Latvijas skolotāji – gados vecāki nekā citās valstīs, bet ar misijas apziņu.

Pat 93 procentiem Latvijas skolotāju galvenā motivācija profesijas izvēlei bijusi vēlme gādāt par bērnu attīstību. Tas secināts, arī Latvijā veicot starptautisku mācīšanas un apguves pētījumu TALIS, ko īsteno Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD). Pētījums veikts, pagājušajā gadā aptaujājot skolotājus un skolu vadītājus.

No pētījuma datiem var secināt, ka Latvijas skolotāju vidējais vecums ir 48 gadi. Šis rādītājs ir augstāks nekā vidējais skolotāju vecums OECD valstīs un TALIS dalībvalstīs (valstīs, kas nav OECD sastāvā, bet piedalās pētījumā), kas ir 44 gadi. Turklāt vairāk nekā puse – 51% – Latvijas skolotāju ir vismaz 50 gadu veci, kamēr OECD vidēji šāda vecuma skolotāju ir tikai 34%.

Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūta direktors, profesors Andrejs Geske gan norāda: skolotāju vidējais vecums ir pieaudzis visās pētījumā iesaistītajās valstīs. Turklāt būtiski, ka nav saiknes starp skolotāju vecumu un skolēnu mācību sasniegumiem. Tas nozīmē, ka kvalitatīvi darīt savu darbu var arī gados veci skolotāji.

Tajā pašā laikā izglītības politikas veidotājiem ir jāapzinās, ka Latvijas skolās ir kritiski nepieciešami jauni skolotāji un tuvākajos desmit gados būtu jānomaina katrs otrais skolotājs.  Salīdzinot ar tuvākajām kaimiņvalstīm, redzams, ka Igaunijā un Lietuvā ir aptuveni tikpat daudz gados vecu skolotāju kā Latvijā, bet Somijā skolotāju virs 50 gadiem ir krietni mazāk.

Latvijas skolu direktoru vidējais vecums ir 54 gadi, bet pat ceturtdaļai skolu vadītāju ir vismaz 60 gadi. Lietuvā pirmspensijas un pensijas vecuma skolu direktoru ir vēl vairāk, kamēr Somijā – krietni mazāk. Vidēji OECD valstīs cienījama vecuma skolu direktoru ir salīdzinoši daudz: pat piektdaļai ir vismaz 60 gadi.Salīdzinājumā ar citām OECD valstīm Latvijā skolas ir izteikta sieviešu pasaule: pat 89% mūsu pedagogu ir sievietes, kamēr OECD valstīs vidēji tikai 68% pedagogu ir sievietes.

Pētījumā atklājas vēl kāda Latvijas un arī citu valstu izglītības sistēmas problēma: lai arī skolu direktori visā OECD kopumā uzskata, ka mentorings ir būtisks gan skolotāju darbam, gan skolēnu sniegumam, tikai 22% jauno skolotāju (ar darba stāžu līdz pieciem gadiem) ir piesaistīts mentors – kāds pieredzējis kolēģis, kas palīdz risināt problēmas, kas rodas skolotāja darbā. Latvijā šis rādītājs ir vēl zemāks – tikai 16%. Mūsdienās cilvēki strādā ne tikai algas dēļ: viņi vēlas sajust darba devēja atbalstu. Tāpat ir svarīgi, lai būtu izaugsmes iespējas un labs mikroklimats darbavietā.

Aptaujā skolotājiem tika arī vaicāts, vai skolās viņi saskaras ar iebiedēšanas un aizskaršanas gadījumiem. Latvijā apstiprinoši atbildēja deviņi procenti skolotāju, kamēr OECD vidēji šis rādītājs ir 14%.  Kopumā pat 85% Latvijas skolotāju ar savu daba vidi ir apmierināti.

No LA

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma