Skolās valsts valoda

Ņemot vērā iepriekš apstiprinātos grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā, bērniem jau pirmsskolā jāspēj sniegt iespējas apgūt latviešu valodu tā, lai sekmīgi spētu apgūt mācību saturu sākumskolā un turpmākajos izglītības posmos. Jauno mācību saturu pirmsskolā plānots sākt ieviest jau 2018.gada rudenī.

Vadlīnijās noteikts, ka, apgūstot mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu, bērnam latviešu valodā jāspēj atbildēt uz jautājumiem par redzēto un dzirdēto, izteikt savas vajadzības, iesaistīties sarunā par tematiem, kuri saistīti ar ikdienu, mācīties pareizi izrunāt patskaņus un līdzskaņus, pazīt burtus, lasīt un saprast īsus vārdus, kā arī rakstīt burtu elementus.

Izglītības programma plānots noteikt, ka latviešu valodas apguve pirmsskolas izglītības posmā jāsekmē katru dienu, lai pēctecīgi apgūtu valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās valodu mācību jomā noteikto.Vienlaikus noteikts, ka rotaļnodarbībās saziņas līdzeklis ir latviešu valoda, izņemot rotaļnodarbības mazākumtautību valodas apguvei, informē aģentūra LETA.

Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā plānots sākt 2019./2020.mācību gadā - tad ir paredzēts sākt pāreju no esošajiem pieciem mazākumtautību izglītības modeļiem uz jauniem trim mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā. 2019./2020.mācību gadā tiks sākta secīga pāreja uz jaunu bilingvālās izglītības modeli 7.-9.klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, ieskaitot svešvalodas. Tāpat 2019./2020.mācību gadā valsts pārbaudījumi 9.klasēm notiks tikai latviešu valodā.

No 2020./2021.mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. un 11.klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus). Gadu vēlāk - no 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, tāpat saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

 

Iznākusi grāmata „Menedžmenta mazā enciklopēdija”.

Grāmatai ir divas daļas. Pirmajā daļā ievietoti grāmatas autora Ilgvars Foranda agrāk publicētie materiāli, kurus papildina pasaulē pazīstamu zinātnieku atzinumi, secinājumi, ieteikumi. Tajā apskatīti menedžmenta teorijas un prakses jautājumi gan vēsturiskā aspektā, gan mūsdienu apstākļos.

Grāmatas otrajā daļā dotas izcilāko menedžmenta zinātnieku īsas biobibliogrāfijas, ievietotas atsauces uz viņu, pēc grāmatas autora domām, nozīmīgākajām publikācijām. Raksturīgi, ka gandrīz visi absolvējuši prestižākās pasaules augstskolas (universitātes, koledžas), turklāt vairākas, iegūstot dažkārt visai atšķirīgas akadēmiskās kvalifikācijas un specialitātes. Iespējams, ka tieši dažādu, atšķirīgu zinātnes nozaru apgūšana deva viņiem plašāku redzējumu par notiekošajiem procesiem un veicināja menedžmenta teoriju bagātināšanu.

Grāmata būs noderīga, studējot menedžmenta teoriju, tajā varēs atrast padomus, kā pilnveidot organizācijas darbību, tā palīdzēs apzināt pasaules izcilāko zinātnieku dzīves un darba mūžu, iepazīties ar viņu viedokļiem un devumu menedžmenta teorijas un prakses attīstībā.

Līdz šim klajā nākušas šādas Ilgvara Foranda grāmatas:

Personālvadība. 1997, 69 lpp.

Vadītājs. Vadīšana. 1999, 174 lpp.

Stratēģija. Kvalitāte. 2000, 253 lpp.

Personāla vadība. 2001, 189 lpp

Biznesa vadības tehnoloģijas. 2004, 258 lpp.

Projekta menedžments. 2006, 252 lpp.

Menedžmenta autoritātes. 2006, 211 lpp.

Palīgs personāla speciālistam. 2007, 251 lpp.

Biznesa vadības tehnoloģijas. (papildināts). 2009, 304 lpp.

Viesnīcas menedžments. 2011, 230 lpp.

Vadībzinība. 2013, 174 lpp.

 

Kā līdzautors sarakstījis nodaļas šādām grāmatām:

Olimpiskās rezerves laukos. 1979, 63.lpp.

Vingrošana skolās. 1988, 194 lpp.

Fiziskās kultūras teorija. 1993, 311 lpp.

Latvijas sporta vēsture (sastādītājs). 1994, 330 lpp.

Personālvadības rokasgrāmata. 2000, 142 lpp.

Rīgas Valsts tehnikums 95. 2014, 222 lpp.

Lielais liktenis. 2018, 82 lpp.

Sporta psiholoģija

Klajā nākusi Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) profesores, pedagoģijas doktores, Starptautiskās Slidošanas asociācijas(ISU) augstākās kategorijas tiesnese daiļslidošanā Agitas Ābeles grāmata „Sporta psiholoģija: teorija un prakse”.

Agita Ābele savu grāmatu “Sporta psiholoģija: teorija un prakse” veidojusi informatīvi izglītojošā stilā, integrējot teorētiskās nostādnes ar personīgajā praksē gūto pieredzi. Grāmatai 4 daļās, - sākumā pievēršoties teorētiskajiem jautājumiem, kurus būtu vēlams zināt visiem interesentiem, lai pilnīgāk izprastu sporta psiholoģiju. Tālāk seko praktiska rakstura nodaļas, kuras veltītas sporta psiholoģijas praksei un sportistu sagatavotības mentālajām prasmēm, sociāliem un psiholoģiskā atbalsta jautājumiem. Grāmatu papildina praktiskā darbā izmantojami sporta psiholoģijas pielikumi.

LSPA profesore Agita ĀBELE ir ISU augstākās kategorijas tiesnese daiļslidošanā, šogad debitējusi ziemas Olimpisko spēļu daiļslidošanas tiesāšanā Phjončhanā. Bijusi BJSS trenere, Latvijas Universitātes docente, no 1999. gada Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas docente, no 2003. gada — profesore, Latvijas Zinātnes padomes eksperte sporta zinātnē. Latvijas Augstskolu sporta savienības prezidente, Starptautiskās Augstskolu sporta federācijas (FISU) Izglītības komitejas biedre.

 

LSPA PIEŠĶIRTS PRESTIŽAIS "INVESTORS IN EXCELLENCE" KVALITĀTES STANDARTA SERTIFIKĀTS

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijai (LSPA) pasniegts starptautiski prestižais izcilas vadības sertifikāts “Investors in Excellence” (Investori izcilībā) , ko piešķir Lielbritānijas kvalitātes vērtētāju

organizācija “Midlands Excellence”, atbilstoši noteiktām standarta prasībām. Tas apliecina, ka LSPA ieguvusi izcilas organizācijasstatusu kvalitatīvas vadības sistēmas nodrošināšanā. 23.martā apliecinājumu par iegūto novērtējumu un sertifikātu LSPA rektoram Jānim Žīdenam un Iekšējās  kvalitātes nodrošināšanas centravadītājam Uldim Grāvītim pasniedza SIA "Latvia Excellence" valdeslocekle Elvita Rudzāte.

LSPA darbu pie vadības sistēmas pilnveidošanas uzsāka 2016.gadā, atbilstoši “Investors in Excellence” standarta prasībām. Divu gadu laikā starptautiskās sertifikācijas eksperti veica Akadēmijas auditu, lai noteiktu vadības sistēmas attīstības līmeni un identificētu tās stiprās un vājās puses. Rezultātā LSPA saņēma "Investors in Excellence" slēdzienu par vadības sistēmas attīstības līmeni un rekomendācijas tās uzlabošanai, kas sekmēja administratīvā darbasakārtošanu un sertifikāta saņemšanu.

Lielbritānijas kvalitātes standarts "Investors in Excellence" paredz vadības sistēmas pārsertifikāciju reizi divos gados, lai regulāri noteiktu organizācijas pilnveidošanos un nodrošinātu sertifikāta uzticamību. Kvalitātes standarts balstīts EFQM izcilības modelī (European Foundation for Quality Management Excellence model), kaspasaulē atzīts kā viens no noteicošajiem izcilas vadības modeļiem.

Organizācijām, kas izmanto IiE sistēmu:

• uzlabota finanšu vadība • administratīvo izmaksu samazināšana un efektivitātes palielināšana

• lielāka klientu un darbinieku apmierinātība ar pakalpojumu sniegšanas kvalitāti • jaunu tirgus iekarošana caur ārējo atzīšanu.

 

Valsts valoda

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz ar 2019./2020.mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu (valsts) valodā vidusskolu posmā. Pieņemtie grozījumi paredz iekļaut nosacījumus, kas jāsasniedz, lai nodrošinātu pāreju uz mācībām latviešu valodā, pārmaiņas noslēdzot 2021./2022.mācību gadā.

Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, 2018./2019.mācību gadā tiks sākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas paredz būtiski palielināt latviešu valodas lomu mācīšanās procesā, nodrošinot mazākumtautību bērnu sekmīgu integrāciju sākumskolā.

Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā plānots sākt 2019./2020.mācību gadā - tad ir paredzēts sākt pāreju no esošajiem pieciem mazākumtautību izglītības modeļiem uz jauniem trim mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā.  Tiks sākta secīga pāreja uz jaunu bilingvālās izglītības modeli 7.-9.klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, ieskaitot svešvalodas. Tāpat 2019./2020.mācību gadā valsts pārbaudījumi 9.klasēm notiks tikai latviešu valodā.

No 2020./2021.mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. un 11.klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā. No 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, tāpat saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Izglītības likuma grozījumos attiecīgi paredzēts noteikt, ka 1.-6.klases posmā mazākumtautību izglītības programmās mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 50% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, 7.-9.klases posmā - ne mazāk kā 80% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas. Attiecībā uz svešvalodu apguvi līdz ar to tiek noteikts, ka svešvalodas apguvē kā starpniekvaloda ir lietojama valsts valoda.

Vienlaikus ir plānots, ka Ministru kabineta noteikumos par valsts pamatizglītības standartu 1.-6.klases posmam tiks noteikti trīs izglītības programmu paraugi mazākumtautību izglītības programmu īstenošanai, kuros, ievērojot likuma nosacījumus, tiks piedāvāti trīs dažādi valsts valodas un mazākumtautības valodu lietojuma proporcijas modeļi un ir paredzēts, ka izglītības iestāde īstenošanai varēs izvēlēties vienu no tiem.

Vispārējās izglītības likuma grozījumi nosaka, ka vidusskolas posmā tiek izveidota vienota vispārējās vidējās izglītības programma visām izglītības iestādēm.  Paredzēta iespēja izglītības iestādēm turpināt mācīt mazākumtautības dzimto valodu un ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu.

Paredzēts, ka pedagogu kompetences pilnveidei un atbalstam būs pieejami vairāki atbalsta pasākumi. No valsts pamatbudžeta 2018.-2020. gadam būs pieejami aptuveni 3,6 miljoni eiro, lai nodrošinātu atbalstu pedagogiem saistībā ar jaunā vispārējās izglītības satura ieviešanu. Savukārt no Eiropas Savienības fondiem būs pieejami aptuveni 3,299 miljoni eiro aptuveni 8000 pedagogiem, kas strādā mazākumtautību izglītības programmās vai lingvistiski neviendabīgā vidē.

 

 

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma