Valsts kontrole veikusi  revīzijas profesionālās vidējās izglītības jomā.

Profesionālās vidējās izglītības sistēmas attīstībai no valsts budžeta un Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem pēdējos 10 gados atvēlēts vairāk par miljardu eiro un  veikta gan profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācija, gan to materiāli tehniskās bāzes modernizācija. Tomēr pēdējos sešos gados nav izdevies būtiski palielināt audzēkņu interesi par profesionālo izglītību – to pēc 9. klases izvēlējušies nepilni 40 % skolēnu. Divas trešdaļas no profesionālās vidējās izglītības iestāžu absolventiem turpina studijas vai uzsāk darba gaitas, taču mazāk nekā puse no tiem – apgūtajā profesijā. Savukārt vairāk par 30 % no izglītības iestādēs uzņemtajiem audzēkņiem skolu nepabeidz vispār. Latvijā profesionālo vidējo izglītību un arodizglītību 2019./2020. mācību gadā apguva 26 580 izglītojamo kopā 58 izglītības iestādēs. Vislielākais izglītojamo skaits ir izglītības programmu grupās “Viesnīcu un restorānu pakalpojumi”, “Mašīnzinības” un “Dizains”, kurās  2019./2020. mācību gadā mācījās 10 355 izglītojamie.

Valsts kontroles vērtējumā, izglītojamo izvēli mācībām par labu tai vai citai profesijai nosaka subjektīvi kritēriji un popularitāti iemantojušas programmas, kuras nebūt nav tirgū pieprasītākās. Valstī kopumā nav izveidota profesionālās izglītības absolventu turpmāko gaitu monitoringa sistēma. Atbilstoši revidentu apkopotajai valsts datu reģistru informācijai tikai 23 % no IZM profesionālās vidējās izglītības iestāžu absolventiem ir uzsākuši darba gaitas vai studē izvēlētajā profesijā, lai gan IZM savos aprēķinos uzrāda 55 %.

Izglītojamo sekmes ne vienmēr veicina studiju uzsākšanu augstskolās. Centralizētajos valsts eksāmenos IZM izglītības iestāžu audzēkņu rezultāti ir salīdzinoši zemi, un tas nesekmē profesionālās izglītības prestižu. Labāki rezultāti profesionālās kvalifikācijas eksāmenos un absolventu nodarbinātībā tiek sasniegti izglītības programmās, kurās ir veiksmīga sadarbība ar nozares pārstāvjiem.

Valsts kontroles vērtējumā valstī kopumā nav vienota profesionālās izglītības attīstības stratēģiskā redzējuma. Profesionālās izglītības sistēma ir sadrumstalota un tāpēc sarežģīti pārvaldāma. Laikā no 2010. līdz 2019. gadam tika veikta IZM profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācija, izveidoti profesionālās izglītības kompetences centri (PIKC). Valsts kontroles vērtējumā, jaunizveidotie PIKC lielākoties bija nepieciešami tādēļ, lai pretendētu uz ES struktūrfondu finansējumu. Turklāt atsevišķi kritēriji, lai atbilstu PIKC prasībām, pieļauj iespēju tos “pievilkt” tā, lai mācību iestāde jebkurā gadījumā kritērijus izpildītu un saglabātu PIKC statusu.

Astoņus gadus vienu no būtiskākajiem profesionālās izglītības sistēmas reformas elementiem – metodisko vadību nozares profesijas apgūšanā un jauno tehnoloģiju apguves nodrošināšanā – katra izglītības iestāde īstenoja pēc saviem ieskatiem un vadoties no savu izglītības iestāžu darbības stratēģijām, nevis nozares efektīvas attīstības nosacījumiem. IZM arī vairāk nekā 10 gadu nav aktualizējusi normatīvus, kas nosaka profesionālās izglītības programmu izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo. Revīzijas izlasē iekļautajās izglītības iestādēs konstatēti neefektīvi tēriņi, uzturot mācību procesam nevajadzīgus nekustamos īpašumus vai dotējot maksas pakalpojumus.

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma