“Quo vadis Latvijas izglītība”.

2019. gadā Tartu Universitātes apgrozījums bija 200 miljoni eiro, turklāt tas palielinās gadu no gada. 2020. gada valsts budžeta finansējums augstākajai izglītībai un zinātnei visām Latvijas augstskolām kopā ir vien 68,7 miljoni eiro. Tartu Universitāte tiek pilnībā finansēta no valsts, atšķirībā no Latvijas augstskolām, kurām lielākā daļa finanšu līdzekļu ir jāpiesaista no ārējiem avotiem. Ar šādu valsts atbalstu cerības uz Latvijas augstskolu iekļūšanu pasaules TOP 500, ir ļoti niecīgas.

2020.gada 6.oktobrī valdībā apstiprināti jauni noteikumi par vispārējās izglītības un profesionālās izglītības akreditāciju. Izglītības iestādes un izglītības programmas turpmāk tiks akreditētas, vērtējot sniegumu četrās jomās – atbilstība izvirzītajiem mērķiem, mācību kvalitāte, iekļaujoša vide un laba pārvaldība. Akreditācijā iekļauta arī izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšana. Izmaiņas vispārējās izglītības un profesionālās izglītības akreditācijā stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī, bet attiecībā uz pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāju novērtēšanu – 2021. gada 1. septembrī.

Turpmāk ikgadējam pašnovērtējuma ziņojumam būs publiskojamā daļa un nepubliskojamā daļa, savukārt vērtējot izglītības kvalitāti tiks analizēta gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā informācija par izglītības iestāžu darbību. Vienlaikus paplašinātas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas iespējas izglītības kvalitātes vērtēšanā (izglītības iestādes datu analīze, elektronisko aptauju izmantošana, akreditācijas ekspertu saziņa utt.).

Izglītības kvalitātes valsts dienestam (IKVD) ir tiesības atteikt izglītības programmu akreditāciju, ja dokumentu izpētē pirms akreditācijas izglītības iestādes darbībā tiks konstatēti būtiski trūkumi, kuri nebūs novērsti uzdotajā termiņā, vai kaut viens kritērijs būs novērtēts ar kvalitātes līmeni “nepietiekami”.

Izglītības iestādes un izglītības programmas akreditēs uz sešiem gadiem, ja visos izglītības kvalitātes kritērijos būs iegūts vērtējumus “labi”, “ļoti labi”, “teicami”, vai uz sešiem gadiem ar nosacījumu pēc diviem gadiem vērtēt kritērijus, kuri iepriekš novērtēti ar kvalitātes līmeni “jāpilnveido”. Ja arī atkārtotā vērtēšanā izglītības kvalitātes līmenis būs pilnveidojams, IKVD aicinās Izglītības un zinātnes ministriju vai izglītības iestādes dibinātāju lemt par nepieciešamību rosināt ārkārtas akreditāciju.

No 20. līdz 28. septembrim tiešsaistes režīmā notika Starptautiskā matemātikas olimpiādē, kurā  piedalījās 616 dalībnieki no 105 pasaules valstīm. Latvijas izlasi veidoja Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolnieki Rolands Lopatko, Jānis Pudāns, Ingus Smotrovs, Viesturs Spūlis, Ilmārs Štolcers un Salaspils 1. vidusskolas skolnieks Artis Vijups. Visi Latvijas  dalībnieki olimpiādē ieguva atzinības, iepriekšējo un pirmo reizi Latvijas komandai tas izdevās vien 1997. gadā. Trim no jauniešiem pietrūka viens punkts līdz bronzas medaļai. Tiešsaistes formā 2019./2020. mācību gadā norisinājās kopumā sešas starptautiskas mācību priekšmetu olimpiādes, kā arī četras Eiropas un divas Baltijas līmeņa olimpiādes. No 62 iespējamām godalgām, Latvija dažādās sacensībās izcīnīja 25 bronzas medaļas, astoņas sudraba un trīs zelta medaļas.

32. Starptautiskajā informātikas olimpiādē (IOI), kas no 13. līdz 19.septembrim norisinājās tiešsaistē, Latvijas skolēni izcīnījuši trīs bronzas medaļas. Olimpiādē piedalījās 343 jaunie programmētāji no 87 pasaules valstīm.

Bronzas medaļas Starptautiskajā informātikas olimpiādē ieguva RTU Inženierzinātņu vidusskolas absolvents Kārlis Šusters, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolnieki Matīss Kristiņš un Dzintars Klušs. Atzinību par piedalīšanos sacensībās saņēma Rīgas 10. vidusskolas skolnieks Jegors Baļzins.

Latvijā visi dalībnieki uzdevumus risināja Pirmās programmēšanas skolas telpās, kuras vadītājs Raivis Ieviņš bija radis iespēju skolas vajadzības pakārtot valstsvienības interesēm, atvēlot datorklasi tikai olimpiādes vajadzībām. Viss klasē notiekošais tika filmēts, lai aizdomu gadījumā būtu iespējams pārbaudīt, kas tieši ir noticis sacensību vietā.

No e-klase

Valsts kontrole veikusi  revīzijas profesionālās vidējās izglītības jomā.

Profesionālās vidējās izglītības sistēmas attīstībai no valsts budžeta un Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem pēdējos 10 gados atvēlēts vairāk par miljardu eiro un  veikta gan profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācija, gan to materiāli tehniskās bāzes modernizācija. Tomēr pēdējos sešos gados nav izdevies būtiski palielināt audzēkņu interesi par profesionālo izglītību – to pēc 9. klases izvēlējušies nepilni 40 % skolēnu. Divas trešdaļas no profesionālās vidējās izglītības iestāžu absolventiem turpina studijas vai uzsāk darba gaitas, taču mazāk nekā puse no tiem – apgūtajā profesijā. Savukārt vairāk par 30 % no izglītības iestādēs uzņemtajiem audzēkņiem skolu nepabeidz vispār. Latvijā profesionālo vidējo izglītību un arodizglītību 2019./2020. mācību gadā apguva 26 580 izglītojamo kopā 58 izglītības iestādēs. Vislielākais izglītojamo skaits ir izglītības programmu grupās “Viesnīcu un restorānu pakalpojumi”, “Mašīnzinības” un “Dizains”, kurās  2019./2020. mācību gadā mācījās 10 355 izglītojamie.

Valsts kontroles vērtējumā, izglītojamo izvēli mācībām par labu tai vai citai profesijai nosaka subjektīvi kritēriji un popularitāti iemantojušas programmas, kuras nebūt nav tirgū pieprasītākās. Valstī kopumā nav izveidota profesionālās izglītības absolventu turpmāko gaitu monitoringa sistēma. Atbilstoši revidentu apkopotajai valsts datu reģistru informācijai tikai 23 % no IZM profesionālās vidējās izglītības iestāžu absolventiem ir uzsākuši darba gaitas vai studē izvēlētajā profesijā, lai gan IZM savos aprēķinos uzrāda 55 %.

Izglītojamo sekmes ne vienmēr veicina studiju uzsākšanu augstskolās. Centralizētajos valsts eksāmenos IZM izglītības iestāžu audzēkņu rezultāti ir salīdzinoši zemi, un tas nesekmē profesionālās izglītības prestižu. Labāki rezultāti profesionālās kvalifikācijas eksāmenos un absolventu nodarbinātībā tiek sasniegti izglītības programmās, kurās ir veiksmīga sadarbība ar nozares pārstāvjiem.

Valsts kontroles vērtējumā valstī kopumā nav vienota profesionālās izglītības attīstības stratēģiskā redzējuma. Profesionālās izglītības sistēma ir sadrumstalota un tāpēc sarežģīti pārvaldāma. Laikā no 2010. līdz 2019. gadam tika veikta IZM profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācija, izveidoti profesionālās izglītības kompetences centri (PIKC). Valsts kontroles vērtējumā, jaunizveidotie PIKC lielākoties bija nepieciešami tādēļ, lai pretendētu uz ES struktūrfondu finansējumu. Turklāt atsevišķi kritēriji, lai atbilstu PIKC prasībām, pieļauj iespēju tos “pievilkt” tā, lai mācību iestāde jebkurā gadījumā kritērijus izpildītu un saglabātu PIKC statusu.

Astoņus gadus vienu no būtiskākajiem profesionālās izglītības sistēmas reformas elementiem – metodisko vadību nozares profesijas apgūšanā un jauno tehnoloģiju apguves nodrošināšanā – katra izglītības iestāde īstenoja pēc saviem ieskatiem un vadoties no savu izglītības iestāžu darbības stratēģijām, nevis nozares efektīvas attīstības nosacījumiem. IZM arī vairāk nekā 10 gadu nav aktualizējusi normatīvus, kas nosaka profesionālās izglītības programmu izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo. Revīzijas izlasē iekļautajās izglītības iestādēs konstatēti neefektīvi tēriņi, uzturot mācību procesam nevajadzīgus nekustamos īpašumus vai dotējot maksas pakalpojumus.

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma