Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas rīkotā ekspertu konsīlija „Augstākās izglītības iestāžu apvienošana - ieguvumi un riski" slēdziens

Augstākās izglītības iestāžu apvienošana ir augstākās izglītības reformu sastāvdaļa, tomēr apvienošana nav tas pats, kas reforma. Augstskolu reforma ir kvalitatīvs augstākās izglītības sistēmas uzlabojums, bet augstskolu apvienošana - augstākās izglītības struktūras izmaiņa, kas var nebūt saistīta ar augstākās izglītības kvalitātes uzlabojumu un var nedot gaidītos rezultātus izglītības kvalitātes uzlabošanā.

Augstākās izglītības iestāžu apvienošanas mērķis

Augstākās izglītības strukturālām reformām ir jāseko trīs augstākās izglītības sistēmas attīstības mērķiem - pieejamība, kvalitāte, un izmaksu efektivitāte.

IZM formulētais mērķis - augstākas izglītības kvalitātes celšana.

Diskusijā izskanējušie papildus mērķi:

  • augstākās izglītības sistēmas sakārtošana;
  • pētniecības un studiju kritiskās masas sasniegšana (studentu skaits samazinās, augstskolu skaits paliek nemainīgs);
  • Eiropas Komisijas ieteikumu izpilde (2012. gadā un 2015. gadā - mazināt augstākās izglītības fragmentāciju;
  • OECD ekspertu ieteikumu izpilde.

Vai augstskolu skaits norāda uz nepieciešamību apvienot augstākās izglītības iestādes?

Latvijā ir 17 valsts augstskolas un ar tām saistītas koledžas, liels kopējais augstskolu skaits ir tāpēc, ka kopš 1990. gada darbojas arī privātas augstākās izglītības institūcijas.

Augstākās izglītības sistēmas administratīvie pārveidojumi var skart tikai valsts augstskolas, tāpēc nevar manipulēt ar kopējo institūciju skaitu.

Esošais valsts augstākās izglītības iestāžu skaits nav ne daudz, ne maz, un iestāžu skaits nav pamatojums strukturāliem pārveidojumiem.

Apvienošanas metode

Gan ieguvumi no izglītības iestāžu apvienošanas, gan iespējami riski ir atkarīgi no apvienošanas metodes - vai tā ir:

  • brīvprātīga vai administratīva (piespiedu kārtā);
  • vienas augstskolas pievienošana otrai;
  • vienas augstskolas likvidācija un „derīgo" resursu pārcelšana uz otru;
  • divu neatkarīgu augstskolu apvienošana un jaunas augstskolas izveidošana.

Vēlamais modelis ir brīvprātīga, visu iesaistīto pušu atbalstīta apvienošana, izveidojot jaunu augstskolu, vai vienas augstskolas pievienošana otrai. Likvidācija ir visnevēlamākais modelis, jo rada nozīmīgus kvalitatīvus zaudējumus.

Ieguvums no augstākās izglītības iestāžu apvienošanas

Galvenie ieguvumi no augstākās izglītības iestāžu apvienošanas:

  • finansiāls - nepieciešamais resursu apjoms uz vienu studējošo pret augstskolu lielumu ir hiperboliskā proporcijā - jo mazāks studējošo skaits, jo augstākas izmaksas uz vienu studējošo;
  • pārvaldes - uz pārvaldes apvienošanas rēķina var piesaistīt labākus pārvaldes darbiniekus un viņiem labāk maksāt;
  • akadēmiskais personāls - lielāka izlase, lai attīstītu zinātnisko domu, vajag pietiekošu zinātnieku kopumu;
  • lielākas investīcijas katrā augstskolā;
  • konsolidācija sekmē internacionalizāciju;
  • ES Struktūrfondu finansējumu labāk koncentrēt lielākās institūcijās.

Riski

Augstāko izglītības iestāžu apvienošana var radīt riskus:

  • tirgus - apvienojot iestādes, kas parasti ir saistīts ar stratēģiju pielīdzināšanu un pilnīgu vai daļēju vadības maiņu, var zaudēt ierasto tirgu un jāpieliek pūles tā atjaunošanai vai jauna tirgus un tēla radīšanai;
  • finanšu risks - ja apvienošanās process sadārdzinās un nav ieguvumu, turklāt jārēķina ne tikai finanšu ieguvumi, bet arī papildus izmaksas (piemēram, atlaišanas pabalsti personālam);
  • Latvijas augstākās izglītības tēla apdraudējums - jo studenti, kas ir ieguvuši pievienotās augstskolas diplomu, pēc laika izrādās neesošas augstskolas absolventi, apziņa, ka tas var notikt jebkurā augstskolā atbaida potenciālos studentus;
  • personāla zaudējums - jebkurš skandāls vai sliktas ziņas par augstskolas kvalitāti atbaida izglītotu personālu;
  • zaudējumi studējošajiem, studiju sadārdzināšana, problēmas pabeigt studijas;
  • abās pusēs zūd „kvalitātes kultūra", fiziska apvienošana var nebūt veiksmīga, jo katras augstskolas institucionālā kultūra saglabājas sadalīta;
  • neapmierinātība sabiedrībā - slikta saziņa ar sabiedrību var radīt neizpratni par notiekošo un protestus;
  • mazāka konkurence vai vispār likvidēta konkurence - nerosina uzlabot kvalitāti, kvalitāte var pat pazemināties;
  • nišu izglītības virzienu izzušana.

Ja apvienošana notiek ar vienas augstskolas likvidāciju, strauji un nesagatavoti, iestājas papildus riski:

  • normatīvais regulējums neatbilst faktiskājām darbībām, un tas rada protestus un juridiskus sarežģījumus;
  • personāla atlases konkursos pievienotās augstskolas pasniedzēju iespējas tikt ievēlētiem var ietekmēt subjektīvi faktori, kad priekšroka tiek dota pievienojošās augstskolas personālam;
  • zūd specializācija, kuru izkopusi likvidētā augstskola;
  • abās pusēs zūd tradīcijas un kolektīva kopības sajūta (lokālpatriotisms), kas motivē kvalitāti un progresu, un ir jāpaiet laikam, lai to atjaunotu;
  • ja apvienošana vai likvidācija nav labi izplānota, var rasties situācija, ka netiks sagatavoti vajadzīgi speciālisti.

Vai augstākās izglītības institūciju apvienošanai ir ierobežojumi?

Apvienošanos kā administratīvi vadītu procesu kavē pārāk liela augstskolu autonomija.

Apvienošanās gadījumā ir jāievēro abu augstskolu uzdevumi un iespēja tos apvienot vienā.

Lielām reformām šobrīd nav labs laiks, jo ir nobriedis un īstenojas vērtību pārvērtēšanas laiks, sabiedrība ir satraukta un nelabprāt pieņem pārmaiņas.

Vai augstākās izglītības kvalitātes un attīstības nosacījums ir apvienošanās, vai citi faktori?

Somijas Aalto universitātes piemērs liecina, ka pat labi izplānota augstāko izglītības iestāžu apvienošanās var nedot gaidītos rezultātus.

Latvijas augstākās izglītības sistēma uzrāda progresu arī bez administratīvi regulētās struktūras reformām.

Augstākās izglītības kvalitāti un prestiža paaugstināšanos no darba devēju puses sekmēs studiju programmu konsolidācija, iekļaujot normatīvajos aktos skaidrus kritērijus elastīgai divu un/vai vairāku kvalifikāciju piešķiršanai vienā studiju programmā.

Nevis monopols, bet konkurence veicina kvalitātes pieaugumu, apvienošana darbojas pretējā virzienā.

Kādi ir nosacījumi, lai apvienošanās būtu veiksmīga

Katrs augstākās izglītības iestāžu apvienošanas gadījums ir jāvērtē individuāli.

Katras reorganizējamās augstskolas produkts, tā nozīme sabiedrībā un radīšanas ekonomiskie aspekti ir rūpīgi jāanalizē.

Sekmīgas apvienošanās nosacījumi:

  • skaidra izpratne par augstākās izglītības un veikto pārveidojumu mērķiem, stratēģiju un metodi, kas balstās uz iepriekšējās pieredzes objektīvu izvērtējumu;
  • objektīvs un kvalitatīvs reformu plāns, balstīts uz analīzi un pamatojumu;
  • skaidri zināmi un savlaicīgi paziņoti izmaiņu nosacījumi un risinājumu izvēles kritēriji;
  • pietiekams (parasti liels) finansējums pāveidošanas procesam un pirmajiem darbības gadiem pēc pārveidošanas;
  • procedūras izvēle un iesaistīto pušu līdzdalība;
  • labvēlīga vide: sakārtots normatīvais regulējums un kvalitātes standarts;
  • labvēlīga (nevis nievājoša) attieksme pret apvienošanā iesaistītajām augstskolām;
  • laba saziņa ar iesaistītajām pusēm;
  • savlaicīga diskusija ar iesaistītajām pusēm pirms lēmumu pieņemšanas;
  • konsolidācijas idejai jānāk no iesaistītām pusēm;
  • morāla un materiāla kompensācija zaudētājiem (atlaistajiem pedagogiem, studentiem, kuru rokās ir neesošas augstskolas diplomi);
  • apvienošana likvidējot nav atbalstāms veids, jo nenotiek resursu konsolidēšana.

Kādu apvienošanai alternatīvu politiku var izmantot mērķa sasniegšanai?

Eksperti ieteica:

  • veidot specializētu augstskolu tīklu ar socialo zinātņu studiju virzienu (programmām) visās augstskolās;
  • sistēmas stabilizācijai - valsts budžeta finansējums augstākai izglītībai;
  • uzlabot sistēmas koordināciju - izveidot Augstākās izglītības un zinātnes ministriju;
  • uzlabot sistēmas finansēšanu - visas ministrijas piedalās augstākās izglītības finansēšanā;
  • augstākās izglītības un zinātnes kvalitātes uzlabošanai - veidot doktorantūras skolas;
  • studentu skaita papildināšanai - sekmēt ārvalstu studentu studijas Latvijas augstskolās;
  • uzlabot studiju kvalitātes standartu;
  • nodrošināt normatīvo regulējumu, kas stiprina saiti starp augstāko izglītību un darba tirgu, nostiprina augstākās izglītības lomu darba tirgus veidošanā.

Kopējais secinājums

Pārmaiņām augstākajā izglītībā ir jābūt bez kampaņām, bez politiskas ieinteresētības, sekojot jau sarakstītajām vadlīnijām un programmām. Pirms ķerties pie administratīvām reformām, ir jāizmanto visas iespējas ietekmēt visu augstākās izglītības sistēmu (ne tikai valsts augstākās izglītības institūciju tīklu) pēc vienādiem nosacījumiem, izmantojot valsts rīcībā esošos instrumentus: normatīvo regulējumu, kvalitātes prasības un finansējumu.

Veicot administratīvas reformas, katrs izglītības institūciju pārveidošanas gadījums ir jāizvērtē individuāli. Apvienojot, pievienojot vai likvidējot, pirmkārt ir jāvadās pēc augstskolā sniegto studiju virziena (specializācijas) nepieciešamības speciālistu sagatavošanai, programmu kvalitātes un absolventu iekļaušanās darba tirgū. Pirms lēmuma pieņemšanas par augstskolu pārveidošanu, rūpīgi jāiepazīstas ar likvidējamās augstskolas studiju programmām, un jāapsver vajadzību un iespējas iekļaut tās apvienotajā institūcijā, nezaudējot iekoptus un sabiedrībai nepieciešamus studiju virzienus.

No LZA materiāliem.  Slēdzienu sagatavoja LZA HSZN priekšsēdētāja, 
akadēmiķe Dr.oecRaita Karnīte

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma