūti labākā šajā grupā novērtēta Rīgas Valsts 1. ģimnāzija.

Pilsētu vidusskolu grupas galvgalī ir Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskola, Daugavpils Krievu vidusskola - licejs, Rīgas 64. vidusskola, Rīgas Centra humanitārā vidusskola, Rīgas 94. vidusskola, Olaines 1. vidusskola, Rīgas 49. vidusskola, Kārsavas vidusskola, Daugavpils 3. vidusskola, Rīgas Franču licejs, Līvānu 1. vidusskola.

Lauku vidusskolu grupā pirmajā vietā ir Daugavpils novada Vaboles vidusskola. Aiz tās sarindojas Ugāles, Saldus novada pašvaldības Druvas, Ādažu, Ezernieku, Ciblas, Pilsrundāles, Babītes, Ērgļu, Mārupes vidusskola.

Skolotājs

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieku unpētījums sniedz ieskatu kā, mainoties valsts iekārtai un demokratizējoties sabiedrībai, mainās skolotāja loma un pienākumi, kā norisinās pāreja no autoritatīvas pedagoģijas uz līdzvērtīgās skolotāju, skolēnu un vecāku attiecībās balstītu sadarbību. Pētījuma atziņas apkopotas zinātniskajā monogrāfijā «Skolotāju profesionālā identitāte».

Monogrāfijas autoru kolektīvs ir seši pedagoģijas pētnieki no Latvijas un Krievijas augstskolām, un tajā, balstoties uz abās valstīs veiktu skolotāju aptauju rezultātiem, autori izstrādājuši skolotāja profesionālās identitātes strukturāli saturisko modeli. Šāda modeļa izveidošana pētniecības vajadzībām nepieciešama, jo skolotāju profesionālajai identitātei nav stabilas struktūras – tā ir ļoti daudzpusīga un iekļauj dažādās pedagoga lomas un funkcijas, kā arī vērtības, kas laika gaitā mainās. Pētnieki aplūko sešus skolotāju profesijas aspektus – profesijas filozofiju, profesionālās zināšanas, profesionālās lomas, profesionālo attieksmi pret darbu, mijiedarbību ar kolēģiem un profesijas pārstāvniecības uzvedību.

Aptauju, kas Rīgas skolās atkārtotas pēc vairākiem gadiem, rezultāti atklāj, ka profesijas «plusu» skaits pārsniedz «mīnusu» skaitu un skolotājiem ir stabila profesionālā pašapziņa. Analizējot pedagogu vērtību struktūru, profesijas kā misijas izpratne pēdējo gadu laikā ir samazinājusies, un tas, iespējams, saistīts ar pedagoga kā profesijas prestiža samazināšanos. Tāpat ir novērots pedagogu intereses kritums par saskarsmi ar skolēniem, skolotājiem priekšplānā izvirzot savu personības attīstību.

«Mūsdienās skolotāja tēls sabiedrībā mainās, ne vienmēr pozitīvi, nemitīgi paplašinās tā funkcijas. Skolotājs mūsdienās ir zināšanu treneris, bērnu uzraugs, izklaidētājs, sociālais terapeits, kam jāsaved kārtībā tas, ko nav veikusi ģimene. Valsts ierēdņi diktē, kā skolotājam jāstrādā, kāds saturs ir jāliek izglītības un audzināšanas pamatā,» norādīts pētījumā.

Monogrāfija paredzēta pedagoģijas un psiholoģijas pētniekiem un praktiķiem, izglītības jomas vadītājiem, studentiem ‒ topošajiem skolotājiem un to klajā laiž RTU Izdevniecība.

No reitingi.lv

Konference „Profesionālā izglītība Latvijā”

RVT 100

Profesionālās izglītības jomā notiek saturiskas un organizatoriskas pārmaiņas. Apspriest to pilnveides un tālākas attīstības iespējas bija Rīgas valsts tehnikuma 100 gadu jubilejai veltītās konferences mērķis. Kompetence profesionālajā izglītībā definējama kā pierādīta spēja izmantot zināšanas, personīgās, sociālās un/vai metodoloģiskās prasmes darba un mācību situācijās un profesionālajā un personīgajā attīstībā. Konferences organizēšanās sadarbības partneris bija Latvijas Izglītības fonds (LIF).

Par PIKC “Rīgas Valsts tehnikuma attīstības stratēģiju un tās īstenošanu konferencē ziņoja direktore Dagnija Vanaga. Stratēģijas īstenošana pamatā atbilst iecerētajam, veiksmīgi tiek pilnveidota mācību tehniskā un tehnoloģiskā bāze.

Profesionālās un pieaugušo izglītības aktualitātes savā ziņojumā akcentēja Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktore Rūta Gintaute-Marihina. Valstī izveidotas 15 nozaru kartes, izstrādāti 162 profesiju standarti, ieviestas 59 modulārās izglītības programmas, māčibu procesā tiek izmantotas stimulatoru iekārtas un digitālie mācību līdzekļi, profesionāli pilnveidojušies uzņēmumu prakšu vadītāji.

Normunda Ozola - Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vecākā ekonomista - referāts bija veltīts profesionālās izglītības nozīmei Latvijas darba tirgū, kāda ir esošā  situācija un kādi var būt nākotnes izaicinājumi. Valsti ir izteikts darba roku trūkums nozarēs ar augstu vidējo kvalifikāciju. Nepietiekošs skaists jauniešu izvēlas turpināt mācības profesionālajā izglītība, bet no tiem, kas uzsāk mācības, aptuveni trešdaļa neiegūst kvalifikāciju.

Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imnats Lipskis informēja par aktualitātēm bezdarbnieku pārkvalificēšanā un prasmju pilnveides īstenošanā.

Ekonomika doktore, Jēkabpils Agrobiznesa koledžas lektore Ingrīda Veipa izklāstīja iespējamo risinājumu kā piesaistīt jaunos speciālistus Latvijas reģioniem un kāda šajā procesā ir profesionālās izglītības iestādes loma.

Lāsmas Balceraites - Rīgas Valsts tehnikuma Komerczinību un ekonomikas vispārizglītojošo un profesionālo mācību priekšmetu metodiskās komisijas vadītājas - ziņojums bija veltīts profesionālās izglītības izaicinājumiem 21. gadsimtā, uzverot katra personīgās atbildības nozīmīgumu.

Rīgas Valsts tehnikums psiholoģe Zaiga Kriķe un pedagogs Rebeka Grīnfelde emocionāli un atraktīvi izklāstīja pedagoģiskos un psiholoģiskos aspektus dialoga veidošanā starp pedagogu un post Milenium paaudzi. Autores uzskatīja, ka paaudžu nomaiņa ir norma, ka jāpielāgo metodes, pedagogam jābūt spilgtam un jāatklāj spilgtie, jāsaskata jēga un jāpalīdz ieraudzīt jēgu, jāpieņem citi un tad pedagogs būs pieņemts.

Vēl ziņojumus sniedza Nodarbinātības valsts aģentūras speciāliste Edīte Bratka par aģentūras organizētajiem apmācības pasākumiem, SIA „AC Konsultācijas” projekta direktors Artūrs Caune par darba vidē mācībām un veiktajiem pētījumiem un Latvijas Darba devēju konfederācijas projekta vadītāja Jolanta Vjakse par darba vidē balstītu mācību un mācību prakšu īstenošanas iespējām.

Konferenci vadīja un sarunas aktivizēja LIF valdes loceklis, ekonomikas doktors, profesors Jānis Ēriks Niedrītis.

 

Atklāj savu talantu

Datorgrafikas dizainere Katrīna Elizabete Sīle jau trešo gadu pēc kārtas ir izvēlēta par Latvijas vēstnesi 2019. gada Eiropas profesionālo prasmju nedēļā, kas norisināsies no 14. līdz 18. oktobrim. Šajā Eiropas Komisijas organizētajā nedēļā visā Eiropas Savienībā notiks simtiem pasākumu, lai parādītu, kādas priekšrocības profesionālā izglītība un apmācība sniedz cilvēkiem jebkurā vecumā. Kampaņas sauklis ir "Atklāj savu talantu!", bet tās temats šogad – "Profesionālā izglītība un apmācība visiem – iemaņas uz mūžu". Katrīnas Elizabetes Sīles mērķis ir parādīt, ka profesionālā izglītība un apmācība – tā ir gudra izvēle, kuras rezultāts ir augstvērtīgas darba vietas un palielināta nodarbinātība.

Latvijas pārstāve ir viena no vēstnešu grupas no ES dalībvalstīm, kas ir brīvprātīgi piekrituši informēt iedzīvotājus par profesionālo izglītību un apmācību savās valstīs. Eiropas Komisija un valsts institūcijas šim uzdevumam ir izvēlējušies Katrīnu Elizabeti Sīli, ņemot vērā viņas profesionālos sasniegumus, pieredzi un iedvesmojošo personību. Jaunā grafiskā dizainere ir ieguvusi Ekselences medaļu un titulu “Best of Nation” starptautiskā jauno profesionāļu meistarības konkursā “WorldSkills 2017”, kā arī piedalījās jauniešu profesionālās meistarības konkursā “EuroSkills Budapest 2018”. Elizabete Sīle absolvējusi Rīgas valsts tehnikumu.

Pērn 3. Eiropas profesionālo prasmju nedēļas laikā 45 valstīs notika vairāk nekā 1800 pasākumu. Sagaidāms, ka 2019. gadā šī nedēļa piesaistīs vēl vairāk interesentu. Pagājušajā gadā kampaņa sociālajos tīklos sasniedza vairāk nekā 34 miljonus iedzīvotāju.

Np reitingi.lv

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma