Labākie IT skolotāji

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) 19. gadskārtējās konferences ietvaros nosaukti Latvijā labākais e-skolotāji. Par labāko e–skolotāju tika atzīta Talsu mūzikas skolas skolotāja Inta Udodova, kurai kategorijas partneris SIA “Tilde” piešķīra naudas prēmiju 1 000 EUR  apmērā. I. Udodova kopš 1979. gada ir Talsu mūzikas skolas skolotāja, un viņas radītie digitālie mācību līdzekļi „Mūzikas ābece” paver jaunas iespējas solfedžo apmācībā un muzikālās dzirdes attīstīšanā.SIA “Tilde” speciālbalvu “Par izcilību un līderību 20 gadu garumā, ieviešot IT iespējas mācību procesā” saņēma Ogres Valsts ģimnāzijas direktore Aina Bērce.

Iepriekšējie stipendijas laureāti:

  • 2008. gadā Dace Tomsone, Grobiņas ģimnāzijas informātikas skolotāja;
  • 2009. gadā Māris Roga, Lielvārdes pamatskolas direktora vietnieks informātikas jautājumos;
  • 2010. gadā Normunds Svētiņš, Druvas vidusskolas direktora vietnieks un informātikas un programmēšanas skolotājs;
  • 2011. gadā Aldis Lazda, Pļaviņu novada ģimnāzijas informātikas skolotājs.
  • 2012. gadā Andrejs Miķis, Smiltenes ģimnāzijas informātikas un fizikas skolotājs, direktora vietnieks informātikas jautājumos
  • 2013.gadā Daugavpils Krievu vidusskolas liceja  direktora vietnieks informātikas jautājumos Oļegs Bojaruns.
  • 2015.gadā Frids  Sarcevičs  Auces vidusskolas direktores vietnieks IT jautājumos.
  • 2016.gada Liene Katlapa Talsu 2. vidusskolas informātikas skolotāja un direktora vietniece izglītības jomā.

 

 

Eksāmeni juristiem

Sākot ar 2021.gadu topošajiem juristiem profesionālā maģistra studiju programmās būs nepieciešams kārtot jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenu.To paredz Ministru kabineta komitejā atbalstītie Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie Ministru kabineta (MK) noteikumi "Valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena kārtība".

Noteikumi stāsies spēkā no 2018.gada 1.janvāra, lai augstskolas varētu pielāgot profesionālā maģistra studiju programmu jurista kvalifikācijas iegūšanai uz nākamo akreditācijas periodu, kas ir paredzēts 2019.gada vasarā. prasības piemēros attiecībā uz studējošiem, kuri studijas profesionālā maģistra studiju programmā uzsākuši 2019.gada rudens semestrī, skaidrots MK noteikumu anotācijā.

Noteikumu projektā arī paredzēts, ka, nokārtojot kvalifikācijas eksāmenu, tiks piešķirta tikai jurista kvalifikācija, jo ar kvalifikācijas eksāmenu ieviešanu, vienlaikus notiks juriskonsulta studiju programmas likvidācija. Sākot ar nākamo akreditācijas periodu vairs netiks akreditētas studijas programmas juriskonsulta profesijas iegūšanai.

Kvalifikācijas eksāmenu organizēs teorētiskajā daļā - trīs teorētiskie jautājumi, un praktiskajā daļā - praktisks uzdevums jeb kāzuss, katrā no šādām kvalifikācijas eksāmena apakšsekcijām - krimināltiesības un kriminālprocesa tiesības, civiltiesības, civilprocesa tiesības un komerctiesības, konstitucionālās tiesības, administratīvās tiesības un administratīvā procesa tiesības, starptautiskās un Eiropas Savienības tiesības, tiesību teorija, tiesību filozofija un Latvijas tiesību vēsture. Kopumā kvalifikācijas eksāmena ietvaros studējošajam būs rakstveidā jāatbild uz 15 teorētiskajiem jautājumiem un jārisina pieci praktiski uzdevumi.

Pašlaik septiņās Latvijas augstskolās iespējams iegūt otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību studiju programmā "Tiesību zinātne". Kopš 90.gadu sākuma pieaudzis tiesību zinātņu studiju programmu skaits, kas ilgtermiņā, iztrūkstot pietiekami augstām un vienotām prasībām juridiskās izglītības iegūšanai, mazinājis juridiskās izglītības kvalitāti valstī.

Šī gada 1.jūnijā stājās spēkā grozījumi Augstskolu likumā, kas noteiks vienota jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena ieviešanu. Augstskolu likumā noteikts, ka valsts pārbaudījuma sastāvdaļa var būt ne tikai diplomdarba vai bakalaura (maģistra) darba izstrādāšana un aizstāvēšana. Šāds atvērts regulējums nepieciešamības gadījumā ļautu ieviest valsts eksāmenu ne tikai jurista kvalifikācijas iegūšanai, bet arī citās nozarēs, ja tiktu konstatēta šāda nepieciešamība.

 

Zinātne

Valdība apstiprinājusi prioritāros zinātnes virzienus 2018. – 2021.gadam, kā arī apstiprināti arī jaunie fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas, finansēšanas un administrēšanas kārtības noteikumi.

Pamatojoties uz valsts attīstības nostādnēm, sabiedrības interesēm, sociālām un ģeopolitiskām pārmaiņām Eiropā, Izglītības un zinātnes ministrija ir izvirzījusi deviņus virzienus, kuros turpmākajos četros gados tiks fokusēts zinātnieku darbs. Īpaši izcelta drošība – gan energoapgādes, gan tehnoloģiju, gan sabiedrības jomā.

Prioritārie virzieni zinātnē no 2018. līdz 2021. gadam:

  • Tehnoloģijas, materiāli un inženiersistēmas produktu un procesu pievienotās vērtības palielināšanai un kiberdrošībai;
  • Energoapgādes drošuma stiprināšana, enerģētikas sektora attīstība, energoefektivitāte, ilgtspējīgs transports;
  • Klimata pārmaiņas, dabas aizsardzība, vide;
  • Vietējo dabas resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana uz zināšanām balstītas bioekonomikas attīstībai;
  • Latvijas valstiskums, valoda un vērtības, kultūra un māksla;
  • Sabiedrības veselība;
  • Zināšanu kultūra un inovācijas ekonomiskajai ilgtspējai;
  • Demogrāfija, sports, atvērta, iekļaujoša sabiedrība, labklājība un sociālā drošumspēja;
  • Valsts un sabiedrības drošība un aizsardzība.

Nākamgad kopējais valsts finansējums zinātniskiem pētījumiem pieaugs par 3,9 miljoniem eiro. Pētniecības projektus visās zinātnes nozarēs – dabas zinātnēs, dzīvības zinātnēs un medicīnā, inženierzinātnēs, zemkopības zinātnēs, sociālajās zinātnēs un humanitārajās zinātnēs uz līdzvērtīgiem noteikumiem vērtēs atsevišķos konkursos. Priekšroka būs iecerēm, kuras visprecīzāk saskanēs ar iedzīvotāju un valdības akceptētajiem prioritārajiem virzieniem zinātnē nākamajiem četriem gadiem.

 

Skolēns.lv

Darbu sācis jaunais interešu izglītības un mācību procesa veicināšanas portāls "Skolēns.lv". Portāls piedāvās iespējas un jauninājumus bērnu un jauniešu zināšanu, interešu izglītības un mācību procesa uzlabošanā,, lai nodrošinātu jauniešiem iespēju īstenot savu potenciālu, idejas, un sasniegt jaunus mērķus.

Jaunizveidotajā interneta vietnē var reģistrēties ikviens interesents, izmantojot tajā pieejamo pieteikuma formu. Portālā iespējams izveidot lietotāja profilu, ievietot sludinājumu sadaļā "Saņemt palīdzību mācībās", pieteikties un iegūt palīdzību mācību procesā, rakstīt un veidot emuāru, kļūt par sadarbības partneri un atbalstītāju, kā arī kļūt par brīvprātīgo un rīkot pasākumus jauniešiem un bērniem.

Jauno bezmaksas platformu izveidojusi biedrība "Skolēns LV", kuras dibinātāji  2017.gadā ir divi Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas skolēni. Platformā  vienuviet iespējams atrast jauniešus un motivētus vienaudžus, kas ir gatavi palīdzēt risināt dažādus neskaidros mācību procesa jautājumus. Projekta autori šo ideju īstenoja kā savu skolēnu mācību uzņēmumu. Līdz ar jaunā portāla izveidi, biedrība "Skolēns LV" plāno izveidot arī kursu ceļvedi par bērnu un jauniešu iespējām visā Latvijā.

 

 

Pasaule visiem

Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā būtiski audzis personu invaliditāti skaits – patlaban tādu ir jau 168 000, tajā skaitā 8000 bērnu. Bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām būtu jādrošina pilnvērtīga iekļaušanās sabiedrībā.

Izglītības jomā šobrīd aktuālie pasākumi ir bērnu iekļaušana izglītības sistēmā, tajā skaitā, lai pārstruktūrētu izglītības programmas un bērni tajās piedalītos un nepaliktu ārpusē. Iekļaujoša izglītība ietver gan risinājumus, kas padara skolu un augstskolu vidi un mācību materiālus pieejamus audzēkņiem ar invaliditāti, gan īpaši sagatavotas mācību programmas un konsultācijas pasniedzējiem, gan arī īpašas nometnes, kas palīdz jauniešiem savstarpēji iepazīties un sadarboties, veicinot cilvēku ar invaliditāti iekļaušanos vienaudžu sabiedrībā. Līdzšinējās nometnes ir pierādījušas, ka to rezultātā cilvēki ne vien lieliski saprotas pašā nometnes gaitā, bet arī pēc nometnes kļūst par mūsu vēstniekiem, stāstot par dažādām iekļaujošas izglītības iespējām.

Tāpat nodarbinātība - jāpārkārto subsidētās nodarbinātības sistēma, lai cilvēkiem ar kustību traucējumiem būtu ērtāk pārvietoties publiskajā ārtelpā.

Programmas iniciators ir Baltijas Arhitektūras centrs un Biedrība “Es Redzu”. Biedrības “Es redzu” darbība saistīta ar neredzīgo bērnu un jauniešu integrāciju sabiedrībā. Pamatā tiek meklēti veidi kā neredzīgajiem cilvēkiem un galvenokārt sabiedrībai parādīt, cik plašas ir neredzīgo cilvēku iespējas un kāds varētu būt šo cilvēku devums. Tiek pētīta pieredze gan neredzīgo bērnu un jauniešu integrācijas skolās un sabiedrībā, gan  neredzīgo iespēju īstenot savus sapņus un ikdienu padarīt maksimāli pilnvērtīgāku jomās. Tiek pētīta arī neredzīgo sabiedriskās integrācijas pieredze tepat Latvijā.

“Pasaule visiem Latvija” tika uzsākta 2016. gada septembrī. Tās pamatmērķis -uz 2020./2021. gada sākumu ieviest iekļaujošās izglītības pamatprincipus vismaz 15 skolās visā Latvijā.

Mēs esam pārliecināti, ka bērni un jaunieši ar invaliditāti var:

•           piedalīties sporta sacensībās,

•           iekļauties vienaudžu vidē,

•           veiksmīgi mācīties vispārizglītojošās skolās un universitātēs,

•           īstenot savu sapņus,

•           strādāt darbu, kas viņus aizrauj,

•           padarīt pasauli labāku.

2017. gada 2017. gada decembra sākumā Adventes laikā Rīgas Rātsnamā tiks atvērta ceļojošo fotoizstāde un uzsāktas apaļā galda diskusijas. Atklāšanās pasākumā piedalīsies uz foto attēlotas personas, programmas “Pasaule visiem Latvijā” notikumu dalībnieki. Tiks atzīmēta arī projekta “Suns īpašām bērnam” pirmā gadadiena un tiks prezentēts projekta un programmas kalendārs, kas ir veltīts 2018. – Suņa gadam.

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma