Menedžmenta mazā enciklopēdija. ISBN 978-9934-8413-3-0  (2018, 488 lpp.)

 

Kā patstāvīga zinātnes nozare menedžments tika atzīts tikai XX gadsimtā, lai gan kā koordinācijas un motivācijas paņēmienu kopums tas radās sen. Zviedru konsultanta Benta Karlofa (Bengt Karloff) sastādītajā menedžmenta attīstības hronikā menedžments minēts pat pirms 7000 gadiem. Uzskata, ka pirmais menedžmenta principus formulējis Sokrats, savukārt specializācijas principus Platons, par tiem publicējot grāmatu “Valsts”. Pla­tons grāmatu sarakstīja apmēram 380. gadā p. m. ē. Šajā darbā Sokrats un citi atēnieši diskutējuši par taisnīgumu, tā nozīmi, kā arī par to, kas ir ideāla valsts un kādiem jābūt cilvēkiem. Katrs savdabīgi par menedžmenta teoriju rakstījuši arī Aristotelis, Makjavelli, Didro, Ruso un citi.

Laika gaitā menedžmenta teorijas atbilstoši ekonomikas, sociālo un poli­tisko faktoru izmaiņām tika klasificētas.

Par Zinātniskā menedžmenta pamatlicēju atzīts Frederiks Teilors (1856–1915). Viņš uzskatīja, ka, izmantojot novērošanu, mērīšanu, loģiku un analīzi, var apzināt darba saturu un definēt tā pamata sastāvdaļas, lai noteiktu lai­ku, kas nepieciešams konkrētai darba veikšanas kustībai. F. Teilors ierosināja ieviest sistemātisku darbinieku stimulēšanu, lai veicinātu darba ražīgumu un ražošanas apjomu.

Klasiskā menedžmenta teorija saistīta ar Anrī Fejola (1841–1925) darbiem. Viņš menedžmentu uzskatīja par procesu, kas sastāv no savstarpēji saistītām funkcijām, kā arī ieviesa 14 menedžmenta principus.

Cilvēcisko attiecību teorijas redzamākie pārstāvji bija Marija Parkers Folleta (1868–1933), Abrahams Maslovs (1880–1970), Duglass Makgregors (1906–1064). Viņi uzskatīja, ka efektīvas organizācijas darbībā noteicošais ir cilvēka faktors. A. Maslova izveidotā uzvedības teorija pamatojas uz to, ka cilvēki tiek motivēti un strādā, lai apmierinātu vajadzības. Kvantitatīvā menedžmenta teorija izveidojās pagājušā gadsimta 50. gados. Zināmākie teorijas pārstāvji ir Rasels Akofs (1919–2009) un Ludvigs Bertalanfi (1901–1972). Viņu teorijas pamatā bija matemātiskā analīze un modelēšana, bet vēlākā periodā viņi izveidoja lēmumu teoriju.

Ar laiku izveidojās Integrētā menedžmenta teorija, kuras pārstāvji uzskatīja, ka nav pareizi katru menedžmenta funkciju apskatīt atsevišķi, bet nepieciešams tās integrēt. Radās sistēmas pieejas (ka viss sastāv no savstarpēji saistītiem elementiem), procesa pieejas (funkciju saistība) un situācijas pieejas (problēmas izpēte un to risinājuma izstrāde). Protams, šāds teoriju uzskaitījums ir visai virspusējs.

Grāmatai ir divas daļas. Pirmajā daļā ievietoti grāmatas autora agrāk publicētie materiāli, kurus papildina pasaulē pazīstamu zinātnieku atzinumi, secinājumi, ieteikumi. Grāmatas otrajā daļā dotas izcilāko menedžmenta zinātnieku īsas biobibliogrāfijas, ievietotas atsauces uz viņu, pēc grāmatas autora domām, nozīmīgākajām publikācijām. Grāmata būs noderīga, studējot menedžmenta teoriju, tajā varēs atrast padomus, kā pilnveidot organizācijas darbību, tā palīdzēs apzināt pasaules izcilāko zinātnieku dzīves un darba mūžu, iepazīties ar viņu viedokļiem un devumu menedžmenta teorijas un prakses attīstībā.

 

 

 

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma