Pārmaiņas augstākajā izglītībā

Latvijas augstākajai izglītībai jāmainās atbilstoši digitālā laikmeta prasībām. Šāda atziņa dominēja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rīkotajā konferencē «Pārmaiņas ilgtspējīgai augstākajai izglītībai». Lai Latvijas augstskolas spētu konkurēt starptautiskajā tirgū, ir jāmainās gan studiju saturam, gan formātam, jo studenti kļūst prasīgāki un vēlas iegūt mūsdienīgu studiju saturu, kā arī iespēju studiju procesu pagarināt vai saīsināt, pielāgojot to savām vajadzībām. Tāpat pieaug studentu pieprasījums pēc studijām e-vidē.

Ņemot vērā studentu vēlmes, RTU attīstības prorektors Artūrs Zeps ieteica augstskolām nodrošināt plašākas iespējas studējošajiem izmantot «atvērto» studiju programmu priekšrocības, dodot iespēju studentiem noteiktā studiju programmā izvēlēties studiju priekšmetus, formātus un studiju ilgumu. Tāpat viņš iesaka universitātēm kļūt atvērtākām jaunajām tehnoloģijām un studiju procesā arvien vairāk izmantot tādus risinājumus kā virtuālā realitāte, mākslīgais intelekts un «nopietno» spēļu sniegtās iespējas. Savukārt spējīgākajiem studentiem jānodrošina īpašas «talantu» studiju programmas.

Konferencē izskanēja arī ieteikums arvien lielāku lomu pievērst uzņemto studentu profesionālās sagatavotības līmenim, paaugstinot jauno studentu uzņemšanas prasības, lai celtu studiju procesa kvalitāti un samazinātu studentu atbirumu.  A. Zeps arī akcentēja, ka svarīgi īstenot pakāpenisku augstākās izglītības institūciju konsolidāciju un ciešākas stratēģiskās sadarbības īstenošanu, kā arī veicināt pētniecībā iegūto rezultātu izmantošanu studiju satura veidošanā un specializāciju, ieguldījumus veicot potenciāli spēcīgākajos virzienos.

Konferencē tika minēts arī Igaunijas piemērs. Igaunijā ieviests bezmaksas augstākās izglītības modelis, un augstskolas ar valdību panākušas politisku vienošanos — studentu skaita kritums demogrāfijas dēļ neietekmēs augstskolu finansējumu no valsts budžeta.

Industrijai nepieciešami darbinieki un IT studentus darba devēji «izķer kā karstus pīrādziņus». Diemžēl tas rada arī negatīvu tendenci — bakalaura grāda ieguvēji strādā un vairs nevēlas turpināt studijas, tāpēc sarūk maģistrantu skaits, kas, savukārt, mazina jauno zinātnieku skaitu.

Konferencē izteiktās atziņas un priekšlikumi tiek apkopoti, lai iesniegtu Saeimas atbildīgajām komisijām un Izglītības un zinātnes ministrijai. Konference «Pārmaiņas ilgtspējīgai augstākajai izglītībai» notika Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta «Rīgas Tehniskās universitātes efektīvas pārvaldības attīstība» ietvaros.

 

 

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma