Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas rīkotā ekspertu konsīlija „Augstākās izglītības iestāžu apvienošana - ieguvumi un riski" slēdziens

Augstākās izglītības iestāžu apvienošana ir augstākās izglītības reformu sastāvdaļa, tomēr apvienošana nav tas pats, kas reforma. Augstskolu reforma ir kvalitatīvs augstākās izglītības sistēmas uzlabojums, bet augstskolu apvienošana - augstākās izglītības struktūras izmaiņa, kas var nebūt saistīta ar augstākās izglītības kvalitātes uzlabojumu un var nedot gaidītos rezultātus izglītības kvalitātes uzlabošanā.

Augstākās izglītības iestāžu apvienošanas mērķis

Augstākās izglītības strukturālām reformām ir jāseko trīs augstākās izglītības sistēmas attīstības mērķiem - pieejamība, kvalitāte, un izmaksu efektivitāte.

IZM formulētais mērķis - augstākas izglītības kvalitātes celšana.

Diskusijā izskanējušie papildus mērķi:

  • augstākās izglītības sistēmas sakārtošana;
  • pētniecības un studiju kritiskās masas sasniegšana (studentu skaits samazinās, augstskolu skaits paliek nemainīgs);
  • Eiropas Komisijas ieteikumu izpilde (2012. gadā un 2015. gadā - mazināt augstākās izglītības fragmentāciju;
  • OECD ekspertu ieteikumu izpilde.

Vai augstskolu skaits norāda uz nepieciešamību apvienot augstākās izglītības iestādes?

Latvijā ir 17 valsts augstskolas un ar tām saistītas koledžas, liels kopējais augstskolu skaits ir tāpēc, ka kopš 1990. gada darbojas arī privātas augstākās izglītības institūcijas.

Augstākās izglītības sistēmas administratīvie pārveidojumi var skart tikai valsts augstskolas, tāpēc nevar manipulēt ar kopējo institūciju skaitu.

Esošais valsts augstākās izglītības iestāžu skaits nav ne daudz, ne maz, un iestāžu skaits nav pamatojums strukturāliem pārveidojumiem.

Apvienošanas metode

Gan ieguvumi no izglītības iestāžu apvienošanas, gan iespējami riski ir atkarīgi no apvienošanas metodes - vai tā ir:

  • brīvprātīga vai administratīva (piespiedu kārtā);
  • vienas augstskolas pievienošana otrai;
  • vienas augstskolas likvidācija un „derīgo" resursu pārcelšana uz otru;
  • divu neatkarīgu augstskolu apvienošana un jaunas augstskolas izveidošana.

Vēlamais modelis ir brīvprātīga, visu iesaistīto pušu atbalstīta apvienošana, izveidojot jaunu augstskolu, vai vienas augstskolas pievienošana otrai. Likvidācija ir visnevēlamākais modelis, jo rada nozīmīgus kvalitatīvus zaudējumus.

Ieguvums no augstākās izglītības iestāžu apvienošanas

Galvenie ieguvumi no augstākās izglītības iestāžu apvienošanas:

  • finansiāls - nepieciešamais resursu apjoms uz vienu studējošo pret augstskolu lielumu ir hiperboliskā proporcijā - jo mazāks studējošo skaits, jo augstākas izmaksas uz vienu studējošo;
  • pārvaldes - uz pārvaldes apvienošanas rēķina var piesaistīt labākus pārvaldes darbiniekus un viņiem labāk maksāt;
  • akadēmiskais personāls - lielāka izlase, lai attīstītu zinātnisko domu, vajag pietiekošu zinātnieku kopumu;
  • lielākas investīcijas katrā augstskolā;
  • konsolidācija sekmē internacionalizāciju;
  • ES Struktūrfondu finansējumu labāk koncentrēt lielākās institūcijās.

Riski

Augstāko izglītības iestāžu apvienošana var radīt riskus:

  • tirgus - apvienojot iestādes, kas parasti ir saistīts ar stratēģiju pielīdzināšanu un pilnīgu vai daļēju vadības maiņu, var zaudēt ierasto tirgu un jāpieliek pūles tā atjaunošanai vai jauna tirgus un tēla radīšanai;
  • finanšu risks - ja apvienošanās process sadārdzinās un nav ieguvumu, turklāt jārēķina ne tikai finanšu ieguvumi, bet arī papildus izmaksas (piemēram, atlaišanas pabalsti personālam);
  • Latvijas augstākās izglītības tēla apdraudējums - jo studenti, kas ir ieguvuši pievienotās augstskolas diplomu, pēc laika izrādās neesošas augstskolas absolventi, apziņa, ka tas var notikt jebkurā augstskolā atbaida potenciālos studentus;
  • personāla zaudējums - jebkurš skandāls vai sliktas ziņas par augstskolas kvalitāti atbaida izglītotu personālu;
  • zaudējumi studējošajiem, studiju sadārdzināšana, problēmas pabeigt studijas;
  • abās pusēs zūd „kvalitātes kultūra", fiziska apvienošana var nebūt veiksmīga, jo katras augstskolas institucionālā kultūra saglabājas sadalīta;
  • neapmierinātība sabiedrībā - slikta saziņa ar sabiedrību var radīt neizpratni par notiekošo un protestus;
  • mazāka konkurence vai vispār likvidēta konkurence - nerosina uzlabot kvalitāti, kvalitāte var pat pazemināties;
  • nišu izglītības virzienu izzušana.

Ja apvienošana notiek ar vienas augstskolas likvidāciju, strauji un nesagatavoti, iestājas papildus riski:

  • normatīvais regulējums neatbilst faktiskājām darbībām, un tas rada protestus un juridiskus sarežģījumus;
  • personāla atlases konkursos pievienotās augstskolas pasniedzēju iespējas tikt ievēlētiem var ietekmēt subjektīvi faktori, kad priekšroka tiek dota pievienojošās augstskolas personālam;
  • zūd specializācija, kuru izkopusi likvidētā augstskola;
  • abās pusēs zūd tradīcijas un kolektīva kopības sajūta (lokālpatriotisms), kas motivē kvalitāti un progresu, un ir jāpaiet laikam, lai to atjaunotu;
  • ja apvienošana vai likvidācija nav labi izplānota, var rasties situācija, ka netiks sagatavoti vajadzīgi speciālisti.

Vai augstākās izglītības institūciju apvienošanai ir ierobežojumi?

Apvienošanos kā administratīvi vadītu procesu kavē pārāk liela augstskolu autonomija.

Apvienošanās gadījumā ir jāievēro abu augstskolu uzdevumi un iespēja tos apvienot vienā.

Lielām reformām šobrīd nav labs laiks, jo ir nobriedis un īstenojas vērtību pārvērtēšanas laiks, sabiedrība ir satraukta un nelabprāt pieņem pārmaiņas.

Vai augstākās izglītības kvalitātes un attīstības nosacījums ir apvienošanās, vai citi faktori?

Somijas Aalto universitātes piemērs liecina, ka pat labi izplānota augstāko izglītības iestāžu apvienošanās var nedot gaidītos rezultātus.

Latvijas augstākās izglītības sistēma uzrāda progresu arī bez administratīvi regulētās struktūras reformām.

Augstākās izglītības kvalitāti un prestiža paaugstināšanos no darba devēju puses sekmēs studiju programmu konsolidācija, iekļaujot normatīvajos aktos skaidrus kritērijus elastīgai divu un/vai vairāku kvalifikāciju piešķiršanai vienā studiju programmā.

Nevis monopols, bet konkurence veicina kvalitātes pieaugumu, apvienošana darbojas pretējā virzienā.

Kādi ir nosacījumi, lai apvienošanās būtu veiksmīga

Katrs augstākās izglītības iestāžu apvienošanas gadījums ir jāvērtē individuāli.

Katras reorganizējamās augstskolas produkts, tā nozīme sabiedrībā un radīšanas ekonomiskie aspekti ir rūpīgi jāanalizē.

Sekmīgas apvienošanās nosacījumi:

  • skaidra izpratne par augstākās izglītības un veikto pārveidojumu mērķiem, stratēģiju un metodi, kas balstās uz iepriekšējās pieredzes objektīvu izvērtējumu;
  • objektīvs un kvalitatīvs reformu plāns, balstīts uz analīzi un pamatojumu;
  • skaidri zināmi un savlaicīgi paziņoti izmaiņu nosacījumi un risinājumu izvēles kritēriji;
  • pietiekams (parasti liels) finansējums pāveidošanas procesam un pirmajiem darbības gadiem pēc pārveidošanas;
  • procedūras izvēle un iesaistīto pušu līdzdalība;
  • labvēlīga vide: sakārtots normatīvais regulējums un kvalitātes standarts;
  • labvēlīga (nevis nievājoša) attieksme pret apvienošanā iesaistītajām augstskolām;
  • laba saziņa ar iesaistītajām pusēm;
  • savlaicīga diskusija ar iesaistītajām pusēm pirms lēmumu pieņemšanas;
  • konsolidācijas idejai jānāk no iesaistītām pusēm;
  • morāla un materiāla kompensācija zaudētājiem (atlaistajiem pedagogiem, studentiem, kuru rokās ir neesošas augstskolas diplomi);
  • apvienošana likvidējot nav atbalstāms veids, jo nenotiek resursu konsolidēšana.

Kādu apvienošanai alternatīvu politiku var izmantot mērķa sasniegšanai?

Eksperti ieteica:

  • veidot specializētu augstskolu tīklu ar socialo zinātņu studiju virzienu (programmām) visās augstskolās;
  • sistēmas stabilizācijai - valsts budžeta finansējums augstākai izglītībai;
  • uzlabot sistēmas koordināciju - izveidot Augstākās izglītības un zinātnes ministriju;
  • uzlabot sistēmas finansēšanu - visas ministrijas piedalās augstākās izglītības finansēšanā;
  • augstākās izglītības un zinātnes kvalitātes uzlabošanai - veidot doktorantūras skolas;
  • studentu skaita papildināšanai - sekmēt ārvalstu studentu studijas Latvijas augstskolās;
  • uzlabot studiju kvalitātes standartu;
  • nodrošināt normatīvo regulējumu, kas stiprina saiti starp augstāko izglītību un darba tirgu, nostiprina augstākās izglītības lomu darba tirgus veidošanā.

Kopējais secinājums

Pārmaiņām augstākajā izglītībā ir jābūt bez kampaņām, bez politiskas ieinteresētības, sekojot jau sarakstītajām vadlīnijām un programmām. Pirms ķerties pie administratīvām reformām, ir jāizmanto visas iespējas ietekmēt visu augstākās izglītības sistēmu (ne tikai valsts augstākās izglītības institūciju tīklu) pēc vienādiem nosacījumiem, izmantojot valsts rīcībā esošos instrumentus: normatīvo regulējumu, kvalitātes prasības un finansējumu.

Veicot administratīvas reformas, katrs izglītības institūciju pārveidošanas gadījums ir jāizvērtē individuāli. Apvienojot, pievienojot vai likvidējot, pirmkārt ir jāvadās pēc augstskolā sniegto studiju virziena (specializācijas) nepieciešamības speciālistu sagatavošanai, programmu kvalitātes un absolventu iekļaušanās darba tirgū. Pirms lēmuma pieņemšanas par augstskolu pārveidošanu, rūpīgi jāiepazīstas ar likvidējamās augstskolas studiju programmām, un jāapsver vajadzību un iespējas iekļaut tās apvienotajā institūcijā, nezaudējot iekoptus un sabiedrībai nepieciešamus studiju virzienus.

No LZA materiāliem.  Slēdzienu sagatavoja LZA HSZN priekšsēdētāja, 
akadēmiķe Dr.oecRaita Karnīte

Par Igaunijas un Latvijas izglītību.

Pētījuma PISA vadītājs Latvijā, profesora Andra Kangro stāstījums pēc Igaunijas pameklējuma.

Neteiksim, ka Latvijā izglītība stagnē, bet neapšaubāmi izglītības kvalitāte ir jāpilnveido. Kāpēc Igaunijai ir tik strauja izaugsme, viņi minējuši 10 iemeslus, bet skolu tīkla sakārtošanu, ko Latvijā bieži uzsver kā vienu no igauņu panākumu atslēgām, nav pat minējuši. Igauņi saka, ka skolotāji un skolēni paveikuši lielisku darbu, ka izglītība Igaunijā vienmēr bijusi vērtība.

Ir jomas, kurās mēs no igauņiem būtiski neatpaliekam. Piemēram, PISA pēta arī, kā skolēnu sasniegumi korelē ar viņu ģimenes materiālo stāvokli. Jo augstāki mācību sasniegumi ir skolēniem no nabadzīgām ģimenēm, jo labāk, jo tas parāda, ka skola spēj mazināt nevienlīdzību. Jā, Latvijā ir plaisa starp skolēnu sasniegumiem pilsētās un laukos, kā arī dažādos skolu tipos, taču, ja skolēni mācās viena tipa skolās, ģimeņu materiālais stāvoklis viņu mācību rezultātus, salīdzinot ar citām valstīm, ietekmē maz.

Igaunijā secināts, ka vidēji tikai astoņi procenti ietekmes ir sociālekonomiskajam stāvoklim. Latvijā – deviņi procenti, tātad tikai nedaudz vairāk un šajā ziņā esam tajā pašā līmenī. Turklāt esam virs vidējā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu līmeņa.

To skolēnu, kuri spēj atrisināt tikai visvienkāršākos uzdevumus, mums toties ir mazāk nekā OECD vidēji. Kad valstis ranžē pēc šiem rādītājiem, mēs esam diezgan augstu, tāpat kā Igaunija. Jāsecina, ka vidēji mūsu skolu sistēma spēj kompensēt nelabvēlīgo sociālekonomisko ietekmi uz skolēnu sasniegumiem. Pēc šī rādītāja pēdējo gadu laikā esam pat nedaudz pavirzījušies uz augšu.

Tomēr ģimenes sociālekonomiskā stāvokļa ietekme uz skolēnu sasniegumiem, protams, nav pilnībā novērsta arī Latvijā. Sasniegumu plaisa starp laukiem un Rīgu pieaug, un viens no cēloņiem ir tieši sociālekonomiskā nevienlīdzība.

Visas lauku skolas nav sliktas – starp to rezultātiem ir milzīga izkliede. Ir gan sliktas, gan ļoti labas. Nevar teikt, ka skola jāslēdz tikai tāpēc, ka tā ir laukos un maza. Varbūt pēc ekonomiskiem rādītājiem tā tiešām nav izdevīga, tomēr kvalitāte arī ir jāņem vērā. Ir valsts ģimnāzijas, kuru skolēnu sasniegumi ir pat zemāki nekā lielākajā daļā lauku skolu. Jā, vidēji laukos ir zemāks līmenis, tomēr visas pār vienu kārti nevar mest. Tomēr skolu tīklu ir nepieciešams sakārtot. Tas rakstīts jau vairāku valdību darbības dokumentos, bet tagad par to vairāk runā. Kaut kādā ziņā skolu sakārtošanas process jau notiek, bet tam vajadzētu tomēr būt sistemātiskākam.

Latvijā  skolotāju trūkst, tomēr ministrija plāno samazināt studiju vietu skaitu topošajiem pedagogiem. Ministrija grib turpināt palielināt studiju vietu skaitu tā saucamajos STEM (zinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas) virzienos un to dara uz citu studiju virzienu rēķina. Diemžēl tādējādi tiek samazināts studiju vietu skaits arī tiem skolotājiem, kuri vēlāk skolās varētu mācīt STEM priekšmetus.

Ko vēl var mācīties no kaimiņiem - igauņi intensīvi kārtojuši augstskolu tīklu. Bija 48, nu ir 21. Augstskolu skaits tika samazināts caur stingru akreditāciju, caur ko varēja tikt klāt arī privātajām augstskolām. OECD eksperti arī par Latviju ir teikuši, ka augstskolu tīkls pie mums ir pārāk sa­drumstalots.

No Latvijas Avīze (saīsināts)

LIF

NVO

Pirms sešdesmit trim gadiem 27. februārī Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcijā tika ieviesta definīcija – “starptautiskā nevalstiskā organizācija”, kas nozīmēja NVO sektora atzīšanu. Pirms trīs gadiem tika izveidota iniciatīva – Pasaules NVO diena. Šī diena ir veltīta visām pasaules nevalstiskajām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai izceltu to nopelnus sabiedrības labā. Vispasaules NVO diena ir starptautisks simbols, kas atspoguļo pasaules NVO vērtības, centienus un rezultātus, kas vērsti uz brīvības, sabiedrības balss, rūpēm par cilvēku drošību, rūpēm par izpostītām valstīm, rūpēm par dabu,

NVO „Latvijas Izglītības fonds” (LIF) dibināts 1990.gadā. Dibinātāji: Latvijas Universitāte, Organiskās sintēzes institūts, izdevniecība “Zinātne”, 2.pagarinātā dienas skola, laikraksts “Izglītība”, laikraksts “Kultūras avīze” un 5 fiziskas personas. Latvijas Izglītības fonds 2005.gada reģistrēts kā Nodibinājums. LIF darbojas atbilstoši „Biedrību un nodibinājumu likums”. LIF pieškirts sabiedriskā labuma ststuss.

LIF mērķi:

  1. sekmēt Latvijas sabiedrības izglītības līmeņa kāpumu, novatorismu, lai nodrošinātu valsti ar radošiem speciālistiem un izglītotu Latvijas iedzīvotājus viņu dzīves uzlabošanai svarīgās jomās;
  2. atbalstīt studējošo un jauno zinātnieku radošo spēju attīstību, izmaksājot stipendijas un konkursa prēmijas, sedzot studiju, prakses vai zinātnisko komandējumu izdevumus;
  3. organizēt apmācības kursus, seminārus, konferences un veikt pētījumus;
  4. izdot mācību literatūru, organizēt izstādes, metodiska rakstura pasākumus.

LIF būtiskākie darbības rādītāji.

Veicināšanas stipendijas (sadarbībā ar organizācijām un uzņēmumiem): no 1993.gada līdz 2015.gadam piešķirtas 3452 studējošiem. Prēmijas par zinātniski pētnieciskiem darbiem un projektiem piešķirtas 1275 studējošiem un zinātniekiem.

Iepriekšējos gados nodibinātas vairākas balvas zinātniekiem.

Sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un AS „Latvijas Gāze”:

  • Gada balva ievērojamiem Latvijas zinātniekiem un radošiem praktiķiem gāzes un siltumtehnikas nozarēs;
  • Gada balva sirds ķirurģijas un kardioloģijas zinātnēs par izcilu darbu kopumu vai mūža veikumu attiecīgajā nozarē.

Sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un VAS „Latvijas Dzelzceļš”:

  • Gada balva ievērojamam zinātniekam vai dzelzceļa praktiķim par izcilu darbu veikumu vai mūža darba devumu Latvijas dzelzceļa transportā.

Sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un SIA “Exigen Services Latvia”:

  • Profesora Eižena Āriņa Balva informātikā.
  • Gada balva par ieguldījumu Sporta zinātnes attīstībā sadarbībā ar LSPA.
  • Gada balva „Jaunais skolotājs” - sadarbībā ar „Latvijas Avīze”.

Organizēti dažādi konkursi. Organizētas valsts nozīmes konferences: „Ārvalstu investīcijas Latvijas tautsaimniecībā - realitāte un iespējas” (2011.g. - kopā ar Ārlietu ministriju.); „Izglītības kvalitāte - kritēriji, vide” (2012.g. - kopā ar Saeimas komisiju). Profesionālās izglītības attīstības tendences un iespējas” (2014.g.). „Kompetences izglītība-iespējas, risinājumi” (2016.g.).

Sadarbībā ar Rīgas Angļu ģimnāziju izstrādāts un ieviests unikāls metodisks mācību līdzeklis “Izpratnes lapa” ( www.goerudio.com), kas saņēmis IZM 2011. gada balvu. Mācību līdzekli LIF metodiskajā vadībā apguva 7 ES valstis (2014.g.-2015.g.),

Izdotas grāmatas studējošiem, t.sk.: “Finanšu pārvaldība”, “Biznesa vadības tehnoloģijas”, “Projekta menedžments”, “Darba vides risku novērtēšanas metodes”, “Personāla vadība”, „No atoma līdz ķīmiskam savienojumam” u.c. Izveidota virtuālā enciklopēdija - www.latvijassports.lv

LIF juridiskā adrese: Raiņa bulv. 19, LU, Rīga, LV- 1586. Pasta adrese: Skanstes iela 9, Rīga, LV-1013, Tālr. 67373705; fakss: 67519921. Mājas lapa: www.izglitibasfonds.lv

 

LU

LU nākotnē

Latvijas Universitāte ir lielākā plaša profila universitāte Latvijā, kurai ir nozīmīga vieta ne tikai visas izglītības sistēmas attīstībā, bet arī kopējā valsts ekonomikas izaugsmē. LU kopā studē ap 30% no valsts augstskolās studējošajiem jeb 18% no visiem studējošajiem Latvijā.

Latvijas Universitātes visas 131 īstenotās studiju programmas ir akreditētas. Tās 13 fakultātēs un 16 institūtos strādā mūsu valsts vadošie speciālisti dabas, humanitārajās un sociālajās zinātnēs.

Latvijas Universitātes (LU) izstrādātā stratēģija 2016. – 2020. gadam paredz nodrošināt modernu un nākotnes darba tirgus prasībām atbilstošu izglītības sistēmu, izcilību un sadarbību zinātnē, attīstīt un veicināt konkurētspējas un produktivitātes pieaugumu, un veikt ieguldījumus, lai nodrošinātu sinerģiju studiju un zinātnes infrastruktūras attīstībā ar mērķi 2020. gadā kļūt par vienu no vadošajām zinātnes universitātēm Baltijas reģionā un ieņemt atzītu vietu starp Eiropas un pasaules pētniecības un inovāciju centriem.

Latvijas Universitāte turpinās darbu pie modernas studiju vides nodrošināšanas, veidojot jaunas STEM un starpdisciplinārās studiju programmas, kas aptvers dabaszinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātiku. Tiks strādāts arī pie studiju programmu internacionalizācijas, izvērtēšanas un apvienošanas, tālākizglītības un mūžizglītības programmas attīstības, piesaistot arī vairāk jaunu doktoru un ārvalstu studentu.

LU plāno ieguldījumus pētniecībā un pētījumu komercializācijā, lai būtiski uzlabotu savus konkurētspējas rādītājus. Zinātniskā pētniecība un tās rezultātu publicēšana ir pamats LU akadēmiskajai, starptautiskajai un pielietojamās jomas konkurētspējai. Izvirzītas vairākas LU pētījumu prioritātes 2016. – 2020. gadam, kā, piemēram, inovatīvas informācijas tehnoloģijas, sabiedrības veselība, dzīves kvalitāte un nācijas ilgtspēja, klimata pārmaiņas un dabas resursu ilgtspējīga izmantošana, letonika, diaspora un starpkultūru komunikācija u.c..

Zinātnes māja – nākamā ēka Latvijas Universitātes Akadēmiskajā centrā Torņakalnā būs LU dāvana Latvijas valstij tās simtgadē. Šis ir nākamais nozīmīgais solis LU

Studiju un zinātniskā darba koncentrēšana vienotos akadēmiskajos centros ir izplatīta tendence augstākās izglītības un zinātnes modernizācijai. Līdz ar Akadēmiskā centra izveidi LU būs piedzīvojusi lielākās pārmaiņas tās pastāvēšanas vēsturē. Teritorijā paredzētas 3 studiju un zinātnes ēkas, vairākas viesnīcu un apartamentu ēkas studentiem un vieslektoriem, tehnoloģiju pārneses centrs, sporta centrs un citas. Apbūves metā noteiktas galvenās vadlīnijas ēku izvietojumam, to savstarpējai saiknei, noteikts ielu tīkls atbilstoši spēkā esošajam detālplānojumam, doti priekšlikumi transporta infrastruktūras uzlabošanai, t.sk. esošās un jaunās dzelzceļa līnijas Rail Baltica posma izbūvei uz estakādes un jauna gājēju un riteņbraucēju tilta izbūvei pāri Daugavai.

Projekti, koncepcija, plāni - 1997. gads

Pirmā plašākā augstākās izglītības attīstības koncepcija tika izstrādāta 1997. gadā. Koncepcija bija nodota sabiedriskai apspriešanai un publicēta laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 1997. gada 30. oktobrī 285 numurā, ar turpinājumiem 286., 287., 288., 289. numurā. Pamatā to izstrādāja Augstākās Izglītības padome.

Koncepcija bija veidota, balstoties uz starptautiski atzītiem izglītības standartiem un tās mērķis - tuvināt Latvijas augstāko izglītību pasaules attīstītāko valstu grupai jau 2003. gadā.

Koncepcija izvirzīja divus svarīgus uzdevumus:

- klasificēt studiju un augstākās izglītības programmas pēc to atbilstības universitātes un neuniversitātes tipa studiju līmenim, atjaunot augstskolu zinātnisko un akadēmisko personālu;

- principiāli pārstrukturēt augstākās izglītības nozares atbilstoši jaunajām darba tirgus prasībām.

Koncepcijā augstākās izglītības attīstības plānošana bija iedalīta divos posmos - pirmajā posmā līdz 2003. gadam un koriģētajā posmā līdz 2010. gadam. Līdz 2003. gadam finanses no valsts budžeta bija paredzēts palielināt 1,4 reizes salīdzinājumā ar 1996./97. ak. gadam.

Koncepcija paredzēja pakāpeniski palielināt profesionālās augstākās izglītības programmas, lai 2003. gadā studējošo skaits šajās programmās sasniegtu 40% no kopējā studējošo skaita. Bija paredzēts attīstīt triju kategoriju profesionālās augstākās izglītības programmas:

- praktiski orientētas īsa laika programmas koledžās;

- vidēji ilga laika programmas profesionālās augstskolās;

- programmas universitātēs, saistot tās ar praksi uzņēmumos un potenciālās darba vietās.

Kopš 1993./94. ak. gada studējošo skaits bija pieaudzis 2,6 reizes, izveidotas 13 jaunas augstskolas.

Koncepcija neparedzēja jaunu universitāšu un universitāšu tipa augstskolu dibināšanu, bet veikt esošo diferenciāciju un veicinot radošo sacensību starp augstskolām.

Koncepcijā tika izveidots jauns augstskolu iedalījums.

Universitātes tipa izglītība būtu:

- akadēmiskā izglītība, kuru beidzot iegūst bakalaura, maģistra grādu;

- profesionālā augstākā izglītība universitātēs un tām pielīdzinātās augstskolās.

Neuniversitātes tipa augstskolas būtu:

-        īsa laika (1-3 gadi) profesionālā augstākā izglītība;

-        vidēji ilga laika (3 un vairāk gadi) studijas profesionālajās augstskolās.

Koncepcija paredzēja, ka līdz 2003. gadam 17% no universitātēs pamatstudijās studējošo skaita tiek uzņemti maģistrantūrā, 4% - doktorantūrā.

Bija paredzēts, ka, sākot ar 1997./98. akadēmisko gadu, 1,5 reizes jāpalielina augstskolās pamatdarbā strādājošo profesoru skaits.

Par nozīmīgu uzskatāms koncepcijas ieteikums par nepieciešamību izvērtēt studiju programmas to satura un pārbaudījumu aspektā, reducējot, konkretizējot un novēršot paralēlismu. Bija ieteikums vairāk uzmanības veltīt studiju kvalitātei, plašai zinātniskai kompetencei, vairāk laika paredzēt patstāvīgām studijām.

Par augstākās izglītības vispārējiem principiem tika noteikti šādi:

-  izglītības iespēju vienlīdzības un taisnīguma, studiju izvēles brīvība;

- studiju un pētījumu nosacījums, kas nodrošinātu augstu kvalitāti, mūžizglītību;

- studiju efektivitātes veicinošu kritēriju izstrādes, kas optimizētu uzņemšanu augstskolā;

- mācībspēku kvalifikācija, lai spētu realizēt pētījumu un studiju nedalāmību un starptautisku sadarbību;

- organizatoriska optimizācija, nodrošinot pēctecību, kvalitatīvi pilnveidojot pārbaudījumu norisi;

- līdzsvarotas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības ieguves iespējas, efektīvas inovāciju sistēmas ieviešana ar līdzsvarotu finansējumu fundamentālajiem un lietišķajiem pētījumiem.

Koncepcijā bija secināts, ka studējošo skaita pieaugums notiek pārsvarā uz maksas studiju rēķina, ka joprojām mazs ir studējošo īpatsvars sociālajās, tiesību, medicīnas un humanitārajās zinātnēs, bet joprojām liels ir studējošo īpatsvars inženierzinātnēs, matemātikā un datorzinātnēs.

Tika izvirzīti šādi analītiskie priekšnosacījumi augstākās izglītības pārstrukturēšanai:

- studējošo skaitu valsts augstskolās nosaka Augstākās izglītības padome;

- studējošo skaita noteikšanai līdz 2010. gadam ieteicams balstīties uz sociāli orientēto valstu modeli (Norvēģija, Somija, Dānija u.c.);

Par galvenajām problēmām tika noteiktas šādas:

- nepietiekams finansējums un neefektīva līdzekļu izlietošana, novirzot galveno finansējuma daļu novecojošās infrastruktūras uzturēšanai;

- izglītības satura un zināšanu tikai daļēja atbilstība tirgus ekonomikai;

-        nepietiekama valsts garantija izglītības kvalitātei un tās kontrolei;

-        faktoloģiskā materiāla iemācīšanas dominēšana studiju procesā;

-        nepietiekama zinātnisko institūtu integrācija augstskolās.

Koncepcija ieteica stingrāk reglamentēt attiecības starp galvenajiem priekšmetiem un brīvās izvēles priekšmetiem, ka jāveido interdisciplinārie centri universitātēs, lielākajās fakultātēs.

Tika izvirzīts nosacījums, ka izsvērtai jābūt augstskolu autonomijai, jo augstskolai jāspēj atbildēt sabiedrībai par saviem lēmumiem, par absolventu kvalifikāciju, ka AII nedrīkst būt pārāk mazas. Koncepcija paredzēja, ka maģistra un doktora grādu var iegūt tikai universitātes tipa augstākās izglītības programmas un pamatā universitātes tipa augstskolās.

Pretrunīgs bija ieteikums, ka profesionālās augstskolās var būt tikai lietišķie pētījumi, ka nevar iegūt maģistra grādu un veidot doktorantūru. Vēlāko gadu prakse liecina par citām attīstības tendencēm.

Koncepcija nepamatoti izvirzīja prasību par studējošo “atbiruma” skaita samazināšanu (no 12.1% 1997. gadā uz 6% 2010. gadā). Izstrādātā koncepcija nebalstījās uz ekonomisko un saimniecisko nozaru attīstību, tajā nepamatoti norādīts uz lielo studējošo skaitu inženierzinātnēs un datorzinātnēs, kā arī kļūdaina bija koncepcijas norāde par nepieciešamību palielināt sociālās zinātnes.

I.Forands

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma