Jau otro gadu pēc kārtas uzņēmumā "Lielvārds" tapis pētījums “Skolotāju balss”. Aptaujas dati liecina, ka 2022. gadā ievērojami palielinājies to pedagogu skaits, kuri nejūtas labi savā profesijā un plāno to pamest. Ja 2021. gadā sevi skolotāja profesijā arī pēc pieciem gadiem redzēja vairāk nekā puse aptaujāto (56%), tad šobrīd tie ir vairs tikai 40% skolotāju. Pētījumā skolotāji akcentē virkni jaunu problēmjautājumu, kas norāda, ka viena atsevišķa faktora — piemēram, atalgojuma — piekoriģēšana neradīs būtiskas izmaiņas, Skolotāji vēlas būt finansiāli līdzvērtīgi lielai daļai augsti kvalificētu privātā sektorā strādājošo darbinieku, un trešdaļa (29%) respondentu norāda, ka atalgojumam ir jābūt no 1600 līdz 1800 eiro. Pedagogu ieskatā mēnešalgai pēc nodokļu nomaksas jābūt no 1400 līdz 1800 eiro. Skolotāji bieži vien par saviem līdzekļiem iegādājušies dažādas lietas skolai, piemēram, kancelejas piederumus, pārbaudes darbus, ģeogrāfiskās kartes, uzskates materiālus, kā arī drukājuši darbu materiālus.

Trešdaļa jeb 33% pedagogu esošo darba slodzi vērtē kā daudz par lielu. Vēl 37% aptaujāto pedagogu šī brīža slodze liekas nedaudz par lielu, bet 27% pedagogu ieskatā viņu slodze ir atbilstoša spējām darbu paveikt kvalitatīvi. Lai sagatavotos mācību stundām, 39% pedagogi atvēl sešas līdz desmit stundas nedēļā. 22% respondentu norādījuši, ka sagatavošanās darbiem tiek atvēlēts līdz piecām stundām. Vienlaikus 20% pedagogu tam atvēl no 11 līdz 15 stundām nedēļā. 16 līdz 20 stundas atvēl katrs desmitais jeb 10% skolotāju, bet vairāk nekā 20 stundas nedēļā - 8%. Skolotāji aptaujā pauduši, ka lielākā problēma šobrīd ir mācību materiālu trūkums - ja materiāli būtu piedāvāti, pedagogiem pietiktu laika izdomāt, kā stundās dažādot mācību metodes. Mācību līdzekļu trūkums 41% skolotāju arī bijis galvenais aspekts, kas ir mazinājis motivāciju strādāt izglītības nozarē. 39% norādījuši, ka tos nemotivē piedāvātais atalgojums, bet 33% - lielā slodze.

28% skolotāju atzinuši, ka tiem nepietiek laika jaunā satura izpētei un pieejas ieviešanai, kā arī viņus uztrauc profesijas zemais prestižs. Savukārt 26% skolotājus neapmierina biežās pārmaiņas izglītības sistēmā. Puse aptaujāto jeb 52% norādīja, ka pilnas slodzes darbā, kas pēc Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktā būs 36 stundas, kontaktstundu skaitam jābūt no 16 līdz 20 stundām, kas attiecīgi nozīmētu, ka vēl 16 līdz 20 stundas atvēlētas citiem darbiem. Viena piektdaļa jeb 21% skolotāju norādīja, ka kontaktstundām vajadzētu būt 11 līdz 15 stundām, bet vēl 20% - no 21 līdz 25 stundām. 4% pedagogu ieskatā kontaktstundu skaitam būtu jābūt līdz 10 stundām, bet 3% - virs 25 kontaktstundām.

No 28. aprīļa līdz 2. maijam norisinājās Baltijas informātikas olimpiāde, kas notika Dānijas Tehniskajā Universitātē Kopenhāgenā. Olimpiādē piedalījās skolēni no 11 valstīm: Latvijas, Vācijas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Islandes, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Zviedrijas un Ukrainas.    Katru valsti olimpiādē pārstāvēja seši dalībnieki. Visi Latvijas dalībnieki izcīnīja apbalvojumus: Ansis Gustavs Andersons - Druvas vidusskolas skolēns un Matīss Kristiņš - Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēns, izcīnīja zelta medaļas. Savukārt  RTU Inženierzinātņu vidusskolas skolēns Adriāns Piliksers saņēma sudraba medaļu, bet Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēns Valters Kalniņš ieguva bronzas medaļu. Atzinības ieguva Andrejs Petrovs - Rīgas 34. vidusskolas skolēns un Edvards Freimanis - Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēns. Četri labākie Latvijas skolēni augustā Latviju pārstāvēs Starptautiskajā informātikas olimpiādē, kas notiks Ungārijā.

Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas vadītāja, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktora Rūdolfa Kalvāna ieskatā, streikā sasniegts pozitīvs rezultāts.

Lai nodrošinātu atalgojuma palielināšanu arī tiem pedagogiem, kuru algas likme šobrīd ir lielāka par minimālo, IZM aplēsusi, ka nepieciešams palielināt par 3,38% viena izglītojamā izmaksas. Grozījumi noteikumos paredz, ka 1.-6.klases skolēnu vidējās izmaksas tiks palielinātas no 105,09 eiro uz 108,64 eiro, 7.-9.klases skolēnu vidējās izmaksas - no 135,41 eiro uz 139,99 eiro, savukārt 10.-12.klases skolēniem - no 145,51 eiro uz 150,43 eiro.

Pedagogu atalgojuma palielināšanas grafiks paredz, ka no šī gada 1.septembra vispārējās izglītības pedagogiem mēneša darba algas likme būs 1224 eiro, kas ir par 13,3% vairāk nekā 2022.gada 1.septembrī.

Pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu zemākā darba algas likme no 1.septembra plānota 1240 eiro jeb par 15,8% vairāk nekā pagājušajā mācību gadā. Pedagogu algas palielināšanas grafiks paredz nevienlīdzības mazināšanu starp pirmsskolas un vispārējās izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, kas radusies atšķirīgo slodžu dēļ - pirmsskolas izglītības pedagogu slodze ir 40 darba stundas nedēļā, savukārt pārējiem pedagogiem no 1.septembra noteiktā darba slodze ir 36 darba stundas nedēļā.

Profesionālās vidējās izglītības iestāžu pedagogiem saglabājas noteiktā darba slodze 30 stundas nedēļā jeb 1320 darba stundas gadā, zemākai mēneša darba algas likmei sastādot 1020 eiro.

Pedagogu atalgojuma palielināšanas grafikā paredzēts, ka no 1.septembra profesoriem zemākā mēneša darba alga būs 1982 eiro, asociētiem profesoriem - 1587 eiro, docentiem - 1270 eiro, lektoriem - 1017 eiro, asistentiem - 810 eiro, savukārt pārējiem