Godinot labākos

Latvijā ir iedibināta “Gada balva” sportā, kuru sāka pasniegt 2005.gadā. Balvu pasniegšanas ceremoniju rīko Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) kopā ar “Igo Japiņa Sporta aģentūru. Gada balva ir  pasniegta vairākās nominācijās – “Uzlecošā zvaigzne”; “Sporta notikums”; “Gada ieguldījums sportā”, piemēram, ar tādu tika atzīmēta J.Prokopčukas uzvara Ņujorkas maratonā; “Par cīņas gribu”; “Sporta skolotājs”; “Paraugs sportā” (LOK speciālā balva), kura piešķirta Artūram Irbem; “Populārākais sporta veids” (līdzjutēju balsojums), kuru saņēmis Orientēšanās sports; “Par godīgu cīņu”; “Paraugs sportā”; “Gada sportists paraolimpiskajā sportā”, ar kuru apbalvots Aigars Apinis (vieglatlētika) un citas. Bijusi arīLTV7 specbalva – Ivo Lakučam (riteņbraukšana).

Sportistu godināšanai Latvijā  ir sena vēsture. Šādu aptauju un sportistu godināšanu jau pirms Otrā pasaules kara organizēja laikraksts „SPORTA PASAULE”.  Rīgas Latviešu biedrības namā godināja pirmo aptaujas uzvarētāju – šāvēju Kārli Kļavu, pirmo latvieti, kas uzvarēja pasaules čempionātā.

Pēc kara laikraksts „ Sports”  rīkoja aptauju par gada izcilāko sportistu, to veica sporta žurnālistu vidū. Toreiz uzvarēja leģendārais basketbolists Maigonis Valdmanis. Turpmākās aptaujās piedalījās arī lasītāji un par gada laureātu tika izvēlēta slavenā basketboliste Skaidrīte Smildziņa-Budovska, olimpiskais čempions Jānis Lūsis, pasaules šaha čempions Mihails Tāls. Vēlāk balsoja arī arī par labākajiem treneriem, komandām, sporta veidiem. „Sports” aptaujā divpadsmit reize laureātes godā bijusi Uļjana Semjonova, desmit reizes par uzvarētāju atzīts Jānis Lūsis. Treneru godā vislielākais atbalsts bijis TTT vadītājam Raimondam Karnītim.

2014.gadā par Latvijas labākajiem gada sportistiem tika nosaukti skeletonists Martins Dukurs un cīkstone Anastasija Grigorjeva, savukārt par populārāko sportistu tika nosaukts rallijkrosa braucējs Reinis Nitišs.

Latvijas “Gada balvā sportā 2015″ labākie tika noteikti 15 nominācijās.

Gada balvu nominācijā "Labākā Latvijas sportiste"  tika pasniegta vieglatlētei Lauri Ikauniecei-Admidiņai ", savukārt balvu nominācijā "Labākais Latvijas sportists" saņēma skeletonists Martins Dukurs, kura viņa tā bija piektā kopumā.

Talantīgais basketbolists Kristaps Porziņģis tika nosaukts par Latvijas gada uzlecošo zvaigzni sportā. Savukārt nominācijā “Labākā Latvijas sporta spēļu komanda” balvu ieguva Latvijas vīriešu basketbola izlase, kas šoruden notikušajā Eiropas čempionātā iekļuva ceturtdaļfinālā un izcīnīja astoto vietu. Balvu pasniedza Valsts prezidents Raimonds Vējonis. “Labākā Latvijas komanda individuālajos sporta veidos” bija bobsleja pilota Oskara Melbārža četrinieka ekipāža ar stūmējiem Daumantu Dreiškenu, Arvi Vilkasti un Jāni Strengu, kuri pasaules čempionātā izcīnīja bronzu, bet Pasaules kausa sezonas kopvērtējumā spēja iegūt pirmo vietu.

Par Latvijas gada populārāko sportistu portāla “Delfi.lv” līdzjutēju balsojumā kļuva pasaules vicečempions motokrosā Pauls Jonass, kurš bija labākais arī nominācijā “Labākais tehnisko sporta veidu sportists”. Latvijas “Gada balvas sportā 2015″ nominācijā “Gada sporta notikums” trešdien triumfēja Eiropas čempionāta finālturnīrs vīriešu basketbolā. Pieredzējušais bobsleja stūmējs Edgars Dreiškens saņēma balvu kā paraugs sportā. Nominācijā “Gada notikums tautas sportā” triumfēja Vienības velobrauciens, kas šogad svinēja 25 gadu jubileju. Savukārt Latvijas Televīzijas (LTV) speciālbalvu saņēma Latvijas čempionvienības – Liepājas futbolā prezidents Māris Verpakovskis. Latvijas Paralimpiskās komitejas speciālbalvu ieguva pasaules vicečempions lodes grūšanā Edgars Bergs.

Kā labākais treneris balvu saņēma Sandis Prūsis, kurš vada valsts bobsleja izlasi. Par Latvijas gada sporta skolotāju tika nosaukta Jelgavas 4.vidusskolas skolotāja  Nataļja Gorškova.  Apbalvojumu nominācijā “Mūža ieguldījums Latvijas sportā” tika pasniegta BMX pamatlicējs valstī, pedagogam, treneris Jānis Siliņš.

Par Latvijas sporta sasniegumiem var  plašāk uzzināt vietnē – www.latvijasports.lv

Konferences

„Karjeras iespējas profesionālajā izglītībā”

IETEIKUMI

Konferenci organizēja PIKC „Rīgas Valsts tehnikums” un Nodibinājums „Latvijas Izglītības fonds” 2015.gada 14.oktobrī. Tajā piedalījās Izglītības un zinātnes ministrijas speciālisti,  Valsts izglītība satura centra, nozaru ekspertu padomju,  uzņēmumu asociāciju pārstāvji, augstskolu docētāji, profesionālo izglītības iestāžu vadītāji un pedagogi.

Nostādne: Latvijas valsts ekonomikas attīstību un iedzīvotāju dzīves kvalitātes izaugsmi var nodrošināt kompetenti speciālisti, kas dzīves garumā attīsta savas zināšanas, vērtības, prasmes, spējas, intereses.

Konferencē apspriešanai tika izvirzīti šādi jautājumi:

  1. Karjera un izaugsme: kā motivēt jauniešus mērķtiecīgai sevis attīstīšanai.
  2. Izaugsmes atbalsta sistēma un tās nozīmīguma paaugstināšana karjeras veidošanas procesā.
  3. Reālā darba vide un prakse kā nozīmīga sastāvdaļa profesionālās izglītības kvalitātei un jauniešu sekmīgai integrācijai darba tirgū.
  4. Profesionālās izglītības iestādes darbs ar pirmā mācību gada izglītojamiem, sekmējot viņu adaptāciju jaunajā vidē un risinot jauniešu problēmas, ja vēlmes neatbilst piedāvājumam.
  5. Profesionālās izglītības iestādes sadarbība ar absolventiem, veicinot viņu tālāku karjeras attīstību.

Konferences referenti:

  1. 1. Ilgvars Forands - Latvijas Izglītības fonds. Dr. paed. “Karjera. Teorija un prakse”.
  2. 2. Laila Uzule - VSIA “Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums”. “Palīdzam saskatīt izaugsmes iespējas”.
  3. 3. Guna Pudule - Iļģuciema vidusskola. Dr.sc.admin. “Karjeras izglītības atbalsta sistēmas veidošana un vadība: problēmas un risinājumi”.
  4. 4. Inta Jaunzeme - Latvijas Universitātes Karjeras centrs. Dr.sc.admin. "Holistiskā pieeja atbalsta nodrošināšanā jauniešiem”.
  5. 5. Nora Kalēja - Valsts izglītības attīstības aģentūra. “Karjeras attīstības atbalsts profesionālās izglītības iestādēs - no teorijas uz praksi”.
  6. 6. Zaiga Kriķe - PIKC “Rīgas Valsts tehnikums”. “Izglītojamo motivācija”.
  7. Madara Dzene - Rīgas tehniskās universitātes Karjeras centrs.”RTU pieredze”
  8. Jānis Logins - Izglītības un karjeras portāls „Prakse.lv.” „Jauniešu integrācija darba tirgū“.
  9. 9. Dagnija Vanaga - PIKC “Rīgas Valsts tehnikums”.“Darba vidē balstīta izglītība -  nozīmīgs karjeru veicinošs faktors”.

Konferences vadītājs Jānis Ēriks Niedrītis – Dr.oec., RTU profesors.

Konferences dalībnieki konstatē:

  1. Latvijā 2015.gadā 50 000 jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem nemācās, nestrādā vai neapgūst arodu. Darbu atrod tikai 10% no pamatizglītību ieguvušiem, 43% - no vidējās izglītības un 67% - no augstākās izglītības ieguvušiem.
  2. Nav vienota izpratne par karjeras izglītības nozīmību (indivīdam, skolai, valsts institūcijām), par jēdzienu saturu (karjeras izglītība, karjeras atbalsts, karjeras vadības prasmes, karjeras vadības kompetence); par plānošanas dokumentu sasaisti ar īstenošanas procesu (pienākumi, atbildība, pārraudzība).
  3. Karjeras vadība pastāv ciešā saskarē  ar izglītības lomu izpratni -  izglītība kā mērķis, kā process, kā rezultāts, kā līdzeklis, kā vērtība. Lomas nozīmīgums ir atkarīgs no valsts politiskās un sociālās struktūras, sabiedrības un indivīda vajadzībām.
  4. Nepilnīga sadarbības ir starp karjeras izglītības īstenošanā iesaistītajām pusēm (izglītības iestādes un darba vide).
  5. Pastāv normatīvo dokumentu interpretācijas iespējas (standarti).
  6. Ne visas darba vietas aktīvi iekļaujas karjeras veidošanā, darba vidē balstītas izglītības ieviešanā.
  7. Nepietiekoši karjeras izglītības saturs integrēts mācību priekšmetos.
  8. Jauniešiem nepietiek „ Karjeras vadība prasmes” -  sevis izpratne, darba tirgus un izglītības iespēju izpēte, karjeras lēmuma pieņemšana un īstenošana  - kas  palīdzētu  apzināti un mērķtiecīgi virzīt karjeru.
  9. Izglītības process  nodrošina profesionālo kompetenci, tomēr būtiska izglītības satura daļa ir dzīves kompetences veidošana, kas ietver ekonomisko kompetenci, politisko kompetenci, kultūras kompetenci un personisko kompetenci.

Konferences dalībnieki iesaka:

1.       Mācību iestādēm:
1.1.     izveidot atbildīgu institūciju (dienestu) karjeras darba plānošanai, koordinēšanai un organizēšanai, iesaistot tajā visu pedagoģisko kolektīvu, akcentējot individuālo pieeju audzēkņiem, nodrošinot viņiem karjeras konsultācijas.
1.2.     karjeras attīstībai secīgi nepieciešams: nodrošināt atbalstu reflektantiem; veikt adaptāciju mācību iestādē; veidot motivāciju apgūt zināšanas un prasmes izvēlētajā nozarē un profesijā; nodrošināt praktiskās pieredzes un prasmes apgūšanu; īstenot pārdomātu pāreju no izglītības procesa uz darba vidi; sekot absolventu dzīves un darbības virzībai.
2.       Karjeras izglītības atbalsta sistēmai:

2.1.     izvērtēt  esošo karjeras izglītības īstenošanas situāciju;

2.2.     izstrādāt karjeras izglītības ieviešanas un īstenošanas plānu;

2.3.     veikt karjeras izglītības sistemātisku īstenošanas koordinēšanu, izvērtēšanu, pilnveidi;

2.4.     karjeras veidošanā attīstīt indivīda spējas būt mobilam mūsdienu mainīgos apstākļos un situācijās;

2.5.     sekmēt vienotu izpratni par karjeras izglītību.

 

Ziņojums par skolotāja profesiju Eiropā

Eiropas Komisijas izglītības informācijas tīkla Eurydice jaunākajā ziņojumā „Skolotāja profesija Eiropā: prakse, paštēls un politika” analizēta, no vienas puses, Eiropas valstu izglītības politika, kas ietekmē un regulē skolotāja profesiju, un, no otras puses, pašu skolotāju sniegtā informācija par savu profesionālo darbību, attieksmēm un profesijas vērtējumu.

Ziņojumā aplūkota jauno skolotāju darba gaitu uzsākšana pēc izglītības un kvalifikācijas ieguves, pedagogu profesionālā pilnveide, starpvalstu mobilitāte, skolotāju demogrāfiskais raksturojums un darba apstākļi, kā arī profesijas prestiža jautājumi. Kopumā analīze attiecas uz apmēram diviem miljoniem vidējās izglītības pirmā posma (atbilstoši Latvijas klasifikācijai - pamatizglītības otrā posma) skolotājiem 34 Eiropas valstīs un Turcijā. Informāciju par Latviju pētījumam nodrošināja Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) 2011. - 2015. gadā īstenotais Eiropas Sociālā fonda projekts „Atbalsts izglītības pētījumiem”.

Profesijas demogrāfiskais raksturojums un darba nosacījumi

Skolotāja profesijā strādā galvenokārt sievietes, un kopumā Eiropā mazāk nekā viena trešdaļa skolotāju ir vīrieši. Vislielākā dzimumu disproporcija skolotāja profesijā Eiropas valstīs ir Bulgārijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, kur mazāk nekā 20% skolotāju ir vīrieši. Šī disproporcija rada bažas, jo īpaši tādēļ, ka nākotnē tā tikai palielināsies, ņemot vērā, cik maz vīriešu izvēlas kļūt par skolotājiem.

Līdztekus dzimumu disproporcijai, izglītības politikai ir jārisina arī novecošanās jautājums skolotāja profesijā. Luksemburgā, Maltā, Rumānijā un Lielbritānijā vairāk nekā 50% skolotāju ir vecumā zem 40 gadu sliekšņa - tās ir valstis ar jaunākajiem skolotājiem Eiropā. Turpretim Austrijā, Bulgārijā, Grieķijā, Igaunijā un Latvijā jaunāki par 40 gadiem ir mazāk nekā 25% skolotāju. Itālija atbilstošā proporcija ir mazāka par 10%. Kopumā ES tuvākajos 15 gados pensionēsies apmēram 40% skolotāju, un tas nozīmē, ka izglītības sistēmām var trūkt skolotāju un tām nāksies veicināt skolotāja profesijas prestižu, lai piesaistītu šai profesijai jaunus kandidātus.

Ziņojumā salīdzinātas Eiropas valstu skolotāju minimālās algas likmes un konstatēts, ka zemākās oficiāli noteiktās minimālās algas likmes pedagogiem ir Lietuvā, Latvijā un Rumānijā. Valstis ar augstāko oficiāli noteikto minimālās algas likmi skolotājiem ir Melnkalne, Spānija, Turcija un vairums no federālās Vācijas zemēm.

Pedagogu izglītība un darba gaitu sākums

15 Eiropas valstīs, tajā skaitā Latvijā, minimālās prasības skolotāju izglītībai ir bakalaura grāds un profesionālā kvalifikācija, bet 17 valstīs topošajiem skolotājiem ir jāiegūst vismaz maģistra grāds. Apmēram trešdaļa no ziņojumā aplūkotajām valstīm nodrošina skolotājiem stažēšanās jeb darbā ievadīšanas posmu, kas parasti ilgst vienu gadu. Dažās valstīs šo posmu aizstāj pieredzējuša kolēģa sistemātiska palīdzība jaunam skolotājam. Lai gan oficiāli stažēšanās jeb darbā ievadīšanas posms jaunajiem skolotājiem Latvijas skolās nepastāv, arī Latvijas izglītības politikas veidotāji apzinās šī posma svarīgumu pedagoga karjerā un  ir paredzējuši nodrošināt jauno matemātikas, datorzinību un dabas zinātņu pedagogu adaptācijas procesu, uzsākot darbu skolā.

Pedagogu profesionālā pilnveide

Lielākoties pedagogi vēlētos pilnveidot caurviju prasmju mācīšanas metodiku, mācīšanu daudzkultūru vidē un prasmes atbalstīt skolēnus karjeras izvēlē. Pedagogi vēlas apgūt arī skolēnu ar īpašām vajadzībām mācīšanu, prasmes izmantot darbavietā jaunākās tehnoloģijas un pieejas individuālai mācību satura apguvei.

Profesionālā pilnveide ir skolotāju profesionāls pienākums 29 Eiropas valstīs, to skaitā arī Latvijā. Ziņojums atklāj, ka formālās un tradicionālas profesionālās pilnveides formas – kursi, tematiskās darbnīcas un konferences - dominē gandrīz visās izglītības sistēmās, taču parādās arī jaunas pilnveides metodes - skolotāju sadarbības tīkli, mentorings, koleģiālā mācīšanās.

Skolotāju starpvalstu mobilitāte

Eiropas Savienībā (ES) 27,4% skolotāju ir piedalījušies vismaz nedēļu ilgā ārzemju pieredzes apmaiņas braucienā. Eiropā visaugstākā šādu skolotāju proporcija ir Ziemeļu un Baltijas valstīs. Islandē apmēram divas trešdaļas skolotāju ir bijuši profesionālos apmaiņas braucienos, Norvēģijā - apmēram puse no skolotājiem, bet Latvijā - apmēram 40% skolotāju. Viszemākā proporcija ar ārzemju pieredzi guvušiem skolotājiem ir Beļģijas flāmu kopienā, Francijā, Horvātijā, Itālijā, Polijā, Portugālē, Rumānijā un Slovākijā. Ziņojumā konstatēts, ka skolotāja vecums nav noteicošais faktors dalībai mobilitātē.

Skolotāja profesijas prestižs

Vienpadsmit Eiropas valstis ir nesen īstenojušas vai vēl turpina īstenot kampaņas ar mērķi paaugstināt skolotāja profesijas prestižu sabiedrībā. Francijā, Lielbritānijā (Anglijā) un Norvēģijā kampaņu mērķis ir piesaistīt jauniešus pedagoģijas studijām, bet Dānijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Zviedrijā kampaņas ir mērķētas plašākai sabiedrībai. Piemēram, izglītības programma „Iespējamā misija” Latvijā un „Es izvēlos mācīt” Lietuvā cenšas piesaistīt skolotāja profesijai gan augstskolu absolventus, gan cilvēkus, kas apsver iespējas mainīt savu līdzšinējo karjeru. Dānija un Zviedrija kampaņas izmanto, lai mazinātu dzimumu disproporciju starp skolotājiem un piesaistītu profesijai vīriešus, bet „Iespējamā misija” Latvijā – arī lai piesaistītu profesionāļus, kuri atgriežas dzimtenē pēc darba perioda vai studijām ārzemēs. Skolotāja profesijas tēla spodrināšanas pasākumi tiek īstenoti arī Spānijā, Vācijā un Beļģijas flāmu kopienā.

No Valsts izglītības attīstības aģentūras informācijas

 

Skolēnu panākumi 2015. gadā

26. Starptautiskajā bioloģijas olimpiāde notika (IBO26) Orhusā, Dānijā. Olimpiādē piedalījās 239 skolēni no 61 valsts. Latviju IBO26 pārstāvēja četri skolēni, no kuriem sudraba medaļas izcīnīja Cēsu Valsts ģimnāzijas 12. klases skolniece Marta Rudzīte un Aglonas vidusskolas 12.klases skolnieks Daniels Krimans, savukārt bronzas medaļas izcīnīja Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 11.klases skolnieks Ņikita Trojanskis un Ventspils 1. ģimnāzijas 11. klases skolnieks Emīls Kalugins.

Dalībnieki savas atbildes reģistrēja planšetdatoros. Interesanti, ka Orhusā pirmo reizi IBO vēsturē planšetdatori tika izmantoti arī praktiskajos darbos: skolēni ne tikai reģistrēja savas atbildes iepriekš īpaši izveidotās IBO elektroniskajā sistēmā, bet arī izmantoja planšetdatorus fotogrāfiju iegūšanai un sava darba dokumentācijai. Interesanti, ka Latvijas komandas dalībniekiem vislabāk veicās tieši praktisko uzdevumu izpilde.

IBO26 teorētiskajā daļā skolēni risināja 100 uzdevumus, kas skar visdažādākās bioloģijas nozares: augu un dzīvnieku anatomiju un fizioloģiju, ģenētiku, molekulāro bioloģiju un bioķīmiju, evolūciju un sistemātiku. Starptautisko bioloģijas olimpiāžu vēsture, noteikumi un uzdevumu piemēri atrodami IBO mājas lapā

Filozofijas olimpiāde maijā Igaunijā, Tartu, no Latvijas piedalījās divi Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēni – Dārta Paula Šveisberga un Tomass Andersons. 200 dalībnieku (no 39 valstīm) konkurencē Dārta ieguva bronzas godalgu. Skolēniem bija jāraksta eseja angļu, vācu, spāņu vai franču valodā par vienu no četriem tematiem, piemēram, jāizvērtē argumenti par un pret diviem atšķirīgiem viedokļiem – «ķermenis ir dvēseles cietums» un «dvēsele ir ķermeņa cietums».

Fizikas olimpiādē Indijā, Mumbajā, Latvijas komandā bija Rūdolfs Treilis, Helvijs Sebris, Reinis Irmejs no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas, Daniels Krimans no Aglonas vidusskolas un Valdis Mizers no Daugavpils 13. vidusskolas ieguva bronzu, ko  izcīnīja R. Treilis un D. Krimans.

Taizemē, Čhīanmai, spēkiem mērojās 600 eksakto (matemātikas) zinātņu speciālistu. Latvijas komandai - Artūrs Banga, Jēkabs Mežinskis, Aleksejs Popovs no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas, Annija Varkale no Bauskas Valsts ģimnāzijas, Aleksejs Zajakins no Rīgas 89. vidusskolas, Deniss Dunaveckis no Daugavpils 10. vidusskolas - izdevās saņemt trīs atzinības rakstus.

Ķīmijas olimpiādē Azarbedžānas galvaspilsētā Baku sudraba medaļu ieguva Rīgas Valsts ģimnāzijas 11. klases skolnieks Raitums Cepītis, bronzas medaļas tika Cēsu Valsts ģimnāzijas absolventam Edgaram Klētniekam, Liepājas 12.vidusskolas absolventam Igoram Dubaņēvičam un Rīgas Valsts ģimnāzijas 11. klases skolniekam Ņikitam Trojanskim.

Kazahstānas pilsētā Almati norisinājās 27.Vispasaules informātikas olimpiāde. Piedaloties 327 programmētājiem no 85 valstīm, Rīgas 89.vidusskolas skolnieks Aleksejs Zajakins pēc četru gadu pārtraukuma Latvijai izcīnīja zelta medaļu. Augstvērtīgu sniegumu demonstrēja arī Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas skolnieki  - Aleksejs Popovs un Kristaps Čivkulis, kopējo Latvijas medaļu pūru papildinot ar divām bronzas medaļām. A.Popovs ieguva jau ceturto medaļu Vispasaules informātikas olimpiādēs - viena sudraba un trīs bronzas medaļas. K.Čivkulim ši bija otŗā medaļa - 2014.gadā tika iegūta sudraba medaļa.

 

 

Gleznosim!

Rīgā, Esplanādē, atzīmējot Mākslas dienas 2015, risinājās nebijusi akcija „Latvija glezno”. Tajā bija aicināts piedalīties ikviens interesents, tajā skaitā gan bērni, gan pieaugušie, lai profesionālu mākslinieku vadībā gleznotu un veidotu brīvdabas izstādi.

Akcijas laikā darbojās 10 meistardarbnīcas, kurās varēja gleznot profesionālu mākslinieku vadībā, bet kopīgo brīvdabas plenēru pārraudzīja akcijas „Latvija glezno” idejas autors, mākslinieks Jānis Anmanis. Šogad Latvijas bērnu mākslinieciskās fantāzijas akadēmija atzīmē 50 gadu jubileju, tāpēc īpaši aicināti piedalīties bija visi bijušie audzēkņi. Tas bija vērienīgs pasākums, kur gleznot aicināti visi, zīmēt vienkopus aicināta visa tauta. Līdztekus gleznošanai, Esplanādē skanēja Arnolda Auziņa dzejas lasījumi un pūtēju orķestra lustīga mūzika, Vēlāk parkā bija apskatāma akcijas laikā tapušo darbu izstāde.

Pasākums veltīts Latvijas Prezidentūrai Eiropas Savienībā un dzejnieku Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubilejai. Akciju „Latvija glezno” atbalstīja Rīgas dome, to rīkoja Latvijas jauno talantu atbalsta fonds, palīdzību sniedz arī Latvijas Izglītības fonds.

Foto sk. Galerijā.

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma