Rīgas mikrorajonu skolās ir gaužām zema izglītības kvalitāte, secinājusi  ministrija.

Lai gan biežāk izskan informācija, ka nekvalitatīva izglītība zeļ vien lauku skolās, līdzīga situācija ir arī lielajās pilsētās, tostarp Rīgas mikrorajonos.

Atrādot optimālā skolu tīkla modeļa pētījumu starpziņojumu, žurnālistiem ministrijā demonstrēja karti, kur vairāk nekā 700 skolas un 200 tūkstoši skolēnu attēloti kā krāsaini aplīši viscaur Latvijai. Pētījuma vadītājs ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs kartē aktivizēja slāni, kas parādīja vidusskolēnu sekmes centralizētajos eksāmenos. "Rīgas mikrorajoni ir pilni ar mazām vidusskolām, kur it kā māca bērnus, bet eksāmenu rezultāti ir gaužām zemi," secina J.Turlajs. Viņa teikto papildināja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis: "Ar vēsu skatu paskatoties uz Rīgas karti, tumši zilie aplīši ir tās vidusskolas, kur eksāmenu rezultātu indekss ir mazāks par 30%. Tam ir dažādi iemesli – ir skolas, kur liels skaits bērnu eksāmenu nokārto ar sliktiem rezultātiem, kā arī citur mācību gada laikā skolas atbrīvojas no nesekmīgajiem skolēniem."

Piemēram, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā eksāmenu indeksa rezultāts ir 84%. Pētījumā atklāts, ka šajā skolā mācās arī 15 skolēni, kuri ir deklarēti Ogrē, 12 no Ikšķiles un 127 no Pārdaugavas. Savukārt Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijā ierodas bērni gan no Preiļiem, gan Ludzas, gan 40 kilometrus attālās Krāslavas. Eksāmenu rezultātu indekss tiek veidots trīs obligāto centralizēto eksāmenu vērtējumu summu dalot ar skolā mācību gada sākumā norādīto 12. klašu skolēnu skaitu un skaitli trīs (obligāto eksāmenu skaits). Šie dati liecina par izglītības kvalitātes noslāņošanos – daļa ģimeņu bērnus sūta nevis uz tuvējām skolām, bet gan uz tām, kur iegūst kvalitatīvāku izglītību. Līdz ar to rodas skolas, kurās sarūk skolēnu skaits, zūd finansējums un vairs nav iespēju algot labus skolotājus, tādējādi visai izglītības iestādei zaudējot kvalitāti.

Ekonomģeogrāfs, optimālā skolu tīkla modeļa pētījuma vadītājs J.Turlajs stāstīja, ka Latvijā izglītība ir 1,6 reizes neefektīvāka, nekā vidēji Eiropā. Pētījumā analizēta arīdzan Latvijas konkurētspēja, darbaspēka kvalifikācija un iespēja konkurēt ar citām valstīm. "Rīgā koncentrējas lielākā daļa iedzīvotāju, bet tāpat viņi jau labu laiku dodas prom no Latvijas uz zemēm, kur tautsaimniecība un publiskais sektors strādā efektīvāk. Ja vidēji Eiropas valstis izglītībai velta 10% budžeta izdevumu, tad Latvijā tie ir 16%," sacīja Turlajs.

Analizējot centralizēto eksāmenu rezultātus, pētnieki atklāja, ka 72 vidusskolās neviens skolēns nebija kārtojis 12. klases eksāmenus dabaszinātnēs. "Ja cilvēks nezina fiziku vai ģeogrāfiju, mūsdienu apstākļos bez šīm zināšanām cilvēkiem būs ļoti grūti konkurēt darba tirgū," prognozēja J.Turlajs. Viņš brīdināja, ka skolu tīkla nesakārtošanas gadījumā arvien lielāks finansējums būs jānovirza tukšu skolu uzturēšanai, zudīs iespējas rast labus skolotājus, nebūs iespēju nodrošināt mūsdienīgu aprīkojumu, lauku skolās izglītības līmenis arvien vairāk atpaliks no lielpilsētu skolām, lauku un mikrorajonu skolās pieaugs maznodrošināto audzēkņu īpatsvars, pieaugs kvalificēta darbaspēka deficīts valstī, kā arī strauji pieaugs nabadzība.

Tomēr viņš norādīja, ka pašvaldības nevēlas savstarpēji sadarboties. Reformas kavē arī izpratnes trūkums sabiedrībā par ilgtermiņa ieguvumiem. Arī politiķi baidoties no nepopulāru lēmumu pieņemšanas.

Pēc pēdējo datu ievadīšanas šā gada 1. septembrī sāksies sarunas ar pašvaldībām, kurām būs liela loma skolu tīkla reformas turpmākajā realizācijā, prognozēja ministrs. Pētījums jāpabeidz līdz šā gada 1. oktobrim. Izskanējis, ka lielākās pārmaiņas varētu skart vidusskolas – lielo pilsētu vidusskolās jābūt vismaz divām paralēlām klasēm, kurās mācās 25 skolēni, bet lauku skolās vismaz viena klase ar 15 skolēniem.

No Delfi

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma