Pārmaiņas izglītībā

Vai biznesa skolas ir pārmaiņu un inovāciju stimulatori ?

Atbildi šim jautājumam savā ziņojumā devis Timoti Meskons – pārvaldības izglītības asociācijas AACSB International (Association to Advance Collegiate Schools of Business) vecākais viceprezidents.

Esošā ekonomikas situācija izvirza biznesa izglītībai vairākus jautājumus. Pēdējās desmitgadēs konstatēts, ka vairākas nozares noveco un arī izzūd. To daļēji var attiecināt uz laikrakstu nozari, grāmatu izdevniecību, tūrisma aģentūrām utt. Kompānijas, kuras nespēj veikt pārmaiņas, piedzīvo bankrotu. Šāda situācija izvirza nopietnu izaicinājumu visām pasaules biznesa skolām. Tām jāiemācās izglītot līderus, kas spētu orientēties jaunajā realitātē. Krīzes nav īslaicīgas, tās atkārtojas un tikai spēcīgi līderi var veikt atbilstošas pārmaiņas. Vispareizākā stratēģija ir elastība.

T.Meskons nosaucis šādas galvenās tendences:

1. Biznesa skolas iziet no nacionālā ietvara un sāk darboties globālā mērogā, proti, veido partnerību, alianses un kopīgas programmas. Interesantu iniciatīvu piedāvājusi Jēlas universitāte – uz 25 vadošo pasaules biznesa skolu bāzes izveidojot partnerības tīklu, lai apmainītos ar resursiem un apzinātu visu pasaules biznesa skolu pieredzi - no Latīņamerikas valstīm līdz Singapūrai.

2. Biznesa skolas saskaras ar nopietnu konkurenci – vairākas kompānijas veido korporatīvas universitātes ar savām spēcīgām programmām. Citas, savukārt sadarbojas ar universitāšu absolventiem, nodrošinot viņiem stažēšanos. Piemēram, kompānijā GE (Genaral elektric) katru gadu stažējas ap 3200 praktikantu un 70-80 % no viņiem iegūst pastāvīgu darbu kompānijās.

3. Parādās jauni kursi. Piemēram, Imperial College London kopā ar Data Science Institute izveidoja kursu „Kognitīvais mārketings”. Līdzīgi rīkojas Rotterdam School of Management (Erasmus University) un citas.

4. Ieviešas jauni mācību principi. Tiek pētīta ne tikai kompānijas panākumu vēsture, bet galvenokārt kļūdas. Auditoriju nodarbības apvieno ar tālmācību. Mainās obligāto un izvēles kursu proporcija. Ievieš kursu „taupīga ražošana”. Biznesa kursi tiek papildināti ar akadēmiskajiem. Tiek veicināta doktora grādu iegūšana augstākā līmeņa vadītājiem.

5. Biznesa skola sāk ciešāk sadarboties ar konsultāciju kompānijām, jo nozaru transformācija tiek saistīta ar izglītības nepārtrauktu transformāciju.

6. Nopietns izaicinājums biznesa skolām ir milzīgais informācijas datu masīvs, kas atrodams internetā. Tā saucamos MOOC (Massive Open Onlaine Course) - bezmaksas vai nosacīti bezmaksas - arvien vairāk izmanto daudzi studējošie.

7. Notiek zināšanu personalizācija, jo ir studenti, kuri nevar maksāt lielo mācību maksu, vienlaikus internetā viņi iegūst materiālus, kas ir pietiekoši, lai risinātu savus darba jautājumus. Šādi studenti nebūs ieinteresēti studēt biznesa skolā, bet viņi vēlas uzzināt to, kas ir aktuāls tieši viņu profesionālai attīstībai.

8. Veidojas situācija - izglītība jebkurā vietā, jebkurā laikā! Biznesa skolām būs nepieciešams adaptēt savas programmas, lai tās būtu mobilas. Pamatojoties uz Business Insider informāciju, 2016.gadā tiks pārdotas 450 miljoni planšetes. Skillsoft ziņo, ka 83% amerikāņu jau tagad izmanto viedtālruņus. Šie cilvēki vēlas iegūt zināšana tajā vietā, kurā viņi atrodas, ceļā uz darbu noklausīties audio ierakstu, vai atvaļinājuma laikā apgūt tālmācība kursu.

9. Pieaug ētikas loma. Pēdējos gados varēja novērot daudzus korporatīvos skandālus, kuru pamatā bija ētikas jautājumi. Piemēram, baumo, ka 2008.gada krīzi it kā izprovocējuši lielo kompāniju vadītāji. Biznesa skolas sev uzdod jautājumu - kas viņiem to iemācīja? Vairākas biznesa skolas savās programmās iekļāvušas biznesa ētikas, kā arī korporatīvās atbildības disciplīnas.

10. Pieaug jaunattīstības tirgi. Žurnāla Forbes 2011.gada pētījums liecina, ka daudzas biznesa izglītības novācijas radušās Indijā. Harvard Business School izveidojusi jaunu programmu, par pamatu ņemot Indijas kompāniju situāciju analīzi. Šādus kursus no attīstības valstu pieredzes plāno izveidot arī daudzas citas amerikāņu biznesa skolas.

11. Pamatojoties uz ekspertu novērtējumu 2020.gadā 40% amerikāņu strādās uz īslaicīga līguma pamata. Šādu formu izvēlas labākie speciālisti. Tas nozīmē, ka biznesa skolām jāizglīto studenti, kas spējīgi darboties augstas motivācijas, radošas domāšanas, mērķtiecības, kompetences un intuīcijas vidē.

12. Panākumus gūs tās skolas, kas piedāvās iespēju iegūt zinātniskos grādus un kursus bez tieša kontakta, spēs sadarboties ar citiem tautsaimniecības sektoriem.

 

Jaunais skolotājs

Ik pa diviem gadiem notiek konkurss „Jaunais skolotājs”. Konkursa mērķis popularizēt jauno skolotāju pirmo darba gadu pieredzi, noskaidrot skolotāju un skolēnu savstarpējo attieksmi un cieņu. Konkursa uzdevumi: noteikt populārākos jaunos skolotājus, kuri aizvadījuši skolā pirmos divus darba gadus; iepazīstināt ar jauno skolotāju darba pieredzi, problēmām; motivēt skolēnus iesaistīties jauno skolotāju un savas skolas vērtēšanā; paaugstināt skolotāja prestižu.

Konkursā “Jaunais skolotājs” uzvarētāju gods 2016.gadā piešķirts Rīgas 41. vidusskolas sporta skolotājai Kristīnei Dovgiallo un Ulbrokas vidusskolas sākumskolas skolotājai Renātei Mudurei.

Savukārt par konkursa laureātiem izraudzīti Kaunatas vidusskolas tehniskās grafikas, vizuālās mākslas un pagarinātās grupas skolotāja Līga Uzulnīce, Rīgas Angļu ģimnāzijas angļu valodas skolotājs Faruhs Matkasimovs un Bebrenes profesionālās un vispārizglītojošās skolas 2. klases audzinātāja Evita Skrimble. Konkursa uzvarētāji balvā saņems katrs pa 600 eiro, ko sarūpējis Latvijas Izglītības fonds (LIF). Savukārt laureātiem tiks citas LIF un arī “Latvijas Avīzes” dāvātas vērtīgas balvas. Visi apbalvotie saņems arī atzinības rakstus.

Noteikti, ka ikviens konkursam izvirzītais skolotājs ir īpašs un aizrautīgs, tomēr ne visi varēja kļūt par uzvarētājiem vai laureātiem. Konkursa komisija apbalvošanai izraudzījās tos, kuri pieteikumā bija ļoti vispusīgi raksturoti, un arī tos, kurus konkursam pieteica vairāki atbalstītāji – gan kolēģi, gan skolēni, gan viņu vecāki. Diemžēl trīs konkursam pieteiktos skolotājus žūrija nevarēja vērtēt, jo viņi neatbilda konkursa nolikumam – skolā bija nostrādājuši tikai vienu gadu, nevis divus. Konkursa komisiju vadīja Latvijas Izglītības fonda priekšsēdētājs, profesors Ilgvars Forands. Tajā darbojās vēl viena fonda pārstāve – asociētā profesore Raina Vīra, kā arī “Latvijas Avīzes” žurnāliste Ilze Kuzmina, Rīgas skolēnu domes prezidents (līdz 29. aprīlim) Toms Reinis un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Aiva Šmēla.

Pirmajā konkursā - 2010.gadā - par uzvarētāju atzina Lieni Krūmiņu – Iļģuciema vidusskolas skolotāju un Lieni Milleri – Valmieras Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotāju.

Par uzvarētājiem 2012.gadā konkursā tika godināti Daudzeses pamatskolas sporta skolotājs Kaspars Židovs un Rugāju vidusskolas fizikas skolotājs Jānis Ikstens.

Par 2014.gada konkursa “Jaunais skolotājs” uzvarētājiem atzīta Bauskas Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Egita Atslēga un Ulbrokas vidusskolas un Majoru vidusskolas matemātikas, mūzikas un informātikas skolotāja Zane Pilsneniece.

Plašākus aprakstus par konkursa veiksminiekiem varēs lasīt šovasar “Latvijas Avīzē”!

 

 

Reitingi

Izdevums „World Reputation Ranking” publicējis 2016.gada 100 pazīstamāko un visvairāk ievēroto pasaules universitāšu sarakstu. Pirmajā vietā ar 100 ballēm ierindota Harvard University, atstājot otrajā vietā Massachusetts Institute of Technology – 84,1 balle, trešajā vietā Stanford University – 78,8. balles. Tālāk seko University of Cambridge (72,2), University of Oxford (67,6), Universty of California, Berkeley (62,7), Princeton University (38,1), Yale University (36,4), Columbia University (27,0), California Institute of Technology (26,7). Šo pasaules reitingu sastādījis žurnāls "Times Higher Education" (THE). Galvenie kritēriji, pēc kuriem tas izveidots ir mācīšanas un pētniecības līmeņa kvalitāte pasaules akadēmiskās aprindas skatījumā. Reitings 2016 tika balstīts uz viedokli, ko deva vairāk nekā 10 tūkstoši zinātnieki no 133 valstīm.

Augsta vieta dota Krievijas augstskolām. Maskavas valsts universitāte ierindota 30.vietā (11,6 balles). Universitātē studē 30 822 studenti, uz 7,7 studentiem ir viens mācībspēks. SanktPeterburgas valsts universitāte ierindota grupā no 81.-90. vietai (5,2 balles), augstskolā ir 20816 studējošo. Kā trešā labākā ir minēta Krievijas Mašīnbūves tehnoloģijas institūts (no 91.-100.vietai).

Savukārt, iknedēļas žurnāls Times Higher Education, publicējis Eiropas universitāšu 2015./2016. gada ritingu par 200 augstskolām. Pirmajā vietā ierindota University of Oxford, otrajā University of Cambridge, trešajā – Imperial College London. Ranga 50 labāko vidū visvairāk ir Lielbritānijas, tad seko Nīderlandes, Vācijas un Šveices augstskolas. Labākā Zviedrijas augstskola - Karolinska Institutet - ieņem 9. vietu, labākā Somijas augstskola –University of Helsinki – 30.vietu, Dānijas - Universitiy of Copenhagen - 33. vietu. Šajā sarakstā, grupā no181.–190. vietai, iekļauta University of Tartu (Tartu Universitāte).

 

„Smadzeņu aizplūde” no Krievijas.

No Krievijas katru gadu aizbrauc daudzi labākie speciālisti un, liekas, ka šāda tendence saglabāsies arī turpmāk.

Krievijā veikti divi pētījumi. Pirmajā, ko veica kompānija „Antal Russia”, 58% iedzīvotāju uzrādīja, ka ir gatavi pārbraukt uz citu valsti. No aptaujātiem 52 %  vēlētos doties uz Rietumeiropu, ievērojami mazāk uz ASV vai  Kanādu. Doties prom no Krievijas, vispirms, vēlās programmētāji, mārketinga speciālisti, restorānu biznesa pārstāvji, loģistikas darbinieki. Kompānijas „Stack Overflow” pētījums liecina, ka Krievijas programmētājiem ir viszemākais atalgojums pasaulē.

Šajā sakarā parādās jaunas tendences. Kompānijas „Macroscope Consulting” mārketinga direktors Garets Džonsons uzskata, ka programmētājiem no Krievijas nav jāaizbrauc, jo viņi var strādāt attālināti un saņemt no Amerikas kompānijām atalgojumu. Tādejādi veidotos virtuālā, bet ne fiziskās emigrācija. Savukārt ārvalstu kompānijām nebūtu jādomā par uzturēšanas atļaujām vai vīzām. Prognozes liecina, ka tuvākā laikā līdzīgi varētu darbosies arī ārsti, jo, piemēram, attīstās teleķirurģija, kā arī tehnoloģijas ienāk citās medicīnas specialitātēs.

 

Reforma

RSU rektors Jānis Gardovskis neuzskata, ka augstskolu skaitu būtu nepieciešams mazināt, vienlaikus var veidot par kopēju programmu veidošanu.

“Šis jautājums vienmēr gaisā kaut kur vibrē. Negribētu teikt, ka augstskolas būtu vienkārši jāaizver, bet varētu iet sadarbības virzienā, veidojot kopīgas programmas, kopīgu infrastruktūru. Kauņā, piemēram, ir izveidota Lietuvas Veselības zinātņu universitāte, apvienojot Kauņas Medicīnas universitāti un Lietuvas Veterināro akadēmiju,” sacīja rektors.

Gardovskis uzskata, ka šādi piemēri agrāk vai vēlāk arī Latvijā varētu tikt izskatīti, jo ir vērojams studentu skaita samazinājums un līdz ar to mazāku augstskolu pārvaldība kļūst sarežģītāka, tāpat ir dārgāk, ja katra augstskola attīsta savu infrastruktūru.

“Ir projekti savulaik iesniegti, par kuriem ceram uz Eiropas fondu atbalstu, tostarp par kopīgu dienesta viesnīcu izveidi, piemēram, ārzemju studentiem, kopīgu sportu zāļu izveidi. Atsevišķi tos veidot prasa ļoti lielas investīcijas,” teica Gardovskis.

Augstskolu kopējas sadarbības veidošana arī atkarīga no to vadības un tās elastības, cik lielā mērā tās gatavas sadarboties. “Šobrīd apstākļi ir tādi, kas veicina straujāku šī procesa attīstību. Pilnīgu iekļaušanu domāju, ka neviens negribēs, bet loģiskai sadarbībai – kopīgām studiju programmām, kopīgu doktorantūras studiju izveidei u.tml. – nav šķēršļu,” pauda rektors.

Gardovskis arī noraida to, ka augstskolas pašlaik nesadarbotos, piemēram, šobrīd RSU noslēgusi stratēģiskās partnerības līgumu ar Rīgas tehniskās universitāti (RTU), tiek vērtēti kopīgie pētnieciskie granti.

“Katra universitāte dod savu naudu, bet kolektīvām jābūt inovatīvām tēmām. Un ir pieteikušies 50 projekti, kas ir ļoti daudz. Mēs iepriekš domājām, ka būsim priecīgi, ja pieteiksies 10, mēs šo aktivitāti pat īpaši nestimulējām. Ar RTU rektoru Leonīdu Ribicki pārrunājot šos jautājumus, nonācām pie tā, ka jāsavieno viņu tehniskās zināšanas ar mūsu medicīnas zināšanām. Saliekot šīs zināšanas, varam veidot jaunus produktus, vieni paši mēs to nevarētu īstenot,” skaidroja rektors.

Ar iniciatīvu mazināt slēgt augstskolas savulaik klajā nācis bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, kurš norādījis, ka skolu slēgšana novērsīs programmu dublēšanos un cels izglītības kvalitāti. Ķīļa centieni mazināt augstskolu skaitu gan saskārās ar lielu pretestību no izglītības sektora puses un rosinātās reformas netika īstenotas.

(No Latvijas avīze).

Latvijas izglītības sistēmā joprojām turpinās izglītības reformēšana. To veic jau deviņpadsmitais  izglītības ministrs  pēc neatkarības atjaunošanas. Par izglītības sistēmu atbildīgas ir bijušas visas sava laika vadošās politiskās partijas: Latvijas ceļš - Andris Piebalgs, Jānis Vaivads, Jānis Gaigals; TB/LNNK - Māris Grinblats; Saimnieks - Juris Celmiņš;  Tautas partija - Silva Golde, Māris Vītols, Kārlis Greiškalns; Latvijas Pirmā partija – Juris Radzevičs; Jaunais laiks - Kārlis Šadurskis, Inta Druviete;  Zaļo zemnieku savienība - Baiba Rivža, Tatjana Koķe, Rolands Broks; Reformu partija - Roberts Ķīlis, Vjačeslavs Dombrovskis, no Vienotības - Ina Druviete, bezpartejiskā Vienotības virzītā - Mārīte Seile un tagad atkal no Vienotības K.Šadurskis.

Samazinās skolēnu skaits, tiek slēgtas skolas, jo nav bērnu un jauniešu. Toties augstskolas un to izstrādātās studiju programmas aug kā sēnes pēc lietus. Par budžeta (nodokļu maksātāju) naudu izskolotā juriste ārzemēs strādā par pārdevēju, politologs noliktavā, bet skolotājs zemnieku laukos.

Skolotāju algu jautājums tiek viļāts gadiem un atkal neskaidrība un nekā! Ir augstskolas kurās studē 200-250 studentu. Daži priecājas, ka R.Ķīlis sakustinājis „stāvošo dīķi”, bet sakustināts tas dzidrāks un skaidrāks netop, tieši otrādi –„sāk jau smakot”.

Mērnieku laiki izglītības sistēmā turpinās, paliek jautājums – cik ilgi?

 

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma