Reflektantu reģistrēšana.

Ministru kabinets katru gadu nosaka sākuma termiņu reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai augstskolās un koledžās pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas, tādējādi nodrošinot, ka augstskolas un koledžas pirms reģistrācijas un uzņemšanas sākuma termiņa neslēdz ar studijām saistītus līgumus ar iespējamajiem reflektantiem. Šāda kārtība aizsargā studētgribētājus no saistību uzņemšanās, pirms tie ir uzņemti konkrētā studiju programmā, ļaujot izvairīties no situācijām, kad studētgribētājs noslēdz kādu līgumu un jau veic studiju maksas samaksu, taču vēl nav uzņemts studiju programmā un arī tam netiek garantēta uzņemšana studiju programmā.

Sākot ar 2012. gadu tika noteikts agrāks termiņš to reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai augstskolās un koledžās, kas ieguvuši vidējo izglītību ārvalstīs, jo saskaņā ar Augstskolu likumu personas, kuras ir ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs, var uzņemt augstskolās un koledžās pilna un nepilna laika bakalaura un profesionālajās studiju programmās, kurās uzņemšanas prasība ir iepriekš iegūta vidējā izglītība, bez centralizēto eksāmenu kārtošanas. Noteikts, ka reflektantu reģistrācijas un uzņemšanas sākuma termiņš augstskolās un koledžās visiem reflektantiem ir 2018. gada 15.marts, tādējādi dodot iespēju augstskolām un koledžām organizēt agrāku personu, kas ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs, uzņemšanu un organizēt pirmsuzņemšanu personām, kas iegūst vidējo izglītību Latvijā, ar nosacījumu, ka tiks sasniegts noteikts līmenis centralizētajos eksāmenos.

Ātrāka termiņa noteikšana ļaus augstskolām un koledžām reģistrāciju un uzņemšanu īstenot ilgāku laiku, jo beigu termiņa noteikšana ir katras augstskolas un koledžas kompetencē. Saskaņā ar noteikumiem par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās uzņemšanai studiju programmā augstskolā vai koledžā rīko atklātu un vienlīdzīgu konkursu saskaņā ar augstskolas vai koledžas uzņemšanas noteikumiem. Augstskolas un koledžas interesēs ir, lai studējošais izvēlas studēt attiecīgajā augstskolā un koledžā, līdz ar to augstskolas un koledžas nenostādīs nelabvēlīgā situācijā tos studētgribētājus, kas vidējo izglītību ieguvušas 2018. gada vasarā. Augstskolas un koledžas rīko vienotu uzņemšanu gan tiem reflektantiem, kas vidējo izglītību iegūst šajā gadā, gan tiem, kas to jau ir ieguvuši ātrāk, līdz ar to tiek noteikts ātrāks reģistrācijas un uzņemšanas termiņš, lai neierobežotu augstskolas un koledžas, kā arī neuzliktu par pienākumu augstskolām un koledžām reģistrāciju un uzņemšanu rīkot vairākkārtīgi.

 

 

 

 

Programmu akreditācija

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis rosinājis akreditēt nevis studiju virzienus, bet gan studiju programmas. Viņaprāt, priekšlikumi sakārtotu procedūras studiju programmu licencēšanā, sakārtotu procedūras, pārejot no studiju virzienu uz studiju programmu akreditāciju. Ņemot vērā, ka lielais akreditāciju vilnis bija plānots, sākot no 2019. gada, pārejas noteikumos mēģināts veidot augstskolām draudzīgāku akreditāciju grafiku, to izstiepjot līdz 2023. gadam.

Rektoru padome atbalsta pāreju uz regulāru, valsts apmaksātu augstskolu akreditāciju, ārējās kvalitātes novērtēšanas sistēmu balstot uz skaidri definētiem kritērijiem, uzsvaru liekot uz augstskolu iekšējo kvalitāte sistēmu izvērtēšanu. Tādējādi tiktu nodrošināta secīga mūsu valsts ārējās kvalitātes novērtēšanas sistēmas attīstība - studiju programmu akreditāciju aizstāja studiju virzienu akreditācija, kuru savukārt varētu nomainīt augstākās izglītības institūciju akreditācija.  .

Rektoru padome uzsvēra, ka kā IZM priekšlikumu trūkums vērtējama neskaidrība par akreditācijas procesa institucionālajiem aspektiem - ne priekšlikumos, ne skaidrojumā par piedāvātajām normām nav aprakstīts, kādā kārtībā tiktu izveidota akreditācijas komisija, kas to apstiprinātu.

Kad sākt mācīties?

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izskatīšanai Ministru kabineta komitejā bija iesniegusi grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas tostarp paredz skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma. IZM sola, ka plānotais 1. klasē apgūstamais mācību saturs un metodika tiks veidota atbilstoši bērnu vecumposmu īpatnībām sešu gadu vecumā apgūstamajam, un netiek paredzēts, ka sešu gadus vecajiem būs jāapgūst tas, ko pašlaik mācās septiņus gadus vecie bērni.

Tāpat IZM uzsvēra, ka vecākiem joprojām tiktu saglabāta iespēja savus bērnus skolā sūtīt arī septiņu gadu vecumā. Arī turpmāk saskaņā ar vecāku vēlmēm un ģimenes ārsta vai psihologa atzinumu pirmsskolas izglītības programmas apguvi varēs pagarināt par vienu gadu. Likumprojektu grozījumi gan paredz, ka turpmāk pamatizglītības apguvi nevarēs sākt no astoņu gadu vecuma.

Komitejas sēdes laikā tika secināts, ka vēl jādod laiks, lai IZM varētu sadarbības partneriem skaidrot reformas būtību un kliedēt mītus par sešgadnieku skolas gaitu sākumu. Līdz ar to jautājumu paredzēts turpināt skatīt 19. marta sēdē.

Savukārt sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" savākti 10 000 parakstu par esošā regulējuma skolas gaitu sākšanas vecumam saglabāšanu. Iniciatīvā kā arguments pausts, ka "virkne izglītības un pedagoģijas nozares pārstāvju, kā arī bērnu psihologi, neirologi, bērnu tiesību nozares pārstāvji, veselības ministre, tiesībsargs, kā arī vairākas izglītības biedrības ir paudušas argumentētu viedokli, skaidrojot, kāpēc nevajadzētu ieviest obligāto izglītību no sešu gadu vecuma".

Savu viedokli dažādās aptaujās pauduši arī vecāki, "vairākumam neatbalstot skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma". Iniciatīvā paustas bažas par to, ka šādas reformas ieviešana var rezultēties ar skolēnu sekmju pasliktināšanos, kā arī dažādiem emocionāla, psihiska un pat fiziska rakstura traucējumiem bērniem, turklāt tie var saglabāties arī pusaudžu un pieaugušā vecumā.

Mācās karavīri

2.martā, ar svinīgu apliecību izsniegšanu, noslēgsies pirmā Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) īstenotā profesionālās pilnveides izglītības programma sportā, kurā 20 Nacionālo bruņoto spēku karavīri divus mēnešus pilnveidoja zināšanas vispārējā fiziskajā sagatavošanā un cēla profesionālo kvalifikāciju dienesta vajadzībām. Programmu LSPA īstenoja sadarbībā ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Sporta klubu.  LSPA profesionālās pilnveides izglītības programma “Pamatzināšanas sporta trenera „C” kategorijas sertifikāta iegūšanai”, kā pilotprojekts, šogad tika piedāvāta pirmo reizi. LSPA piecu gadu laikā veiks vairākas šāda veida mācības karavīriem. Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas un LSPA noslēgto sadarbības līgumu, LSPA mācībspēki NBS karavīriem divu mēnešu  nodrošināja intensīvu teorētisko un praktisko mācību programmu ar ievirzi fitnesā, kā arī sporta treniņu teorijā, sporta pedagoģijā, sporta psiholoģijā, anatomijā, sporta fizioloģijā, sporta medicīnā, kā arī higiēnā un uzturā fiziskā slodzē.

Balvas zinātniekiem

Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra Dabas mājā tika godināti 2017. gada nozīmīgāko zinātnes sasniegumu autori un autoru kolektīvi Latvijā. Gada balva par nozīmīgākajiem sasniegumiem zinātnē tiek pasniegta kopš 2002. gada. Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) žūrija izvēlējās 12 nozīmīgākos sasniegumus, bet seši projekti saņēma LZA atzinības rakstus.

Balvas saņēma:

  • LZA goda loceklis Jānis Osis un Dr.sc.ing. Uldis Doniņš par oriģinālu topoloģiskās funkcionēšanas modelēšanas teorijas izstrādi;
  • LZA korespondētājloceklis Kristaps Jaudzems un Mg.chem. Mārtiņš Otikovs par zirnekļu tīkla veidošanās molekulārā mehānisma izpēti un mākslīgā zirnekļu zīda iegūšanas procesa līdzības dabiskajam novērtējumu;
  • Dr.med. Līga Zvejniece, Dr.pharm. Edijs Vāvers, Dr.biol. Baiba Švalbe, Dr.chem. Maksims Vorona, LZA akadēmiķe Maija Dambrova, LZA akadēmiķis Grigorijs Veinbergs, LZA akadēmiķis Ivars Kalviņš (Latvijas Organiskās sintēzes institūts), Dr.biol. Ilga Misāne, Dr.med. Ilmārs Stonāns (AS „Grindeks”) par jauna savienojuma E1R atmiņas procesu uzlabošanai un epilepsijas ārstēšanai izstrādi;
  • Dr.habil.biol. Svetlana Čapenko, Dr.med. Santa Rasa, Dr.med. Sandra Skuja, Dr.habil.med. Valērija Groma, LZA akadēmiķe Modra Murovska par atklājumu, ka vīrusi var integrēties šūnas genomā, bet infekciju var pārmantot no paaudzes paaudzē;
  • Valdis Muktupāvels par kvalitatīvi jaunu pētījumu par Latvijā dažādos laikmetos lietotiem skaņu rīkiem „Tautas mūzikas instrumenti Latvijā”;
  • Māra Grudule par pirmreizēju pētījumu par dzeju latviešu valodā reformācijas, vēlās renesanses un baroka laikmetā „Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos”;
  • Gundega Grīnuma par pētījumu, kurā atklāts, kā sociāldemokrāts Rainis kļuva par latviešu nacionālo centienu satura un dziļākās ideoloģiskās jēgas izteicēju „Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā: Jaunatklāti tuvplāni”;
  • LZA akadēmiķis Uldis Rogulis, Dr.habil.phys. Māris Spriņģis, Dr.phys. Anatolijs Šarakovskis, Dr.phys. Jurģis Grūbe, Dr.phys. Andris Fedotovs, Dr.phys. Edgars Elsts, Mg.sc.ing. Guna Krieķe, Mg.phys. Andris Antuzevičs, Mg.phys. Meldra Ķemere par sintezētiem jauniem materiāliem, kas pielietojami infrasarkanā starojuma pārveidotājiem un baltās gaismas avotiem;
  • LZA korespondētājloceklis Antans Sauhats, Mg.sc.ing. Zane Broka, Mg.sc.ing. Kārlis Baltputnis, Dr.sc.ing. Romāns Petričenko, Dr.sc.ing. Gatis Junghāns, Dr.sc.ing. Oļegs Linkevičs, Dr.sc.ing. Laila Zemīte, LZA goda loceklis Namejs Zeltiņš, Dr.sc.ing. Renāta Varfolomejeva, Dr.sc.ing. Ļubova Petričenko, Dr.sc.ing. Jevgeņijs Kozadajevs par izstrādāto programmatūru energosistēmas elektroenerģijas cenu samazināšanai, tās modelēšanai, vadībai un attīstības plānošanai;
  • Dr.habil.chem. Uldis Stirna, LZA korespondētājloceklis Uģis Cābulis, Dr.sc.ing. Vladimirs Jakušins, Mg.sc.ing. Miķelis Kirpļuks, Mg. Anda Fridrihsone par izstrādātu efektīvu siltumizolācijas materiālu: putupoliuretāna kompozīcija, kur izmantota Latvijā iegūstamā rapšu eļļa;
  • LZA korespondētājlocekle Sandra Muižniece-Brasava, Dr.sc.ing. Asnate Ķirse, Dr.sc.ing. Liene Strauta, Dr.sc.ing. Ruta Galoburda, LZA korespondētājlocekle Daina Kārkliņa, Bc.sc.ing. Evija Puiškina par inovatīviem olbaltumvielām un šķiedrvielām bagātiem pārtikas produktiem no Latvijā audzētiem pākšaugiem;
  • Dr.chem. Vadims Bartkevičs, Dr.biol. Olga Mutere, Dr.chem. Ingars Reinholds, Dr.chem. Iveta Pugajeva, Dr.chem. Dzintars Začs, Latvijas Universitātes doktoranti Ingus Pērkons un Jānis Ruško par pētījumu par farmaceitisko savienojumu atlikumu izplatību Latvijas apkārtējās vides objektos un to koncentrācijas samazināšanas iespējām.

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma