Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā notika Dr.habil.paed., profesora Jāna Lankas grāmatas „Metienu un sitienu biomehānika” atvēršana. Galveno uzmanību autors veltījis “iekšējās” ballistikas izpētei – sportista kustību sistēmas biomehānisko iespēju analīzei, kustību organizācijas biomehānisko principu izpētei, lai vēl lielākā mērā izmantotu to, ko metienā vai sitienā var dot muskuļi, cīpslas, saites, sviru sistēmas, kuras veido cilvēka ķermeni un balsta kustību sistēmu.

Jānis Lanka dzimis 1940.gada 3.augustā Liepājā. Izglītību ieguvis Liepājas 1.vidusskolā (1958.), Liepājas Pedagoģiskajā institūtā (1963.), kā arī Centrālajā fiziskās kultūras institūta aspirantūrā Maskavā (1976.).  Laikā no 1965. līdz 1972.gadam J.Lanka bija Latvijas PSR un PSRS vieglatlētu izlases sastāvā. Startējis 1968.gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs Mehiko un ar izcīnītiem 7227 punktiem ierindojās 14.vietā. Pirms spēlēm Jānim bija astotais labākais rezultāts desmitcīņas vēsturē un gada ceturtais labākais rezultāts pasaulē. Divas reizes uzvarējis PSRS čempionātā (1968., 1971.), vairākkārtējs Latvijas PSR čempions desmitcīņā un 110 m/b distancē, divas reizes  uzstādījis Latvijas rekordu desmitcīņā - rekords noturējās 27 gadus. J.Lanka no 1978. līdz 1981.gadam vadījis institūta Vieglatlētikas katedru. 1986.gadā kļuva par Informātikas, biomehānikas un sporta celtņu katedras vadītāju.

 

2020/2021. mācību gadā obligātos eksāmenus kārtoja: latviešu valodā - 14229, matemātikā - 14376, angļu valodā - 12513 izglītojamo, krievu - 1766, vācu - 30,  franču - 3. Obligātajos eksāmenos: Latviešu valodā vidējais vērtējums veidoja 51,3% (pērn 52,9%), matemātikā - 36,3% (35,4%), angļu valodā - 66,8% (70,0%), krievu valodā  -76,8% (73,3%), vācu valodā - 73,8% (74,5%), franču valodā - 76,1% (75,2%). Izvēles eksāmenos kārtotāju skaits ir neliels: bioloģijā vidējais vērtējums ir 50,2% (pērn 53,3%), fizikā - 48,8% (41,9%), ķīmijā - 55,3% (60,0%). Covid-19 pandēmijas dēļ tika daļēji mainīts eksāmena saturs, skolēni eksāmenus pildīja speciālās atbilžu lapās, kuras iepriekšējos gados nebija, eksāmeni notika bez starpbrīža. Joprojām nav izmaiņu izvēles eksāmenu kārtotāju skaitā. Latvijas un pasaules vēsturi kārtoja - 1481 skolēns, bioloģiju – 1201, fiziku – 780, bet ķīmiju – 619. Tomēr būtiskākais ir izvēles eksāmenu kārtotāju skaits atsevišķās skolās.  Piemēram, Talsu novadā eksāmenu matemātikā kārtojuši - 186 skolēni , bet vēsturē - 3, fizikā -10, ķīmijā -3.  Pazīstamā Pierīgas skolā visus eksāmenu matemātikā kārtoja 41 skolēns,  bet ķīmiju - 2. Kādā Rīgas centra skolā eksāmenu matemātikā kārtoja 78, bet fiziku - 2, ķīmiju - 5. Savukārt, citā prestižā Rīgas skolā obligātos eksāmenu kārto 49 skolēni, bet fiziku -1, ķīmiju - 2 skolēni.

Iepriekšējo gadu centralizēto eksāmenu rezultāti liecina, ka skolēnu zināšanu līmenis eksaktajos mācību priekšmetos joprojām ir zems, salīdzinājumā ar humanitārajiem mācību priekšmetiem. Lai runātu par pašreizējo situāciju skolās, izglītības projekts STEaMup.lv 6. oktobrī notika tiešsaistes ekspertu diskusija.


Latvijas Pasts 2021. gadā izdevis pastamarku veltītu izcilā šķēpmetēja Jāņa Lūša piemiņai.
Par godu Jāņa Lūša pasaules rekordam 1968. gadā  pastmarku bija izdevusi Mali Republika.

Valsts uzdevums ir regulēt izglītības jomu, veidot tās politiku. Piemēram, Zviedrījā tiek limitēts uzņemamo studentu skaitu juristu un mediķu programmās, pirmkārt, lai nezaudētu kvalitāti, bet galvenais - tās ir reglamentētās profesijas ar specifiskām prasībām.  Diemžēl Latvijā ar izglītības politiku  netiek galā. Bija periods, kad juristu programmas (ar dažādiem nosaukumiem) bija 7 augstkolās. Tiesību zinību studijas vairs nenotiek Sociālo teholoģiju augstskolā (dibināta 1991. gadā, likvidēta 2016. gadā) un  Rimpak Livonija  - darbojās no 1991.gada līdz 2004. gadam), jo abas augstskolas likvidētas.

Jau pirms vairākiem gadiem tika izvirzīts nosacījumu par vienotu kvalifikācijas eksāmenu juristiem. Beidzot 2021. gadā eksāmens notika. Rezultāti ļoti vāji -  no 130 eksāmena kārtotājiem sākotnēji jurista kvalifikāciju piešķīra vien trešdaļai, tātad 43 absolventiem. Tika iesniegtas 22 apelācijas un tās izskatot kvalifikācija piešķirta vēl pieciem. Visi pie kvalifikācijas tikušie ir no Latvijas Universitātes (kārtoja 95), eksāmenu kārtoja arī Rīgas Stradiņa universitātes (23), Daugavpils Universitātes (7) un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (5) attiecīgo programmu apguvušie juristi. Profesionālā maģistra programma tiesību zinātnē ir arī privātajās augstskolās - Baltijas Starptautiskajā akadēmijā un Biznesa augstskolā “Turība”,  tomēr šo augstskolu absolventi pirmajā eksāmenā esot nolēmuši nepiedalīties. Latvijas augstskolās un koledžās ir arī pirmā līmeņa profesionālās studiju programmas tiesību zinātnē, kur iegūst jurista palīga kvalifikāciju, ir arī bakalaura programmas, kur iegūst akadēmiskas zināšanas tiesību jomā, bet ne jurista kvalifikāciju. Programmu daudz, bet kvalificētu abolventu maz.

 


2021. gada 6.septembrī Nacionālajā teātri bija pulcējušie bijušie un esošie mācībspēki, sporta organizāciju pārstāvji, jubilārus attālināti sveica citas Latvijas augstskolas, Latvijas Zinātņu akadēmija, klātienē LOK, LIF, rektoru padome

1921.gada 6.septembrī Ministru Kabinets pieņēma lēmumu dibināt Latvijas Fiziskās izglītības institūtu (LFII). Darbība  sākās Rīgā, Nikolaja (toreiz Valdemāra) ielā 1 un praktisko nodarbību organizēšanai izmantoja skolu sporta zāles un stadionus. Institūta  pamatmērķis bija fiziskās audzināšanas skolotāju sagatavošana, fiziskās attīstības un audzināšanas pārraudzība valstī. Institūtā mācības ilga 2 gadus un ietvēra 1400 stundas teorētisko un praktisko studiju kursus.

1926.gada 2.oktobrī pie Latvijas Tautas universitātes atvēra Fiziskās audzināšanas institūtu (LTU FAI), studiju ilgums 3 gadi. LTU FAI savā darbības laikā (1929.-1940.g.) sagatavoja 189 fiziskās audzināšanas speciālistus, no kuriem 179 saņēma diplomu par institūta beigšanu, bet 10 – par studiju kursa noklausīšanos.

1946.gada 1.janvārī  darbu uzsāka Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūts (LVFKI). 1959.gadā uzcēla LVFKI mācību un sporta kompleksu Brīvības ielā 333. 1982.gadā tika uzbūvēts vēl viens mācību un sporta bāzu korpusu, bet 1986.gadā – vieglatlētikas halle.  LVFKI savas pastāvēšanas laikā līdz 1992.gadam sagatavoja 5684 sporta speciālistus ar augstāko izglītību.

1991.gada 5.novembrī Latvijas Republikas Tautas izglītības ministrija augstskolai notieca jaunu nosaukumu - Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (LSPA).LSPA studējošo skaits, salīdzinājumā ar agrāko gadu rādītājiem, ir pieaudzis vairākkārt un uzsākot 2019./2020.akadēmisko gadu 6 akreditētajās studiju programmās kopā studēja 1365 studenti un laika periodā no 1992.gada līdz 2020.gada 1.septembrim absolventu skaits ir sasniedza 5714. Kvantitatīvi un kvalitatīvi pieaudzis ir arī akadēmiskā personāla skaits: 1946./1947.mācību gadā strādāja 38 pasniedzēji, t.sk. 1 profesors, 16 docenti, 7 vecākie pasniedzēji, 14 pasniedzēji un asistenti. 2020./2021.akadēmiskajā gadā augstskolā izglītojošo darbu nodrošināja 54 docētāji, t.sk. 17 profesori, 12 asociētie profesori, 13 docenti, 5 lektori, 3 asistenti, 4 vadošie pētnieki un pētnieki, no kuriem 38 ir zinātniskais grāds.

LSPA studējuši 127 olimpisko spēļu dalībnieki, no kuriem 27 izcīnījuši dažāda kaluma medāļas. Augstākās olimpiskās virsotnes sporta sasnieguši - škēpmetējs Jānis Lūsis, basketboliste Uļjana Semjonva, airētājs Ivans Klementjevs, vingrotājs Igors Vihrovs, šavējs Afansijs Kuzmins, voelbolists Ivans Bugajenkovs.

Laika periodā no 1921. līdz 2020.gada 1.septembrim (ieskaitot) augstskolu absolvējuši 11 184 sporta speciālisti.

Ilgvars Forands - LVFKI 1961. gada absolvents