Studentu viedoklis

Pētījums: Latvijas studenti kļuvuši mērķtiecīgāki

Paziņoti EUROSTUDENT VI pētījuma “Studentu sociālie un ekonomiskie apstākļi Latvijā” rezultāti. Salīdzinot ar 2013. gadā veikto EUROSTUDENT pētījumu, pieaudzis to studentu skaits, kuri nepārtrauc studijas, kā arī palielinās strādājošo klātienes studentu skaits un viņu ienākumi.

Pieaug to studentu īpatsvars, kuri nepārtrauc studijas:
2013. gads – 86%
2017. gads – 92,5%
Pēc pašreizējās programmas absolvēšanas 28% studentu plāno studijas turpināt, vēl 15% plāno to darīt ne ātrāk kā gadu pēc pašreizējo studiju pabeigšanas, bet 16% šobrīd neplāno turpināt izglītības ceļu. Savukārt 40% studentu vēl nav izlēmuši, vai un kad turpināt studijas.

Pieaug to studentu skaits, kuri studējuši vai vēlas studēt ārzemēs:
2013. gads – ārzemēs studējuši 7%, plānoja studēt ārzemēs – 12%
2017. gads – ārzemēs studējuši 9%, plāno studēt ārzemēs – 25%
Palielinājies to studentu skaits, kas ieguvuši vai vēlas iegūt ārvalstu studiju pieredzi.

Pieaug klātienes studentu nodarbinātība paralēli studijām:
2009. gads – 45 %
2017. gads – 61 %
Naudu ikdienas tēriņiem kā svarīgāko motivāciju min 81% strādājošo studentu. Otrs nozīmīgākais iemesls ir pieredzes gūšana darba tirgū - to atzīst 68% strādājošo studentu).

Pieaug studentu vidējie ikmēneša ienākumi:
2013. gads – 357,91 EUR
2017. gads – 579,22 EUR
Vidēji valstī tikai 15% no visiem studentiem izmanto valsts nodrošināto stipendiju, 8% norādījuši uz valsts galvoto aizdevumu kā ienākumu avotu.

55% aptaujāto uzskata, ka studijas labi sagatavos Latvijas darba tirgum,
29% uzskata, ka pēc studijām Latvijā būs labi sagatavoti darbam ārzemēs
Iespējams, ka studentiem, kuriem nav bijusi saskarsme ar starptautisko darba tirgu, grūti izvērtēt, vai viņi piemērotas starptautiskajam darba tirgum, un atbildes drīzāk norāda uz informētības un izpratnes trūkumu.

Noskaidrots, ka vairums Latvijas pilna laika klātienes studentu ir apmierināti gan ar studiju kvalitāti, gan studiju materiāltehnisko nodrošinājumu. Klātienē studējošie vēlas labāku studiju procesa organizētību un lielāku augstskolu pretimnākšanu prakses organizēšanā.

Studējošie augstu vērtē docētāju pieejamību konsultācijām un viņu atbalstu studiju darbu izstrādē. Gandrīz puse studentu uzskata, ka kopumā augstākā izglītība Latvijā ir tikpat kvalitatīva kā citās valstīs. Vidējais vērtējums gandrīz visās programmās ir līdzīgs, izņemot divas izglītības jomas — informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (apgalvojumam piekrīt 50% studentu) un sociālās, komunikācijas un informācijas zinātnes (apgalvojumam piekrīt 36% studentu).

Vairāk nekā divas trešdaļas studējošo uzskata, ka augstākajai izglītībai ir jābūt līdzvērtīgi pieejamai reģionos. Gandrīz divas trešdaļas atbalsta viedokli par budžeta studiju vietas nodrošināšanu ikvienam studentam. Retāk studenti atbalsta viedokli, ka budžeta vietas jānodrošina tikai tiem studējošajiem, kas turpmāk strādās tautsaimniecībai noderīgās jomās.

Lai arī augstākajā izglītībā aktuāla ir ārvalstu docētāju piesaiste un lekciju piedāvājums svešvalodās, šim studiju procesa organizācijas aspektam ir dots viszemākais vērtējums. Tikai 40% studentu ir apmierināti ar augstskolas piedāvājumu, bet 23% ir neapmierināti ar to.

EUROSTUDENT VI posma pētījumu 2017. gadā Latvijā pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma īstenoja LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieki. Latvijas situācijas analīze balstās uz 2363 pilna laika studentu sniegtajām atbildēm 29 valsts un privātajās augstskolās.

No IZM materiāliem

Sporta skolotājs

Latvijas Gada balvas sportā 2017” noslēguma ceremonijā paziņojas konkursa “Gada sporta skolotājs 2017” uzvarētājs. Konkursā izcilākā sporta skolotāja titulu ieguva Valmieras sākumskolas sporta skolotāja Signe Lūsiņa.

Signe Lūsiņa Valmieras sākumskolā strādā jau 19 gadus. Viņa spēj iedvesmot gan skolēnus un kolēģus, gan arī bērnu vecākus. Skolotāju raksturo ideju daudzveidība – sporta nodarbības tiek vadītas pat uz ledus, katra minūte stundā tiek rūpīgi pārdomāta. Nozīmīgs ir skolotājas ieguldījums skolas un visas pilsētas sporta tradīciju izveidē un izkopšanā, tiek organizētas dažādas ārpusstundu un ārpusskolas aktivitātes. S.Lūsiņa ir arī vairāku metodisko materiālu autore.

Konkursā "Gada sporta skolotājs 2017" pretendentus pieteikt aicināja Latvijas novadu un pilsētu izglītības pārvaldes, vispārējās un profesionālās izglītības iestādes, konkursā skolotāji varēja pieteikties arī paši. Konkursa vērtēšanas komisijā šogad darbojās gan IZM pārstāvji, gan pieredzes bagāti sporta pedagogi, sportisti un nozares speciālisti.

Konkursa mērķis ir popularizēt sporta skolotāja nozīmi veselīgas un fiziski aktīvas jaunās paaudzes izglītošanas procesā, kā arī celt profesijas prestižu. Sporta skolotājs spēj motivēt skolniekus un veidot pozitīvu attieksmi pret fiziskām aktivitātēm arī turpmākajai dzīvei, tāpēc būtiski ir novērtēt sporta skolotāju devumu.

Jauna programma

Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte ziemas uzņemšanā studēt gribētajiem piedāvā jaunu profesionālā bakalaura studiju programmu – “Industriālās inženierijas vadība”.

Pirmo reizi Latvijas Universitātē tiek piedāvāta iespēja iegūt inženiera grādu un kvalifikāciju. Jaunās studiju programmas mērķis ir dot iespēju jauniešiem iegūt starptautiski konkurētspējīgu izglītību un sagatavot augsti kvalificētus sistēmu vadības inženierus. Jaunajā studiju programmā “Industriālās inženierijas vadība” labākajiem ir iespēja pretendēt uz 15 budžeta vietām, ko finansē LU.

Ziemas uzņemšana septiņās studiju programmās noritēs no 2018. gada 2. līdz 24. janvārim. Interesenti dokumentus varēs iesniegt pirmdienās, otrdienās un ceturtdienās no plkst. 16.00-18.30, bet sestdienās no plkst. 10.00-14.00 Aspazijas bulvārī 5, Studiju centrā (312. telpa). Iestājpārbaudījumi notiks – 25. janvārī.

 

Labākie IT skolotāji

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) 19. gadskārtējās konferences ietvaros nosaukti Latvijā labākais e-skolotāji. Par labāko e–skolotāju tika atzīta Talsu mūzikas skolas skolotāja Inta Udodova, kurai kategorijas partneris SIA “Tilde” piešķīra naudas prēmiju 1 000 EUR  apmērā. I. Udodova kopš 1979. gada ir Talsu mūzikas skolas skolotāja, un viņas radītie digitālie mācību līdzekļi „Mūzikas ābece” paver jaunas iespējas solfedžo apmācībā un muzikālās dzirdes attīstīšanā.SIA “Tilde” speciālbalvu “Par izcilību un līderību 20 gadu garumā, ieviešot IT iespējas mācību procesā” saņēma Ogres Valsts ģimnāzijas direktore Aina Bērce.

Iepriekšējie stipendijas laureāti:

  • 2008. gadā Dace Tomsone, Grobiņas ģimnāzijas informātikas skolotāja;
  • 2009. gadā Māris Roga, Lielvārdes pamatskolas direktora vietnieks informātikas jautājumos;
  • 2010. gadā Normunds Svētiņš, Druvas vidusskolas direktora vietnieks un informātikas un programmēšanas skolotājs;
  • 2011. gadā Aldis Lazda, Pļaviņu novada ģimnāzijas informātikas skolotājs.
  • 2012. gadā Andrejs Miķis, Smiltenes ģimnāzijas informātikas un fizikas skolotājs, direktora vietnieks informātikas jautājumos
  • 2013.gadā Daugavpils Krievu vidusskolas liceja  direktora vietnieks informātikas jautājumos Oļegs Bojaruns.
  • 2015.gadā Frids  Sarcevičs  Auces vidusskolas direktores vietnieks IT jautājumos.
  • 2016.gada Liene Katlapa Talsu 2. vidusskolas informātikas skolotāja un direktora vietniece izglītības jomā.

 

 

Eksāmeni juristiem

Sākot ar 2021.gadu topošajiem juristiem profesionālā maģistra studiju programmās būs nepieciešams kārtot jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenu.To paredz Ministru kabineta komitejā atbalstītie Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie Ministru kabineta (MK) noteikumi "Valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena kārtība".

Noteikumi stāsies spēkā no 2018.gada 1.janvāra, lai augstskolas varētu pielāgot profesionālā maģistra studiju programmu jurista kvalifikācijas iegūšanai uz nākamo akreditācijas periodu, kas ir paredzēts 2019.gada vasarā. prasības piemēros attiecībā uz studējošiem, kuri studijas profesionālā maģistra studiju programmā uzsākuši 2019.gada rudens semestrī, skaidrots MK noteikumu anotācijā.

Noteikumu projektā arī paredzēts, ka, nokārtojot kvalifikācijas eksāmenu, tiks piešķirta tikai jurista kvalifikācija, jo ar kvalifikācijas eksāmenu ieviešanu, vienlaikus notiks juriskonsulta studiju programmas likvidācija. Sākot ar nākamo akreditācijas periodu vairs netiks akreditētas studijas programmas juriskonsulta profesijas iegūšanai.

Kvalifikācijas eksāmenu organizēs teorētiskajā daļā - trīs teorētiskie jautājumi, un praktiskajā daļā - praktisks uzdevums jeb kāzuss, katrā no šādām kvalifikācijas eksāmena apakšsekcijām - krimināltiesības un kriminālprocesa tiesības, civiltiesības, civilprocesa tiesības un komerctiesības, konstitucionālās tiesības, administratīvās tiesības un administratīvā procesa tiesības, starptautiskās un Eiropas Savienības tiesības, tiesību teorija, tiesību filozofija un Latvijas tiesību vēsture. Kopumā kvalifikācijas eksāmena ietvaros studējošajam būs rakstveidā jāatbild uz 15 teorētiskajiem jautājumiem un jārisina pieci praktiski uzdevumi.

Pašlaik septiņās Latvijas augstskolās iespējams iegūt otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību studiju programmā "Tiesību zinātne". Kopš 90.gadu sākuma pieaudzis tiesību zinātņu studiju programmu skaits, kas ilgtermiņā, iztrūkstot pietiekami augstām un vienotām prasībām juridiskās izglītības iegūšanai, mazinājis juridiskās izglītības kvalitāti valstī.

Šī gada 1.jūnijā stājās spēkā grozījumi Augstskolu likumā, kas noteiks vienota jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena ieviešanu. Augstskolu likumā noteikts, ka valsts pārbaudījuma sastāvdaļa var būt ne tikai diplomdarba vai bakalaura (maģistra) darba izstrādāšana un aizstāvēšana. Šāds atvērts regulējums nepieciešamības gadījumā ļautu ieviest valsts eksāmenu ne tikai jurista kvalifikācijas iegūšanai, bet arī citās nozarēs, ja tiktu konstatēta šāda nepieciešamība.

 

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma