15 augusts 2024

Valsts izglītības satura centrs (VISC) saņēmis 1995 apelācijas no skolēniem, kuri lūguši pārskatīt eksāmenu vērtējumu. Pēc 2022./2023.mācību gada eksāmenu sesijas bija saņemtas 1011 apelācijas. 1558 apelācijas iesnieguši vidusskolēni,  savukārt pamatizglītībā lūgts pārskatīt 437 eksāmenu vērtējumus..Visvairāk skolēnu vērsušies ar lūgumu pārskatīt viņu vērtējumu matemātikas eksāmenā - saņemtas kopumā 1085 apelācijas pamatizglītībā un vidējās izglītības optimālajā līmenī. Pirmie provizoriskie rezultāti liecinot, ka 9.klases skolēni matemātikas eksāmenā ieguvuši vidēji 43,2%. 654 skolēnu sniegums eksāmenā novērtēts zem 10%, un eksāmenu viņi nav nokārtojuši. Optimālā līmeņa eksāmenā matemātikā 15% minimālo kopvērtējuma slieksni nav sasnieguši ap 2700 vidusskolēnu, pārsvarā 11.klases skolēni, tālmācības programmu izglītojamie un profesionālās izglītības iestāžu trešā kursa audzēkņi. Šajā eksāmenā vidusskolēnu vidējais rezultāts ir 34%.

12 augusts 2024

Olimpiskās spēles Parīzē slēgtas. Spēļu programmā bija iekļauti 32 sporta veidi, un tika sadalīti 329 medaļu komplekti.

ASV sportistiem spēlēs izcīnija 40 zelta, 44 sudraba un 42 bronzas godalgas, finišējot ar 126 medaļām. Ķīnai 40. zelta medaļas, 27 sudraba un 24 bronzas medaļas. Uz trešo vietu pakāpās Japāna, kurai ir 20 zelta, 12 sudraba un 13 bronzas medaļas.  Ceturtajā vietā  ar 18 zelta, 19 sudraba un 16 bronzas godalgām Austrālija, piektajā vietā ierindojās Francija, kurai ir 16 zelta medaļas, 26 sudrabi un 22 bronzas, bet sesto vietu 15 zelta, septiņām sudraba un 12 bronzas medaļām ieņēma Nīderlande, apsteidzot Lielbritāniju, kas finišēja ar 14 zelta, 22 sudraba un 29 bronzas medaļām. Vismaz vienu medaļu izcīnīja 90 valstu pārstāvji, bet no Baltijas valstīm pie godalgām tika vien Lietuva, kuras kontā ir divas sudraba un divas bronzas godalgas.

11 augusts 2024

Nodibinājums "Ata Kronvalda fonds"  publiskojis Latvijas skolu audzēkņu panākumus 2023./2024. mācību gadā rīkotajās valsts mācību priekšmetu olimpiādēs, valsts atklātajās olimpiādēs un skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konferencē, un rezultāti publicēti vietnē "skolureitings.lv".

Skolas atkarībā no 10.-12. klašu skolēnu skaita tiek grupētas mazo skolu, lielo skolu un valsts ģimnāziju grupā (lielās skolas - skolēnu skaits 10.-12. klasēs vismaz 100, mazās skolas - skolēnu skaits 10.-12. klasēs mazāks par 100). 2023./2024. mācību gada skolu reitingā ir iekļautas 37 ģimnāzijas, 67 lielās skolas, kurās mācās vismaz 100 vidusskolēnu, un 125 mazās skolas, kurās mācās mazāk nekā 100 vidusskolēnu vai kurās nemācās vidusskolēni.

Reitingā lielo skolu grupā augšgalā ir: Daugavpils Tehnoloģiju vidusskola-licejs; Rīgas Franču licejs; Rīgas 64. vidusskola; Rīgas Teikas vidusskola; Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskola. Daugavpils Tehnoloģiju vidusskola-licejs jau trešo gadu pēc kārtas notur godpilno pirmo vietu, kurā atspoguļojas skolas kolektīva profesionalitāte ilgu gadu garumā. Rīgas Franču licejs un Rīgas 64. vidusskola šajā skolu reitingā ir katru gadu, taču, salīdzinot ar pagājušo gadu, skolas no 16. un 15. vietas ir pakāpušās uz nozīmīgajām otro un trešo vietu. Šogad augsto piekto vietu ieņem Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskola no Rēzeknes, pierādot savu mērķtiecību un izcilu darba kvalitāti, pirms diviem gadiem ieņemot ceturto vietu mazo skolu grupā, taču pagājušā gadā reitingā neiekļaujoties, uzsver reitinga veidotāji.

Mazo skolu grupā virsotnē ir: RTU Inženierzinātņu vidusskola; Liepājas Oskara Kalpaka vidusskola; Āgenskalna sākumskola; starptautiskā skola "Premjers" un Rīgas Starptautiskā skola. Jaunpienācēji mazo skolu grupas labāko piecniekā ir starptautiskā skola "Premjers" un Rīgas Starptautiskā skola, kuras ieņem attiecīgi ceturto un piekto vietu, pierādot privāto skolu iespējas un konkurētspēju, uzskata reitinga veidotāji.

Reitingā ģimnāziju grupā augšgalā ir: Rīgas Valsts 1. ģimnāzija; Āgenskalna Valsts ģimnāzija; Rīgas Valsts 2. ģimnāzija; Daugavpils Valsts ģimnāzija un Rīgas Valsts vācu ģimnāzija.  Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, nemainīgi, arī šogad notur līderpozīcijas. Taču sīvā konkurencē šogad piekāpās Rīgas Valsts 2. ģimnāzija, ieņemot trešo vietu, bet otro vietu nododot Āgenskalna Valsts ģimnāzijai, kas iepriekšējos gadu ir vairākkārt ir iekļuvusi reitinga piecniekā un pēdējos divus piekāpīgi turējusies trešajā vietā.

11 augusts 2024

Latvijas delegācijā Parīzes Olimpioskajās spēlēs bija 29 sportisti - mazākais skaits kā visās iepriekšējās spēlēs.  Latvijas sportistiem neizdevās izcīnīt medaļas.

3x3 basketbolā Nauris Miezis, Kārlis Lasmanis, Francis Lācis un Zigmārs Raimo uzvarēja visās septiņās pamatturnīra spēlēs un iekļuva pusfinālā. Uzveikta tika Lietuva - 21:14, Nīderlande - 21:12, Ķīna - 22:8, ASV- 21:20, Francija - 22:20, Polija - 22:15. Sebija - 21:14.  Pusfinālā  zaudējums Francijai,  par trešo vietu Lietuvai un sacensību beigas nācās samierināties ar ceturto vietu

Olimpisko spēļu pludmales volejbola turnīru Tīna Graudiņa un Anastasija Samoilova sāka ar zaudējumu šveicietēm (15:21, 14:21), bet turpmākajās grupas spēlēs  pārspēja Paragvajas pāri (21:19, 21:15) un Kanādas duetu  (21:14, 22:20. Astotdaļfinālā tika pārspēts Vācijas duets (21:13, 17:21, 18:16). Latvija zaudēja pasaules ranga līderēm brazīlietēm (16:21, 10:21) un ierindojās  5. vieā.

Augsto 5. vietu 273 kilometru garajā un vairāk nekā sešu stundu ilgajā riteņbrakšanas grupas braucienā 90 konkurentu vidū. izcīnija Toms Skujiņš.  Sieviešu konkurencē Latviju pārstāvošā Anastasija Karbonāri 158 km distancē 93 dalībnieču konkurencē finišēja 69. pozīcijā.

Latvijas BMX frīstaila riteņbraucējs Ernests Zēbolds Parīzē veica savas līdzšinējās karjeras spilgtāko braucienu un sasniedza 87,14 punktu summu, ierindojoties astotajā vietā.

Ar dažādām sekmēm statrtēja vieglatlēti. Valters Kreišs kārtslēkšanas finālā ieņēma 12.vietu (rezultātas 5,70 m). Latviju pārstāvēja četri šķēpmetēji. Gatis  Čakšs kvalifikācijas sacensībās palika bez rezultāta.  Patriks Gailums kvalifikācijas grupā ieņēma 11.vietu, kas summā deva 25.pozīciju. Viņam tika ieskaitīts tikai otrais mēģinājums, kurā viņš  raidīja šķēpu 77,26 metrus tālu. Lai iekļūtu pamatsacensībās šķēps bija jāraida vismaz 84 metrus tālu vai jāiekļūst 12 labāko sportistu vidū no abu grupu 32 dalībniekiem. Kvalifikāciju nepārvārēja arī šķēpmetējas Līna Mūze-Sirmā un Anete Sietiņa. Līna Mūze Sirmā, kas piedalījās jau trešajās Olimpiskajā spēlēs, ar rezultātu 60,30 m ierindojās 17 vietā, Anete Sietiņa uzrādīja  rezultātu 60,47  un ierindojās 15.vietā. Vieglatlēte Gunta Vaičule 400 metru sprintā pusfinālā neiekļuva. Gandarījuma kārtā G. Vaičule finišēja pēc 50,93 sekundēm, atpaliekot no personiskā rekorda (50,83). Agate Caune 5000 m skrējienā ierindojās 33. vietā. Rūta Kate Lasmane trīsoļlēkšanā  ar rezultātu 13, 76 m ierindojās 22. vietā.

BMX sacensībās Kreiters Krīgers un Veronika Monika Sturiška savos braucienos krita. K.Krīgeram 21.vieta, V.Sturiškai 20. vieta. Kalnu riteņbraukšanā Mārtiņš Blūms izcīnīja 17. vietu, jo bijušas neveiksmes -  divreiz divritenim nokritusi ķēde un vienreiz trasē nokrita arī pats braucējs.

200 metru kompleksajā peldējumā Ieva Maļuka, kurai Parīzes spēlēs bija jau otrās,  ierindojās 26.vietā. Peldētājs Danils Bobrovs  200 metru brasa distancē pusfinālā ieņēma 11.vietu un netika fināla astoņniekā.

Agate Rašmane ierindojās 26. vietā Parīzes olimpisko spēļu sacensībās 25 metru distancē ar mazkalibra pistoli. Pirmas tam viņai bija 23. vieta šaušanā ar pneimatisko pistoli desmit metru distancē, bet pārī ar Lauri Strautmani šajā disciplīnā ierindojās 16.vietā duetu sacensībās. Savukārt Lauris Strautmanis ieņēma 21.vietu šaušanā ar pneimatisko pistoli desmit metru distancē.

Latviju daiļlēkšanā no 10 metru tramplīna pārstāvēja  Džeja Delanija Patrika. Patrika dzimusi un dzīvo ASV, startēt viņai no Latvijas ļāva dubulpilsonība. Vēl pirms pēdējā lēciena viņa bija pusfināla pozīcijā, taču kļūda viņu atbīdīja uz 22. vietu.

Jātnieks Kristaps Neretnieks ar zirgu "Palladium KJV" spēļu konkūra sacensību kvalifikācijā ierindojās 56.vietā un nesasniedza finālu. Modernā pieccīņa Pāvels Švecovs ierindojās 17. vietā, pievīla zirgs

Kārtējo neveiksmi - pēc kārtas jau trešajās Olimpiskajās spēlēs - piedzīvoja teniste Aļona Ostapnko, kura zuadēja jau pirmajā kārtā. Traumas dēl sacensības neturpināja svacēlājs  Ritvars Suharevs.

25 jūlijs 2024