03 marts 2024

Atbalsts jaunajiem skolotājiem - absolventiem

Lai sekmētu pedagoģijas studiju absolventu iekļaušanos izglītības iestādes vidē un veicinātu palikšanu skolotāja profesijā, jaunajiem skolotājiem dažādās izglītības iestādēs ir pieejams Indukcijas gada atbalsts.

Projekta mājas lapa: https://www.lu.lv

Projekta īstenošanas noteikumi: https://m.likumi.lv/

Eiropas Sociālā fonda Plus projektu “Indukcijas gada atbalsts jaunajiem pedagogiem pēc skolotāja kvalifikācijas iegūšanas” (Nr. 4.2.2.7/1/23/I/001) īsteno projekta vadošais partneris Latvijas Universitāte un projekta partneri Daugavpils Universitāte, Liepājas Universitāte, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija. Projekta mērķis ir sniegt indukcijas gada atbalstu pedagoģijas studiju absolventiem pirmajā gadā pēc studiju pabeigšanas, lai nodrošinātu viņu tālāku iekļaušanos izglītības iestādes vidē un veicinātu palikšanu skolotāja profesijā.

14 februāris 2024

Studējošo skaits 2023./2024 akadēmiskajā gadā, salīdzinot ar iepriekšejo studiju gadu, Latvijas augstākās izglītības iestādēs samazinājies par 1,8%. Kopumā studē 74 000 studentu pretstatā 75 400 studentu iepriekšējā akadēmiskajā gadā. Pēdējo desmit gadu laikā studējošo skaits Latvijā ir samazinājies par 15 700 jeb 17,5%. Statistikas pārvaldē norāda, ka studējošo skaits Latvijā samazinās pēdējos 20 gadus. Tendence pieaugt tika novērota tikai līdz 2005.gadam, kad tika sasniegts lielākais studējošo skaits Latvijā - 131 100.

2023./2024. akadēmiskajā gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs uzņemti 28 900 studentu, kas ir par 9,3% jeb 2400 studentu vairāk nekā iepriekšējā akadēmiskajā gadā. 54,6% sākuši studijas bakalaura līmeņa programmās, 23,2% - maģistra, 19,4% - koledžas un 2,8% - doktora līmeņa programmās. 76,1% studentu sāka pilna laika studijas, bet 23,9% - nepilna laika studijas. Lielākā daļa jeb 58,4% studentu studē par personīgajiem līdzekļiem, 41,6% - par valsts budžeta līdzekļiem. Uzņemto studentu vidū vairāk ir sievietes  - 16 500 jeb 57% no kopējā uzņemto skaita.

21 janvāris 2024

06 decembris 2023

Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas "PISA 2022" pirmie rezultāti parāda, ka Latvijas skolēni pagaidām netiek augstāk par vidējo.

Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvija pētījumā uzrāda labākus rezultātus par Lietuvu, bet sliktākus par Igauniju. Četru gadu laikā Latvijas skolēnu snieguma matemātikā un lasīšanā samazinājies, dabaszinātnēs - audzis. 2022.gada pētījuma cikla galvenais fokuss bija vērsts uz matemātiku - pētījumā tika vērtēta skolēnu matemātiskā kompetence jeb spēja domāt matemātiski un formulēt, lietot un interpretēt matemātikas problēmas dažādās dzīves situācijās. Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas skolēnu matemātikas kompetence 2022.gada pētījumā samazinājusies par 13 punktiem, salīdzinot ar 2018.gada rezultātu - šogad skolēnu vidējais sniegums novērtēts ar 483 punktiem. Latvijas skolēnu sasniegums esot "statistiski nozīmīgi augstāks" par OECD valstu vidējo līmeni - 472 punktiem un vienlaikus tie "būtiski neatšķiras" no Lielbritānijas, Polijas, Austrijas, Austrālijas, Čehijas, Slovēnijas, Somijas, Zviedrijas un Jaunzēlandes skolēnu vidējiem sasniegumiem. Visaugstākie skolēnu vidējie sasniegumi matemātikā ir skolēniem Singapūrā - 575 punkti. Virs 500 punktiem novērtēts arī skolēnu sniegums Makao, Taivānā, Honkongā, Japānā, Korejā, Igaunijā un Šveicē. Pētījumā 6,4% Latvijas skolēnu uzrādījuši augstus sasniegumus matemātikā, kas ir mazāk par OECD valstu vidējo rādītāju 9%. Šis rādītājs Latvijā ir samazinājies par 1,4 procentpunktiem, salīdzinot ar 2012.gada ciklu, taču pētnieki to nevērtē kā statiski nozīmīgu izmaiņu

06 decembris 2023

Publicēti “QS Pasaules universitāšu reitinga - Ilgtspējība” (QS World University Rankings: Sustainability) - rezultāti. Tajā Latvijas Universitāte (LU) ierindota 695. vietā no 1043 pasaules valstu universitātēm, 290. no 493 Eiropas valstu universitātēm un pirmajā vietā no divām iekļautajām Latvijas augstskolām. “QS Pasaules universitāšu reitingā: Ilgtspējība” augstskolas tiek vērtētas trīs kategorijās: “Ietekme uz vidi”, “Sociālā ietekme” un šogad pievienotā kategorija “Pārvaldība”.

Reitinga veidotāji uzsver: tieši augstskolas ir vispateicīgākā vide, lai, apvienojot pētniecību, jaunu zināšanu apguvi, pārdomātu procesu pārvaldību un iesaistot plašāku sabiedrību, veicinātu ilgtspējības procesu attīstību. Augstskolas  var saņemt vērtējumu atsevišķi katrā vai visās trīs reitinga kategorijās un kopumā. LU visaugstāk novērtēta Izglītības ietekmē (489. vieta pasaulē) un Vides izglītībā (498. vieta pasaulē).