Jaunais skolotājs

Ik pa diviem gadiem notiek konkurss „Jaunais skolotājs”. Konkursa mērķis popularizēt jauno skolotāju pirmo darba gadu pieredzi, noskaidrot skolotāju un skolēnu savstarpējo attieksmi un cieņu. Konkursa uzdevumi: noteikt populārākos jaunos skolotājus, kuri aizvadījuši skolā pirmos divus darba gadus; iepazīstināt ar jauno skolotāju darba pieredzi, problēmām; motivēt skolēnus iesaistīties jauno skolotāju un savas skolas vērtēšanā; paaugstināt skolotāja prestižu.

Konkursā “Jaunais skolotājs” uzvarētāju gods 2016.gadā piešķirts Rīgas 41. vidusskolas sporta skolotājai Kristīnei Dovgiallo un Ulbrokas vidusskolas sākumskolas skolotājai Renātei Mudurei.

Savukārt par konkursa laureātiem izraudzīti Kaunatas vidusskolas tehniskās grafikas, vizuālās mākslas un pagarinātās grupas skolotāja Līga Uzulnīce, Rīgas Angļu ģimnāzijas angļu valodas skolotājs Faruhs Matkasimovs un Bebrenes profesionālās un vispārizglītojošās skolas 2. klases audzinātāja Evita Skrimble. Konkursa uzvarētāji balvā saņems katrs pa 600 eiro, ko sarūpējis Latvijas Izglītības fonds (LIF). Savukārt laureātiem tiks citas LIF un arī “Latvijas Avīzes” dāvātas vērtīgas balvas. Visi apbalvotie saņems arī atzinības rakstus.

Noteikti, ka ikviens konkursam izvirzītais skolotājs ir īpašs un aizrautīgs, tomēr ne visi varēja kļūt par uzvarētājiem vai laureātiem. Konkursa komisija apbalvošanai izraudzījās tos, kuri pieteikumā bija ļoti vispusīgi raksturoti, un arī tos, kurus konkursam pieteica vairāki atbalstītāji – gan kolēģi, gan skolēni, gan viņu vecāki. Diemžēl trīs konkursam pieteiktos skolotājus žūrija nevarēja vērtēt, jo viņi neatbilda konkursa nolikumam – skolā bija nostrādājuši tikai vienu gadu, nevis divus. Konkursa komisiju vadīja Latvijas Izglītības fonda priekšsēdētājs, profesors Ilgvars Forands. Tajā darbojās vēl viena fonda pārstāve – asociētā profesore Raina Vīra, kā arī “Latvijas Avīzes” žurnāliste Ilze Kuzmina, Rīgas skolēnu domes prezidents (līdz 29. aprīlim) Toms Reinis un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Aiva Šmēla.

Pirmajā konkursā - 2010.gadā - par uzvarētāju atzina Lieni Krūmiņu – Iļģuciema vidusskolas skolotāju un Lieni Milleri – Valmieras Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotāju.

Par uzvarētājiem 2012.gadā konkursā tika godināti Daudzeses pamatskolas sporta skolotājs Kaspars Židovs un Rugāju vidusskolas fizikas skolotājs Jānis Ikstens.

Par 2014.gada konkursa “Jaunais skolotājs” uzvarētājiem atzīta Bauskas Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Egita Atslēga un Ulbrokas vidusskolas un Majoru vidusskolas matemātikas, mūzikas un informātikas skolotāja Zane Pilsneniece.

Plašākus aprakstus par konkursa veiksminiekiem varēs lasīt šovasar “Latvijas Avīzē”!

 

 

Reitingi

Izdevums „World Reputation Ranking” publicējis 2016.gada 100 pazīstamāko un visvairāk ievēroto pasaules universitāšu sarakstu. Pirmajā vietā ar 100 ballēm ierindota Harvard University, atstājot otrajā vietā Massachusetts Institute of Technology – 84,1 balle, trešajā vietā Stanford University – 78,8. balles. Tālāk seko University of Cambridge (72,2), University of Oxford (67,6), Universty of California, Berkeley (62,7), Princeton University (38,1), Yale University (36,4), Columbia University (27,0), California Institute of Technology (26,7). Šo pasaules reitingu sastādījis žurnāls "Times Higher Education" (THE). Galvenie kritēriji, pēc kuriem tas izveidots ir mācīšanas un pētniecības līmeņa kvalitāte pasaules akadēmiskās aprindas skatījumā. Reitings 2016 tika balstīts uz viedokli, ko deva vairāk nekā 10 tūkstoši zinātnieki no 133 valstīm.

Augsta vieta dota Krievijas augstskolām. Maskavas valsts universitāte ierindota 30.vietā (11,6 balles). Universitātē studē 30 822 studenti, uz 7,7 studentiem ir viens mācībspēks. SanktPeterburgas valsts universitāte ierindota grupā no 81.-90. vietai (5,2 balles), augstskolā ir 20816 studējošo. Kā trešā labākā ir minēta Krievijas Mašīnbūves tehnoloģijas institūts (no 91.-100.vietai).

Savukārt, iknedēļas žurnāls Times Higher Education, publicējis Eiropas universitāšu 2015./2016. gada ritingu par 200 augstskolām. Pirmajā vietā ierindota University of Oxford, otrajā University of Cambridge, trešajā – Imperial College London. Ranga 50 labāko vidū visvairāk ir Lielbritānijas, tad seko Nīderlandes, Vācijas un Šveices augstskolas. Labākā Zviedrijas augstskola - Karolinska Institutet - ieņem 9. vietu, labākā Somijas augstskola –University of Helsinki – 30.vietu, Dānijas - Universitiy of Copenhagen - 33. vietu. Šajā sarakstā, grupā no181.–190. vietai, iekļauta University of Tartu (Tartu Universitāte).

 

„Smadzeņu aizplūde” no Krievijas.

No Krievijas katru gadu aizbrauc daudzi labākie speciālisti un, liekas, ka šāda tendence saglabāsies arī turpmāk.

Krievijā veikti divi pētījumi. Pirmajā, ko veica kompānija „Antal Russia”, 58% iedzīvotāju uzrādīja, ka ir gatavi pārbraukt uz citu valsti. No aptaujātiem 52 %  vēlētos doties uz Rietumeiropu, ievērojami mazāk uz ASV vai  Kanādu. Doties prom no Krievijas, vispirms, vēlās programmētāji, mārketinga speciālisti, restorānu biznesa pārstāvji, loģistikas darbinieki. Kompānijas „Stack Overflow” pētījums liecina, ka Krievijas programmētājiem ir viszemākais atalgojums pasaulē.

Šajā sakarā parādās jaunas tendences. Kompānijas „Macroscope Consulting” mārketinga direktors Garets Džonsons uzskata, ka programmētājiem no Krievijas nav jāaizbrauc, jo viņi var strādāt attālināti un saņemt no Amerikas kompānijām atalgojumu. Tādejādi veidotos virtuālā, bet ne fiziskās emigrācija. Savukārt ārvalstu kompānijām nebūtu jādomā par uzturēšanas atļaujām vai vīzām. Prognozes liecina, ka tuvākā laikā līdzīgi varētu darbosies arī ārsti, jo, piemēram, attīstās teleķirurģija, kā arī tehnoloģijas ienāk citās medicīnas specialitātēs.

 

Vai Somijas paziņojums par izglītības reformu ir nopietns?

Kādus rezultātus var gaidīt no valsts, kurā nacionālais mācību plāns satur tikai orientierus, bet katra skola plānu konkretizē un papildina, vadoties no sava ieskata. Vai šāda plānošana devusi augļus? Atbilde – jā, jo somi jau vairākus gadus ir pasaules reitingu līderi.

Starptautiskā skolēnu izglītības sasniegumu novērtēšana programma - Program for International Student Assessment (PISA) - reizi trijos gados novērtē skolēnu lasītprasmi, viņu matemātikas un dabaszinību zināšanu līmeni. Somija ir reitinga galvgalī jau no sākuma – 2000.gada, bet pēdējos gados viņu augstākās pozīcijas sāk ieņemt  ne tikai ambiciozie aziāti (Honkonga, Singapūra, Japāna) bet arī somu Eiropas kaimiņi (Nīderlande, Lihtenšteina un arī Igaunija). 2015.gada testēšanas rezultāti gan būs tikai 2016.gadā. Lūk, kādas vietas Somija trīs parametros ieņēmusi pēdējos gados:

Gads

Lasītprasme

Matemātika

Dabaszinības

2000

1

5

4

2003

1

2

1

2006

2

2

1

2009

3

6

2

2012

6

12

5

Avots: Programme for International Student Assessment

2012.gadā Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācija (PIAAC – The Program for the International Assessment of Adult Competencies - Pieaugušo kompetences novērtēšanas starptautiskā programma) apsekoja 24 valstu iedzīvotājus vecumā no 16 līdz 65 gadiem. Novērtēšana iekļāva: rēķināt prasmi un spēju rast problēmu risinājumu augsto tehnoloģiju vidē. Somija uzrādīja teicamu rezultātu – ieguva 282 balles, vidējais rādītājs pārējo valstu vidū bija 269 balles. Somija labāk par citiem uzrādīja rezultātus rēķināšanā 30 līdz 39 gadu vecuma grupā. Mazāk labi rezultāti bija jaunākajās grupās un somi tūlīt nolēma 2012.gadā sākt reformas. 2014.gadā tika izstrādāts jauns mācību plāns vispārizglītojošām skolām un pirmsskolas izglītības iestādēm un tas pilnībā tiks ieviests 2016.gada rudenī.

Nost ar priekšmetiem, eksāmeniem un mājas darbiem!

Pārēja paredzēta vienmērīga: katra skola kā minimums reizi gadā, bet Helsinku skolās divas reizes gadā tradicionālo priekšmetu nodarbību vietā tiek organizētas tematiskas starptdisciplināras nodarbības, kuru ilgumu nosaka skolas vadība. Pilnīga atteikšanās no priekšmetu mācīšanas tiks pabeigta 2020.gadā.

Kas ir modulis un kāpēc tas labāks par priekšmetu sistēmu? Lūk, somu skaidrojums: piemēram, moduļa ietvaros, kas veltīts Eiropas Savienībai, skolēniem stāsta par politisko uzbūvi, ģeogrāfiju, ekonomiku, kultūru un citiem aspektiem – tā jaunajiem Eiropiešiem veidojas priekšstats par valsti un pasauli, kurā viņi dzīvo. Piemēram, modulī, kurš veltīts keiteringam (viesmīlībai – galda klāšanas kultūrai), skolēni uzzina par šīs sfēras darbu un, ja viņi izvēlēsies strādāt šajā sfērā, darba devējiem nevajadzēs veltīt laiku un spēkus, lai no nulles apmācītu jauno darbinieku. Šādas pieejas mērķis ir adaptēt absolventus reālam darba tirgum, lai absolventi varētu maksimāli īsā laikā iekļauties nacionālajā ekonomikā. Patreizējā posmā Somijā darbu atrod tikai 66 % absolventu.

Kā gribu, tā arī mācu.

Ārvalstu izglītības speciālistiem īsts šoks bija fakts uzzināt, ka somu skolotāji paši izvēlas mācību grāmatas un palīgmateriālus, kā mācīt un kā veidot stundas saturu un organizāciju. Mācību plāns nenorāda un neuzspiež konkrētus metodiskos materiālus. Vēl vairāk,- vecākajās klasēs skolēni paši sastāda sev mācību plānu, izvēloties no piedāvāto mācību disciplīnu klāsta sev interesējošās un sastāda individuālo nodarbību sarakstu. Vai tiešām bezatbildības triumfs? Piecpadsmitgadīgie – šādi mācoties somi - uzrāda labākus rezultātus nekā astoņpadsmitgadnieki absolventi citā valstīs. Tādi jēdzieni kā „priekšmets” un „slodze” somiem nav prioritāri. Nodarbībās tiek stimulēti skolēnu savstarpējā sadarbība, viņus sadala nelielās grupās, kurās tiek apspriestas problēmas, veidojas komandas darba iemaņas. Atpūtai mācību dienas laikā ir dota viena stunda, bet mājas darbiem laiks nedrīkst būt lielāks par stundu. Var rasties jautājums, ko darīt tiem, kuri vienā stundā nespēj sagatavoties pārbaudījumiem? Atbilde - neko! Zināšanu kontrole nacionālajā līmenī notiek tikai vienu reizi, proti, izlaiduma klasē! Līdz tam skolotāji pēc pašu iniciatīvas gatavo dažāda veida pārbaudes darbus – to mērķis nav sasniegt kādu standartā noteiktu zināšanu līmeni, bet katram pašam izdarīt sev atbilstošos secinājumus. Esošā nacionālā līmeņa kvalitātes kontroles padome ne tik daudz seko skolēnu sekmēm, cik normatīvo aktu ieviešanai, kuri regulē skolas darbību.

Katra konkrētā skolēna sekmību vērtē, stimulē un motivē tie, kuriem ar to no paša sākuma jānodarbojas – vecāki!

Kā somi varēja kļūt tik gudri?

Somi kā „ģēniji” nebija vienmēr. 1970.-1980.gados izglītības sistēma bija stingri centralizēta: no augšas tika novadīts obligātais mācību plāns, valsts ikdienā regulēja visus skolas darbības aspektus, notika sistemātiska izglītības kvalitātes kontrole, ko veica speciālas inspekcijas. 1990. - gados prioritātes mainījās: attiecības starp valsti un skolām tika veidota uz savstarpējas uzticēšanās un autonomijas principiem. Atcēla inspekcijas, skolas pašas bija atbildīgas par skolēnu sekmēm. Likās, ka sākusies anarhija, bet tieši šie pasākumi ļāva sasniegt labus rezultātus PISA testēšanā. Somijas valdība un izglītības vadība saprata, ka, sākoties XXI gadsimtam pasaule mainās. Priekšplānā izvirzījusies globalizācija, ekoloģijas problēmas. Tika pieņemts lēmums mainīt izglītību atbilstoši situācijai – veidot sadarbību (kooperācija, IT), decentralizāciju (tehniskā un sociālā ) un apzināt identitātes izmaiņas, kas notiek  pārmaiņu un globālo informāciju plūsmu ietekmē.

Kā strādā somu skolotāji.

Stāsta, ka kļūt par skolotājiem Somijā izvēlas tikai 10% labāko skolēnu. Bet tā nav taisnība. Universitātēs specialitātē - jaunāko klašu pedagogs - konkurss ir 10 pretendenti uz vienu vietu. Studijas ilgums ir pieci – seši gadi, iekļaujot pedagoģijas, psiholoģijas, metodikas, pētniecības u.c. moduļus. Helsinku augstskolās 2015.gadā tikai 7% absolventi tika ieskaitīti uz plānotajām vietām, bet 1400 netika galā ar iestāju pārbaudījumiem. Kāpēc tiek akcentēta sākumskola? Lai mācītu vecākajās klasēs, vispirms jāiegūst profila augstākā izglītība savā specialitātē un pēc tam jāapgūst papildus gada kurss pedagoģiskajā sagatavotībā.

Somu skolotājus var uzskatīt par vislaimīgākajiem pasaulē. Atbilstoši pētījumam, četri no pieciem pedagogiem ir apmierināti ar savu darbu un tikai 9% plāno mainīt darbu. Skolotāja karjera ilgst apmēram 40 gadus. 95 % skolotāju ir arodbiedrības biedri. Skolotāja slodze ir 21 stundas nedēļā, bet 2 stundas viņi velta savai profesionālajai izaugsmei. Pašvaldība sedz skolotājiem kvalifikācijas paaugstināšanas izdevumi – minimums 3 dienas gadā, bet dažkārt to skaits ir pat 7 dienas. Iespējams, ka tas ir galvenais pamats, uz kura balstās pasaulē efektīvākā izglītība: ja pedagogs lepojas ar savu vietu skolā un klasē, viņš savu darbu veiks uz augstāko atzīmi.

No: The Guardian, The Washington Post, The Independent, Business Insider, oph.fi, jyu.fi, pasisahlberg.com.

 

 

 

Samazinās studentu un audzēkņu skaits

Latvijas augstskolās 2015./2016. akadēmiskajā gadā kopējais studējošo skaits gada laikā samazinājies par 2 %. Studijas uzsāka 29,1 tūkstotis studentu, kas ir par 0,2 % mazāk nekā pagājušajā gadā. No visiem pirmkursniekiem 62,7 % studijas uzsāka sociālo un humanitāro zinātņu programmās, bet 26,9 % – eksakto zinātņu programmās. Salīdzinoši, iepriekšējā akadēmiskajā gadā sociālās un humanitārās zinātnes izvēlējās studēt 64,2 % un eksaktās zinātnes – 26,6 %. Vairāk nekā puse uzņemto studentu (58,6 %) mācās par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 41,4 % – par valsts un pašvaldību. Profesionālās izglītības iestādēs mācās 27,4 tūkstoši audzēkņu, kas ir par 8,3 % mazāk nekā iepriekšējā mācību gadā. Vispopulārākās ir dabaszinātnes un inženierzinātnes – tās apgūst  43,3 % profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu.

Profesionālās izglītības iestādēs šajā mācību gadā uzņemti 10,9 tūkstoši audzēkņu – par 6,9 % mazāk nekā 2014./2015. mācību gadā. Datorzinātņu specialitātēs uzņemti par 18% vairāk audzēkņu un ar lauksaimniecību saistītās specialitātēs – par 11%. 2015. gadā vidējo profesionālo izglītību ieguvuši  8,2 tūkstoši audzēkņu, kas ir par 7,2 % mazāk nekā 2014. gadā.

2000./01.m.g augstskolās studēja 101270, bet 2015./16.mg. – 84082, profesionālajās skolās attiecīgi - 48625 un 27436. Bet augstskolu skaits nemainās!

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma