Progresīvs iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN),regresīvs VSAOI maksājums un kompleksa modelēšana.

Var pāradresēt vienu maksājumu slogu uz citiem, bet tā negatīvās sekas var kompensēt ar cita maksājuma sloga pāradresāciju – tā ir šā darba novitāte. Ir liela starpība – iegūt vienu un to pašu fiskālo efektu ar nopietnām sociālām problēmām vai bez tām. Šā brīža budžeta ieņēmumu palielināšanas iespējas ir jaunu nodokļu ieviešana, esošo nodokļu palielināšana un iekasēšanas uzlabošana. Citas iespējas, kā ekonomikas sildīšana ir nogulētas un prasa atbilstošu laiku, kas nepieciešams jaunu uzņēmumu radīšanai, jaunas produkcijas ražošanas sākšanai, tirgu atrašanai un to apgūšanai. Šīs iespējas prasa vismaz gadu, divus, trīs. Šādām procedūrām laika vairs nav, tās ir jāsāk nekavējoties, bet šobrīd ir jāpārskata nodokļi un valsts budžeta tēriņi. Budžeta lielākais papildinājums šobrīd ir sasniedzams ieviešot progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi. Uz šī fona nevar nerēķināties ar citiem jauniem nodokļiem, kas ieviešami saskaņā ar ES un SVF nostājām – nekustāmā īpašuma nodokļa harmonizāciju – pievienojot nodoklim par zemi nodokli par ēkām (vispār ir jāizveido nodoklis par nekustāmo īpašumu kompleksā – ēkām, būvēm un zemi), kā arī sen ieplānoto akcīzes nodokli par gāzi. Tāpat ir ieviešami nodokļi par noguldījumu procentiem, dividendēm, dāvinājumiem u.c. fizisku personu ienākumiem. PVN likmju palielināšana neko jūtamu nedod, ja ir izvēle pirkt analoģisku lētāku preci vai mainīt patēriņa struktūru.

Progresīvā IIN koncepcija

Darba devēja personāla izmaksas sastāv no bruto algas + VSAOI darba devēja maksājuma. Meklējot papildus budžeta ieņēmumus bruto algas samazinājums nav vēlams un tātad vienīgais resurss darba devēja izdevumu samazināšanai ir darba devēja VSAOI maksājumi. Izejot no minētā ir secinājums, ka progresīvais IIN ir ieviešams kompleksā ar regresīvu VSAOI likmi. Galvenā ideja ir samazināt šā brīža IIN likmes no 0 līdz minimālai algai (to ieskaitot), tālāk palielināt vismaz ar IIN likmes diviem kāpumiem (katra nākamā likme ir no pārsnieguma nevis no visas summas: IIN = 1.likme*1.intervals + 2.likme*(2.intervals – 1.intervals) + 3.likme*(3.intervals – 2.intervals) + ... , k.intervals – algas intervāls, piemēram, no 180Ls neieskaitot līdz 500Ls ieskaitot) ienākumiem augot un paralēli samazinot uzņēmēju VSAOI maksājumus par minimālo lielākām algām un palielinot VSAOI maksājumus par algām līdz minimālai algai. 2009. gada jūlija mēnesī pēc FM datiem  
206 779 cilvēki 27 679 172,05 kopā mēnesī nopelnīja ar algu mazāku par 200Ls
5 822 cilvēki 24 559 932,27 kopā mēnesī nopelnīja ar algu lielāku par 2500Ls

Minētais ir vēl viens arguments par labu progresīvam IIN ar diviem sliekšņiem un būtiski lielāku pēdējo IIN likmi.  Šis pasākums adresēti samazinātu neapliekamo minimumu samazināšanas triecienu, kā arī palielinātu sociālo „spilvenu” tiem, kas saņem minimālo algu vai zem tās. Uzņēmējiem līdz ar to kļūst relatīvi izdevīgāk maksāt lielākas algas, jo tad viņu kopējie izdevumi par darbaspēku – personāla izmaksas nepalielinās vai pat samazinās. Nodokļi ir vispār netaisnīgi, bet ir iespējams veidot netaisnīgo nodokļu taisnīgāku versiju. Šobrīd valsts atrodas krīzes situācijā un tāpēc ir jāpadomā par mazāk aizsargāto slāni, kā arī par uzņēmējiem, kuru nodokļu slogs (darba devēju kopējās izmaksas par darbaspēku) būtiski ietekmē uzņēmumu darbotiesspēju. Protams, ir uzņēmēji, kas maksā minimālās algas tikai tāpēc, ka nespēj maksāt vairāk. Ir uzņēmēji, kas maksā lielākas algas saviem darbiniekiem, jo savādāk nevar nodrošināt produkcijas kvalitāti. Mūsu priekšlikums ir galvenokārt balstīts uz to uzņēmēju interesēm, kuri maksā lielākas algas, jo tādējādi tiek stimulēta produktīvāka un inovatīvāka ražošana, kā arī sarežģītāku pakalpojumu sniegšana.

IIN un VSAOI modelēšanas rīks Lai varētu sniegt pārliecinošus argumentus par labu minētajam konceptam un atrastu optimālākās likmes un sliekšņus ir nepieciešami katrai izvēlētai IIN un VSAOI likmju un sliekšņu kombinācijai sniegt pilnu to ietekmes ainu. Ietekmes aina satur:

  1. izvēlētās kombinācijas fiskālo efektu;
  2. IIN nodokļa apmēru (absolūti un procentuāli) dažādām algām;
  3. darba devēja personāla izmaksas;
  4. salīdzinājumu ar bāzes (šā brīža) variantu;
  5. vairāku izvēļu salīdzinājumu.

IIN administrēšana Katrs uzņēmējs vai citādi oficiāli atlīdzību izmaksājoša persona (ieskaitot valsts un pašvaldības struktūrvienības un uzņēmumus) sniedz ikmēneša datus par fiziskām personām izmaksāto naudas daudzumu, kā arī par iemaksātiem nodokļiem pa pozīcijām. Šie dati dod VID iespējas precīzi noformulēt katra iedzīvotāja ienākuma nodokļa deklarāciju bez paša iedzīvotāja klātbūtnes. Šādi noformulēta deklarācija var tikt piesūtīta katram iedzīvotājam ar prasību to akceptēt vai doties uz VID to apstrīdēt, piemēram, izdevumu par medicīniskiem pakalpojumiem iekļaušanu tajā. Šādā versijā tiek realizēts Dānijas modelis, kas būtiski samazina VID darbinieku noslodzi, jo apstrīdētāju skaits ir daudzkārt mazāks par akceptētāju skaitu. Pie pareizas VID datu bāzes uzbūves šādai deklarēšanās versijai nav īpašu šķēršļu, jo tāda var tikt realizēta pāris mēnešu laikā, nerunājot par iespējām to nodrošināt līdz 2010. gada beigām. Ja tas tā nav, tad ir jāprasa atbildība no DB, programmatūras realizētājiem un tās pasūtītājiem par tuvredzīgu un nekompetentu darbību. Protams, ir jādeklarē ar INN neapliekamie ienākumi, bet tas jau notiek un nav pamata to saistīt ar Dānijas modeļa ieviešanu.

Uzņēmēju iespējamā klasifikācija

Ir uzņēmēji, kas balstās uz zemas kvalifikācijas darbaspēku, kas saņem minimālo algu, bet produkcija ir pārdodama. Progresīvā IIN likme + VSAOI regresīvā likme kopēji palielina viņu darbaspēka izmaksas. Šādi uzņēmumi darbojas, piemēram, dažās pārtikas rūpniecības nozarēs, kur izmanto daudz nekvalificēta darbaspēka. Jāsecina, ka šai nozarei un dažām citām nāksies atrast valsts subsīdijas nodarbinātības nodrošināšanai. Piemēram, uz atbilstoša audita pamata pašvaldība var ierosināt šādam uzņēmumam samazināt elektroenerģijas tarifu par Latvenergo peļņas daļu. Šie uzņēmumi nav ne pamats ne lielākais īpatsvars Latvijas ekonomikas attīstībai, bet daudz kur ir saistīts ar reģionālā bezdarba likvidēšanas problēmām. Tostarp ir uzņēmumi, kas negrib maksāt vairāk par minimālo algu un tāpēc lieto paralēli aplokšņu algas. Tā kā šos uzņēmumus nevar universālā veidā atdalīt, tad ir jāizveido valsts subsīdiju mehānisms, kas šo selekciju nodrošina, jo tas tad attiektos uz katra uzņēmuma sniegto informāciju un VID datiem par to. Šī ir papildus tēma, kurai ir divi pamata aspekti – no ekonomikas viedokļa nav saprātīgi uzturēt uzņēmumus, kas praktiski „tikko dveš”, bet no sociālā viedokļa šādi uzņēmumi ir nepieciešami bezdarba samazināšanai.  Ir uzņēmumi, kas balstās uz kvalificētu darbaspēku, kura izmaksas pārsniedz minimālo algu. Šiem uzņēmumiem produkcijas pievienotā vērtība ir augstāka un atbilstoši nebūtu vēlams palielināt uzņēmēju izdevumus par darbaspēku, kas samazinātu viņu konkurētspēju. Piedāvātais IIN un VSAOI modelis vienai daļai, kas maksā mazākas algas, būtiski nepalielina kopējās darbaspēka izmaksas vai pat atstāj esošā līmenī, bet lielāku algu maksātājiem pat tās samazina. Šī IIN un VSAOI versija uzlabo progresīvu un augsti tehnoloģisku ražotņu konkurētspēju. Savukārt pārlieku lielas progresīvā IIN likmes noved pie smadzeņu aizplūšanas, kas atkal samazinātu minēto uzņēmēju konkurētspēju.

Kopsavilkums

1. Modelēšanas rezultāti

Uz EXCEL bāzes izstrādātais modelēšanas rīks ļauj vest nopietnas un argumentētas sarunas ar FM par konkrētās koncepcijas priekšrocībām. Izejot no konkrētā mēneša datiem ir operatīvi un precīzi parādāma dažādu budžeta papildināšanas versiju ietekmes aina un to salīdzinājums. Skaidri ir parādāmi sociālie ieguvumi, darba devēju ieguvumi un fiskālie ieguvumi.  Veiktās modelēšanas rezultāti ir atrastas mūsuprāt optimālas, iepriekš minētās divas likmju versijas, kas ir apspriežamas izejot no konkrētiem apstākļiem – nepieciešamā budžeta papildinājuma lieluma. Šīs versijas ir operatīvi pilnveidojamas nepieciešamības gadījumā. Var būt ieteikumi mainīt likmes vai sliekšņus nemainot pašu koncepciju. Konkrētā modelēšana tika veikta ievērojot ienākumu sadalījumu un minimālās darba algas lielumu, kā arī nemainot šā brīža neapliekamo minimumu lielumu.

2.Koncepcijas interpretācija

Darba devēju pamata nostādne ir totālo personāla izmaksu samazinājums. Praktiski ir spēkā sakarība – lielāka pievienotā vērtība, lielākas personāla izmaksas, jo nepieciešams kvalificētāks darbaspēks. VSAOI darba devēja iemaksas regresīvā likme sniedz divu veidu iespējas darba devēja attiecībām ar kvalificētiem darbiniekiem: 2.1. samazināt darba devēja personāla izmaksas un ar to samazināt pašizmaksu;2.2. saglabāt esošās personāla izmaksas ar iespēju algas palielināt, lai būtiski kompensētu reālo ienākumu kritumu progresīvā IIN likmju pieauguma dēļ. 3. Iespēja palielina darba ņēmēju algu un tas savukārt palielina ieņēmumus no IIN budžetā. Tas ir redzams tabulās ar nosaukumu – modificētais variants.Izstrādātā IIN un VSAOI kompleksa koncepcija ir piemērojama ne tikai šā brīža krīzes situācijai, bet arī turpmāk, jo stimulē uzņēmējiem orientēties uz produkciju ar lielāku pievienoto vērtību un kvalificētāku darbaspēku. Krīzei beidzoties būtu pārskatāmas IIN likmes un VSAOI likmes, lai minētais efekts paliktu, bet samazinātos arī IIN slogs uz labāk apmaksātiem darbiniekiem, kā arī pārlieku nesamazinātos VSAOI iemaksu summa.  Neapliekamā minimuma un sagaidāmā neapliekamā minimuma par apgādājamiem samazināšana vai „plakanas” 25% IIN likmes noteikšana veido sprādzienbīstamu situāciju. Šajos apstākļos visadresētākais atbalsts mazāk atalgotiem ir būtiski samazinātas IIN likmes maziem ienākumiem un palielinātas IIN likmes uz šā sliekšņa pārsniegšanu. Mazo ienākumu guvējiem ir visvairāk nepieciešams lielāks VSAOI maksājums, kas atvieglo viņu situāciju bezdarba gadījumā.  IIN praktiski ietekmē mājsaimniecību budžetus. Visnoteicošākais būtu progresīvā IIN ieviešanas ietekmes ievērošana uz mājsaimniecību budžetiem, bet tas šobrīd nav novērtējams citādi kā novērtējot nabadzīgākās mājsaimniecības, ņemot vērā elektroenerģijas gada vidējo patēriņu. Šī  analīze dotu lielāku ieskatu par posta apmēriem Latvijā. Minētā metode ļauj aptvert to mājsaimniecību skaitu, kuras tiešām ekstremāli taupa uz elektroenerģijas patēriņu, kas raksturo viņu finansiālo stāvokli neskatoties uz ienākumu avotu (aplokšņu algām vai legāliem ienākumiem). Šī pieeja var dot noteiktu un vērā ņemamu argumentu pabalstu piešķiršanai, jo nesamērīgi elektroenerģijas patēriņi var liecināt par neuzrādītiem ienākumiem.  Jebkurā gadījumā šobrīd ir situācija - kurā tie, kas vairāk pelna ir iesaistāmi mazāk pelnošo situācijas uzlabošanā. Var saprast tos uzņēmējus, kas maksā minimālās algas, lai nodrošinātu savas produkcijas pašizmaksu un dotu iespēju cilvēkiem pelnīt, bet šeit ir izšķiršanās vai šo rūpalu ar laiku slēgt, jo tas nevar eksistēt dotos apstākļos vai saņemt atbilstošu valsts atbalstu. Cits stāsts ir par uzņēmējiem, kas maksā minimālo algu un daļu aploksnē, jo šāda pieeja var stimulēt maksāt algas oficiāli.

E&I – J. Brože, A. Kodoliņš, R. Vitkovskis

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma