Somijas zināšanu ekonomika

Parasti spriežot par izeju no krīzes cenšas meklēt pozitīvu piemēru, lai to izmantotu savu problēmu risināšanai. Latvija varētu apzināt Somijas pieredzi, tomēr jāatceras, ka Somija ir savdabīga valsts un viņu pieredzi nevar tieši pārņemt. Somijas specifiku nosaka ģeogrāfiskās, klimatiskās un vēsturiskās īpatnības. Tāpat nedrīkst aizmirst Somijas iedzīvotāju stingro ziemeļnieku raksturu, iedzīvotāju demogrāfisko viendabīgumu, savstarpējās izpalīdzības un atbalsta attiecības, vēlēšanos būt vienlīdzīgiem un cenšanos valsts ienākumus vienmērīgu sadalīt visiem iedzīvotājiem. Neskatoties uz savu nacionālo un ģeogrāfisko izolāciju, somi atšķiras ar savu zinātkāri, kas padara viņus atklātus pasaules idejām un tehnoloģijām.

 

Somijas valsts politikas atsevišķas iezīmes, kas nodrošināja viņiem pēdējos divdesmit gados panākumus, atbilda Vašingtonas Konsensuss pamatnostādnēm. (rekomendāciju pakete, kuru pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados formulēja neoliberālie ekonomisti un ieteica valstīm, kas vēlējās veidot savu ekonomiku). Pamatnostādnes paredzēja:   · stipru likuma varu ·  stipru valsts pārvaldi · stabilu makroekonomisko politiku ·  stipru finanšu sektoru ·  atvērtību ārējām idejām un brīvu tirdzniecības režīmu ·  atbalstu iekšējai konkurencei.

Atsevišķas nostādnes (likuma vara, valsts pārvalde un spēcīga iekšēja konkurence) ir Somijas kultūras un vēsturiskā raksturojuma pamatā. Citas, piemēram, stipra makroekonomikas politika un stiprs finanšu sektors, kā arī brīvs tirdzniecības režīms veidojās Somijai iestājoties Eiropas Savienībā. Banku finanšu sektors kļuva atvērtāks un dinamiskāks, tika noņemtas ārvalstu investīcīju ierobežojošās barjeras. Ja Somijas fondu biržā 2000.gadā 67 procenti akcijas bija ārvalstu pārvaldībā, tad tajā pašā laikā firma “Nokia” jau bija paspējusi pārdot ārvalstu investoriem vairā nekā 90 procentus savas akcijas.

Tomēr vairākas politiskās nostādnes nav tipiskas Vašingtonas Konsensusam un uzskatāmas par Somijas valsts savdabīgu sociālās politikas pamatu un tās savienotību un mijiedarbību ar jauno ekonomiku: · stipra sociālā politika (pamatā izglītības jomā) · pastāvīga valsts pārvaldes institūciju darbības koordinācija, kā arī valsts institūciju un ražošanas sektora darbības koordinācija · būtiska fokusēšanās uz investīcijām ·   pastāvīga uzmanība nākotnei (stratēģijai).

Somijas pārmaiņu svarīgākie elementi bija un ir vispārēja labklājība ar stipru sociālās aizsardzības sistēmu un valsts nodrošinātu izglītību, kas veidoja zināšanu ekonomiku. Veiksmīgas sociālās politikas rezultātā palielinājies iedzīvotāju dzīves ilgums, vīriešiem vidējais dzīves ilgums ir 75,6 gadi, sievietēm – 82,8 gadi.

Pāreja uz zināšanu ekonomiku iezīmējās ar jaunu tās novērtēšanas kritēriju. Ja agrāk kā kritērijs bija pieejamība izglītībai, kas nodrošināja visiem vienādas iespējas, tad tagad kā kritērijs tiek izvirzīts izglītības kvalitāte. Ne mazāk svarīgs Somijas izglītības sistēmas raksturojums ir tās ciešā saistība ar ražošanas sektora vajadzībām. Somijas izglītība pasaulē tiek augsti vērtēta. Somijā, kuru apdzīvo 5,3 miljoni cilvēku ir 20 universitātes un 28 profesionālās valsts augstskolas (politehnikumi). Pēdējos gados uzsākta augstskolu skaita samazināšana, veicot to apvienošanu un to pārvaldes nodošanu speciāli izveidotiem fondiem.

No Somijas valsts politikas varētu izmantot vairākus ieteikumus.Pirmkārt - krīze, kas piemeklēja Somiju deviņdesmito gadu sakumā ir tipiska vairums valstīm, kurām kāda iemesla dēļ ir jāpiedzīvo ekonomikas lejupkritiens. Galvenais ieteikums - nav jāizseko tam, kā Somija pārvarēja krīzi, bet kā tā spēja izmantot krīzi jaunām iespējām. Otrkārt, globalizācija ir kā abpusēji ass zobens. Somijas krīze visvairāk ietekmēja pasaules mežizstrādes produkcijas pieprasījuma strauja samazināšanās, kā arī tirdzniecības krahs ar bijušo PSRS. Tomēr daļa risinājumu kā iziet no krīzes tika rasti globalizācijā, īpaši IT industrijā. Pasaules procesu spiediena rezultātā Somija bija spiesta pastāvīgi pilnveidot savu tehnooiģiju un izglītības sistēmu, lai saglabātu konkurētspēju prasīgajā globālajā vidē.  Treškārt. Pats galvenais ir ekonomikas dinamiskums, elastība un ātra reaģēšana uz notiekošajām pārmaiņām un jaunām iespējām. Somijā par atslēgas elementu šajā elastīgajā ekonomikā kļuvusi izglītības sistēma. Ceturtkārt. Jebkurai, pat vissekmīgākai valstij jāatceras par nepieciešamību izdarīt secinājumus no iepriekšējās pieredzes, bet vienlaikus jāparedz nākotne un savlaicīgi tai jāgatavojas. Tieši pastāvīgs skats uz nākotni apliecina Somijā veikto drastisko pāreju uz zināšanu ekonomiku, kas nodrošināja spēju saglabāt augstu konkurētspēju ilgākā laikā.

Ko mums no Somijas mācīties? Un ne tikai no Somijas, bet no daudzām pasaules valstīm – nodrošināt tādu izglītību, kas dos zināšanu ekonomiku, bet to var panākt tikai un vienīgi ar valsts institūciju izpratni par izglītības mērķi un uzdevumiem valsts attīstībai. Skola maksā naudu, diemžēl šī senā patiesība Latvijā ir aizmirsta. Un vēl – skopais maksā divreiz!

Ilgvars Forands

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma