Promocijas darbi

2014. gadā izskatīti 270 promocijas darbi, akceptēti 262, 8 darbi ir atgriezti promocijas padomēm komisijas recenzenta atzīmēto trūkumu novēršanai un tiks skatīti atkārtoti. 2013. gadā komisija izskatīja 328 promocijas darbus. 2014. gadā izskatīto promocijas darbu skaits salīdzinājumā ar 2013. gadu ir samazinājies par 17,7 %.

ZK komisija 2016. gadā izskatīja 180 promocijas darbus, akceptēja 167, 13 darbi šobrīd ir atgriezti promocijas padomēm komisijas recenzenta atzīmēto trūkumu novēršanai un tiks skatīti atkārtoti. Gada laikā 26 darbi tika atgriezti promocijas padomēm ar lēmumu "var aizstāvēt pēc recenzijā minēto trūkumu novēršanas". 2015. gadā komisija izskatīja 276 promocijas darbus. 2016. gadā izskatīto promocijas darbu skaits salīdzinājumā ar 2015. gadu ir samazinājies par 34,8 %.

2016. gadā izskatītie promocijas darbi pa specialitātēm iedalās šādi (iekavās 2015. gadā izskatīto darbu skaits): arhitektūra - 1 (2), bioloģija - 6 (15), būvzinātne - 3 (3), datorzinātne - 2 (5), ekonomika - 9 (6), vadībzinātne - 28 (22), demogrāfija - 1 (0), elektronika un telekomunikācijas - 6 (3), enerģētika 9 (5), elektrotehnika - 3 (4), farmācija - 0 (3), filozofija - 1 (5), fizika - 4 (17), ģeogrāfija - 0 (3), informācijas tehnoloģijas - 8 (11), juridiskā zinātne - 9 (13), komunikāciju zinātne - 1 (7), ķīmija un ķīmijas inženierzinātnes - 11 (18), lauksaimniecības zinātne - 4 (3), literatūrzinātne - 1 (2), folkloristika - 1 (1), materiālzinātne - 0 (5), mākslas zinātne - 6 (17), matemātika - 1 (2), medicīna - 20 (20), mehānika - 1 (4), mašīnzinātne - 5 (1), mežzinātne - 2 (1), pārtikas zinātne - 1 (4), pedagoģija - 9 (24), psiholoģija - 3 (4), socioloģija un politikas zinātne - 3 (8), teoloģija - 0 (1), transports un satiksme - 5 (6), valodniecība - 7 (10), veterinārmedicīna - 0 (1), vēsture - 1 (1), vides zinātne - 8 (8).

Promocijas darbi pa augstskolām iedalās šādi: LU - 65 (126), RTU - 53 (56), LLU - 15 (15), RSU - 16 (25), DU - 6 (12), RPIVA - 0 (8), LiepU - 7 (4), Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija - 1 (3), Latvijas Mūzikas akadēmija 0 (5), BA "Turība" - 4 (3), RISEBA - 1 (1), Latvijas Kultūras akadēmija 1 (4), TSI - 0 (6), Baltijas starptautiskā akadēmija 4, Rēzeknes tehnoloģiju akadēmija - 3.

 


Zinātne 2016

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA), ir nosaukusi 12 nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē 2016.gadā.

1. LZA korespondētājlocekļa Gunta Bārzdiņa sadarbībā ar LU Matemātikas un informātikas institūta ekspertiem Didzi Goško, Pēteri Paikenu un Normundu Grūzīti veikto pētījumu, kura laikā izstrādāta precīza un praktiski izmantojama datorizēta semantiskās analīzes tehnoloģija.

2. LU Fizikas un matemātikas fakultātes akadēmiķa Andreja Cēbera un zinātņu doktora Kaspara Ērgļa pētījums “Lokanu magnētisko stīgu modelēšana un sintēze”, kas aptver lokanu magnētisku stīgu teorētiskos modeļus, skaitliskos algoritmus to uzvedības modelēšanai un protokolus to sintēzei.

3. Saules sistēmas mazo planētu-asteroīdu pētījumu, kuru veicis LU Astronomijas institūta pētnieks Ilgmārs Eglītis. Viņš savos pētījumos, kas veikti Baldones observatorijā, atklājis 48 jaunus Saules sistēmas asteroīdus un precizējis 826 asteroīdu orbītas. Pētnieks pilnveidojis teoriju Centaura tipa asteroīdu orbītu evolūcijas prognozēšanai.

4. Latvijas Organiskās sintēzes institūta pētnieki Maija Dambrova, Marina Makrecka-Kūka, Reinis Vilšķērsts, Elīna Makarova, Jānis Kūka un Edgars Liepiņš uzslavēti par pētījumiem par meldonija (mildronāta) farmakoloģiskajiem efektiem un tā uzkrāšanās mehānismu organismā skaidrojumiem.

5. Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga noslēgusi nozīmīgu latviešu folkloras pētniecības posmu, kas bija veltīts aptuveni 4000 latviešu tautasdziesmu tekstu par sauli formas un satura problēmu izpētei, un pabeigusi izdot monogrāfiju “Trejādas saules”. Ar cikla piekto grāmatu – zinātnisko monogrāfiju “Mitoloģiskā Saule” – Vīķe-Freiberga noslēgusi ilgu un nozīmīgu latviešu folkloras pētniecības posmu.

6. Pētījums par Rīgas arhitektūru 17.gadsimtā, kuru izstrādājusi Anna Ancāne. Viņas snieguma novatorisko nozīmi apliecina pievēršanās 17.gadsimta Rīgas arhitektūras vēsturei, kas ilgu laiku palikusi ārpus mākslas vēsturnieku interešu loka, tādējādi grāmata uzskatāma par pirmo nozīmīgo publicēto pētījumu, kas vispusīgi atspoguļo pilsētas attīstību periodā, kad viduslaiku Rīga pārtapa par jauno laiku baroka pilsētu.

7. Pētnieciskais pārskats par Latvijas kultūras izaugsmi no Pirmā pasaules kara un valsts nodibināšanas līdz neatkarības zaudēšanai izdevumā “Latvijas mākslas vēsture V: Klasiskā modernisma un tradicionālisma periods. 1915-1940” Eduarda Kļaviņa sastādījumā un zinātniskajā redakcijā.

8. Zinātniskā monogrāfija augļkopības nozarē pēdējo 50 gadu laikā. Tās autori Laila Ikase, Sarmīte Strautiņa, Māra Skrīvele, Inese Drudze, Daina Feldmane, Edgars Rubauskis un vēl 24 autoru kolektīvs. Izdevums ietver gan augļkopības teoriju, gan praksi, kā arī sniedz ieskatu Latvijas augļkopības zinātnes vēsturē.

9. Lietišķajā zinātnē šogad noskaidrota vienpavediena RNS bakteriofāgu AP205 un MS2 trīsdimensionālā struktūra. To paveikuši Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētnieki Mihails Šišovs, Jānis Rūmnieks, Andris Kazāks, Svetlana Koteloviča, Ināra Akopjana, Kaspars Tārss sadarbībā ar kolēģiem no Nīderlandes, Francijas un Spānijas. Zinātnieki ir noskaidrojuši bakteriofāga AP205 vīrusveidīgās daļiņas (VVD) struktūru, kā arī bakteriofāga MS2 asimetrisko struktūru. Pētījumā noskaidrojās, ka evolūcijas gaitā AP205 VVD struktūra ir izveidojusies stipri atšķirīga no radniecīgiem vīrusiem, jo daļa no proteīna ķēdes N- gala ir pārceļojusi uz C-galu.

10. Latvijas Organiskās sintēzes institūts sadarbībā ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru un Frānsisa Krika institūtu Lielbritānijā izveidojuši jaunu pretmalārijas zāļvielu līdersavienojumu klasi.

11. Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pētnieki Jānis Zandersons, Jānis Rižikovs, Aigars Pāže, Kristīne Meile, Ausma Tardenaka, Baiba Spince un Ance Pļavniece izstrādājuši komerciālu bērza mizas kompleksās pārstrādes koncepciju produktos ar augstu pievienoto vērtību. Pētnieki veikuši lietišķus pētījumus par bērza mizas kompleksās pārstrādes iespējām bioloģiski aktīvos savienojumos un polimērmateriālu izejvielās, kā rezultātā izstrādāts un patentēts jauns bērza tāss ķīmiskās pārstrādes paņēmiens un iekārta tā realizācijai. Tā ir efektīva ekstrakcijas metode augstas tīrības betulīna iegūšanai vienā tehnoloģiskajā posmā.

12. Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Agroresursu un ekonomikas institūts un Rīgas Stradiņa universitāte izstrādājuši inovatīvus risinājumus kailgraudu auzu un miežu un tritikāles izmantošanai cilvēku veselības nodrošināšanai. Sadarbībā ar Norvēģijas zinātniekiem veikti pētījumi par kailgraudu miežu un auzu un tritikāles audzēšanas iespējām Latvijā un Norvēģijā, izstrādāta tehnoloģija diedzētu pārslu ražošanai, saglabājot bioloģiski aktīvās vielas un veikts klīniskais pētījums par diedzētām pārslām cilvēku veselības nodrošināšanai.

 

 

 

Gada balva

Par Latvijas 2016.gada labāko sportistu nosaukts basketbolists, ASV spēlējošais  Kristaps Porziņģis. Uz Latvijas labākā sportista balvu pretendēja arī skeletonisti Martins un Tomass Dukuri, bokseris Mairis Briedis, bobslejists Oskars Melbārdis un smaiļotājs Aleksejs Rumjancevs.

Sieviešu konkurencē par labāko nosaukta vieglatlēte  Ikauniece-Admidiņa, kura šo apbalvojumu ieguvusi otro gadu pēc kārtas. Šogad Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs Latvijas valsts komandā latviete bija ceturtajā vietā. Labākās sportistes balvai pretendēja arī svarcēlāja Rebeka Koha, šķēpmetēja Madara Palameika, cīkstone Anastasija Grigorjeva un tenisiste Anastasija Sevastova.

Nominācijā “Labākais Latvijas treneris” uzvarēja bobsleja izlases galvenais treneris Sandis Prūsis, kurš šo balvu ieguva arī iepriekšējos divos gados. Viņa trenētais četrinieks šogad lieliskā stilā izcīnīja zeltu pasaules čempionātā.

Par Latvijas gada populārāko sportistu ceturtdien kļuva bokseris Mairis Briedis, kurš apsteidza K. Porziņģi un smaiļotāju Alekseju Rumjancevu.

Balvu “Labākā Latvijas komanda individuālajos sporta veidos” ieguva pasaules čempioni, bobsleja pilota Oskara Melbārža četrinieks - Daumants Dreiškens, Arvis Vilkaste un Jānis Strenga.  Pretendenti šajā nominācijā bija Latvijas kamaniņu braucēju stafetes komanda, kurā brauca Elīza Cauce, Inārs Kivlenieks, Andris un Juris Šici, kā arī pludmales volejbola duets Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš.

Nominācijā “Gada sporta notikums Latvijā” uzvarēja pasaules čempionāta posms rallijkrosā, kas norisinājās Biķernieku trasē. Balvai konkurenci sastādīja Eiropas volejbola konfederācijas Jūrmalas “Masters” turnīrs pludmales volejbolā un pasaules čempionāts florbolā, kas norisinājās Rīgā.

Gada uzlecošās zvaigznes balvu saņēma Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs ceturto vietu izcīnījusī svarcēlāja Rebeka Koha, kurai  konkurenci sastādīja daiļslidotāja Angelina Kučvaļska un skeletoniste Lelde Priedulēna.

Savukārt “Labākās Latvijas sporta spēļu komandas” balvu ieguva vīriešu basketbola izlase, kurai ceļazīmi uz Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm tomēr neizdevās izcīnīt. Šai balvai bija izvirzīta arī valsts čempione basketbolā “Valmiera”/ORDO, Latvijas vīriešu handbola izlase un Latvijas vīriešu florbola izlase.

Nominācijā “Labākais Latvijas tehnisko sporta veidu sportists” uzvarēja autorallija ekipāža Ralfs Sirmacis un Artūrs Šimins, kuri izcīnīja trešo vietu Eiropas čempionāta kopvērtējumā. Uz balvu pretendēja arī rallijkrosa braucējs Jānis Baumanis un motokrosists Pauls Jonass.

Balvu kā gada labākais sporta skolotājs ceturtdien saņēma Riebiņu vidusskolas skolotāja Mārīte Pokšāne.

Balvi kategorijā “Gada notikums tautas sportā” tika “Lattelecom” Rīgas maratons. Pie Latvijas Televīzijas (LTV) specbalvas tika bokseris M.Briedis.

Paraolimpiskās komitejas speciālbalvu saņēma divas Riodežaneiro paraolimpisko spēļu medaļas ieguvusī Diāna Dadzīte.

Balvu “Mūža ieguldījums Latvijas sportā” saņema modernās pieccīņas pamatlicējs Ainārs Eglons Leja, kas kopā ar treneri Aini Zvirgzdiņu sagatavojis 104 sporta meistarus.

Latvijas Olimpiskās komitejas speciālbalvu saņēma olimpiskās komandas vizuālās identitātes autori Bruno Bīrmanis un Miķelis Baštiks.

Šogad iedibināto žurnālista Artura Vaidera balvu sporta žurnālistikā saņēma LTV žurnālists Dāvids Ernštreits.

“Latvijas Gada balva sportā” svinīgā ceremonija, kuru rīko LOK, norisinājās jau 12.reizi.

Aptauju par labāko sportistu organizēja jau pirms Otrā pasaules kara „SPORTA PASAULE”.  Rīgas Latviešu biedrības namā godināja pirmo aptaujas uzvarētāju – šāvēju Kārli Kļavu, pirmo latvieti, kas uzvarēja pasaules čempionātā

Laikraksts „Sports” 1955.gadā noorganizēju pirmo aptauju par gada izcilāko sportistu, tajā uzvarēja leģendārais basketbolists Maigonis Valdmanis. Vēlāk aptaujā piedalījās arī lasītāji un par laureāti tika izvēlēta slavenā basketboliste  Skaidrīte Smildziņa-Budovska, olimpiskais čempions Jānis Lūsis, pasaules šaha čempions Mihails Tāls..

No 1959.gada „Sports”sāka  regulāri rīkot šādu aptauju. Divpadsmit reize laureātes godā bijusi olimpiskā čempione Uļjana Semjonova. Desmit reizes par uzvarētāju atzīts olimpiskais un vairāk kārtējai Eiropas čempions Jānis Lūsis. Treneru godā vislielākais atbalsts bijis leģendārās TTT komandas vadītājam Raimondam Karnītim.

 

 

Reitingi, reitingi...

Reitingus veido un publicē dažādas institūcijas, žurnāli. Pastāv dāžādi kritēriji, dažādi vērtētāji. Pasaulē pazīstamāko un populāro augstskolu 2016.gada reitingu publicējis Anglijas žurnāls Times Higher Education (THE), kurš specializējās augstākās izglītības jomā.  Galvenie kritēriji - studiju kvalitāte, zinātniski pētnieciskais darbs.  Vērtējuši 133 valstu 10 tūkstoši zinātnieku.

  1. Harvard University - 100 punkti
  2. Massachusetts institute of Tehnology - 84,1 punkti
  3. Stanford University - 78,8 punkti
  4. University of Cambridge - 72,2 punkti
  5. University of Oxford - 67,6 punkti
  6. Universitu of California Berkley - 67,7 punkti
  7. Printon University - 38,1 punkti
  8. Yale University - 36,4 punkti
  9. Columbia University - 27,0 punkti
  10. Califotrnia institute of Tcehnology - 26,7 punkti

30. Maskavas Valsts universitāte - 11,6 punkti

347. Tartu Universitāte

Vienlaikus žurnāls Times Higher Education publicējis 2015./2016.gada 200 labāko Eiropas augstskolu reitingu. Visvairāk labāko skaitā ir minētas Lielbritānijas augstskolas. Citu valstu labākās augstskolas ierindotas attiecīgās vietās.

 

1. University of Oxford - Lielbritānija

2. University of Cambridge - Lielbritānija

3. Imperial College London - Lielbritānija

4. ETH Zurich – Swiss Federal Institute of Technology Zurich - Šveice

5. University College London (UCL) - Lielbritānija

6. London School of Economics and Political Science (LSE) - Lielbritānija

7. University of Edinburgh - Lielbritānija

8. King’s College London - Lielbritānija

9. Karolinska Institute - Zviedrija

10. LMU Munich - Vācija

12. KU Leuven - Beļģija

14. Wageningen University and Research Center - Nīderlande

17. École Normale Supérieure - Francija

28. University of Helsinki - Somija

33. University of Copenhagen - Dānija

50. Scuola Normale Superiore di Pisa - Itālija

63. University of Oslo - Norvēģija

67. University of Vienna - Austrija

70. Autonomous University of Barcelona - Spānija

78. Trinity College Dublin - Īrija

79.Maskavas Valsts universitāte - Krievija

111-120. Sankt- Pēterburgas Universitāte

181-190. University of Tartu - Igaunija

Dažādi vērtējumi

OECD (Organisation for Economic Cooperation and Development - Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) PISA (Programme for International Student Assessment - Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programma) 2015 pētījumā Latvijas un citu OECD valstu skolēnu sasniegumi salīdzināti divos veidos, pirmkārt, vidējo punktu un, otrkārt, kompetenču līmeņu (1-6)  salīdzinājumā.

OECD PISA rezultāti iegūti, analizējot četrus gadus ilgušā (2013-2016), 72 pasaules valstīs veiktā (to skaitā 35 OECD valstīs un 37 partnervalstīs), pētījumā iegūtos salīdzinošos datus par piecpadsmit gadus vecu skolēnu kompetencēm dabaszinātnēs, matemātikā un lasīšanā plašā valsts, izglītības iestādes, skolēna ģimenes sociālekonomiskā stāvokļa un citu faktoru kontekstā.

Latvijā OECD PISA 2015 pētījumu īstenoja Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūta pētniekiem Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 8.3.6.1/16/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos" ietvaros.

Latvijas skolēnu dabaszinātņu, matemātikas un lasīšanas vidējā kompetence starptautiskajā salīdzinājumā atbilst skolēnu kompetencei valstu grupā, kuras sasniegumi nav statistiski nozīmīgi atšķirīgi no OECD valstu vidējā līmeņa.

Latvijas skolēnu sasniegumi dabaszinātnēs vidēji vērtējami ar 490 punktiem, savukārt vidēji OECD skolēni sasnieguši 493 punktus. Pētījums liecina, ka Latvijas skolēnu sasniegumi dabaszinātnēs ir ievērojami zemāki (par 45 punktiem) par kaimiņvalsts Igaunijas skolēnu sasniegumiem (533 p.). Krievijas skolēnu sasniegumi dabaszinātnēs ir nedaudz zemāki (484 p.), savukārt Lietuvā sasniegumi ir vēl zemāki (472 p.).

Latvija atrodas tuvu OECD valstu rezultātu vidējo izmaiņu vērtībai, kas nozīmē, ka arī Latvijas skolēnu sasniegumi nav būtiski mainījušies kopš 2006.gada. Latvijai šis vidējais rezultāts pieaudzis vien par 1,1 punktu.

Vērtējot nākotnes tendences profesijas izvēlē, pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā ir 7,2% piecpadsmitgadīgo skolēnu, kuri vēlētos kļūt par profesionāļiem dabaszinātnēs vai inženieriem, vidēji OECD valstīs tādi ir 8,6% skolēnu. Informācijas komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomā vēlas strādāt 3,9% Latvijas skolēnu (OECD valstīs - 2,6%), apliecinot, ka Latvijā joprojām IKT joma saglabājas starp pieprasītajām profesijām skolēnu interešu lokā.

TOP 6 valstis un iegūtie punkti (Latvijas pozīcija un OECD valstu vidējais rādītājs)

Dabaszinātnēs

1. Singapūra 556

2. Japāna 538

3. Igaunija 534

4. Taivāna (Ķīna) 532

5. Somija 531

6. Makao (Ķīna) 529

31. Latvija 490

OECD vidēji 493

 

Lasīšanā

1. Singapūra 535

2. Honkonga (Ķīna) 527

3. Kanāda 527

4. Somija 526

5. Īrija 521

6. Igaunija 519

29. Latvija 488

OECD vidēji 493

 

Matemātikā

1. Singapūra 564

2. Honkonga (Ķīna) 548

3. Makao (Ķīna) 544

4. Taivāna (Ķīna) 542

5. Japāna 532

6. Beijingu, Šanhajas, Gunang­donhu un Jiangsu provinces (Ķīna) 531

34. Latvija 482

OECD vidēji 490

 

Vidējais rādītājs dod zināmu pārskatu, bet tas nav uzskatāms par vienīgo objektīvo un var izveidot nepareizu priekšstatu par izglītības kopējo kvalitāti. Vienlaikus nevar neatzīmēt Latvijas izcilo skolēnu sasniegumus starptautiskās olimpiādēs, kurās panākumus viņi jau vairākus gadus.

2016.gadā zelta medaļu 29.starptautiskajā informātikas olimpiādē ieguva Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas skolēns Aleksejs Popovs. Sudraba trīs skolēni - Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas skolēni Ritums Cepītis, Ņikitins Trojanskis un Reinis Irmejs par godalgu attiecīgi ķīmijas, bioloģijas un fizikas olimpiādēs.

Bronzas medaļas šovasar ieguva četri skolēni no Latvijas - Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas skolēni Ingus Jānis Pretkalniņš un Helvijs Sebris, Rīgas 10.vidusskolas skolēns Gļebs Jeršovs, Siguldas Valsts ģimnāzijas skolēns Valts Krūmiņš - attiecīgi informātikas, fizikas, ķīmijas un bioloģijas olimpiādēs.

Atzinības rakstus starptautiskajās olimpiādēs ieguvuši seši skolēni - Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas skolēni - Nauris Narvaišs (ķīmija), Aleksandra Boikova (bioloģija), Krišjānis Artim Pudulis (fizika), Reinis Cirponams (matemātika) un arī Aleksejs Popovs (matemātika), kā arī Mārupes vidusskolas skolniek Gints Ernests Baudams (fizika).​

Latvijas jaunieši ar lieliskiem panākumiem startējuši arī Eiropas lielākajā un prestižākajā Eiropas jauno profesionāļu meistarības konkursā EuroSkills 2016.  Godpilno otro vietu, saņemot sudraba medaļas, kā arī nomināciju Best of the Nation ieguva Ieva Blūma un Kate Stroža, kas pārī startēja modes tehnoloģijās, bet bronzas medaļas izcīnīja skatlogu noformētāja Linda Vilka, mēbeļu galdnieks Reinis Gusts un lauksaimniecības tehnikas mehāniķis Krišjānis Jurāns.

Medaļas par izcilību savukārt saņēma pavāre Kristiāna Šteinfelde, grafiskā dizainere Anete Aizbalte,  elektriķis Andis Lācis un web lapu dizainers Igors Novickis. Latvijas komanda 28 valstu konkurencē pēc vidējo punktu skaita kopvērtējumā  ieguva augsto un godpilno astoto vietu, iegūstot 507 punktus, kas ir virs izcilības līmeņa.

 

 

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma