Reitingi

Izdevums „World Reputation Ranking” publicējis 2016.gada 100 pazīstamāko un visvairāk ievēroto pasaules universitāšu sarakstu. Pirmajā vietā ar 100 ballēm ierindota Harvard University, atstājot otrajā vietā Massachusetts Institute of Technology – 84,1 balle, trešajā vietā Stanford University – 78,8. balles. Tālāk seko University of Cambridge (72,2), University of Oxford (67,6), Universty of California, Berkeley (62,7), Princeton University (38,1), Yale University (36,4), Columbia University (27,0), California Institute of Technology (26,7). Šo pasaules reitingu sastādījis žurnāls "Times Higher Education" (THE). Galvenie kritēriji, pēc kuriem tas izveidots ir mācīšanas un pētniecības līmeņa kvalitāte pasaules akadēmiskās aprindas skatījumā. Reitings 2016 tika balstīts uz viedokli, ko deva vairāk nekā 10 tūkstoši zinātnieki no 133 valstīm.

Augsta vieta dota Krievijas augstskolām. Maskavas valsts universitāte ierindota 30.vietā (11,6 balles). Universitātē studē 30 822 studenti, uz 7,7 studentiem ir viens mācībspēks. SanktPeterburgas valsts universitāte ierindota grupā no 81.-90. vietai (5,2 balles), augstskolā ir 20816 studējošo. Kā trešā labākā ir minēta Krievijas Mašīnbūves tehnoloģijas institūts (no 91.-100.vietai).

Savukārt, iknedēļas žurnāls Times Higher Education, publicējis Eiropas universitāšu 2015./2016. gada ritingu par 200 augstskolām. Pirmajā vietā ierindota University of Oxford, otrajā University of Cambridge, trešajā – Imperial College London. Ranga 50 labāko vidū visvairāk ir Lielbritānijas, tad seko Nīderlandes, Vācijas un Šveices augstskolas. Labākā Zviedrijas augstskola - Karolinska Institutet - ieņem 9. vietu, labākā Somijas augstskola –University of Helsinki – 30.vietu, Dānijas - Universitiy of Copenhagen - 33. vietu. Šajā sarakstā, grupā no181.–190. vietai, iekļauta University of Tartu (Tartu Universitāte).

 

„Smadzeņu aizplūde” no Krievijas.

No Krievijas katru gadu aizbrauc daudzi labākie speciālisti un, liekas, ka šāda tendence saglabāsies arī turpmāk.

Krievijā veikti divi pētījumi. Pirmajā, ko veica kompānija „Antal Russia”, 58% iedzīvotāju uzrādīja, ka ir gatavi pārbraukt uz citu valsti. No aptaujātiem 52 %  vēlētos doties uz Rietumeiropu, ievērojami mazāk uz ASV vai  Kanādu. Doties prom no Krievijas, vispirms, vēlās programmētāji, mārketinga speciālisti, restorānu biznesa pārstāvji, loģistikas darbinieki. Kompānijas „Stack Overflow” pētījums liecina, ka Krievijas programmētājiem ir viszemākais atalgojums pasaulē.

Šajā sakarā parādās jaunas tendences. Kompānijas „Macroscope Consulting” mārketinga direktors Garets Džonsons uzskata, ka programmētājiem no Krievijas nav jāaizbrauc, jo viņi var strādāt attālināti un saņemt no Amerikas kompānijām atalgojumu. Tādejādi veidotos virtuālā, bet ne fiziskās emigrācija. Savukārt ārvalstu kompānijām nebūtu jādomā par uzturēšanas atļaujām vai vīzām. Prognozes liecina, ka tuvākā laikā līdzīgi varētu darbosies arī ārsti, jo, piemēram, attīstās teleķirurģija, kā arī tehnoloģijas ienāk citās medicīnas specialitātēs.

 

Vai Somijas paziņojums par izglītības reformu ir nopietns?

Kādus rezultātus var gaidīt no valsts, kurā nacionālais mācību plāns satur tikai orientierus, bet katra skola plānu konkretizē un papildina, vadoties no sava ieskata. Vai šāda plānošana devusi augļus? Atbilde – jā, jo somi jau vairākus gadus ir pasaules reitingu līderi.

Starptautiskā skolēnu izglītības sasniegumu novērtēšana programma - Program for International Student Assessment (PISA) - reizi trijos gados novērtē skolēnu lasītprasmi, viņu matemātikas un dabaszinību zināšanu līmeni. Somija ir reitinga galvgalī jau no sākuma – 2000.gada, bet pēdējos gados viņu augstākās pozīcijas sāk ieņemt  ne tikai ambiciozie aziāti (Honkonga, Singapūra, Japāna) bet arī somu Eiropas kaimiņi (Nīderlande, Lihtenšteina un arī Igaunija). 2015.gada testēšanas rezultāti gan būs tikai 2016.gadā. Lūk, kādas vietas Somija trīs parametros ieņēmusi pēdējos gados:

Gads

Lasītprasme

Matemātika

Dabaszinības

2000

1

5

4

2003

1

2

1

2006

2

2

1

2009

3

6

2

2012

6

12

5

Avots: Programme for International Student Assessment

2012.gadā Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācija (PIAAC – The Program for the International Assessment of Adult Competencies - Pieaugušo kompetences novērtēšanas starptautiskā programma) apsekoja 24 valstu iedzīvotājus vecumā no 16 līdz 65 gadiem. Novērtēšana iekļāva: rēķināt prasmi un spēju rast problēmu risinājumu augsto tehnoloģiju vidē. Somija uzrādīja teicamu rezultātu – ieguva 282 balles, vidējais rādītājs pārējo valstu vidū bija 269 balles. Somija labāk par citiem uzrādīja rezultātus rēķināšanā 30 līdz 39 gadu vecuma grupā. Mazāk labi rezultāti bija jaunākajās grupās un somi tūlīt nolēma 2012.gadā sākt reformas. 2014.gadā tika izstrādāts jauns mācību plāns vispārizglītojošām skolām un pirmsskolas izglītības iestādēm un tas pilnībā tiks ieviests 2016.gada rudenī.

Nost ar priekšmetiem, eksāmeniem un mājas darbiem!

Pārēja paredzēta vienmērīga: katra skola kā minimums reizi gadā, bet Helsinku skolās divas reizes gadā tradicionālo priekšmetu nodarbību vietā tiek organizētas tematiskas starptdisciplināras nodarbības, kuru ilgumu nosaka skolas vadība. Pilnīga atteikšanās no priekšmetu mācīšanas tiks pabeigta 2020.gadā.

Kas ir modulis un kāpēc tas labāks par priekšmetu sistēmu? Lūk, somu skaidrojums: piemēram, moduļa ietvaros, kas veltīts Eiropas Savienībai, skolēniem stāsta par politisko uzbūvi, ģeogrāfiju, ekonomiku, kultūru un citiem aspektiem – tā jaunajiem Eiropiešiem veidojas priekšstats par valsti un pasauli, kurā viņi dzīvo. Piemēram, modulī, kurš veltīts keiteringam (viesmīlībai – galda klāšanas kultūrai), skolēni uzzina par šīs sfēras darbu un, ja viņi izvēlēsies strādāt šajā sfērā, darba devējiem nevajadzēs veltīt laiku un spēkus, lai no nulles apmācītu jauno darbinieku. Šādas pieejas mērķis ir adaptēt absolventus reālam darba tirgum, lai absolventi varētu maksimāli īsā laikā iekļauties nacionālajā ekonomikā. Patreizējā posmā Somijā darbu atrod tikai 66 % absolventu.

Kā gribu, tā arī mācu.

Ārvalstu izglītības speciālistiem īsts šoks bija fakts uzzināt, ka somu skolotāji paši izvēlas mācību grāmatas un palīgmateriālus, kā mācīt un kā veidot stundas saturu un organizāciju. Mācību plāns nenorāda un neuzspiež konkrētus metodiskos materiālus. Vēl vairāk,- vecākajās klasēs skolēni paši sastāda sev mācību plānu, izvēloties no piedāvāto mācību disciplīnu klāsta sev interesējošās un sastāda individuālo nodarbību sarakstu. Vai tiešām bezatbildības triumfs? Piecpadsmitgadīgie – šādi mācoties somi - uzrāda labākus rezultātus nekā astoņpadsmitgadnieki absolventi citā valstīs. Tādi jēdzieni kā „priekšmets” un „slodze” somiem nav prioritāri. Nodarbībās tiek stimulēti skolēnu savstarpējā sadarbība, viņus sadala nelielās grupās, kurās tiek apspriestas problēmas, veidojas komandas darba iemaņas. Atpūtai mācību dienas laikā ir dota viena stunda, bet mājas darbiem laiks nedrīkst būt lielāks par stundu. Var rasties jautājums, ko darīt tiem, kuri vienā stundā nespēj sagatavoties pārbaudījumiem? Atbilde - neko! Zināšanu kontrole nacionālajā līmenī notiek tikai vienu reizi, proti, izlaiduma klasē! Līdz tam skolotāji pēc pašu iniciatīvas gatavo dažāda veida pārbaudes darbus – to mērķis nav sasniegt kādu standartā noteiktu zināšanu līmeni, bet katram pašam izdarīt sev atbilstošos secinājumus. Esošā nacionālā līmeņa kvalitātes kontroles padome ne tik daudz seko skolēnu sekmēm, cik normatīvo aktu ieviešanai, kuri regulē skolas darbību.

Katra konkrētā skolēna sekmību vērtē, stimulē un motivē tie, kuriem ar to no paša sākuma jānodarbojas – vecāki!

Kā somi varēja kļūt tik gudri?

Somi kā „ģēniji” nebija vienmēr. 1970.-1980.gados izglītības sistēma bija stingri centralizēta: no augšas tika novadīts obligātais mācību plāns, valsts ikdienā regulēja visus skolas darbības aspektus, notika sistemātiska izglītības kvalitātes kontrole, ko veica speciālas inspekcijas. 1990. - gados prioritātes mainījās: attiecības starp valsti un skolām tika veidota uz savstarpējas uzticēšanās un autonomijas principiem. Atcēla inspekcijas, skolas pašas bija atbildīgas par skolēnu sekmēm. Likās, ka sākusies anarhija, bet tieši šie pasākumi ļāva sasniegt labus rezultātus PISA testēšanā. Somijas valdība un izglītības vadība saprata, ka, sākoties XXI gadsimtam pasaule mainās. Priekšplānā izvirzījusies globalizācija, ekoloģijas problēmas. Tika pieņemts lēmums mainīt izglītību atbilstoši situācijai – veidot sadarbību (kooperācija, IT), decentralizāciju (tehniskā un sociālā ) un apzināt identitātes izmaiņas, kas notiek  pārmaiņu un globālo informāciju plūsmu ietekmē.

Kā strādā somu skolotāji.

Stāsta, ka kļūt par skolotājiem Somijā izvēlas tikai 10% labāko skolēnu. Bet tā nav taisnība. Universitātēs specialitātē - jaunāko klašu pedagogs - konkurss ir 10 pretendenti uz vienu vietu. Studijas ilgums ir pieci – seši gadi, iekļaujot pedagoģijas, psiholoģijas, metodikas, pētniecības u.c. moduļus. Helsinku augstskolās 2015.gadā tikai 7% absolventi tika ieskaitīti uz plānotajām vietām, bet 1400 netika galā ar iestāju pārbaudījumiem. Kāpēc tiek akcentēta sākumskola? Lai mācītu vecākajās klasēs, vispirms jāiegūst profila augstākā izglītība savā specialitātē un pēc tam jāapgūst papildus gada kurss pedagoģiskajā sagatavotībā.

Somu skolotājus var uzskatīt par vislaimīgākajiem pasaulē. Atbilstoši pētījumam, četri no pieciem pedagogiem ir apmierināti ar savu darbu un tikai 9% plāno mainīt darbu. Skolotāja karjera ilgst apmēram 40 gadus. 95 % skolotāju ir arodbiedrības biedri. Skolotāja slodze ir 21 stundas nedēļā, bet 2 stundas viņi velta savai profesionālajai izaugsmei. Pašvaldība sedz skolotājiem kvalifikācijas paaugstināšanas izdevumi – minimums 3 dienas gadā, bet dažkārt to skaits ir pat 7 dienas. Iespējams, ka tas ir galvenais pamats, uz kura balstās pasaulē efektīvākā izglītība: ja pedagogs lepojas ar savu vietu skolā un klasē, viņš savu darbu veiks uz augstāko atzīmi.

No: The Guardian, The Washington Post, The Independent, Business Insider, oph.fi, jyu.fi, pasisahlberg.com.

 

 

 

Samazinās studentu un audzēkņu skaits

Latvijas augstskolās 2015./2016. akadēmiskajā gadā kopējais studējošo skaits gada laikā samazinājies par 2 %. Studijas uzsāka 29,1 tūkstotis studentu, kas ir par 0,2 % mazāk nekā pagājušajā gadā. No visiem pirmkursniekiem 62,7 % studijas uzsāka sociālo un humanitāro zinātņu programmās, bet 26,9 % – eksakto zinātņu programmās. Salīdzinoši, iepriekšējā akadēmiskajā gadā sociālās un humanitārās zinātnes izvēlējās studēt 64,2 % un eksaktās zinātnes – 26,6 %. Vairāk nekā puse uzņemto studentu (58,6 %) mācās par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 41,4 % – par valsts un pašvaldību. Profesionālās izglītības iestādēs mācās 27,4 tūkstoši audzēkņu, kas ir par 8,3 % mazāk nekā iepriekšējā mācību gadā. Vispopulārākās ir dabaszinātnes un inženierzinātnes – tās apgūst  43,3 % profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu.

Profesionālās izglītības iestādēs šajā mācību gadā uzņemti 10,9 tūkstoši audzēkņu – par 6,9 % mazāk nekā 2014./2015. mācību gadā. Datorzinātņu specialitātēs uzņemti par 18% vairāk audzēkņu un ar lauksaimniecību saistītās specialitātēs – par 11%. 2015. gadā vidējo profesionālo izglītību ieguvuši  8,2 tūkstoši audzēkņu, kas ir par 7,2 % mazāk nekā 2014. gadā.

2000./01.m.g augstskolās studēja 101270, bet 2015./16.mg. – 84082, profesionālajās skolās attiecīgi - 48625 un 27436. Bet augstskolu skaits nemainās!

Reforma

RSU rektors Jānis Gardovskis neuzskata, ka augstskolu skaitu būtu nepieciešams mazināt, vienlaikus var veidot par kopēju programmu veidošanu.

“Šis jautājums vienmēr gaisā kaut kur vibrē. Negribētu teikt, ka augstskolas būtu vienkārši jāaizver, bet varētu iet sadarbības virzienā, veidojot kopīgas programmas, kopīgu infrastruktūru. Kauņā, piemēram, ir izveidota Lietuvas Veselības zinātņu universitāte, apvienojot Kauņas Medicīnas universitāti un Lietuvas Veterināro akadēmiju,” sacīja rektors.

Gardovskis uzskata, ka šādi piemēri agrāk vai vēlāk arī Latvijā varētu tikt izskatīti, jo ir vērojams studentu skaita samazinājums un līdz ar to mazāku augstskolu pārvaldība kļūst sarežģītāka, tāpat ir dārgāk, ja katra augstskola attīsta savu infrastruktūru.

“Ir projekti savulaik iesniegti, par kuriem ceram uz Eiropas fondu atbalstu, tostarp par kopīgu dienesta viesnīcu izveidi, piemēram, ārzemju studentiem, kopīgu sportu zāļu izveidi. Atsevišķi tos veidot prasa ļoti lielas investīcijas,” teica Gardovskis.

Augstskolu kopējas sadarbības veidošana arī atkarīga no to vadības un tās elastības, cik lielā mērā tās gatavas sadarboties. “Šobrīd apstākļi ir tādi, kas veicina straujāku šī procesa attīstību. Pilnīgu iekļaušanu domāju, ka neviens negribēs, bet loģiskai sadarbībai – kopīgām studiju programmām, kopīgu doktorantūras studiju izveidei u.tml. – nav šķēršļu,” pauda rektors.

Gardovskis arī noraida to, ka augstskolas pašlaik nesadarbotos, piemēram, šobrīd RSU noslēgusi stratēģiskās partnerības līgumu ar Rīgas tehniskās universitāti (RTU), tiek vērtēti kopīgie pētnieciskie granti.

“Katra universitāte dod savu naudu, bet kolektīvām jābūt inovatīvām tēmām. Un ir pieteikušies 50 projekti, kas ir ļoti daudz. Mēs iepriekš domājām, ka būsim priecīgi, ja pieteiksies 10, mēs šo aktivitāti pat īpaši nestimulējām. Ar RTU rektoru Leonīdu Ribicki pārrunājot šos jautājumus, nonācām pie tā, ka jāsavieno viņu tehniskās zināšanas ar mūsu medicīnas zināšanām. Saliekot šīs zināšanas, varam veidot jaunus produktus, vieni paši mēs to nevarētu īstenot,” skaidroja rektors.

Ar iniciatīvu mazināt slēgt augstskolas savulaik klajā nācis bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, kurš norādījis, ka skolu slēgšana novērsīs programmu dublēšanos un cels izglītības kvalitāti. Ķīļa centieni mazināt augstskolu skaitu gan saskārās ar lielu pretestību no izglītības sektora puses un rosinātās reformas netika īstenotas.

(No Latvijas avīze).

Latvijas izglītības sistēmā joprojām turpinās izglītības reformēšana. To veic jau deviņpadsmitais  izglītības ministrs  pēc neatkarības atjaunošanas. Par izglītības sistēmu atbildīgas ir bijušas visas sava laika vadošās politiskās partijas: Latvijas ceļš - Andris Piebalgs, Jānis Vaivads, Jānis Gaigals; TB/LNNK - Māris Grinblats; Saimnieks - Juris Celmiņš;  Tautas partija - Silva Golde, Māris Vītols, Kārlis Greiškalns; Latvijas Pirmā partija – Juris Radzevičs; Jaunais laiks - Kārlis Šadurskis, Inta Druviete;  Zaļo zemnieku savienība - Baiba Rivža, Tatjana Koķe, Rolands Broks; Reformu partija - Roberts Ķīlis, Vjačeslavs Dombrovskis, no Vienotības - Ina Druviete, bezpartejiskā Vienotības virzītā - Mārīte Seile un tagad atkal no Vienotības K.Šadurskis.

Samazinās skolēnu skaits, tiek slēgtas skolas, jo nav bērnu un jauniešu. Toties augstskolas un to izstrādātās studiju programmas aug kā sēnes pēc lietus. Par budžeta (nodokļu maksātāju) naudu izskolotā juriste ārzemēs strādā par pārdevēju, politologs noliktavā, bet skolotājs zemnieku laukos.

Skolotāju algu jautājums tiek viļāts gadiem un atkal neskaidrība un nekā! Ir augstskolas kurās studē 200-250 studentu. Daži priecājas, ka R.Ķīlis sakustinājis „stāvošo dīķi”, bet sakustināts tas dzidrāks un skaidrāks netop, tieši otrādi –„sāk jau smakot”.

Mērnieku laiki izglītības sistēmā turpinās, paliek jautājums – cik ilgi?

 

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma