Latvijas skolēnu panākumi

Norvēģijas pilsētā Bergenā noslēgusies Baltijas informātikas olimpiāde, kur veiksmīgi startēja Latvijas skolēni. Kopumā olimpiādē piedalījās 56 skolēni no 10 valstīm

Vienu no zelta medaļām izcīnīja Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēns Ingus Jānis Pretkalniņš, vienu no sudraba godalgām ieguva Aleksandrs Zajakins no Rīgas 89. vidusskolas, bet vienu no bronzām – Roberts Leonārs Svarinskis no Jūrmalas Valsts ģimnāzijas.

Vēl Latvijas komandu pārstāvēja Raitis Kriķis (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija), Jegors Baļzins (Rīgas 96. vidusskola) un Staņislavs Jefimovs (Daugavpils Krievu vidusskola-licejs), kuriem šoreiz līdz medaļām nedaudz pietrūka.

Savukārt 5. Eiropas Savienības Dabaszinātņu olimpiādē Latvijas skolēnu komandas ieguvušas sudraba un bronzas medaļu. Demonstrējot prasmes un zināšanas bioloģijā, ķīmijā un fizikā, spēju darboties praktiski un strādāt komandā, olimpiādē sacentās 50 komandas no 24 Eiropas Savienības valstīm. Olimpiāde notika Kopenhāgenā, Dānijā, un tajā piedalījās jaunieši vecumā līdz sešpadsmit gadiem.

Komandas, kura ieguva sudraba medaļu, sastāvā bija Laura Bukēviča (Rīgas 25. vidusskola), Kristers Kokars  (Aizkraukles novada vidusskola), Anna Marija Sumrova (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija); komandas, kura ieguva bronzas medaļu, sastāvā bija Vilhelms Cinis (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija), Anastasija Šļapina (Jelgavas Valsts ģimnāzija), Anitra Zīle (Rīgas 1. Valsts ģimnāzija). Vislabākais sniegums olimpiādē bija Ungārijas komandai. Skaidrības labad gan jāpiemin, ka tiek pasniegtas vairākas vienāda kaluma medaļas.

 

SIA „EM metodoloģijas”


 

Pētījums

par Saldus, Talsu, Ventspils, Kuldīgas un Liepājas konkurētspēju

 

Autoru kolektīvs Egila Fortiņa un Romana Vitkovska vadībā

pilnu pdf failu var izlasīt ŠEIT

2020 gads

Pasaules ekonomikas forumā tika nopietni runāts par TOP10 prasmēm, kas cilvēkiem būs nepieciešamas 2020. gadā un ļaus būt konkurētspējīgiem ceturtās industriālās revolūcijas priekšvakarā, kad virkni cilvēku veikto darbu aizstās roboti, pa ielām pārvietosies bezpilotu auto, bet mākslīgais intelekts un biotehnoloģijas iegūs plašu pielietojumu.

Tiek prognozēts, ka straujā tehnoloģiju attīstība strauji mainīs veidu, kā mēs dzīvojam un strādājam. Virkni profesiju pazudīs, bet to vietā strauji radīsies tādas, kas vēl pašlaik neeksistē. Tiek lēsts, ka pēc pieciem gadiem vairs nebūs aktuālas vismaz trešdaļa prasmju, kas svarīgas pašlaik, 2016. gadā. Kādas ir prasmes, ko jāsāk apgūt jau šodien, lai būtu konkurētspējīgs 2020. gadā? Bet pats galvenais - kas slēpjas aiz katras no šīm prasmēm un kādas tehnikas pielietot, lai tās apgūtu un trenētu?

TOP10 prasmes 2020

1.      Kompleksa problēmu risināšana - spēja saprast cēloņsakarības un kopsakarības un izmantot tās sarežģītu jautājumu risināšanā.

Veidi, kā to apgūt ir vismaz divi – spēļu spēlēšana un programmēšana, katrs var izvēlēties sev atbilstošāko. Abas lietas palīdz meklēt un atrast kopsakarības, vienojošos elementus starp sākotnēji savā starpā it kā nesaistītām lietām. Tieši iemaņas redzēt visus jautājuma aspektus un dimensijas ir svarīgas, meklējot risinājumus sarežģītām problēmām.

2.      Kritiskā domāšana – spēja nošķirt faktus no viedokļiem, analizēt argumentus un izdarīt secinājumus.

Teiciens – ir viens pareizais viedoklis, un tas ir mans – nav radies tāpat vien. Cilvēki ir tendēti vispārināt savu personīgo viedokli, tāpēc savā dzīvē neapzināti meklējam avotus, kas apstiprina viņu nekļūdīgumu. Tāpēc, lai neiekristu "paštaisnuma slazdos", jau no mazotnes un visā dzīves laikā ir svarīgi apzināti iepazīties ar atšķirīgiem viedokļiem, īpaši svarīgi ir izzināt tos, kas ir pretēji mūsu uzskatiem. Ne velti, gan rakstot sacerējumu skolā, studiju darbu vai veidojot materiālu masu medijā, mūs skolotāji aicina iepazīties ar vismaz trijiem atšķirīgiem viedokļiem vai teorijām par doto tematu. Tas trenē ne tikai spēju uzklausīt, formulēt un argumentēt savu viedokli, bet arī būtiski paplašina redzesloku un padara saskarsmi ar līdzcilvēkiem daudz patīkamāku.

3.      Kreativitāte – spēja pilnveidot.

Prasme, kas automātiski tiek piedēvēta radošo industriju pārstāvjiem un izslēgta kā nevajadzīga eksakto nozaru speciālistiem. Patiesībā kreativitāte nav nekas cits, kā spēja nemitīgi pilnveidot jebkuru procesu. Un katrā jomā ir procesi, ko varam uzlabot, padarīt tos vieglākus vai tieši pretēji - interesantākus. Alberts Einšteins ir teicis: "Neprāts ir tas, ka tu turpini darīt to pašu, taču sagaidīt gribi citu rezultātu." Tāpēc katru dienu mēs savā darbā, mācībās vai ikdienas darbos varam atrast lietas, ko darīt, ja ne labāk, tad citādāk, jo tas ir vienīgais veids, kā iegūt citu rezultātu.

4.      Cilvēku vadīšana – spēja noteikt mērķus, aizraut un motivēt darbam, sasniegt rezultātus.

Prasme, kas netiek iegūta automātiski līdz ar vadītāja amatu, ja vien ar cilvēku vadīšanu mēs nesaprotam bezierunu pakļaušanos un administratīvās vai kādas citas varas izmantošanu. Mums jāmācās saprast, ka neapstrīdamu autoritāšu laiks ir pagājis. Īpaši jaunākās paaudzes cilvēki ir tendēti ne tikai uz mērķu sasniegšanu, bet arī procesu. Tāpēc nākotnes vadītājiem būs jāspēj aizraut ne tikai ar lielām idejām, bet arī jānodrošina darbinieku motivācija visa procesa gaitā, vienlaikus panākot arī konkrētu un izmērāmu rezultātu sasniegšanu.

5.      Sadarbība ar citiem – spēja mijiedarboties un veidot pozitīvu sadarbības pieredzi ar citiem cilvēkiem.

Ļoti svarīga prasme, kas noteikti vieglāk padosies cilvēkiem, kas dabiski izjūt empātiju pret apkārtējiem un pasauli kopumā. Sadarbība ideālā formā ir "win win situācija", nevis kompromiss. Tas nozīmē maksimizēt ieguvumus visām pusēm jeb meklēt izdevīgumu cita cilvēka vietā. Lielisks sadarbības treniņš ir visa veida brīvprātīgo darbs, kas liek nolikt malā savu ego un sadarboties ar citiem kopīga mērķa vārdā. Mācības jāsāk jau no mazotnes un to darīt iespējas ir visplašākās – iegādājieties mājdzīvnieku, piedalieties vides sakopšanas talkās, piedalieties kādas konferences vai sporta pasākuma organizēšanā…Katrs var atrast sev tīkamāko nodarbi vai tieši pretēji – izaicināt sevi paveikt kaut ko līdz šim neierastu.

6.      Emocionālā inteliģence – spēja nodalīt cilvēku no viņa viedokļa un rīcības, cieņpilna attieksme pret atšķirīgo.

Prasme, kas nepieciešama, lai sekmīgi sadarbotos ar citiem. Tās pamatā ir vērība – spēja nolasīt un saprast citu domas, rīcības motīvus. Nereti mēdz teikt, ka tā ir spēja saprast neverbālo komunikāciju jeb vārdos nepateikto. Reizē tas ir arī elastīgums – spēja pielāgoties dažādām pārmaiņām, tādējādi vairojot cilvēka stresa noturību un spēju adekvāti rīkoties arī nestandarta situācijās. Lai trenētu emocionālo inteliģenci, palīdzēs visi uztveres noturības un vērības treniņi, kas pielīdzināmi fiziskajiem treniņiem sporta zālē, tikai šajās nodarbībās tiek trenēts mūsu prāts.

7.      Spriedumi un lēmumu pieņemšana – prioritāšu un vērtību apzināšana.

Nereti cilvēkiem lēmumu pieņemšanu apgrūtina fakts, ka viņi nav noteikuši savas prioritātes un neredz kopējo "spēles laukumu". Tāpat bieži iztrūkst vērtību jeb "sarkano līniju" (lietas, ko tu nekad nedarīsi) definēšana. Tā rezultātā pazūd fokuss un lēmumu pieņemšana ir haotiska. Svarīgi atcerēties par tā saucamo "kuģa principu" - tāpat kā kuģis var sasniegt galamērķi, arī izsvērtu lēmumu cilvēks var pieņemt tikai tad, ja zina, no kurienes uz kurieni tas dodas un ar kādu mērķi viņš to dara. Tāpēc 1. janvāra apņemšanos sarakstu vajadzētu aizstāt ar ikgadēja prioritāšu saraksta veidošanu, kam secīgi būtu jāatspoguļojas katrā tālākā lēmumā un rīcībā.

8.      Klientu jeb servisa orientācija – spēja iejusties otra "ādā", saprast citu vērtības un argumentus.

Viens no iemesliem, kāpēc daudzas it kā labi iedomātas biznesa idejas piedzīvo sakāvi, ir priekšizpētes trūkums. Kā rezultātā tirgū tiek piedāvātas preces un pakalpojumi, kuri nevienam patiesībā nav vajadzīgi vai to pārdošanā tiek izmantoti aplami argumenti. Tāpēc, pirms kaut ko pārdot, uzziniet, vai kāds un ar kādiem nosacījumiem to vēlētos pirkt. Arī šeit nav nekā labāka kā trenēties pārdot savu ideju vai pirmo produktu (prototipu). Ja jums izdosies pārliecināt tuvākos līdzcilvēkus, varat būt diezgan drošs, ka izdosies pārliecināt arī plašāku auditoriju. Uzdevums – paraugieties uz savu darbu no klienta perspektīvas, un daudzas lietas kļūs skaidrākas.

9.      Sarunu vešanas prasmes – mērķtiecīga un apzināta komunikācijas veidošana.

Prasme, kas svarīga gan darbā ar klientiem, gan saskarsmē ar sadarbības partneriem un darbinieku vadīšanā, bet kurai mēs nepievēršam pienācīgu uzmanību. Cik no jums uz nopietnām darījumu sarunām, nerunājot jau par ikdienu, dodas ar skaidru sarunu plānu, noslīpējis savu galveno vēstījumu un argumentāciju, izstrādājis vismaz divus scenārijus – plānu A un B? Visticamāk, atbilde ir nē, jo mēs taču visi protam komunicēt un darām to katru dienu. Iespējams arī tā, bet, ja gribat spēlēt jebkuras nozares "augstākajā līgā", ir jāapgūst sarunu vešanas stratēģijas un taktika.

10. Kognitīvā fleksibilitāte – spēja uzklausīt atšķirīgu viedokli un mainīt savējo.

Jau minēju, ka cilvēkiem ir tendence dzīvot komforta zonā, cenšoties gūt arvien jaunus apliecinājumus savu uzskatu un rīcības pareizībai. Tomēr viena no nākotnē pieprasītām prasmēm būs tieši spēja, ja ne mainīt savu viedokli, tad vismaz apzināt tā vienpusību. Kā to paveikt? Pamēģiniet katru dienu apzināti klausīties ne tikai mūziku, kas jums patīk, bet tieši to, kas nepatīk visvairāk. Lasiet grāmatas un laikrakstus, kuros paustajam viedoklim jūs nepiekrītat. Būs vismaz divi efekti – jūs sapratīsiet, ka jūsu viedoklis ir tikai "viens no", nevis vienīgais pareizais, un iespējams pārskatīsiet to. Otrs – papildināsiet savu argumentāciju, jo būs jādomā, kāpēc tomēr jūsu viedoklī ir vērts ieklausīties.

Ja apgūsiet un attīstīsiet kaut daļu no minētajām prasmēm, jūsu izredzes darba tirgū un iespēja veidot veiksmīgu karjeru būtiski pieaugs. Jo tās veido grūti definējamo, bet tik būtisko atšķirību starp labu speciālistu kādā šaurā nozarē un izcilību.

Rīgas mikrorajonu skolās ir gaužām zema izglītības kvalitāte, secinājusi  ministrija.

Lai gan biežāk izskan informācija, ka nekvalitatīva izglītība zeļ vien lauku skolās, līdzīga situācija ir arī lielajās pilsētās, tostarp Rīgas mikrorajonos.

Atrādot optimālā skolu tīkla modeļa pētījumu starpziņojumu, žurnālistiem ministrijā demonstrēja karti, kur vairāk nekā 700 skolas un 200 tūkstoši skolēnu attēloti kā krāsaini aplīši viscaur Latvijai. Pētījuma vadītājs ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs kartē aktivizēja slāni, kas parādīja vidusskolēnu sekmes centralizētajos eksāmenos. "Rīgas mikrorajoni ir pilni ar mazām vidusskolām, kur it kā māca bērnus, bet eksāmenu rezultāti ir gaužām zemi," secina J.Turlajs. Viņa teikto papildināja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis: "Ar vēsu skatu paskatoties uz Rīgas karti, tumši zilie aplīši ir tās vidusskolas, kur eksāmenu rezultātu indekss ir mazāks par 30%. Tam ir dažādi iemesli – ir skolas, kur liels skaits bērnu eksāmenu nokārto ar sliktiem rezultātiem, kā arī citur mācību gada laikā skolas atbrīvojas no nesekmīgajiem skolēniem."

Piemēram, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā eksāmenu indeksa rezultāts ir 84%. Pētījumā atklāts, ka šajā skolā mācās arī 15 skolēni, kuri ir deklarēti Ogrē, 12 no Ikšķiles un 127 no Pārdaugavas. Savukārt Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijā ierodas bērni gan no Preiļiem, gan Ludzas, gan 40 kilometrus attālās Krāslavas. Eksāmenu rezultātu indekss tiek veidots trīs obligāto centralizēto eksāmenu vērtējumu summu dalot ar skolā mācību gada sākumā norādīto 12. klašu skolēnu skaitu un skaitli trīs (obligāto eksāmenu skaits). Šie dati liecina par izglītības kvalitātes noslāņošanos – daļa ģimeņu bērnus sūta nevis uz tuvējām skolām, bet gan uz tām, kur iegūst kvalitatīvāku izglītību. Līdz ar to rodas skolas, kurās sarūk skolēnu skaits, zūd finansējums un vairs nav iespēju algot labus skolotājus, tādējādi visai izglītības iestādei zaudējot kvalitāti.

Ekonomģeogrāfs, optimālā skolu tīkla modeļa pētījuma vadītājs J.Turlajs stāstīja, ka Latvijā izglītība ir 1,6 reizes neefektīvāka, nekā vidēji Eiropā. Pētījumā analizēta arīdzan Latvijas konkurētspēja, darbaspēka kvalifikācija un iespēja konkurēt ar citām valstīm. "Rīgā koncentrējas lielākā daļa iedzīvotāju, bet tāpat viņi jau labu laiku dodas prom no Latvijas uz zemēm, kur tautsaimniecība un publiskais sektors strādā efektīvāk. Ja vidēji Eiropas valstis izglītībai velta 10% budžeta izdevumu, tad Latvijā tie ir 16%," sacīja Turlajs.

Analizējot centralizēto eksāmenu rezultātus, pētnieki atklāja, ka 72 vidusskolās neviens skolēns nebija kārtojis 12. klases eksāmenus dabaszinātnēs. "Ja cilvēks nezina fiziku vai ģeogrāfiju, mūsdienu apstākļos bez šīm zināšanām cilvēkiem būs ļoti grūti konkurēt darba tirgū," prognozēja J.Turlajs. Viņš brīdināja, ka skolu tīkla nesakārtošanas gadījumā arvien lielāks finansējums būs jānovirza tukšu skolu uzturēšanai, zudīs iespējas rast labus skolotājus, nebūs iespēju nodrošināt mūsdienīgu aprīkojumu, lauku skolās izglītības līmenis arvien vairāk atpaliks no lielpilsētu skolām, lauku un mikrorajonu skolās pieaugs maznodrošināto audzēkņu īpatsvars, pieaugs kvalificēta darbaspēka deficīts valstī, kā arī strauji pieaugs nabadzība.

Tomēr viņš norādīja, ka pašvaldības nevēlas savstarpēji sadarboties. Reformas kavē arī izpratnes trūkums sabiedrībā par ilgtermiņa ieguvumiem. Arī politiķi baidoties no nepopulāru lēmumu pieņemšanas.

Pēc pēdējo datu ievadīšanas šā gada 1. septembrī sāksies sarunas ar pašvaldībām, kurām būs liela loma skolu tīkla reformas turpmākajā realizācijā, prognozēja ministrs. Pētījums jāpabeidz līdz šā gada 1. oktobrim. Izskanējis, ka lielākās pārmaiņas varētu skart vidusskolas – lielo pilsētu vidusskolās jābūt vismaz divām paralēlām klasēm, kurās mācās 25 skolēni, bet lauku skolās vismaz viena klase ar 15 skolēniem.

No Delfi


Mūžībā aizgājis izcilais pedagogs Valentīns Mazzālītis.

Valentīns Mazzālītis dzimis 1930.gada 9.februārī Rucavā. Bērnība pagājusi laukos - tēva vadītajā Rucavas krejotavā. 1933.gadā ģimene pārcēlusies uz Talsu rajonu, kur tēvs vadījis Ķūļu, vēlāk Laucienas krejotavu. Piensaimnieka ražojumi nodrošināja pārtikušu un veselīgu uzturu. Māte mācējusi šūt un abi bērni bijuši sakopti mātes šūtajos tērpos. Iespējams, ka tas kalpojis par pamatu uzticēt Valentīnam ar puķu pušķi sveikt ciemā ieradušos Kārli Ulmani.

Sporta veidi ciema zēniem bijuši daudzveidīgi. Reiz ciema kalējs vienu dienu atnesis zēniem ”sķēpu” - koka nūju ar paša izkaltu dzelzs uzgali. Iespējams, ka tā „lielais liktenis” gatavoja Valentīnu šķēpmetēju trenera darbam.

Skolas gaitas sācis 1939.gadā uzreiz 2. klasē, jo lasīt mācējis jau 5 gadu vecumā. Pamatskolu beidzis 1944.gadā un gribējis turpināt mācības Rīgas politehnikumā, bet nenokārtojis krievu valodas iestājpārbaudījumu. Mācības turpinājis Rīgas Leona Paegles vidusskolā, tomēr atgriezies Kurzemē un 1950.gadā absolvējis Talsu vidusskolu. Bija nolēmis studēt arhitektūru, bet klases biedra pierunāts devies uz Fizkultūras institūtu. Treneris Aleksandrs Vītols, redzot, ka jaunietis tāllēkšanā uzrādījis rezultātu 6,5 m, uzaicinājis trenēties jaunizveidotajā grupā. Tomēr rezultāti nav auguši un viņš 2. kursā gribējis izvēlēties sporta spēles, tomēr palicis vieglatlētu grupā. Sporta spēles – īpaši futbols - bija arī vēlākā laikā V.Mazzālīša jau kā trenera arsenālā. Brīvā laikā viņš azartiski spēlēja tenisu.

Pēc institūta absolvēšanas V.Mazzālīti uzaicināja palikt strādāt institūta vieglatlētikas katedrā. 1957.gadā V.Mazzālīti nosūtīja uz kursiem Ļeņingradas institūtā, kur nodarbības vadījis PSRS izlases šķēpmetēju treneris Levans Suļijevs, kas tikko bija atgriezies no Melburnas olimpiskajām spēlēm (tajās Inese Jaunzeme kļuva par olimpisko čempioni šķēpa mešanā). L.Suļijeva ieteikumiem V.Mazzālītis sekojis visus 50 trenera darba gadus – treniņa nodarbībās iekļaut kontrolvingrinājumu izpildi uz rezultātu, uz sacensību ar sevi un pārējiem grupas dalībniekiem; nevis vienkārši „aizmest tālāk”, bet izpildīt metienu tehniski pareizāk; treniņa procesā panākt, lai treneris un audzēknis būtu noskaņoti uz "viena viļņa" tehnikas un treniņa metodikas izpratnē.

V.Mazzālītim institūta vadība - par pārsteigumu jaunam pasniedzējam - uzticēja grupas audzināšanu. Tā 1957.gada 1.septembrī viņš sāka savu pedagoga karjeru un ir kopā ar šo grupu vēl šodien. Tā ir savdabīga kopēja uzticēšanās un draudzība. Grupā bija šķēpmetēji - Jānis Lankaronskis, kuram joprojām pieder Latvijas rekords granātas mešanā, jau pieredzējušais Juris Nāzers un jauniņais Jānis Lūsis. Atzīmējot 13. izlaiduma 13. grupas 50 gadadienu kopš institūta absolvēšanas, V.Mazzālītis grāmatā „Latvijas sporta sardzē” rakstīja, ka viņu pārņem gandarījuma sajūta, apbrīna, pateicības jūtas „lielajam liktenim”, kas visus saveda kopā. Visi institūta absolventi aizgāja strādāt sporta jomā. Lielais liktenis saveda V.Mazzālīti ar viņa izcilāko audzēkni Jāni Lūsi - visu triju kalumu Olimpisko spēļu medaļu ieguvēju, kā arī 4 - kārtēju Eiropas, 12 - kārtēju PSRS un Latvijas čempionu, 2- kārtēju pasaules rekordistu šķēpa mešanā.

Institūtā no jaunākā pasniedzēja V.Mazzālītis izauga par katedras vadītāju, docentu, institūta dekānu. Dibinājis „Šķēpmetēju klubu”. Laikā no 1963. līdz 1972.gadam V.Mazzālītis bija PSRS izlases vecākais treneris.

V.Mazzālītis vairakkārt saņēmis apbalvojumus. Viņam piešķirts PSRS Nopelniem bagātā trenera nosaukums, Latvijas Nopelniem bagātā trenera nosaukums, četri LPSR Augstākās padomes Goda raksti, PSRS ordenis „Goda zīme”. 2005.gadā viņš kā pirmais saņēmis balvu „Par mūža ieguldījumu sportā”.

 

 

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma