2018 reitingi

„Times Higher Education” universitāšu reitingā jau otro gadu pēc kārtas izveidots universitāšu reitings tā sauktajām „jaunās ekonomikas valstīm”. Reitingā tāpat kā „Times Higher Education” pasaules universitāšu reitingā iekļuvusi Latvijas Universitāte (LU) un Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU).

Īpaši pieminēta Latvija un RTU, norādot, ka tai izdevies salīdzinoši straujš izrāviens. RTU esot uzlabojusi gan savu darbību pētniecības jomā, gan palielinājusi citēto publikāciju skaitu, gan uzlabojusi sadarbību ar uzņēmējiem un vairojusi savu starptautisko nozīmi. RTU reitingā ierindota 196. vietā, bet pērn bija grupā no 251. līdz 300 vietai. LU palikusi tajā pašā grupā kur pagājušā gadā (251-300 vietā.

Kopumā reitings liecina, ka Ķīna gūst panākumus arī augstākajā izglītībā. Reitingā pirmā ir Šanhajas, bet otrajā vietā ir Pekinas Universitāte. Visas pirmās četras reitinga vietas šogad aizņem Ķīnas universitātes. Piektajā vietā palikusi visaugstāk novērtētā Austrumeiropas augstskola – Lomonosova Maskavas Valsts universitāte, bet tai atkal seko trīs ķīniešu universitātes. Labāko desmitnieku noslēdz Keiptaunas universitāte Dienvidāfrikā un Taivānas nacionālā universitāte. Reitinga divdesmitniekā  vēl ir divas Krievijas universitātes, kā arī Brazīlijas, Indijas un citu Āzijas valstu augstskolas. 30. vietā šajā reitingā ierindojusies Igaunijas Tartu universitāte.

 

Promocijas darbu skaita kritums

Valsts Zinātniskās kvalifikācijas komisija (VZKK) 2018. gadā 9 sēdēs izskatīja 132 promocijas darbus, no tiem seši tika atgriezti promocijas padomei darba uzlabošanai, divi no tiem tika skatīti VZKK vēlreiz un virzīti aizstāvēšanai, 24 darbi atdoti promocijas padomēm ar lēmumu "var aizstāvēt pēc recenzijā minēto trūkumu novēršanas". Izskatīto promocijas darbu skaits turpina samazināties (2017. gadā - 148, 2016. gadā - 180 promocijas darbus, 2014. gadā - 270).

2018. gadā izskatītie promocijas darbi pa specialitātēm iedalās šādi (iekavās 2017. gadā izskatīto darbu skaits): bioloģija - 6  (5), būvzinātne - 6 (2), datorzinātne - 2 (3), ekonomika - 9 (10), vadībzinātne - 9 (19), elektronika un telekomunikācijas - 1 (3), enerģētika - 2 (5), elektrotehnika - 4 (1), farmācija - 1 (4), fizika - 9 (7), informācijas tehnoloģijas - 3 (4), tiesību zinātne - 8 (7), ķīmija un ķīmijas inženierzinātnes - 13 (10), lauksaimniecības zinātne - 3 (3), literatūrzinātne - 1 (2), folkloristika 2 (0), materiālzinātne - 1 (6), mākslas zinātne - 3 (2), matemātika - 0 (1), medicīna 12 (16), mehānika 1 (1), mašīnzinātne - 1 (1), mežzinātne - 2 (3), pārtikas zinātne - 5 (5), pedagoģija - 8 (8), psiholoģija - 3 (2), socioloģija un politikas zinātne - 0 (1), transports un satiksme - 3 (4), valodniecība - 4 (3), veterinārmedicīna - 3 (1), vides zinātne - 7 (6).

Augstskolas pēc izskatīto promocijas darbu skaita: LU - 46 (44), RTU - 32 (37), LLU - 16 (17), DU - 7 (10), RSU - 12 (17), RISEBA - 5 (3), Liepājas Universitāte - 3 (2), BA "Turība" - 3 (4), Latvijas Mākslas akadēmija - 1 (0), Latvijas Mūzikas akadēmija - 1 (0), Baltijas Starptautiskā akadēmija - 4 (6), TSI - 1 (2), Vidzemes augstskola - 1.

 

Izglītība 2019

Izglītības un zinātnes ministres amata kandidāte Ilga Šuplinska sola turpināt skolu tīkla reformu, gan iestājoties pret skolu "mehānisku slēgšanu".

I.Šuplinska pastāstīja, ka stājoties amatā, viņa vēlēsies saprast Izglītības un zinātnes ministrijas "smagnējamības mehānismu". Sadarbojoties ar dažādām ministrijām, viņa secinājusi, ka IZM jebkurš jautājums tiek risināts ievērojami ilgāk. "Pirmais darbs būtu pārskatīt IZM resursus un saprast, "kur ir āķis" - nepietiekams personāls, pārāk daudz personāla, vai arī esošie darbinieki nav vērsti uz rezultātu," teica politiķe.

Savā darbā I. Šuplinska plāno akcentēt un par prioritāti izvirzīt kvalitāti, pieejamību un konkurētspēju visos izglītības līmeņos, pārskatot arī pieaugušo izglītības sistēmu. I. Šuplinska atzina, ka patlaban pieaugušo izglītība ir samērā zemā līmenī, turklāt virkne "dažādu mistisku izglītības centru", viņasprāt, tikai apgūst Eiropas finansējumu, nevis nodrošina darbaspēka un tā ražīguma pieaugumu. Tāpat viņa atbalsta kompetenču pieeju skolās, tomēr ne tik pozitīvi aspekti ir saistīti ar skolotājiem, jo tieši viņiem biežāk trūkst atbalsta mehānismu.

Neizpalikšot arī jautājums par latgaliešu valodu un novadmācību, norādīja I. Šuplinska. Viņasprāt, Latvijā jau kādu laiku skolās "teju necik" tiek audzināta lepnuma sajūta par vietu, no kurienes nāk cilvēks.

Iepriekš sākto skolu tīkla reformu plānots turpināt. "Skolu reforma tiks turpināta. Administratīvi teritoriālā reforma briest un būs, tā pavilks skolu reformu plānu. Ir skaidrs, ka jādomā par infrastruktūras konsolidāciju un to, kā sadarboties. Skaidrs, ka darīšu visu, lai domātu un gādātu par kvalitāti un atbildību par to. Kvalitatīvajiem rādītājiem jābūt izšķirošiem," teica I. Šuplinska. Viņa norādīja, ka, nākot no Rēzeknes, viņa ļoti labi zinot reģionu specifiku, tāpēc noteikti nevarot būt tā, ka skolas kvalitātes kritējs ir skolēnu skaits vai tikai kvantitatīvs rezultāts.

Ministra amata kandidāte sola risināt arī zinātnes un pētniecības jomas problēmas, tostarp pievēršot uzmanību pētniecības rezultātu komercializācijai.

No LETA

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) nosaukusi 12 nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē 2018.gadā.

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra, Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskā universitātes pētnieku cilvēka šūnās atrastā neparastā DNS forma ar neparastu iepakojumu un genoma apkalpošanas funkciju.

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts pirmo reizi starpdisciplināri aplūkojis izcilā 18.gadsimta Baltijas vācu teologa un literāta Gotharda Frīdriha Stendera personību un darbību plašā Eiropas apgaismības kontekstā.

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta izdotais Arnolda Klotiņa darbs “Mūzika pēckara staļinismā: Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1944-1953”, kurā pirmo reizi pēc valsts neatkarības atjaunošanas sniegta aptveroša pēckara desmitgades (1944-1953) mūzikas norišu aina uz Latvijas PSR politisko un sabiedrisko kolīziju fona.

Jāņa Krastiņa grāmata “Jūgendstila arhitektūra Latvijā”, kurā pirmo reizi zinātniskajā apritē ievadīti jauni fakti par 20.gadsimta sākuma jūgendstila arhitektūras mantojuma vietu un nozīmi Latvijas mūsdienu kultūrvidē.

Teorētiskajā zinātnē  - LZA monogrāfija “Simtam pāri. Viedā Latvija”, kurā veikta mūsdienu ekonomikas un sabiedrības kompleksa izpēte un analizēti instrumenti viedās ekonomikas un sabiedrības attīstīšanai Latvijā.

Lietišķajā zinātnē:

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts izstrādājis jaunu energoefektīvu metodi ilgi spīdošo pārklājumu iegūšanai uz metāliem – izstrādāta jauna stroncija alumināta pārklājuma izveides metode uz alumīnija un iegūts pārklājums ar fosforiscentām īpašībām.

Latvijas Universitātes un SIA “Tilde” izstrādātā jaunā neironu mašīntulkošanas tehnoloģija.

Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes pētījums par perifērās inervācijas lomu ādas brūču dzīšanas procesā.

Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Funkcionālo materiālu tehnoloģiju zinātniskās laboratorijas un Tehniskās fizikas institūta izstrādātie konceptuāli jauni nanoģeneratori mehāniskās enerģijas pārvēršanai elektriskajā.

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra uz augu vīrusu bāzes izveidota

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes un Dārzkopības institūta ar zinātniskiem pētījumiem pamatota smiltsērkšķu ekstraktu izstrāde jaunlopu veselības uzlabošanai.

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta izstrādāts inovatīvs process multifunkcionāla nanoporaina oglekļa iegūšanai.

 

 

2019./2020. mācību gads.

Noteikts 2019./2020. mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiks un brīvdienu laikustām vispārējās izglītības iestādēm, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības programmas un vispārējās vidējās izglītības programmas.

Nākamais mācību gads visiem skolēniem sāksies 2019.gada 2.septembrī. 1.-8.klases un 10.-11.klases izglītojamiem mācību gads beigsies 2020.gada 29.maijā. Devītklasniekiem mācības beigsies 2020.gada 15.maijā, bet mācību gads - 2020.gada 12.jūnijā. Arī 12.klases izglītojamiem mācības beigsies 2020.gada 15.maijā, savukārt mācību gads noslēgsies 2020.gada 19.jūnijā.

Mācību gadu, kā ierasts, veidos divi semestri. Pirmais semestris ilgs no 2019.gada 2.septembra līdz 2019.gada 20.decembrim, savukārt otrais semestris ilgs līdz iepriekš norādītajiem mācību beigu termiņiem katrā no klašu grupām.

Mācību gadā izglītojamiem paredzēti vairāki brīvlaiki. Rudens brīvdienas ilgs no 2019.gada 21.oktobra līdz 25.oktobrim, ziemas brīvdienas - no 2019.gada 23.decembra līdz 2020.gada 3.janvārim, pavasara brīvdienas 1.-11.klases izglītojamiem - no 2020.gada 16.marta līdz 20.martam, bet 12.klases izglītojamiem - no 2020.gada 23.marta līdz 27.martam. Vasaras brīvlaikā 1.-8. un 10.-11.klases skolēniem ilgs no 2020.gada 1.jūnija līdz 31.augustam.

Noteikts, ka izglītības iestāde var patstāvīgi pieņemt lēmumu par vienu nedēļu ilgām papildu brīvdienām 1.klases izglītojamiem, tās organizējot otrajā semestrī, informē aģentūra LETA.

Ja mācību gada laikā iestājas ārkārtējas situācijas, kuras iepriekš nevar paredzēt un kuru izraisīto apstākļu dēļ ilgstoši (vismaz vienu nedēļu) nav iespējams nodrošināt mācību procesu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, izglītības iestādes dibinātājs, izvērtējot konkrētos ārkārtējās situācijas apstākļus, ir tiesīgs pieņemt lēmumu par mācību gada pagarinājumu 1.-8.klases un 10.-11.klases izglītojamiem.

 

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma