Raksts sagatavots un nosūtīts IZM un  Saeima komisijai 2009.gadā (No I.Foranda arhiva)

Secinājumi par Ekonomikas ministrijas “Informatīvo ziņojumu par nepieciešamajām strukturālajām reformām izglītībā un zinātnē Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšnai” (2009. gads)

Informatīvais ziņojums (turpmāk tekstā “IZ”) kopumā ir pārdomāts un pamatots dokuments, kurā noteiktais virsmērķis, mērķi, uzdevumi un pasākumi var labvēlīgi izmainīt augstākās izglītības kvalitāti un paaugstināt tās konkurētspēju.

1. Būtisks ir IZ norādījums, ka virknē citu nepieciešamo reformu jomās Latvijā labas iestrādes bijušas jau pirms vairākiem gadiem taču tās nav līdz galam ieviestas. IZ atzīmēts: kamēr netiek pieņemts Augstākās izglītības likums un no tā izrietošie normatīvie akti, Eiropas kredītpunktu sistēmu (ECTS) ieviešana, pienākuma uzlikšana augstākās izgītības iestādēm saistīt savas kvalitātes sistēmas ar Eiropas standartiem un vadlīnijām, kopīgo grādu programmu īstenošana utt. ir apgrūtināta.

2. Pamatots ir IZ vērtējums, ka darbaspēka pārpalikums sākot ar 2015. gadu var veidoties augstākās kvalifikācijas grupā un var izveidoties ekonomikas nespēja absorbēt darba resursus ar augstāko izglītību un tas var radīt risku, ka cilvēkiem ar augstāku kvalifikāciju būs jāstrādā zemāk kvalificēts darbs.

3. Pamatots ir viedoklis, ka pašreizējiem darba tirgus politikas virzieniem jābūt balstītiem uz vidējās kvalifikācijas darbaspēka piedāvājumu un efektīvāku augstākās izglītības piedāvājuma ieviešanu, ar to saprotot kvalitatīvo aspektu.

4. Ipaši būtu jāievēro IZ pamatota norāde, ka nākamos gados samazināsies arī darbaspēka piedāvājums. To noteiks negatīvās demogrāfijas tendences, iedzīvotāju ilgtermiņa emigrācija, iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes samazināšanās utt.

5. Būtiskas ir IZ uzrādītās darba tirgus tendences: jo zemāks izglītības līmenis, jo lielāks īpatsvars ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju kopskaitā. Saskaņā ar 2008. gada datiem ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju vidū 47,6% bija ar pamatizglītību vai zemāku par pamatizglītību, 23,9% ar vidējo vispārējo izglītību, 19,5% ar vidējo profesionālo izglītību, 9% ar augstāko izglītību.

6. Īpaši atbalstāmi būtu šādi IZ izvirzītie reformas uzdevumi:

6.1. veikt publiskā finansējuma piešķiršanas sistēmas reformu, pārejot uz rezultātos orientētu finansējuma modeli;

6.2. optimizēt no valsts budžeta līdzekļiem finansētās augstākās izglītības programmas, novēršot dublēšanos, veicinot kopēju programmu izstrādi;

6.3. konsolidēt infrastruktūras un atbalsta funkcijas, samazinot tās uzturēšanas izmaksas un palielinot infrastruktūras reālo noslodzi;

6.4. stiprināt augstskolu autonomiju;

6.5. veikt pāreju uz studiju rezultātu (learning outcomes) pieeju augstākās izglītības programmās;

6.6. veicināt laika periodā līdz 2020. gadam zinātnes un inovāciju universitātes vai universitāšu veidošanos, t.sk. konsolidējot pašreizējo valsts augstskolu un zinātnisko institūtu institucionālo sistēmu, utt.

7.Tomēr ir vairākas piezīmes par publiskoto IZ:

7.1. vispirms jāņem vērā tas, ka vairākums IZ norādīto mēķu un rezultatīvo rādītāju pamatojas un pastāv saistībā ar EM prognozēto Latvijas ekonomikas izaugsmi un paredzēto budžeta līdzekļu iedalījumu augstākai izglītībai.

7.2. diemžēl reformu paredzēts veikt tikai atsevišķu izglītības sistēmas elementu jomā (augstākā izglītība, zinātne), kas ir tikai daļa no visas izglītības sistēmas.

7.3.IZ nav paredzēts būtiski reformēt augstākās izglītības saturisko aspektu;

7.4. nav saistīta augstākās izglītības reforma ar vidējās vispārējās izglītības mācību kvalitātes uzlabošanu;

7.5. IZ nerada ticamību, jo vairāki ieteikumi ir noteikti pieņēmuma formā un tiem nav ekonomiska pamatojuma;

7.6. IZ noslēguma daļā konstatēts, ka galvenie ieguvumi saistībā ar šīm reformām izglītībā un zinātnē ir gaidāmi ne agrāk kā pēc 5-7 gadiem, t. i., pēc 2015. gada, bet IZ mērķi, uzdevumi un priekšlikumi noteikti 2015. gadam;

7.7. IZ norādīts, ka ir ļoti zems valsts budžeta finansējuma augstākajai izglītībai īpatsvars IKP - 2008. gadā tas bija 143 milj. latu jeb 0,88% no IKP. Savukārt IZ ieteikts, sākot ar 2013. gadu, to palielināt vidēji gadā par 0,3 - 0,4% no IKP, tātad 2015. gadā tam būtu jābūt 1,85-1,9%;

8. IZ mazāk un nepilnīgāk analizētas esošās augstākās izglītības tendences, kas var būtiski ietekmēt reformas ieteikumus un rezultātu:

8.1. statistikas dati liecina, ka visās augstskolās par maksu studē joprojām liels studentu skaits, kas veido 71,0% no visiem studējošiem.

8.2. samazinās privāto līdzekļu īpatsvars kopējā augstākās izglītības finansējumā, jo studenti mazāk izvēlas juridisko personu dibinātās augstskolas.

8.3. katru gadu mazinās maģistra grādu ieguvušo skaits. Maģistra grādu 2004. gadā ieguva 3608 personas, 2007. gadā - 3237, bet 2009.gadā vairs tikai 2578 personas. To daļēji var izskaidrot ar to, ka iepriekšējos gados Latvijas maģistra grādu centās iegūt PSRS laikā augstskolu beigušie, tā iegūstot jau Latvijas valsts diplomu. Studēt stimulēja arī ziņa, ka turpmāk palielinās algu skolotājiem ar maģistra grādu.

8.4. augstskolās ir liels studijas pārtraukušo studentu skaits, vidēji 2009./2010. ak. g. 14,4% pilna laika un 19,5% nepilna laika studenti. Šo problēmu radījušas vidusskolu beidzēju nepietiekamās zināšanas, īpaši matemātikā un fizikā.

8.5. augstskolu studiju kvalitāti ietekmē ne tikai profesoru un asociēto profesoru Vairākumā izvēlēto augstskolu visi attiecīgi apsekotie 361 mācībspēki pēdējos 6 gados ir publicējuši vienu divus darbus. Tomēr bibliotēku katalogi neuzrādīja 27 (7,5%) atiecīgās kvalifikācijas mācībspēku publikācijas.

8.6. IZ salīdzināts dažādu valsts augstskolu skaits ar iedzīvotāju skaitu (ņemot vērā studentu skaitu) un secināts, ka Latvijā uz vienu miljonu iedzīvotāju ir 8 valsts augstskolas, kas ir mazāk nekā tādās ES valstīs kā Lietuva (9), Igaunija (11), Somija (10), Bulgārija (9), bet vairāk nekā Vācijā (6), Dānijā (5), u. c. valstīs. Šāda valstu salīdzināšana nav korekta, jo pastāv būtiskas atšķirības dažādu valstu izglītības sistēmās. Somijā, kuru apdzīvo 5,3 miljoni cilvēku, ir 20 valsts universitātes un 28 profesionālās valsts augstskolas (politehnikumi, ko var pielīdzināt Latvijas koledžām). Somijā pēdējos gados uzsākta augstskolu skaita samazināšana, veicot to apvienošanu un to pārvaldes nodošanu speciāli izveidotiem fondiem. Zviedrijā ir 30 augstskolas, t. sk. viena privātā un, līdzīgi kā Somijā, tas visas finansē valsts. Zviedrijas parlaments finanses izdala atsevišķi katrai augstskolai, bet trijās specialitātēs – arhitekti, ārsti un juristi – parlaments nosaka konkrēto vietu skaitu konkrētai augstskolai, lai nepieļautu šo profesiju pārprodukciju.

8.7. Latvijā 2009. gada decembrī bija akreditētas 34 augstskolas un 25 koledžas, kopā tika īstenotas 920 studiju programmas (336 akadēmiskās studiju programmas, t. sk. 90 doktora studiju programmas un 584 profesionālās studiju programmas). Akreditācija notiek katru gadu - 2008. gadā akreditētas 150 programmas - 138 programmas uz sešiem gadiem un 12 uz diviem gadiem. Tātad programmu skaits strauji pieaug, to sekmē maksas izglītība, ko varētu pat formulēt kā biznesa iepējas izglītības jomā. Latvijā ir izveidots akreditācijas process, tomēr liela apjoma studiju programmu skaita ziņā tas dažkārt ir formāls. Akreditācijas procesa sagatavošanu veic nevalstiska organizācija. Uzaicinātie studiju programmu eksperti ir vai nu universiāli speciālisti, vai kļuvuši jau par “štata” ekspertiem. Piemēram, profesors, ekonomikas speciālists vienā akreditācijas komisijas sēdē kā eksperta grupas vadītājs vienlaikus pārstāv turpat 25% akreditējamās programmas, turklāt vadījis ekspertu grupu, kas veikusi ekspertīzi par pirmsskolas izglītības programmu. Dažkārt uzaicinātie ārvalstu sksperti nepietiekami pārzina akreditējamo programmu studiju virzienu.

8.8. akreditējamo studiju programmu iesniedzējas augstskolas norāda, ka studijas notiks latviešu valodā, bet bieži vien tās notiek citās valodās. Tātad tiek uzrādīti citi mācībspēki, saturs un literatūra. Akreditācijā kā studiju vietu uzrāda Rīgas augstskolu, bet to īsteno citās pilsētās, kur nav līdzvērtīgas materiālās bāzes un mācībspēku. Dažkārt augstskolas akreditācijas pieteikumā kā mācībspēkus uzrāda visus esošos zinātņu doktorus, pat tādus, kuri latviešu valodu pārzina tikai sadzīviskā līmenī.

8.9 saprotams ir uzskats, ka nepieciešama konkurence starp augstskolām un piedāvātajām programmām. Tomēr esošās situācijas pat virspusēja analīze izraisa nopietnas pārdomas. Piemēram, izglītības programmas īsteno deviņās valsts augstskolās, sociālās un cilvēkrīcības zinātnes programmas septiņpadsmit augstskolās, t. sk. divpadsmit valsts dibinātās augstskolās, tiesību zinātnes var studēt deviņās augstskolās, studiju programmu - komerczinības un administrēšana – piedāvā divdesmit divas, arī trīspadsmit valsts augstskolas. Trīs gados (no 2006. gada līdz 2008. gadam) šīs studiju programmas apguvuši 49186 studējošie. Bet komerczinības programmas piedāvā vēl arī 12 koledžas.

8.10. vislielākais maksas studentu īpatsvars ir sociālajās zinātnēs. Maksas studentu skaits palielinājās arī skolotāju izglītības un izglītības zinātņu tematiskajā grupā, t. sk. arī no valsts budžeta finansējuma (pēdējos trīs gados par 12 procentiem), lai gan skolotāju skaits skolās samazinās. Trīs gadu laikā (pēdējie dati par 2005.–2007. gadu) izglītbas tematiskajā grupā augstskolā izglītību ieguvuši 10383 speciālisti. Toties darbu izglītības iestādēs uzsāk mazāks skaits, piemēram, 2008. gadā izglītības iestādēs sāka strādāt 848 jaunie pedagogi un skolotāji, no kuriem 617 tajās jau strādāja un vienlaikus arī studēja.

8.11. ne vienmēr pamatots ir jaunu studiju programmu pieteikums. Akreditācijas komisijas sēdē (22.04.2009.) piecām valsts augstskolām, t. sk. trīs universitātēm, tika akreditēta profesionālā maģistra studiju programma “Karjeras konsultants”. Šaubas par šādu lietderību radās arī vairākiem ekspertiem.

8.12. nepārdomāta situācija ir par augstskolu fakultāšu lietderību. Piemēram, Rīgā ir divas medicīnas fakultātes, divas ķīmijas fakultātes, Rīgā ir LU pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte, kurā studē vairāk nekā 3700 studenti un vienlaikus izglītības programmas piedāvā citas augstskolas (RPIVA), kā arī Liepājas Universitāte un Daugavpils Universitāte. Sporta speciālistus izglīto LSPA, kurai ir augsta kvalifikācija un kvalitātes resursi, tajā pašā laikā šādus speciālistus izglīto vēl divās Rīgas (LU un RSU) un Daugavpils Universitātē.

9. Vairākiem IZ norādītiem rezultatīviem rādītājiem nav pamatojuma, un tie izteikti vēlamā izteiksmē un pieņēmuma formā:

9.1. nav izprotams pamatojums tam, ka 20% maģistru jābūt uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem;

9.2. nav faktoru, kas liecinātu, ka katru gadu laikā no 2011. gada līdz 2015. gadam, doktora grādu iegūs 400 personas, tātad piecos gados būs 2000 jaunu doktoru. Doktora programmās 2009./2010. ak. g. studēja 2152 doktoranti, bet doktora studiju programmās imatrikulētas 670 personas. Saglabājoties šādai imatrikulācijas tendencei, piecos gados doktorantūrā studētu apmēram 3000 personas. Tātad 60% no viņiem 2015. gadā būtu jāaizstāv disertācija.

Statistika liecina, ka pēdējos gados ir samazinājies akadēmiskā personāla ar zinātnisko grādu īpatsvars, 2009. gadā tas bija 46% (2002.gadā pat 50%). Neatbilstoša ir arī studentu skaita un akadēmiskā personāla attiecība - valsts augstskolās tā ir 18:1, savukārt juridisko personu dibinātās augstskolās - 38:1;

10. Veicot šāda tipa analīzi un izvirzot mērķus, teorijā un praksē pieņemts noteikt kritērijus mērķu sasniegšanas konstatēšanai planojamā periodā, kā arī paredzēt faktorus (noteikt pieņēmumus), kas varētu ietekmēt mērķu sasniegšanu un to noturēšanu ilgtermiņā. IZ šādu norādījumu nav. Piemēram, IZ paredzēts, ka 2011. un 2012. gadā valsts budžēta finansējums tiks piešķirts ne mazāks kā 2010. gadā, tādejādi reformas iespējas būs ierobežotas un nenodrošinās 2015. gada plānoto rezultātu sasniegšanu. Neizprotama ir IZ publiskotā tēze: - “Strukturālo reformu mērķu sasniegšanu nodrošina izvirzīto strukturālo reformu uzdevumu izpilde!”

11. IZ paredzēts AII piesaistīt uzņēmumu finansējumu, bet to var veikt tikai tad, kad ir  (būs) atbilstoši normatīvie akti. Par to IZ nav priekšlikumu.

12. Attiecībā uz augstāko izglītību paredzēts ieviest vienādu nodokļu piemērošanas kārtību valsts un privātajām augstākās izglītības institūcijām. Turklāt šāds nosacījums izmaina komercdarbības pamatprincipus un tādā gadījumā būtu jāparedz grozījumi Komerclikumā.

Rakstā minētais izraisa pamatotas bažas, ka arī IZ noformulētāie reformas priekšlikumi kārtējo reizi var palikt neīstenoti !

Ilgvars Forands

 

Balva IT skolotājam

Uzņēmuma "Tilde" nodibinātā piemiņas balva un stipendija ir veltīta reģionu IT izglītības ekspertu konferences "LatSTE" dibinātāja, izcilā Ogres ģimnāzijas pedagoga, Ogres Interneta centra un Ogres rajona Pašvaldību vienotās informācijas centra vadītāja Tāļa Bērča piemiņai. Tālis Bērcis ar savu darbu un personīgo piemēru ir mudinājis simtiem citu IT skolotāju aktīvi iesaistīties šīs jomas attīstībā gan savā skolā un novadā, gan arī valsts mērogā.  Kopš piemiņas balvas dibināšanas 2008. gadā labākā informātikas skolotāja balvai ir pieteikti vairāki desmiti vispārizglītojošo un vidējo profesionālo skolu informātikas skolotāju no visas Latvijas.

Balvu saņēmuši: 2008.gadā Druvas vidusskolas informātikas skolotājs Normunds Svētiņš, 2009.gadā Lielvārdes pamatskolas direktora vietnieks informātikas jautājumos Māris Roga, 2010.gadā  Grobiņas ģimnāzijas informātikas skolotāja Dace Tomsone, 2011.gadā Pļaviņu novada ģimnāzijas informātikas un programmēšanas pamatu skolotājs Aldis Lazda, 2012.gadā Smiltenes ģimnāzijas informātikas skolotājs Andrejs Miķis  2013.gadā Daugavpils Krievu vidusskolas liceja  direktora vietnieks informātikas jautājumos Oļegs Bojaruns.

Kategorijas „Labākais E-skolotājs”  uzvarētājs 2014.gadā un balvu saņēma Auces vidusskolas direktores vietnieks IT jautājumos un informātikas skolotājs Frids  Sarcevičs, kurš  vidusskolā strādā jau 35 gadus, sācis kā fizikas skolotājs, bet informātiku māca kopš 1985.gada. F. Sarcevičs  par IT izmantošanu dažādos mācību priekšmetos skolotājs veidojis arī multimediju materiālu kolekcijas CD formātā un tīmeklī. Kā palīgu pedagogu semināru vadīšanā F. Sarcevičs apmācījis savu bijušo skolēnu Gati Šeršņevu (cilvēku ar īpašām vajadzībām), un, kad tas «saslima» ar Web 2.0 tehnoloģijām un ar savām idejām aplipināja arī savu skolotāju, abi kopīgi izveidoja kursu Interneta iespējas izglītībā, kam līdzīgu Latvijā, šķiet, nav. Atšķirībā no centralizētiem IT kursiem skolotājiem, kas koncentrējas uz Microsoft Office, Windows un interaktīvo tāfeļu lietošanu, F. Sarcevičs kolēģiem piedāvā ieskatu interneta iespējās un rīkos, kas palīdz dažādot un padarīt radošāku mācīšanu, taupīt laiku stundās u. tml.

2016.gada balvu saņēmusi Talsu 2. vidusskolas informātikas skolotāja un direktora vietniece izglītības jomā Liene Katlapa. Viņai vairāk nekā 15 gadu pieredze informātikas skolotājas amatā, viņa ir strādājusi ar skolotājiem Talsu novadā un ārpus tā, daloties pieredzē gan klases audzināšanas jomā, gan tehnoloģiju izmantošanā mācību procesā. Savā darba vietā L. Katlapa ir iniciatore dažādām aktivitātēm, kas saistītas ar tehnoloģiju ieviešanu, sniedz kolēģiem metodisko atbalstu darbā ar informācijas tehnoloģijām, ievieš skolā «Office 365» sistēmu, apmāca vadību un skolotājus strādāt tajā, regulāri informē par jaunumiem sistēmā un koordinē tās darbību. L. Katlapa izstrādājusi un uztur skolas interneta mājaslapu un veido skolas tēlu sociālajos tīklos. Viņa ir arī Talsu, Dundagas, Rojas un Mērsraga novada informātikas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja un mentore.

L. Katlapa uzskata, ka saņemtā balva ir atzinība par pēdējos gados paveikto. Pateicība pienākoties agrākajai skolas direktorei Elgai Vērdiņai, kura allaž bijusi atvērta L. Katlapas idejām, tagadējam direktoram Oļegam Solovjovam, kura vadībā iesāktais tiek turpināts un papildināts, skolas kolektīvam, ar ko kopā izdodas sasniegt vairāk, bet vislielākais paldies esot jāsaka ģimenei, jo nav noslēpums, ka, darot vairāk, nekā tiešie pienākumi prasa, kam citam atliek mazāk laika.

 

Promocijas darbi

2014. gadā izskatīti 270 promocijas darbi, akceptēti 262, 8 darbi ir atgriezti promocijas padomēm komisijas recenzenta atzīmēto trūkumu novēršanai un tiks skatīti atkārtoti. 2013. gadā komisija izskatīja 328 promocijas darbus. 2014. gadā izskatīto promocijas darbu skaits salīdzinājumā ar 2013. gadu ir samazinājies par 17,7 %.

ZK komisija 2016. gadā izskatīja 180 promocijas darbus, akceptēja 167, 13 darbi šobrīd ir atgriezti promocijas padomēm komisijas recenzenta atzīmēto trūkumu novēršanai un tiks skatīti atkārtoti. Gada laikā 26 darbi tika atgriezti promocijas padomēm ar lēmumu "var aizstāvēt pēc recenzijā minēto trūkumu novēršanas". 2015. gadā komisija izskatīja 276 promocijas darbus. 2016. gadā izskatīto promocijas darbu skaits salīdzinājumā ar 2015. gadu ir samazinājies par 34,8 %.

2016. gadā izskatītie promocijas darbi pa specialitātēm iedalās šādi (iekavās 2015. gadā izskatīto darbu skaits): arhitektūra - 1 (2), bioloģija - 6 (15), būvzinātne - 3 (3), datorzinātne - 2 (5), ekonomika - 9 (6), vadībzinātne - 28 (22), demogrāfija - 1 (0), elektronika un telekomunikācijas - 6 (3), enerģētika 9 (5), elektrotehnika - 3 (4), farmācija - 0 (3), filozofija - 1 (5), fizika - 4 (17), ģeogrāfija - 0 (3), informācijas tehnoloģijas - 8 (11), juridiskā zinātne - 9 (13), komunikāciju zinātne - 1 (7), ķīmija un ķīmijas inženierzinātnes - 11 (18), lauksaimniecības zinātne - 4 (3), literatūrzinātne - 1 (2), folkloristika - 1 (1), materiālzinātne - 0 (5), mākslas zinātne - 6 (17), matemātika - 1 (2), medicīna - 20 (20), mehānika - 1 (4), mašīnzinātne - 5 (1), mežzinātne - 2 (1), pārtikas zinātne - 1 (4), pedagoģija - 9 (24), psiholoģija - 3 (4), socioloģija un politikas zinātne - 3 (8), teoloģija - 0 (1), transports un satiksme - 5 (6), valodniecība - 7 (10), veterinārmedicīna - 0 (1), vēsture - 1 (1), vides zinātne - 8 (8).

Promocijas darbi pa augstskolām iedalās šādi: LU - 65 (126), RTU - 53 (56), LLU - 15 (15), RSU - 16 (25), DU - 6 (12), RPIVA - 0 (8), LiepU - 7 (4), Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija - 1 (3), Latvijas Mūzikas akadēmija 0 (5), BA "Turība" - 4 (3), RISEBA - 1 (1), Latvijas Kultūras akadēmija 1 (4), TSI - 0 (6), Baltijas starptautiskā akadēmija 4, Rēzeknes tehnoloģiju akadēmija - 3.

 


Pētījumi

Praktiskas ievirzes pētījumu programmas ietvaros 2017. gada sākumā tiks uzsākta pirmo pētniecības projektu īstenošana. Šie projekti radīs jaunas zināšanas produktivitātes un augstas pievienotās vērtības produktus un procesus, tādējādi stiprinot Latvijas tautsaimniecību. Plānots, ka programmas ietvaros Latvijas augstskolas īstenos 40 projektu, Valsts zinātniskie institūti - 28 projektus, bet komersanti 6 projektus par kopējo finansējumu 44 milj. eiro.  No uzņēmumiem tiks piesaistīti 4.4 milj. eiro, nodrošinot pētniecības sasaisti ar Latvijas tautsaimniecības vajadzībām.

Ievērojamu pētniecības kapacitāti uzrāda arī zinātniskās institūcijas, kas 2013. gada Latvijas zinātnes starptautiskajā izvērtējumā saņēma augstākos novērtējumus - Latvijas Organiskās sintēzes institūts, Biomedicīnas pētījumu centrs, Koksnes ķīmijas institūts un Latvijas vadošo augstskolu zinātniskie institūti un struktūrvienības.

Latvijas augstskolas kopumā īstenos 41 projektu par kopējo summu 24,1 milj. eiro. No tiem 18 projektus īstenos Latvijas Universitāte, 17 - Rīgas Tehniskā Universitāte, bet pa diviem - Daugavpils Universitāte un Ventspils Augstskola, savukārt Latvijas Lauksaimniecības Universitāte un Rīgas Stradiņa Universitāte katra īstenos vienu projektu. Savu projektu īstenošanai augstskolas no uzņēmumiem piesaistījušas 1,8 milj. eiro.

Zinātniskie institūti īstenos 27 pētniecības projektus par 16,4 milj. eiro, no uzņēmumiem piesaistot 1,4 milj.eiro Deviņus projektus īstenos Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, pa pieciem projektiem - Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts un Latvijas Organiskās sintēzes institūts, pa diviem projektiem - Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts un Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts. Savukārt Elektronikas un datorzinātņu institūts, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava",  Dārzkopības institūts un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" katrs īstenos vienu projektu.

Augstas kvalitātes pētniecību veiks arī komersanti par kopējo summu 3.5 milj. eiro. Šos projektus īstenos A/s "Grindeks", SIA "Baltijas Datoru Akadēmija", SIA "Field and forest ", SIA "Tilde", SIA "Energosert" un SIA "Vertex Capital". Uzņēmumi pētījumos ieguldīs 1,2 milj. eiro pašu finansējuma.

Praktiskas ievirzes pētījumu programmas projektu vērtēšana notika pēc starptautiski atzītas prakses – pētniecības projektu zinātniskās kvalitātes un sociālekonomiskās ietekmes vērtēšanu veica Eiropas Komisijas neatkarīgo pētniecības un inovācijas ekspertu datu bāzē iekļauti eksperti un vērtēšanai tika izmantota Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pētniecības projektu vērtēšanas pieeja.

Programmas pirmajā atlases kārtā tika iesniegti 309 pētniecības projekti ar kopējo pieprasītā publiskā finansējuma apmēru 158 milj. eiro. 123 projektus starptautiskie eksperti atzina par pietiekami kvalitatīviem finansējuma piešķiršanai, un šie projektu pieteikumi ir augstas kvalitātes un ar nozīmīgu sociālekonomisko ietekmi. Vairums no tiem sešu punktu skalā ir saņēmuši vērtējumu virs pieciem punktiem. Pieejamais publiskais finansējums 40 milj.eiro apmērā bija pietiekams 74 labāko projektu īstenošanai.

Kopumā praktiskas ievirzes pētījumu programmas īstenošanai līdz 2023. gadam plānots finansējums 66,8 milj. eiro apmērā. Viena projekta maksimālais publiskā finansējuma apmērs ir 600 000 eiro, bet minimālais publiskā finansējuma apmērs – 30 000 eiro. Turpmākās projektu atlases plānots organizēt reizi gadā. Plašāku informāciju par atbalstītajiem projektiem var atrast: http://www.cfla.gov.lv/lv/jaunumi/2016/es-fondu-atbalstu-varetu-sanemt-74-praktiskas-ievirzes-petijumu-projekti

No IZM mājas lapas

 

Publicēts ziņojums par skolotāja profesiju Eiropā

Eiropas Komisijas izglītības informācijas tīkla Eurydice jaunākajā ziņojumā „Skolotāja profesija Eiropā: prakse, paštēls un politika” analizēta Eiropas valstu izglītības politika, kas ietekmē un regulē skolotāja profesiju.

Ziņojumā aplūkota jauno skolotāju darba gaitu uzsākšana pēc izglītības un kvalifikācijas ieguves, pedagogu profesionālā pilnveide, starpvalstu mobilitāte, skolotāju demogrāfiskais raksturojums un darba apstākļi, kā arī profesijas prestiža jautājumi. Informāciju par Latviju  pētījumam nodrošināja Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) 2011. - 2015. gadā īstenotais Eiropas Sociālā fonda projekts „Atbalsts izglītības pētījumiem”.

Profesijas demogrāfiskais raksturojums un darba nosacījumi

Skolotāja profesijā strādā galvenokārt sievietes, un kopumā Eiropā mazāk nekā viena trešdaļa skolotāju ir vīrieši. Vislielākā dzimumu disproporcija skolotāja profesijā Eiropas valstīs ir Bulgārijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, kur mazāk nekā 20% skolotāju ir vīrieši. Šī disproporcija rada bažas, jo īpaši tādēļ, ka nākotnē tā tikai palielināsies, ņemot vērā, cik maz vīriešu izvēlas kļūt par skolotājiem. No Eiropas valstīm tikai Nīderlandē skolotāju sieviešu un vīriešu proporcija ir aptuveni līdzīga, bet arī šajā valstī skolotāju - vīriešu skaitam ir tendence mazināties. Kopumā visās valstīs disproporcija tikai pieaugs.

Līdztekus dzimumu disproporcijai, ir jārisina arī novecošanās jautājums skolotāja profesijā. Piemēram, Luksemburgā, Maltā, Rumānijā un Lielbritānijā vairāk nekā 50% skolotāju ir vecumā zem 40 gadu sliekšņa – tās ir valstis ar jaunākajiem skolotājiem Eiropā. Turpretim Austrijā, Bulgārijā, Grieķijā, Igaunijā un Latvijā jaunāki par 40 gadiem ir mazāk nekā 25% skolotāju. Itālija ir valsts ar „visvecākajiem” skolotājiem Eiropā, kur atbilstošā proporcija ir mazāka par 10%.

Kopumā ES tuvākajos 15 gados pensionēsies apmēram 40% skolotāju, tas nozīmē, ka izglītības sistēmām var trūkt skolotāju un tām nāksies veicināt skolotāja profesijas prestižu, lai piesaistītu šai profesijai jaunus kandidātus.

Ziņojumā salīdzinātas Eiropas valstu skolotāju minimālās algas likmes un konstatēts, ka zemākās oficiāli noteiktās minimālās algas likmes pedagogiem ir Lietuvā, Latvijā un Rumānijā. Valstis ar augstāko oficiāli noteikto minimālās algas likmi skolotājiem ir Melnkalne, Spānija, Turcija un vairums no federālās Vācijas zemēm.

Pedagogu izglītība un darba gaitu sākums

Latvijā un 14 citās Eiropas valstīs minimālās prasības skolotāju izglītībai ir bakalaura grāds un profesionālā kvalifikācija, bet 17 valstīs topošajiem skolotājiem ir jāiegūst vismaz maģistra grāds. Kā secināts ziņojumā, pirmie darba gadi profesijā ir izšķirošs posms. Apmēram trešdaļa no ziņojumā aplūkotajām valstīm nodrošina skolotājiem stažēšanās jeb darbā ievadīšanas posmu, kas parasti ilgst vienu gadu un kurā jaunie skolotāji pilda visus vai gandrīz visus skolotāja pienākumus, saņemot arī paredzēto atalgojumu. Dažās valstīs šo posmu aizstāj pieredzējuša kolēģa sistemātiska palīdzība jaunam skolotājam. Stažēšanās jeb darbā ievadīšanas posms jaunajiem skolotājiem Latvijas skolās nepastāv.

Pedagogu profesionālā pilnveide

Skolotāju profesionālā pilnveide ir skolotāju profesionāls pienākums 29 Eiropas valstīs, to skaitā arī Latvijā. Formālās un tradicionālās profesionālās pilnveides formas – kursi, tematiskās darbnīcas un konferences - dominē gandrīz visās izglītības sistēmās, tomēr parādās arī jaunas pilnveides metodes.  Valstīm paveras iespēja mācīties vienai no otras, ieviešot tādas profesionālās pilnveidošanās formas kā skolotāju sadarbības tīkli, vai koleģiālā mācīšanās.

Skolotāju starpvalstu mobilitāte

Eiropas Savienībā (ES) 27,4% skolotāju ir piedalījušies vismaz nedēļu ilgā ārzemju pieredzes apmaiņas braucienā. Visaugstākā šādu skolotāju proporcija ir Ziemeļu un Baltijas valstīs. Visaugstākā šādu skolotāju proporcija ir Islandē, kur apmēram divas trešdaļas skolotāju ir bijuši profesionālos apmaiņas braucienos. Norvēģijā tādi ir apmēram puse no skolotājiem, bet Latvijā - apmēram 40% skolotāju. Viszemākā proporcija ar ārzemju pieredzi guvušiem skolotājiem ir Beļģijas flāmu kopienā, Francijā, Horvātijā, Itālijā, Polijā, Portugālē, Rumānijā un Slovākijā.

Skolotāja profesijas prestižs

Starptautiskajā mācīšanas un apguves pētījumā TALIS 2013 90,2% skolotāju ir pauduši apmierinātību ar savu darbu un 90,1% ir apmierināti ar skolas vidi. Vienlaikus tikai 18,4% skolotāju uzskata, ka sabiedrībā skolotāja profesija tiek atbilstoši novērtēta. Valstis ar viszemāko skolotāju proporciju, kuri uzskata, ka viņu profesija sabiedrībā tiek pozitīvi novērtēta, ir Spānija (8,5%), Francija (4,9%), Horvātija (9,6%), Slovākija (4%) un Zviedrija (5%). Tādu uzskatu ir pauduši arī 22,8% Latvijas skolotāju.

Vienpadsmit Eiropas valstis turpina īstenot kampaņas ar mērķi paaugstināt skolotāja profesijas prestižu sabiedrībā. Francijā, Lielbritānijā (Anglijā) un Norvēģijā kampaņu mērķis ir piesaistīt jauniešus pedagoģijas studijām, bet Dānijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Zviedrijā kampaņas ir mērķētas plašākai sabiedrībai. „Iespējamā misija” Latvijā un „Es izvēlos mācīt” Lietuvā cenšas piesaistīt skolotāja profesijai gan augstskolu absolventus, gan cilvēkus, kas apsver iespējas mainīt savu līdzšinējo karjeru. Dānija un Zviedrija kampaņas izmanto, lai mazinātu dzimumu disproporciju starp skolotājiem un piesaistītu profesijai vīriešus.

Pilns ziņojuma teksts pieejams VIAA mājas lapas sadaļā Eurydice publikācijas, kā arī Eurydice tīkla centrālajā mājas lapā.

 

Kontakti

Mālpils iela 9 , Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE

Tālrunis: 22065101

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma