Ziņojums par skolotāja profesiju Eiropā

Eiropas Komisijas izglītības informācijas tīkla Eurydice jaunākajā ziņojumā „Skolotāja profesija Eiropā: prakse, paštēls un politika” analizēta, no vienas puses, Eiropas valstu izglītības politika, kas ietekmē un regulē skolotāja profesiju, un, no otras puses, pašu skolotāju sniegtā informācija par savu profesionālo darbību, attieksmēm un profesijas vērtējumu.

Ziņojumā aplūkota jauno skolotāju darba gaitu uzsākšana pēc izglītības un kvalifikācijas ieguves, pedagogu profesionālā pilnveide, starpvalstu mobilitāte, skolotāju demogrāfiskais raksturojums un darba apstākļi, kā arī profesijas prestiža jautājumi. Kopumā analīze attiecas uz apmēram diviem miljoniem vidējās izglītības pirmā posma (atbilstoši Latvijas klasifikācijai - pamatizglītības otrā posma) skolotājiem 34 Eiropas valstīs un Turcijā. Informāciju par Latviju pētījumam nodrošināja Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) 2011. - 2015. gadā īstenotais Eiropas Sociālā fonda projekts „Atbalsts izglītības pētījumiem”.

Profesijas demogrāfiskais raksturojums un darba nosacījumi

Skolotāja profesijā strādā galvenokārt sievietes, un kopumā Eiropā mazāk nekā viena trešdaļa skolotāju ir vīrieši. Vislielākā dzimumu disproporcija skolotāja profesijā Eiropas valstīs ir Bulgārijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, kur mazāk nekā 20% skolotāju ir vīrieši. Šī disproporcija rada bažas, jo īpaši tādēļ, ka nākotnē tā tikai palielināsies, ņemot vērā, cik maz vīriešu izvēlas kļūt par skolotājiem.

Līdztekus dzimumu disproporcijai, izglītības politikai ir jārisina arī novecošanās jautājums skolotāja profesijā. Luksemburgā, Maltā, Rumānijā un Lielbritānijā vairāk nekā 50% skolotāju ir vecumā zem 40 gadu sliekšņa - tās ir valstis ar jaunākajiem skolotājiem Eiropā. Turpretim Austrijā, Bulgārijā, Grieķijā, Igaunijā un Latvijā jaunāki par 40 gadiem ir mazāk nekā 25% skolotāju. Itālija atbilstošā proporcija ir mazāka par 10%. Kopumā ES tuvākajos 15 gados pensionēsies apmēram 40% skolotāju, un tas nozīmē, ka izglītības sistēmām var trūkt skolotāju un tām nāksies veicināt skolotāja profesijas prestižu, lai piesaistītu šai profesijai jaunus kandidātus.

Ziņojumā salīdzinātas Eiropas valstu skolotāju minimālās algas likmes un konstatēts, ka zemākās oficiāli noteiktās minimālās algas likmes pedagogiem ir Lietuvā, Latvijā un Rumānijā. Valstis ar augstāko oficiāli noteikto minimālās algas likmi skolotājiem ir Melnkalne, Spānija, Turcija un vairums no federālās Vācijas zemēm.

Pedagogu izglītība un darba gaitu sākums

15 Eiropas valstīs, tajā skaitā Latvijā, minimālās prasības skolotāju izglītībai ir bakalaura grāds un profesionālā kvalifikācija, bet 17 valstīs topošajiem skolotājiem ir jāiegūst vismaz maģistra grāds. Apmēram trešdaļa no ziņojumā aplūkotajām valstīm nodrošina skolotājiem stažēšanās jeb darbā ievadīšanas posmu, kas parasti ilgst vienu gadu. Dažās valstīs šo posmu aizstāj pieredzējuša kolēģa sistemātiska palīdzība jaunam skolotājam. Lai gan oficiāli stažēšanās jeb darbā ievadīšanas posms jaunajiem skolotājiem Latvijas skolās nepastāv, arī Latvijas izglītības politikas veidotāji apzinās šī posma svarīgumu pedagoga karjerā un  ir paredzējuši nodrošināt jauno matemātikas, datorzinību un dabas zinātņu pedagogu adaptācijas procesu, uzsākot darbu skolā.

Pedagogu profesionālā pilnveide

Lielākoties pedagogi vēlētos pilnveidot caurviju prasmju mācīšanas metodiku, mācīšanu daudzkultūru vidē un prasmes atbalstīt skolēnus karjeras izvēlē. Pedagogi vēlas apgūt arī skolēnu ar īpašām vajadzībām mācīšanu, prasmes izmantot darbavietā jaunākās tehnoloģijas un pieejas individuālai mācību satura apguvei.

Profesionālā pilnveide ir skolotāju profesionāls pienākums 29 Eiropas valstīs, to skaitā arī Latvijā. Ziņojums atklāj, ka formālās un tradicionālas profesionālās pilnveides formas – kursi, tematiskās darbnīcas un konferences - dominē gandrīz visās izglītības sistēmās, taču parādās arī jaunas pilnveides metodes - skolotāju sadarbības tīkli, mentorings, koleģiālā mācīšanās.

Skolotāju starpvalstu mobilitāte

Eiropas Savienībā (ES) 27,4% skolotāju ir piedalījušies vismaz nedēļu ilgā ārzemju pieredzes apmaiņas braucienā. Eiropā visaugstākā šādu skolotāju proporcija ir Ziemeļu un Baltijas valstīs. Islandē apmēram divas trešdaļas skolotāju ir bijuši profesionālos apmaiņas braucienos, Norvēģijā - apmēram puse no skolotājiem, bet Latvijā - apmēram 40% skolotāju. Viszemākā proporcija ar ārzemju pieredzi guvušiem skolotājiem ir Beļģijas flāmu kopienā, Francijā, Horvātijā, Itālijā, Polijā, Portugālē, Rumānijā un Slovākijā. Ziņojumā konstatēts, ka skolotāja vecums nav noteicošais faktors dalībai mobilitātē.

Skolotāja profesijas prestižs

Vienpadsmit Eiropas valstis ir nesen īstenojušas vai vēl turpina īstenot kampaņas ar mērķi paaugstināt skolotāja profesijas prestižu sabiedrībā. Francijā, Lielbritānijā (Anglijā) un Norvēģijā kampaņu mērķis ir piesaistīt jauniešus pedagoģijas studijām, bet Dānijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Zviedrijā kampaņas ir mērķētas plašākai sabiedrībai. Piemēram, izglītības programma „Iespējamā misija” Latvijā un „Es izvēlos mācīt” Lietuvā cenšas piesaistīt skolotāja profesijai gan augstskolu absolventus, gan cilvēkus, kas apsver iespējas mainīt savu līdzšinējo karjeru. Dānija un Zviedrija kampaņas izmanto, lai mazinātu dzimumu disproporciju starp skolotājiem un piesaistītu profesijai vīriešus, bet „Iespējamā misija” Latvijā – arī lai piesaistītu profesionāļus, kuri atgriežas dzimtenē pēc darba perioda vai studijām ārzemēs. Skolotāja profesijas tēla spodrināšanas pasākumi tiek īstenoti arī Spānijā, Vācijā un Beļģijas flāmu kopienā.

No Valsts izglītības attīstības aģentūras informācijas

 

Skolēnu panākumi 2015. gadā

26. Starptautiskajā bioloģijas olimpiāde notika (IBO26) Orhusā, Dānijā. Olimpiādē piedalījās 239 skolēni no 61 valsts. Latviju IBO26 pārstāvēja četri skolēni, no kuriem sudraba medaļas izcīnīja Cēsu Valsts ģimnāzijas 12. klases skolniece Marta Rudzīte un Aglonas vidusskolas 12.klases skolnieks Daniels Krimans, savukārt bronzas medaļas izcīnīja Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 11.klases skolnieks Ņikita Trojanskis un Ventspils 1. ģimnāzijas 11. klases skolnieks Emīls Kalugins.

Dalībnieki savas atbildes reģistrēja planšetdatoros. Interesanti, ka Orhusā pirmo reizi IBO vēsturē planšetdatori tika izmantoti arī praktiskajos darbos: skolēni ne tikai reģistrēja savas atbildes iepriekš īpaši izveidotās IBO elektroniskajā sistēmā, bet arī izmantoja planšetdatorus fotogrāfiju iegūšanai un sava darba dokumentācijai. Interesanti, ka Latvijas komandas dalībniekiem vislabāk veicās tieši praktisko uzdevumu izpilde.

IBO26 teorētiskajā daļā skolēni risināja 100 uzdevumus, kas skar visdažādākās bioloģijas nozares: augu un dzīvnieku anatomiju un fizioloģiju, ģenētiku, molekulāro bioloģiju un bioķīmiju, evolūciju un sistemātiku. Starptautisko bioloģijas olimpiāžu vēsture, noteikumi un uzdevumu piemēri atrodami IBO mājas lapā

Filozofijas olimpiāde maijā Igaunijā, Tartu, no Latvijas piedalījās divi Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēni – Dārta Paula Šveisberga un Tomass Andersons. 200 dalībnieku (no 39 valstīm) konkurencē Dārta ieguva bronzas godalgu. Skolēniem bija jāraksta eseja angļu, vācu, spāņu vai franču valodā par vienu no četriem tematiem, piemēram, jāizvērtē argumenti par un pret diviem atšķirīgiem viedokļiem – «ķermenis ir dvēseles cietums» un «dvēsele ir ķermeņa cietums».

Fizikas olimpiādē Indijā, Mumbajā, Latvijas komandā bija Rūdolfs Treilis, Helvijs Sebris, Reinis Irmejs no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas, Daniels Krimans no Aglonas vidusskolas un Valdis Mizers no Daugavpils 13. vidusskolas ieguva bronzu, ko  izcīnīja R. Treilis un D. Krimans.

Taizemē, Čhīanmai, spēkiem mērojās 600 eksakto (matemātikas) zinātņu speciālistu. Latvijas komandai - Artūrs Banga, Jēkabs Mežinskis, Aleksejs Popovs no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas, Annija Varkale no Bauskas Valsts ģimnāzijas, Aleksejs Zajakins no Rīgas 89. vidusskolas, Deniss Dunaveckis no Daugavpils 10. vidusskolas - izdevās saņemt trīs atzinības rakstus.

Ķīmijas olimpiādē Azarbedžānas galvaspilsētā Baku sudraba medaļu ieguva Rīgas Valsts ģimnāzijas 11. klases skolnieks Raitums Cepītis, bronzas medaļas tika Cēsu Valsts ģimnāzijas absolventam Edgaram Klētniekam, Liepājas 12.vidusskolas absolventam Igoram Dubaņēvičam un Rīgas Valsts ģimnāzijas 11. klases skolniekam Ņikitam Trojanskim.

Kazahstānas pilsētā Almati norisinājās 27.Vispasaules informātikas olimpiāde. Piedaloties 327 programmētājiem no 85 valstīm, Rīgas 89.vidusskolas skolnieks Aleksejs Zajakins pēc četru gadu pārtraukuma Latvijai izcīnīja zelta medaļu. Augstvērtīgu sniegumu demonstrēja arī Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas skolnieki  - Aleksejs Popovs un Kristaps Čivkulis, kopējo Latvijas medaļu pūru papildinot ar divām bronzas medaļām. A.Popovs ieguva jau ceturto medaļu Vispasaules informātikas olimpiādēs - viena sudraba un trīs bronzas medaļas. K.Čivkulim ši bija otŗā medaļa - 2014.gadā tika iegūta sudraba medaļa.

 

 

Gleznosim!

Rīgā, Esplanādē, atzīmējot Mākslas dienas 2015, risinājās nebijusi akcija „Latvija glezno”. Tajā bija aicināts piedalīties ikviens interesents, tajā skaitā gan bērni, gan pieaugušie, lai profesionālu mākslinieku vadībā gleznotu un veidotu brīvdabas izstādi.

Akcijas laikā darbojās 10 meistardarbnīcas, kurās varēja gleznot profesionālu mākslinieku vadībā, bet kopīgo brīvdabas plenēru pārraudzīja akcijas „Latvija glezno” idejas autors, mākslinieks Jānis Anmanis. Šogad Latvijas bērnu mākslinieciskās fantāzijas akadēmija atzīmē 50 gadu jubileju, tāpēc īpaši aicināti piedalīties bija visi bijušie audzēkņi. Tas bija vērienīgs pasākums, kur gleznot aicināti visi, zīmēt vienkopus aicināta visa tauta. Līdztekus gleznošanai, Esplanādē skanēja Arnolda Auziņa dzejas lasījumi un pūtēju orķestra lustīga mūzika, Vēlāk parkā bija apskatāma akcijas laikā tapušo darbu izstāde.

Pasākums veltīts Latvijas Prezidentūrai Eiropas Savienībā un dzejnieku Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubilejai. Akciju „Latvija glezno” atbalstīja Rīgas dome, to rīkoja Latvijas jauno talantu atbalsta fonds, palīdzību sniedz arī Latvijas Izglītības fonds.

Foto sk. Galerijā.

Prezentēts UNESCO globālais monitoringa ziņojums par izglītības pieejamību un kvalitāti pasaulē.

Ziņojumā minēti arī vairāki fakti par izglītību Latvijā. Latvija ir viena no 40 valstīm, kurā izdots likums par obligāto pirmsskolas izglītību. Latvijā no 1999. līdz 2012. gadam par vairāk nekā 10% augusi iesaiste tehniskajā un profesionālajā vidējā izglītībā. Latvija ir viena no 11 valstīm (7%), kas ir tuvu dzimumu līdztiesības mērķim. Lasīšanā meitenēm Latvijā ir ievērojami labāki rezultāti nekā zēniem, savukārt matemātikā periodā no 2000. līdz 2006. gadam labāki bijuši zēni, lai gan tendence sāk mainīties par labu meitenēm (periodā no 2009. līdz 2012. gadam). Skolu pāragri 1999. gadā pameta 900, bet 2012. gadā 1800 skolēnu. Procentuāli skolēnu skaits, kas pabeidza pēdējo klasi 1999. gadā, bija 97%, 2011. gadā – 93%.

Saskaņā ar globālo “Izglītība visiem” mērķu sasniegšanas indeksu Latvija ir 30. vietā no 200 pasaules valstīm, Igaunija 23. vietā, bet Lietuva – 25. vietā. Latvija no visām Baltijas valstīm ir sasniegusi lielāko progresu – pakāpjoties par sešām vietām, kamēr Lietuva tikai par vienu vietu, bet Igaunija – par vienu vietu kritusies.

No 19. līdz 22. maijam Inčeonā, Korejas republikā notiks UNESCO Pasaules forums, kas noslēgs globālā rīcības plāna “Izglītība visiem” īstenošanu un apstiprinās  stratēģiskos mērķus izglītībai līdz 2030. gadam. “Tas ir ļoti atbildīgs process, un Latvija līdz šim jau ir aktīvi paudusi savu pozīciju šī foruma sagatavošanas sanāksmēs. Definējot turpmākos mērķus, īpaši tiek izcelti skolotāji, prasmes, mācību vide, tostarp IKT, izglītība ilgtspējīgai attīstībai un globālais pilsoniskums, kā arī indikatoru jeb atskaites sistēmas noteikšana mērķu īstenošanai,” stāsta Baiba Moļņika, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) ģenerālsekretāres p.i.

Stratēģiskie mērķi izglītībai līdz 2030. gadam būs saistīti ar iekļaujošas, taisnīgas un kvalitatīvas izglītības nodrošināšanu un mūžizglītības iespēju veicināšanu visiem. Valstīm būs jānodrošina, ka visas meitenes un zēni ir ieguvuši kvalitatīvu, taisnīgu, atbilstošu bezmaksas pamatizglītību un uzrāda labus mācību rezultātus. Visiem ir jābūt iespējai saņemt attīstību veicinošu agrīno aprūpi  un pirmsskolas izglītību, kas sagatavo pamatskolai. Tas pats attiecas uz profesionālo izglītību un augstāko izglītību.

UNESCO globālā monitoringa ziņojums “Izglītība visiem 2000–2015: sasniegumi un izaicinājumi” pieejams: http://en.unesco.org/gem-report/reports. Pārskats par globālo monitoringu tiek gatavots katru gadu, lai informētu par panākumiem rīcības plāna “Izglītība visiem” mērķu izpildē, par kuriem vienojušās 164 UNESCO dalībvalstis, tostarp Latvija. “Izglītība visiem” mērķi aptver visas vecuma grupas, sākot no maziem bērniem līdz pieaugušajiem, un monitoringā iekļautas 200 valstis.

Saīsināta informācija no www.reitingi.lv

 

Nākotnes vārdā

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) Padomnieku konvents sēdē akceptēja LSPA stratēģiskās attīstības ieceres turpmākajiem 5 gadiem un  pieņēma rezolūciju, kurā iestājās par nozaru augstskolu saglabāšanu un attīstīšanu Latvijā, stiprinot šo augstskolu finansiālo, akadēmisko un zinātnisko potenciālu. Izglītības un zinātnes ministrija aicināta  vērtēt sporta izglītību kā prioritāru Latvijas iedzīvotāju veselīga dzīves veida veicināšanā, kā arī sekmēt sporta zinātnes attīstības nodrošināšanu, iekļaujot to prioritārajos zinātnes virzienos, un sekmēt augstas klases sportistu studiju iespējas sportiskās karjeras laikā.

LSPA Padomnieku konventa sēdē, kura galvenais uzdevums ir konsultēt LSPA Senātu un rektoru augstskolas attīstības stratēģijas jautājumos, piedalījās Padomnieku konventa priekšsēdētājs, Latvijas vēstnieka NATO Māris Riekstiņš, konventa locekļi: 12.Saeimas deputāts Raimonds Bergmanis,LSPA rektora padomnieks Anrijs Brencāns, Latvijas Sporta muzeja direktore, izglītības un zinātnes ministres padomniece sporta jautājumos Agra Brūne, uzņēmējs Ziedonis Čevers, kādreizējais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Juris Dalbiņš, Latvijas Izglītības fonda Valdes priekšsēdētājs Ilgvars Forands, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora palīgs Austris Vasips, veselības ministra padomnieks Ēriks Zaporožecs un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas pārstāvji - rektors Jānis Žīdens, Studiju prorektore Andra Fernāte, Senāta priekšsēdētājs Uldis Grāvītis, programmas „ERASMUS” koordinators Uldis Švinks un Studiju departamenta vadītājs Ivars Kravalis.

Padomnieku konventa sēdē tika uzklausīts LSPA rektora, profesora Jāņa Žīdena ziņojums par augstskolas sasniegumiem un attīstības perspektīvām studiju un pētniecības pilnveidē. Notika diskusija par Izglītības un zinātnes ministrijas turpmāko rīcību zinātnes un augstākās izglītības reformu jomā, kā arī augstskolu konsolidācijas jautājumos.

 

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma