11 aprīlis 2023

Vēl viena lieta - es domāju, ka sabiedrībā tiek kultivēti faktiem neatbilstoši stereotipi jeb klišejas. Viens no tiem ir, ka mazās skolas nozīmē nekvalitatīvu izglītību. Tas nav fakts. Paskatāmies uz veiksmīgākajām skolām ar vislabākajiem skolēnu sasniegumiem - “top 10” vai “top 20” ir arī mazās lauku skolas. Nav tādu faktu, ka lielāka skola nozīmē augstāku kvalitāti. Mums ir atsevišķas lielās skolas ar dramatiski sliktiem rezultātiem. Viss ir atkarīgs no skolas vadības, no kvalificētu pedagogu piesaistes, no pašvaldības, kā tā atbalsta izglītību savā teritorijā, no vecāku izpratnes - no ļoti daudziem kritērijiem, kur galvenais nebūt nav skolēnu skaits. Ir daudz dažādu faktoru, arī transports līdz skolai. Tātad tas nav fakts, ka mazās skolas ir sliktas. Un, ja runājam, piemēram, par pierobežu, mēs jau varam aizslēgt visas skolas un visiem likt braukt divas stundas līdz skolai novada centrā. Bet vai tas nodrošinās šo pierobežas reģionu dzīvību, potenciālu un aizsardzības spēju? Taču nē. Tātad mēs veidojam politiku, kas ir vērsta uz absolūtu centralizāciju. Vai tas ir pareizi? Par to ir jābūt nopietnai diskusijai. Stipri reģioni nozīmē stipru Latviju.

No laikraksta “Neatkarīgā” saruna ar Saeimas priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu (“Apvienotais saraksts”).

31 marts 2023

Reģionālo attīstības centru apvienība (RACA) aicina atteikties no skaitļkritērijiem izglītības infrastruktūras projektos. RACA  norāda, ka dokuments neatbilst pašreizējai situācijai reģionos, jo pašvaldībām pašām jābūt iespējai izvērtēt, kurā izglītības iestādē ieguldīt. Kritērijs - bērnu skaits - neesot pareizs, un RACA aicina noteikums pārstrādāt. Lai nodrošinātu, ka izglītības sistēmas pamats Latvijas reģionos balstās skolēnu interesēs un vajadzībās, izglītības infrastruktūras projektos pašos pamatos jāmaina fokuss uz kvalitatīviem rādītājiem, nevis nominālu audzēkņu skaitu, uzskata RACA. IZM piedāvātais dokuments, ja tas tiks akceptēts piedāvātajā redakcijā, novados liedz sakārtot tās izglītības iestādes, kuras ir ar perspektīvu un revitalizēt apdzīvotās vietas novadā, kurās pašvaldības saredz ilgtermiņa attīstības potenciālu. Latvijas izglītības programmas, kas piedāvā visiem skolēniem novadā vienlīdzīgas izglītības iespējas, nonāk pretstatā skolēnu skaitam, kur ministrija mehāniski nosaka obligātu audzēkņu skaitu izglītības iestādēs, taču nevērtē izglītības sistēmas uzlabošanu un skolēnu vajadzību apmierināšanu, norāda RACA.

30 marts 2023

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) prestižajā starptautiskajā reitingā «QS World University Rankings by Subject 2023» ierindojusies starp 301.–350. labākajām pasaules universitātēm enerģētikā un elektronikā. Kopumā inženierzinātnēs un tehnoloģijās RTU reitingā ieņem 401.–450. vietu un šajā pozīcijā ir vienīgā universitāte Latvijā.

Augstskolu sniegums reitingā vērtēts piecās nozarēs – inženierzinātnēs un tehnoloģijās, mākslas un humanitārajās zinātnēs, dzīvības zinātnēs un medicīnā, dabas zinātnēs, kā arī sociālajās un vadības zinātnēs.  Vislabāko rezultātu RTU ir sasniegusi enerģētikā un elektronikā, iekļūstot 301.–350. vietā, toties mehānikā, aeronautikā un ražošanā RTU ir kāpinājusi vietu reitingā salīdzinājumā ar pagājušo gadu un šogad ierindojusies 351.–400. vietā. Savukārt materiālzinātnē RTU ir 401.–420. vietā, biznesa un menedžmenta studijās – 551.–580. vietā un datorzinātnēs un informācijas tehnoloģijā – 551.–600. vietā.

Viļņas Ģedimina Universitāte  reitinga kopvērtējumā ir 401.–450. vietā, Tallinas Universitāte un Tartu Universitāte ierindojušās 451.–500. vietā, Kauņas Universitāte – 501.–530. vietā.

Augstskolas reitingā izvērtētas pēc to akadēmiskās reputācijas, reputācijas darba devēju vidū, citējamības un Hirša indeksa. Akadēmiskās un darba devēju reputācijas novērtējums gūts, balstoties plašās starptautiskajās aptaujās, citējamība vērtēta pēc vidējā publikāciju skaita, kas atklāj universitātēs veiktās pētniecības ietekmi un kvalitāti, savukārt Hirša indekss aplūko zinātniskās institūcijas visvairāk citētās publikācijas un pārējo publikāciju citējamības rādītājus, tādējādi analizējot augstskolas zinātnieku produktivitāti un ietekmi.

Reitinga inženierzinātņu un tehnoloģiju daļā pirmajā vietā ir ierindojies Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts (ASV), otrajā – Stenforda Universitāte (ASV) un trešajā – Kembridžas Universitāte (Apvienotajā karalisteē)

15 janvāris 2023

Pasniegtas „Trīs zvaigžņu balvas”. Kā 2022. gada Latvijas labākie sportisti balvas saņēma Daiļslidotājs Deniss Vasiļjevs un pludmales volejboliste Tīna Graudiņa. Par gada sporta treneri kļuva Latvijas vīriešu basketbola izlases galvenais treneris Luka Banki. Gada sporta komandas balvu saņēma Latvijas vīriešu basketbola komanda, bet  mazās komandas balva Latvijas 3x3 basketbola valstsvienībai. Par gada sportistu tehniskajos sporta veidos tika atzīts drifta pilots Kristaps Blušs. Paraolimpiskās sportistes balva peldētājai Zanei Embrektei. Balvu kā gada sporta federācija saņēma Latvijas Basketbola savienība. Par gada pašvaldību sportā tika atzīta Valmieras novada pašvaldība. Balvu par mūža ieguldījumu sportā saņēma vieglatlētikas un pielāgotā sporta trenere Maija Ukstiņa, kamēr par gada jaunatnes treneri kļuva Valmieras sporta skolas vieglatlētikas treneris Raitis Ravinskis. Gada sporta skolotāja balvai tika Gulbenes novada vidusskolas sporta skolotājai Sarmītei Gobiņai. Gada sporta ģimenes gods tika Gredzenu-Šulcu ģimenei no Valmieras novada. Par gada sporta žurnālistu tika atzīts "Latvijas Avīzē" žurnālists Ilmārs Stūriška.

Kopumā tika pasniegtas balvas 14 nominācijās. Deviņu balvu ieguvēji tika noskaidroti balsojumā, kurā kopējo rezultātu veidoja līdzjutēju balsojums (50% no rezultāta), sporta organizāciju nenominēto sportistu (25% no rezultāta) un sporta žurnālistu (25% no rezultāta) balsojums, kamēr vēl piecu balvu ieguvējus izraudzījās speciāla žūrija un vērtētāji.

Tīna Graudiņa

Deniss Vasiļjevs

12 janvāris 2023