Eiropas Komisijas (EK) sagatavotajā 2019. gada ziņojumā par Latviju starp jomām, kurās nav novērojams jūtams progress, minēti arī atsevišķi augstākās izglītības un zinātnes attīstības aspekti.

Darba tirgus, izglītības un sociālā politika

  • Augstākās izglītības iestāžu un programmu sadrumstalotība ietekmē izglītības kvalitāti. Augstākā izglītība joprojām ir sadrumstalota, neraugoties uz ES līdzekļu atbalstītiem stimuliem konsolidēt un pakāpeniski nostiprināt kvalitātes nodrošināšanu. Tomēr studiju programmu skaits laikā no 2005. līdz 2017. gadam pieauga par trešdaļu, savukārt studentu skaits samazinājās par 38 %. Sadrumstalotības dēļ cieš izglītības un zinātnes kvalitāte. 2017. gadā uz darbības rezultātiem balstīts finansējums (aptuveni 3 % no kopējā augstākās izglītības finansējuma) tika sadalīts 14 augstākās izglītības iestādēm, kuras ir sekmīgi iesaistījušas studentus pētniecībā un izstrādē, piedalījušās starptautiskos pētniecības projektos un sadarbojušās ar uzņēmumiem.

Konkurētspējas reformas un investīcijas

  • Lai turpinātu tuvināties ES vidējiem rādītājiem, ir vajadzīgi ieguldījumi inovācijā, cilvēkkapitālā un reģionālajā attīstībā. Neraugoties uz straujo konverģenci, Latvijai ir jāturpina pārveidot savas ekonomikas struktūru, tiecoties uz sarežģītāku produktu un pakalpojumu radīšanu. Ņemot vērā nelielo iekšzemes tirgu, Latvijas galvenās perspektīvas ir saistītas ar augstākas pievienotās vērtības preču un pakalpojumu eksportēšanu un sava eksporta tirgus daļu palielināšanu. Šobrīd Latvija salīdzinoši labi eksportē zinātnesietilpīgus pakalpojumus, bet augsto tehnoloģiju preču īpatsvars Latvijas eksportā ir zems. Lai veicinātu ekonomikas pārveidi, Latvijai jāiegulda cilvēkkapitālā, t.sk. prasmēs un veselības aizsardzībā. Tai vairāk jāiegulda pētniecībā un izstrādē gan privātajā, gan publiskajā sektorā, t.sk. ciešāk iesaistot valsts uzņēmumus savā inovācijas sistēmā. Visbeidzot, Latvijai ir jāiegulda reģionālajā attīstībā, jo ieguldījumi infrastruktūrā un mājokļos palīdzētu integrēt atpaliekošos reģionus un ekonomiskās aktivitātes centrus un atvieglotu darbaspēka iekšējo mobilitāti. Turklāt, lai paātrinātu Latvijas enerģētikas pārkārtošanu, ir vajadzīgi arī ieguldījumi resursu efektīvā izmantošanā.
  • Investīcijas pētniecībā un izstrādē Latvijā ir mazas un atkarīgas no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem). 2017. gadā pētniecības un izstrādes intensitāte atkal nedaudz palielinājās pēc iepriekšējā gada krituma, sasniedzot 0,51 % no IKP. Pieaugumu galvenokārt veicināja atjaunots ESI fondu finansējums, kas palielināja publiskā finansējuma līmeni līdz 0,37 % no IKP. Pieauga arī uzņēmumu izdevumi pētniecībai un izstrādei, taču 0,14 % no IKP apmērā tie ir starp zemākajiem ES. Ir vajadzīgs ievērojams investīciju palielinājums pētniecībā un izstrādē, lai efektīvi attīstītu valsts pētniecības un inovācijas (P&I) sistēmu ar uzsvaru uz lielāku un ilgtspējīgu finansējumu no valsts avotiem. Turklāt Latvija, visticamāk, neizpildīs savu valsts P&I intensitātes mērķi, kas ir 1,5 % no IKP. Latvijas kopējie izdevumi pētniecībai un izstrādei tagad ir aptuveni tādā pašā līmenī, kādā tie bija pirms desmit gadiem, un līdz ar to šis ir vienīgais valsts mērķis, kura sasniegšanā Latvija nav panākusi nekādu progresu, lielākoties tāpēc, ka pētniecības minētas divas dažādas REER mērauklas - uz ULC bāzētais REER un uz SPCI bāzētais REER. Pirmā salīdzina algu pieaugumu, bet otrā salīdzina inflāciju. Otrā mēraukla ir plašāk izmantots kritērijs cenu konkurētspējas mērīšanai. ES valstu vidū kopš 2010. gada savu eksporta tirgus daļu visvairāk ir palielinājušas Īrija, Rumānija un Lietuva. Latvijas valsts finansējums 2017. gadā veidoja 44 % no kopējā finansējuma pētniecībai un izstrādei, kopsummā sasniedzot 60,1 miljonu eiro. Salīdzinājumam, ārvalstu investīciju (strukturālie fondi, kā arī cits ārvalstu finansējums) apjoms veidoja 30 % no kopējā finansējuma pētniecībai un izstrādei, kopsummā sasniedzot 41,1 miljonu eiro, un izstrādes finansējumam ir piešķirta zema politiskā prioritāte.
  • Publisko pētījumu kvalitāte ir mainīga un nekonsekventa galvenokārt nepietiekamā finansējuma, pētījumu veicēju sadrumstalotības un pētniecības un inovācijas sistēmas pārvaldības dēļ. Publikāciju īpatsvars atzītākajos žurnālos 2015. gadā bija 5,9 % salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju - 11,1 %. Tam pamatā lielā mērā ir pētniecības iestāžu sadrumstalotība un tas, ka pētnieku, doktorantūras studentu un STEM jomu absolventu skaita ziņā Latvija atpaliek no ES vidējā rādītāja. Šo trūkumu pastiprina nepietiekama administratīvā kapacitāte un politikas veidošanas un īstenošanas izkliedētība starp daudzām ministrijām un aģentūrām. 2018. gadā Latvija saņēma ieteikumus no Eiropas Komisijas "Apvārsnis 2020" politikas atbalsta instrumenta, kuros ieteikts pētniecības finansējuma pārvaldību nodot vienas iestādes pārziņā un palielināt pētniecības iestādēm tāda finansējuma īpatsvaru, kas iegūts konkursa kārtībā. Valdība ir veikusi pirmos pasākumus, lai risinātu pēdējo no minētajiem jautājumiem, bet ieteikums novērst sadrumstaloto pārvaldību vēl ir jārisina. Pastāv plašs inovācijas veicināšanas instrumentu klāsts, bet tie netiek pietiekami izmantoti. Lielākā daļa sekmīgās pētniecības un
    3.4. Konkurētspējas reformas un investīcijas 45 rūpniecības sadarbības ir koncentrēta ap "kompetenču centru" programmu, kas piesaista rūpniecību sadarbībai ar pētniecības iestādēm. Inovācijas atbalsta pasākumu portfelis ietver kuponus, tehnoloģiju nodošanas un attīstības programmas. Tomēr to uzņēmumu īpatsvars, kuri nodarbojas ar inovatīvām darbībām, ir diezgan mazs, kas, iespējams, izskaidro pieprasījuma trūkumu pēc dažiem piedāvātajiem instrumentiem. Pētnieku piedāvājums no valsts sektora un pētnieku mobilitāte uz privāto sektoru ir visai zema un nepalielinās, kas kavē inovācijas darbību attīstību. Valdība veicina ciešāku sadarbību pētniecības jomā starp lielākajiem valsts uzņēmumiem un aicina tos noteikt inovācijas stratēģijas vidējam termiņam. Zemo inovācijas rādītāju dēļ, visticamāk, Latvijas viedās specializācijas stratēģija ir jāpielāgo, lai koncentrētos uz tām ekonomikas jomām, kurām ir vislielākais potenciāls.

Pilns ziņojuma teksts: https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/2019-european-semester-country-report-latvia_lv.pdf

 

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma