Zinātne 2016

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA), ir nosaukusi 12 nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē 2016.gadā.

1. LZA korespondētājlocekļa Gunta Bārzdiņa sadarbībā ar LU Matemātikas un informātikas institūta ekspertiem Didzi Goško, Pēteri Paikenu un Normundu Grūzīti veikto pētījumu, kura laikā izstrādāta precīza un praktiski izmantojama datorizēta semantiskās analīzes tehnoloģija.

2. LU Fizikas un matemātikas fakultātes akadēmiķa Andreja Cēbera un zinātņu doktora Kaspara Ērgļa pētījums “Lokanu magnētisko stīgu modelēšana un sintēze”, kas aptver lokanu magnētisku stīgu teorētiskos modeļus, skaitliskos algoritmus to uzvedības modelēšanai un protokolus to sintēzei.

3. Saules sistēmas mazo planētu-asteroīdu pētījumu, kuru veicis LU Astronomijas institūta pētnieks Ilgmārs Eglītis. Viņš savos pētījumos, kas veikti Baldones observatorijā, atklājis 48 jaunus Saules sistēmas asteroīdus un precizējis 826 asteroīdu orbītas. Pētnieks pilnveidojis teoriju Centaura tipa asteroīdu orbītu evolūcijas prognozēšanai.

4. Latvijas Organiskās sintēzes institūta pētnieki Maija Dambrova, Marina Makrecka-Kūka, Reinis Vilšķērsts, Elīna Makarova, Jānis Kūka un Edgars Liepiņš uzslavēti par pētījumiem par meldonija (mildronāta) farmakoloģiskajiem efektiem un tā uzkrāšanās mehānismu organismā skaidrojumiem.

5. Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga noslēgusi nozīmīgu latviešu folkloras pētniecības posmu, kas bija veltīts aptuveni 4000 latviešu tautasdziesmu tekstu par sauli formas un satura problēmu izpētei, un pabeigusi izdot monogrāfiju “Trejādas saules”. Ar cikla piekto grāmatu – zinātnisko monogrāfiju “Mitoloģiskā Saule” – Vīķe-Freiberga noslēgusi ilgu un nozīmīgu latviešu folkloras pētniecības posmu.

6. Pētījums par Rīgas arhitektūru 17.gadsimtā, kuru izstrādājusi Anna Ancāne. Viņas snieguma novatorisko nozīmi apliecina pievēršanās 17.gadsimta Rīgas arhitektūras vēsturei, kas ilgu laiku palikusi ārpus mākslas vēsturnieku interešu loka, tādējādi grāmata uzskatāma par pirmo nozīmīgo publicēto pētījumu, kas vispusīgi atspoguļo pilsētas attīstību periodā, kad viduslaiku Rīga pārtapa par jauno laiku baroka pilsētu.

7. Pētnieciskais pārskats par Latvijas kultūras izaugsmi no Pirmā pasaules kara un valsts nodibināšanas līdz neatkarības zaudēšanai izdevumā “Latvijas mākslas vēsture V: Klasiskā modernisma un tradicionālisma periods. 1915-1940” Eduarda Kļaviņa sastādījumā un zinātniskajā redakcijā.

8. Zinātniskā monogrāfija augļkopības nozarē pēdējo 50 gadu laikā. Tās autori Laila Ikase, Sarmīte Strautiņa, Māra Skrīvele, Inese Drudze, Daina Feldmane, Edgars Rubauskis un vēl 24 autoru kolektīvs. Izdevums ietver gan augļkopības teoriju, gan praksi, kā arī sniedz ieskatu Latvijas augļkopības zinātnes vēsturē.

9. Lietišķajā zinātnē šogad noskaidrota vienpavediena RNS bakteriofāgu AP205 un MS2 trīsdimensionālā struktūra. To paveikuši Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētnieki Mihails Šišovs, Jānis Rūmnieks, Andris Kazāks, Svetlana Koteloviča, Ināra Akopjana, Kaspars Tārss sadarbībā ar kolēģiem no Nīderlandes, Francijas un Spānijas. Zinātnieki ir noskaidrojuši bakteriofāga AP205 vīrusveidīgās daļiņas (VVD) struktūru, kā arī bakteriofāga MS2 asimetrisko struktūru. Pētījumā noskaidrojās, ka evolūcijas gaitā AP205 VVD struktūra ir izveidojusies stipri atšķirīga no radniecīgiem vīrusiem, jo daļa no proteīna ķēdes N- gala ir pārceļojusi uz C-galu.

10. Latvijas Organiskās sintēzes institūts sadarbībā ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru un Frānsisa Krika institūtu Lielbritānijā izveidojuši jaunu pretmalārijas zāļvielu līdersavienojumu klasi.

11. Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pētnieki Jānis Zandersons, Jānis Rižikovs, Aigars Pāže, Kristīne Meile, Ausma Tardenaka, Baiba Spince un Ance Pļavniece izstrādājuši komerciālu bērza mizas kompleksās pārstrādes koncepciju produktos ar augstu pievienoto vērtību. Pētnieki veikuši lietišķus pētījumus par bērza mizas kompleksās pārstrādes iespējām bioloģiski aktīvos savienojumos un polimērmateriālu izejvielās, kā rezultātā izstrādāts un patentēts jauns bērza tāss ķīmiskās pārstrādes paņēmiens un iekārta tā realizācijai. Tā ir efektīva ekstrakcijas metode augstas tīrības betulīna iegūšanai vienā tehnoloģiskajā posmā.

12. Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Agroresursu un ekonomikas institūts un Rīgas Stradiņa universitāte izstrādājuši inovatīvus risinājumus kailgraudu auzu un miežu un tritikāles izmantošanai cilvēku veselības nodrošināšanai. Sadarbībā ar Norvēģijas zinātniekiem veikti pētījumi par kailgraudu miežu un auzu un tritikāles audzēšanas iespējām Latvijā un Norvēģijā, izstrādāta tehnoloģija diedzētu pārslu ražošanai, saglabājot bioloģiski aktīvās vielas un veikts klīniskais pētījums par diedzētām pārslām cilvēku veselības nodrošināšanai.

 

 

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma