Sporta skolotājs

Latvijas Gada balvas sportā 2017” noslēguma ceremonijā paziņojas konkursa “Gada sporta skolotājs 2017” uzvarētājs. Konkursā izcilākā sporta skolotāja titulu ieguva Valmieras sākumskolas sporta skolotāja Signe Lūsiņa.

Signe Lūsiņa Valmieras sākumskolā strādā jau 19 gadus. Viņa spēj iedvesmot gan skolēnus un kolēģus, gan arī bērnu vecākus. Skolotāju raksturo ideju daudzveidība – sporta nodarbības tiek vadītas pat uz ledus, katra minūte stundā tiek rūpīgi pārdomāta. Nozīmīgs ir skolotājas ieguldījums skolas un visas pilsētas sporta tradīciju izveidē un izkopšanā, tiek organizētas dažādas ārpusstundu un ārpusskolas aktivitātes. S.Lūsiņa ir arī vairāku metodisko materiālu autore.

Konkursā "Gada sporta skolotājs 2017" pretendentus pieteikt aicināja Latvijas novadu un pilsētu izglītības pārvaldes, vispārējās un profesionālās izglītības iestādes, konkursā skolotāji varēja pieteikties arī paši. Konkursa vērtēšanas komisijā šogad darbojās gan IZM pārstāvji, gan pieredzes bagāti sporta pedagogi, sportisti un nozares speciālisti.

Konkursa mērķis ir popularizēt sporta skolotāja nozīmi veselīgas un fiziski aktīvas jaunās paaudzes izglītošanas procesā, kā arī celt profesijas prestižu. Sporta skolotājs spēj motivēt skolniekus un veidot pozitīvu attieksmi pret fiziskām aktivitātēm arī turpmākajai dzīvei, tāpēc būtiski ir novērtēt sporta skolotāju devumu.

Jauna programma

Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte ziemas uzņemšanā studēt gribētajiem piedāvā jaunu profesionālā bakalaura studiju programmu – “Industriālās inženierijas vadība”.

Pirmo reizi Latvijas Universitātē tiek piedāvāta iespēja iegūt inženiera grādu un kvalifikāciju. Jaunās studiju programmas mērķis ir dot iespēju jauniešiem iegūt starptautiski konkurētspējīgu izglītību un sagatavot augsti kvalificētus sistēmu vadības inženierus. Jaunajā studiju programmā “Industriālās inženierijas vadība” labākajiem ir iespēja pretendēt uz 15 budžeta vietām, ko finansē LU.

Ziemas uzņemšana septiņās studiju programmās noritēs no 2018. gada 2. līdz 24. janvārim. Interesenti dokumentus varēs iesniegt pirmdienās, otrdienās un ceturtdienās no plkst. 16.00-18.30, bet sestdienās no plkst. 10.00-14.00 Aspazijas bulvārī 5, Studiju centrā (312. telpa). Iestājpārbaudījumi notiks – 25. janvārī.

 

Labākie IT skolotāji

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) 19. gadskārtējās konferences ietvaros nosaukti Latvijā labākais e-skolotāji. Par labāko e–skolotāju tika atzīta Talsu mūzikas skolas skolotāja Inta Udodova, kurai kategorijas partneris SIA “Tilde” piešķīra naudas prēmiju 1 000 EUR  apmērā. I. Udodova kopš 1979. gada ir Talsu mūzikas skolas skolotāja, un viņas radītie digitālie mācību līdzekļi „Mūzikas ābece” paver jaunas iespējas solfedžo apmācībā un muzikālās dzirdes attīstīšanā.SIA “Tilde” speciālbalvu “Par izcilību un līderību 20 gadu garumā, ieviešot IT iespējas mācību procesā” saņēma Ogres Valsts ģimnāzijas direktore Aina Bērce.

Iepriekšējie stipendijas laureāti:

  • 2008. gadā Dace Tomsone, Grobiņas ģimnāzijas informātikas skolotāja;
  • 2009. gadā Māris Roga, Lielvārdes pamatskolas direktora vietnieks informātikas jautājumos;
  • 2010. gadā Normunds Svētiņš, Druvas vidusskolas direktora vietnieks un informātikas un programmēšanas skolotājs;
  • 2011. gadā Aldis Lazda, Pļaviņu novada ģimnāzijas informātikas skolotājs.
  • 2012. gadā Andrejs Miķis, Smiltenes ģimnāzijas informātikas un fizikas skolotājs, direktora vietnieks informātikas jautājumos
  • 2013.gadā Daugavpils Krievu vidusskolas liceja  direktora vietnieks informātikas jautājumos Oļegs Bojaruns.
  • 2015.gadā Frids  Sarcevičs  Auces vidusskolas direktores vietnieks IT jautājumos.
  • 2016.gada Liene Katlapa Talsu 2. vidusskolas informātikas skolotāja un direktora vietniece izglītības jomā.

 

 

Eksāmeni juristiem

Sākot ar 2021.gadu topošajiem juristiem profesionālā maģistra studiju programmās būs nepieciešams kārtot jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenu.To paredz Ministru kabineta komitejā atbalstītie Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie Ministru kabineta (MK) noteikumi "Valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena kārtība".

Noteikumi stāsies spēkā no 2018.gada 1.janvāra, lai augstskolas varētu pielāgot profesionālā maģistra studiju programmu jurista kvalifikācijas iegūšanai uz nākamo akreditācijas periodu, kas ir paredzēts 2019.gada vasarā. prasības piemēros attiecībā uz studējošiem, kuri studijas profesionālā maģistra studiju programmā uzsākuši 2019.gada rudens semestrī, skaidrots MK noteikumu anotācijā.

Noteikumu projektā arī paredzēts, ka, nokārtojot kvalifikācijas eksāmenu, tiks piešķirta tikai jurista kvalifikācija, jo ar kvalifikācijas eksāmenu ieviešanu, vienlaikus notiks juriskonsulta studiju programmas likvidācija. Sākot ar nākamo akreditācijas periodu vairs netiks akreditētas studijas programmas juriskonsulta profesijas iegūšanai.

Kvalifikācijas eksāmenu organizēs teorētiskajā daļā - trīs teorētiskie jautājumi, un praktiskajā daļā - praktisks uzdevums jeb kāzuss, katrā no šādām kvalifikācijas eksāmena apakšsekcijām - krimināltiesības un kriminālprocesa tiesības, civiltiesības, civilprocesa tiesības un komerctiesības, konstitucionālās tiesības, administratīvās tiesības un administratīvā procesa tiesības, starptautiskās un Eiropas Savienības tiesības, tiesību teorija, tiesību filozofija un Latvijas tiesību vēsture. Kopumā kvalifikācijas eksāmena ietvaros studējošajam būs rakstveidā jāatbild uz 15 teorētiskajiem jautājumiem un jārisina pieci praktiski uzdevumi.

Pašlaik septiņās Latvijas augstskolās iespējams iegūt otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību studiju programmā "Tiesību zinātne". Kopš 90.gadu sākuma pieaudzis tiesību zinātņu studiju programmu skaits, kas ilgtermiņā, iztrūkstot pietiekami augstām un vienotām prasībām juridiskās izglītības iegūšanai, mazinājis juridiskās izglītības kvalitāti valstī.

Šī gada 1.jūnijā stājās spēkā grozījumi Augstskolu likumā, kas noteiks vienota jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena ieviešanu. Augstskolu likumā noteikts, ka valsts pārbaudījuma sastāvdaļa var būt ne tikai diplomdarba vai bakalaura (maģistra) darba izstrādāšana un aizstāvēšana. Šāds atvērts regulējums nepieciešamības gadījumā ļautu ieviest valsts eksāmenu ne tikai jurista kvalifikācijas iegūšanai, bet arī citās nozarēs, ja tiktu konstatēta šāda nepieciešamība.

 

Zinātne

Valdība apstiprinājusi prioritāros zinātnes virzienus 2018. – 2021.gadam, kā arī apstiprināti arī jaunie fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas, finansēšanas un administrēšanas kārtības noteikumi.

Pamatojoties uz valsts attīstības nostādnēm, sabiedrības interesēm, sociālām un ģeopolitiskām pārmaiņām Eiropā, Izglītības un zinātnes ministrija ir izvirzījusi deviņus virzienus, kuros turpmākajos četros gados tiks fokusēts zinātnieku darbs. Īpaši izcelta drošība – gan energoapgādes, gan tehnoloģiju, gan sabiedrības jomā.

Prioritārie virzieni zinātnē no 2018. līdz 2021. gadam:

  • Tehnoloģijas, materiāli un inženiersistēmas produktu un procesu pievienotās vērtības palielināšanai un kiberdrošībai;
  • Energoapgādes drošuma stiprināšana, enerģētikas sektora attīstība, energoefektivitāte, ilgtspējīgs transports;
  • Klimata pārmaiņas, dabas aizsardzība, vide;
  • Vietējo dabas resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana uz zināšanām balstītas bioekonomikas attīstībai;
  • Latvijas valstiskums, valoda un vērtības, kultūra un māksla;
  • Sabiedrības veselība;
  • Zināšanu kultūra un inovācijas ekonomiskajai ilgtspējai;
  • Demogrāfija, sports, atvērta, iekļaujoša sabiedrība, labklājība un sociālā drošumspēja;
  • Valsts un sabiedrības drošība un aizsardzība.

Nākamgad kopējais valsts finansējums zinātniskiem pētījumiem pieaugs par 3,9 miljoniem eiro. Pētniecības projektus visās zinātnes nozarēs – dabas zinātnēs, dzīvības zinātnēs un medicīnā, inženierzinātnēs, zemkopības zinātnēs, sociālajās zinātnēs un humanitārajās zinātnēs uz līdzvērtīgiem noteikumiem vērtēs atsevišķos konkursos. Priekšroka būs iecerēm, kuras visprecīzāk saskanēs ar iedzīvotāju un valdības akceptētajiem prioritārajiem virzieniem zinātnē nākamajiem četriem gadiem.

 

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma