Eižena Āriņa balva

Par nozīmīgu teorētisku ieguldījumu Latvijas datorzinātnes attīstībā Eižena Āriņa balvai datorikā 2017 saņēma Rīgas Tehniskās universitātes profesors, Modelēšanas un imitācijas katedras vadītājs Dr. habil. sc. ing., Prof. Jurijs Merkurjevs, bet par praktisku ieguldījumu datorikā apbalvots tika Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta (LU MII) vadošais pētnieks Dr.dat., Prof. Guntis Bārzdiņš.

Profesora Eižena Āriņa balvu datorikā pasniedz uzņēmums Exigen Services Latvia, Latvijas Zinātņu akadēmija un Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonds. Balva tiek pasniegta par praktisku ieguldījumu datorikā, izstrādājot un ieviešot novatoriskus un sabiedrībai aktuālus IT risinājumus, vai par nozīmīgu teorētisku ieguldījumu Latvijas datorzinātnes attīstībā.

Atzinības rakstus par teorētisku ieguldījumu Latvijas datorzinātnes attīstībā saņēma Latvijas Universitātes docents Aleksandrs Belovs, kā arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes, ITF profesors, vadošais pētnieks Pēteris Rivža.  .

Atzinības rakstus par praktisku ieguldījumu datorikā saņēma “BT1” projekta “RIGA COMM” vadītājs Andris Breške un SIA “Custom 3D Tech” tehniskais ortopēds – 3D dizaineris Fricis Pirtnieks.

Ar visiem finālistiem var iepazīties Eižena Āriņa balvas datorikā mājaslapā. Latvijas datorzinātnes pamatlicēja profesora Eižena Āriņa balva datorikā tiek pasniegta Latvijas IT nozares profesionāļiem un zinātniekiem par ieguldījumu Latvijas informātikas attīstībā. Tas ir augstākais individuālo sasniegumu novērtējums Latvijas IT nozarē.

Balva tiek piešķirta kopš 2000. gada, un to var iegūt vienu reizi mūžā. Līdz 2009.gadam balvas pasniegšanu organizēja Latvijas Izglītības fonds. Balvu laureāti: 1999. g. — J. Bārzdiņš, A. Anspoks, 2000. g. — J. Osis, M. Treimanis, 2001. g. — L. Niceckis, A. Vasiļjevs, 2002. g. — I. Kabaškins, A. Brūvelis, 2003. g. — J. Bičevskis, E. Karnītis, 2005. g. — P. Rivža, A. Virtmanis, 2007.g. — I. Ilziņa; 2008.g. - Ļ.Kacnelsons (ASV).

Augstskolu reforma?

"Mums ir 17 valsts augstskolas un gandrīz tik pat privātās augstskolas, kas ar tik mazu iedzīvotāju skaitu un vecuma struktūru ir absurdi," uzsvēra K.Šadurskis. Pēc izglītības un zinātnes ministra domām Latvijā kopumā būtu jābūt sešām līdz septiņām augstskolām. Viņš norādīja uz grūtībām Latvijā veikt reformas augstākajā izglītībā, kā piemēru minot problēmas ar Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas pievienošanu Latvijas Universitātei. "Jebkurš solis uz konsolidāciju augstākajā izglītībā ir grūts, sevišķi, ja atceramies mēģinājumu reorganizēt vienu augstskolu," piebilda ministrs.

K.Šadurskis pauda pārliecību, ka augstskolām nepieciešams vairāk sadarboties, kā arī jāveicina starptautiskā sadarbība. Savukārt, runājot par investīcijām augstākajā izglītībā un pētniecībā, izglītības un zinātnes ministrs ir pārliecināts, ka līdzekļi jāiegulda tajās jomās, kurās Latvija ir unikāla.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektora vietnieks attīstības jautājumos Artūrs Zeps pauda pārliecību, ka Latvijai piemērots augstskolu skaits būtu astoņas. Tāpat A.Zeps norādīja, ka visas augstskolas būtu jāpakļauj vienai ministrijai, nevis vairākām, kā tas ir patlaban. A.Zeps aicināja atcelt valdības apņemšanos neveikt augstskolu konsolidāciju līdz 2020.gadam, turpretī K.Šadurskis ironizēja, ka tas nebūtu iespējams, jo viņš šo solījumu ir "parakstījis ar savām asinīm".

Pēc A.Zepa domām, jānodrošina arī ciešāka sasaiste starp vidējo un augstāko izglītību, jo patlaban vidējā izglītība nenodrošina pietiekamas zināšanas, lai sāktu studijas augstskolā. RTU pārstāvis piebilda, ka vidējā izglītībā nepieciešams uzlabot zināšanu līmeni tādās jomās kā fizika, ķīmija un inženierzinātnes. ĀIPL pozīcijas uzmetumā par nostāju attiecībā uz augstākās izglītības politiku uzsvērts, ka Latvijā būtu nepieciešams sākt jaunu posmu Latvijas izglītības sistēmas modernizācijā.

ĀIPL lielākās bažas joprojām saistītas ar darbaspēka pieejamību Latvijā, un tādējādi arī ilgtermiņa mērķi nav mainījušies. Lai sasniegtu mērķus, padome ierosina sākt jaunu posmu Latvijas izglītības sistēmas modernizācijā, izmantojot jau izveidoto darba grupu, kurā apvienojušies labākie speciālisti pārmaiņu vadībā un izglītības jomā. Padome aicina Latvijas augstākā līmeņa amatpersonas formulēt savu redzējumu par izglītības sistēmu kopumā, jo tam ir būtiska nozīme, lai varētu īstenot nepieciešamās pārmaiņas un uzlabojumus.

Padomē skaidroja, ka Latvijas demogrāfiskā situācija liecina par to, ka sarūkošais iedzīvotāju skaits ietekmē izglītības sistēmu - mazāk ieinteresētu studentu un pasniedzēju. Padomes ieskatā pastāv cieša saikne starp augstākās izglītības internacionalizāciju un starptautisko konkurētspēju. Līdz ar to par Latvijas augstākās izglītības attīstības prioritāti būtu jākļūst augstākās izglītības atvērtības starptautiskai sabiedrībai un zinātības apmaiņai veicināšana.

Augstākās izglītības kvalitāte, kā norādīja padomē, ir cieši saistīta ar akadēmiskā personāla kvalifikāciju un zinātnisko darbību, kas nepietiekamā finansējuma dēļ piedzīvo lejupslīdi. Tādējādi šajā ziņā augstākās izglītības iestāžu personāla vēlēšanām vajadzētu būt pilnīgi neatkarīgām no latviešu valodas zināšanu līmeņa, pārliecināta padome.

Investoru padomes vērtējumā Latvijas augstākās izglītības sistēma ir pārāk sadrumstalota, par ko ik gadu liecina augošā disproporcija, proti, studentu skaits samazinās, bet augstskolu un studiju programmu skaits aug. Savukārt augstākās izglītības iestāžu sadrumstalotība noved pie resursu sadrumstalotības, nepietiekamas dalīšanās resursos un studiju programmu dublēšanās bez skaidri noteiktiem studiju mērķiem un rezultātiem.

No LETA materiāliem

 

LADO

20. maijā 85 jaunie programmētāji pierādīja savas zināšanas Latvijas 2. atklātās datorikas olimpiādes finālā, ko organizēja Tehniskās jaunrades nams „Annas 2”. Par iespēju nokļūt finālā, kas norisinājās Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātē, sacentās 147 otro līdz devīto klašu skolēni no visas Latvijas, neklātienē pildot 1. kārtas uzdevumus.

Finālisti uz olimpiādi bija mērojuši ceļu no Jēkabpils, Daugavpils, Siguldas, Ventspils, Liepājas, Talsiem, Tukuma, Jelgavas, Rīgas un citām tuvām un tālām Latvijas apdzīvotām vietām, lai risinātu programmēšanas uzdevumus, kuru tēma šogad bija ”Mākslīgais intelekts”.  Visām vecuma grupām vismaz viens uzdevums bija saistīts ar "loģiski domājoša" algoritma radīšanu. Piemēram, spēles “NIM” versija pret “gudru” datoru, kurš vienmēr uzvar, vai arī spēle “Akmens, šķēres, papīrīt's”, kurā dators izdara gājienus, balstoties uz pretinieka līdz šim izdarītajām izvēlēm, kā arī dators, ar kuru var sarunāties.

Vecākajā grupā uzdevumu risināšana vislabāk veicās Dzintaram Klušam no Iļģuciema vidusskolas un Ingum Smotrovam no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas. Vidējā vecuma grupā uzvarētāji bija Matīss Kristiņš no TJN „Annas 2” un Sandijs Rakstiņš no Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskolas. Savukārt jaunākajā grupā vislabākos rezultātus sasniedza Mikus Felcs no TJN “Annas 2” un Kārlis Lielmanis no Laurenču sākumskolas.

Godalgoto vietu ieguvējus ar naudas balvām nodrošināja „Latvijas Izglītības fonds”, pirmajai vietai piešķirot 100 eiro, otrajai vietai – 50 eiro un trešajai – 25 eiro. Rezultatīvākie dalībnieki katrs saņēma arī konfigurējamu ekrānu "Displio" no "Draugiem group". Visi olimpiādes dalībnieki saņēma pateicības par piedalīšanos un piemiņas medaļas. Arī pedagogu, kas gatavoja dalībniekus olimpiādei, darbs tika atzinīgi novērtēts ar pateicībām.

Šī gada datorikas olimpiādē piedalījās 38 meitenes. Augstāko rezultātu ieguvējām katrā vecuma grupā - Martai Teivānei, Ramonai Poreiterei un Rasmai Sandrai Knipšei - dalīto pakalpojumu centrs „Tele2 Shared Service Center" (Tele2 SSC) pasniedza specbalvas, lai motivētu meitenes turpināt apgūt programmēšanu. Tele2 SSC vēlas iedrošināt un ieinteresēt bērnus un jauniešus nodarboties ar informācijas tehnoloģijām, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai nozarē valdītu līdzsvars starp sieviešu un vīriešu pārstāvniecību.

Kamēr notika iesniegto darbu vērtēšana, dalībnieki nogaršoja picērijas “PizzaTime” ceptās picas un klausījās lekciju “Automatizācija un mākslīgais intelekts”.

Pilnu rezultātu tabulu var atrast olimpiādes interneta vietnē www.lado

Latvijas skolēnu panākumi

Norvēģijas pilsētā Bergenā noslēgusies Baltijas informātikas olimpiāde, kur veiksmīgi startēja Latvijas skolēni. Kopumā olimpiādē piedalījās 56 skolēni no 10 valstīm

Vienu no zelta medaļām izcīnīja Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēns Ingus Jānis Pretkalniņš, vienu no sudraba godalgām ieguva Aleksandrs Zajakins no Rīgas 89. vidusskolas, bet vienu no bronzām – Roberts Leonārs Svarinskis no Jūrmalas Valsts ģimnāzijas.

Vēl Latvijas komandu pārstāvēja Raitis Kriķis (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija), Jegors Baļzins (Rīgas 96. vidusskola) un Staņislavs Jefimovs (Daugavpils Krievu vidusskola-licejs), kuriem šoreiz līdz medaļām nedaudz pietrūka.

Savukārt 5. Eiropas Savienības Dabaszinātņu olimpiādē Latvijas skolēnu komandas ieguvušas sudraba un bronzas medaļu. Demonstrējot prasmes un zināšanas bioloģijā, ķīmijā un fizikā, spēju darboties praktiski un strādāt komandā, olimpiādē sacentās 50 komandas no 24 Eiropas Savienības valstīm. Olimpiāde notika Kopenhāgenā, Dānijā, un tajā piedalījās jaunieši vecumā līdz sešpadsmit gadiem.

Komandas, kura ieguva sudraba medaļu, sastāvā bija Laura Bukēviča (Rīgas 25. vidusskola), Kristers Kokars  (Aizkraukles novada vidusskola), Anna Marija Sumrova (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija); komandas, kura ieguva bronzas medaļu, sastāvā bija Vilhelms Cinis (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija), Anastasija Šļapina (Jelgavas Valsts ģimnāzija), Anitra Zīle (Rīgas 1. Valsts ģimnāzija). Vislabākais sniegums olimpiādē bija Ungārijas komandai. Skaidrības labad gan jāpiemin, ka tiek pasniegtas vairākas vienāda kaluma medaļas.

 

SIA „EM metodoloģijas”


 

Pētījums

par Saldus, Talsu, Ventspils, Kuldīgas un Liepājas konkurētspēju

 

Autoru kolektīvs Egila Fortiņa un Romana Vitkovska vadībā

pilnu pdf failu var izlasīt ŠEIT

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma