CSP informē, ka 2020./2021. mācību gadā profesionālo pamata un vidējo izglītību apgūst 27,7 tūkstoši audzēkņu, kas ir par 3,6 % vairāk nekā pirms gada, savukārt par 1,9 % samazinājies uzņemto audzēkņu skaits.

Vislielākais audzēkņu skaits profesionālajā izglītībā nemainīgi ir inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (9,5 tūkst.), kā arī pakalpojumu2 jomā (6,3 tūkst.), kas attiecīgi ir 34,3 % un 22,6 % no kopējā audzēkņu skaita. Humanitārās zinātnes un mākslu apgūst 4,4 tūkstoši audzēkņu, kas ir 15,8 % no kopējā izglītojamo skaita profesionālajā izglītībā.  Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesību zinātnes apgūst 3,1 tūkstotis jeb 11,2 %, savukārt dabaszinātnes, matemātiku un informācijas tehnoloģijas (IT) – 2,5 tūkstoši jeb 9,1 %, kas ir par 309 izglītojamajiem vairāk nekā iepriekšējā mācību gadā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu par gandrīz trešdaļu pieaudzis audzēkņu skaits lauksaimniecības programmās – tās apgūst 1,1 tūkstotis jeb 3,9 %. Vismazākais izglītojamo skaits saglabājas veselības aprūpes un sociālās labklājības programmās, kuras apgūst 813 jeb 2,9 % audzēkņu.

Vairākums audzēkņu (24,1 tūkstotis jeb 87 %) mācās profesionālās vidējās izglītības programmās, 3,5  tūkstoši jeb 12,5 % apgūst profesionālās izglītības programmas pēc vidējās izglītības (ne augstākā izglītība), savukārt 0,5 % – profesionālās pamatizglītības programmas.

Uzņemto audzēkņu vidū sievietes bija 45,3 %, vīrieši – 54,7 %. Vislielākais vīriešu īpatsvars ir dabaszinātņu, matemātikas un IT, kā arī inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmās - attiecīgi 94,4 % un 88,2 % no kopējā audzēkņu skaita programmā. Savukārt sieviešu pārsvars vērojams veselības aprūpes, pakalpojumu, sociālo un humanitāro zinātņu programmās – attiecīgi 91,9 %, 71,3 %, 70,8 % un 70,3 %. Vislīdzīgākais audzēkņu sadalījums ir lauksaimniecības programmās, kuras apgūst 44,9 % sieviešu un 55,1 % vīriešu.

Iepriekšējā mācību gadā profesionālo izglītību ieguva 6 tūkstoši audzēkņu, kas ir par 5,8 % mazāk nekā 2019. gadā. Trešdaļa (33,7 %) jeb 2 tūkstoši ieguva kvalifikāciju inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības jomā, savukārt 1,5 tūkstoši jeb 24,3 % – pakalpojumu sfērā (tai skaitā 0,9 tūkstoši viesnīcu un restorānu pakalpojumu programmās). 2020. gadā absolventu skaits profesionālajā izglītībā bija par 34,2 % mazāks nekā pirms 10 gadiem. Viens no iemesliem ir šajā laika periodā strauji sarukušais jauniešu skaits vecuma grupā no 15 līdz 19 gadiem iedzīvotāju kopskaitā – par 34,3 % (gan zemākas dzimstības, gan migrācijas dēļ).

2020./2021. m.g. profesionālās izglītības programmas piedāvā apgūt 54 izglītības iestādes. Trešdaļa izglītojamo mācās pēc audzēkņu skaita sešās lielākajās izglītības iestādēs: Rīgas Valsts tehnikumā, Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā, Ogres tehnikumā, Daugavpils Būvniecības tehnikumā, Rīgas Tehniskajā koledžā un Liepājas Valsts tehnikumā.



 

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma