Vai Somijas paziņojums par izglītības reformu ir nopietns?

Kādus rezultātus var gaidīt no valsts, kurā nacionālais mācību plāns satur tikai orientierus, bet katra skola plānu konkretizē un papildina, vadoties no sava ieskata. Vai šāda plānošana devusi augļus? Atbilde – jā, jo somi jau vairākus gadus ir pasaules reitingu līderi.

Starptautiskā skolēnu izglītības sasniegumu novērtēšana programma - Program for International Student Assessment (PISA) - reizi trijos gados novērtē skolēnu lasītprasmi, viņu matemātikas un dabaszinību zināšanu līmeni. Somija ir reitinga galvgalī jau no sākuma – 2000.gada, bet pēdējos gados viņu augstākās pozīcijas sāk ieņemt  ne tikai ambiciozie aziāti (Honkonga, Singapūra, Japāna) bet arī somu Eiropas kaimiņi (Nīderlande, Lihtenšteina un arī Igaunija). 2015.gada testēšanas rezultāti gan būs tikai 2016.gadā. Lūk, kādas vietas Somija trīs parametros ieņēmusi pēdējos gados:

Gads

Lasītprasme

Matemātika

Dabaszinības

2000

1

5

4

2003

1

2

1

2006

2

2

1

2009

3

6

2

2012

6

12

5

Avots: Programme for International Student Assessment

2012.gadā Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācija (PIAAC – The Program for the International Assessment of Adult Competencies - Pieaugušo kompetences novērtēšanas starptautiskā programma) apsekoja 24 valstu iedzīvotājus vecumā no 16 līdz 65 gadiem. Novērtēšana iekļāva: rēķināt prasmi un spēju rast problēmu risinājumu augsto tehnoloģiju vidē. Somija uzrādīja teicamu rezultātu – ieguva 282 balles, vidējais rādītājs pārējo valstu vidū bija 269 balles. Somija labāk par citiem uzrādīja rezultātus rēķināšanā 30 līdz 39 gadu vecuma grupā. Mazāk labi rezultāti bija jaunākajās grupās un somi tūlīt nolēma 2012.gadā sākt reformas. 2014.gadā tika izstrādāts jauns mācību plāns vispārizglītojošām skolām un pirmsskolas izglītības iestādēm un tas pilnībā tiks ieviests 2016.gada rudenī.

Nost ar priekšmetiem, eksāmeniem un mājas darbiem!

Pārēja paredzēta vienmērīga: katra skola kā minimums reizi gadā, bet Helsinku skolās divas reizes gadā tradicionālo priekšmetu nodarbību vietā tiek organizētas tematiskas starptdisciplināras nodarbības, kuru ilgumu nosaka skolas vadība. Pilnīga atteikšanās no priekšmetu mācīšanas tiks pabeigta 2020.gadā.

Kas ir modulis un kāpēc tas labāks par priekšmetu sistēmu? Lūk, somu skaidrojums: piemēram, moduļa ietvaros, kas veltīts Eiropas Savienībai, skolēniem stāsta par politisko uzbūvi, ģeogrāfiju, ekonomiku, kultūru un citiem aspektiem – tā jaunajiem Eiropiešiem veidojas priekšstats par valsti un pasauli, kurā viņi dzīvo. Piemēram, modulī, kurš veltīts keiteringam (viesmīlībai – galda klāšanas kultūrai), skolēni uzzina par šīs sfēras darbu un, ja viņi izvēlēsies strādāt šajā sfērā, darba devējiem nevajadzēs veltīt laiku un spēkus, lai no nulles apmācītu jauno darbinieku. Šādas pieejas mērķis ir adaptēt absolventus reālam darba tirgum, lai absolventi varētu maksimāli īsā laikā iekļauties nacionālajā ekonomikā. Patreizējā posmā Somijā darbu atrod tikai 66 % absolventu.

Kā gribu, tā arī mācu.

Ārvalstu izglītības speciālistiem īsts šoks bija fakts uzzināt, ka somu skolotāji paši izvēlas mācību grāmatas un palīgmateriālus, kā mācīt un kā veidot stundas saturu un organizāciju. Mācību plāns nenorāda un neuzspiež konkrētus metodiskos materiālus. Vēl vairāk,- vecākajās klasēs skolēni paši sastāda sev mācību plānu, izvēloties no piedāvāto mācību disciplīnu klāsta sev interesējošās un sastāda individuālo nodarbību sarakstu. Vai tiešām bezatbildības triumfs? Piecpadsmitgadīgie – šādi mācoties somi - uzrāda labākus rezultātus nekā astoņpadsmitgadnieki absolventi citā valstīs. Tādi jēdzieni kā „priekšmets” un „slodze” somiem nav prioritāri. Nodarbībās tiek stimulēti skolēnu savstarpējā sadarbība, viņus sadala nelielās grupās, kurās tiek apspriestas problēmas, veidojas komandas darba iemaņas. Atpūtai mācību dienas laikā ir dota viena stunda, bet mājas darbiem laiks nedrīkst būt lielāks par stundu. Var rasties jautājums, ko darīt tiem, kuri vienā stundā nespēj sagatavoties pārbaudījumiem? Atbilde - neko! Zināšanu kontrole nacionālajā līmenī notiek tikai vienu reizi, proti, izlaiduma klasē! Līdz tam skolotāji pēc pašu iniciatīvas gatavo dažāda veida pārbaudes darbus – to mērķis nav sasniegt kādu standartā noteiktu zināšanu līmeni, bet katram pašam izdarīt sev atbilstošos secinājumus. Esošā nacionālā līmeņa kvalitātes kontroles padome ne tik daudz seko skolēnu sekmēm, cik normatīvo aktu ieviešanai, kuri regulē skolas darbību.

Katra konkrētā skolēna sekmību vērtē, stimulē un motivē tie, kuriem ar to no paša sākuma jānodarbojas – vecāki!

Kā somi varēja kļūt tik gudri?

Somi kā „ģēniji” nebija vienmēr. 1970.-1980.gados izglītības sistēma bija stingri centralizēta: no augšas tika novadīts obligātais mācību plāns, valsts ikdienā regulēja visus skolas darbības aspektus, notika sistemātiska izglītības kvalitātes kontrole, ko veica speciālas inspekcijas. 1990. - gados prioritātes mainījās: attiecības starp valsti un skolām tika veidota uz savstarpējas uzticēšanās un autonomijas principiem. Atcēla inspekcijas, skolas pašas bija atbildīgas par skolēnu sekmēm. Likās, ka sākusies anarhija, bet tieši šie pasākumi ļāva sasniegt labus rezultātus PISA testēšanā. Somijas valdība un izglītības vadība saprata, ka, sākoties XXI gadsimtam pasaule mainās. Priekšplānā izvirzījusies globalizācija, ekoloģijas problēmas. Tika pieņemts lēmums mainīt izglītību atbilstoši situācijai – veidot sadarbību (kooperācija, IT), decentralizāciju (tehniskā un sociālā ) un apzināt identitātes izmaiņas, kas notiek  pārmaiņu un globālo informāciju plūsmu ietekmē.

Kā strādā somu skolotāji.

Stāsta, ka kļūt par skolotājiem Somijā izvēlas tikai 10% labāko skolēnu. Bet tā nav taisnība. Universitātēs specialitātē - jaunāko klašu pedagogs - konkurss ir 10 pretendenti uz vienu vietu. Studijas ilgums ir pieci – seši gadi, iekļaujot pedagoģijas, psiholoģijas, metodikas, pētniecības u.c. moduļus. Helsinku augstskolās 2015.gadā tikai 7% absolventi tika ieskaitīti uz plānotajām vietām, bet 1400 netika galā ar iestāju pārbaudījumiem. Kāpēc tiek akcentēta sākumskola? Lai mācītu vecākajās klasēs, vispirms jāiegūst profila augstākā izglītība savā specialitātē un pēc tam jāapgūst papildus gada kurss pedagoģiskajā sagatavotībā.

Somu skolotājus var uzskatīt par vislaimīgākajiem pasaulē. Atbilstoši pētījumam, četri no pieciem pedagogiem ir apmierināti ar savu darbu un tikai 9% plāno mainīt darbu. Skolotāja karjera ilgst apmēram 40 gadus. 95 % skolotāju ir arodbiedrības biedri. Skolotāja slodze ir 21 stundas nedēļā, bet 2 stundas viņi velta savai profesionālajai izaugsmei. Pašvaldība sedz skolotājiem kvalifikācijas paaugstināšanas izdevumi – minimums 3 dienas gadā, bet dažkārt to skaits ir pat 7 dienas. Iespējams, ka tas ir galvenais pamats, uz kura balstās pasaulē efektīvākā izglītība: ja pedagogs lepojas ar savu vietu skolā un klasē, viņš savu darbu veiks uz augstāko atzīmi.

No: The Guardian, The Washington Post, The Independent, Business Insider, oph.fi, jyu.fi, pasisahlberg.com.

 

 

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma