EKSĀMENS 12.klasei

No intervijas ar Latvijas izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēdētāju, Siguldas valsts ģimnāzijas direktoru Rūdolfu Kalvānu.

Jautājums: Arī 12. klasēm nevajadzēja kārtot eksāmenus?

Atbilde: Šajā situācijā ‒ jā! Un šādai nostājai bija arī liels atbalsts sabiedrībā. Šī sarežģītā plānošana arī to pierāda: maskas, iepirkumi, Valsts ugunsdzēsības dienesta iesaiste dezinfekcijas šķidrumu piegādē, mums jāpērk tūbiņas, salvetes, jāinstruē novērotāji, pašvaldības kolēģi, jādrukā materiāli, daudz kas jāpārmenedžē, "Rīgas satiksme", kas iesaistīta skolēnu vešanā uz skolu, ‒ tur jau var nojūgties! Ārprātīgs resurss! Šķiet, ka tas mums ir princips ‒ par katru cenu šo eksāmenu noturēt. Jautājums, vai tas ir labākais veids, kā sasniegt mērķi. Es saku ‒ nē.

Valdība atbalsta augstskolu pārvaldības reformu, tomēr vairākas organizācijas protestē, uzskatot, ka izmaiņas ir sasteigtas un  nedemokrātiskas.

Paredzēts, ka:

augstskolas iedalīs universitātēs, lietišķo zinātņu augstskolās un mākslas un kultūras augstskolās;

universitātē paredzēs 4000 studējošo, bet kritēriju nepiemēros, ja iestādei būs labi zinātniskie sasniegumi;

rektora amata kandidātus izraudzīsies augstskolas padome, bet ievēlēs senāts;

likvidēt Augstākās izglītības padomi.

Rektoru padome un citas organizācijas nosūtījušas vēstuli Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājai un 13. Saeimas deputātiem, aicinot neatbalstīt IZM piedāvāto juridiski nekorekto projektu, kas būtiski ierobežo augstskolu autonomiju, valsts augstskolās ieviešot politizētu, tiešu ministrijas pārvaldības sistēmu, tādējādi radot nopietnus draudus visas nozares pilnvērtīgai un ilgtspējīgai attīstībai.

Vēstulē teikts, ka likumprojekts virzīts ārkārtējās situācijas laikā, Covid-19 radīto sarežģīto faktisko un tiesisko apstākļu aizsegā, neievērojot Ministru kabineta kārtības rullī noteiktās saskaņošanas procedūras un izvairoties no demokrātiskā valstī pašsaprotamā varas dialoga ar sabiedrību. „IZM nav ņēmusi vērā daudzu jo daudzu valsts institūciju, nevalstisko organizāciju, sociālo un sadarbības partneru viedokļus, apsvērumus un priekšlikumus, kas balstās uz pozitīvo pieredzi un praksi, dodot priekšroku apšaubāmiem un līdz galam nepārdomātiem risinājumiem.

Nedemokrātiskā procedūrā ministrija ir radījusi likumprojektu, kas – tā vietā lai veicinātu sabiedrības iesaisti augstskolu pārvaldībā – augstskolās notiekošos procesus pakļauj ministrijas ierēdņu un politiķu tiešai kontrolei, būtiski ierobežojot augstskolas personāla (studentu, vispārējā un akadēmiskā) spēju ietekmēt un lemt par savu un augstskolas nākotni," norādīts vēstulē. Tās autori aicina Saeimu nodrošināt diskusijas, kurās nozares organizācijas var paust savu viedokli par likumprojektu, kas skar vairākus desmitus tūkstošus valsts augstskolu studentu un docētāju. "Aicinām Valsts prezidentu un Saeimas deputātus pielikt visas pūles, lai tiktu izstrādāts tāds augstākās izglītības pārvaldības modelis, kas ir sabiedrības interesēs un patiesi veicina izcilas augstākās izglītības sistēmas izveidi, kas, savukārt, sekmētu zinātnes, inovāciju un tautsaimniecības attīstību," teikts vēstulē.

Ministre I.Šuplinska Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" norādījusi, ka augstākās izglītības organizācijas ir kā politiskās partijas - sola, bet, kad kaut kas ir jādara, tad iestājas pret, negribot, lai kaut kas mainās.

Eiropas diena

Katru gadu 9. maijā visā Eiropā un arī vietām pasaulē, tiek atzīmēta Eiropas diena -  diena kad tiek svinēta Eiropas kopības sajūta un panāktais miers Eiropā. 2020. gadā, aprit 16 gadi kopš Latvija iestājās Eiropas Savienībā, to padarot par pilntiesīgu Eiropas daļu.

1950. gada 9. maijā Parīzē Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans, apzinoties trešā pasaules kara draudus, kas varētu aptvert visu Eiropu, starptautiskajai presei nolasīja deklarāciju, kurā Francija, Vācija un citas Eiropas valstis tika aicinātas apvienot savu ogļu un tērauda ražošanu, tādējādi ieliekot "pirmo pamatakmeni Eiropas Savienības izveidē". Viņš piedāvāja izveidot Eiropas iestādi, kuras pārraudzībā būtu ogļu un tērauda nozare, kas tolaik veidoja visas militārās varas pamatu. Šajā dienā sākās Eiropas projekts. Tāpēc arī ES valstu un valdību vadītāju augstākā līmeņa sanāksmē Milānā 1985.gadā tika pieņemts lēmums svinēt 9. maiju kā "Eiropas dienu". Laikā, kad visa pasaule cīnās ar COVID-19 pandēmiju, solidaritāte un savstarpējs atbalsts ir kļuvuši par Eiropas Savienības vadmotīvu. Eiropas diena iezīmē arī svarīgus Eiropas Savienības attīstības jautājumus. Svinot Eiropas dienu, paudīsim atzinības vārdus un cieņu visiem eiropiešiem, kas klātienē un attālināti cīnās, lai izvestu Eiropu no krīzes. Eiropas dienā atcerēsimies ES galvenās vērtības - mieru, brīvību, likuma varu, demokrātiju.

Atvadoties no Jāni Lūsi.

Mūžībā devies viens no visu laiku izcilākajiem Latvijas sportistiem, leģendārais šķēpmetējs Jānis Lūsis.

Jānis Lūsis bija izcilākais pagājušā gadsimta šķēpmetējs pasaulē. Viņam pieder pilns olimpisko medaļu komplekts - zelts 1968.gada olimpiskajās spēlēs, sudrabs 1972. gadā un bronza 1964. gadā. Četrkārtējs Eiropas čempions (1962, 1966, 1969, 1971). Divkārtējs Eiropas kausa izcīnās uzvarētāja (1965, 1967). Divas reizes labojis pasaules rekordu (1968, 1972). Divpadsmit reizes bijis PSRS čempions.

Desmit reizes atzīts par Latvijas gada populārāko sportistu (1962, 1963, 1065-1969, 1971-1973). Sporta žurnāls  „Trocs&Feld New”, sākot ar 1974. gadu, katru gadu publicē 10 labāko pasaules šķēpa metēju sarakstu un Jānis Lūsis kā pirmais bija nosaukta deviņu gadus (1963-1972, izņemot 1979). 1987.gadā "World Athletics" (iepriekš IAAF) viņu atzina par visu laiku izcilāko šķēpmetēju pasaulē. 2014.gadā uzņemts WA Slavas zālē par sevišķu ieguldījumu vieglatlētikas sportā. Jānis Lūsis apbalvota ar Latvijas Triju zvaigžņu ordeni. Saņēmi balvu par mūzā ieguldījumu sportā (2009).

Tagad abi atkal kopā - Valentīns Mazzālītis un Jānis Lūsis (grāmata "Lielais liktenis"_)

Grābeklis - turpinājums!

12. klases centralizētajiem eksāmeniem bija pieteikušies:

matemātikā 16 127;

latviešu valodā 15 922;

angļu valodā 14 149.

Neobligātajiem eksāmeniem 12. klases eksāmeniem bija pieteikušies:

vēsturē 6332;

bioloģijā 1706;

fizikā 1455;

ķīmijā 875.

VISC 2020. g. 15. janvāra dati

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma