Olimpiādes

No 23. līdz 30.jūlijam tiešsaistes režīmā notika Starptautiskā ķīmijas olimpiāde.
Piedalījās 231 skolēns no 60 pasaules valstīm. Latviju ķīmijas sacensībās pārstāvēja Ogres Valsts ģimnāzijas 12.klases skolniece Anete Patrīcija Raiskuma, kā arī RTU Inženierzinātņu vidusskolas 11.klases skolnieks Džonatans Miks Melgalvis, 12.klases skolnieks Edvards Miķelis Mežciems un 12.klases skolnieks Filips Ēcis un visi izcīnīja bronzas medaļas.

No 20. līdz 26.jūlijam tiešsaistes režīmā notika Eiropas fizikas olimpiāde. Piedalījās 260 dalībnieki no 53 pasaules valstīm. Olimpiādē sudraba medaļas ieguva skolēni Rolands Lopatko un Ričards Kristers Knipšis, savukārt bronzas medaļas ieguva skolēni Edgars Rūdolfs Vītiņš un Jānis Pudāns. Atzinību tika piešķirta Viesturam Spūlim.

Baltijas 26.informātikas olimpiādē, kas tiešsaistes režīmā norisinājās no 20. līdz 22.jūlijam, kopumā godalgoti 32 skolēni. Jauno programmētāju sacensībās piedalījās 71 skolēns no 11 Eiropas valstīm. Bronzas medaļu ieguva Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas skolēns Matīss Kristiņš.

16.maijā tiešsaistes režīmā norisinājās Ziemeļvalstu – Baltijas valstu fizikas olimpiāde. Zelta medaļu saņēma Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas 11.klases skolēns Rolands Lopatko, sudraba medaļu saņēma Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 12.klases skolēns Ričards Kristers Knipšis, savukārt bronzas medaļas saņēma - Jānis Pudāns (Rīgas Valsts 1. gimnāzija 12. klase), Viesturs Spūlis (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija 11. klase), Edgars Rūdolfs Vītiņš (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, 11. klase), Leo Krugļikovs (Rīgas Franču licejs, 12. klase) un Daniels Gorovojs (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, 12. klase).

No 15.līdz 21.aprīlim tiešsaistes režīmā notika Eiropas meiteņu matemātikas olimpiāde. Latviju olimpiādē pārstāvēja Anna Mikuļeviča un Paula Greitāne no Rīgas, Līva Oliņa no Siguldas un Sandra Siliņa no Cēsīm, kura olimpiādē ieguva bronzas medaļu!

 

 

Eksāmeni

Skolēnu vidējais sniegums, salīdzinot ar pērno gadu, par astoņiem procentpunktiem uzlabojies centralizētajā eksāmenā angļu valodā, sasniedzot 70%. Angļu valodā tas ir augstākais rezultāts kopš 2009.gada. Tāpat rezultāti paaugstinājušies franču valodā.. 2019.gadā franču valodas eksāmenā bija 69%, to šogad skolēnu vidējie rezultāti sasniedza 75%. Rezultāti par trīs procentpunktiem uzlabojušies arī vācu valodā, kur skolēnu vidējais rezultāts pieaudzis līdz 74%, kas ir augstākais vidējais sniegums kopš 2009.gada. Uzlabojušies rezultāti v arī matemātikas eksāmenā -vidējais rezultāts ir pakāpies par trim procentpunktiem, sasniedzot 35%. Fizikas eksāmenā 2019.gadā vidējais rezultāts bija 37%, šogad tas ir 41%. Neliels pieaugums arī latviešu valodas centralizētajā eksāmenā - 2019.gadā skolēnu vidējais sniegums bija 49%, šogad  52%.

Vislielākais kritums rezultātos vērojams bioloģijā, kur sasniegts sliktākais rezultāts kopš 2009.gada - salīdzinot ar pagājušo gadu rezultāti nokrituši par četriem procentpunktiem, sasniedzot 53%. Arī ķīmijas eksāmena rezultātos vērojama neliela lejupslīde - ja 2019.gadā eksāmena vidējais rādītājs bija 62%, tad šogad tie ir 59%. Par vienu procentpunktu kritušies vidējie sasniegumi arī krievu valodas eksāmenā, sasniedzot 73% un valsts valodas eksāmenā 9.klašu skolēniem - sasniedzot 63%. Arī vēstures eksāmena rezultāti ir nedaudz pasliktinājušies, no 41% 2019.gadā līdz 39% šogad, sasniedzot sliktāko rādītāju kopš 2009.gada.

Covid-19 pandēmijas dēļ tika daļēji mainīts eksāmena saturs, skolēni eksāmenus pildīja speciālās atbilžu lapās, kuru iepriekšējos gados nebija, un eksāmeni notika bez starpbrīža. Šogad izsniegti 18 800 centralizēto eksāmenu sertifikāti jauniešiem, kuri pamattermiņā kārtoja centralizētos eksāmenus par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi. Lai saņemtu atestātu par vidējo izglītību, skolēniem bija jākārto latviešu valodas, matemātikas un pēc izvēles vienas svešvaloda eksāmens. Obligātos eksāmenus vidēji kārtoja 14 000 izglītojamo. Latviešu valodā eksāmenu kārtoja 14 064 skolēni, matemātikā - 14 383, angļu valodu kārtot bija izvēlējušies 12 340 izglītojamo, krievu - 1784, vācu - 37, franču - seši, vēsturi - 4192, bioloģiju - 1125, fiziku - 898, ķīmiju - 548 skolēni.

2020. gada 15. janvārī, pēc VISC informācijas, kārtot eksāmenus bija izvēlējušies: vēsturi - 6332, fiziku - 1415, ķīmiju - 878, bioloģiju - 1706 skolēnu.

Nevar salīdzināt dažādu gadu eksāmenu rezultātus, ja eksāmenu prasības un saturs bijis dažāds. Kā nozīmīgs salīdzinājums ir eksāmenu nenokārtojošo skaits - 2019. gadā bija 257 caurkritušo, bet 2020. gadā eksāmenu nenokārtoja jau 467  skolēni.

 

 

Grābeklis - turpinājums!

12. klases centralizētajiem eksāmeniem bija pieteikušies:

matemātikā 16 127;

latviešu valodā 15 922;

angļu valodā 14 149.

Neobligātajiem eksāmeniem 12. klases eksāmeniem bija pieteikušies:

vēsturē 6332;

bioloģijā 1706;

fizikā 1455;

ķīmijā 875.

VISC 2020. g. 15. janvāra dati

Vai atkal kāpsim uz grābekļa? 1991. gadā arī ieviesa izvēli un skolēni neizvēlās fiziku un  ķīmiju!

Pieprasījums un piedāvājums

Aptaujājot 840 skolas, noskaidrots, ka visbiežāk – aptuveni 95 procentos gadījumu – tās grasās piedāvāt angļu valodas padziļinātu apguvi.  Otrs skolu biežāk piedāvātais padziļinātais mācību kurss varētu būt bioloģijā, bet trešais – matemātikā. Gana bieži skolas piedāvās padziļināti apgūt arī sociālās zinības, kā arī latviešu valodu un literatūru Vismaz puse skolu piedāvās padziļināti apgūt arī citus dabaszinātņu priekšmetus. Tikmēr izglītības tehnoloģiju uzņēmums “Edurio” aptaujājis 4400 devīto klašu skolēnus, lai noskaidrotu, kādi padziļinātie kursi viņus interesē. Izrādījies, ka pat 77% skolēnu augstākā līmenī grib apgūt angļu valodu, bet otrs populārākais mācību priekšmets izrādījies matemātika, ko padziļināti grib apgūt 44% skolēnu. “Edurio” secina, ka šajā ziņā skolu piedāvājums un skolēnu vēlmes sakrīt. Taču skolēni nevēlas tik ļoti apgūt bioloģiju un sociālās zinības, kā to gatavas piedāvāt skolas. Raugoties, kādas ir populārākās skolu piedāvātās padziļināto mācību priekšmetu kombinācijas, secināts, ka visbiežāk skolas vienlaikus piedāvās apgūt padziļināti vēsturi, svešvalodu, kā arī latviešu valodu un literatūru. Šāda kombinācija vispopulārākā ir tieši vidusskolās ar mazu skolēnu skaitu. Līdz šim vidusskolās skolēni parasti izvēlējušies kāda novirziena klasi, taču jaunajā sistēmā, kaut arī klašu sistēma tiks saglabāta, visbiežāk skolēni mācīsies grupās, jo katru padziļināto mācību priekšmetu, visticamāk, vēlēsies apgūt dažādu paralēlklašu skolēni. Tieši kādus padziļinātos kursus katra piedāvās, skolām būtu jāpaziņo tuvāko nedēļu laikā. Kaut arī reāla to apguve var sākties ne agrāk kā aiznākamajā mācību gadā, skolēniem, stājoties 10. klasē, jāzina skolas nākotnes piedāvājums.

Iesaka mainīt skolu, ja esošā nepiedāvā apgūt tādus padziļinātos mācību priekšmetus, kādus vēlas skolēns. Iecerēts, ka nākotnē varētu tapt vienota datubāze, kurā būtu redzams, kādus padziļinātos mācību priekšmetus katra skola piedāvā. Tātad - atkal noplicināsim laukus!

No Latvijas Avīze

Zinātne

Valsts Zinātniskās kvalifikācijas komisija (VZKK) 2018. gadā 9 sēdēs izskatīja 132 promocijas darbus, no tiem seši tika atgriezti promocijas padomei darba uzlabošanai, divi no tiem tika skatīti VZKK vēlreiz un virzīti aizstāvēšanai, 24 darbi atdoti promocijas padomēm ar lēmumu "var aizstāvēt pēc recenzijā minēto trūkumu novēršanas". Izskatīto promocijas darbu skaits turpina samazināties (2017. gadā - 148, 2016. gadā - 180 promocijas darbus, 2014. gadā - 270).

2018. gadā izskatītie promocijas darbi pa specialitātēm iedalās šādi (iekavās 2017. gadā izskatīto darbu skaits): bioloģija - 6  (5), būvzinātne - 6 (2), datorzinātne - 2 (3), ekonomika - 9 (10), vadībzinātne - 9 (19), elektronika un telekomunikācijas - 1 (3), enerģētika - 2 (5), elektrotehnika - 4 (1), farmācija - 1 (4), fizika - 9 (7), informācijas tehnoloģijas - 3 (4), tiesību zinātne - 8 (7), ķīmija un ķīmijas inženierzinātnes - 13 (10), lauksaimniecības zinātne - 3 (3), literatūrzinātne - 1 (2), folkloristika 2 (0), materiālzinātne - 1 (6), mākslas zinātne - 3 (2), matemātika - 0 (1), medicīna 12 (16), mehānika 1 (1), mašīnzinātne - 1 (1), mežzinātne - 2 (3), pārtikas zinātne - 5 (5), pedagoģija - 8 (8), psiholoģija - 3 (2), socioloģija un politikas zinātne - 0 (1), transports un satiksme - 3 (4), valodniecība - 4 (3), veterinārmedicīna - 3 (1), vides zinātne - 7 (6).

Augstskolas pēc izskatīto promocijas darbu skaita: LU - 46 (44), RTU - 32 (37), LLU - 16 (17), DU - 7 (10), RSU - 12 (17), RISEBA - 5 (3), Liepājas Universitāte - 3 (2), BA "Turība" - 3 (4), Latvijas Mākslas akadēmija - 1 (0), Latvijas Mūzikas akadēmija - 1 (0), Baltijas Starptautiskā akadēmija - 4 (6), TSI - 1 (2), Vidzemes augstskola - 1.

Valsts Zinātniskās kvalifikācijas komisija 2019. gadā izskatīja 134 promocijas darbus, no tiem 8 tika atgriezti promocijas padomei darba uzlabošanai, tika skatīti VZKK vēlreiz un virzīti aizstāvēšanai, 23 darbi atdoti promocijas padomēm ar lēmumu "var aizstāvēt pēc recenzijā minēto trūkumu novēršanas". 3 darbi šobrīd ir atlikti un tiks skatīti vēlreiz.

2019. gadā izskatītie promocijas darbi pa specialitātēm iedalās šādi (iekavās 2018. gadā izskatīto darbu skaits): arhitektūra 5 (0), bioloģija 5 (6), būvzinātne 3 (6), datorzinātne 6 (2), ekonomika 7 (9), vadībzinātne 12 (9), elektronika un telekomunikācijas 4 (1), enerģētika 5 (2), elektrotehnika un elektronika 3 (4), farmācija 1 (1), filozofija 1 (0), fizika 6 (9), informācijas tehnoloģijas 5 (3), tiesību zinātne 9 (8), komunikāciju zinātne 1 (0), ķīmija un ķīmijas inženierzinātnes 3 (13), lauksaimniecības zinātne 0 (3), literatūrzinātne 1 (1), folkloristika 1 (2), materiālzinātne 2 (1), mākslas zinātne 0 (3), matemātika 1 (0), medicīna 16 (12), mehānika 1 (1), mašīnzinātne 2 (1), mežzinātne 3 (2), pārtikas zinātne 2 (5), pedagoģija 9 (8), psiholoģija 0 (3), socioloģija un politikas zinātne 8 (0), transports un satiksme 3 (3), valodniecība 1 (4), veterinārmedicīna 2 (3), vides zinātne 6 (7).

Augstskolas pēc izskatīto promocijas darbu skaita: LU 51 (46), RTU 34 (32), LLU 13 (16), DU 4 (7), RSU 15 (12), RISEBA 1 (5), Liepājas Universitāte 4 (3), BA "Turība" 6 (3), Latvijas Mākslas akadēmija 0 (0), Latvijas Mūzikas akadēmija 0 (1), Baltijas Starptautiskā akadēmija 4 (4), TSI 1 (1), Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija 1 (0), Vidzemes augstskola 0 (1).

 

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma