Jubilejas konference

Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes (PPMF) Izglītības pētniecības institūts (IPI) LU 75. konferences Izglītības vadības sekcijas sēdē organizēja konferenci, kas veltīta PPMF Izglītības pētniecības institūta 20. gadadienai. Tajā tika aplūkota starptautisko salīdzinošo izglītības kvalitātes pētījumu (IEA TIMSS, PIRLS, ICCS, OECD PISA, TALIS u.c.) attīstība Latvijā kopš 1992. gada. Jau 25 gadus LU pētnieki Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) uzdevumā pārstāv Latviju skolēnu sasniegumu pētījumos matemātikā, dabaszinātnēs, lasīšanā, IKT, pilsoniskajā un finansu izglītībā plašā valsts, skolas, ģimenes un skolēna raksturlielumu kontekstā. Pētījumos strādā pētnieki no vairāk nekā 80 pasaules, tai skaitā visām OECD un ES valstīm. Notikušajā konferencē tika ziņoti arī paši jaunākie OECD PISA 2015 rezultāti.

Konferences atklāšanā runāja LU prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomā profesore Ina Druviete, VISC direktors Guntars Catlaks un LU PPMF dekāne Malgožata Raščevska. Visi runātāji augsti vērtēja veiktos pētījumus un izteica pārliecību, ka tie tiks izmantoti izglītības reformā. Par starptautisko salīdzinošo izglītības pētījumu Latvijā un Izglītības pētniecības institūta pagātne, tagadne un nākotne stāstīja Jānis Bokāns, Andris Broks, Andrejs Geske, Andris Grīnfelds, Andris Kangro, Juris Zaķis, Oskars Zīds.

Konferencē bija atsevišķi ziņojumi. Profesora Andra Broka referāta tēma bija veltīta „Saziņas sistēmiskuma problēmas mūsdienu izglītības attīstībā”, kurā autors aicināja zinātniskos pētījumos un izglītībā lietot latviskus jēdzienus, kā arī, veidojot nākotni, atskatīties uz pagātnes veikumu.

Profesore Dainuvīte Blūma ziņojumā „Izglītības zinātnes un pedagoģija” akcentēja pedagoģijas zinātnes mērķus un uzdevumus.  Juris Dzelme referātā „Izglītība un ideoloģija” apskatīja dabas zinātņu lomu ideoloģijas veidošanā.

Andreja Mūrnieka ziņojums „Kas nepieciešams sekmīgai izglītības reformai” analizēja reformu pagātnes kļūdas un izteica priekšlikumu, ka jebkurā reformā  nepieciešams plaša diskusija, pieaicinot nozares profesionālus  speciālistus. Ziņotājs izteica argumentētu kritiku patreizējai uzsāktai reformai.

Augstskolas statistika

Kopējais studējošo skaits 2016./2017. akadēmiskajā gadā ir 82 914 studējošie. No tiem valsts augstskolās studē 56 788, kas ir vien par 0,4 % mazāk nekā iepriekšējā mācību gadā. Valsts koledžās studē 6 621, kas ir par 0,3% vairāk. Juridisko personu dibinātajās augstskolās studē 16 002, kas ir par 3 % mazāk. Juridisko personu dibinātajās koledžās par 16 % mazāk nekā iepriekšējā mācību gadā.

Pēc studiju jomas 35 % no studējošiem izvēlējās sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības, 16 % inženierzinātnes, ražošanu un būvniecību, 14 % veselības aprūpi un sociālo labklājību, 9 % pakalpojumus, 9 % dabaszinātnes, matemātiku un IT, 8 % humanitārās zinātnes un mākslu, 7 % izglītību, 2 % lauksaimniecību.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ir 14 997 studējošo, Latvijas Universitāte (LU)  - 12 750  un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) ir 8 238 studējošo.

Imatrikulēto skaits visās augstskolās un koledžās kopā ir 28 588, kas ir par 2 % mazāk, nekā iepriekšējā akadēmiskajā gadā. Valsts augstskolās ir imatrikulēti 19 422 studējošie, kas ir tikai par 1 % mazāk, nekā iepriekšējā gadā. Valsts koledžās 2 782, kas ir par 4 % mazāk. Juridisko personu dibinātajās augstskolās 4 769, kas ir par 10 % mazāk, nekā iepriekšējā akadēmiskajā gadā. Juridisko personu dibinātajās koledžās 1 615, kas ir par 24 % vairāk (skaidrojams ar atsevišķu koledžu izņēmuma gadījumiem).

Rīgas augstskolās un koledžās studē 83 % no visiem studējošajiem, bet pārējās Latvijas augstskolās studē pārējie 17 % studējošo.

Ārvalstu studentu skaits ir  8 137 jeb 10 % no visiem studējošajiem, no Vācijas -1 182, Uzbekistānas - 1 057, Indijas - 750.

Audzis akadēmiskā personāla skaits ar doktora zinātnisko grādu, sasniedzot 59 % no kopējā pasniedzēju skaita. Ārvalstu viespasniedzēju skaits ir sasniedzis 4 % no kopējā akadēmiskā personāla skaita.

Izglītības tendences

Latvijā ir 56 augstākās izglītības iestādes, no tām 30 augstskolas un 26 koledžas. Pirms desmit gadiem studējoši skaits bija vairāk nekā 125 000.

2016./2017.akadēmiskajā gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs studē 82,9 tūkstoši studentu. Gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2 %. Augstskolās un koledžās dominē sociālo un humanitāro zinātņu programmas, ko apgūst 42,9 % studentu, tomēr ir pieaudzis inženierzinātņu un dabas zinātņu studentu skaits par  - 2,6 %.

2016./2017. akadēmiskajā gadā studijas uzsāka 28,6 tūkstoši studentu, kas ir par 1,7 % mazāk nekā gadu iepriekš. 2006./2007.gadā studijas uzsāka 34 804 jaunieši. No visiem pirmkursniekiem 40,9 % izvēlējās studēt sociālās un humanitārās zinātnes, bet 28,2 % – inženierzinātnes un dabas zinātnes. Iepriekšējā mācību gadā sociālās un humanitārās zinātnes uzsāka studēt 43,3 % un inženierzinātnes un dabas zinātnes – 26,9 %, savukārt veselības aprūpi – 12,9 % jauno studentu. Vairāk nekā puse uzņemto studentu (54,8 %) mācās par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 45,2 % – par valsts un pašvaldību līdzekļiem.

Sešu gadu laikā gandrīz uz pusi sarucis absolventu skaits. 2016. gadā augstāko izglītību ieguva 15,8 tūkstoši studentu, kas ir par par 40,5 % mazāk nekā 2010. gadā. Latvijas augstskolās studē 6,1 tūkstotis citu valstu jaunieši.

Par 13 % audzis profesionālās izglītības iestādēs uzņemto audzēkņu skaits. 2016./2017. mācību gadā profesionālās izglītības iestādēs mācās 28,9 tūkstoši audzēkņu, kas ir par 3,6 % vairāk nekā iepriekšējā mācību gadā. Vispopulārākās ir inženierzinātnes – tās apgūst 35,9 % audzēkņu.

Profesionālās izglītības iestādēs šogad uzņemti 12,5 tūkstoši audzēkņu – par 13 % vairāk nekā 2015./2016. mācību gadā. Straujākais uzņemto audzēkņu pieaugums bija humanitārajās zinātnēs – par 25,6 % un inženierzinātnēs – par 16,5 %. 2016. gadā pamata un vidējo profesionālo izglītību ieguvuši 7,8 tūkstoši audzēkņu, kas ir par 4,8 % mazāk nekā 2015. gadā. No tiem 36,2 % ieguva kvalifikāciju inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības apmācības jomās un 26,2 % ar pakalpojumiem saistītajās apmācības jomās.

Raksts sagatavots un nosūtīts IZM un  Saeima komisijai 2009.gadā (No I.Foranda arhiva)

Secinājumi par Ekonomikas ministrijas “Informatīvo ziņojumu par nepieciešamajām strukturālajām reformām izglītībā un zinātnē Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšnai” (2009. gads)

Informatīvais ziņojums (turpmāk tekstā “IZ”) kopumā ir pārdomāts un pamatots dokuments, kurā noteiktais virsmērķis, mērķi, uzdevumi un pasākumi var labvēlīgi izmainīt augstākās izglītības kvalitāti un paaugstināt tās konkurētspēju.

1. Būtisks ir IZ norādījums, ka virknē citu nepieciešamo reformu jomās Latvijā labas iestrādes bijušas jau pirms vairākiem gadiem taču tās nav līdz galam ieviestas. IZ atzīmēts: kamēr netiek pieņemts Augstākās izglītības likums un no tā izrietošie normatīvie akti, Eiropas kredītpunktu sistēmu (ECTS) ieviešana, pienākuma uzlikšana augstākās izgītības iestādēm saistīt savas kvalitātes sistēmas ar Eiropas standartiem un vadlīnijām, kopīgo grādu programmu īstenošana utt. ir apgrūtināta.

2. Pamatots ir IZ vērtējums, ka darbaspēka pārpalikums sākot ar 2015. gadu var veidoties augstākās kvalifikācijas grupā un var izveidoties ekonomikas nespēja absorbēt darba resursus ar augstāko izglītību un tas var radīt risku, ka cilvēkiem ar augstāku kvalifikāciju būs jāstrādā zemāk kvalificēts darbs.

3. Pamatots ir viedoklis, ka pašreizējiem darba tirgus politikas virzieniem jābūt balstītiem uz vidējās kvalifikācijas darbaspēka piedāvājumu un efektīvāku augstākās izglītības piedāvājuma ieviešanu, ar to saprotot kvalitatīvo aspektu.

4. Ipaši būtu jāievēro IZ pamatota norāde, ka nākamos gados samazināsies arī darbaspēka piedāvājums. To noteiks negatīvās demogrāfijas tendences, iedzīvotāju ilgtermiņa emigrācija, iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes samazināšanās utt.

5. Būtiskas ir IZ uzrādītās darba tirgus tendences: jo zemāks izglītības līmenis, jo lielāks īpatsvars ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju kopskaitā. Saskaņā ar 2008. gada datiem ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju vidū 47,6% bija ar pamatizglītību vai zemāku par pamatizglītību, 23,9% ar vidējo vispārējo izglītību, 19,5% ar vidējo profesionālo izglītību, 9% ar augstāko izglītību.

6. Īpaši atbalstāmi būtu šādi IZ izvirzītie reformas uzdevumi:

6.1. veikt publiskā finansējuma piešķiršanas sistēmas reformu, pārejot uz rezultātos orientētu finansējuma modeli;

6.2. optimizēt no valsts budžeta līdzekļiem finansētās augstākās izglītības programmas, novēršot dublēšanos, veicinot kopēju programmu izstrādi;

6.3. konsolidēt infrastruktūras un atbalsta funkcijas, samazinot tās uzturēšanas izmaksas un palielinot infrastruktūras reālo noslodzi;

6.4. stiprināt augstskolu autonomiju;

6.5. veikt pāreju uz studiju rezultātu (learning outcomes) pieeju augstākās izglītības programmās;

6.6. veicināt laika periodā līdz 2020. gadam zinātnes un inovāciju universitātes vai universitāšu veidošanos, t.sk. konsolidējot pašreizējo valsts augstskolu un zinātnisko institūtu institucionālo sistēmu, utt.

7.Tomēr ir vairākas piezīmes par publiskoto IZ:

7.1. vispirms jāņem vērā tas, ka vairākums IZ norādīto mēķu un rezultatīvo rādītāju pamatojas un pastāv saistībā ar EM prognozēto Latvijas ekonomikas izaugsmi un paredzēto budžeta līdzekļu iedalījumu augstākai izglītībai.

7.2. diemžēl reformu paredzēts veikt tikai atsevišķu izglītības sistēmas elementu jomā (augstākā izglītība, zinātne), kas ir tikai daļa no visas izglītības sistēmas.

7.3.IZ nav paredzēts būtiski reformēt augstākās izglītības saturisko aspektu;

7.4. nav saistīta augstākās izglītības reforma ar vidējās vispārējās izglītības mācību kvalitātes uzlabošanu;

7.5. IZ nerada ticamību, jo vairāki ieteikumi ir noteikti pieņēmuma formā un tiem nav ekonomiska pamatojuma;

7.6. IZ noslēguma daļā konstatēts, ka galvenie ieguvumi saistībā ar šīm reformām izglītībā un zinātnē ir gaidāmi ne agrāk kā pēc 5-7 gadiem, t. i., pēc 2015. gada, bet IZ mērķi, uzdevumi un priekšlikumi noteikti 2015. gadam;

7.7. IZ norādīts, ka ir ļoti zems valsts budžeta finansējuma augstākajai izglītībai īpatsvars IKP - 2008. gadā tas bija 143 milj. latu jeb 0,88% no IKP. Savukārt IZ ieteikts, sākot ar 2013. gadu, to palielināt vidēji gadā par 0,3 - 0,4% no IKP, tātad 2015. gadā tam būtu jābūt 1,85-1,9%;

8. IZ mazāk un nepilnīgāk analizētas esošās augstākās izglītības tendences, kas var būtiski ietekmēt reformas ieteikumus un rezultātu:

8.1. statistikas dati liecina, ka visās augstskolās par maksu studē joprojām liels studentu skaits, kas veido 71,0% no visiem studējošiem.

8.2. samazinās privāto līdzekļu īpatsvars kopējā augstākās izglītības finansējumā, jo studenti mazāk izvēlas juridisko personu dibinātās augstskolas.

8.3. katru gadu mazinās maģistra grādu ieguvušo skaits. Maģistra grādu 2004. gadā ieguva 3608 personas, 2007. gadā - 3237, bet 2009.gadā vairs tikai 2578 personas. To daļēji var izskaidrot ar to, ka iepriekšējos gados Latvijas maģistra grādu centās iegūt PSRS laikā augstskolu beigušie, tā iegūstot jau Latvijas valsts diplomu. Studēt stimulēja arī ziņa, ka turpmāk palielinās algu skolotājiem ar maģistra grādu.

8.4. augstskolās ir liels studijas pārtraukušo studentu skaits, vidēji 2009./2010. ak. g. 14,4% pilna laika un 19,5% nepilna laika studenti. Šo problēmu radījušas vidusskolu beidzēju nepietiekamās zināšanas, īpaši matemātikā un fizikā.

8.5. augstskolu studiju kvalitāti ietekmē ne tikai profesoru un asociēto profesoru Vairākumā izvēlēto augstskolu visi attiecīgi apsekotie 361 mācībspēki pēdējos 6 gados ir publicējuši vienu divus darbus. Tomēr bibliotēku katalogi neuzrādīja 27 (7,5%) atiecīgās kvalifikācijas mācībspēku publikācijas.

8.6. IZ salīdzināts dažādu valsts augstskolu skaits ar iedzīvotāju skaitu (ņemot vērā studentu skaitu) un secināts, ka Latvijā uz vienu miljonu iedzīvotāju ir 8 valsts augstskolas, kas ir mazāk nekā tādās ES valstīs kā Lietuva (9), Igaunija (11), Somija (10), Bulgārija (9), bet vairāk nekā Vācijā (6), Dānijā (5), u. c. valstīs. Šāda valstu salīdzināšana nav korekta, jo pastāv būtiskas atšķirības dažādu valstu izglītības sistēmās. Somijā, kuru apdzīvo 5,3 miljoni cilvēku, ir 20 valsts universitātes un 28 profesionālās valsts augstskolas (politehnikumi, ko var pielīdzināt Latvijas koledžām). Somijā pēdējos gados uzsākta augstskolu skaita samazināšana, veicot to apvienošanu un to pārvaldes nodošanu speciāli izveidotiem fondiem. Zviedrijā ir 30 augstskolas, t. sk. viena privātā un, līdzīgi kā Somijā, tas visas finansē valsts. Zviedrijas parlaments finanses izdala atsevišķi katrai augstskolai, bet trijās specialitātēs – arhitekti, ārsti un juristi – parlaments nosaka konkrēto vietu skaitu konkrētai augstskolai, lai nepieļautu šo profesiju pārprodukciju.

8.7. Latvijā 2009. gada decembrī bija akreditētas 34 augstskolas un 25 koledžas, kopā tika īstenotas 920 studiju programmas (336 akadēmiskās studiju programmas, t. sk. 90 doktora studiju programmas un 584 profesionālās studiju programmas). Akreditācija notiek katru gadu - 2008. gadā akreditētas 150 programmas - 138 programmas uz sešiem gadiem un 12 uz diviem gadiem. Tātad programmu skaits strauji pieaug, to sekmē maksas izglītība, ko varētu pat formulēt kā biznesa iepējas izglītības jomā. Latvijā ir izveidots akreditācijas process, tomēr liela apjoma studiju programmu skaita ziņā tas dažkārt ir formāls. Akreditācijas procesa sagatavošanu veic nevalstiska organizācija. Uzaicinātie studiju programmu eksperti ir vai nu universiāli speciālisti, vai kļuvuši jau par “štata” ekspertiem. Piemēram, profesors, ekonomikas speciālists vienā akreditācijas komisijas sēdē kā eksperta grupas vadītājs vienlaikus pārstāv turpat 25% akreditējamās programmas, turklāt vadījis ekspertu grupu, kas veikusi ekspertīzi par pirmsskolas izglītības programmu. Dažkārt uzaicinātie ārvalstu sksperti nepietiekami pārzina akreditējamo programmu studiju virzienu.

8.8. akreditējamo studiju programmu iesniedzējas augstskolas norāda, ka studijas notiks latviešu valodā, bet bieži vien tās notiek citās valodās. Tātad tiek uzrādīti citi mācībspēki, saturs un literatūra. Akreditācijā kā studiju vietu uzrāda Rīgas augstskolu, bet to īsteno citās pilsētās, kur nav līdzvērtīgas materiālās bāzes un mācībspēku. Dažkārt augstskolas akreditācijas pieteikumā kā mācībspēkus uzrāda visus esošos zinātņu doktorus, pat tādus, kuri latviešu valodu pārzina tikai sadzīviskā līmenī.

8.9 saprotams ir uzskats, ka nepieciešama konkurence starp augstskolām un piedāvātajām programmām. Tomēr esošās situācijas pat virspusēja analīze izraisa nopietnas pārdomas. Piemēram, izglītības programmas īsteno deviņās valsts augstskolās, sociālās un cilvēkrīcības zinātnes programmas septiņpadsmit augstskolās, t. sk. divpadsmit valsts dibinātās augstskolās, tiesību zinātnes var studēt deviņās augstskolās, studiju programmu - komerczinības un administrēšana – piedāvā divdesmit divas, arī trīspadsmit valsts augstskolas. Trīs gados (no 2006. gada līdz 2008. gadam) šīs studiju programmas apguvuši 49186 studējošie. Bet komerczinības programmas piedāvā vēl arī 12 koledžas.

8.10. vislielākais maksas studentu īpatsvars ir sociālajās zinātnēs. Maksas studentu skaits palielinājās arī skolotāju izglītības un izglītības zinātņu tematiskajā grupā, t. sk. arī no valsts budžeta finansējuma (pēdējos trīs gados par 12 procentiem), lai gan skolotāju skaits skolās samazinās. Trīs gadu laikā (pēdējie dati par 2005.–2007. gadu) izglītbas tematiskajā grupā augstskolā izglītību ieguvuši 10383 speciālisti. Toties darbu izglītības iestādēs uzsāk mazāks skaits, piemēram, 2008. gadā izglītības iestādēs sāka strādāt 848 jaunie pedagogi un skolotāji, no kuriem 617 tajās jau strādāja un vienlaikus arī studēja.

8.11. ne vienmēr pamatots ir jaunu studiju programmu pieteikums. Akreditācijas komisijas sēdē (22.04.2009.) piecām valsts augstskolām, t. sk. trīs universitātēm, tika akreditēta profesionālā maģistra studiju programma “Karjeras konsultants”. Šaubas par šādu lietderību radās arī vairākiem ekspertiem.

8.12. nepārdomāta situācija ir par augstskolu fakultāšu lietderību. Piemēram, Rīgā ir divas medicīnas fakultātes, divas ķīmijas fakultātes, Rīgā ir LU pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte, kurā studē vairāk nekā 3700 studenti un vienlaikus izglītības programmas piedāvā citas augstskolas (RPIVA), kā arī Liepājas Universitāte un Daugavpils Universitāte. Sporta speciālistus izglīto LSPA, kurai ir augsta kvalifikācija un kvalitātes resursi, tajā pašā laikā šādus speciālistus izglīto vēl divās Rīgas (LU un RSU) un Daugavpils Universitātē.

9. Vairākiem IZ norādītiem rezultatīviem rādītājiem nav pamatojuma, un tie izteikti vēlamā izteiksmē un pieņēmuma formā:

9.1. nav izprotams pamatojums tam, ka 20% maģistru jābūt uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem;

9.2. nav faktoru, kas liecinātu, ka katru gadu laikā no 2011. gada līdz 2015. gadam, doktora grādu iegūs 400 personas, tātad piecos gados būs 2000 jaunu doktoru. Doktora programmās 2009./2010. ak. g. studēja 2152 doktoranti, bet doktora studiju programmās imatrikulētas 670 personas. Saglabājoties šādai imatrikulācijas tendencei, piecos gados doktorantūrā studētu apmēram 3000 personas. Tātad 60% no viņiem 2015. gadā būtu jāaizstāv disertācija.

Statistika liecina, ka pēdējos gados ir samazinājies akadēmiskā personāla ar zinātnisko grādu īpatsvars, 2009. gadā tas bija 46% (2002.gadā pat 50%). Neatbilstoša ir arī studentu skaita un akadēmiskā personāla attiecība - valsts augstskolās tā ir 18:1, savukārt juridisko personu dibinātās augstskolās - 38:1;

10. Veicot šāda tipa analīzi un izvirzot mērķus, teorijā un praksē pieņemts noteikt kritērijus mērķu sasniegšanas konstatēšanai planojamā periodā, kā arī paredzēt faktorus (noteikt pieņēmumus), kas varētu ietekmēt mērķu sasniegšanu un to noturēšanu ilgtermiņā. IZ šādu norādījumu nav. Piemēram, IZ paredzēts, ka 2011. un 2012. gadā valsts budžēta finansējums tiks piešķirts ne mazāks kā 2010. gadā, tādejādi reformas iespējas būs ierobežotas un nenodrošinās 2015. gada plānoto rezultātu sasniegšanu. Neizprotama ir IZ publiskotā tēze: - “Strukturālo reformu mērķu sasniegšanu nodrošina izvirzīto strukturālo reformu uzdevumu izpilde!”

11. IZ paredzēts AII piesaistīt uzņēmumu finansējumu, bet to var veikt tikai tad, kad ir  (būs) atbilstoši normatīvie akti. Par to IZ nav priekšlikumu.

12. Attiecībā uz augstāko izglītību paredzēts ieviest vienādu nodokļu piemērošanas kārtību valsts un privātajām augstākās izglītības institūcijām. Turklāt šāds nosacījums izmaina komercdarbības pamatprincipus un tādā gadījumā būtu jāparedz grozījumi Komerclikumā.

Rakstā minētais izraisa pamatotas bažas, ka arī IZ noformulētāie reformas priekšlikumi kārtējo reizi var palikt neīstenoti !

Ilgvars Forands

 

Balva IT skolotājam

Uzņēmuma "Tilde" nodibinātā piemiņas balva un stipendija ir veltīta reģionu IT izglītības ekspertu konferences "LatSTE" dibinātāja, izcilā Ogres ģimnāzijas pedagoga, Ogres Interneta centra un Ogres rajona Pašvaldību vienotās informācijas centra vadītāja Tāļa Bērča piemiņai. Tālis Bērcis ar savu darbu un personīgo piemēru ir mudinājis simtiem citu IT skolotāju aktīvi iesaistīties šīs jomas attīstībā gan savā skolā un novadā, gan arī valsts mērogā.  Kopš piemiņas balvas dibināšanas 2008. gadā labākā informātikas skolotāja balvai ir pieteikti vairāki desmiti vispārizglītojošo un vidējo profesionālo skolu informātikas skolotāju no visas Latvijas.

Balvu saņēmuši: 2008.gadā Druvas vidusskolas informātikas skolotājs Normunds Svētiņš, 2009.gadā Lielvārdes pamatskolas direktora vietnieks informātikas jautājumos Māris Roga, 2010.gadā  Grobiņas ģimnāzijas informātikas skolotāja Dace Tomsone, 2011.gadā Pļaviņu novada ģimnāzijas informātikas un programmēšanas pamatu skolotājs Aldis Lazda, 2012.gadā Smiltenes ģimnāzijas informātikas skolotājs Andrejs Miķis  2013.gadā Daugavpils Krievu vidusskolas liceja  direktora vietnieks informātikas jautājumos Oļegs Bojaruns.

Kategorijas „Labākais E-skolotājs”  uzvarētājs 2014.gadā un balvu saņēma Auces vidusskolas direktores vietnieks IT jautājumos un informātikas skolotājs Frids  Sarcevičs, kurš  vidusskolā strādā jau 35 gadus, sācis kā fizikas skolotājs, bet informātiku māca kopš 1985.gada. F. Sarcevičs  par IT izmantošanu dažādos mācību priekšmetos skolotājs veidojis arī multimediju materiālu kolekcijas CD formātā un tīmeklī. Kā palīgu pedagogu semināru vadīšanā F. Sarcevičs apmācījis savu bijušo skolēnu Gati Šeršņevu (cilvēku ar īpašām vajadzībām), un, kad tas «saslima» ar Web 2.0 tehnoloģijām un ar savām idejām aplipināja arī savu skolotāju, abi kopīgi izveidoja kursu Interneta iespējas izglītībā, kam līdzīgu Latvijā, šķiet, nav. Atšķirībā no centralizētiem IT kursiem skolotājiem, kas koncentrējas uz Microsoft Office, Windows un interaktīvo tāfeļu lietošanu, F. Sarcevičs kolēģiem piedāvā ieskatu interneta iespējās un rīkos, kas palīdz dažādot un padarīt radošāku mācīšanu, taupīt laiku stundās u. tml.

2016.gada balvu saņēmusi Talsu 2. vidusskolas informātikas skolotāja un direktora vietniece izglītības jomā Liene Katlapa. Viņai vairāk nekā 15 gadu pieredze informātikas skolotājas amatā, viņa ir strādājusi ar skolotājiem Talsu novadā un ārpus tā, daloties pieredzē gan klases audzināšanas jomā, gan tehnoloģiju izmantošanā mācību procesā. Savā darba vietā L. Katlapa ir iniciatore dažādām aktivitātēm, kas saistītas ar tehnoloģiju ieviešanu, sniedz kolēģiem metodisko atbalstu darbā ar informācijas tehnoloģijām, ievieš skolā «Office 365» sistēmu, apmāca vadību un skolotājus strādāt tajā, regulāri informē par jaunumiem sistēmā un koordinē tās darbību. L. Katlapa izstrādājusi un uztur skolas interneta mājaslapu un veido skolas tēlu sociālajos tīklos. Viņa ir arī Talsu, Dundagas, Rojas un Mērsraga novada informātikas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja un mentore.

L. Katlapa uzskata, ka saņemtā balva ir atzinība par pēdējos gados paveikto. Pateicība pienākoties agrākajai skolas direktorei Elgai Vērdiņai, kura allaž bijusi atvērta L. Katlapas idejām, tagadējam direktoram Oļegam Solovjovam, kura vadībā iesāktais tiek turpināts un papildināts, skolas kolektīvam, ar ko kopā izdodas sasniegt vairāk, bet vislielākais paldies esot jāsaka ģimenei, jo nav noslēpums, ka, darot vairāk, nekā tiešie pienākumi prasa, kam citam atliek mazāk laika.

 

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma