Mūžībā aizgājis izcilais pedagogs Valentīns Mazzālītis.

Valentīns Mazzālītis dzimis 1930.gada 9.februārī Rucavā. Bērnība pagājusi laukos - tēva vadītajā Rucavas krejotavā. 1933.gadā ģimene pārcēlusies uz Talsu rajonu, kur tēvs vadījis Ķūļu, vēlāk Laucienas krejotavu. Piensaimnieka ražojumi nodrošināja pārtikušu un veselīgu uzturu. Māte mācējusi šūt un abi bērni bijuši sakopti mātes šūtajos tērpos. Iespējams, ka tas kalpojis par pamatu uzticēt Valentīnam ar puķu pušķi sveikt ciemā ieradušos Kārli Ulmani.

Sporta veidi ciema zēniem bijuši daudzveidīgi. Reiz ciema kalējs vienu dienu atnesis zēniem ”sķēpu” - koka nūju ar paša izkaltu dzelzs uzgali. Iespējams, ka tā „lielais liktenis” gatavoja Valentīnu šķēpmetēju trenera darbam.

Skolas gaitas sācis 1939.gadā uzreiz 2. klasē, jo lasīt mācējis jau 5 gadu vecumā. Pamatskolu beidzis 1944.gadā un gribējis turpināt mācības Rīgas politehnikumā, bet nenokārtojis krievu valodas iestājpārbaudījumu. Mācības turpinājis Rīgas Leona Paegles vidusskolā, tomēr atgriezies Kurzemē un 1950.gadā absolvējis Talsu vidusskolu. Bija nolēmis studēt arhitektūru, bet klases biedra pierunāts devies uz Fizkultūras institūtu. Treneris Aleksandrs Vītols, redzot, ka jaunietis tāllēkšanā uzrādījis rezultātu 6,5 m, uzaicinājis trenēties jaunizveidotajā grupā. Tomēr rezultāti nav auguši un viņš 2. kursā gribējis izvēlēties sporta spēles, tomēr palicis vieglatlētu grupā. Sporta spēles – īpaši futbols - bija arī vēlākā laikā V.Mazzālīša jau kā trenera arsenālā. Brīvā laikā viņš azartiski spēlēja tenisu.

Pēc institūta absolvēšanas V.Mazzālīti uzaicināja palikt strādāt institūta vieglatlētikas katedrā. 1957.gadā V.Mazzālīti nosūtīja uz kursiem Ļeņingradas institūtā, kur nodarbības vadījis PSRS izlases šķēpmetēju treneris Levans Suļijevs, kas tikko bija atgriezies no Melburnas olimpiskajām spēlēm (tajās Inese Jaunzeme kļuva par olimpisko čempioni šķēpa mešanā). L.Suļijeva ieteikumiem V.Mazzālītis sekojis visus 50 trenera darba gadus – treniņa nodarbībās iekļaut kontrolvingrinājumu izpildi uz rezultātu, uz sacensību ar sevi un pārējiem grupas dalībniekiem; nevis vienkārši „aizmest tālāk”, bet izpildīt metienu tehniski pareizāk; treniņa procesā panākt, lai treneris un audzēknis būtu noskaņoti uz "viena viļņa" tehnikas un treniņa metodikas izpratnē.

V.Mazzālītim institūta vadība - par pārsteigumu jaunam pasniedzējam - uzticēja grupas audzināšanu. Tā 1957.gada 1.septembrī viņš sāka savu pedagoga karjeru un ir kopā ar šo grupu vēl šodien. Tā ir savdabīga kopēja uzticēšanās un draudzība. Grupā bija šķēpmetēji - Jānis Lankaronskis, kuram joprojām pieder Latvijas rekords granātas mešanā, jau pieredzējušais Juris Nāzers un jauniņais Jānis Lūsis. Atzīmējot 13. izlaiduma 13. grupas 50 gadadienu kopš institūta absolvēšanas, V.Mazzālītis grāmatā „Latvijas sporta sardzē” rakstīja, ka viņu pārņem gandarījuma sajūta, apbrīna, pateicības jūtas „lielajam liktenim”, kas visus saveda kopā. Visi institūta absolventi aizgāja strādāt sporta jomā. Lielais liktenis saveda V.Mazzālīti ar viņa izcilāko audzēkni Jāni Lūsi - visu triju kalumu Olimpisko spēļu medaļu ieguvēju, kā arī 4 - kārtēju Eiropas, 12 - kārtēju PSRS un Latvijas čempionu, 2- kārtēju pasaules rekordistu šķēpa mešanā.

Institūtā no jaunākā pasniedzēja V.Mazzālītis izauga par katedras vadītāju, docentu, institūta dekānu. Dibinājis „Šķēpmetēju klubu”. Laikā no 1963. līdz 1972.gadam V.Mazzālītis bija PSRS izlases vecākais treneris.

V.Mazzālītis vairakkārt saņēmis apbalvojumus. Viņam piešķirts PSRS Nopelniem bagātā trenera nosaukums, Latvijas Nopelniem bagātā trenera nosaukums, četri LPSR Augstākās padomes Goda raksti, PSRS ordenis „Goda zīme”. 2005.gadā viņš kā pirmais saņēmis balvu „Par mūža ieguldījumu sportā”.

 

 

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma