Vēlreiz par INTUĪCIJU

Ko šobrīd piedāvā biznesa izglītība jautājumos par lēmumu pieņemšanu, problēmas situāciju risināšanu?

Pamatā  treniņos (kaučings), semināros, studiju programmās izskata tehniku, kas balstās uz dažādu veidu domāšanu, loģisku pieeju strukturēšanu. Tipisks piemērs ir Eduarda de Bono “Sešu cepuru domāšana” lēmumu pieņemšanas teorija, arī Delfi metode, vai Išikava diagramma, daudzvariantu metode, seku un celoņu analīzes, SWOT analīzes, risku paredzēšanas metode un daudzas citas. Protams, nosauktās metodes veicina un trenē menedžera domāšanu, tomēr tās darbojās noteiktās kordinātēs, iemācītos modeļos, kas veido stereotipus, domāšanas paradigmas.

Daudzi menedžeri bieži pauž viedokli, ka viņi lēmumus pieņemot balstoties uz intuīciju. Pastāv jautājumi - vai tiešām viņi balstās uz intuīciju un ko viņi ar to saprot?

Tātad jautājums - kas ir intuīcija? Varētu būt šāda atbilde - intuīcija ir attīstības realitātes nojausma, darbības struktūras vai notikumu paredzēšana pirms seku iestāšanās.

Rodas otrs jautājums - kas ir nojausma? Varētu define, ka nojausma ir dzīvē iegūts automatiskums. Cilvēks ir apveltīts ar dabisku spēju “izskaitļot” viņu ietekmējošo realiāti, un, pamatojoties uz dabīgiem instinktiem, virzīties uz priekšu, izvēloties apkārtējā vidē prioritātes. Šīs prioritātes attiecas ne tikai uz bioloģisko izdzīvošanu, bet tām ir arī sociālā radiusa iedarbības apjoms - attiecības, bizness, politika. Cilvēka sapņi, priekšnojautas pastāvīgi norāda uz veiksmi vai arī signalizē par bīstamību. Spontāna rīcība neliecina par situācijas izpratni, bet nojauta palīdz izvēlēties labākā rezultāta iegūšanas paņēmienu, lēmuma izvēli. Cilvēks cenšas izvēlēties sev labāko variantu.

Intuīcijai kā lēmuma izvēles veidam neeksistē jēdziens risks vai varbūtība. Pēc būtības intuīcija nav lēmuma izvēle, jo tā jau iepriekš satur lēmumu, proti, ietver visu reālo lēmumu kopumu, visu situāciju kopumā, cilvēka stāvokli attiecībā pret konkrētu problēmu, notikumu, faktu. Intuīcija itkā iesaka -  situācija ir tāda, vai man rīkoties šādi?

Intuīcijas izmantošanu biznesa lēmumu pieņemšanai var raksturot šādi:

  1. Intuīcija ir spējīga norādīt uz iespēju gūt potenciālo labumu esošajā darbības situācijā. Šajā gadījumā intuīcija rodas tad, kad fakstiski var realizēt to, kas situācijā iespējams, bet var būt arī pretējais – intuīcija norāda uz kļūdu, novērš zaudējumu.
  2. Intuīcija ir spējīga norādīt uz darbības konkrētību, kādu jāizvēlas lai atrisinātu grūtības vai problēmas, tā spēj parādīt cilvēkam, vai cilvēku grupai, kas ir situācijas atslēgas punkti, kādu sadarbību izvēlēties, lai gūtu panākumus vai atrisinātu radušās grūtības.
  3. Intuīcija norāda vadītājam uz viņa stāvokļa visiem aspektiem un iespējamo rīcību konkrētā situācijā: viņa veselību, ģimeni, darbiniekiem, attieksmi pret valsti utt.

Kā veidojas cilvēka spēja vadīt nojausmu un izmantot intuīcīju:

  1. Pirmkārt, tieksme veidot “realitātes mērījumus”: “attīrīt” jūtu un uztveres orgānus, pārbaudīt esošās jūtas un emocijas, lai noteiktu cik tās atspoguļo realitāti un ir raksturīgas jums.
  2. Apzināt un iemācīties “apkalpot” savus instinktus (miegs, ēšanas paradumi, ģerbšanās stils, uzvaras tieksme, egoisms, sekss, lepnums, agresivitāte, ārējā ietekme utt.). Tas nozīmē apzināt sevi, saprast kāds ir dzīves stils, kas visvairāk piestāv tieši jums. Bieži vien šādus ieteikumus vadītāji neuztver nopietni, tomēr jāatceras, ka šajā procesā subjektu nomainīt nevar.
  3. Bet pats galvenais – pastāvīgi pārbaudīt savu spēju apzināt realitāti. Tas nozīmē ka jāmaina iekšēja attieksme pret situācijām, nepieciešams patstāvīgi vai ar eksperta palīdzību veikt savu pārliecību un domāšanas kritisku revīziju, pārskatīt savas pieķeršanās, emocionālo reakciju paradumus.

Lūk jautājumi, kurus menedžeram jāuzdod sev:

  1. Vai izmantojat intuīciju biznesa lēmumu pieņemšanā.
  2. Vai jums bija jāpieņem svarīgs lēmums pilnībā pamatojoties uz intuīciju?
  3. Kā jums parādās intuīcija: ķermeniski, emocionāli, domāšanas veidā, sapnī, pieņēmumos?
  4. Vai jūsu intuitīvie lēmumi ir bijuši optimāli?
  5. Vai bijuši gadījumi, kad jūsu intuitīvie lēmumi radījuši zaudējumus (plašā nozīmē).
  6. Vai var piekrist apgalvojumam, ka realitāte bieži vien sagroza intuīcijas nojautu?
  7. Vai var iemācīties intuīciju lēmuma pieņemšanai?

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma