10 septembris 2011
Kā vērtēt augstāko izglītību
Latvijas Izglītības fonda organizētajā konferencē „IZGLĪTĪBAS KVALITĀTE - KRITĒRIJI UN VIDE” piedalījās vairums augstskolu rektori, prorektori, nevalstisko organizāciju pārstāvji, ekonomisti, skolotāji, kā arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti. Konferences mērķis bija apzināt izglītības sistēmas attīstību ietekmējošos faktorus un definēt augstākās izglītības vērtēšanas kritērijus, uzskatot, ka Latvijas augstākās izglītības tālāku attīstību lielā mērā noteiks nākotnē veicamās pārmaiņas, kas ietvertu sistēmas struktūras un studiju satura optimizāciju, vides sakārtotību un augstskolu darbības vērtējumu. Konference tika veidota kā “diskusiju klubs”, katram ziņotājam varēja uzdot jautājumus, izteikt savu viedokli, komentēt. Šāds modelis sekmēja domu apmaiņu un deva vairākas vērā ņemamas un lietišķas ierosmes.
Latvijas Studentu apvienības prezidents Edvards Ratnieks savā ziņojumā konkrēti un nepārprotami pauda studentu viedokli par to, ka augstākās izglītības tālāka attīstība pamatā nodrošināma saistībā ar pārēju uz pilnīgu valsts finansēšanas modeli, proti, budžeta vietu skaita palielināšanu, lai aizkavētu jauniešu došanos studēt uz citām valstīm.
LR Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete referēja par tēmu “Sabiedrība un akadēmiskā vide augstākās izglītības pārmaiņu procesā”, izvirzot uzdevumus, kas kopīgiem spēkiem būtu jāpanāk, lai augstākā izglītība un zinātne būtu kā tautsaimniecības izaugsmes un sociālās labklājības galvenais avots, nodrošinātu inovatīvu uzņēmumu īpatsvaru kopējā tautsaimniecībā, koncentrējot, izglītības un zinātnes resursu augstākās izglītības kvalitātes paaugstināšanai. Referente norādīja uz eksistējošiem mītiem un traucējošiem faktoriem, kas nelabvēlīgi ietekmē izglītības attīstību un aicināja novērst puspatiesības par izglītības slikto kvalitāti, par nepietiekošo akadēmiskā personāla kvalifikāciju un ES valodu ierobežošanu studiju procesā. I.Druviete uzskatīja, ka jāmaina sabiedrības doma un attieksme, jāveido pārdomātāki likumi un, protams, jāpalielina izglītībai izdalāmie līdzekļi.
Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja vietnieks Aldis Baumanis anlizeja augstākās izglītības efektivitāti un piedāvāja efektivitātes izvērtēšanas metodi, kas pamatojās uz studējošo skaita dinamikas un budžeta finanšu rādītāju savstarpējo kopsakarību.
Rīgas Tehniskās universitātes Studentu parlamenta prezidents Juris Iljins iepazīstināja konferences dalībniekus ar inženierzinātņu studentu studiju apmierinātības pētījumu, kas veikts 2011.gadā 11 augstskolās. Pētījums var kalpot par pamatu augstākās izglītības plānošanas procesā.
Organiskās sintēzes institūta direktors, Latvijas Zinātnieku savienības padomes priekšsēdētājs Ivars Kalviņš ziņojumā “Augstākās izglītības mērķorientācija uz inovāciju - Latvijas stratēģiskais izaicinājums” ar konkrētiem faktiem pārliecinoši parādīja, ka nepieciešamas pārmaiņas studiju procesā, ka studijās jāpāriet no zināšanu iegūšanas uz inovatīvo prasmju attīstību, lai veiktu inovācijas publiskajā sektorā un iegūtās zināšanas dotu reālu atdevi tautsaimniecībai. Ziņotājs minēja, ka Eiropas Komisijas (EK) publicētajā visu ES valstu inovācijas novērtējumā Latvija atrodama pēdējā vietā "pieticīgo novatoru grupā", kur pētniecības un inovācijas līmenis veido mazāk nekā 50% no vidējā ES līmeņa. Latvijai tas ir tikai 27% no Zviedrijas līmeņa jeb 2 reizes sliktāks rādītājs nekā Igaunijai. ES inovācijas līderi ir Dānija, Somija, Vācija un Zviedrija, bet vienā grupā ar Latviju atrodas Bulgārija, Lietuva un Rumānija. Latvijas atpalicību zināmā mērā raksturo arī 14 gados iegūtie ASV patenti - Somijai to ir 16638, bet Latvijai 29. Somijā augstskolās darbojas 36% zinātnieku, Latvijā 71,7%, turpretim Somijā 82% zinātnieku darbojas komercstruktūrās, bet Latvijā tikai 8,7%. I.Kalviņš izvirzīja vairākus būtiskus priekšlikumus, kas konferencē tika vispusīgi komentēti un apspriesti, tajā skaitā par valsts lomu patentu reģistrācijā, par zinātnisko institūtu tiesībām izveidot promociju padomes doktoru darbu aizstāvēšanai.
Latvijas Universitātes profesors Juris Krūmiņš ziņojumā “Institucionālā attīstība un kvalitātes vadība - Latvijas Universitātes pieredze un nākotnes redzējums” raksturoja universitātes attīstības koncepcijas un ceļus, kas sekmējuši studiju kvalitātes pilnveidošanu.
SIA "Primekss" valdes priekšsēdētājs Jānis Ošleja izklāstīja radošās domāšanas izmantošanu izglītības sistēmā. Viņš uzsvēra, ka lēts darbaspēks un zemi nodokļi nav galvenais nosacījums globālai konkurētspējai, bet būtisks nosacījums ir valsts radošuma jeb inovāciju potenciāls. J.Ošlejs uzskatīja, ka Latvija neattīstās, jo tā nerealizē savu cilvēkresursu. Valstis, kas attīstās, nepārtraukti pārkārto savas saimniecības caur inovācijām jeb “radošo nojaukšanu”. Ekonomikas dzinējspēks ilgtermiņā neesot kapitāls vai darbaspēks, bet inovācijas. Ziņotājs iepazīstināja ar zinātnieka DeBono teoriju un veiktajiem pasākumiem tās ieviešanā Latvijas skolās.
Latvijas Izglītības fonda valdes loceklis Romans Vitkovskis un Rīgas Angļu ģimnāzijas fizikas skolotājs Uldis Heidingers aktualizēja tēmu “Progress un mācību laiks”, parādot, ka mūsdienās informācijas apjoms aug vismaz ģeometriskās progresijas ātrumā. Šajā informācijas telpā jau tagad ir neiespējami kvalificēti darboties pat augsta līmeņa zinātniekiem. Tātad pastāv jautājums - kā “saspiest laiku”. Ziņotāji uzskatāmi pierādīja, ka ar izpratnes veidošanas palīdzību var saspiest laiku, jo jaunās lietas un sakarības vislabāk ir interpretēt uz vecām, labi pazīstamām lietām un sakarībām. Agrāk apgūtās lietas un sakarības palīdz iegūt izpratni par to, kas ir tas jaunais un uz kā rēķina tas notiek, kā arī samazina jaunā apgūšanas laiku. Rīgas Angļu ģimnāzijas skolotāji par jauno metodi saņēmuši “Latvijas Izglītības inovācijas balvu 2011”. Metode ir publiski pieejama - www.goerudio.com
Konferences dalībniekiem tika izsniegts Latvijas izglītības fonda vadītāja Ilgvars Foranda sagatavotais pārskats “Latvijas augstākās izglītības sistēmas situācijas vērtējums, problēmas un reformu iespējas” par laika posmu no 1994.gada līdz 2010.gadam, kā arī autors īsumā dalībniekus iepazīstināja ar pētījumu par augstākās izglītības kvalitāti un tās vērtējuma iespējamiem kritērijiem.
Izglītības inovācijas balva
Pirmo Latvijas „Izglītības inovācijas balvu 2011” ieguvuši Druvienas pamatskolas pedagogi un Rīgas Angļu ģimnāzijas pedagogu grupa. Izglītības inovācijas balvas 2011” pasniegšanas ceremonija notika 2011.gada 26.oktobrī, projekta „Pedgaogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” gada konferences „Konkurētspējīgs pedagogs: personība, kompetence, iedvesma” noslēgumā.Druvienas pamatskolas pedagogi balvu saņem par iesniegto inovāciju: mācību procesa organizācijas formu un metožu maiņa, balstot tās uz pozitīvu savstarpējo sadarbību un radošumu. Šāda pieeja paredz, ka skola paplašina savas funkcijas, no izglītības iestādes kļūstot par vietējās kopienas radošās izaugsmes centru, kurā ir visām vecuma grupām atbilstošs izglītības piedāvājums un izglītošanās procesā ir iesaistīta visa ģimene.
Rīgas Angļuģimnāzijas pedagogu grupa: Anita Krišmane, Uldis Heidingers, Ilze Rikmane un Inese Jakubova balvu saņem par alternatīvas pieejas izstrādi dabaszinību un matemātikas mācīšanas procesam, kas, balstoties uz asociatīvajā līmenī radušos priekšstatu modelēšanu un šo modeļu izmantošanu, palīdz skolēnam rast asociācijas konkrētiem un sarežģītiem procesiem ar lietām, ko skolēni labi apzīst, tādējādi ātrāk un labāk skolēni izprot lietas būtību (www.goerudio.com)
Savus favorītus – Ivetu Ratinīku, Ināru Roziņu, Maiju Lanku, Inesi Ludi, Ligitu Neimani un Druvienas pamatskolas pedagogus ar speciālbalvām sveica „Izglītības inovācijas balvas 2011” atbalstītāji un šodien notiekošās projekta „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” gada konferences „Konkurētspējīgs pedagogs: personība, kompetence, iedvesma” dalībnieki. Dalībnieku balsojumā skatītāju simpātiju balvu ieguva Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolotāja Iveta Ratinīka.
Balvas pasniegšanas ceremonijā piedalījās visi Latvijas „Izglītības inovācijas balvas 2011” pretendenti un balvas ieguvēji tika paziņoti balvas pasniegšanas ceremonijā. „Izglītības inovācijas balvai 2011” tika saņemti 55 pieteikumi no visiem Latvijas reģioniem. Pretendentu vidū bija gan pedagogi, gan pedagogu kolektīvi, gan arī viena nevalstiska organizācija. Balva – atzinības raksts un naudas balva – šogad pasniegta pirmo reizi un ir iedibināta ar mērķi apzināt un popularizēt inovācijas izglītībā un pedagoģijā, veicinot jaunu ideju ieviešanu izglītības un mācību procesā un paaugstinot izglītības kvalitāti. Iniciatīva „Izglītības inovācijas balva 2011” uzsākta Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” ietvaros.Pieteikumu balvai varēja iesniegt pedagogs vai pedagogu grupa, pedagogu profesionālās asociācijas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, Latvijas Izglītības vadītāju asociācija, izglītības iestādes, Izglītības un zinātnes ministrija un tās padotības iestādes un nevalstiskās organizācijas, kas darbojas izglītības jomā. Inovatīvos risinājumus varēja iesniegt 4 kategorijās: 1) mācību priekšmetu apguve, 2) skolas vide, 3) resursi un 4) izglītības sistēmas pilnveide.
Konference
Latvijas Izglītības fonda organizētajā konferencē „ĀRVALSTU INVESTĪCIJAS LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBĀ - REALITĀTE UN IESPĒJAS” savu viedokli, dažkārt arī atšķirīgu un tajā pašā laikā radošu, izteica vairāki pazīstami speciālisti. Konferences mērķis bija definēt tiesiskos un ekonomiskos šķēršļus ārvalstu investīciju piesaistei un piedāvāt risinājumus, kā arī uzlabot ārvalstu investīciju piesaistīšanas mehānismu un palielināt investoriem pieejamos stimulus.
SIA „LZA Ekonomikas institūts” pētnieks Jānis Počs savā ziņojumā “Ārvalstu investīciju piesaistes nepieciešamība”, analizējot esošo statistiku, raksturoja Latvijas izaugsmes iespējas un attīstības tendences iepriekšējos gados, norādot, ka ārvalstu uzņēmumos darba ražība un atdeve ir ievērojami augstāka.
Ekonomikas doktors, profesors, SIA „Konsorts” padomes priekšsēdētājs Uldis Osis ziņojumā “Investīciju piesaistes iespējas ekonomiskās krīzes apstākļos” apskatīja finanšu krīzes un reālās ekonomikas attīstības fāzes, kā arī pasaules tehnoloģisko ciklu izmaiņas atkarībā no prioritārām izmaiņām ekonomikā, norādot, ka kritiskā robeža varētu būt 2005.–2010.gads, bet nākošais cikla vilnis varētu iestāties ap 2040.gadu. Situāciju varētu mainīt jaunas idejas, tehnoloģijas, valsts un biznesa reorganizācija. U.Osis uzskatīja, ka valsts attīstības veicinošie faktori nākotnē varētu būt:strukturālās reformas nacionālajās valstīs; nacionālo budžetu konsolidācija;ES fiskālā centralizācija; Indijas, Brazīlijas u.c. valstu attīstība (industrializācija) Pretēji varētu būt šādi bremzējošie faktori: parādi;demogrāfija;sociālās vides iziršana Eiropā (multikulturālisma krahs);citu valstu attīstības palēnināšanās (t.sk. Indijā, Brazīlijā). Autors valsts sakārtošanai ieteica:izstrādāt konkrētu nacionālās attīstības plānu un rīcības plānu (5-7 gadi);nodrošināt ekonomikas attīstību;stimulēt ekonomikas izaugsmi;izveidot pretciklisko ekonomisko politiku;izveidot valsts atbalsta mehānismu (attīstības banka, ES fondi);izstrādāt attiecīgi valsts budžetu vidējam termiņam (5-7 gadi), īstermiņam (3 gadi) un kārtējam gadam;veikt sociālās sfēras strukturālās reformas (piemēram, izglītība);reformēt zinātnes jomu (jauna zinātnes likuma izstrāde, zinātniskās darbības un politikas noteikšana starptautisku ideju konkursos, zinātnisko pētījumu noteikšana publiskajos iepirkumos, zinātnes ciešāka integrācija augstskolās, zinātnes sasaite ar uzņēmējdarbību).
LR Ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, uzstājoties konferencē par tēmu “Ārlietu dienesta loma ārvalstu investīciju piesaistē” akcentēja, ka ārlietu ministrijas struktūrām ir jādibina vietējie kontakti un to visu struktūras var izdarīt profesionālāk un labāk, kā jebkurš pētnieks no malas. Būtiskākā problēma joprojām ir informācijā - tās vieglā atrašanā un izprašanā. Ministrs norādīja, ka Ārlietu ministrijai jāizplata pilna informācija par visiem investīciju atbalsta mehānismiem, kas varētu atsvērt riskus.Ārlietu ministrija inicējusi mārketinga ārējās sistēmas (MAIS) izveidi, kā rezultātā noslēgts saprašanās memorands par sadarbību starp Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK), pārstāvot Latvijas ekonomiskās intereses ārvalstīs. Memorands stiprinās pušu sadarbību un vienotu rīcību Latvijas ārejo ekonomisko interešu īstenošanā, balstoties uz uzņēmēju interesēm Latvijas ārejo ekonomisko attiecību jomā. Plānotās sadarbības mērķis ietver:dialoga stiprināšanu ar uzņēmējiem viņu interešu pārstāvībā ārējās ekonomiskās diplomātijas un darbības jomā;atgriezeniskās saites nodrošināšanu uzņēmēju interešu un viedokļu apzināšanā;uzņēmēju informētības veicināšanu par ārējiem tirgiem un iespējam saņemt nepieciešamo atbalstu ārējo tirgu apgūšanā;ārvalstu uzņēmēju intereses veicināšanu par Latvijas eksportspējīgām precēm un pakalpojumiem, kā arī investīciju iespējām Latvijā.Turpmākā laikā paredzēts izstrādāt un uzturēt vienotu, integrētu informācijas sistēmu, kurā atrastos Latvijas uzņēmējiem noderīga, vispusīga, strukturēta un regulāri atjaunota informācija par ārējiem tirgiem, kā arī ārvalstu uzņēmējiem noderīga informācija par Latvijas biznesa vidi, investīciju projektiem, eksportspējīgam precēm un pakalpojumiem.
“Risinājumi investīciju piesaistes veicināšanā” bija “IBS Prudentia” valdes locekļa Ģirta Rungaiņa ziņojuma tēma. Autors norādīja uz vairākiem faktoriem, kāpēc Latvijā neizdodas nodrošināt labklājību un attīstīt ekonomiku. Kā viens no bremzējošiem faktoriem tika nosaukts brīvais tirgus, jo bagātas valstis atverot tirgu tikai tad, kad ir attīstīta rūpniecība un nodrošināta konkurētspēja. Ģ.Rungainis izvirzīja un analizēja viedokli, ka Latvija pēc iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā un Eiropas savienībā faktiski ir jaunattīstības valsts bagāto valstu klubā. Autors pauda uzskatu, ka brīvais tirgus gandrīz nepastāv, jo visur kur pārdod produktu ar augstu pievienoto vērtību, tirgus tiek regulēts un to parasti aizsargā barjeras. Ne mazāk kritiski Ģ.Rungainis norādīja uz nepareizu valsts uzņēmumu apsaimniekošanu, uzskatot, ka pārdomāti vadot un regulējot, valsts var būt pat labāks pakalpojumu sniedzējs nekā privātais konkurents. Kā būtiskākie priekšnoteikumi tika izvirzīti:- apturēt valsts sabrukšanu, ko rada zemā dzimstība un masveida emigrācija;- izstrādāt ilgtermiņa pensiju sistēmu;- radikāli uzlabot izglītības kvalitāti.Ģ.Rungainis pauda uzskatu, ka jaunu nozaru piesaistei vajadzēs valsts līdzfinansējumu, kā arī vajadzīga izglītība, intelektuālaā potenciāla attīstība, kā arī inovāciju un pētījumu infrastruktūras izveide. Autors norādīja, ka valsts izaugsmi bremzē mazas algas, mazi nodokļu ieņēmumi, mazs iekšējais patēriņš, nepietiekošs kapitāls.
Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns referātā “Latvijas investīciju vides konkurētspēja” uzsvēra, ka investorus interesē ne tikai veiksmīgas sadarbības faktori, bet viņus interesē arī Latvijas pozīcija starptautiskajos reitingos, piemēram, Pasaules ekonomikas foruma Globālās konkurētspējas indekss, Pasaules Bankas novērtējums, Korupcijas uztveres indekss un citi. Ģ.Greiškalns norādīja, ka investīcijas vides konkurētspējas būtība ietver:vai investors ir gaidīts (piemēram, uzņēmumu ienākumu atlaides lielajiem investīciju projektiem);vai investoram būs iespēja aizsargāties problēmu gadījumā (civilprocedūru ilgums);vai investoram būs vienādas iespējas ar pērējiem uzņēmējiem (ēnu ekonomika un nodokļu nemaksāšana, publisko iepirkumu mehānisms).Kā galvenos pasākumus viņš izvirzīja;likumu un noteikumu uzlabošanu un to īstenošanu praksē;ēnu ekonomikas apkarošanu un godīgas konkurences nodrošināšanu;valsts pārvaldes un pakalpojumu kvalitātes pilnveidošanu;publisko iepirkumu sakārtošanu;ilgtspējīgu makroekonomiskās politikas izveidošanu;demogrāfisko tendenču ievērošanu.
Ar ziņojumu “Pensiju fondu uzkrājumu investīcijas Latvijas tautsaimniecībā” uzstājās SIA „DEAR INVEST” finanšu konsultante Ināra Dundure, raksturojot esošo pensiju sistēmu, uzkrājumu izmantošanu un ierosinot pensiju fondu uzkrājumus pamatā izvietot
Latvijā. LU Starptautisko ekonomisko attiecību katedras lektors Egīls Fortiņš referātā “Komercdiplomātijas loma ārvalstu investīciju piesaistē” analizēja un pamatoja Ārlietu ministrijas izvēlēto kursu par diplomātisko dienestu līdzdalību ekonomikas attiecību veidošanā. Kā investīciju kavējošu faktoru E.Fortiņš nosauca to, ka, ja no valsts nemitīgi nāk ziņas par slikto - infrastruktūra sabrūk, cilvēki bēg no valsts, valsts pārvalde ir neefektīva - tad potenciālam investoram ir lielas šaubas par investīcijām šādā valstī. Komercdiplomātijai ir jārēķinās arī ar politisko paziņojumu ietekmi uz ekonomiku, jo ir valstis, kur politika un tautsaimniecība - līgumi, darījumi - ir visai cieši savstarpēji saistīti.
Ziņojumā “Ārvalstu investīciju piesaistes pieredze Latvijas uzņēmumos ”SIA „GRANDEG” direktors Andris Lubiņš akcentēja dīleru lomu investīciju meklējumos un firmas produkta noieta paplašināšanā. Ziņotājs uzsvēra, ka svarīgi nodrošināt, lai informācija būtu abpusēja – no firmas uz pircēju un otrādi
.Ekonomikas doktors, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Arturs Kodoliņš un Latvijas Izglītības fonda valdes loceklis Romans Vitkovskis referātā “Ārvalstu investīciju piesaistes stimuli” ziņojumu sāka ar filozofisku ievirzi, proti, raksturoja iespējamo ārvalstu investoru skatījumu:ja nevar atrast un nevar izprast, tad tas neeksistē;ja ir viens liels neloģiskums/kļūda, tad ir arī cits.Atstāt neloģiskumu nevar, sakārtot, kardināli pārrakstot nodokļu likmes nedrīkst, jo tas var radīt nestabilitātes iespaidu. Tātad, ko darīt? A.Kodoliņš raksturoja esošo Uzņēmuma ienākuma nodoklī ietverto stimulu sistēmu, norādot, ka bez nopietnas rēķināšanas pēc daudziem nozīmīgiem faktoriem nav iespējams izrēķināt kur ieguldīt, tādējādi ir izveidotas sava veida nodokļu lamatas. Igaunijā, kur viss ir daudz vienkāršāks un saprotamāki nodokļi, labāk tiek stimulēta investoru piesaiste. Īpaši kritiski A.Kodoliņš norādīja uz Nekustamā īpašuma nodokli, kas pamatojas uz kļūdainu kadastrālo vērtību noteikšanu un izraisa dubultaplikšanu.
Konferencē piedalījās un aktīvi diskusijās izteica viedokli par investīciju un valsts ekonomikas attīstības jautājumiem Latvijas Pašvaldību savienības valdes priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis un padomnieks Māris Pūķis, Nacionālo resursu institūta direktors Sergejs Ancupovs, Baltijas Starptautiskās ekonomikas politikas studiju centra izpilddirektors Alfs Vanags, vairāki ministriju un uzņēmumu pārstāvji.
