Konkurss

Latviju pasaules mēroga jauno profesionāļu meistarības konkursā WorldSkills 2019, kurš no 22. līdz 27. augustam norisināsies Kazaņā, Krievijā, pārstāvēt dosies 7 jaunie profesionāļi:

  • skatlogu noformēšana - Luīze Mihailova, Liepājas Mākslas un dizaina vidusskolas absolvente;
  • grafikas dizains - Laine Zvirgzdiņa, Rīgas Valsts tehnikuma audzēkne;
  • ēdienu gatavošana - Nils Ģēvele, Mālpils Profesionālās vidusskolas absolvents;
  • restorāna pakalpojumi - Madara Miņina, Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma audzēkne;
  • elektriskās instalācijas - Vitālijs Voiskovičs, Rīgas Valsts tehnikuma absolvente;
  • mēbeļu galdniecība - Kristaps Eglītis, Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma audzēknis;
  • smago spēkratu remonts un apkope - Andis Kārkliņš, Priekuļu tehnikuma absolvents.

Lai iegūtu iespēju piedalīties konkursā WorldSkills 2019, jaunieši savas prasmes demonstrēja vispirms skolās, tad labākie no viņiem sacentās nacionālajā konkursā SkillsLatvia. Šogad konkursā WorldSkills 2019 piedalīsies ap 1500 jauno profesionāļu no 67 valstīm.

 

 

LI un LMA

Latvijas Universitāte un Latvijas Mākslas akadēmija ir iekļuvušas starp tām 114 augstākās izglītības iestādēm no 24 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kuras apstiprinātas dalībai Eiropas Universitāšu aliansēs. Tās veidotas, lai uzlabotu Eiropas augstākās izglītības kvalitāti un pievilcību un veicinātu sadarbību starp iestādēm, to studentiem un darbiniekiem.

Eiropas Komisija (EK) saņēma 54 pieteikumus, kurus izvērtēja 26 neatkarīgi ārējie eksperti, kuru vidū bija rektori, profesori un zinātnieki. Kopumā eksperti apstiprināja 17 Eiropas Universitāšu izveidi. Eiropas Universitātes ir starptautiskas alianses, kas apvieno augstākās izglītības iestādes no ES, kurām ir kopīga ilgtermiņa stratēģija un kuras sekmē Eiropas vērtību un identitātes iedzīvināšanu. Šī iniciatīva ir veidota, lai nozīmīgi stiprinātu studentu un mācībspēku mobilitāti un veicinātu Eiropas augstākās izglītības kvalitāti, iekļaušanu un konkurētspēju.

Eiropas Universitāšu alianšu izveidei pieteicās dažādas specializācijas augstākās izglītības institūcijas no visas Eiropas - sākot ar lietišķo zinātņu universitātēm, tehniskajām universitātēm un mākslas universitātēm, līdz aptverošām un uz zinātni orientētām universitātēm. Pirmajām 17 Eiropas universitātēm pieejamais budžets ir gandrīz 85 miljoni eiro. Katra alianse tuvāko 3 gadu laikā saņems līdz 5 miljoniem eiro, lai sāktu īstenot savus plānus un bruģētu ceļu citām Eiropas augstākās izglītības iestādēm. Eiropas Universitāšu sniegumu rūpīgi uzraudzīs EK.

Avots: Izglītības un zinātnes ministrija

 

Augsts reitings

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) starptautiskajā reitingā «Europe Teaching Rankings 2019» iekļauta 200+ labāko universitāšu grupā. Šis ir prestižās starptautiskās reitingu aģentūras THE (Times Higher Education) veidots reitings, kurā kā galvenais datu avots izmantotas studentu aptaujas, padziļināti izvērtējot divus kritērijus – mācīšanos un mācīšanu. RTU šajā reitingā iekļauta pirmo reizi.  Reitingā izmantota plaša studentu aptauja – pavisam izjautāti 125 000 studenti, viņu vidū arī RTU studenti. Aptaujās iekļautie jautājumi skaidro, kāda ir studentu iesaiste, sasniegumi, studiju vides daudzveidība un efektīvai mācīšanai pieejamie resursi.

Visaugstāk reitingā novērtēts RTU sniegums studentu iesaistē. Šajā kritērijā izvērtēta studentu iesaiste mācīšanās procesā, studentu savstarpējā mijiedarbība, tas, vai un cik lielā mērā students rekomendē savu augstskolu citiem, kā arī tas, kādu sasaisti studentiem ar darba tirgu nodrošina augstskola. Studentu iesaiste ir nozīmīgākais no visiem četriem reitingā kritērijiem, jo tā īpatsvars kopvērtējumā sniedz 35%. Augstu novērtēta arī RTU studiju vides daudzveidība, kurā analizēts dzimumu līdzsvars akadēmiskajā personālā, studentos, ārvalstu studentu īpatsvars, studentu dalība Erasmus+ mobilitātes programmā. Studiju vides daudzveidība veido 25% kopvērtējuma īpatsvara, bet pārējie divi kritēriji – studentu sasniegumu un efektīvai mācīšanai pieejamie resursi – katrs 20%.

No Latvijas augstskolām reitingā iekļauta arī Latvijas Universitāte (LU), kura tāpat kā RTU ierindojas 200+ augstskolu grupā. Trijos no četriem reitinga kritērijiem RTU rezultāti ir labāki nekā LU. Reitinga pirmajā vietā atrodas Oksfordas Universitāte, otrajā – Kembridžas Universitāte (abas no Apvienotās Karalistes), bet trešajā – Navarras Universitāte no Spānijas. Pavisam reitingā izvērtētas 258 Eiropas universitātes.

Latvijas skolotāji – gados vecāki nekā citās valstīs, bet ar misijas apziņu.

Pat 93 procentiem Latvijas skolotāju galvenā motivācija profesijas izvēlei bijusi vēlme gādāt par bērnu attīstību. Tas secināts, arī Latvijā veicot starptautisku mācīšanas un apguves pētījumu TALIS, ko īsteno Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD). Pētījums veikts, pagājušajā gadā aptaujājot skolotājus un skolu vadītājus.

No pētījuma datiem var secināt, ka Latvijas skolotāju vidējais vecums ir 48 gadi. Šis rādītājs ir augstāks nekā vidējais skolotāju vecums OECD valstīs un TALIS dalībvalstīs (valstīs, kas nav OECD sastāvā, bet piedalās pētījumā), kas ir 44 gadi. Turklāt vairāk nekā puse – 51% – Latvijas skolotāju ir vismaz 50 gadu veci, kamēr OECD vidēji šāda vecuma skolotāju ir tikai 34%.

Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūta direktors, profesors Andrejs Geske gan norāda: skolotāju vidējais vecums ir pieaudzis visās pētījumā iesaistītajās valstīs. Turklāt būtiski, ka nav saiknes starp skolotāju vecumu un skolēnu mācību sasniegumiem. Tas nozīmē, ka kvalitatīvi darīt savu darbu var arī gados veci skolotāji.

Tajā pašā laikā izglītības politikas veidotājiem ir jāapzinās, ka Latvijas skolās ir kritiski nepieciešami jauni skolotāji un tuvākajos desmit gados būtu jānomaina katrs otrais skolotājs.  Salīdzinot ar tuvākajām kaimiņvalstīm, redzams, ka Igaunijā un Lietuvā ir aptuveni tikpat daudz gados vecu skolotāju kā Latvijā, bet Somijā skolotāju virs 50 gadiem ir krietni mazāk.

Latvijas skolu direktoru vidējais vecums ir 54 gadi, bet pat ceturtdaļai skolu vadītāju ir vismaz 60 gadi. Lietuvā pirmspensijas un pensijas vecuma skolu direktoru ir vēl vairāk, kamēr Somijā – krietni mazāk. Vidēji OECD valstīs cienījama vecuma skolu direktoru ir salīdzinoši daudz: pat piektdaļai ir vismaz 60 gadi.Salīdzinājumā ar citām OECD valstīm Latvijā skolas ir izteikta sieviešu pasaule: pat 89% mūsu pedagogu ir sievietes, kamēr OECD valstīs vidēji tikai 68% pedagogu ir sievietes.

Pētījumā atklājas vēl kāda Latvijas un arī citu valstu izglītības sistēmas problēma: lai arī skolu direktori visā OECD kopumā uzskata, ka mentorings ir būtisks gan skolotāju darbam, gan skolēnu sniegumam, tikai 22% jauno skolotāju (ar darba stāžu līdz pieciem gadiem) ir piesaistīts mentors – kāds pieredzējis kolēģis, kas palīdz risināt problēmas, kas rodas skolotāja darbā. Latvijā šis rādītājs ir vēl zemāks – tikai 16%. Mūsdienās cilvēki strādā ne tikai algas dēļ: viņi vēlas sajust darba devēja atbalstu. Tāpat ir svarīgi, lai būtu izaugsmes iespējas un labs mikroklimats darbavietā.

Aptaujā skolotājiem tika arī vaicāts, vai skolās viņi saskaras ar iebiedēšanas un aizskaršanas gadījumiem. Latvijā apstiprinoši atbildēja deviņi procenti skolotāju, kamēr OECD vidēji šis rādītājs ir 14%.  Kopumā pat 85% Latvijas skolotāju ar savu daba vidi ir apmierināti.

No LA

Skolu reitingi

Ata Kronvalda fonda veidotajā skolu reitingā "Lielā pūce" 2018./2019. mācību gadā par labāko lielo skolu atzīta Daugavpils Krievu vidusskola – licejs. Lielo skolu grupā reitinga augšgalā ir arī Rīgas Klasiskā ģimnāzija, Rīgas Franču licejs, Tukuma Raiņa ģimnāzija un Rīgas 10. vidusskola.

Skolu reitingu veido, balstoties uz skolēnu rezultātiem valsts un atklātajās olimpiādēs, skolēnu zinātniskās biedrības konferencēs un citās valsts mēroga zinību sacensībās. „Lielās pūces” mērķis ir sekmēt skolu aktivitāti skolēnu talantu attīstīšanā un dot vecākiem objektīvu informāciju par skolu pieredzi un/vai iespējām talantīgo skolēnu spēju izkopšanā. Šogad atklāta jauna reitingu grupa, kurā iekļautas tikai Valsts ģimnāzijas statusa skolas. Tādējādi kopumā šogad reitingā ir iekļautas 27 Valsts ģimnāzijas, 74 “lielās” skolas un 144 “mazās” skolas.

Mazo skolu grupā reitinga augšgalā nemainīgi pirmā ir Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierzinātņu vidusskola, kurai seko Rudzātu vidusskola, Jaunsilavas pamatskola, Valdemārpils vidusskola, Rīgas 33. vidusskola.

Valsts ģimnāziju grupā  iekļautas 27 no 28 skolām. Reitinga augšgalā ir Rīgas Valsts 1.ģimnāzija, Āgenskalna Valsts ģimnāzija, Rīgas Valsts 2. ģimnāzija, Cēsu Valsts ģimnāzija, Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzija. Šo skolu mērķtiecīgais un profesionālais darbs ir atspoguļojies jau citu gadu reitingos ar stabilu atrašanos lielo skolu topa grupā.

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma