Valsts valoda

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz ar 2019./2020.mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu (valsts) valodā vidusskolu posmā. Pieņemtie grozījumi paredz iekļaut nosacījumus, kas jāsasniedz, lai nodrošinātu pāreju uz mācībām latviešu valodā, pārmaiņas noslēdzot 2021./2022.mācību gadā.

Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, 2018./2019.mācību gadā tiks sākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas paredz būtiski palielināt latviešu valodas lomu mācīšanās procesā, nodrošinot mazākumtautību bērnu sekmīgu integrāciju sākumskolā.

Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā plānots sākt 2019./2020.mācību gadā - tad ir paredzēts sākt pāreju no esošajiem pieciem mazākumtautību izglītības modeļiem uz jauniem trim mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā.  Tiks sākta secīga pāreja uz jaunu bilingvālās izglītības modeli 7.-9.klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, ieskaitot svešvalodas. Tāpat 2019./2020.mācību gadā valsts pārbaudījumi 9.klasēm notiks tikai latviešu valodā.

No 2020./2021.mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. un 11.klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā. No 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, tāpat saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Izglītības likuma grozījumos attiecīgi paredzēts noteikt, ka 1.-6.klases posmā mazākumtautību izglītības programmās mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 50% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, 7.-9.klases posmā - ne mazāk kā 80% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas. Attiecībā uz svešvalodu apguvi līdz ar to tiek noteikts, ka svešvalodas apguvē kā starpniekvaloda ir lietojama valsts valoda.

Vienlaikus ir plānots, ka Ministru kabineta noteikumos par valsts pamatizglītības standartu 1.-6.klases posmam tiks noteikti trīs izglītības programmu paraugi mazākumtautību izglītības programmu īstenošanai, kuros, ievērojot likuma nosacījumus, tiks piedāvāti trīs dažādi valsts valodas un mazākumtautības valodu lietojuma proporcijas modeļi un ir paredzēts, ka izglītības iestāde īstenošanai varēs izvēlēties vienu no tiem.

Vispārējās izglītības likuma grozījumi nosaka, ka vidusskolas posmā tiek izveidota vienota vispārējās vidējās izglītības programma visām izglītības iestādēm.  Paredzēta iespēja izglītības iestādēm turpināt mācīt mazākumtautības dzimto valodu un ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu.

Paredzēts, ka pedagogu kompetences pilnveidei un atbalstam būs pieejami vairāki atbalsta pasākumi. No valsts pamatbudžeta 2018.-2020. gadam būs pieejami aptuveni 3,6 miljoni eiro, lai nodrošinātu atbalstu pedagogiem saistībā ar jaunā vispārējās izglītības satura ieviešanu. Savukārt no Eiropas Savienības fondiem būs pieejami aptuveni 3,299 miljoni eiro aptuveni 8000 pedagogiem, kas strādā mazākumtautību izglītības programmās vai lingvistiski neviendabīgā vidē.

 

 

Starptautiski panākumi

Ministru kabineta balva – diplomu un naudas balva – piešķirta starptautisko mācību priekšmetu olimpiāžu uzvarētājiem:

Reinim Irmejam, Kembridžas Universitātes Sv. Jāņa koledžas 1. kursa studentam, par iegūto 2. vietu starptautiskajā fizikas olimpiādē.

Reinim Cirponam, Sv. Andreja Universitātes Skotijā 1. kursa studentam, par iegūto 3. vietu starptautiskajā bioloģijas olimpiādē un par iegūto Atzinības rakstu starptautiskajā matemātikas olimpiādē.

Elzai Gāršai, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes 1. kursa studentei, par iegūto 3. vietu starptautiskajā bioloģijas olimpiādē.

Artūram Sokolovskim, Ventspils Valsts 1. ģimnāzijas 12. klases skolniekam, par iegūto 3. vietu starptautiskajā bioloģijas olimpiādē.

Ingum Jānim Pretkalniņam, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes 1. kursa studentam, par iegūto 3. vietu starptautiskajā informātikas olimpiādē un par iegūto 3. vietu starptautiskajā matemātikas olimpiādē.

Agnesei Upītei, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 12. klases skolniecei, par iegūto 3. vietu starptautiskajā matemātikas olimpiādē.

Artūram Bangam, Rīgas Ekonomikas augstskolas 1. kursa studentam, par iegūto 3. vietu starptautiskajā matemātikas olimpiādē.

Ingvaram Vitenburgam, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 11. klases skolniekam, par iegūto 3. vietu starptautiskajā fizikas olimpiādē.

Aleksejam Jeļisejevam, Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes 1. kursa studentam, par iegūto 3. vietu starptautiskajā fizikas olimpiādē.

Margaritai Fomenko, Kembridžas Universitātes Sv. Katrīnas koledžas 1. kursa studentei, par iegūto 3. vietu starptautiskajā ķīmijas olimpiādē.

Vladislavam Aščeulovam, Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskolas 12. klases skolniekam, par iegūto 3. vietu starptautiskajā ķīmijas olimpiādē.

Emīlam Azandam, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 12. klases skolniekam, par iegūto 3. vietu starptautiskajā ķīmijas olimpiādē.

Ruslanam Aleksejevam, M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātes Mehānikas un matemātikas fakultātes 1. kursa studentam, par iegūto Atzinības rakstu starptautiskajā matemātikas olimpiādē.

Diplomus un naudas balvas saņēma arī laureātu pedagogi.

 

Palīdzība.

Izglītības kvalitātes valsts dienests uzsācis īstenot Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu "Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai"  - "PuMPuRS". Latvijā iesaistījušās projektā 260 skolas. Kopumā sešu gadu laikā visā Latvijā paredzēts īstenot vairāk nekā 64 000 individuālos atbalsta plānus skolēniem, aptverot vismaz 614 izglītības iestādes. Projekts "PuMPuRS" tiks īstenots līdz 2022.gada 31.decembrim. Projekta mērķa grupa ir vispārizglītojošo skolu skolēni no 5. līdz 12.klasei, kā arī profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi no 1. līdz 4.kursam

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem mācības pamet vidēji katrs desmitais skolēns. Izglītības kvalitātes valsts dienests norāda, ka neiegūtā izglītība vairumā gadījumu ierobežo šo cilvēku karjeras iespējas, kā arī atstāj neatrisinātas sociālās un psiholoģiskās problēmas, kas negatīvi ietekmē visu viņu turpmāko dzīvi. Biežākie riski, kāpēc bērni un jaunieši nepabeidz skolu - motivācijas trūkums, mācību un uzvedības traucējumi, vecāku nepietiekama iesaiste, grūtniecība, laulības, neattaisnoti mācību kavējumi, konfliktsituācijas skolā, materiālie apstākļi, veselības problēmas, darba uzsākšana un citi iemesli, turklāt daudzos gadījumos noteicoši ir vairāki faktori, kas savstarpēji mijiedarbojas un papildina cits citu.

Projektā individuālu atbalstu saņem skolēni, kuriem ir risks pārtraukt mācības un nepabeigt skolu. Katram šādam skolēnam pedagogs veido individuālo atbalsta plānu vienam semestrim, kuru pēc nepieciešamības var pārskatīt un turpināt darbu ar skolēnu arī nākamajos semestros. Atbalsta pasākumi var ietvert, piemēram, konsultācijas mācību priekšmetos, speciālistu vai asistenta palīdzību, kā arī nepieciešamo skolas lietu, transporta un ēdināšanas nodrošināšanu.

Visbiežāk skolas izmanto iespēju sniegt papildu individuālās konsultācijas mācību priekšmetos - kādam jāapgūst iepriekšējos gados neapgūtais, citam, savukārt vajadzīga atšķirīga pieeja mācību satura izskaidrošanā. Kā otrs biežāk izmantotais atbalsta veids ir psihologa konsultācijas. Situācijas ir visdažādākās, piemēram, konflikti ar klasesbiedriem, agresija, motivācijas trūkums, vecāku atkarības vai prombūtne ārzemēs. Projektā iesaistītās skolas atzinīgi vērtējot iespēju problēmu risināšanā pēc nepieciešamības iesaistīt arī logopēdu, sociālo pedagogu, pedagoga palīgu vai citu atbalsta personālu.  Savukārt trešais populārākais atbalsta veids ir transporta un naktsmītņu izdevumu kompensācija, kas visbiežāk nepieciešama profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem.

Projekta  "PuMPuRS" mērķis nav  tikai sniegt individuālu atbalstu skolēniem, bet arī atbalstīt pedagogus darbā ar priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska skolēniem.

 

Rīgas Valsts tehnikums uzsāk jaunas dienesta viesnīcas būvniecību

Turpinot īstenot ES struktūrfondu projektu, Profesionālās izglītības kompetences centrā “Rīgas Valsts tehnikums” uzsākti jaunas un modernas dienesta viesnīcas būvniecības darbi. Projekta ietvaros pilnībā tiks atjaunots arī metodiskais korpuss - biznesa inkubators. 2018. gada 15.martā jaunbūvē svinīgi tika ierakta simboliskā kapsula.

Pirms diviem gadiem līdz ar profesionālās izglītības kompetences centra “Rīgas Valsts tehnikums” modernā un vienotā praktisko mācību kompleksa atklāšanu noslēdzās nozīmīgs posms profesionālās izglītības attīstībā - modernu mācību kompleksu veidošanai 11 profesionālās izglītības iestādēs iepriekšējā struktūrfondu plānošanas periodā tika ieguldīti 129,24 miljoni eiro (tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums - 111,11 milj. eiro). Savukārt 2017.gadā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu 88,5 milj. eiro apmērā uzsākta profesionālās izglītības iestāžu modernizācijas projektu īstenošana, turpinot iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā iesākto mācību aprīkojuma modernizāciju un profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanu profesionālās izglītības programmu īstenošanai.

Profesionālās izglītības kompetences centra “Rīgas Valsts tehnikums” modernizēšanas projekta kopējās izmaksas ir 10,5 milj. eiro, tajā skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 8,9 milj. eiro, un valsts budžeta līdzfinansējums – 1,5 milj. eiro. Jaunceļamajā dienesta viesnīcā ir paredzētas vietas 300 audzēkņiem.

Rīgas Valsts tehnikums ir tikai gadu jaunāks par Latvijas valsti – 1919. gada 29. decembrī Latvijas valdība pieņēma lēmumu atvērt tehnisko vidusskolu, kas atradās tajās pašās telpās, kur šobrīd ir tehnikuma galvenā mājvieta – Krišjāņa Valdemāra ielā 1c. Pakāpeniski tiek attīstīts tehnikuma Praktisko mācību centrs Dārzciema ielā Rīgā, kā arī struktūrvienības Limbažos, Laidzē, Krāslavā un Balvos.

 

 

Valentīnu Mazzālīti atceroties.

Kad mūžībā aizgāja Valentīns Mazzālītis, nepabeidzis savu grāmatu  par šķēpa mešanu, Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta 13. izlaiduma 13. grupa, kuras audzinātājs bija Valentīns Mazzālītis, nolēma viņa pierakstus un grāmatas manuskriptu - garīgo mantojumu - nodot man kā bijušam audzēknim un institūta darba kolēģim (1982-1988 ), lai es iepazītos, sistematizētu un izmantotu to grāmatā par mūsu audzinātāju un neļautu zust milzīgajai Valentīna Mazzālīša uzkrātajai dzīves un darba pieredzei. Šo priekšlikumu atbalstīja arī Valentīna dzīvesbiedre Rita.

Visa Valentīna Mazzālīša dzīve veltīta sportam, šķēpa mešanai. Visus darba gadus viņš vācis un sistematizējis materiālus mācību grāmatai par šķēpa mešanu, jo laika gaitā pasaulē notikušas ievērojamas izmaiņas speciālistu uzskatos par šķēpa mešanas tehniku un treniņa metodiku.

Savās atmiņās Valentīns Mazzālītis rakstīja, ka visu mūžu izjutis Dieva atbalstu, kas iedvesmojis neatlaidīgam jaunrades darbam. Tas, kā viņš atzina, bijis viņa „Lielais liktenis”. Pirms daudziem gadiem Lielais liktenis saveda kopā divus iesācējus - iesācēju treneri un iesācēju sportistu -, lai kopīgā darbā izveidotos divas izcilības – nopelniem bagātais treneris Valentīns Mazzālītis un olimpisko spēļu čempions šķēpa mešanā Jānis Lūsis. Kāds bijis šis ceļš, tas aprakstīts grāmatā „Lielais liktenis”.

Sistematizējot grāmatai rakstītos materiālus, izmantoti Valentīna Mazzālīša oriģinālie pierakstu materiāli, nemainot viņa rakstības stilu un domas.

Grāmata daudziem atsauks atmiņā kopīgos darbā un ikdienā pavadītos gadus, parādīs, kā veidojās izcila personība, savas nozares speciālists, kā gūt nozīmīgus panākumus, vienlaikus paliekot cilvēciski vienkāršam - savējam ģimenei, kolēģiem, draugiem, studentiem.

Grāmatas atvēršana notiks 2018. gada 9. aprīlī plkst. 11.00, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (306 auditorijā), kurā Valentīns Mazzālītis strādāja no 1954. līdz 1990. gadam. Pirms tam - plkst. 10.30 tiks atklāta Valentīna Mazzālīša auditorija un piemiņas plāksne.

Ilgvars Forands

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma