Paradoks - svinīgais mācību gada noslēgums tika nosvinēts un tikai pēc tam nāca šokējošā ziņa – gala pārbaudījums tomēr nav nokārtots un pamatizglītība nav iegūta.

Visvairāk 9.klašu skolēnu - 826 - nenokārtoja centralizēto eksāmenu matemātikā. 1920 skolēni šajā eksāmenā ieguva vērtējumu 10-19%. Pietiekamā līmenī eksāmenu matemātikā kopumā nokārtoja 17 274 skolēni. Vissliktākos rezultātus uzrādījuši skolēni, kas pamatizglītību apguva tālmācībā - zem 20% eksāmenu nokārtoja 44,77% skolēnu, no kuriem 18,29% nesasniedza 10% vērtējumu.

Visaugstāko sniegumu uzrādījušas valsts ģimnāzijas - skolēni visbiežāk ieguva 90-99%. Pamatskolās skolēni eksāmenā visbiežāk ieguva 20-29% vērtējumu, bet vidusskolās - 30-39%. Grūtāk skolēniem veicies ar kompleksu problēmu risināšanu - vidējais vērtējums šajā daļā bijis 37,1%. Savukārt zināšanu, izpratnes un prasmju pārbaudē skolēni vidēji guvuši 54,6%.

Latviešu valodas eksāmenā vismaz 10% ieguva 18002 skolēni, bet eksāmenu nenokārtoja 90 skolēni. Katrs piektais skolēns jeb 20,5% latviešu valodas eksāmenā ieguva 60-69%, 19,8% skolēnu ieguva 50-59%, bet 17,3% skolēnu - 70-79% vērtējumu. Vislabāk skolēniem veicies mutvārdu runā, kur vidējais vērtējums bija 77,6%. Teksta satura un valodas līdzekļu analīzē skolēnu vidējais vērtējums bija 54,6% - galvenokārt pieļautas neuzmanības kļūdas. Savukārt tekstveidē skolēni visvairāk rakstījuši par saviem nākotnes nodomiem, savukārt tie, kuri izvēlējās tematu "Darbs - panākumu atslēga", visbiežāk aprakstījuši Latvijas hokeja izlases panākumus. Šajā eksāmena daļā vidējais skolēnu sniegums bija 51,6%.

Skolēniem vislabāk veicies ar angļu valodas eksāmenu - vidējais vērtējums starp pamatskolas beidzējiem bijis 67%. Angļu valodas eksāmenu virs 10% sliekšņa nokārtoja 17 817 skolēni, no tiem katrs piektais skolēns jeb 20,41% ieguva vērtējumu 80-89%. Augstākos rezultātus skolēni uzrādījuši runāšanas daļā. Angļu valodas eksāmenu pietiekamā līmenī nav spējuši nokārtot 0,8% jeb 143 skolēni.

9.klašu eksāmenu vērtēšana centralizēti tika ieviesta, jo šogad noslēdzās jaunā izglītības standarta ieviešanas process, līdz ar ko bijis svarīgi novērtēt, kā izglītojamie to ir apguvuši, atzīmēja Voroņenko. Tāpat tika apzināts, cik liela ietekme bijusi Covid-19 pandēmijai uz bērnu zināšanām, un kādas rekomendācijas varēs sniegt skolām. Šis ir pirmais gads, kad 9.klašu absolventiem visos valsts pārbaudes darbos vērtējums tiks izteikts procentos. Lai nokārtotu centralizēto eksāmenu, skolēnam vajadzēja iegūt vismaz 10%.

Ja skolēns kādā no eksāmeniem nav ieguvis vismaz 10%, tad skolēns šajā mācību gadā saņems liecību un atkārtoti kārtos noslēguma pārbaudījumus nākamā mācību gada noslēgumā.Šis ir pirmais gads, kad 9.klašu absolventiem visos valsts pārbaudes darbos vērtējums tiks izteikts procentos. Lai nokārtotu centralizēto eksāmenu, skolēnam vajadzēja iegūt vismaz 10%. Līdz 2024./2025.mācību gadam šo vērtējuma slieksni plānots palielināt līdz 20%.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure uzskata, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājums nozīmē pilnībā salauzt esošo izglītības sistēmu. "Ja skatāmies uz šo IZM piedāvājumu, tad praktiski tas nozīmē pilnībā salauzt esošo izglītības sistēmu, kas ir Latvijā soli par solim veidota," intervijā LTV "Rīta panorāmā" teica Dundure. Viņa paskaidroja, ka šobrīd tiek plānots veidot skolu tīklu, pasakot, ka valsts noteiks, kur jābūt 7.-12.klašu posmam. Tas nozīmē, ka pašvaldība nevar plānot, kā modernizēt skolu, ko darīt, kādas investīcijas ieguldīt, piebilda Dundure.

"Mēs veicām atkārtoti skolu tīkla analīzi un redzam, cik tukšas paliek teritorijas. Faktiski tiek radīta situācija, ka jaunajām ģimenēm, pat tām, kas atgriežas, jādomā, vai tās var atgriezties savā dzimtajā pusē, jo tuvākā skola ir ļoti tālu," klāstīja Dundure. LPS akcentējusi, ka pēdējo 23 gadu laikā Latvijā kopumā ir slēgta 401 vispārizglītojošā skola. 2021./2022.mācību gadā - reorganizētas 166 vispārizglītojošās skolas. Pašvaldības darbs šajā jomā turpinās, ņemot vērā demogrāfiskos un citus datus.

Kā ziņots, optimizējot skolu tīklu, līdzšinējo izglītības pakāpi 7.- 12.klašu izglītības posmā varētu zaudēt ap 100 skolas, lēš IZM. IZM piedāvā kritērijus "efektīva skolu tīkla izveidei". Galvenie rādītāji, kas raksturo efektīvu un ilgtspējīgu skolu tīklu, IZM ieskatā, ir sasniedzamība atkarībā no izglītības posma, skolēnu skaits klašu grupās atkarībā no skolēnu blīvuma pašvaldībā un pedagoģiskā personāla kapacitāte. 20 izglītības iestādes attāluma vai iedzīvotāju blīvuma dēļ noteiktas kā izņēmumi, uz kuriem izstrādātie kritēriji neattiektos.

 

 

 

Cik izmkaksāja

Kopējais piešķirtais finansējums „Skola 2030” projekta īstenošanai bijis 31 087 767 eiro. Sākotnēji ticis piešķirts finansējums 13 960 884 eiro apmērā, 4 497 498 eiro piešķirti  latviešu valodas aģentūrai pedagogu profesionālajai pilnveidei un mācību līdzekļiem darbam lingvistiski neviendabīgā vidē, 5 879 296 eiro - valsts pārbaudes darbu izstrādei un pedagogu profesionālajai pilnveidei, 7 400 089 eiro -mācību satura digitalizācijai.

Mācību satura, tostarp 65 mācību priekšmetu programmu paraugu, izstrādei piešķirti 608 540 eiro - 3,6% no projekta sākotnējām un 1,96% no pašreizējām izmaksām. Savukārt mācību līdzekļu izstrādei vispārējā izglītībā paredzētais finansējums bija 9,85% no projekta kopējām izmaksām 45 mācību līdzekļiem. Projektā plānotais finansējums 40 mācību līdzekļiem 1.-12.klašu skolēniem 15 658 mācību stundām bija 2 366 000 eiro jeb 151 eiro vienai mācību stundai.

Projektā lielāko daļu mācību priekšmetu programmu paraugu un mācību līdzekļu izstrādāja Latvijas augstskolas kā projekta sadarbības partneri. Šo darbu augstskolu mācībspēku saturiskā vadībā galvenokārt veica darbā uz laiku pieņemtie skolotāji līdztekus darbam skolā. Ņemot vērā, ka augstskolu spēja saturiski un metodiski vadīt šo materiālu izstrādi nozīmīgi atšķīrās, daļu materiālu projektam bijis jāpārstrādā, pārvirzot tam citus projekta resursus.

Latvijas hokeja izlase Tamperē svinēja uzvaru pasaules čempionāta mačā par bronzas medaļām, ar 4:3 papildlaikā pārspējot ASV. Latvijai tā ir pirmā godalga pasaules meistarsacīkstēs. Latvijas hokeja izlases vārtsargs Artūrs Šilovs atzīts par 2023. gada pasaules čempionāta vērtīgāko spēlētāju un labāko vārtsargu, svētdien paziņoja meistarsacīkšu rīkotāji. Artūrs Šilovs arī iekļauts turnīra simboliskajā komandā, kuru veidoja mediji. Šilovs piedalījās visās desmit pasaules čempionāta spēlēs, tikai pirmo maču neaizvadot pilnībā. 22 gadus vecais vārtsargs palīdzēja Latvijas izlasei izcīnīt septiņas uzvaras, atvairīja 92,14% metienu un ielaida vidēji 2,2 ripas. Desmitiem tūkstoši cilvēku pie Brīvības pieminekļa Rīgā ar skaļām ovācijām sagaidīja Latvijas hokeja izlasi, kas aizvadītajā pasaules čempionātā izcīnīja bronzas medaļas.

 

Jau otro gadu pēc kārtas uzņēmumā "Lielvārds" tapis pētījums “Skolotāju balss”. Aptaujas dati liecina, ka 2022. gadā ievērojami palielinājies to pedagogu skaits, kuri nejūtas labi savā profesijā un plāno to pamest. Ja 2021. gadā sevi skolotāja profesijā arī pēc pieciem gadiem redzēja vairāk nekā puse aptaujāto (56%), tad šobrīd tie ir vairs tikai 40% skolotāju. Pētījumā skolotāji akcentē virkni jaunu problēmjautājumu, kas norāda, ka viena atsevišķa faktora — piemēram, atalgojuma — piekoriģēšana neradīs būtiskas izmaiņas, Skolotāji vēlas būt finansiāli līdzvērtīgi lielai daļai augsti kvalificētu privātā sektorā strādājošo darbinieku, un trešdaļa (29%) respondentu norāda, ka atalgojumam ir jābūt no 1600 līdz 1800 eiro. Pedagogu ieskatā mēnešalgai pēc nodokļu nomaksas jābūt no 1400 līdz 1800 eiro. Skolotāji bieži vien par saviem līdzekļiem iegādājušies dažādas lietas skolai, piemēram, kancelejas piederumus, pārbaudes darbus, ģeogrāfiskās kartes, uzskates materiālus, kā arī drukājuši darbu materiālus.

Trešdaļa jeb 33% pedagogu esošo darba slodzi vērtē kā daudz par lielu. Vēl 37% aptaujāto pedagogu šī brīža slodze liekas nedaudz par lielu, bet 27% pedagogu ieskatā viņu slodze ir atbilstoša spējām darbu paveikt kvalitatīvi. Lai sagatavotos mācību stundām, 39% pedagogi atvēl sešas līdz desmit stundas nedēļā. 22% respondentu norādījuši, ka sagatavošanās darbiem tiek atvēlēts līdz piecām stundām. Vienlaikus 20% pedagogu tam atvēl no 11 līdz 15 stundām nedēļā. 16 līdz 20 stundas atvēl katrs desmitais jeb 10% skolotāju, bet vairāk nekā 20 stundas nedēļā - 8%. Skolotāji aptaujā pauduši, ka lielākā problēma šobrīd ir mācību materiālu trūkums - ja materiāli būtu piedāvāti, pedagogiem pietiktu laika izdomāt, kā stundās dažādot mācību metodes. Mācību līdzekļu trūkums 41% skolotāju arī bijis galvenais aspekts, kas ir mazinājis motivāciju strādāt izglītības nozarē. 39% norādījuši, ka tos nemotivē piedāvātais atalgojums, bet 33% - lielā slodze.

28% skolotāju atzinuši, ka tiem nepietiek laika jaunā satura izpētei un pieejas ieviešanai, kā arī viņus uztrauc profesijas zemais prestižs. Savukārt 26% skolotājus neapmierina biežās pārmaiņas izglītības sistēmā. Puse aptaujāto jeb 52% norādīja, ka pilnas slodzes darbā, kas pēc Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktā būs 36 stundas, kontaktstundu skaitam jābūt no 16 līdz 20 stundām, kas attiecīgi nozīmētu, ka vēl 16 līdz 20 stundas atvēlētas citiem darbiem. Viena piektdaļa jeb 21% skolotāju norādīja, ka kontaktstundām vajadzētu būt 11 līdz 15 stundām, bet vēl 20% - no 21 līdz 25 stundām. 4% pedagogu ieskatā kontaktstundu skaitam būtu jābūt līdz 10 stundām, bet 3% - virs 25 kontaktstundām.

Kontakti

Mālpils iela 9 , Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE

Tālrunis: 22065101

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma