Promocija

Valsts Zinātniskās kvalifikācijas (VZK) komisija 2017. gadā izskatīja 148 promocijas darbus, akceptēja 141 darbu, 3 darbi noraidīti, 4 darbi šobrīd ir atgriezti promocijas padomēm. Gada laikā 18 darbi tika atgriezti promocijas padomēm ar lēmumu "var aizstāvēt pēc recenzijā minēto trūkumu novēršanas". 2016. gadā komisija izskatīja 180 promocijas darbu.

2017. gadā izskatītie promocijas darbi pa specialitātēm iedalās šādi (iekavās 2016. gadā izskatīto darbu skaits): bioloģija - 5 (6), būvzinātne - 2 (3), datorzinātne - 3 (2), ekonomika - 10 (9), vadībzinātne - 19 (28), demogrāfija - 1 (1), elektronika un telekomunikācijas - 3 (6), enerģētika 5 (9), elektrotehnika - 1 (3), farmācija - 4 (0), fizika - 7 (4), ģeogrāfija - 1 (0), informācijas tehnoloģijas - 4 (8), juridiskā zinātne - 7 (9), komunikāciju zinātne - 1 (1), ķīmija un ķīmijas inženierzinātnes - 10 (11), lauksaimniecības zinātne - 3 (4), literatūrzinātne - 2 (1), folkloristika 0 (1), materiālzinātne - 6 (5), mākslas zinātne - 2 (6), matemātika - 1 (1), medicīna - 16 (20), mehānika - 1 (1), mašīnzinātne - 1 (0), mežzinātne - 1 (1), pārtikas zinātne - 5 (1), pedagoģija - 8 (9), psiholoģija - 2 (3), socioloģija un politikas zinātne - 1 (3), transports un satiksme - 4 (5), valodniecība - 3 (7), veterinārmedicīna - 1 (0), vides zinātne 6 (8).

Promocijas darbi pa augstskolām iedalās šādi: LU - 45 (65), RTU - 36 (53), LLU - 16 (15), RSU - 17 (16), DU - 10 (6), RPIVA - 3 (0), LiepU - 2 (7), Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija - 0 (1), BA "Turība" 4 (4), RISEBA - 3 (1), Latvijas Kultūras akadēmija - 2 (1), TSI - 2 (0), Baltijas starptautiskā akadēmija - 6 (4), Rēzeknes tehnoloģiju akadēmija - 1 (3).

Iepriekšējos gados - 2014. gadā izskatīti 270 promocijas darbi, akceptēti 262, 8 darbi ir atgriezti promocijas padomēm. 2013. gadā komisija izskatīja 328 promocijas darbus.

 

Samazinās jauniešu skaits kuri mācās.

2017./2018. akadēmiskajā gadā studijās iesaistījušies 81,6 tūkstoši studentu. un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 1,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Pēdējo 10 gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35 %. Šajā mācību gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs studijas uzsāka 27,1 tūkstotis studentu, kas ir par 5 % mazāk nekā pērn.

Kā ierasts, vairums jauno studentu (43 %) izvēlējās apgūt sociālās un humanitārās zinātnes. Vienlaikus par 8,2 % samazinājās uzņemto studentu skaits inženierzinātņu un dabas zinātņu programmās. No šogad uzņemtajiem studentiem 15,2 tūkstoši jeb 55,9 % ir sievietes. Vairāk nekā puse pirmkursnieku (55,4 %) studijas ir uzsākuši par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 44,6 % – par valsts budžeta līdzekļiem.

Studenti izglītību iegūst 54 augstākās izglītības iestādēs – 29 augstskolās un 25 koledžās –, kas ir par 4 iestādēm mazāk nekā pērn. Studentu vidū populārākās nemainīgi ir sociālās un humanitārās zinātnes, ko apgūst 42,1 % studentu, savukārt inženierzinātnes un dabas zinātnes – 24,9 %. Šajā akadēmiskajā gadā par 3,2 % pieaudzis studentu skaits veselības aprūpes programmās.

Strauji turpina sarukt absolventu skaits – kopš 2010. gada tas ir samazinājies gandrīz divas reizes. 2017. gadā augstāko izglītību ieguva 14,6 tūkstoši studentu, kas ir par 7,7 % mazāk nekā pirms gada. No tiem 9,3 tūkstoši jeb 63,5 % bija sievietes. Tikmēr gada laikā ir ievērojami audzis mobilo studentu skaits (studenti, kas iepriekšējo izglītību ir ieguvuši ārpus Latvijas). Patlaban augstskolās studē 7,6 tūkstoši šādu studentu, kas ir par 23,4 % vairāk nekā pirms gada. Atšķirībā no situācijas Latvijas studentu vidū, vairākums šo studentu (63,7 %) ir vīrieši.

Par 7 % sarucis uzņemto audzēkņu skaits profesionālajā izglītībā. 2017./2018. mācību gadā profesionālās izglītības programmās mācās 28,5 tūkstoši audzēkņu, kas ir par 1,5 % mazāk nekā iepriekš. Mācības norit 46 profesionālās izglītības iestādēs (par piecām mazāk nekā pirms gada) un 11 koledžās. Vispopulārākās ir inženierzinātnes un ar pakalpojumiem saistītās apmācības jomas – tās attiecīgi apgūst 35,4 % un 25,4 % audzēkņu. Pēc būtiska kāpuma 2016. gadā šī mācību gada sākumā atkal krities uzņemto audzēkņu skaits profesionālās izglītības iestādēs. Mācības uzsākuši 11,6 tūkstoši audzēkņu, kas ir par 7 % mazāk nekā iepriekš. Straujākais kritums – par 14,3 % – vērojams sociālajās zinātnēs, savukārt par 9,5 % un 8 % – pakalpojumu un inženierzinātņu jomā. Līdzīgi kā pērn, arī 2017. gadā profesionālo izglītību ieguva 7,8 tūkstoši audzēkņu. No tiem 35,2 % ieguva kvalifikāciju inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības jomā, savukārt 26,4 % – pakalpojumu sfērā.

No Centrālā statistikas pārvalde

 

Jaunais saturs

Jaunā mācību satura ieviešana nenozīmēs, ka mācību saturs turpmāk vairs nebūs jāpilnveido, šodien diskusijā par jauno mācību saturu sacīja Latvijas Universitātes (LU) profesors Mārcis Auziņš.

Auziņš uzsvēra, ka patlaban nereti izskan viedoklis par to, ka esošais mācību saturs neesot labs, savukārt jaunais saturs visu vērsīšot par labu un visi sākšot dzīvot labāk. "Man nav sajūtas, ka patlaban viss ir slikti. Protams, var būt daudz labāk, bet manā jomā – fizikā - situācija ir saprātīga," vērtēja bijušais LU rektors. Viņš atgādināja, ka patlaban izstrādātais jaunais mācību saturs nav pirmais šāda veida darbs. Piemēram, pirms desmit gadiem tika īstenots eksakto mācību priekšmetu mācīšanas projekts, piebilda Auziņš. "Saprotams, ka, laikam ejot, dzīve mainās un pasaule kļūst citādāka, līdz ar to arī [mācību satura pilnveides] procesam ir jāturpinās visu laiku. Projekts nenozīmēs, ka, to noslēdzot, vairs nekas nebūs jāmaina un dzīvosim ideāli," teica Auziņš. Viņš uzsvēra, ka augstskolās no vidusskolu absolventiem tiek sagaidīta motivācija mācīties, kā arī gatavība ieguldīt darbu šajā procesā. Auziņš pārliecināts, ka augstskola jaunietim vairs nav spējīga ieaudzināt motivāciju.

Vērtējot jaunajā saturā atrunāto fizikas mācību priekšmetu, Auziņš secināja, ka joprojām pastāv pārrāvums starp to, kas tiek mācīts fizikā, un to, kas fizika patiesībā ir. Auziņš pauda, ka skolēni publiskajā telpā dzird gan par magnētiskajiem viļņiem, gan kvantu fiziku, savukārt skolā viņiem par to netiek stāstīts. "Nevar būt tā, ka skolā māca vienu fiziku, bet patiesībā fizika ir kaut kas pavisam cits. Šis pārrāvums ir jālikvidē," piedāvāja Auziņš. Profesors kopumā atzinīgi vērtē jaunā mācību satura piedāvājumu un tajā ekspertu ieguldīto darbu, cerot, ka jauno saturu varēs sekmīgi īstenot izglītības iestādēs.

No "Dienas" 22.01.18.


Ēnu dienas

Junior Achievement Latvija (JA Latvija) 2018. gada 14.februārī  organizē ikgadējo karjeras izglītības programmu ĒNU DIENA un aicina tajā  piedalīties  Jūsu izglītības iestādes skolēnus!

ĒNU DIENAS mērķis ir veicināt skolēnu izglītības satura sasaisti ar reālo dzīvi, palīdzot skolēniem mērķtiecīgi plānot savu karjeru, izdarīt izvēli par savu nākotnes profesiju un atbilstoši sagatavoties darba tirgum. Darba devējiem savukārt tā ir laba iespēja veidot sava uzņēmuma atpazīstamību un piesaistīt nākamos kolēģus.

No 8. janvāra līdz 2.februārim portālā www.enudiena.lv ir atvērta darba devēju — uzņēmumu, organizāciju un iestāžu pieteikšanās.

No 16. janvāra pieteikšanos piedāvātajām vakancēm uzsāks arī skolēni, potenciālie ēnotāji, un viņu pieteikumi tiks pieņemti līdz 9. februārim.

ĒNU DIENAS norisi izglītības iestādēs atbalsta un iesaka JA Latvija biedri un sadarbības partneri – LR Izglītības un zinātnes ministrija(IZM), LR Ekonomikas ministrija (EM), Valsts izglītības satura centrs (VISC), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) u.c..

Lūdzam skolu direktoriem, pašvaldībām, izglītības pārvaldēm būt atsaucīgiem ĒNU DIENAS organizēšanai savās novada, pilsētas, pagasta izglītības iestādēs iedrošinot jauniešus domāt par savu karjeru jau skolas laikā.

Tā kā karjeras izglītības programma – ĒNU DIENA ir tikai vienu reizi gadā, tad mācību process tikai iegūs no šīs praktiskās aktivitātes, kurā jaunieši no 1.-12. klasei reāli dzīvē var pārbaudīt savus sapņus un nodomus saistītus ar nākošo profesiju. Aicinām atbalstīt savus jauniešus karjeras izvēlē un neliedzot viņiem dalību ĒNU DIENĀ!

 

Izglītība

Autors Juris Lorencs (Latvijas Avīze). Raksts saīsināts).

Fizikas profesors Mārcis Auziņš no 2007. līdz 2015. gadam bija Latvijas Universitātes rektors. Patlaban vada universitātes Eksperimentālās fizikas katedru un līdztekus pasniedzēja darbam nodarbojas ar pētniecību. Kādas ir viņa domas par Latvijas izglītību?

Profesor, es jūs atceros no studiju laikiem Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē. Jūs bijāt jauns asistents Eksperimentālās fizikas katedrā un mūsu grupai vadījāt praktikumu optikā. Tolaik, ja neskaita militārās un pusmilitārās mācību iestādes, Latvijā bija vien deviņas augstskolas. Un cik to ir tagad?

M. Auziņš: Jautājums – ko mēs uzskatām par augstskolu? Ja skaitām arī koledžas, tad ap 60, citādi – ap 30, kas ir ļoti liels skaitlis. Rēķinot vidēji uz kopējo valsts iedzīvotāju skaitu, mums ir pats lielākais augstskolu skaits Eiropā. Vai tās tiešām ir īstas augstskolas? Savā ziņā jā, jo visas saņēmušas valsts akreditāciju. Tieši valsts nodrošina kvalitātes kontroli un pasaka, vai iegūtais diploms ir sava nosaukuma vērts, vienalga, vai tā būtu valsts vai privāta augstskola. Var urbties vēl dziļāk un jautāt – ko mēs gaidām no augstākās izglītības? Amerikā ir ap 4000 augstskolu, no kurām tikai daži desmiti ir pašā augstākajā pasaules topa līmenī. Toties ir milzīgs skaits tā saukto “community college”, vietēja mēroga augstskolu, kas patiesībā piedāvā diezgan labu pirmā līmeņa augstskolas izglītību.

Tas, kas šodien draud Latvijai, – ja neizveidosim kaut dažas starptautiska mēroga augstskolas, tad paliksim šajā tikai labu vietējo augstskolu līmenī. Sekas – studentu aizbraukšana. To es labi redzu LU Fizikas un matemātikas fakultātē – pēc bakalaura diploma saņemšanas spējīgākie studenti turpina mācības jau ārpus Latvijas, parasti Eiropā. Es, ja man to lūdz, esmu spiests parakstīt rekomendācijas vēstules, ko arī neatsaku. Risks Latvijai ir liels, jo labākie no viņiem diemžēl neatgriezīsies. Tā mēs zaudējam spožākos talantus. Varam jau sevi mierināt ar domu, ka esam taču vienotās Eiropas sastāvdaļa, ka viņi tepat vien visi ir. Un tomēr mazliet žēl.

Iespēja kaut ko mainīt pašreizējos apstākļos ir tikai viena – resursu koncentrācija, kas neizbēgami nozīmē dziļas un sāpīgas reformas.

Latvija ir maza valsts, vien 1,9 miljoni iedzīvotāju, kas pats par sevi jau nozīmē visai ierobežotus līdzekļus. Jebkurš uzņēmējs pateiks, ka pirmais, kas jādara krīzes situācijā, – jākoncentrē resursi, jāvienojas par prioritātēm. Paskatīsimies, ko dara kaimiņi. Lietuva ir paziņojusi, ka 2025. gadā valstī paliks vien četras starptautiskas klases augstskolas, divas klasiskās un divas tehniskās universitātes, pa divām Viļņā un Kauņā. Ir publicēts precīzs saraksts un laika grafiks, tieši kādas augstskolas tiks apvienotas un kad. Ziemeļu kaimiņiem igauņiem ir Tartu universitāte, kas bauda īpašu privilēģiju, likumu par Tartu universitāti. Tas šai augstskolai garantē vismaz cienījamu finansējumu. Līdzīgi mēģinājumi pieņemt likumu par Latvijas Universitāti vismaz līdz šim cietuši neveiksmi.

Pēdējā laikā medijos tiek lauzti šķēpi par topošo jauno izglītības saturu, tā saukto kompetenču pieeju. Kā jūs saprotat tās būtību?

Var jau būt, ka beidzot esmu kļuvis vecs un nemoderns, bet arī mani šajā “kompetenču stāstā” dažas lietas mulsina. Personīgā dzīves pieredze liecina, ka “klikšķis” smadzenēs, kas ļauj izdarīt atklājumu fizikā, ir gara, smaga, pacietīga un individuāla darba rezultāts. Vēlos īpaši uzsvērt – individuāla darba, individuālas piepūles rezultāts. Pats sev esmu izstrādājis īpašu metodiku – ja iestrēgstu kādas zinātniskas problēmas risinājumā, tad labākais, ko var darīt, – paņemt suni un iet staigāt pa parku. Un risinājums pats no sevis ienāk prātā! Tikai jāsaprot, ka šī pēkšņā “klikšķa” pamatā ir iepriekš ieliktais darbs. Tas pats attiecināms arī uz skolu. Ja mēs sanāksim kopā un tikai tā jauki papļāpāsim, paspēlēsim kādu radošu spēli, pačalosim tvitera garā, patiesībā ieguvums būs mazs. Skolotājam varbūt būs vieglāk, bet nopietnai izglītībai ar to vien nepietiek.

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma