Dažādi vērtējumi

OECD (Organisation for Economic Cooperation and Development - Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) PISA (Programme for International Student Assessment - Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programma) 2015 pētījumā Latvijas un citu OECD valstu skolēnu sasniegumi salīdzināti divos veidos, pirmkārt, vidējo punktu un, otrkārt, kompetenču līmeņu (1-6)  salīdzinājumā.

OECD PISA rezultāti iegūti, analizējot četrus gadus ilgušā (2013-2016), 72 pasaules valstīs veiktā (to skaitā 35 OECD valstīs un 37 partnervalstīs), pētījumā iegūtos salīdzinošos datus par piecpadsmit gadus vecu skolēnu kompetencēm dabaszinātnēs, matemātikā un lasīšanā plašā valsts, izglītības iestādes, skolēna ģimenes sociālekonomiskā stāvokļa un citu faktoru kontekstā.

Latvijā OECD PISA 2015 pētījumu īstenoja Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūta pētniekiem Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 8.3.6.1/16/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos" ietvaros.

Latvijas skolēnu dabaszinātņu, matemātikas un lasīšanas vidējā kompetence starptautiskajā salīdzinājumā atbilst skolēnu kompetencei valstu grupā, kuras sasniegumi nav statistiski nozīmīgi atšķirīgi no OECD valstu vidējā līmeņa.

Latvijas skolēnu sasniegumi dabaszinātnēs vidēji vērtējami ar 490 punktiem, savukārt vidēji OECD skolēni sasnieguši 493 punktus. Pētījums liecina, ka Latvijas skolēnu sasniegumi dabaszinātnēs ir ievērojami zemāki (par 45 punktiem) par kaimiņvalsts Igaunijas skolēnu sasniegumiem (533 p.). Krievijas skolēnu sasniegumi dabaszinātnēs ir nedaudz zemāki (484 p.), savukārt Lietuvā sasniegumi ir vēl zemāki (472 p.).

Latvija atrodas tuvu OECD valstu rezultātu vidējo izmaiņu vērtībai, kas nozīmē, ka arī Latvijas skolēnu sasniegumi nav būtiski mainījušies kopš 2006.gada. Latvijai šis vidējais rezultāts pieaudzis vien par 1,1 punktu.

Vērtējot nākotnes tendences profesijas izvēlē, pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā ir 7,2% piecpadsmitgadīgo skolēnu, kuri vēlētos kļūt par profesionāļiem dabaszinātnēs vai inženieriem, vidēji OECD valstīs tādi ir 8,6% skolēnu. Informācijas komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomā vēlas strādāt 3,9% Latvijas skolēnu (OECD valstīs - 2,6%), apliecinot, ka Latvijā joprojām IKT joma saglabājas starp pieprasītajām profesijām skolēnu interešu lokā.

TOP 6 valstis un iegūtie punkti (Latvijas pozīcija un OECD valstu vidējais rādītājs)

Dabaszinātnēs

1. Singapūra 556

2. Japāna 538

3. Igaunija 534

4. Taivāna (Ķīna) 532

5. Somija 531

6. Makao (Ķīna) 529

31. Latvija 490

OECD vidēji 493

 

Lasīšanā

1. Singapūra 535

2. Honkonga (Ķīna) 527

3. Kanāda 527

4. Somija 526

5. Īrija 521

6. Igaunija 519

29. Latvija 488

OECD vidēji 493

 

Matemātikā

1. Singapūra 564

2. Honkonga (Ķīna) 548

3. Makao (Ķīna) 544

4. Taivāna (Ķīna) 542

5. Japāna 532

6. Beijingu, Šanhajas, Gunang­donhu un Jiangsu provinces (Ķīna) 531

34. Latvija 482

OECD vidēji 490

 

Vidējais rādītājs dod zināmu pārskatu, bet tas nav uzskatāms par vienīgo objektīvo un var izveidot nepareizu priekšstatu par izglītības kopējo kvalitāti. Vienlaikus nevar neatzīmēt Latvijas izcilo skolēnu sasniegumus starptautiskās olimpiādēs, kurās panākumus viņi jau vairākus gadus.

2016.gadā zelta medaļu 29.starptautiskajā informātikas olimpiādē ieguva Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas skolēns Aleksejs Popovs. Sudraba trīs skolēni - Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas skolēni Ritums Cepītis, Ņikitins Trojanskis un Reinis Irmejs par godalgu attiecīgi ķīmijas, bioloģijas un fizikas olimpiādēs.

Bronzas medaļas šovasar ieguva četri skolēni no Latvijas - Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas skolēni Ingus Jānis Pretkalniņš un Helvijs Sebris, Rīgas 10.vidusskolas skolēns Gļebs Jeršovs, Siguldas Valsts ģimnāzijas skolēns Valts Krūmiņš - attiecīgi informātikas, fizikas, ķīmijas un bioloģijas olimpiādēs.

Atzinības rakstus starptautiskajās olimpiādēs ieguvuši seši skolēni - Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas skolēni - Nauris Narvaišs (ķīmija), Aleksandra Boikova (bioloģija), Krišjānis Artim Pudulis (fizika), Reinis Cirponams (matemātika) un arī Aleksejs Popovs (matemātika), kā arī Mārupes vidusskolas skolniek Gints Ernests Baudams (fizika).​

Latvijas jaunieši ar lieliskiem panākumiem startējuši arī Eiropas lielākajā un prestižākajā Eiropas jauno profesionāļu meistarības konkursā EuroSkills 2016.  Godpilno otro vietu, saņemot sudraba medaļas, kā arī nomināciju Best of the Nation ieguva Ieva Blūma un Kate Stroža, kas pārī startēja modes tehnoloģijās, bet bronzas medaļas izcīnīja skatlogu noformētāja Linda Vilka, mēbeļu galdnieks Reinis Gusts un lauksaimniecības tehnikas mehāniķis Krišjānis Jurāns.

Medaļas par izcilību savukārt saņēma pavāre Kristiāna Šteinfelde, grafiskā dizainere Anete Aizbalte,  elektriķis Andis Lācis un web lapu dizainers Igors Novickis. Latvijas komanda 28 valstu konkurencē pēc vidējo punktu skaita kopvērtējumā  ieguva augsto un godpilno astoto vietu, iegūstot 507 punktus, kas ir virs izcilības līmeņa.

 

 

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma