Pētījuma rezultāti

Latvijas skolēnu kompetence risināt problēmas savstarpējā sadarbībā kopumā ir nedaudz zemāka nekā vidēji Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD valstīs. Tā liecina OECD Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (The Programme for International Student Assessment - PISA) rezultāti.

Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūta pētnieks Andris Kangro skaidro, ka šis ir unikāls pētījums, jo 32 pētījumā iekļautajās valstīs iepriekš netika novērtētas skolēnu spējas sadarboties. Šis pētījums ir daļa no 2015.gada pētījuma.

Pētījuma galvenā ideja ir  tā, ka skolēns, strādājot ar datoru, tiek iekļauts grupā ar citiem skolēniem. Viņiem tiek iedots uzdevums risināt kādu problēmu, piemēram, izveidot klases logo, vestibilā uzstādīt akvāriju utt. Šajā procesā skolēniem ir jāsadarbojas, jākomunicē, jāveic dialogs ar datoru. Šajā procesā skolēniem varbūt var iznākt arī kāds konflikts vai kas nesaprotams, tad tas arī jārisina, jāvērtē risinājums, varbūt kaut kas jāmaina, lai beigās panāktu problēmas risinājumus.

Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi ir nedaudz zem OECD valstu grupas vidējiem sasniegumiem.  Igaunijas skolēnu sasniegumi ir vieni no labākajiem - viņi reitingā ir 6.vietā pasaulē, savukārt Krievija reitingā ir zem Latvijas, un vēl zemāk ir Lietuvas skolēnu vidējie sasniegumi. Ļoti augstā līmenī uzdevumus atrisināja 4% Latvijas skolēnu, bet vidēji OECD šos uzdevumus ļoti augstā līmenī atrisināja 8% skolēnu.

A.Kangro skaidro, ka, lai gan Latvijā korelācija starp skolēnu ģimenes sociālekonomisko stāvokli un viņa sniegumu pētījumā pastāv, tā nav tik izteikta kā citās valstīs. Zēnu un meiteņu starpā līdzīgi kā pētījumā par lasīšanu meitenes ir labākas problēmu risināšanā, savstarpēji sadarbojoties. Liela rezultātu atšķirība ir arī Somijā.

Vidējie sasniegumi skolēniem  laukos ir zemāki, augstāki tie ir pilsētās, bet Rīgā - vēl augstāki. Arī valsts ģimnāzijās tie ir visaugstākie, tad seko ģimnāzijas, tad vidusskolas, tad pamatskolas. Mazākumtautību programmās un latviešu valodas programmās sasniegumi ir pilnīgi vienādi.

Pētījums liecina, ka sasniegumi ir atkarīgi arī no skolēnu attieksmēm. Tie skolēni, kas vairāk attiecas pozitīvi pret sadarbību, vairāk priecājas par citu sasniegumiem, attiecīgi arī uzrāda labākus rezultātus. Svarīgas ir arī savstarpējas attieksmes starp skolotāju un skolotājiem un starp skolēniem - ja skolēni izjūt vairāk pāri darījumus no citiem skolēniem, tad viņiem ir zemāki rezultāti. Labāki rezultāti ir tad, ja no skolotājiem nāk atgriezeniskā saite. Arī piederības skolai sajūta veicina rezultātus, teica pētnieks

Izglības likuma grozījumi

Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Izglītības likumā, kas paredz iespēju valdībai noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs.

Sākotnēji Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosināja valdībai ļaut noteikt pieļaujamo skolēnu skaitu pamatskolas 7.-9. un vidusskolas 10.-12.klasē, kas jau bija atkāpšanās no piedāvājuma noteikt pieļaujamo izglītojamo skaitu visos vispārējās izglītības posmos. Ņemot vēra pašvaldību iebildumus un koalīcijas partneru atbalsta trūkumu, vērtējot likumprojektu otrajā lasījumā, deputāti atbalstīja ierosinājumu paredzēt Ministru kabinetam tiesības noteikt pieļaujamo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs.

Priekšlikumu par Ministru kabineta kompetenci noteikt minimālo skolēnu skaitu tikai vidusskolas 10.-12.klasēs iesniedza gan opozīcijas partijas, gan arī Latvijas Pašvaldību savienība.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis uzsvēra, ka šis priekšlikums ir tikai par valdības tiesībām noteikt minimālo skolēnu skaitu un kritērijus maksimālā skolēnu skaita noteikšanai vidusskolas posma klasēs. Ministrs piekrita,  ka pašvaldību pienākums ir gādāt par izglītības kvalitāti skolās,  vienlaikus nosakot, , ka ar šo pienākumu dažas pašvaldības ne īpaši tiek galā. K.Šadurskis akcentēja, ka vēl plānots plaši diskutēt un pieņemt atbildīgus lēmumus, kas ļautu sakārtot skolu tīklu un skolotājiem nopelnīt cienījamu atalgojumu.

Deputātu atbalstītais priekšlikums paredz, ka valdība noteiks minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu un kritērijus maksimāli pieļaujamā izglītojamo skaita noteikšanai klasē un klašu grupā vidējās izglītības pakāpē pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās vispārējās izglītības iestādēs. Paredzēts, ka šos kritērijus izglītības iestādes dibinātājs ņems vērā, nosakot maksimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu klasē un klašu grupā.

Ja skola izpilda kvalitātes kritērijus, kas būs jāizstrādā Ministru kabinetam, tad pašvaldībai būs iespēja "piefinansēt trūkstošos" līdzekļus, kas nepieciešami pedagogu algām, lai nodrošinātu programmas īstenošanu. Šajā gadījumā no valsts budžeta tiktu maksāts par esošo bērnu skaitu klasē.

 

Panākumi

Abū Dabī, Apvienotajos Arābu Emirātos noslēdzās pasaulē lielākais un prestižākais jauno profesionāļu meistarības konkurss WorldSkills 2017, kurā medaļas par izcilību ieguva trīs Latvijas komandas konkursanti.

Par izcilu sniegumu konkursā medaļas saņēma skatlogu noformētāja Linda Vilka no Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas, elektrisko instalāciju tehniķis Andis Lācis no Rīgas Valsts tehnikuma un grafiskā dizainere Katrīna Elizabete Sīle no Rīgas Valsts tehnikuma, kura par labāko sniegumu valsts komandā ieguva  arī titulu  Best of Nation.

Ekselences balvas saņēma konkursanti, kuri 799 punktu vērtējuma skalā ieguvuši vismaz 700. Valstu kopvērtējumā Latvijai ir 25. labākais komandas rezultāts, atstājot aiz sevis tādas valstis kā Somija, Vācija, Ungārija, Nīderlande, Horvātija, Īrija, Beļģija, Zviedrija, Norvēģija u.c.

WorldSkills organizācija turpina paplašināties, un tajā ir pārstāvētas 77 dalībvalstis. Arī konkurss WorldSkills strauji attīstās, un darba uzdevumi un vērtēšana ar katru konkursu kļūst arvien sarežģītāka, un konkurence konkursantu vidū arvien sīvāka.”

Konkursa laikā notika arī starptautiskās organizācijas WorldSkills Europe prezidenta vēlēšanas, kurās dalībvalstis vienbalsīgi par prezidenti nākamajiem četriem gadiem ievēlēja Latvijas pārstāvi - VIAA direktori D. Traidās. Viņa ir kļuvusi par starptautiskās WorldSkills organizācijas vēsturē pirmo sievieti šajā augstajā amatā. Līdz šim D. Traidās bija WorldSkills Europe valdes locekle.

WorldSkills 2017 konkurss ir uzskatāms par līdz šim vērienīgāko tā pastāvēšanas vēsturē. Tas pirmo reizi norisinājās Tuvajos Austrumos, Abū Dabī, Apvienotajos Arābu Emirātos no 14. līdz 19. oktobrim. Četru dienu garumā astoņi jaunieši no Latvijas tajā prezentēja savas prasmes 1300 dalībnieku konkurencē.

WorldSkills jauno profesionāļu konkurss notiek katru otro gadu un mijas ar Eiropas mēroga profesionālās meistarības konkursu EuroSkills. Latvijas komanda WorldSkills pirmo reizi piedalījās 2011. gadā. Pašlaik WorldSkills International organizācijā ir 77 dalībvalstis no visas pasaules. Katru dalībvalsti organizācijā pārstāv tikai viena valsts deleģēta institūcija, un Latvijā tā ir VIAA.

 

Vai Somijas paziņojums par izglītības reformu ir nopietns?

Kādus rezultātus var gaidīt no valsts, kurā nacionālais mācību plāns satur tikai orientierus, bet katra skola plānu konkretizē un papildina, vadoties no sava ieskata. Vai šāda plānošana devusi augļus? Atbilde – jā, jo somi jau vairākus gadus ir pasaules reitingu līderi.

Starptautiskā skolēnu izglītības sasniegumu novērtēšana programma - Program for International Student Assessment (PISA) - reizi trijos gados novērtē skolēnu lasītprasmi, viņu matemātikas un dabaszinību zināšanu līmeni. Somija ir reitinga galvgalī jau no sākuma – 2000.gada, bet pēdējos gados viņu augstākās pozīcijas sāk ieņemt  ne tikai ambiciozie aziāti (Honkonga, Singapūra, Japāna) bet arī somu Eiropas kaimiņi (Nīderlande, Lihtenšteina un arī Igaunija). 2015.gada testēšanas rezultāti gan būs tikai 2016.gadā. Lūk, kādas vietas Somija trīs parametros ieņēmusi pēdējos gados:

Gads

Lasītprasme

Matemātika

Dabaszinības

2000

1

5

4

2003

1

2

1

2006

2

2

1

2009

3

6

2

2012

6

12

5

Avots: Programme for International Student Assessment

2012.gadā Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācija (PIAAC – The Program for the International Assessment of Adult Competencies - Pieaugušo kompetences novērtēšanas starptautiskā programma) apsekoja 24 valstu iedzīvotājus vecumā no 16 līdz 65 gadiem. Novērtēšana iekļāva: rēķināt prasmi un spēju rast problēmu risinājumu augsto tehnoloģiju vidē. Somija uzrādīja teicamu rezultātu – ieguva 282 balles, vidējais rādītājs pārējo valstu vidū bija 269 balles. Somija labāk par citiem uzrādīja rezultātus rēķināšanā 30 līdz 39 gadu vecuma grupā. Mazāk labi rezultāti bija jaunākajās grupās un somi tūlīt nolēma 2012.gadā sākt reformas. 2014.gadā tika izstrādāts jauns mācību plāns vispārizglītojošām skolām un pirmsskolas izglītības iestādēm un tas pilnībā tiks ieviests 2016.gada rudenī.

Nost ar priekšmetiem, eksāmeniem un mājas darbiem!

Pārēja paredzēta vienmērīga: katra skola kā minimums reizi gadā, bet Helsinku skolās divas reizes gadā tradicionālo priekšmetu nodarbību vietā tiek organizētas tematiskas starptdisciplināras nodarbības, kuru ilgumu nosaka skolas vadība. Pilnīga atteikšanās no priekšmetu mācīšanas tiks pabeigta 2020.gadā.

Kas ir modulis un kāpēc tas labāks par priekšmetu sistēmu? Lūk, somu skaidrojums: piemēram, moduļa ietvaros, kas veltīts Eiropas Savienībai, skolēniem stāsta par politisko uzbūvi, ģeogrāfiju, ekonomiku, kultūru un citiem aspektiem – tā jaunajiem Eiropiešiem veidojas priekšstats par valsti un pasauli, kurā viņi dzīvo. Piemēram, modulī, kurš veltīts keiteringam (viesmīlībai – galda klāšanas kultūrai), skolēni uzzina par šīs sfēras darbu un, ja viņi izvēlēsies strādāt šajā sfērā, darba devējiem nevajadzēs veltīt laiku un spēkus, lai no nulles apmācītu jauno darbinieku. Šādas pieejas mērķis ir adaptēt absolventus reālam darba tirgum, lai absolventi varētu maksimāli īsā laikā iekļauties nacionālajā ekonomikā. Patreizējā posmā Somijā darbu atrod tikai 66 % absolventu.

Kā gribu, tā arī mācu.

Ārvalstu izglītības speciālistiem īsts šoks bija fakts uzzināt, ka somu skolotāji paši izvēlas mācību grāmatas un palīgmateriālus, kā mācīt un kā veidot stundas saturu un organizāciju. Mācību plāns nenorāda un neuzspiež konkrētus metodiskos materiālus. Vēl vairāk,- vecākajās klasēs skolēni paši sastāda sev mācību plānu, izvēloties no piedāvāto mācību disciplīnu klāsta sev interesējošās un sastāda individuālo nodarbību sarakstu. Vai tiešām bezatbildības triumfs? Piecpadsmitgadīgie – šādi mācoties somi - uzrāda labākus rezultātus nekā astoņpadsmitgadnieki absolventi citā valstīs. Tādi jēdzieni kā „priekšmets” un „slodze” somiem nav prioritāri. Nodarbībās tiek stimulēti skolēnu savstarpējā sadarbība, viņus sadala nelielās grupās, kurās tiek apspriestas problēmas, veidojas komandas darba iemaņas. Atpūtai mācību dienas laikā ir dota viena stunda, bet mājas darbiem laiks nedrīkst būt lielāks par stundu. Var rasties jautājums, ko darīt tiem, kuri vienā stundā nespēj sagatavoties pārbaudījumiem? Atbilde - neko! Zināšanu kontrole nacionālajā līmenī notiek tikai vienu reizi, proti, izlaiduma klasē! Līdz tam skolotāji pēc pašu iniciatīvas gatavo dažāda veida pārbaudes darbus – to mērķis nav sasniegt kādu standartā noteiktu zināšanu līmeni, bet katram pašam izdarīt sev atbilstošos secinājumus. Esošā nacionālā līmeņa kvalitātes kontroles padome ne tik daudz seko skolēnu sekmēm, cik normatīvo aktu ieviešanai, kuri regulē skolas darbību.

Katra konkrētā skolēna sekmību vērtē, stimulē un motivē tie, kuriem ar to no paša sākuma jānodarbojas – vecāki!

Kā somi varēja kļūt tik gudri?

Somi kā „ģēniji” nebija vienmēr. 1970.-1980.gados izglītības sistēma bija stingri centralizēta: no augšas tika novadīts obligātais mācību plāns, valsts ikdienā regulēja visus skolas darbības aspektus, notika sistemātiska izglītības kvalitātes kontrole, ko veica speciālas inspekcijas. 1990. - gados prioritātes mainījās: attiecības starp valsti un skolām tika veidota uz savstarpējas uzticēšanās un autonomijas principiem. Atcēla inspekcijas, skolas pašas bija atbildīgas par skolēnu sekmēm. Likās, ka sākusies anarhija, bet tieši šie pasākumi ļāva sasniegt labus rezultātus PISA testēšanā. Somijas valdība un izglītības vadība saprata, ka, sākoties XXI gadsimtam pasaule mainās. Priekšplānā izvirzījusies globalizācija, ekoloģijas problēmas. Tika pieņemts lēmums mainīt izglītību atbilstoši situācijai – veidot sadarbību (kooperācija, IT), decentralizāciju (tehniskā un sociālā ) un apzināt identitātes izmaiņas, kas notiek  pārmaiņu un globālo informāciju plūsmu ietekmē.

Kā strādā somu skolotāji.

Stāsta, ka kļūt par skolotājiem Somijā izvēlas tikai 10% labāko skolēnu. Bet tā nav taisnība. Universitātēs specialitātē - jaunāko klašu pedagogs - konkurss ir 10 pretendenti uz vienu vietu. Studijas ilgums ir pieci – seši gadi, iekļaujot pedagoģijas, psiholoģijas, metodikas, pētniecības u.c. moduļus. Helsinku augstskolās 2015.gadā tikai 7% absolventi tika ieskaitīti uz plānotajām vietām, bet 1400 netika galā ar iestāju pārbaudījumiem. Kāpēc tiek akcentēta sākumskola? Lai mācītu vecākajās klasēs, vispirms jāiegūst profila augstākā izglītība savā specialitātē un pēc tam jāapgūst papildus gada kurss pedagoģiskajā sagatavotībā.

Somu skolotājus var uzskatīt par vislaimīgākajiem pasaulē. Atbilstoši pētījumam, četri no pieciem pedagogiem ir apmierināti ar savu darbu un tikai 9% plāno mainīt darbu. Skolotāja karjera ilgst apmēram 40 gadus. 95 % skolotāju ir arodbiedrības biedri. Skolotāja slodze ir 21 stundas nedēļā, bet 2 stundas viņi velta savai profesionālajai izaugsmei. Pašvaldība sedz skolotājiem kvalifikācijas paaugstināšanas izdevumi – minimums 3 dienas gadā, bet dažkārt to skaits ir pat 7 dienas. Iespējams, ka tas ir galvenais pamats, uz kura balstās pasaulē efektīvākā izglītība: ja pedagogs lepojas ar savu vietu skolā un klasē, viņš savu darbu veiks uz augstāko atzīmi.

No: The Guardian, The Washington Post, The Independent, Business Insider, oph.fi, jyu.fi, pasisahlberg.com.

 

 

 

Izglītība Somijā

Irmeli Halinena (Irmeli Halinen), emeritētā mācību satura izstrādes vadītāja Somijas Valsts izglītības aģentūrā. novadīs atvērto lekciju “Mīti un patiesība par Somijas izglītību.” Lekcija ar Somijas vēstniecības atbalstu notiks 22. septembrī plkst. 14.00 Latvijas Universitātes Mazajā aulā, un to atklās Somijas vēstnieks Latvijā Olli Kantanens (Olli Kantanen).

Ir daudz stāstu par Somijas izglītību, bet nebūt ne visi no tiem ir patiesi. Somija nav izglītības brīnumzeme, bet gan valsts, kurā politikas veidotāji, pētnieki un praktiķi strādā kopā un uzticas cits citam, lai soli pa solim uzlabotu izglītības sistēmu. Somijā skolotāji ir aktīvi un sabiedrībā ļoti cienīti profesionāļi. Viņi vēlas un arī spēj uzņemties atbildību par savu darbu, nepārtraukti to attīsta un uzlabo. Pagājušā gadsimta 70. gados valsts izglītības sistēmu pilnībā reformēja, un kopš tā laika Somijas izglītība ir attīstījusies diezgan mērķtiecīgi un sistemātiski.

Mums bieži jautā, kāpēc mēs tagad atkārtoti mainām izglītības sistēmu, no jauna pārskatot mācību saturu, ja mums starptautiskā mērogā ir tik labi izglītības rezultāti. Patiesībā mēs savu izglītības sistēmu esam centušies uzlabot visu laiku, tikai agrāk citas valstis nebija tajā tik ieinteresētas. Bērni un jaunieši tagad dzīvo pasaulē, kuru būtiski ietekmē un maina tehnoloģiju un globālās ekonomikas attīstība, klimata pārmaiņas, arvien pieaugošā sabiedrību daudzveidība, terorisma izraisītie draudi u.tml. Pasaulē ir tik daudz informācijas, ka visu to mācīt un apgūt skolā ir pilnīgi neiespējami. Mēs uzskatām, ka tieši tādēļ, ka pasaule mums apkārt tik strauji mainās, uzlabojumi izglītībā nepieciešami daudz vairāk un biežāk nekā pirms gadiem desmit.

Mūs arī satrauc pieaugošās snieguma atšķirības skolēnu starpā un viņu kopējā zināšanu līmeņa samazināšanās. To ļoti skaidri parāda skolēnu vērtējumi. Tāpēc ir jāatrod jauni veidi, kā strādāt ar skolēniem, lai viņi būtu aktīvi iesaistīti mācībās. Bērniem un jauniešiem ir jāmācās sadarboties un jāatklāj pasaule sev apkārt, lai kopā būvētu jaunas zināšanas. Viņiem ir jāmācās domāt, jāmācās mācīties un jāattīsta pašvadības prasmes – patstāvīgi saprast mērķi un rīkoties, lai to sasniegtu. Ir ļoti svarīgi, lai skolas gados bērnu un jauniešu motivācija mācīties tikai palielinātos un skolēni būtu gatavi nopietni mācīties arī studiju laikā. Mācībām jābūt jēgpilnām un lielāko daļu laika arī skolēniem patīkamām, priekpilnām. Tas var radīt spēcīgu pamatu mūžizglītībai.

Mūsu pašu pētījumos atklājas, un to apliecina arī starptautiskā pieredze, ka arvien vairāk uzmanības ir jāpievērš tieši kompetencēm, kas ir nepieciešamas visās zināšanu jomās, visa veida mācībās un visās dzīves nozarēs. Mēs esam definējuši septiņas lietpratības jeb kompetences, kuras dažādi mācību priekšmeti var attīstīt katrs no savas perspektīvas: 1) domāšana un mācīšanās mācīties; 2) kultūras kompetence, mijiedarbība un pašizpausme; 3) rūpes par sevi un ikdienas dzīves pārvaldība; 4) tekstpratība vairāk nekā vienā valodā vai zīmju sistēmā (multiliteracy); 5) digitālā pratība; 6) karjeras izglītība un uzņēmējspēja; 7) līdzdalība un ilgtspējīgas nākotnes veidošana. Tās visas ietver noteiktas zināšanas, prasmes, attieksmes, vērtības un gribasspēku.

Viens no mūsu pašreizējiem izaicinājumiem ir uzlabot skolēnu snieguma vērtēšanas kvalitāti. Saskaņā ar Somijas Pamatizglītības likumu skolēnu snieguma vērtēšanas mērķis ir vadīt un iedrošināt skolēnu mācīšanos un atbalstīt viņu pašnovērtējuma prasmju attīstību. Vērtējumu pārskatos skolēnu snieguma vērtējumus gada beigās izsaka aprakstoši vai ar atzīmēm. Ar atzīmēm skolēnus jāsāk vērtēt tikai 8. un 9. skolas gadā, līdz tam skolēnus var vērtēt vai nu aprakstoši, vai ar atzīmēm. Mūsu mērķis pašlaik ir attīstīt un nostiprināt formatīvās vērtēšanas lomu mācību procesā un sniegt skolēniem konstruktīvu atgriezenisko saiti, vienlaikus rūpējoties par to, lai skolēnu sniegums katrā skolā Somijā tiktu vērtēts taisnīgi un pēc līdzīgiem principiem.

Mums nav valsts līmeņa standartizētu pārbaudījumu. Toties skolotāji plāno paši savus pārbaudījumus, balstoties uz to, ko viņu skolēni ir mācījušies. Vecāki uzticas skolotājiem un tic, ka tieši viņi vislabāk varēs novērtēt viņu bērnu sniegumu. Nacionālajā līmenī mēs apkopojam informāciju par mācību rezultātiem, izmantojot pārbaudījumus pēc izlases principa. Mēs nepublicējam skolu rezultātus un neveidojam skolu reitingus. Tā vietā, tās pašvaldības un skolas, kuru skolēni piedalījās pārbaudījumos, saņem informāciju par saviem rezultātiem un tad viņi var tos salīdzināt ar vidējo rezultātu visiem pārbaudījuma dalībniekiem un pieņemt lēmumu par nepieciešamajiem uzlabojumiem. Dažādos pārbaudījumos iegūto informāciju izmantojam, lai uzlabotu izglītības sistēmu nacionālā līmenī.

Kad pavisam nesen ieviesām kārtējos uzlabojumus Somijas pamatizglītības mācību saturā laikā no 2012. līdz 2017. gadam, mēs iemācījāmies, cik ļoti būtiski ir veidot īstu dialogu starp spēlētājiem dažādos izglītības sistēmas līmeņos un izglītības nozares speciālistiem un profesionāļiem no pilnīgi citām jomām. Ir ļoti būtiski ieklausīties citu cilvēku jautājumos, idejās un sapņos un respektēt arī pretrunīgus viedokļus. Vislabākā izpratne un labākie risinājumi tiek radīti kopā.

Autors: Irmeli Halinena (Irmeli Halinen) 06.09.2017. No „e-klase”

 

 

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma