Vai var apgūt intuīciju?

Augstskolu studiju programmās pēdējā laikā parādās dažādi kursi, kurus apgūstot nākošie vadītāji pieņemšot  pareizākos lēmumus un prasmīgāk vadīšot biznesu. Tātad jautājums – kas ir intuīcija?

Intuīcija veidojas pamatojoties uz pieredzi, kas palīdz cilvēkam vajadzīgā brīdī izdarīt pareizo secinājumu un rīcību. Piemēram, iesācējam autovadītājam visu laiku jākoncentrējās un jābūt uzmanīgam, bet augot pieredzei, auto vadīšanas prasme kļūst automātiskāka un bieži vien darbības tiek izpildītas intuitīvi. Ne velti daudzi rakstnieki, aktieri, zinātnieki apstiprina, ka viņiem  palīdz intuitīvā domāšana. Intuīcijas formēšanā nozīmīgs ir relaksācijas process, atpūta, lai pēc saspringta darba un koncentrēšanās sekotu pauze, kuras laikā var gūt jaunu izpratni par uzdevumu un tā īstenošanas ideju.


Var rasties jautājums – vai cilvēki ar loģisku domāšanu nav apveltīti ar intuīciju? Zināmu atbildi dod amerikāņu zinātnieces Izabelas Maijeras - Brigsas veiktie pētījumi un izstrādātais personības rīcības tipoloģijas noteikšanas indikators (MBTI).  Izstrādātā metodika ļauj apzināt cilvēka individuālā profila veidošanās pamatnosacījumus. Personības tipu iesaka  noteikt, pamatojoties uz četriem indeksiem (detalizētāk metodika izklāstīta grāmatā “Projekta menedžments”. Rīga, LIF. 2006.) Pirmais indekss norāda uz enerģijas avota iegūšanas paņēmienu skalā:  ekstraversija – intraversija. Otrais indekss norāda uz informācijas iegūšanas paņēmienu: sensoritāte – intuīcija. Trešais indekss norāda uz lēmumu pieņemšanas paņēmienu: domāšana – izjūta. Ceturtais indekss norāda uz paņēmienu mijiedarbībai ar apkārtējo pasauli: lēmums – uztvere. Zinātniece uzskata, ka sensorais tips vairāk vadās pēc reālās pasaules, pēc apkārtējās vides, tāpēc paraugi un idejas, kuras nevar “pataustīt”, nepiesaista viņa uzmanību. Viņu vispirms interesē praktiskā pieredze un tas, kas notiek “šeit un tagad”. Viņš cenšas neizlaist detaļas un pamatojas uz konkrētiem faktiem. Intuitīvais tips apkārtējās vides izpratnei izmanto savas apzinātās vai neapzinātās asociācijas un priekšstatus, cenšas izprast notiekošo ārpus zināmā, saprast notiekošā nozīmi, jēgu, sakarus un attiecības. Situācijas attīstību viņš saskata kopumā, labāk izprot vispārējo, nepievēršot īpašu uzmanībui detaļām.

Pastāv uzskats, ka ir cilvēki, kas visumā labi izzina un uztver citu domas un ieceres. Šo cilvēku vidū visai nozīmīgā pārsavarā ir sievietes, kuras spējīgākas uztvert citu emocijas, dekodēt emocionālu informāciju. Sievietes labāk iespēj atšķirt melus un emocionālo falsifikāciju, tajā skaitā starppersonu attiecībās. Protams, tas nenozīmē, ka vīrieši nespēj prognozēt un pieņemt riskantus lēmumus.

Pieņemts iedalīt vairākus intuīciju veidus, piemēram, sociālā intuīcija, ekonomiskā intuīcija utt. Sociālā intuīcija ir nepieciešama vairākām speciālistu kategorijām, pirmkārt, diplomātiem, ārstiem. Ekonomiskā intuīcija galvenokārt liederīga biznesa jomā strādājošiem vadītājiem. Vairāki pētījumi liecina, ka ekonomiskā intuīcija ir visai bīstama un paļaujoties uz to var arī zaudēt. Dažkārt cilvēkiem, kas pieņem lēmumus pamatojoties uz intuīciju, ir vēlme pārvērtēt savu kompetenci, bet neveiksmes gadījumā cenšas to norakstīt uz citu personu rēķina vai neatkarīgu apstākļu sakritību, kā rezultātā gūst zaudējumus.

Ievērojamais Mičigānas universitāters psiholoģijas profesors Dēvids Maijers, grāmatas “Intuīcija” autors, devis padomu par “sesto prātu”. Viena no galvenajām grāmatas idejām ir parādīt, ka intuīcija ir bīstams un nenoteikts instruments, kas nemākulīgi izmantots, var nest materiālu un morālu ļaunumu.Profesors uzskata, ka dažkārt intuīcija nostrādā pareizi. Piemēram, daudzi cilvēki intuitīvi noprot citu domas, vērojot sarunas partnera sejas izteiksmi. Bet intuitīvi prognozēt futbola spēles iznākumu izdodas tikai dažiem. Pateicoties masu informācijas līdzekļiem informācija par avio katastrofu izplatās ļoti ātri un detalizēti, tomēr lidmašīnu vairums cilvēki uzskata par visdrošāko un ātrāko transporta veidu un no tās izmantošanas neatsakās. Šādā gadījumā cilvēku intuīcija nenostrādā, jo atmiņām uzticas mazāk nekā būtu nepieciešams. Profesors savā grāmatā raksturojis ekonomiskās intuīcijas anomālijas. Pirmkārt, pamatojoties uz intuīciju bieži vien ātri pieņem lēmumus – dažkārt gudrus, bet citu reizi muļķīgus un nenoteiktus. Ir vairāki piemēri, kad ekonomiskā intuīcija ir pretrunā ar loģiku. Piemēram, cilvēki parasti izjūt zaudējumu divkārt sāpīgāk, nekā tādas pašas summas ieguvumu. Šo anomāliju dēvē par “nepatiku pret zaudējumu”. Cita anomālija nosaukta par “ziedojuma efektu”, proti, dažkārt cilvēki cer iegūt vairāk no atteikšanās kaut ko iegādāties, nekā samaksāt, lai to iegūtu. Šādu pieeju apstiprinājis eksperiments, kad vienai cilvēku grupai tika iedota nauda, bet otrai grupai loterejas biļetes par tādu pašu summu. Kad viņiem piedāvāja apmainīties ar saņemto, vairums izvēlējušies paturēt saņemto un nemainīties.Cilvēki cenšas neuztvert sava prāta sūtīto ziņu un noliedz, ka atsevišķi faktori viņus var ietekmēt. Ne vienmēr viegli izprast nākotni un noteikt kas notiks pēc gada, ja zaudēs darbu, izjuks ģimene utt. Turpretim veiksmīgi var paredzēt nākotni, ja tiks saņemts lielais loterejas vinnests. Cilvēki ne vienmēr pareizi un adekvāti izvērtē savu rīcību. Piemēram, pircēja veikalā iegādājās šauras drēbes, iestāstot sev, ka nometīs liekos svara kilogramus, bet pareizāk būtu reāli izvērtēt situāciju un atlikt pirkumu jau pēc novājēšanas.

Mūsdienās praksē necenšas intuīciju apspiest, bet to stiprina, veicinot domāšanu un padziļinot lietu izpratni. Tas līdzinās situācijai, kad ārsts pacientam paziņotu, ka viņam ir teicama veselība, tomēr nepieciešams veikt  ķermeņa stājas koriģēšanu. Līdzīgi ir ar intuīciju, vienā jomā intuīcija darbojas labi, bet citās nepieciešams to attīstīt. Situācijās, kad tas iespējams, intuīcija ir jāsalīdzina ar realitāti un tā pastāvīgi jāpārbauda. Protams, pieņemot nopietnus lēmumus nedrīkst paļauties tikai uz sesto prātu, īpaši ja ir neliela pieredze. Intuīcija nav panaceja un nav uzskatāma par būtisku panākumu atslēgu.Daudziem cilvēkiem pastāv augstuma bailes un šīm bailēm ir sena izcelsme, kas turpinās no iepriekšējām paaudzēm. Cilvēki baidās, jo nepastāv iespēja kontrolēt situāciju lidojot lidmašīnā, bet vadot automašīnu viņi uzskata, ka kontrolē situāciju. Cilvēki baidās no tā, kas var notikt nejauši, jo pārāk uztraucas par nākotni un baidās kaut ko zaudēt. Turpretim, piemēram, pusaudzis ir vienaldzīgs par smēķēšanas kaitīgumu, jo viņš dzīvo šodienai, bet vēl ne nākotnei.

Cilvēki baidās no ainām, kas iespiedušās viņu atmiņā, vai no baismīgiem attēliem, fotogrāfijām un cenšas izvairīties no redzētām šādām situācijām. Cilvēka dabā ir baidīties no atsevišķiem gadījumiem, bet ne no bīstamībām kuras ir visapkārt. Simtiem veiksmīgi tāli braucieni neliek domāt par bīstamību vadīt auto, bet brauciens garām vietai kur gājis bojā kāds auto vadītājs un ir nolikti ziedi, liek intuitīvi samazināt ātrumu, lai gan dažkārt uz īsu laiku.Lai izvairītos no nepareiziem intuitīviem ekonomiskiem lēmumiem, vispirms jāapzina situācija, jānosaka tās bīstamība. Biznesā intuīcija palīdz novērtēt negatīvos riskus (ražošanas, finanšu, investīciju, tirgus, institucionālos), kuru iepējamība ir apzināta, izmantojot riska apzināšanas kvanitatīvās un kvalitatīvās metodes, piemēram – SWOT, PEST, Išikava diagrammu u.c., vai arī izvēlēties un izmantot nepieciešamos, iespējami labvēlīgos riskus turpmākai darbībai.Intuīcija var negatīvi ietekmēt ne tikai investīciju jomu, bet arī personāla vadību. Dažkārt personāla speciālisti uzrāda nevajadzīgu pārliecību par savām spējām prognozēt pretendenta iespējamos panākumus un atbilstību amatam. Nenoliedzami, ka atsevišķi cilvēki spēj visai prasmīgi izvērtēt citu emocijas - bailes, laimi, izbrīnu, arī melus.

Apgūt izglītības iestādēs intuīciju tiešā veidā nav iespējams, jo intuīcija nav palīgs cilvēkam, kam nav plaša pieredze. Tāpēc būtiski savienot mācību procesā iegūstamās zināšanas ar reālu praksi.

Ilgvars Forands

 

 

 

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma