LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: kvalitatīva, prestiža profesionālā izglītība nevar izveidoties bez darba devēju iesaistes

Savulaik, plānojot profesionālās izglītības reformu, viedi cilvēki kā vienu no profesionālās izglītības uzlabojumu stūrakmeņiem izvēlējās izveidot trīspusēju konsultatīvu un savstarpējas sadarbības mehānismu – nozaru ekspertu padomes.

Valsts izglītības attīstības aģentūra kopā ar četriem sadarbības partneriem – Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Valsts izglītības satura centru un Izglītības kvalitātes valsts dienestu – īsteno apjomīgu Eiropas Sociālā fonda projektu “Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana”, kura mērķis ir profesionālās izglītības kvalitātes un efektivitātes uzlabošana atbilstoši tautsaimniecības nozaru attīstības vajadzībām.

Minētā projekta ietvaros tika izveidotas divpadsmit nozaru ekspertu padomes (NEP). Kopš 2011. gada, NEP ir paveikuši daudz: kopīgi analizēts darba tirgus pieprasījums un profesionālā izglītība, izstrādātas nozaru profesionālo kvalifikāciju struktūras, aktualizēti profesiju standarti, izstrādātas jaunas programmas, iedzīvināta ārpus formālās izglītības iegūto prasmju atzīšanas sistēma, sniegti neskaitāmi atzinumi par profesionālās izglītības iestāžu attīstības stratēģijām, finansējumu mācību vietām, u.c. jautājumiem, deleģēti eksperti, nodrošināts karjeras atbalsts, un šis uzskaitījums var turpināties ilgi.

Tomēr svarīgākais un paliekošākais, manuprāt, ir tas, ka ir izveidota patstāvīga sadarbība starp nozaru darba devējiem, darba ņēmējiem, valsts pārstāvjiem un profesionālās izglītības iestādēm, ka visas puses darbojas kā partneri kopīga mērķa sasniegšanā un ir līdzatbildīgas par profesionālās izglītības kvalitāti.

2015.gada 12. maijā Valsts prezidents izsludināja grozījumus Profesionālās izglītības likumā, kas paredz, ka NEP koordinēšanu pārņem LDDK, kas ir loģisks projekta turpinājums, ieviešot projektā izmēģinātās reformas pieejas profesionālās izglītības sistēmā. LDDK par šo lēmumu nekad nav bijušas šaubas, jo darba devēju iesaiste ir kvalitatīvas profesionālās izglītības priekšnosacījums. Darba devējiem ir nepieciešama tāda profesionālā izglītība, kas nodrošina darbam nepieciešamās zināšanas un prasmes, un tajā pašā laikā kvalitatīva, prestiža profesionālā izglītība nevar izveidoties bez darba devēju iesaistes. Uzņemoties koordinēt NEP, LDDK mērķis ir stiprināt darba devēju ietekmi profesionālajā izglītībā, vienlaikus radot jautājumu apspriešanas un problēmu risinājumu mehānismu nozaru ietvaros, maksimāli iesaistot tos cilvēkus, kas savā ikdienas darbā var šos uzlabojumus veikt, un kas ir nozaru eksperti.

Lai NEP būtu ilgtspējīgi, iesaistītajiem cilvēkiem, sava darba entuziastiem un brīvprātīgajiem ekspertiem, ir jājūt sava vārda spēks un jāredz sava darba rezultāts. Tas ir liels izaicinājums, jo izglītībā rezultāts parasti nāk lēnām, bet darba devēji nav pacietīgi. Šobrīd NEP tiek respektēti un iesaistīti profesionālās izglītības procesos arvien vairāk. Tāpat arī apspriežamajiem jautājumiem ir jābūt aktuāliem nozarēm un priekšlikumiem – sadzirdētiem profesionālās izglītības iestādēs. Tādēļ NEP ir aktīvi jāsadarbojas ar profesionālās izglītības iestādēm visā Latvijā, jāiesaistās profesionālās izglītības iestāžu konventos. NEP ir jānodrošina kvalitatīvs koordinācijas un administratīvais atbalsts. To līdz šim ir paveikusi lieliska LDDK, LBAS un VISC NEP sekretariātu komanda sadarbībā ar IKVD – VIAA profesionālā vadībā.

2016. gada 13.oktobrī no LDDK Mājas lapas.

 

P.S. Šobrīd NEP darbība ir "iekonservēta".

 

 

 

Latvijas Izglītības fonds (LIF)

Latvijas Izglītības fonds (LIF) dibināts 1990.gadā. Dibinātāji: Latvijas Universitāte, Organiskās sintēzes institūts, izdevniecība “Zinātne”, 2.pagarinātā dienas skola, laikraksts “Izglītība”, laikraksts “Kultūras avīze” un 5 fiziskas personas. Latvijas Izglītības fonds 2005.gada reģistrēts kā Nodibinājums. Vienotais reģistra numurs: 50008018801.

LIF mērķi:

  1. sekmēt Latvijas sabiedrības izglītības līmeņa kāpumu, novatorismu, lai nodrošinātu valsti ar radošiem speciālistiem un izglītotu Latvijas iedzīvotājus viņu dzīves uzlabošanai svarīgās jomās;
  2. atbalstīt studējošo un jauno zinātnieku radošo spēju attīstību, izmaksājot stipendijas un konkursa prēmijas, sedzot studiju, prakses vai zinātnisko komandējumu izdevumus;
  3. organizēt apmācības kursus, seminārus, konferences un veikt pētījumus;
  4. izdot mācību literatūru, organizēt izstādes, metodiska rakstura pasākumus.

LIF būtiskākie darbības rādītāji.

Veicināšanas stipendijas (sadarbībā ar organizācijām un uzņēmumiem): no 1993.gada līdz 2016.gadam piešķirtas 3503 studējošiem. Prēmijas par zinātniski pētnieciskiem darbiem un projektiem piešķirtas 1285 studējošiem un zinātniekiem.

Iepriekšējos gados nodibinātas vairākas balvas zinātniekiem.

Sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un AS „Latvijas Gāze”:

  • Gada balva ievērojamiem Latvijas zinātniekiem un radošiem praktiķiem gāzes un siltumtehnikas nozarēs;
  • Gada balva sirds ķirurģijas un kardioloģijas zinātnēs par izcilu darbu kopumu vai mūža veikumu attiecīgajā nozarē.

Sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un VAS „Latvijas Dzelzceļš”:

  • Gada balva ievērojamam zinātniekam vai dzelzceļa praktiķim par izcilu darbu veikumu vai mūža darba devumu Latvijas dzelzceļa transportā.

Sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un SIA “Exigen Services Latvia”:

  • Profesora Eižena Āriņa Balva informātikā.
  • Gada balva par ieguldījumu Sporta zinātnes attīstībā sadarbībā ar LSPA.
  • Gada balva „Jaunais skolotājs” - sadarbībā ar „Latvijas Avīze”.

Organizētas valsts nozīmes konferences: „Ārvalstu investīcijas Latvijas tautsaimniecībā - realitāte un iespējas” (2011.g. - kopā ar Ārlietu ministriju.); „Izglītības kvalitāte - kritēriji, vide” (2012.g. - kopā ar Saeimas komisiju). Profesionālās izglītības attīstības tendences un iespējas”(2014.g), Profesionālās izglītības iespējas un problēmas (2014.g.) u.c.

Sadarbībā ar Rīgas Angļu ģimnāziju izstrādāts un ieviests unikāls metodisks mācību līdzeklis “Izpratnes lapa”  (www.goerudio.com), kas saņēmis IZM 2011. Gada balvu.

Izdotas grāmatas studējošiem, t.sk.: “Finanšu pārvaldība”, “Biznesa vadības tehnoloģijas”, “Projekta menedžments”, “Darba vides risku novērtēšanas metodes”, “Personāla vadība”, „Palīgs personā speciālistiem” u.c.

Sadarbībā ar Latvijas Olimpisko akadēmiju izveidot virtuālā enciklopēdija - www.latvijassports.lv.

 

Latvijas sports

Jau kādu laiku ir iespējas iepazīties ar Virtuālo sporta encikopēdiju. Virtuālā enciklopēdija ir  par Latvijas sportistiem, viņu ikdienu, par sporta vēsturi un notikumiem.

Latvijas sportistu panākumi gūti dažādos laikos un dažādos pasākumos. Kā tas dažkārt notiek, par viņiem aizmirst, viņu gūtās uzvaras paliek tālā pagātnē. Sports ir sacensības, tie ir treneri, tiesneši, organizatori bez kuriem nav iedomājams sports. Virtuālās enciklopēdijas mērķis ir palīdzēt atcerēties sportistus, viņu sniegumos, kā ieinteresēt jauniešus pievērsties aktīvām sporta nodarbībām, būt Latvijas sportistu panākumu turpinātājiem.  Enciklopēdijā ir materiāli par Latvijas sporta vēsturi no pirmsākumiem līdz pēdējām olimpiskajām spēlēm RIO. Visi sportisti un sporta organizatori grupēt alfabēta secībā, norādot dzimšanas datus, izglītību, sportiskos sasniegumu un dzīvi pēc aktīvā sporta.

Īpaša sadaļa veltīta šķēpmešanai, kur Latvijas sportistiem ir vislielākie sasniegumi. Sadaļā ir izziņas materiāls par šķēpmešanas vēsturi, labākajiem sasniegumiem un publicēti 2016.gada labākie rezultāti.

Enciklopēdiju izstrādājuši  - Latvijas Izglītības fonds un Latvijas Olimpiskā akadēmija.  Redakcijas kolēģija: Agra Brūne – Latvijas Sporta muzejs Ilgvars Forands, Dr.paed. - Latvijas izglītības fonds Antra Gulbe, Dr.paed. - Latvijas Olimpiskā akadēmija. Informācija: www.izglitibasfonds.lv; www.loa.lv. Redakcija cer, ka interesenti atradīs sev vajadzīgo informāciju, kā arī papildinās enciklopēdiju ar jauniem materiāliem.

Virtuālās enciklopēdijas izstrādi un uzturēšanu finansē Latvijas Izglītības fonds.

Zinātnes laureāts

Latvijas Izglītības fonds un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, atbilstoši sadarbības līgumam par „“Sporta zinātnes konkursa” laureāta organizēšanu, nosaka aktīvāko zinātnieku, par pamatu ņemot publikācijas, to skaitā ārvalsts izdevumos, dalību konferencēs, monogrāfiju skaitu, līdzdalību pētnieciskos projektus, metodisko darbu.  Par pirmo laureāti 2009.gadā tika godināta profesore Agita Ābele. Laureāta godu 2011. gadā ieguva akadēmijas profesors Uldis Grāvītis. Atzīmējot akadēmijas 95 gadu jubileju ekspertu komisija izvērtēja iespējamos laureātu kandidātus un nolēma atzīt par konkursa uzvarētāju Inesi Pontagu - akadēmijas Anatomijas katedras vadītāju, profesori. Inese Pontaga absolvējusi Latvijas Medicīnas akadēmiju, strādājusi par ārsti slimnīcā, vēlāk Latvijas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūtā. Studējusi aspirantūrā, 1997.gadā ieguvusi medicīnas doktora grādu un sākusi strādāt Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, bet no 2004.gada ir katedras vadītāja.

Inese Pontaga jubilejas svinības saņēma Atzinības rakstu un stipendiju.

Trūkstot kvalitatīvu skolotāju

Robi Latvijas skolēnu zināšanās eksaktajos mācību priekšmetos neveidojas vien intereses trūkuma dēļ. Lielā mērā tam par pamatu esot kvalitatīvu skolotāju trūkums, šādu viedokli Latvijas Radio pauda Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Leonīds Ribickis.

Rektors atzina, ka savulaik  tikušas pieļautas kļūdas *, ļaujot pašiem skolēniem agri atteikties no atsevišķiem eksaktajiem un dabas zinātņu mācību priekšmetiem, taču pašlaik tās jau ir novērstas, esot jūtama arī augoša skolēnu interese, taču bēdīgi esot ar skolotājiem.

Šādos apstākļos RTU ir vairākas programmas - elektronika un telekomunikācijas, enerģētika, ķīmija un vēl dažas, kurās vēl ir neaizpildītas budžeta vietas. Par šīm studiju programmām interese ir mazāka, jo studijas esot grūtas un bieži reflektantiem trūkst priekšzināšanu fizikā un matemātikā, informē ziņu aģentūra LETA.

Vidēji RTU konkurss esot pieci uz vienu vietu. Populārākās programmas ir ekonomika, kur gan ir maz budžeta vietu, un informācijas tehnoloģijas. Kopumā ap 2500 pirmā kursa budžeta vietas RTU faktiski esot aizpildītas.

L.Ribickis vēlētos Latvijā obligātu augstāko izglītību,  jo tikai caur izglītību valsts var kāpināt konkurētspēju pasaules mērogā.

 

* Piezīme - šis kļūdas 1991.gadā pieļāva Izglītības ministrs A.Piebags.

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma