Pārmaiņas izglītībā

Vai biznesa skolas ir pārmaiņu un inovāciju stimulatori ?

Atbildi šim jautājumam savā ziņojumā devis Timoti Meskons – pārvaldības izglītības asociācijas AACSB International (Association to Advance Collegiate Schools of Business) vecākais viceprezidents.

Esošā ekonomikas situācija izvirza biznesa izglītībai vairākus jautājumus. Pēdējās desmitgadēs konstatēts, ka vairākas nozares noveco un arī izzūd. To daļēji var attiecināt uz laikrakstu nozari, grāmatu izdevniecību, tūrisma aģentūrām utt. Kompānijas, kuras nespēj veikt pārmaiņas, piedzīvo bankrotu. Šāda situācija izvirza nopietnu izaicinājumu visām pasaules biznesa skolām. Tām jāiemācās izglītot līderus, kas spētu orientēties jaunajā realitātē. Krīzes nav īslaicīgas, tās atkārtojas un tikai spēcīgi līderi var veikt atbilstošas pārmaiņas. Vispareizākā stratēģija ir elastība.

T.Meskons nosaucis šādas galvenās tendences:

1. Biznesa skolas iziet no nacionālā ietvara un sāk darboties globālā mērogā, proti, veido partnerību, alianses un kopīgas programmas. Interesantu iniciatīvu piedāvājusi Jēlas universitāte – uz 25 vadošo pasaules biznesa skolu bāzes izveidojot partnerības tīklu, lai apmainītos ar resursiem un apzinātu visu pasaules biznesa skolu pieredzi - no Latīņamerikas valstīm līdz Singapūrai.

2. Biznesa skolas saskaras ar nopietnu konkurenci – vairākas kompānijas veido korporatīvas universitātes ar savām spēcīgām programmām. Citas, savukārt sadarbojas ar universitāšu absolventiem, nodrošinot viņiem stažēšanos. Piemēram, kompānijā GE (Genaral elektric) katru gadu stažējas ap 3200 praktikantu un 70-80 % no viņiem iegūst pastāvīgu darbu kompānijās.

3. Parādās jauni kursi. Piemēram, Imperial College London kopā ar Data Science Institute izveidoja kursu „Kognitīvais mārketings”. Līdzīgi rīkojas Rotterdam School of Management (Erasmus University) un citas.

4. Ieviešas jauni mācību principi. Tiek pētīta ne tikai kompānijas panākumu vēsture, bet galvenokārt kļūdas. Auditoriju nodarbības apvieno ar tālmācību. Mainās obligāto un izvēles kursu proporcija. Ievieš kursu „taupīga ražošana”. Biznesa kursi tiek papildināti ar akadēmiskajiem. Tiek veicināta doktora grādu iegūšana augstākā līmeņa vadītājiem.

5. Biznesa skola sāk ciešāk sadarboties ar konsultāciju kompānijām, jo nozaru transformācija tiek saistīta ar izglītības nepārtrauktu transformāciju.

6. Nopietns izaicinājums biznesa skolām ir milzīgais informācijas datu masīvs, kas atrodams internetā. Tā saucamos MOOC (Massive Open Onlaine Course) - bezmaksas vai nosacīti bezmaksas - arvien vairāk izmanto daudzi studējošie.

7. Notiek zināšanu personalizācija, jo ir studenti, kuri nevar maksāt lielo mācību maksu, vienlaikus internetā viņi iegūst materiālus, kas ir pietiekoši, lai risinātu savus darba jautājumus. Šādi studenti nebūs ieinteresēti studēt biznesa skolā, bet viņi vēlas uzzināt to, kas ir aktuāls tieši viņu profesionālai attīstībai.

8. Veidojas situācija - izglītība jebkurā vietā, jebkurā laikā! Biznesa skolām būs nepieciešams adaptēt savas programmas, lai tās būtu mobilas. Pamatojoties uz Business Insider informāciju, 2016.gadā tiks pārdotas 450 miljoni planšetes. Skillsoft ziņo, ka 83% amerikāņu jau tagad izmanto viedtālruņus. Šie cilvēki vēlas iegūt zināšana tajā vietā, kurā viņi atrodas, ceļā uz darbu noklausīties audio ierakstu, vai atvaļinājuma laikā apgūt tālmācība kursu.

9. Pieaug ētikas loma. Pēdējos gados varēja novērot daudzus korporatīvos skandālus, kuru pamatā bija ētikas jautājumi. Piemēram, baumo, ka 2008.gada krīzi it kā izprovocējuši lielo kompāniju vadītāji. Biznesa skolas sev uzdod jautājumu - kas viņiem to iemācīja? Vairākas biznesa skolas savās programmās iekļāvušas biznesa ētikas, kā arī korporatīvās atbildības disciplīnas.

10. Pieaug jaunattīstības tirgi. Žurnāla Forbes 2011.gada pētījums liecina, ka daudzas biznesa izglītības novācijas radušās Indijā. Harvard Business School izveidojusi jaunu programmu, par pamatu ņemot Indijas kompāniju situāciju analīzi. Šādus kursus no attīstības valstu pieredzes plāno izveidot arī daudzas citas amerikāņu biznesa skolas.

11. Pamatojoties uz ekspertu novērtējumu 2020.gadā 40% amerikāņu strādās uz īslaicīga līguma pamata. Šādu formu izvēlas labākie speciālisti. Tas nozīmē, ka biznesa skolām jāizglīto studenti, kas spējīgi darboties augstas motivācijas, radošas domāšanas, mērķtiecības, kompetences un intuīcijas vidē.

12. Panākumus gūs tās skolas, kas piedāvās iespēju iegūt zinātniskos grādus un kursus bez tieša kontakta, spēs sadarboties ar citiem tautsaimniecības sektoriem.

 

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma