Projekti, koncepcija, plāni - 1997. gads

Pirmā plašākā augstākās izglītības attīstības koncepcija tika izstrādāta 1997. gadā. Koncepcija bija nodota sabiedriskai apspriešanai un publicēta laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 1997. gada 30. oktobrī 285 numurā, ar turpinājumiem 286., 287., 288., 289. numurā. Pamatā to izstrādāja Augstākās Izglītības padome.

Koncepcija bija veidota, balstoties uz starptautiski atzītiem izglītības standartiem un tās mērķis - tuvināt Latvijas augstāko izglītību pasaules attīstītāko valstu grupai jau 2003. gadā.

Koncepcija izvirzīja divus svarīgus uzdevumus:

- klasificēt studiju un augstākās izglītības programmas pēc to atbilstības universitātes un neuniversitātes tipa studiju līmenim, atjaunot augstskolu zinātnisko un akadēmisko personālu;

- principiāli pārstrukturēt augstākās izglītības nozares atbilstoši jaunajām darba tirgus prasībām.

Koncepcijā augstākās izglītības attīstības plānošana bija iedalīta divos posmos - pirmajā posmā līdz 2003. gadam un koriģētajā posmā līdz 2010. gadam. Līdz 2003. gadam finanses no valsts budžeta bija paredzēts palielināt 1,4 reizes salīdzinājumā ar 1996./97. ak. gadam.

Koncepcija paredzēja pakāpeniski palielināt profesionālās augstākās izglītības programmas, lai 2003. gadā studējošo skaits šajās programmās sasniegtu 40% no kopējā studējošo skaita. Bija paredzēts attīstīt triju kategoriju profesionālās augstākās izglītības programmas:

- praktiski orientētas īsa laika programmas koledžās;

- vidēji ilga laika programmas profesionālās augstskolās;

- programmas universitātēs, saistot tās ar praksi uzņēmumos un potenciālās darba vietās.

Kopš 1993./94. ak. gada studējošo skaits bija pieaudzis 2,6 reizes, izveidotas 13 jaunas augstskolas.

Koncepcija neparedzēja jaunu universitāšu un universitāšu tipa augstskolu dibināšanu, bet veikt esošo diferenciāciju un veicinot radošo sacensību starp augstskolām.

Koncepcijā tika izveidots jauns augstskolu iedalījums.

Universitātes tipa izglītība būtu:

- akadēmiskā izglītība, kuru beidzot iegūst bakalaura, maģistra grādu;

- profesionālā augstākā izglītība universitātēs un tām pielīdzinātās augstskolās.

Neuniversitātes tipa augstskolas būtu:

-        īsa laika (1-3 gadi) profesionālā augstākā izglītība;

-        vidēji ilga laika (3 un vairāk gadi) studijas profesionālajās augstskolās.

Koncepcija paredzēja, ka līdz 2003. gadam 17% no universitātēs pamatstudijās studējošo skaita tiek uzņemti maģistrantūrā, 4% - doktorantūrā.

Bija paredzēts, ka, sākot ar 1997./98. akadēmisko gadu, 1,5 reizes jāpalielina augstskolās pamatdarbā strādājošo profesoru skaits.

Par nozīmīgu uzskatāms koncepcijas ieteikums par nepieciešamību izvērtēt studiju programmas to satura un pārbaudījumu aspektā, reducējot, konkretizējot un novēršot paralēlismu. Bija ieteikums vairāk uzmanības veltīt studiju kvalitātei, plašai zinātniskai kompetencei, vairāk laika paredzēt patstāvīgām studijām.

Par augstākās izglītības vispārējiem principiem tika noteikti šādi:

-  izglītības iespēju vienlīdzības un taisnīguma, studiju izvēles brīvība;

- studiju un pētījumu nosacījums, kas nodrošinātu augstu kvalitāti, mūžizglītību;

- studiju efektivitātes veicinošu kritēriju izstrādes, kas optimizētu uzņemšanu augstskolā;

- mācībspēku kvalifikācija, lai spētu realizēt pētījumu un studiju nedalāmību un starptautisku sadarbību;

- organizatoriska optimizācija, nodrošinot pēctecību, kvalitatīvi pilnveidojot pārbaudījumu norisi;

- līdzsvarotas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības ieguves iespējas, efektīvas inovāciju sistēmas ieviešana ar līdzsvarotu finansējumu fundamentālajiem un lietišķajiem pētījumiem.

Koncepcijā bija secināts, ka studējošo skaita pieaugums notiek pārsvarā uz maksas studiju rēķina, ka joprojām mazs ir studējošo īpatsvars sociālajās, tiesību, medicīnas un humanitārajās zinātnēs, bet joprojām liels ir studējošo īpatsvars inženierzinātnēs, matemātikā un datorzinātnēs.

Tika izvirzīti šādi analītiskie priekšnosacījumi augstākās izglītības pārstrukturēšanai:

- studējošo skaitu valsts augstskolās nosaka Augstākās izglītības padome;

- studējošo skaita noteikšanai līdz 2010. gadam ieteicams balstīties uz sociāli orientēto valstu modeli (Norvēģija, Somija, Dānija u.c.);

Par galvenajām problēmām tika noteiktas šādas:

- nepietiekams finansējums un neefektīva līdzekļu izlietošana, novirzot galveno finansējuma daļu novecojošās infrastruktūras uzturēšanai;

- izglītības satura un zināšanu tikai daļēja atbilstība tirgus ekonomikai;

-        nepietiekama valsts garantija izglītības kvalitātei un tās kontrolei;

-        faktoloģiskā materiāla iemācīšanas dominēšana studiju procesā;

-        nepietiekama zinātnisko institūtu integrācija augstskolās.

Koncepcija ieteica stingrāk reglamentēt attiecības starp galvenajiem priekšmetiem un brīvās izvēles priekšmetiem, ka jāveido interdisciplinārie centri universitātēs, lielākajās fakultātēs.

Tika izvirzīts nosacījums, ka izsvērtai jābūt augstskolu autonomijai, jo augstskolai jāspēj atbildēt sabiedrībai par saviem lēmumiem, par absolventu kvalifikāciju, ka AII nedrīkst būt pārāk mazas. Koncepcija paredzēja, ka maģistra un doktora grādu var iegūt tikai universitātes tipa augstākās izglītības programmas un pamatā universitātes tipa augstskolās.

Pretrunīgs bija ieteikums, ka profesionālās augstskolās var būt tikai lietišķie pētījumi, ka nevar iegūt maģistra grādu un veidot doktorantūru. Vēlāko gadu prakse liecina par citām attīstības tendencēm.

Koncepcija nepamatoti izvirzīja prasību par studējošo “atbiruma” skaita samazināšanu (no 12.1% 1997. gadā uz 6% 2010. gadā). Izstrādātā koncepcija nebalstījās uz ekonomisko un saimniecisko nozaru attīstību, tajā nepamatoti norādīts uz lielo studējošo skaitu inženierzinātnēs un datorzinātnēs, kā arī kļūdaina bija koncepcijas norāde par nepieciešamību palielināt sociālās zinātnes.

I.Forands

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma