Piešķirta Latvijas Zinātņu akadēmijas  Lielā medaļa P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centra vadītājam, RSU profesoram, Dr. habil. med. Romanam Lācim par nozīmīgu ieguldījumu sirds ķirurģijas attīstībā Latvijā.

Romans Lācis – RMI docētājs (1974), RSU ķirurģijas katedras profesors (1992), Dr. habil. med.(1988), LZA goda doktors medicīnā (2002) kopš 1970. gada paralēli zinātniskajai un pedagoģiskajai darbībai strādā par kardioķirurgu un kopš 1998. gada ir P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centra vadītājs. Viņa vadītajā Sirds ķirurģijas centrā pēdējos gados operāciju skaits mākslīgajā asinsritē būtiski palielinājies, pārsniedzot 1000 operācijas gadā. Sirdskaišu operāciju rezultāti sasnieguši labāko Eiropas centru rādītājus. Centrā ieviestas modernas medicīnas tehnoloģijas, apgūta jauna operāciju tehnika, uzsākta sadarbība ar Kardioloģijas centru sirds slimnieku kompleksai izmeklēšanai un ārstēšanai, nodibināti labi kontakti ar daudziem pasaules sirds ķirurģijas centriem, īpaši ar Vācijas Sirds ķirurģijas centru Berlīnē.

Romana Lāča vadībā 2002. gada 10. aprīlī P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā tika veikta pirmā sirds transplantācija Latvijā. Tas ir nozīmīgs sasniegums Latvijas medicīnā, un Romana Lāča vārds saistībā ar šo operāciju uz visiem laikiem ir ierakstīts Latvijas medicīnas izcilāko sasniegumu vēsturē. Šobrīd Romana Lāča vadībā veiktas 20 sirds transplantācijas operācijas, viņš publicējis vairāk nekā 200 zinātniskus darbu, veic aktīvu pedagoģisko darbību.

Romāns Lācis ir Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (2004), apbalvots ar LR Ministru kabineta balvu (2002), LZA , AS ”Latvijas gāze un Latvijas izglītības fonda balvu (2002) un LZA Paula Stradiņa balvu (2014).

 

Izglītības pilnveidošanai

Rīgas Valsts tehnikuma un Latvijas Izglītības fonda gadskārtējā konference bija veltīta aktuālai tēmai „Kompetences izglītība – iespējas un risinājumi”. Ar ziņojumiem konference uzstājās dažādu nozaru speciālisti, aptverot visu problēmu loku, kas saistās ar zināšanām, prasmēm un attieksmi.

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas asociētais profesora Gunāra Stroda referāts "Pamatprasmes, karjeras prasmes un uzņēmējdarbības prasmes karjeras izglītībā” bija veltīts karjeras attīstības problemātikai.

SIA „Izdevniecība RaKa” redaktors pedagoģijas doktors  Vilnis Purēns ziņojumā „Dialogs ceļā uz kompetenci: dialoga filozofija un dialoga veicināšanas praktiskās iespējas Latvijas Izglītības sistēmā” akcentēja izglītojamo pašpieredzes lomu un izvirzīja priekšlikumu, ka ieviešama ir pasūtījuma izglītība, kurā saturu nosaka pasūtītājs.

Latvijas Universitātes profesors Andris Kangro konferences dalībniekus iepazīstināja ar Latvijas skolēnu kompetenci starptautisko pētījumu skatījumā un OECD  rekomendācijām, uzsverot, ka Latvijas skolēnu kvalitātes līmenis ir pakāpeniski paaugstinājies un tā pieaugums ir augstāks, salīdzinot ar daudzām citām valstīm.

Andra Zenčaka Rīgas Valsts tehnikums nodaļas vadītāja iepazīstināja ar tehnikuma pieredzi kompetenču novērtēšanā un atzīšanā.

Latvijas Universitātes lektores Ērikas Lankas tēma bija „Skolotāja darbs kā pašvērtējuma un pašidentitātes veicinātājs”, kurā autore apskatīja pedagoga darba vērtējumu  no sabiedrības un personīgā viedokļa un uzsvēra domu, ka skolotājam jāaug līdzi laikam.

Būtisks bija Latvijas Universitātes docentes Lindas Romeles ziņojums "Cilvēkkapitāla veidošanās un izglītības ekonomiskie un neekonomiskie ieguvumi indivīda un sabiedrības līmenī". Autore ar prakstiskiem piemēriem ilustrēja izglītības ekonomisko un neekonomisko ieguvumu, uzsverot sociālo ieguvumu nozīmi.

Rīgas Angļu ģimnāzijas skolotāja, ķīmijas doktore Aiva Gaidule ziņojumā "Jēdzienu un procesu modelēšana kā viena no dabaszinātniskās kompetences pilnveidošanas iespējām" iepazīstināja ar izpratnes veidošana iespējām mācību procesā un gūto pieredzi skolēnu līdzdalībai mācību vielas apgūšanā. Ģimnāzijas skolotāji sadarbībā ar Rīgas Valsts tehnikumu un Latvijas Izglītības fondu šo pieredzi iekļāva starptautiskā projekta, kurā piedalījās 7 valstis, kā arī publicēja ASV izglītības žurnālā.

Konferences dalībnieku diskusiju rezultātā un, pamatojoties uz ziņotāju atziņām, tika pieņemti konferences secinājumi: Latvijā kompetences izglītība jau tiek īstenota un atbalstāma tās paplašināšana; aktuāla ir sadarbības pedagoģija; mācību procesā jāuztur visa veida un formas dialogs; karjeras attīstībai būtiska ir interešu izglītība; Latvijā nav vienlīdzīgas izglītības  iespējas, ka pastāv atšķirības pilsētu un laiku skolās, dažādos skolu tipos un skolēnu sasniegumi atkarībā no ģimenes sociālekonomiskā stāvokļa.

 

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: kvalitatīva, prestiža profesionālā izglītība nevar izveidoties bez darba devēju iesaistes

Savulaik, plānojot profesionālās izglītības reformu, viedi cilvēki kā vienu no profesionālās izglītības uzlabojumu stūrakmeņiem izvēlējās izveidot trīspusēju konsultatīvu un savstarpējas sadarbības mehānismu – nozaru ekspertu padomes.

Valsts izglītības attīstības aģentūra kopā ar četriem sadarbības partneriem – Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Valsts izglītības satura centru un Izglītības kvalitātes valsts dienestu – īsteno apjomīgu Eiropas Sociālā fonda projektu “Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana”, kura mērķis ir profesionālās izglītības kvalitātes un efektivitātes uzlabošana atbilstoši tautsaimniecības nozaru attīstības vajadzībām.

Minētā projekta ietvaros tika izveidotas divpadsmit nozaru ekspertu padomes (NEP). Kopš 2011. gada, NEP ir paveikuši daudz: kopīgi analizēts darba tirgus pieprasījums un profesionālā izglītība, izstrādātas nozaru profesionālo kvalifikāciju struktūras, aktualizēti profesiju standarti, izstrādātas jaunas programmas, iedzīvināta ārpus formālās izglītības iegūto prasmju atzīšanas sistēma, sniegti neskaitāmi atzinumi par profesionālās izglītības iestāžu attīstības stratēģijām, finansējumu mācību vietām, u.c. jautājumiem, deleģēti eksperti, nodrošināts karjeras atbalsts, un šis uzskaitījums var turpināties ilgi.

Tomēr svarīgākais un paliekošākais, manuprāt, ir tas, ka ir izveidota patstāvīga sadarbība starp nozaru darba devējiem, darba ņēmējiem, valsts pārstāvjiem un profesionālās izglītības iestādēm, ka visas puses darbojas kā partneri kopīga mērķa sasniegšanā un ir līdzatbildīgas par profesionālās izglītības kvalitāti.

2015.gada 12. maijā Valsts prezidents izsludināja grozījumus Profesionālās izglītības likumā, kas paredz, ka NEP koordinēšanu pārņem LDDK, kas ir loģisks projekta turpinājums, ieviešot projektā izmēģinātās reformas pieejas profesionālās izglītības sistēmā. LDDK par šo lēmumu nekad nav bijušas šaubas, jo darba devēju iesaiste ir kvalitatīvas profesionālās izglītības priekšnosacījums. Darba devējiem ir nepieciešama tāda profesionālā izglītība, kas nodrošina darbam nepieciešamās zināšanas un prasmes, un tajā pašā laikā kvalitatīva, prestiža profesionālā izglītība nevar izveidoties bez darba devēju iesaistes. Uzņemoties koordinēt NEP, LDDK mērķis ir stiprināt darba devēju ietekmi profesionālajā izglītībā, vienlaikus radot jautājumu apspriešanas un problēmu risinājumu mehānismu nozaru ietvaros, maksimāli iesaistot tos cilvēkus, kas savā ikdienas darbā var šos uzlabojumus veikt, un kas ir nozaru eksperti.

Lai NEP būtu ilgtspējīgi, iesaistītajiem cilvēkiem, sava darba entuziastiem un brīvprātīgajiem ekspertiem, ir jājūt sava vārda spēks un jāredz sava darba rezultāts. Tas ir liels izaicinājums, jo izglītībā rezultāts parasti nāk lēnām, bet darba devēji nav pacietīgi. Šobrīd NEP tiek respektēti un iesaistīti profesionālās izglītības procesos arvien vairāk. Tāpat arī apspriežamajiem jautājumiem ir jābūt aktuāliem nozarēm un priekšlikumiem – sadzirdētiem profesionālās izglītības iestādēs. Tādēļ NEP ir aktīvi jāsadarbojas ar profesionālās izglītības iestādēm visā Latvijā, jāiesaistās profesionālās izglītības iestāžu konventos. NEP ir jānodrošina kvalitatīvs koordinācijas un administratīvais atbalsts. To līdz šim ir paveikusi lieliska LDDK, LBAS un VISC NEP sekretariātu komanda sadarbībā ar IKVD – VIAA profesionālā vadībā.

2016. gada 13.oktobrī no LDDK Mājas lapas.

 

P.S. Šobrīd NEP darbība ir "iekonservēta".

 

 

 

Latvijas Izglītības fonds (LIF)

Latvijas Izglītības fonds (LIF) dibināts 1990.gadā. Dibinātāji: Latvijas Universitāte, Organiskās sintēzes institūts, izdevniecība “Zinātne”, 2.pagarinātā dienas skola, laikraksts “Izglītība”, laikraksts “Kultūras avīze” un 5 fiziskas personas. Latvijas Izglītības fonds 2005.gada reģistrēts kā Nodibinājums. Vienotais reģistra numurs: 50008018801.

LIF mērķi:

  1. sekmēt Latvijas sabiedrības izglītības līmeņa kāpumu, novatorismu, lai nodrošinātu valsti ar radošiem speciālistiem un izglītotu Latvijas iedzīvotājus viņu dzīves uzlabošanai svarīgās jomās;
  2. atbalstīt studējošo un jauno zinātnieku radošo spēju attīstību, izmaksājot stipendijas un konkursa prēmijas, sedzot studiju, prakses vai zinātnisko komandējumu izdevumus;
  3. organizēt apmācības kursus, seminārus, konferences un veikt pētījumus;
  4. izdot mācību literatūru, organizēt izstādes, metodiska rakstura pasākumus.

LIF būtiskākie darbības rādītāji.

Veicināšanas stipendijas (sadarbībā ar organizācijām un uzņēmumiem): no 1993.gada līdz 2016.gadam piešķirtas 3503 studējošiem. Prēmijas par zinātniski pētnieciskiem darbiem un projektiem piešķirtas 1285 studējošiem un zinātniekiem.

Iepriekšējos gados nodibinātas vairākas balvas zinātniekiem.

Sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un AS „Latvijas Gāze”:

  • Gada balva ievērojamiem Latvijas zinātniekiem un radošiem praktiķiem gāzes un siltumtehnikas nozarēs;
  • Gada balva sirds ķirurģijas un kardioloģijas zinātnēs par izcilu darbu kopumu vai mūža veikumu attiecīgajā nozarē.

Sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un VAS „Latvijas Dzelzceļš”:

  • Gada balva ievērojamam zinātniekam vai dzelzceļa praktiķim par izcilu darbu veikumu vai mūža darba devumu Latvijas dzelzceļa transportā.

Sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un SIA “Exigen Services Latvia”:

  • Profesora Eižena Āriņa Balva informātikā.
  • Gada balva par ieguldījumu Sporta zinātnes attīstībā sadarbībā ar LSPA.
  • Gada balva „Jaunais skolotājs” - sadarbībā ar „Latvijas Avīze”.

Organizētas valsts nozīmes konferences: „Ārvalstu investīcijas Latvijas tautsaimniecībā - realitāte un iespējas” (2011.g. - kopā ar Ārlietu ministriju.); „Izglītības kvalitāte - kritēriji, vide” (2012.g. - kopā ar Saeimas komisiju). Profesionālās izglītības attīstības tendences un iespējas”(2014.g), Profesionālās izglītības iespējas un problēmas (2014.g.) u.c.

Sadarbībā ar Rīgas Angļu ģimnāziju izstrādāts un ieviests unikāls metodisks mācību līdzeklis “Izpratnes lapa”  (www.goerudio.com), kas saņēmis IZM 2011. Gada balvu.

Izdotas grāmatas studējošiem, t.sk.: “Finanšu pārvaldība”, “Biznesa vadības tehnoloģijas”, “Projekta menedžments”, “Darba vides risku novērtēšanas metodes”, “Personāla vadība”, „Palīgs personā speciālistiem” u.c.

Sadarbībā ar Latvijas Olimpisko akadēmiju izveidot virtuālā enciklopēdija - www.latvijassports.lv.

 

Mazinās jauniešu skaits

Latvijas augstskolās joprojām dominē sociālo un humanitāro zinātņu programmas, ko apgūst 65,4 % studentu. 2015./2016. akadēmiskajā gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, studentu skaits sociālajās un humanitārajās zinātnēs samazinājies par 4,0 %, savukārt eksaktajās zinātnēs palielinājies par 9,5 %.

2015./2016. akadēmiskajā gadā studijas uzsāka 29,1 tūkstotis studentu, kas ir par 0,2 % mazāk nekā pagājušajā gadā. No visiem pirmkursniekiem 62,7 % studijas uzsāka sociālo un humanitāro zinātņu programmās, bet 26,9 % – eksakto zinātņu programmās

Samazinājies audzēkņu skaits profesionālajā izglītībā. 2015./2016. mācību gadā profesionālās izglītības iestādēs mācās 27,4 tūkstoši audzēkņu, kas ir par 8,3 % mazāk nekā iepriekšējā mācību gadā. Vispopulārākās ir dabaszinātnes un inženierzinātnes – tās apgūst  43,3 % profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu

Profesionālajās izglītības iestādēs šajā mācību gadā uzņemti 10,9 tūkstoši audzēkņu – par 6,9 % mazāk nekā 2014./2015. mācību gadā. Datorzinātņu specialitātēs uzņemti par 18% vairāk audzēkņu un ar lauksaimniecību saistītās specialitātēs – par 11%.

Piecpadsmit gadu periodā (no 2000./2001.gada) studentu skaits samazinājies no 102,3 uz 84,3 tūkstošiem, bet audzēkņu skaits profesionālajā izglītībā samazinājies no 48,6 uz 27,4 tūkstošiem.

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma