Valsts uzdevums ir regulēt izglītības jomu, veidot tās politiku. Piemēram, Zviedrījā tiek limitēts uzņemamo studentu skaitu juristu un mediķu programmās, pirmkārt, lai nezaudētu kvalitāti, bet galvenais - tās ir reglamentētās profesijas ar specifiskām prasībām.  Diemžēl Latvijā ar izglītības politiku  netiek galā. Bija periods, kad juristu programmas (ar dažādiem nosaukumiem) bija 7 augstkolās. Tiesību zinību studijas vairs nenotiek Sociālo teholoģiju augstskolā (dibināta 1991. gadā, likvidēta 2016. gadā) un  Rimpak Livonija  - darbojās no 1991.gada līdz 2004. gadam), jo abas augstskolas likvidētas.

Jau pirms vairākiem gadiem tika izvirzīts nosacījumu par vienotu kvalifikācijas eksāmenu juristiem. Beidzot 2021. gadā eksāmens notika. Rezultāti ļoti vāji -  no 130 eksāmena kārtotājiem sākotnēji jurista kvalifikāciju piešķīra vien trešdaļai, tātad 43 absolventiem. Tika iesniegtas 22 apelācijas un tās izskatot kvalifikācija piešķirta vēl pieciem. Visi pie kvalifikācijas tikušie ir no Latvijas Universitātes (kārtoja 95), eksāmenu kārtoja arī Rīgas Stradiņa universitātes (23), Daugavpils Universitātes (7) un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (5) attiecīgo programmu apguvušie juristi. Profesionālā maģistra programma tiesību zinātnē ir arī privātajās augstskolās - Baltijas Starptautiskajā akadēmijā un Biznesa augstskolā “Turība”,  tomēr šo augstskolu absolventi pirmajā eksāmenā esot nolēmuši nepiedalīties. Latvijas augstskolās un koledžās ir arī pirmā līmeņa profesionālās studiju programmas tiesību zinātnē, kur iegūst jurista palīga kvalifikāciju, ir arī bakalaura programmas, kur iegūst akadēmiskas zināšanas tiesību jomā, bet ne jurista kvalifikāciju. Programmu daudz, bet kvalificētu abolventu maz.

 


Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma