LU

Arī LU

Augstskolu starptautiskajā topā savu pozīciju saglabājusi Latvijas Universitāte (LU), kura šoreiz palikusi 701.-750.vietā. Iepriekšējos gados LU reitingā ierindojās 701.-800.vietā, savukārt 2016.gadā LU reitingā pakāpusies līdz 651.-700.vietai.

Reitingā iekļūstot divām Latvijas augstskolām, palielinājusies arī Baltijas valstu augstskolu pārstāvniecība topā, pieaugot līdz astoņām augstākās izglītības iestādēm.

Igaunija reitingā pārstāvēta ar divām augstskolām – Tartu Universitāte pasaules labāko augstskolu vidū ierindojās augstajā 314.vietā, piecos gados pakāpjoties no 501.vietas. Gada laikā šī augstskola spējusi pakāpties no 347.pozīcijas. Tallinas Tehnoloģiju institūts nemainīgi atrodas 601.-650.pozīcijā.

Reitingā iekļautas vēl arī četras Lietuvas augstākās izglītības iestādes, pusei no kurām izdevās uzlabot savu vietu starptautiskajā reitingā. Viļņas Universitāte, kas pērn reitingā bija 481.-490.vietā, šoreiz pakāpusies līdz 401.-410.vietai. Arī Viļņas Ģedimina Tehniskā universitāte no 701.-750.vietas pacēlusies uz 551.-600.vietu. Kauņas Tehnoloģiju universitāte saglabājusi 701.-750.vietu, taču Vitauta Dižā universitāte gada laikā no 701.-800.pozīcijas nokritusi līdz 801.-1000.vietai. “QS” zvaigznes piešķirtas divām no Lietuvas augstskolām – Viļņas Ģedimina Tehniskajai universitātei un Vitauta Dižā universitātei.

Pirmais reitinga trijnieks kopš pagājušā gada palicis nemainīgs – pirmajā vietā ir Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts, otrajā vietā – Stenforda Universitāte, bet trešajā vietā – Hārvarda Universitāte. Visas šīs augstskolas atrodas ASV. Pirmajā reitinga desmitniekā ierindojušās augstskolas no ASV, Lielbritānijas un Šveices. “QS World University Rankings” tiek veidots kopš 2004.gada.

 

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) «QS World University Rankings 2018» iekļuvusi augstajā 651. – 700. vietā, un šis rādītājs liecina, ka RTU ir starp 2,5% labāko pasaules universitāšu. RTU reitingā ieņem augstāko vietu no Latvijas augstskolām. Īpaši augsti novērtēta universitātes reputācija darba devēju vidū – pēc šī kritērija RTU atzīta par 193. labāko pasaulē.

RTU akadēmiķis Leonīds Ribickis: «RTU iekļaušana 700 pasaules labāko universitāšu vidū parāda RTU straujo attīstību. RTU reitingā ierindota starp 200 labākajām universitātēm pasaulē darba devēju reputācijas kritērijā, un tas apliecina, ka Latvijas un ārvalstu darba devēji augstu vērtē RTU sagatavoto inženierzinātņu speciālistu kvalitāti. Pasaules vadošie augstskolu reitingi, piemēram, «QS World University Rankings» un «Times Higher Education» ir laba mēraukla tam, kuras universitātes Latvijā ir starptautiski konkurētspējīgas un kuras nav.»

Reitingā iekļautās 980 augstskolas izvērtētas pēc sešiem kritērijiem – akadēmiskās reputācijas, darba devēju reputācijas, citējamības, studentu un akadēmiskā personāla attiecības, kā arī ārzemju studentu un ārzemju mācībspēku īpatsvara. Trijos kritērijos – ārzemju studentu, ārzemju mācībspēku īpatsvara un darba devēju reputācijas – RTU ir uzrādījusi labākos rezultātus Latvijas līmenī. Saskaņā ar darba devēju viedokli Latvijā un starptautiski RTU tiek ierindota augstajā 193. vietā pasaulē. No Latvijas reitingā iekļauta arī Latvijas Universitāte, kura ieņem 701. – 750. vietu.

Akadēmiskās un darba devēju reputācijas izvērtējums izveidots, balstoties plašās starptautiskās aptaujās – viedokli par RTU izteikuši ne vien Latvijas, bet arī citu valstu darba devēji un akadēmiķi. Augstskolu sniegums pārējos četros kritērijos izvērtēts, balstoties to sniegtajos datos, kuri pārbaudīti pēc starptautiski pieejamās informācijas.

Topa pirmajā vietā ir Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts, otrajā – Stenforda Universitāte, bet trešajā – Hārvarda Universitāte.

RTU iekļauta «The Times Higher Education World University Rankings», «QS Stars», «U-Multirank» un «Green Metric» starptautiskos augstskolu reitingos, un tajos sevišķi augstu novērtēta RTU absolventu nodarbinātība, sadarbība ar uzņēmējiem, internacionalizācija.

Eižena Āriņa balva

Par nozīmīgu teorētisku ieguldījumu Latvijas datorzinātnes attīstībā Eižena Āriņa balvai datorikā 2017 saņēma Rīgas Tehniskās universitātes profesors, Modelēšanas un imitācijas katedras vadītājs Dr. habil. sc. ing., Prof. Jurijs Merkurjevs, bet par praktisku ieguldījumu datorikā apbalvots tika Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta (LU MII) vadošais pētnieks Dr.dat., Prof. Guntis Bārzdiņš.

Profesora Eižena Āriņa balvu datorikā pasniedz uzņēmums Exigen Services Latvia, Latvijas Zinātņu akadēmija un Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonds. Balva tiek pasniegta par praktisku ieguldījumu datorikā, izstrādājot un ieviešot novatoriskus un sabiedrībai aktuālus IT risinājumus, vai par nozīmīgu teorētisku ieguldījumu Latvijas datorzinātnes attīstībā.

Atzinības rakstus par teorētisku ieguldījumu Latvijas datorzinātnes attīstībā saņēma Latvijas Universitātes docents Aleksandrs Belovs, kā arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes, ITF profesors, vadošais pētnieks Pēteris Rivža.  .

Atzinības rakstus par praktisku ieguldījumu datorikā saņēma “BT1” projekta “RIGA COMM” vadītājs Andris Breške un SIA “Custom 3D Tech” tehniskais ortopēds – 3D dizaineris Fricis Pirtnieks.

Ar visiem finālistiem var iepazīties Eižena Āriņa balvas datorikā mājaslapā. Latvijas datorzinātnes pamatlicēja profesora Eižena Āriņa balva datorikā tiek pasniegta Latvijas IT nozares profesionāļiem un zinātniekiem par ieguldījumu Latvijas informātikas attīstībā. Tas ir augstākais individuālo sasniegumu novērtējums Latvijas IT nozarē.

Balva tiek piešķirta kopš 2000. gada, un to var iegūt vienu reizi mūžā. Līdz 2009.gadam balvas pasniegšanu organizēja Latvijas Izglītības fonds. Balvu laureāti: 1999. g. — J. Bārzdiņš, A. Anspoks, 2000. g. — J. Osis, M. Treimanis, 2001. g. — L. Niceckis, A. Vasiļjevs, 2002. g. — I. Kabaškins, A. Brūvelis, 2003. g. — J. Bičevskis, E. Karnītis, 2005. g. — P. Rivža, A. Virtmanis, 2007.g. — I. Ilziņa; 2008.g. - Ļ.Kacnelsons (ASV).

Augstskolu reforma?

"Mums ir 17 valsts augstskolas un gandrīz tik pat privātās augstskolas, kas ar tik mazu iedzīvotāju skaitu un vecuma struktūru ir absurdi," uzsvēra K.Šadurskis. Pēc izglītības un zinātnes ministra domām Latvijā kopumā būtu jābūt sešām līdz septiņām augstskolām. Viņš norādīja uz grūtībām Latvijā veikt reformas augstākajā izglītībā, kā piemēru minot problēmas ar Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas pievienošanu Latvijas Universitātei. "Jebkurš solis uz konsolidāciju augstākajā izglītībā ir grūts, sevišķi, ja atceramies mēģinājumu reorganizēt vienu augstskolu," piebilda ministrs.

K.Šadurskis pauda pārliecību, ka augstskolām nepieciešams vairāk sadarboties, kā arī jāveicina starptautiskā sadarbība. Savukārt, runājot par investīcijām augstākajā izglītībā un pētniecībā, izglītības un zinātnes ministrs ir pārliecināts, ka līdzekļi jāiegulda tajās jomās, kurās Latvija ir unikāla.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektora vietnieks attīstības jautājumos Artūrs Zeps pauda pārliecību, ka Latvijai piemērots augstskolu skaits būtu astoņas. Tāpat A.Zeps norādīja, ka visas augstskolas būtu jāpakļauj vienai ministrijai, nevis vairākām, kā tas ir patlaban. A.Zeps aicināja atcelt valdības apņemšanos neveikt augstskolu konsolidāciju līdz 2020.gadam, turpretī K.Šadurskis ironizēja, ka tas nebūtu iespējams, jo viņš šo solījumu ir "parakstījis ar savām asinīm".

Pēc A.Zepa domām, jānodrošina arī ciešāka sasaiste starp vidējo un augstāko izglītību, jo patlaban vidējā izglītība nenodrošina pietiekamas zināšanas, lai sāktu studijas augstskolā. RTU pārstāvis piebilda, ka vidējā izglītībā nepieciešams uzlabot zināšanu līmeni tādās jomās kā fizika, ķīmija un inženierzinātnes. ĀIPL pozīcijas uzmetumā par nostāju attiecībā uz augstākās izglītības politiku uzsvērts, ka Latvijā būtu nepieciešams sākt jaunu posmu Latvijas izglītības sistēmas modernizācijā.

ĀIPL lielākās bažas joprojām saistītas ar darbaspēka pieejamību Latvijā, un tādējādi arī ilgtermiņa mērķi nav mainījušies. Lai sasniegtu mērķus, padome ierosina sākt jaunu posmu Latvijas izglītības sistēmas modernizācijā, izmantojot jau izveidoto darba grupu, kurā apvienojušies labākie speciālisti pārmaiņu vadībā un izglītības jomā. Padome aicina Latvijas augstākā līmeņa amatpersonas formulēt savu redzējumu par izglītības sistēmu kopumā, jo tam ir būtiska nozīme, lai varētu īstenot nepieciešamās pārmaiņas un uzlabojumus.

Padomē skaidroja, ka Latvijas demogrāfiskā situācija liecina par to, ka sarūkošais iedzīvotāju skaits ietekmē izglītības sistēmu - mazāk ieinteresētu studentu un pasniedzēju. Padomes ieskatā pastāv cieša saikne starp augstākās izglītības internacionalizāciju un starptautisko konkurētspēju. Līdz ar to par Latvijas augstākās izglītības attīstības prioritāti būtu jākļūst augstākās izglītības atvērtības starptautiskai sabiedrībai un zinātības apmaiņai veicināšana.

Augstākās izglītības kvalitāte, kā norādīja padomē, ir cieši saistīta ar akadēmiskā personāla kvalifikāciju un zinātnisko darbību, kas nepietiekamā finansējuma dēļ piedzīvo lejupslīdi. Tādējādi šajā ziņā augstākās izglītības iestāžu personāla vēlēšanām vajadzētu būt pilnīgi neatkarīgām no latviešu valodas zināšanu līmeņa, pārliecināta padome.

Investoru padomes vērtējumā Latvijas augstākās izglītības sistēma ir pārāk sadrumstalota, par ko ik gadu liecina augošā disproporcija, proti, studentu skaits samazinās, bet augstskolu un studiju programmu skaits aug. Savukārt augstākās izglītības iestāžu sadrumstalotība noved pie resursu sadrumstalotības, nepietiekamas dalīšanās resursos un studiju programmu dublēšanās bez skaidri noteiktiem studiju mērķiem un rezultātiem.

No LETA materiāliem

 

LADO

20. maijā 85 jaunie programmētāji pierādīja savas zināšanas Latvijas 2. atklātās datorikas olimpiādes finālā, ko organizēja Tehniskās jaunrades nams „Annas 2”. Par iespēju nokļūt finālā, kas norisinājās Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātē, sacentās 147 otro līdz devīto klašu skolēni no visas Latvijas, neklātienē pildot 1. kārtas uzdevumus.

Finālisti uz olimpiādi bija mērojuši ceļu no Jēkabpils, Daugavpils, Siguldas, Ventspils, Liepājas, Talsiem, Tukuma, Jelgavas, Rīgas un citām tuvām un tālām Latvijas apdzīvotām vietām, lai risinātu programmēšanas uzdevumus, kuru tēma šogad bija ”Mākslīgais intelekts”.  Visām vecuma grupām vismaz viens uzdevums bija saistīts ar "loģiski domājoša" algoritma radīšanu. Piemēram, spēles “NIM” versija pret “gudru” datoru, kurš vienmēr uzvar, vai arī spēle “Akmens, šķēres, papīrīt's”, kurā dators izdara gājienus, balstoties uz pretinieka līdz šim izdarītajām izvēlēm, kā arī dators, ar kuru var sarunāties.

Vecākajā grupā uzdevumu risināšana vislabāk veicās Dzintaram Klušam no Iļģuciema vidusskolas un Ingum Smotrovam no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas. Vidējā vecuma grupā uzvarētāji bija Matīss Kristiņš no TJN „Annas 2” un Sandijs Rakstiņš no Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskolas. Savukārt jaunākajā grupā vislabākos rezultātus sasniedza Mikus Felcs no TJN “Annas 2” un Kārlis Lielmanis no Laurenču sākumskolas.

Godalgoto vietu ieguvējus ar naudas balvām nodrošināja „Latvijas Izglītības fonds”, pirmajai vietai piešķirot 100 eiro, otrajai vietai – 50 eiro un trešajai – 25 eiro. Rezultatīvākie dalībnieki katrs saņēma arī konfigurējamu ekrānu "Displio" no "Draugiem group". Visi olimpiādes dalībnieki saņēma pateicības par piedalīšanos un piemiņas medaļas. Arī pedagogu, kas gatavoja dalībniekus olimpiādei, darbs tika atzinīgi novērtēts ar pateicībām.

Šī gada datorikas olimpiādē piedalījās 38 meitenes. Augstāko rezultātu ieguvējām katrā vecuma grupā - Martai Teivānei, Ramonai Poreiterei un Rasmai Sandrai Knipšei - dalīto pakalpojumu centrs „Tele2 Shared Service Center" (Tele2 SSC) pasniedza specbalvas, lai motivētu meitenes turpināt apgūt programmēšanu. Tele2 SSC vēlas iedrošināt un ieinteresēt bērnus un jauniešus nodarboties ar informācijas tehnoloģijām, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai nozarē valdītu līdzsvars starp sieviešu un vīriešu pārstāvniecību.

Kamēr notika iesniegto darbu vērtēšana, dalībnieki nogaršoja picērijas “PizzaTime” ceptās picas un klausījās lekciju “Automatizācija un mākslīgais intelekts”.

Pilnu rezultātu tabulu var atrast olimpiādes interneta vietnē www.lado

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma