Sporta skolotājs

“Latvijas Gada balvas sportā 2016” noslēguma ceremonijā paziņoti Izglītības un zinātnes ministrijas organizētā konkursa “Gada sporta skolotājs 2016” rezultāti – titulu “Gada sporta skolotājs 2016” ieguvusi Riebiņu vidusskolas sporta un veselības mācības skolotāja Mārīte Pokšāne.

Mārīte Pokšāne Riebiņu vidusskolā strādā jau 21 gadu. M.Pokšāne ir paraugs kolēģiem un padomdevējs vecākiem, viņa ir skolēnu cienīta skolotāja un arī autoritāte Riebiņu novada sabiedrībā, jo prot iesaistīt visu vecumu novada iedzīvotājus dažādās netradicionālās, aizraujošās sporta aktivitātēs un popularizēt aktīvu dzīvesveidu.

Konkursa "Gada sporta skolotājs 2016" uz galveno titulu pretendēja arī Jaunlutriņu pamatskolas sporta, ķīmijas un bioloģijas skolotāja Inta Grinberga un Zemgales vidusskolas sporta skolotājs Reinis Duksītis.

 

Gada balva

Par Latvijas 2016.gada labāko sportistu nosaukts basketbolists, ASV spēlējošais  Kristaps Porziņģis. Uz Latvijas labākā sportista balvu pretendēja arī skeletonisti Martins un Tomass Dukuri, bokseris Mairis Briedis, bobslejists Oskars Melbārdis un smaiļotājs Aleksejs Rumjancevs.

Sieviešu konkurencē par labāko nosaukta vieglatlēte  Ikauniece-Admidiņa, kura šo apbalvojumu ieguvusi otro gadu pēc kārtas. Šogad Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs Latvijas valsts komandā latviete bija ceturtajā vietā. Labākās sportistes balvai pretendēja arī svarcēlāja Rebeka Koha, šķēpmetēja Madara Palameika, cīkstone Anastasija Grigorjeva un tenisiste Anastasija Sevastova.

Nominācijā “Labākais Latvijas treneris” uzvarēja bobsleja izlases galvenais treneris Sandis Prūsis, kurš šo balvu ieguva arī iepriekšējos divos gados. Viņa trenētais četrinieks šogad lieliskā stilā izcīnīja zeltu pasaules čempionātā.

Par Latvijas gada populārāko sportistu ceturtdien kļuva bokseris Mairis Briedis, kurš apsteidza K. Porziņģi un smaiļotāju Alekseju Rumjancevu.

Balvu “Labākā Latvijas komanda individuālajos sporta veidos” ieguva pasaules čempioni, bobsleja pilota Oskara Melbārža četrinieks - Daumants Dreiškens, Arvis Vilkaste un Jānis Strenga.  Pretendenti šajā nominācijā bija Latvijas kamaniņu braucēju stafetes komanda, kurā brauca Elīza Cauce, Inārs Kivlenieks, Andris un Juris Šici, kā arī pludmales volejbola duets Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš.

Nominācijā “Gada sporta notikums Latvijā” uzvarēja pasaules čempionāta posms rallijkrosā, kas norisinājās Biķernieku trasē. Balvai konkurenci sastādīja Eiropas volejbola konfederācijas Jūrmalas “Masters” turnīrs pludmales volejbolā un pasaules čempionāts florbolā, kas norisinājās Rīgā.

Gada uzlecošās zvaigznes balvu saņēma Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs ceturto vietu izcīnījusī svarcēlāja Rebeka Koha, kurai  konkurenci sastādīja daiļslidotāja Angelina Kučvaļska un skeletoniste Lelde Priedulēna.

Savukārt “Labākās Latvijas sporta spēļu komandas” balvu ieguva vīriešu basketbola izlase, kurai ceļazīmi uz Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm tomēr neizdevās izcīnīt. Šai balvai bija izvirzīta arī valsts čempione basketbolā “Valmiera”/ORDO, Latvijas vīriešu handbola izlase un Latvijas vīriešu florbola izlase.

Nominācijā “Labākais Latvijas tehnisko sporta veidu sportists” uzvarēja autorallija ekipāža Ralfs Sirmacis un Artūrs Šimins, kuri izcīnīja trešo vietu Eiropas čempionāta kopvērtējumā. Uz balvu pretendēja arī rallijkrosa braucējs Jānis Baumanis un motokrosists Pauls Jonass.

Balvu kā gada labākais sporta skolotājs ceturtdien saņēma Riebiņu vidusskolas skolotāja Mārīte Pokšāne.

Balvi kategorijā “Gada notikums tautas sportā” tika “Lattelecom” Rīgas maratons. Pie Latvijas Televīzijas (LTV) specbalvas tika bokseris M.Briedis.

Paraolimpiskās komitejas speciālbalvu saņēma divas Riodežaneiro paraolimpisko spēļu medaļas ieguvusī Diāna Dadzīte.

Balvu “Mūža ieguldījums Latvijas sportā” saņema modernās pieccīņas pamatlicējs Ainārs Eglons Leja, kas kopā ar treneri Aini Zvirgzdiņu sagatavojis 104 sporta meistarus.

Latvijas Olimpiskās komitejas speciālbalvu saņēma olimpiskās komandas vizuālās identitātes autori Bruno Bīrmanis un Miķelis Baštiks.

Šogad iedibināto žurnālista Artura Vaidera balvu sporta žurnālistikā saņēma LTV žurnālists Dāvids Ernštreits.

“Latvijas Gada balva sportā” svinīgā ceremonija, kuru rīko LOK, norisinājās jau 12.reizi.

Aptauju par labāko sportistu organizēja jau pirms Otrā pasaules kara „SPORTA PASAULE”.  Rīgas Latviešu biedrības namā godināja pirmo aptaujas uzvarētāju – šāvēju Kārli Kļavu, pirmo latvieti, kas uzvarēja pasaules čempionātā

Laikraksts „Sports” 1955.gadā noorganizēju pirmo aptauju par gada izcilāko sportistu, tajā uzvarēja leģendārais basketbolists Maigonis Valdmanis. Vēlāk aptaujā piedalījās arī lasītāji un par laureāti tika izvēlēta slavenā basketboliste  Skaidrīte Smildziņa-Budovska, olimpiskais čempions Jānis Lūsis, pasaules šaha čempions Mihails Tāls..

No 1959.gada „Sports”sāka  regulāri rīkot šādu aptauju. Divpadsmit reize laureātes godā bijusi olimpiskā čempione Uļjana Semjonova. Desmit reizes par uzvarētāju atzīts olimpiskais un vairāk kārtējai Eiropas čempions Jānis Lūsis. Treneru godā vislielākais atbalsts bijis leģendārās TTT komandas vadītājam Raimondam Karnītim.

 

 

Reitingi, reitingi...

Reitingus veido un publicē dažādas institūcijas, žurnāli. Pastāv dāžādi kritēriji, dažādi vērtētāji. Pasaulē pazīstamāko un populāro augstskolu 2016.gada reitingu publicējis Anglijas žurnāls Times Higher Education (THE), kurš specializējās augstākās izglītības jomā.  Galvenie kritēriji - studiju kvalitāte, zinātniski pētnieciskais darbs.  Vērtējuši 133 valstu 10 tūkstoši zinātnieku.

  1. Harvard University - 100 punkti
  2. Massachusetts institute of Tehnology - 84,1 punkti
  3. Stanford University - 78,8 punkti
  4. University of Cambridge - 72,2 punkti
  5. University of Oxford - 67,6 punkti
  6. Universitu of California Berkley - 67,7 punkti
  7. Printon University - 38,1 punkti
  8. Yale University - 36,4 punkti
  9. Columbia University - 27,0 punkti
  10. Califotrnia institute of Tcehnology - 26,7 punkti

30. Maskavas Valsts universitāte - 11,6 punkti

347. Tartu Universitāte

Vienlaikus žurnāls Times Higher Education publicējis 2015./2016.gada 200 labāko Eiropas augstskolu reitingu. Visvairāk labāko skaitā ir minētas Lielbritānijas augstskolas. Citu valstu labākās augstskolas ierindotas attiecīgās vietās.

 

1. University of Oxford - Lielbritānija

2. University of Cambridge - Lielbritānija

3. Imperial College London - Lielbritānija

4. ETH Zurich – Swiss Federal Institute of Technology Zurich - Šveice

5. University College London (UCL) - Lielbritānija

6. London School of Economics and Political Science (LSE) - Lielbritānija

7. University of Edinburgh - Lielbritānija

8. King’s College London - Lielbritānija

9. Karolinska Institute - Zviedrija

10. LMU Munich - Vācija

12. KU Leuven - Beļģija

14. Wageningen University and Research Center - Nīderlande

17. École Normale Supérieure - Francija

28. University of Helsinki - Somija

33. University of Copenhagen - Dānija

50. Scuola Normale Superiore di Pisa - Itālija

63. University of Oslo - Norvēģija

67. University of Vienna - Austrija

70. Autonomous University of Barcelona - Spānija

78. Trinity College Dublin - Īrija

79.Maskavas Valsts universitāte - Krievija

111-120. Sankt- Pēterburgas Universitāte

181-190. University of Tartu - Igaunija

Dažādi vērtējumi

OECD (Organisation for Economic Cooperation and Development - Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) PISA (Programme for International Student Assessment - Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programma) 2015 pētījumā Latvijas un citu OECD valstu skolēnu sasniegumi salīdzināti divos veidos, pirmkārt, vidējo punktu un, otrkārt, kompetenču līmeņu (1-6)  salīdzinājumā.

OECD PISA rezultāti iegūti, analizējot četrus gadus ilgušā (2013-2016), 72 pasaules valstīs veiktā (to skaitā 35 OECD valstīs un 37 partnervalstīs), pētījumā iegūtos salīdzinošos datus par piecpadsmit gadus vecu skolēnu kompetencēm dabaszinātnēs, matemātikā un lasīšanā plašā valsts, izglītības iestādes, skolēna ģimenes sociālekonomiskā stāvokļa un citu faktoru kontekstā.

Latvijā OECD PISA 2015 pētījumu īstenoja Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūta pētniekiem Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 8.3.6.1/16/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos" ietvaros.

Latvijas skolēnu dabaszinātņu, matemātikas un lasīšanas vidējā kompetence starptautiskajā salīdzinājumā atbilst skolēnu kompetencei valstu grupā, kuras sasniegumi nav statistiski nozīmīgi atšķirīgi no OECD valstu vidējā līmeņa.

Latvijas skolēnu sasniegumi dabaszinātnēs vidēji vērtējami ar 490 punktiem, savukārt vidēji OECD skolēni sasnieguši 493 punktus. Pētījums liecina, ka Latvijas skolēnu sasniegumi dabaszinātnēs ir ievērojami zemāki (par 45 punktiem) par kaimiņvalsts Igaunijas skolēnu sasniegumiem (533 p.). Krievijas skolēnu sasniegumi dabaszinātnēs ir nedaudz zemāki (484 p.), savukārt Lietuvā sasniegumi ir vēl zemāki (472 p.).

Latvija atrodas tuvu OECD valstu rezultātu vidējo izmaiņu vērtībai, kas nozīmē, ka arī Latvijas skolēnu sasniegumi nav būtiski mainījušies kopš 2006.gada. Latvijai šis vidējais rezultāts pieaudzis vien par 1,1 punktu.

Vērtējot nākotnes tendences profesijas izvēlē, pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā ir 7,2% piecpadsmitgadīgo skolēnu, kuri vēlētos kļūt par profesionāļiem dabaszinātnēs vai inženieriem, vidēji OECD valstīs tādi ir 8,6% skolēnu. Informācijas komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomā vēlas strādāt 3,9% Latvijas skolēnu (OECD valstīs - 2,6%), apliecinot, ka Latvijā joprojām IKT joma saglabājas starp pieprasītajām profesijām skolēnu interešu lokā.

TOP 6 valstis un iegūtie punkti (Latvijas pozīcija un OECD valstu vidējais rādītājs)

Dabaszinātnēs

1. Singapūra 556

2. Japāna 538

3. Igaunija 534

4. Taivāna (Ķīna) 532

5. Somija 531

6. Makao (Ķīna) 529

31. Latvija 490

OECD vidēji 493

 

Lasīšanā

1. Singapūra 535

2. Honkonga (Ķīna) 527

3. Kanāda 527

4. Somija 526

5. Īrija 521

6. Igaunija 519

29. Latvija 488

OECD vidēji 493

 

Matemātikā

1. Singapūra 564

2. Honkonga (Ķīna) 548

3. Makao (Ķīna) 544

4. Taivāna (Ķīna) 542

5. Japāna 532

6. Beijingu, Šanhajas, Gunang­donhu un Jiangsu provinces (Ķīna) 531

34. Latvija 482

OECD vidēji 490

 

Vidējais rādītājs dod zināmu pārskatu, bet tas nav uzskatāms par vienīgo objektīvo un var izveidot nepareizu priekšstatu par izglītības kopējo kvalitāti. Vienlaikus nevar neatzīmēt Latvijas izcilo skolēnu sasniegumus starptautiskās olimpiādēs, kurās panākumus viņi jau vairākus gadus.

2016.gadā zelta medaļu 29.starptautiskajā informātikas olimpiādē ieguva Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas skolēns Aleksejs Popovs. Sudraba trīs skolēni - Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas skolēni Ritums Cepītis, Ņikitins Trojanskis un Reinis Irmejs par godalgu attiecīgi ķīmijas, bioloģijas un fizikas olimpiādēs.

Bronzas medaļas šovasar ieguva četri skolēni no Latvijas - Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas skolēni Ingus Jānis Pretkalniņš un Helvijs Sebris, Rīgas 10.vidusskolas skolēns Gļebs Jeršovs, Siguldas Valsts ģimnāzijas skolēns Valts Krūmiņš - attiecīgi informātikas, fizikas, ķīmijas un bioloģijas olimpiādēs.

Atzinības rakstus starptautiskajās olimpiādēs ieguvuši seši skolēni - Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas skolēni - Nauris Narvaišs (ķīmija), Aleksandra Boikova (bioloģija), Krišjānis Artim Pudulis (fizika), Reinis Cirponams (matemātika) un arī Aleksejs Popovs (matemātika), kā arī Mārupes vidusskolas skolniek Gints Ernests Baudams (fizika).​

Latvijas jaunieši ar lieliskiem panākumiem startējuši arī Eiropas lielākajā un prestižākajā Eiropas jauno profesionāļu meistarības konkursā EuroSkills 2016.  Godpilno otro vietu, saņemot sudraba medaļas, kā arī nomināciju Best of the Nation ieguva Ieva Blūma un Kate Stroža, kas pārī startēja modes tehnoloģijās, bet bronzas medaļas izcīnīja skatlogu noformētāja Linda Vilka, mēbeļu galdnieks Reinis Gusts un lauksaimniecības tehnikas mehāniķis Krišjānis Jurāns.

Medaļas par izcilību savukārt saņēma pavāre Kristiāna Šteinfelde, grafiskā dizainere Anete Aizbalte,  elektriķis Andis Lācis un web lapu dizainers Igors Novickis. Latvijas komanda 28 valstu konkurencē pēc vidējo punktu skaita kopvērtējumā  ieguva augsto un godpilno astoto vietu, iegūstot 507 punktus, kas ir virs izcilības līmeņa.

 

 

Augstskolas

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitāte (LU) iekļautas vienā no pasaulē vadošajiem universitāšu reitingiem – Times Higher Education (THE) BRICS & Emerging Economies University Rankigs 2017 TOP 300, ieņemot 201. – 250. vietu.

RTU iekļūšana THE BRICS (Brazil, Russia, India, China, South Africa& Emerging Economies University Rankigs 2017 TOP 300 ir svarīgs notikums visas Latvijas augstākās izglītības jomai kopumā, jo apliecina tās starptautisko konkurētspēju. Reitings nozīmē, ka RTU un LU ir  no tām  50 jauno ekonomikas valstu augstākās izglītības iestādēm, kas iekļuvušas šajā reitingā, un no tām 41 valsts universitātēm, kas iekļuvušas 300 visaugstāk novērtēto augstskolu sarakstā.

Reitingā tiek vērtēts universitāšu sniegums piecās darbības jomās un iegūto vietu nosaka to vērtējuma kopsumma: studijas (studiju vide – 30%), pētniecība (apjoms, ienākumi un reputācija –30%), citējamība (pētniecības ietekme – 20%), starptautiskā perspektīva (personāls, studenti, pētniecība – 10%) un industrijas ienākumi (zināšanu pārnese – 10%). Reitinga veidošanā  īpaša uzmanība pievērsta augstskolu sadarbībai ar industriju un starptautiskās perspektīvas izvērtējumam, jo tieši šie indikatori ir sevišķi nozīmīgi jauno ekonomiku kontekstā.

Reitinga pirmajā vietā ierindojusies Pekinas Universitāte (Peking University, Ķīna), Cinhua Universitāte (Tsinghua University, Ķīna), bet trešajā – Lomonosova Maskavas Valsts universitāte (Lomonosov Moscow State University, Krievija).

Plašāka informācija:http://www.timeshighereducation.com/world-universityrankings/2017/brics-and-emerging-economies

 

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma