Latvijas sports

Jau kādu laiku ir iespējas iepazīties ar Virtuālo sporta encikopēdiju. Virtuālā enciklopēdija ir  par Latvijas sportistiem, viņu ikdienu, par sporta vēsturi un notikumiem.

Latvijas sportistu panākumi gūti dažādos laikos un dažādos pasākumos. Kā tas dažkārt notiek, par viņiem aizmirst, viņu gūtās uzvaras paliek tālā pagātnē. Sports ir sacensības, tie ir treneri, tiesneši, organizatori bez kuriem nav iedomājams sports. Virtuālās enciklopēdijas mērķis ir palīdzēt atcerēties sportistus, viņu sniegumos, kā ieinteresēt jauniešus pievērsties aktīvām sporta nodarbībām, būt Latvijas sportistu panākumu turpinātājiem.  Enciklopēdijā ir materiāli par Latvijas sporta vēsturi no pirmsākumiem līdz pēdējām olimpiskajām spēlēm RIO. Visi sportisti un sporta organizatori grupēt alfabēta secībā, norādot dzimšanas datus, izglītību, sportiskos sasniegumu un dzīvi pēc aktīvā sporta.

Īpaša sadaļa veltīta šķēpmešanai, kur Latvijas sportistiem ir vislielākie sasniegumi. Sadaļā ir izziņas materiāls par šķēpmešanas vēsturi, labākajiem sasniegumiem un publicēti 2016.gada labākie rezultāti.

Enciklopēdiju izstrādājuši  - Latvijas Izglītības fonds un Latvijas Olimpiskā akadēmija.  Redakcijas kolēģija: Agra Brūne – Latvijas Sporta muzejs Ilgvars Forands, Dr.paed. - Latvijas izglītības fonds Antra Gulbe, Dr.paed. - Latvijas Olimpiskā akadēmija. Informācija: www.izglitibasfonds.lv; www.loa.lv. Redakcija cer, ka interesenti atradīs sev vajadzīgo informāciju, kā arī papildinās enciklopēdiju ar jauniem materiāliem.

Virtuālās enciklopēdijas izstrādi un uzturēšanu finansē Latvijas Izglītības fonds.

Zinātnes laureāts

Latvijas Izglītības fonds un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, atbilstoši sadarbības līgumam par „“Sporta zinātnes konkursa” laureāta organizēšanu, nosaka aktīvāko zinātnieku, par pamatu ņemot publikācijas, to skaitā ārvalsts izdevumos, dalību konferencēs, monogrāfiju skaitu, līdzdalību pētnieciskos projektus, metodisko darbu.  Par pirmo laureāti 2009.gadā tika godināta profesore Agita Ābele. Laureāta godu 2011. gadā ieguva akadēmijas profesors Uldis Grāvītis. Atzīmējot akadēmijas 95 gadu jubileju ekspertu komisija izvērtēja iespējamos laureātu kandidātus un nolēma atzīt par konkursa uzvarētāju Inesi Pontagu - akadēmijas Anatomijas katedras vadītāju, profesori. Inese Pontaga absolvējusi Latvijas Medicīnas akadēmiju, strādājusi par ārsti slimnīcā, vēlāk Latvijas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūtā. Studējusi aspirantūrā, 1997.gadā ieguvusi medicīnas doktora grādu un sākusi strādāt Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, bet no 2004.gada ir katedras vadītāja.

Inese Pontaga jubilejas svinības saņēma Atzinības rakstu un stipendiju.

Trūkstot kvalitatīvu skolotāju

Robi Latvijas skolēnu zināšanās eksaktajos mācību priekšmetos neveidojas vien intereses trūkuma dēļ. Lielā mērā tam par pamatu esot kvalitatīvu skolotāju trūkums, šādu viedokli Latvijas Radio pauda Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Leonīds Ribickis.

Rektors atzina, ka savulaik  tikušas pieļautas kļūdas *, ļaujot pašiem skolēniem agri atteikties no atsevišķiem eksaktajiem un dabas zinātņu mācību priekšmetiem, taču pašlaik tās jau ir novērstas, esot jūtama arī augoša skolēnu interese, taču bēdīgi esot ar skolotājiem.

Šādos apstākļos RTU ir vairākas programmas - elektronika un telekomunikācijas, enerģētika, ķīmija un vēl dažas, kurās vēl ir neaizpildītas budžeta vietas. Par šīm studiju programmām interese ir mazāka, jo studijas esot grūtas un bieži reflektantiem trūkst priekšzināšanu fizikā un matemātikā, informē ziņu aģentūra LETA.

Vidēji RTU konkurss esot pieci uz vienu vietu. Populārākās programmas ir ekonomika, kur gan ir maz budžeta vietu, un informācijas tehnoloģijas. Kopumā ap 2500 pirmā kursa budžeta vietas RTU faktiski esot aizpildītas.

L.Ribickis vēlētos Latvijā obligātu augstāko izglītību,  jo tikai caur izglītību valsts var kāpināt konkurētspēju pasaules mērogā.

 

* Piezīme - šis kļūdas 1991.gadā pieļāva Izglītības ministrs A.Piebags.

Skolu reitings

Ata Kronvalda fonds labākos skolu kolektīvus nosaka pēc to skolēnu sasniegumiem attiecīgā mācību gada mācību priekšmetu Valsts un atklātajās olimpiādēs, skolēnu Valsts zinātniski pētniecisko darbu konferencē un valsts mēroga konkursos. Skolas vērtē lielo skolu grupās, kur vidusskolēnu skaits ir vismaz 100 skolēni, un mazo skolu grupās. No visām 243 Latvijas mazajām skolām reitingā ir iekļautas 175 skolas, bet no 130 lielajām skolām - 93 skolas.

Šogad lielo skolu grupā par labākajām atzītas Rīgas Valsts 1.ģimnāzija, Daugavpils Krievu vidusskola-licejs, Āgenskalna Valsts ģimnāzija, Siguldas Valsts ģimnāzija un Rīgas Klasiskā valsts ģimnāzija, informēja Ata Kronvalda fondā.

Lielo skolu reitinga augšgalā turpina būt Rīgas Valsts 1.ģimnāzija un Daugavpils Krievu vidusskola-licejs. Rīgas Klasiskā ģimnāzija šogad apsteigusi Cēsu Valsts ģimnāziju un ierindojusies starp Top 5 lielajām skolām. Atzinīgi novērtēts Āgenskalna Valsts ģimnāzijas ieguldītais darbs zinātniski pētniecisko darbu izstrādē.

Mazo skolu grupā reitinga augšgalā ir Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskola,  Daugavpils Saskaņas pamatskola, Rēzeknes 5.vidusskola, Rīgas 86.vidusskola un Talsu Kristīgā vidusskola.

Pilns skolu reitings skatāms portālā «www.skolureitings.lv». Tur arī atrodams olimpiāžu un konkursu saraksts, kas tika ņemts vērā, rēķinot reitingu. Starptautisko olimpiāžu rezultāti nav ņemti vērā šajā reitingā. To atspoguļošanai Ata Kronvalda fonds izveidojis Zvaigžņu reitingu, kas tiks publicēts drīzumā.

Katrā skolu grupā pirmās vietas ieguvēja saņems ceļojošo balvu «Lielā pūce», bet otrā vieta - «Mazo pūci». Vēl trīs skolas katrā skolu grupā saņems diplomus. «Lielās pūces» mērķis ir sekmēt skolu aktivitāti skolēnu talantu attīstīšanā un dot vecākiem objektīvu informāciju par skolu pieredzi un/vai iespējām talantīgo skolēnu spēju izkopšanā.

No TVNET

Pārmaiņas izglītībā

Vai biznesa skolas ir pārmaiņu un inovāciju stimulatori ?

Atbildi šim jautājumam savā ziņojumā devis Timoti Meskons – pārvaldības izglītības asociācijas AACSB International (Association to Advance Collegiate Schools of Business) vecākais viceprezidents.

Esošā ekonomikas situācija izvirza biznesa izglītībai vairākus jautājumus. Pēdējās desmitgadēs konstatēts, ka vairākas nozares noveco un arī izzūd. To daļēji var attiecināt uz laikrakstu nozari, grāmatu izdevniecību, tūrisma aģentūrām utt. Kompānijas, kuras nespēj veikt pārmaiņas, piedzīvo bankrotu. Šāda situācija izvirza nopietnu izaicinājumu visām pasaules biznesa skolām. Tām jāiemācās izglītot līderus, kas spētu orientēties jaunajā realitātē. Krīzes nav īslaicīgas, tās atkārtojas un tikai spēcīgi līderi var veikt atbilstošas pārmaiņas. Vispareizākā stratēģija ir elastība.

T.Meskons nosaucis šādas galvenās tendences:

1. Biznesa skolas iziet no nacionālā ietvara un sāk darboties globālā mērogā, proti, veido partnerību, alianses un kopīgas programmas. Interesantu iniciatīvu piedāvājusi Jēlas universitāte – uz 25 vadošo pasaules biznesa skolu bāzes izveidojot partnerības tīklu, lai apmainītos ar resursiem un apzinātu visu pasaules biznesa skolu pieredzi - no Latīņamerikas valstīm līdz Singapūrai.

2. Biznesa skolas saskaras ar nopietnu konkurenci – vairākas kompānijas veido korporatīvas universitātes ar savām spēcīgām programmām. Citas, savukārt sadarbojas ar universitāšu absolventiem, nodrošinot viņiem stažēšanos. Piemēram, kompānijā GE (Genaral elektric) katru gadu stažējas ap 3200 praktikantu un 70-80 % no viņiem iegūst pastāvīgu darbu kompānijās.

3. Parādās jauni kursi. Piemēram, Imperial College London kopā ar Data Science Institute izveidoja kursu „Kognitīvais mārketings”. Līdzīgi rīkojas Rotterdam School of Management (Erasmus University) un citas.

4. Ieviešas jauni mācību principi. Tiek pētīta ne tikai kompānijas panākumu vēsture, bet galvenokārt kļūdas. Auditoriju nodarbības apvieno ar tālmācību. Mainās obligāto un izvēles kursu proporcija. Ievieš kursu „taupīga ražošana”. Biznesa kursi tiek papildināti ar akadēmiskajiem. Tiek veicināta doktora grādu iegūšana augstākā līmeņa vadītājiem.

5. Biznesa skola sāk ciešāk sadarboties ar konsultāciju kompānijām, jo nozaru transformācija tiek saistīta ar izglītības nepārtrauktu transformāciju.

6. Nopietns izaicinājums biznesa skolām ir milzīgais informācijas datu masīvs, kas atrodams internetā. Tā saucamos MOOC (Massive Open Onlaine Course) - bezmaksas vai nosacīti bezmaksas - arvien vairāk izmanto daudzi studējošie.

7. Notiek zināšanu personalizācija, jo ir studenti, kuri nevar maksāt lielo mācību maksu, vienlaikus internetā viņi iegūst materiālus, kas ir pietiekoši, lai risinātu savus darba jautājumus. Šādi studenti nebūs ieinteresēti studēt biznesa skolā, bet viņi vēlas uzzināt to, kas ir aktuāls tieši viņu profesionālai attīstībai.

8. Veidojas situācija - izglītība jebkurā vietā, jebkurā laikā! Biznesa skolām būs nepieciešams adaptēt savas programmas, lai tās būtu mobilas. Pamatojoties uz Business Insider informāciju, 2016.gadā tiks pārdotas 450 miljoni planšetes. Skillsoft ziņo, ka 83% amerikāņu jau tagad izmanto viedtālruņus. Šie cilvēki vēlas iegūt zināšana tajā vietā, kurā viņi atrodas, ceļā uz darbu noklausīties audio ierakstu, vai atvaļinājuma laikā apgūt tālmācība kursu.

9. Pieaug ētikas loma. Pēdējos gados varēja novērot daudzus korporatīvos skandālus, kuru pamatā bija ētikas jautājumi. Piemēram, baumo, ka 2008.gada krīzi it kā izprovocējuši lielo kompāniju vadītāji. Biznesa skolas sev uzdod jautājumu - kas viņiem to iemācīja? Vairākas biznesa skolas savās programmās iekļāvušas biznesa ētikas, kā arī korporatīvās atbildības disciplīnas.

10. Pieaug jaunattīstības tirgi. Žurnāla Forbes 2011.gada pētījums liecina, ka daudzas biznesa izglītības novācijas radušās Indijā. Harvard Business School izveidojusi jaunu programmu, par pamatu ņemot Indijas kompāniju situāciju analīzi. Šādus kursus no attīstības valstu pieredzes plāno izveidot arī daudzas citas amerikāņu biznesa skolas.

11. Pamatojoties uz ekspertu novērtējumu 2020.gadā 40% amerikāņu strādās uz īslaicīga līguma pamata. Šādu formu izvēlas labākie speciālisti. Tas nozīmē, ka biznesa skolām jāizglīto studenti, kas spējīgi darboties augstas motivācijas, radošas domāšanas, mērķtiecības, kompetences un intuīcijas vidē.

12. Panākumus gūs tās skolas, kas piedāvās iespēju iegūt zinātniskos grādus un kursus bez tieša kontakta, spēs sadarboties ar citiem tautsaimniecības sektoriem.

 

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma