Jānis Lūsis

Dzimis 1939. gada 19. maijā, Jelgavā.
Absolvējis Kandavas vidusskolu ( 1957.g. ) un Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmiju ( 1961.g. )
Sieva Elvīra Ozoliņa, olimpiskā čempione šķēpmešanā.
Dēls Voldemārs Lūsis , divu ( 2000.g. un 2004.g.) Olimpiādes spēļu dalībnieks.
Treneris Valentīns Mazālītis


No 1957.gada līdz 1976.gadam startējis 274 oficiālās sacensībās, 200 no tām izcīnījis uzvaras.
Bijis PSRS izlases treneris šķēpa mešanā.
Strādājis par treneri Madagaskarā.
Latvijas Vieglatlētikas veterānu asociācijas padomes priekšsēdētājs.
Latvijas Šķēpa metēju kluba dibinātājs un treneris.
Kopš 1995.gada notiek tradicionālās Jāņa Lūša un Ineses Jaunzemes dāvātā kausa izcīņas šķēpmešanas sacensības jauniešiem.

1964., 1968., 1972. un 1976.gada Olimpiskajās spēlēs piedalījās kā sportists.
1980.gadā Maskavā –  PSRS šķēpmetēju izlases vecākais treneris.
1992. un 2004.gada Olimpiskajās spēlēs Latvijas vieglatlētu komandas pārstāvis.
2000.gadā Sidnejas Olimpiskajās spēlēs – treneris.

Izcilākie sasniegumi sportā:
Olimpiskais čempions šķēpmešanā XIX Olimpiādes spēlēs Mehiko, 1968.gadā.
2. vieta Olimpiādes spēlēs Minhenē, 1972.gadā.
3.vieta Olimpiādes spēlēs Tokijā, 1964.gadā.
Savā šķēpmešanas karjerā vienīgais latvietis, kuram izdevies iegūt visa kaluma olimpiskās  medaļas   -  zelts, sudrabs, bronza.
Četrkārtējs Eiropas čempions šķēpa mešanā ( 1962., 1966., 1969., 1971.)
Divkārtējs Eiropas kausu izcīņas sacensību uzvarētājs  ( 1965., 1967 )
Latvijas PSR čempions ( 1968.g. )
Divas reizes sasniedzis pasaules rekordu ( 1968.g. – 91,98 m ; 1972.g. – 93,80 m )
Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas (IAAF) aptaujā  1987.gadā atzīts par pasaules visu laiku labāko šķēpa metēju.
Desmit reizes atzīts par gada populārāko Latvijas sportistu ( 1962., 1963., 1965. – 1969., 1971. – 1973.)
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un LOK Goda zīmi.


 

Izgaismot fizikas tumšo bildi

Skolotājs Jānis Ikstens ir viens no diviem Latvijas Izglītības fonda un "Latvijas Avīzes" rīkotā konkursa "Jaunais skolotājs" uzvarētājiem. Iespējams, pedagoga amats ieinteresējis arī tāpēc, ka viņa mamma ir skolotāja – māca mūziku Eglaines pamatskolā.

Jānis izvēlējās studēt fiziku tāpēc, ka tā ir "aizraujoša un interesanta, kā arī dzīvē noderīga; tā ir zinātne par visu, kas tev apkārt". Fizika patika, jau mācoties skolā, taču, gatavojoties vidusskolas noslēguma eksāmenam fizikā, šī zinātne iepatikās vēl jo vairāk. No svara bijis arī, ka Bērzpils vidusskolā Jānim bijusi laba un stingra fizikas skolotāja. "Man patika, ka stundās bieži iedomājos – ak, jā, tas ir no dzīves. Bija interesanti uzzināt, kā, piemēram, rodas varavīksne," stāsta Jānis. Arī tagad, kad pats māca fiziku, Jānis cenšas pēc iespējas vairāk skolēniem parādīt fizikas sasaisti ar dzīvi, lai skolas bērni justu, ka fizikas likumi nav abstrakti: "Mājās veicot kādus darbus, ik pa laikam pamanu fizikas likumu īstenošanos un tā man rodas jauni piemēri, ko pastāstīt skolēniem. Viņi jau var iekalt likumus, taču, ja nesapratīs to jēgu, ātri atkal aizmirsīs. Ja stundā runāšu pārāk gudri, skolēniem nekas skaidrs netaps," saka Jānis. Viņš pamanījis, ka visgrūtāk skolēni uztver tieši tās fizikas tēmas, kas nav saistītas ar ikdienas dzīvi. Piemēram, stundas par molekulām ir vienas no sarežģītākajām.

"Strādājot skolā, man patīk tieši tas, ka ir iespēja bērniem kaut ko iemācīt," teic Jānis. "Ja skolēns saprot, redzu, ka mans darbs ir noderīgs. Patīk bērnos radīt interesi par fiziku." Protams, ne visiem skolēniem šo mācību priekšmetu izdodas viegli saprast. Tad Jānis aicina uz konsultācijām un domā, kā tēmu izstāstīt citādi.  Skolotājs priecājas, ka pēdējos gados par Eiropas struktūrfondu naudu izremontēts un aprīkots fizikas kabinets – ir viss laboratorijas darbiem nepieciešamais. Pats gatavo digitālos mācību materiālus, ko izmantot darbā ar interaktīvo tāfeli: "Skolēniem jau tas ļoti patīk. Saka, ka esot " vauuu", taču šo tāfeli izmantoju paretam, lai ir kā bonuss."

Audzināmo klasi Jānis dabūs tikai nākamajā mācību gadā. Iedota piektā klase, kurā daudz puišu. "Tad jau man darba pietiks," prognozē Jānis. Viņš vada stundas arī Sīļukalna un Dekšāres pamatskolās. Abās skolās ir salīdzinoši maz skolēnu un fizikas skolotājs vajadzīgs vien četrām stundām. Jaunais skolotājs ir "tīrs" fizikas bakalaurs un pedagoģiju studē tikai tagad, mācoties maģistrantūrā. Par savu augstskolu Jānis sauc Daugavpils Universitāti – te iegūts bakalaura grāds, te viņš studē joprojām.

Vaicāju Jānim, kāpēc, viņaprāt, jaunieši joprojām lielākoties izvēlas studēt sociālās, nevis eksaktās zinības? "Grūti pateikt, varbūt viņi domā, ka ar dabaszinātnēm nevarēs nopelnīt," atbild Jānis. Vai jaunais fiziķis arī jūt skolēnu visatļautību un bezkaunību, par ko gana daudz runāts publiskajā telpā? "Gadās jau visādi," viņš saka. "Taču nevienu no klases nav nācies dzīt ārā un vecākus uz skolu arī neesmu saucis. Man sanāk ar bērniem visu sarunāt."

Par algu arī Jānis negrib sūdzēties – laukos ar pedagoga algu, vismaz pagaidām, kamēr nav savas ģimenes, var iztikt. "Pilsētā, ja būtu dzīvoklis jāīrē, tad gan nezinu, kā iztiktu. Tagad nemaz nezinu, cik dzīvokļi maksā," teic Jānis. "Te man ir lauku māja, sava malka. Kurini tikai! Ir savs kartupelis, ko galdā likt." Vienīgā problēma – degviela dārga un, braukājot uz darbu skolā un studijām Daugavpilī, to daudz sanāk nodedzināt: "Uz skolu jau it kā varētu braukt ar skolēnu autobusu. Taču līdz vietai, kur tas pietur, no manām mājām jāiet pieci kilometri kājām."

Kamēr daudzi vienaudži laižas uz Rīgu vai vēl tālāk, Jānis apņēmies dzīvot laukos, jo ir īsts lauku cilvēks. Pat, ja nebūtu darba skolā, paliktu tepat: vai tad laukos darba trūkst? "Labi, ziemā grūtāk, bet vasarā var iet ogot, sēņot – ar to arī var labi nopelnīt. Var kaut ko piehaltūrēt – malku pazāģēt. Ir te kokzāģētava, kur arī var nopelnīt ap 300 latiem. Daudziem dzīvot laukos ļoti traucē alkohols," klāsta Jānis.

"Pats labprāt eju ogot. Mežā atpūšos. Te, laukos, putni čivina, vardes kurkst. Skaisti! Laukos nav nemaz tik traki, kā mēdz runāt." Tā lielākā nelaime laukos ir odi, smej Jānis. Viņš dzīvo starp mežu un upi; odu tik daudz, ka vasaras vakaros nevar "degunu ārā izbāzt". Tomēr ārā jāiet, jo jāstrādā – jāpļauj zāle, jācērt malka, jāapkopj vistas un zirgs, ko vecāki Jānim atveduši, "lai padzīvo vasarā".

Jānis aizraujas ar hokeju un futbolu, kā arī iestājies zemessardzē. Uz pēdējām zemessargu mācībām gan neticis, jo bija jāgatavo skolēni fizikas eksāmenam: "Zemessardzē ir interesanti – var paskriet, tikt pie ieročiem, satikt interesantus cilvēkus." Jānis cer, ka arī turpmāk Rugājos pietiks skolēnu un viņš varēs turpināt iemīļoto skolotāja darbu.

Izmantots “Latvijas Avīzes” žurnālistes Ilzes Kuzminas raksts

Uzvarētājs

Daudz atzinīgu vārdu skolēnu un kolēģu vēstulēs bija teikts par Daudzeses pamatskolas sporta skolotāju Kasparu Židovu.
 Viņš ir viens no Latvijas Izglītības fonda un "Latvijas Avīzes" rīkotā konkursa "Jaunais skolotājs" uzvarētājiem.

Daudzās vēstulēs atzīts, ka gribētos būt tikpat stipram kā Kasparam. Skolotājs slavēts par to, ka pēdējā mācību gada laikā, kopš skolā ieradies jaunais pedagogs, sporta stundas kļuvušas daudzveidīgākas, interesantākas. "Cenšos, lai stundas nebūtu vienmuļas," atzīst Kaspars. Skolēniem patīk, ka skolotājs nekomandē no malas, bet visu dara kopā ar bērniem.  Ar mazāko klašu skolēniem Kaspars piedalās stafetēs. Mazajiem ir lieli prieki, ja izdodas skolotāju noskriet, bet īstas skaidrības nekad nav, vai viņš tiešām zaudējis vai tikai izlicies, smaida Kaspars. Nesen skolā viesojās nākamie pirmklasnieki un, jautāti, kas skolā vislabāk paticis, mazie bijuši vienisprātis – sporta halle un skolotājs Kaspars. Viņš gādā, lai skolēni kustētos arī ārpus stundām. Piemēram, noorganizējis, lai pie skolas tiktu uzliets ledus laukums, un skolēniem izdevās labi izslidoties.

Visā skolā neesot pat vairs nevienas meitenes, kas izvairītos no sporta, teikts kādā vēstulē. Kaspars gan atzīst, ka "tik skaisti tomēr nav". Diemžēl esot skolēni un ne tikai meitenes, kam nav vēlmes nodarboties ar sportu. Kaspars domā, ka lielākoties vainojams slinkums – pat ja ir ārsta atbrīvojums, kaut ko taču stundā varētu darīt.  Cik nav redzēts, ka no sporta atbrīvots skolēns pa skolas gaiteņiem skrien, bet, kā jānāk uz sporta stundu, tā pietrūkst spēka un veselības!

Fiziskie normatīvi, kuru dēļ agrāk vienam otram teicamniekam sportā bija vienīgā ne tik izcilā atzīme, tagad vairs neesot tik stingri, turklāt skolotājs ir tiesīgs paaugstināt vērtējumu par attieksmi, ja redz, ka bērns tiešām cenšas. Tāpat vērtējumu par attieksmi varot samazināt, ja skolēns, kuram ir sportista spējas, tīšuprāt slaistās. Kaspars gan uzskata, ka pārāk atvieglot fiziskos normatīvus nevajaga.

Kaspars slavē skolas direktoru Valdi Puidu, kurš ir izpalīdzīgs, atbalsta jaunā pedagoga idejas, tāpat ar citiem skolotājiem izdodas labi sastrādāties. "No skolēnu puses gan pret mani ir citāda attieksme nekā pret kolēģiem. Bērni bija pieraduši pie vecākiem skolotājiem, un tagad atnācu es – tāds jauns. Skolēni bieži, jo sevišķi mācību gada sākumā, ir mēģinājuši mani pārbaudīt: kā es reaģēšu uz tādu vai citādu izlēcienu." Tādos gadījumos esot "stingrāk jāpaņemas". Jo skolēni nopietnāk strādā pirmajā daļā, jo ātrāk tiek pie spēlēm. Tā Kaspars panācis, ka lielākoties stundās valda disciplīna.

Audzināmā klase, kā jau lauku pamatskolā, ir maza – vien desmit skolēnu. Kaspars, uzņemoties audzinātāja darbu, skolēniem atzinies, ka nezina, kā jāaudzina klase, un aicinājis aizrādīt, ja kaut ko dara nepareizi. Arī astotie rakstīja vēstuli konkursa komisijai – Kaspars daudz ar viņiem runājot par pareizu uzturu, veselīgu dzīvesveidu, liek pumpēties tam, kurš pateicis rupju vārdu, māca runāt arī pareizā latviešu valodā, jo valoda jāciena tāpat kā vecāki un valsts.  Mācību gada beigās Kaspars neslēpj, ka ar trim audzināmajiem kontaktu tā arī nav izdevies rast. Toties prieku jaunajam skolotājam sagādāja paša trenētās skolas komandas iegūtā 2. vieta valstī U-14 grupā. Interesanti, ka florbolu veiksmīgais treneris pats sāka spēlēt tikai tad, kad sāka strādāt Daudzesē. Pats trenējas kopā ar puikām. Prieku par darbu skolā vairo arī nesen uzceltā pamatskolas sporta halle – plaša, ērta, labi aprīkota. Sporta inventārs esot pat labāks nekā daudzās Rīgas skolās.

Kā negatīvo pedagoga darba pusi Kaspars min algu: treknajos gados skolotāju atalgojums vēl bija samērā labs, bet "tagad ir švaki" un "daudzi jaunieši negrib strādāt skolā tieši atalgojuma dēļ". Kaspars piepelnās, vadot florbola un volejbola treniņus.

Kaspars pats ir no Daudzeses, šajā skolā arī mācījies. Kad te pabeidza 9. klasi un devās uz ģimnāziju netālajā Aizkrauklē, viņš vēl nedomāja par sporta skolotāja karjeru. Tolaik Kaspars bija aizrāvies ar hokeju. Šā iemesla dēļ vidusskolu pabeidza Rīgā, jo bija uzaicināts spēlēt hokeja kluba "Rīga" U-18 komandā. Treneris ieteica studēt Sporta pedagoģijas akadēmijā, jo tur veidošot augstskolas hokeja komandu. Tāda gan netika izveidota, tomēr studijas Kaspars pabeidza, kļūdams par sporta skolotāju un vecāko hokeja treneri. Rīgā daudzesietis nevēlējās palikt – gan ģimenes apstākļu dēļ, gan tāpēc, ka "Rīga mani nesaista", bet Aizkrauklē hokeja halle jau bija aizvērta un Kaspars pieņēma darba piedāvājumu Daudzeses pamatskolā. "Darbs ir interesants, neesmu savu izvēli nožēlojis," rezumē jaunais skolotājs.

Kaspars sola turpināt darbu skolā un cer, ka varbūt drīzumā tomēr atkal būs hokeja treniņi Aizkrauklē. Tad viņš varētu pedagoga darbu apvienot ar trenera amatu. Pagaidām Kaspars savu nezūdošo interesi par hokeju apliecina, spēlējot uzbrucēja pozīcijā amatieru komandās "Umix" Ogrē un "Privatbank" Rīgā.

Izmantots "Latvijas Avīzes" žurnālistes Ilzes Kuzminas raksts

 

Ir izskanējuši dažādi saukļi – mazinās cilvēku skaits, kas varētu studēt un tāpēc demogrāfisko apstākļu dēļ ir apdraudēta augstskolu pastāvēšana pie nosacījuma, ka nauda seko studentam. Pret šo tendenci R.Ķīlis liek pretī valsts garantētu aizdevumu katram studēt gribošam ar domu, ka viņš sāks kredītu atmaksāt tad, kad viņa ienākumi būs pārsnieguši vidējo algu.


 

Šeit ir apskatāmi divi pamata jautājumi, kas ir pat svarīgāki par izvirzītās reformas būtību:

1.   studēt gribēšana nesakrīt ar studēt varēšanu tieši studējošo personīgo īpašību dēļ;

2.       vēlami apgūstamās vielas apjoms aug jau pat eksponenciāli un augstskolu finansējums to nenodrošina.

Šāda reforma ierosinās studēt tiem, kas praktiski nevarēs nokārtot studiju eksāmenus un liela daļa pārtrauks studijas. Ja grib šādu reformu veikt, tad ir kārtīgi jāpaceļ latiņa un augstskolām ir atkal jāievieš savi iestājeksāmeni, kas atsijā tos, kas ir gan ieguvuši labas sekmes centralizētos eksāmenos, bet reāli ir nesagatavoti, lai studētu. Diemžēl, centralizētie eksāmeni vairāk atgādina ceļu satiksmes noteikumu eksāmenu, kur ir jāizvēlas kāds no dažiem piedāvātiem gadījumiem. Lai nu kā, bet tas ir par maz, lai novērtētu potenciālo studentu.

Vispārīgi vērtējot kādreizējā sistēma ar iestājeksāmeniem bija daudz atsijājošāka, jo prasīja, piemēram, matemātikā mutvārdu eksāmenu, kurā vajadzēja parādīt, ka māki pierādīt un izvest, kā arī nopietnu rakstisko eksāmenu, kurā vajadzēja pierādīt, ka māki risināt uzdevumus. Vidusskolas programmā jau ir pazudusi vēlme pierādīt teorēmas un izvest formulas, bet tiek prasīta vienkārša formulu un citu sakarību atcerēšanās bez izpratnes kā tās var dabūt un kā veidojas teorija kā tāda. Matemātikas kurss ir būtiski sašaurināts, jo ir izmesti kompleksie skaitļi un, piemēram, Ņutona binoms. Par matemātikas kursu var pateikt, ka tas ir nežēlīgi apgraizīts un neatbilst tam, ko mēs gribam no skolēniem, ja izmantojam veco pieeju. Ja ir iespējama jauna pieeja, tad vidusskolas kursā vajadzētu parādīties nepārtrauktās matemātikas elementiem (robeža, diferenciālis, integrālis, rindas), kā arī diskrētās matemātikas elementiem (algoritms, izteikumu loģika, kopu teorijas elementi).

Pie nosacījuma, ka paliek spēkā centralizētie eksāmeni un no tā izejot tiek sniegts valsts garantēts kredīts visiem gribētājiem, tad būs liels atbirums vai ļoti vājas studijas, kuru rezultātā būs visādi „apgrābstīti” bakalauri. Tādus mums tiešām nevajag. Tāpēc ir un paliek jautājums par studēt varēšanu, ko lielā mērā nodrošina skola un siets, ko uzliek augstskola. Pie šādiem nosacījumiem R.Ķīļa versija pat varētu derēt, bet tā būtu jāpapildina ar pilnas bezmaksas valsts studiju (pilnu kredīta dzēšanu un papildus piemaksas) nodrošināšanu tiem, kas ar savām sekmēm parādā izcilu varēšanu, ja pašu rocība to neļauj.

Tiešām jauni jēdzieni un likumsakarības aug kā sēnes un praktiski jebkurš izglītību apguvušais klasiskā variantā ir spiests sākt mācības no jauna, jo viss ko ir mācījies ir tikai vispārēji pamati, kas ne vienmēr der jaunā apgūšanai. Reāli augstskolu beidzējs ir ļoti vāji sagatavots nākamam mācību posmam, jo bieži klasiskās programmas nonāk pat klajās pretrunās ar šodienu un parasti neviena programma neparedz klasiskās pieejas un šodienas organisku savietošanu, kur parādās „klupšanas akmeņu” un tālāko risinājumu būtiska saistība. Praktiski tiek sagatavoti pagājušā gadsimta pirmās puses zinātnieki ar vēlmi, ka viņi varēs adaptēties šābrīža problēmās.

Pie dramatiska jaunu jēdzienu un likumsakarību pieaugšanas ātruma parādās problēma – kur “saspiest laiku”. Viena versija ir laiku saspiest augstskolā, bet tajā pirmajos kursos mēģina atkārtot to, kas bijis vidusskolā un pat pamatskolā. Tā ir lieka laika izšķiešana, jo skolai ir jāsagatavo studijām. Tālākais ir skolas kursa uzlabošana sagatavošanai studijām. Laika saspiešanā izpratne un iemaņas pastāv atsevišķi, jo izpratne attiecas uz lietas būtības izpratni nevis uz iemaņām kā to izmantot. Ja būs nepieciešamība, tad var pasludināt, ka tādas un tādas iemaņas būs nepieciešamas un tāpēc ir uzdevumi, treniņi u.c. Ja skola akcentē iemaņu apgūšanu, tad ir rūpīgi jāpaseko tam vai skolā iemācās pierādīt un izmantot to kas ir, kā arī jāparāda šo iemaņu izmantošanas būtība, jo citādi tas augstskolā nederēs pēc definīcijas.

Te lieti noder izpratnes veicināšana, jo tā lieti parāda, kas ir būtība un kādas iemaņas vajag, lai ar to strādātu. Ja gribam saspiest laiku, tad to ir jādara visā izglītības sistēmā vienlaikus, jo nav izprotama studiju izvēle bez izpratnes par nākamo priekšmetu – tā problēmām un klupšanas akmeņiem. Tas pats attiecas uz studijām, jo bez izpratnes varam sniegt tikai bāzes zināšanas un iemaņas, bet bez tālākas daudzmaz garantētas attīstības, jo izpratnes iegūšana ir praktiski tikai studentu ziņā. Izpratne ir vienīgais variants kā saspiest laiku, jo citādi zināšanu (faktu kopums) un iemaņu apjoms pārlieku aug, lai varētu mērķtiecīgi izvēlēties sev nepieciešamās. Izpratne ir izmantojama skolas un augstskolas kursa dramatiskai palielināšanai ar domu, ka tālākā iemaņu un zināšanu izvēle tiks mērķtiecīgi izvēlēta katrā izglītības posmā.

Šeit ir jāsaprot, ka izpratne nenozīmē iemaņas, bet sajūtu kur un kāpēc konkrētā joma attīstās dabiskā veidā. Iegūtie fakti izpratnes līmenī tiek uztverti kā dabiskas un tāpat neatrisinātās problēmas. Tālākais gan ir skolēnu un studentu pašu izvēles ziņā – kādas lietas viņiem ir intuitīvi labāk izprotamas un pievilcīgas, kā arī kādas tālāk attīstāmas, izvēloties atbilstošu zināšanu apjoma apgūšanu un iemaņu apgūšanu. Galvenais virziens izglītībā būtu veidojams ar izpratnes veidošanu un ciešu ar to saistītu zināšanu kopuma un iemaņu izvēli, kur var būt definēts bāzes zināšanu un iemaņu komplekts, bet tālākais būtu izvēle.

Ko mēs ar to iegūstam? Iegūstam to, ka skolēns skolā izprot kāpēc ir elementārdaļiņu fizika, kādas ir problēmas un reizē ar to saprot kāpēc vajag tikt galā ar elektrona kustības aprēķināšanu, jo līdzīgi tiek risinātas citu elementārdaļiņu atklāšanas un izturēšanās pētījumi. Turpat izpratnes līmenī var pateikt kāpēc ar vidusskolas matemātiku ir daudz par maz un tāpēc būs jāapgūst diferenciālvienādojumi, par kuriem var pastāstīt, ja tiek ieviesta robežas definīcija un izpratne par to. Te ir milzu iespējas izveidot pietiekamu izpratnes veidošanas sistēmu, kas dod iespēju formulēt problēmas un iegūt kandidātus problēmu risināšanai. Tas attiecas uz kompozītiem materiāliem un visu ko citu.

Ja Latvijā varētu tikt galā ar izpratnes problēmu skolā un augstskolā, tad Latvija kļūtu par izglītības Meku. Tas nav ambiciozs paziņojums, bet izpratne spēj saspiest laiku un tāpēc visa skolas un studiju kvalitāte kardināli uzlabojas. Izpratnes līmenī apgūstamam apjomam skolā ir jābūt saskaņotam ar izpratnes apgūšanu augstskolā. Izmaiņas var būt tikai izvēlētas zināšanu un iemaņu apjomā.

Romans Vitkovskis

Uzziņa.Katru gadu augstskolās jau tagad studijas pārtrauc daudzi studējošie. Valsts augstskolas ar lielāko studentu atbirumu pilna laika studijās 2010.gadā bija:
Rīgas Tehniskā universitāte 19,7%, Vidzemes augstskola 19,4%, Latvijas Lauksaimniecības universitāte 18,7%, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija 18,2%. Privātajās augstskolas studentu atbirumu: Sociālo tehnoloģiju augstskola 49,2%, Starptautiskā praktiskās psiholoģijas augstskola 37,2%.

Kā vērtēt augstāko izglītību

Latvijas Izglītības fonda organizētajā konferencē „IZGLĪTĪBAS KVALITĀTE - KRITĒRIJI UN VIDE” piedalījās vairums augstskolu rektori, prorektori, nevalstisko organizāciju pārstāvji, ekonomisti, skolotāji, kā arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti. Konferences mērķis bija apzināt izglītības sistēmas attīstību ietekmējošos faktorus un definēt augstākās izglītības vērtēšanas kritērijus, uzskatot, ka Latvijas augstākās izglītības tālāku attīstību lielā mērā noteiks nākotnē veicamās pārmaiņas, kas ietvertu sistēmas struktūras un studiju satura optimizāciju, vides sakārtotību un augstskolu darbības vērtējumu. Konference tika veidota kā “diskusiju klubs”, katram ziņotājam varēja uzdot jautājumus, izteikt savu viedokli, komentēt. Šāds modelis sekmēja domu apmaiņu un deva vairākas vērā ņemamas un lietišķas ierosmes.


Latvijas Studentu apvienības prezidents Edvards Ratnieks savā ziņojumā konkrēti un nepārprotami pauda studentu viedokli par to, ka augstākās izglītības tālāka attīstība pamatā nodrošināma saistībā ar pārēju uz pilnīgu valsts finansēšanas modeli, proti, budžeta vietu skaita palielināšanu, lai aizkavētu jauniešu došanos studēt uz citām valstīm.

LR Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete referēja par tēmu “Sabiedrība un akadēmiskā vide augstākās izglītības pārmaiņu procesā”, izvirzot uzdevumus, kas kopīgiem spēkiem būtu jāpanāk, lai augstākā izglītība un zinātne būtu kā tautsaimniecības izaugsmes un sociālās labklājības galvenais avots, nodrošinātu inovatīvu uzņēmumu īpatsvaru kopējā tautsaimniecībā, koncentrējot, izglītības un zinātnes resursu augstākās izglītības kvalitātes paaugstināšanai. Referente norādīja uz eksistējošiem mītiem un traucējošiem faktoriem, kas nelabvēlīgi ietekmē izglītības attīstību un aicināja novērst puspatiesības par izglītības slikto kvalitāti, par nepietiekošo akadēmiskā personāla kvalifikāciju un ES valodu ierobežošanu studiju procesā. I.Druviete uzskatīja, ka jāmaina sabiedrības doma un attieksme, jāveido pārdomātāki likumi un, protams, jāpalielina izglītībai izdalāmie līdzekļi.

Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja vietnieks Aldis Baumanis anlizeja augstākās izglītības efektivitāti un piedāvāja efektivitātes izvērtēšanas metodi, kas pamatojās uz studējošo skaita dinamikas un budžeta finanšu rādītāju savstarpējo kopsakarību.

Rīgas Tehniskās universitātes Studentu parlamenta prezidents Juris Iljins iepazīstināja konferences dalībniekus ar inženierzinātņu studentu studiju apmierinātības pētījumu, kas veikts 2011.gadā 11 augstskolās. Pētījums var kalpot par pamatu augstākās izglītības plānošanas procesā.

Organiskās sintēzes institūta direktors, Latvijas Zinātnieku savienības padomes priekšsēdētājs Ivars Kalviņš ziņojumā “Augstākās izglītības mērķorientācija uz inovāciju - Latvijas stratēģiskais izaicinājums” ar konkrētiem faktiem pārliecinoši parādīja, ka nepieciešamas pārmaiņas studiju procesā, ka studijās jāpāriet no zināšanu iegūšanas uz inovatīvo prasmju attīstību, lai veiktu inovācijas publiskajā sektorā un iegūtās zināšanas dotu reālu atdevi tautsaimniecībai. Ziņotājs minēja, ka Eiropas Komisijas (EK) publicētajā visu ES valstu inovācijas novērtējumā Latvija atrodama pēdējā vietā "pieticīgo novatoru grupā", kur pētniecības un inovācijas līmenis veido mazāk nekā 50% no vidējā ES līmeņa. Latvijai tas ir tikai 27% no Zviedrijas līmeņa jeb 2 reizes sliktāks rādītājs nekā Igaunijai. ES inovācijas līderi ir Dānija, Somija, Vācija un Zviedrija, bet vienā grupā ar Latviju atrodas Bulgārija, Lietuva un Rumānija. Latvijas atpalicību zināmā mērā raksturo arī 14 gados iegūtie ASV patenti - Somijai to ir 16638, bet Latvijai 29. Somijā augstskolās darbojas 36% zinātnieku, Latvijā 71,7%, turpretim Somijā 82% zinātnieku darbojas komercstruktūrās, bet Latvijā tikai 8,7%. I.Kalviņš izvirzīja vairākus būtiskus priekšlikumus, kas konferencē tika vispusīgi komentēti un apspriesti, tajā skaitā par valsts lomu patentu reģistrācijā, par zinātnisko institūtu tiesībām izveidot promociju padomes doktoru darbu aizstāvēšanai.

Latvijas Universitātes profesors Juris Krūmiņš ziņojumā “Institucionālā attīstība un kvalitātes vadība - Latvijas Universitātes pieredze un nākotnes redzējums” raksturoja universitātes attīstības koncepcijas un ceļus, kas sekmējuši studiju kvalitātes pilnveidošanu.

SIA "Primekss" valdes priekšsēdētājs Jānis Ošleja izklāstīja radošās domāšanas izmantošanu izglītības sistēmā. Viņš uzsvēra, ka lēts darbaspēks un zemi nodokļi nav galvenais nosacījums globālai konkurētspējai, bet būtisks nosacījums ir valsts radošuma jeb inovāciju potenciāls. J.Ošlejs uzskatīja, ka Latvija neattīstās, jo tā nerealizē savu cilvēkresursu. Valstis, kas attīstās, nepārtraukti pārkārto savas saimniecības caur inovācijām jeb “radošo nojaukšanu”. Ekonomikas dzinējspēks ilgtermiņā neesot kapitāls vai darbaspēks, bet inovācijas. Ziņotājs iepazīstināja ar zinātnieka DeBono teoriju un veiktajiem  pasākumiem tās ieviešanā Latvijas skolās.

Latvijas Izglītības fonda valdes loceklis Romans Vitkovskis un Rīgas Angļu ģimnāzijas fizikas skolotājs Uldis Heidingers aktualizēja tēmu “Progress un mācību laiks”, parādot, ka mūsdienās informācijas apjoms aug vismaz ģeometriskās progresijas ātrumā. Šajā informācijas telpā jau tagad ir neiespējami kvalificēti darboties pat augsta līmeņa zinātniekiem. Tātad pastāv jautājums - kā “saspiest laiku”. Ziņotāji uzskatāmi pierādīja, ka ar izpratnes veidošanas palīdzību var saspiest laiku, jo jaunās lietas un sakarības vislabāk ir interpretēt uz vecām, labi pazīstamām lietām un sakarībām. Agrāk apgūtās lietas un sakarības palīdz iegūt izpratni par to, kas ir tas jaunais un uz kā rēķina tas notiek, kā arī samazina jaunā apgūšanas laiku. Rīgas Angļu ģimnāzijas skolotāji par jauno metodi saņēmuši “Latvijas Izglītības inovācijas balvu 2011”. Metode ir publiski pieejama  - www.goerudio.com

Konferences dalībniekiem tika izsniegts Latvijas izglītības fonda vadītāja Ilgvars Foranda sagatavotais pārskats “Latvijas augstākās izglītības sistēmas situācijas vērtējums, problēmas un reformu iespējas” par laika posmu no 1994.gada līdz 2010.gadam, kā arī autors īsumā dalībniekus iepazīstināja ar pētījumu par augstākās izglītības kvalitāti un tās vērtējuma iespējamiem kritērijiem.

 

Izglītības inovācijas balva

Pirmo Latvijas „Izglītības inovācijas balvu 2011” ieguvuši Druvienas pamatskolas pedagogi un Rīgas Angļu ģimnāzijas pedagogu grupa. Izglītības inovācijas balvas 2011” pasniegšanas ceremonija notika 2011.gada 26.oktobrī, projekta „Pedgaogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” gada konferences „Konkurētspējīgs pedagogs: personība, kompetence, iedvesma” noslēgumā.Druvienas pamatskolas pedagogi balvu saņem par iesniegto inovāciju: mācību procesa organizācijas formu un metožu maiņa, balstot tās uz pozitīvu savstarpējo sadarbību un radošumu. Šāda pieeja paredz, ka skola paplašina savas funkcijas, no izglītības iestādes kļūstot par vietējās kopienas radošās izaugsmes centru, kurā ir visām vecuma grupām atbilstošs izglītības piedāvājums un izglītošanās procesā ir iesaistīta visa ģimene.

Rīgas Angļuģimnāzijas pedagogu grupa: Anita Krišmane, Uldis Heidingers, Ilze Rikmane un Inese Jakubova balvu saņem par alternatīvas pieejas izstrādi dabaszinību un matemātikas mācīšanas procesam, kas, balstoties uz asociatīvajā līmenī radušos priekšstatu modelēšanu un šo modeļu izmantošanu, palīdz skolēnam rast asociācijas konkrētiem un sarežģītiem procesiem ar lietām, ko skolēni labi apzīst, tādējādi ātrāk un labāk skolēni izprot lietas būtību (www.goerudio.com)

Savus favorītus – Ivetu Ratinīku, Ināru Roziņu, Maiju Lanku, Inesi Ludi, Ligitu Neimani un Druvienas pamatskolas pedagogus ar speciālbalvām sveica „Izglītības inovācijas balvas 2011” atbalstītāji un šodien notiekošās projekta „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” gada konferences „Konkurētspējīgs pedagogs: personība, kompetence, iedvesma”  dalībnieki.  Dalībnieku balsojumā skatītāju simpātiju balvu ieguva Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolotāja Iveta Ratinīka.

Balvas pasniegšanas ceremonijā piedalījās visi Latvijas „Izglītības inovācijas balvas 2011” pretendenti un balvas ieguvēji tika paziņoti balvas pasniegšanas ceremonijā. „Izglītības inovācijas balvai 2011” tika saņemti 55 pieteikumi no visiem Latvijas reģioniem. Pretendentu vidū bija gan pedagogi, gan pedagogu kolektīvi, gan arī viena nevalstiska organizācija. Balva – atzinības raksts un naudas balva – šogad pasniegta pirmo reizi un ir iedibināta ar mērķi apzināt un popularizēt inovācijas izglītībā un pedagoģijā, veicinot jaunu ideju ieviešanu izglītības un mācību procesā un paaugstinot izglītības kvalitāti. Iniciatīva „Izglītības inovācijas balva 2011” uzsākta Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” ietvaros.Pieteikumu balvai varēja iesniegt pedagogs vai pedagogu grupa, pedagogu profesionālās asociācijas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, Latvijas Izglītības vadītāju asociācija, izglītības iestādes, Izglītības un zinātnes ministrija un tās padotības iestādes un nevalstiskās organizācijas, kas darbojas izglītības jomā. Inovatīvos risinājumus varēja iesniegt 4 kategorijās: 1) mācību priekšmetu apguve, 2) skolas vide, 3) resursi un 4) izglītības sistēmas pilnveide.

 

Konference

Latvijas Izglītības fonda organizētajā konferencē „ĀRVALSTU INVESTĪCIJAS LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBĀ - REALITĀTE UN IESPĒJAS” savu viedokli, dažkārt arī atšķirīgu un tajā pašā laikā radošu, izteica vairāki pazīstami speciālisti. Konferences mērķis bija definēt tiesiskos un ekonomiskos šķēršļus ārvalstu investīciju piesaistei un piedāvāt risinājumus, kā arī uzlabot ārvalstu investīciju piesaistīšanas mehānismu un palielināt investoriem pieejamos stimulus.

SIA „LZA Ekonomikas institūts” pētnieks Jānis Počs savā ziņojumā “Ārvalstu investīciju piesaistes nepieciešamība”, analizējot esošo statistiku, raksturoja Latvijas izaugsmes iespējas un attīstības tendences iepriekšējos gados, norādot, ka ārvalstu uzņēmumos darba ražība un atdeve ir ievērojami augstāka.

Ekonomikas doktors, profesors, SIA „Konsorts” padomes priekšsēdētājs Uldis Osis ziņojumā “Investīciju piesaistes iespējas ekonomiskās krīzes apstākļos” apskatīja finanšu krīzes un reālās ekonomikas attīstības fāzes, kā arī pasaules tehnoloģisko ciklu izmaiņas atkarībā no prioritārām izmaiņām ekonomikā, norādot, ka kritiskā robeža varētu būt 2005.–2010.gads, bet nākošais cikla vilnis varētu iestāties ap 2040.gadu. Situāciju varētu mainīt jaunas idejas, tehnoloģijas, valsts un biznesa reorganizācija. U.Osis uzskatīja, ka valsts attīstības veicinošie faktori nākotnē varētu būt:strukturālās reformas nacionālajās valstīs; nacionālo budžetu konsolidācija;ES fiskālā centralizācija; Indijas, Brazīlijas u.c. valstu attīstība (industrializācija) Pretēji varētu būt šādi bremzējošie faktori: parādi;demogrāfija;sociālās vides iziršana Eiropā (multikulturālisma krahs);citu valstu attīstības palēnināšanās (t.sk. Indijā, Brazīlijā). Autors valsts sakārtošanai ieteica:izstrādāt konkrētu nacionālās attīstības plānu un rīcības plānu (5-7 gadi);nodrošināt ekonomikas attīstību;stimulēt ekonomikas izaugsmi;izveidot pretciklisko ekonomisko politiku;izveidot valsts atbalsta mehānismu (attīstības banka, ES fondi);izstrādāt attiecīgi valsts budžetu vidējam termiņam (5-7 gadi), īstermiņam (3 gadi) un kārtējam gadam;veikt sociālās sfēras strukturālās reformas (piemēram, izglītība);reformēt zinātnes jomu (jauna zinātnes likuma izstrāde, zinātniskās darbības un politikas noteikšana starptautisku ideju konkursos, zinātnisko pētījumu noteikšana publiskajos iepirkumos, zinātnes ciešāka integrācija augstskolās, zinātnes sasaite ar uzņēmējdarbību).

LR Ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, uzstājoties konferencē par tēmu “Ārlietu dienesta loma ārvalstu investīciju piesaistē” akcentēja, ka ārlietu ministrijas struktūrām ir jādibina vietējie kontakti un to visu struktūras var izdarīt profesionālāk un labāk, kā jebkurš pētnieks no malas. Būtiskākā problēma joprojām ir informācijā - tās vieglā atrašanā un izprašanā. Ministrs norādīja, ka Ārlietu ministrijai jāizplata pilna informācija par visiem investīciju atbalsta mehānismiem, kas varētu atsvērt riskus.Ārlietu ministrija inicējusi mārketinga ārējās sistēmas (MAIS) izveidi, kā rezultātā noslēgts saprašanās memorands par sadarbību starp Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK), pārstāvot Latvijas ekonomiskās intereses ārvalstīs. Memorands stiprinās pušu sadarbību un vienotu rīcību Latvijas ārejo ekonomisko interešu īstenošanā, balstoties uz uzņēmēju interesēm Latvijas ārejo ekonomisko attiecību jomā. Plānotās sadarbības mērķis ietver:dialoga stiprināšanu ar uzņēmējiem viņu interešu pārstāvībā ārējās ekonomiskās diplomātijas un darbības jomā;atgriezeniskās saites nodrošināšanu uzņēmēju interešu un viedokļu apzināšanā;uzņēmēju informētības veicināšanu par ārējiem tirgiem un iespējam saņemt nepieciešamo atbalstu ārējo tirgu apgūšanā;ārvalstu uzņēmēju intereses veicināšanu par Latvijas eksportspējīgām precēm un pakalpojumiem, kā arī investīciju iespējām Latvijā.Turpmākā laikā paredzēts izstrādāt un uzturēt vienotu, integrētu informācijas sistēmu, kurā atrastos Latvijas uzņēmējiem noderīga, vispusīga, strukturēta un regulāri atjaunota informācija par ārējiem tirgiem, kā arī ārvalstu uzņēmējiem noderīga informācija par Latvijas biznesa vidi, investīciju projektiem, eksportspējīgam precēm un pakalpojumiem.

“Risinājumi investīciju piesaistes veicināšanā” bija “IBS Prudentia” valdes locekļa Ģirta Rungaiņa ziņojuma tēma. Autors norādīja uz vairākiem faktoriem, kāpēc Latvijā neizdodas nodrošināt labklājību un attīstīt ekonomiku. Kā viens no bremzējošiem faktoriem tika nosaukts brīvais tirgus, jo bagātas valstis atverot tirgu tikai tad, kad ir attīstīta rūpniecība un nodrošināta konkurētspēja. Ģ.Rungainis izvirzīja un analizēja viedokli, ka Latvija pēc iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā un Eiropas savienībā faktiski ir jaunattīstības valsts bagāto valstu klubā. Autors pauda uzskatu, ka brīvais tirgus gandrīz nepastāv, jo visur kur pārdod produktu ar augstu pievienoto vērtību, tirgus tiek regulēts un to parasti aizsargā barjeras. Ne mazāk kritiski Ģ.Rungainis norādīja uz nepareizu valsts uzņēmumu apsaimniekošanu, uzskatot, ka pārdomāti vadot un regulējot, valsts var būt pat labāks pakalpojumu sniedzējs nekā privātais konkurents. Kā būtiskākie priekšnoteikumi tika izvirzīti:- apturēt valsts sabrukšanu, ko rada zemā dzimstība un masveida emigrācija;- izstrādāt ilgtermiņa pensiju sistēmu;- radikāli uzlabot izglītības kvalitāti.Ģ.Rungainis pauda uzskatu, ka jaunu nozaru piesaistei vajadzēs valsts līdzfinansējumu, kā arī vajadzīga izglītība, intelektuālaā potenciāla attīstība, kā arī inovāciju un pētījumu infrastruktūras izveide. Autors norādīja, ka valsts izaugsmi bremzē mazas algas, mazi nodokļu ieņēmumi, mazs iekšējais patēriņš, nepietiekošs kapitāls.

Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns referātā “Latvijas investīciju vides konkurētspēja” uzsvēra, ka investorus interesē ne tikai veiksmīgas sadarbības faktori, bet viņus interesē arī Latvijas pozīcija starptautiskajos reitingos, piemēram, Pasaules ekonomikas foruma Globālās konkurētspējas indekss, Pasaules Bankas novērtējums, Korupcijas uztveres indekss un citi. Ģ.Greiškalns norādīja, ka investīcijas vides konkurētspējas būtība ietver:vai investors ir gaidīts (piemēram, uzņēmumu ienākumu atlaides lielajiem investīciju projektiem);vai investoram būs iespēja aizsargāties problēmu gadījumā (civilprocedūru ilgums);vai investoram būs vienādas iespējas ar pērējiem uzņēmējiem (ēnu ekonomika un nodokļu nemaksāšana, publisko iepirkumu mehānisms).Kā galvenos pasākumus viņš izvirzīja;likumu un noteikumu uzlabošanu un to īstenošanu praksē;ēnu ekonomikas apkarošanu un godīgas konkurences nodrošināšanu;valsts pārvaldes un pakalpojumu kvalitātes pilnveidošanu;publisko iepirkumu sakārtošanu;ilgtspējīgu makroekonomiskās politikas izveidošanu;demogrāfisko tendenču ievērošanu.

Ar ziņojumu “Pensiju fondu uzkrājumu investīcijas Latvijas tautsaimniecībā” uzstājās SIA „DEAR INVEST” finanšu konsultante Ināra Dundure, raksturojot esošo pensiju sistēmu, uzkrājumu izmantošanu un ierosinot pensiju fondu uzkrājumus pamatā izvietot

Latvijā. LU Starptautisko ekonomisko attiecību katedras lektors Egīls Fortiņš referātā “Komercdiplomātijas loma ārvalstu investīciju piesaistē” analizēja un pamatoja Ārlietu ministrijas izvēlēto kursu par diplomātisko dienestu līdzdalību ekonomikas attiecību veidošanā. Kā investīciju kavējošu faktoru E.Fortiņš nosauca to, ka, ja no valsts nemitīgi nāk ziņas par slikto - infrastruktūra sabrūk, cilvēki bēg no valsts, valsts pārvalde ir neefektīva - tad potenciālam investoram ir lielas šaubas par investīcijām šādā valstī. Komercdiplomātijai ir jārēķinās arī ar politisko paziņojumu ietekmi uz ekonomiku, jo ir valstis, kur politika un tautsaimniecība - līgumi, darījumi - ir visai cieši savstarpēji saistīti.

Ziņojumā “Ārvalstu investīciju piesaistes pieredze Latvijas uzņēmumos ”SIA „GRANDEG” direktors Andris Lubiņš akcentēja dīleru lomu investīciju meklējumos un firmas produkta noieta paplašināšanā. Ziņotājs uzsvēra, ka svarīgi nodrošināt, lai informācija būtu abpusēja – no firmas uz pircēju un otrādi

.Ekonomikas doktors, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Arturs Kodoliņš un Latvijas Izglītības fonda valdes loceklis Romans Vitkovskis referātā “Ārvalstu investīciju piesaistes stimuli” ziņojumu sāka ar filozofisku ievirzi, proti, raksturoja iespējamo ārvalstu investoru skatījumu:ja nevar atrast un nevar izprast, tad tas neeksistē;ja ir viens liels neloģiskums/kļūda, tad ir arī cits.Atstāt neloģiskumu nevar, sakārtot, kardināli pārrakstot nodokļu likmes nedrīkst, jo tas var radīt nestabilitātes iespaidu. Tātad, ko darīt? A.Kodoliņš raksturoja esošo Uzņēmuma ienākuma nodoklī ietverto stimulu sistēmu, norādot, ka bez nopietnas rēķināšanas pēc daudziem nozīmīgiem faktoriem nav iespējams izrēķināt kur ieguldīt, tādējādi ir izveidotas sava veida nodokļu lamatas. Igaunijā, kur viss ir daudz vienkāršāks un saprotamāki nodokļi, labāk tiek stimulēta investoru piesaiste. Īpaši kritiski A.Kodoliņš norādīja uz Nekustamā īpašuma nodokli, kas pamatojas uz kļūdainu kadastrālo vērtību noteikšanu un izraisa dubultaplikšanu.

Konferencē piedalījās un aktīvi diskusijās izteica viedokli par investīciju un valsts ekonomikas attīstības jautājumiem Latvijas Pašvaldību savienības valdes priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis un padomnieks Māris Pūķis, Nacionālo resursu institūta direktors Sergejs Ancupovs, Baltijas Starptautiskās ekonomikas politikas studiju centra izpilddirektors Alfs Vanags, vairāki ministriju un uzņēmumu pārstāvji.

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma