31 janvāris 2014
Vai katrs var būt talantīgs?
Pasaulē notiek divi pretēji fenomeni - arvien vairāk dzimst talantīgi ģeniāli bērni, bet vienlaikus notiek masveidīga apziņas vienkāršošanās un domāšanas procesa degradācija. Pēdējie ir tie, kuri daudz laika pavada pie televizoriem un kompjutera spēlēm.Viņi zaudējuši spēju domāšanas variantu izstrādē, zaudējuši iztēli un kreativitāti, viņiem liekas, ka visu var saniegt un nav nepieciešams mācīties.
Kreativitāte jāsaprot kā tehnoloģiju kopumu, kas pieejams katram, piemēram, var izdomāt daudzas idejas par kādu priekšmetu, notikumu, mācību priekšmeta vielu. Kreativitāte ir dažādu lēmuma variantu izstrāde, piemēram, ja nepieciešami 2-3 varianti, tad domājošs cilvēks var ierosināt 20 - 30 variantus.
Jaunas idejas cilvēks nevar radīt ne no kā, viņš var izmantot tikai esošo un uz tā bāzes veidot jaunas, proti, ņemot jau zināmo un radoši to pārstrādāt. Jaunais veidojas uz iepriekšējās bāzes. Domāšana ir cieši sasitīta ar valodas piederību. Pieņemts uzskatīt, ka angļu valoda lietišķi noder programmēšanai, bet ķīniešu valoda palīdz veidot iztēles domāšanu. Daudzvalodība sekmē domāšanas plašumu.
Dažkārt uzskata, ka kreatīvā domāšana mazinās cilvēkiem, kas guvuši panākumus biznesā. Protams, šādam apgalvojumam un vispārinājumam nav pamata, jo ir cilvēki, kas turpina vai gatavi turpināt mācīties. Bieži vien biznesa cilvēki, saniedzot virsotni, uzskata, ka viņiem vairs neko nevar iemācīt. Mūsdienās domāšanas iespējas vienkāršo internets, notiek pretestības cīņa starp inertumu un jaunām tehnoloģijām . Biznesa cilvēkam var rasties ilūzija ka viss jau saniegts, bet faktiski tie ir zināmā mērā zaudēti cilvēki. Tomēr vēl drūmāka aina paveras apziņas ”tviterizācijā” - cilvēki pierod izteikt domas īsās frāzēs, viņiem rodas fizioloģiska aizsardzība, viņi pārstāj uztvert lielākus teksta apjomus, viņi necenšās tos saprast. Mūsdienās lāča pakalpojumu izdara kino,
neražojot orģinālas, mākslinieciski augstsvērtīgas filmas, bet tajā vietā piedāvājot lētas kriminālsērijas.
Protams, pasaule vēl neiet bojā un tā vēl nekļūst sliktāka. Tieši otrādi, cilvēki kļust gudrāki, pasaule humānāka. Apziņas tviterizācija ietekmē tos, kuri to vēlas.
Ar informacījas paplašināšanos var notikt degradācija, vai otrādi - pārveidošanās, solis uz priekšu. Dažkārt cilvēku uzskata par trauku, ko jāpiepilda ar informāciju. Skolā apgūstam zinības, kas ar laiku aizmirstas. Mūsdienu skolēns, iespējams, nezina kad dibināta Latvija, vai kas ir „Baltijas ceļš”. Jaunai paaudzei šīs skolas „krustvārdu” zinības ir liekas, jo visu var iegūt internetā. Tamdēļ pirmajā vietā nav zināšanu bagāža galvā, izpratne, bet prasme operatīvi iegūt nepieciešamo un apgūt jauno. Skola kļūst arhaiska, tā nav tik pievilcīga kā internets.
Uz skolu bērni atnāk ar degošām acīm, bet pēc laika gaisma acīs viņiem nodziest. Var piedāvāt vēl un vēl zināšanas un vēl vairāk noslogot bērnus. Diemžēl skola domāta vismazāk apdāvinātiem un kāmer tie apgūst zinašanas, apdāvinātiem ir garlaicīgi. Katram bērnam jāattīstās ar viņam atbilstošu ātrumu. Mūsdienu skolai būtu jāiemāca domāšana un iztēle, bet to neveicina darba burtnīcas, jo tajās ir tikai jāpapildina esošais. Iztele rada spēju saredzēt altenatīvas, citus variantus, iziet ārpus uzdotās shēmas. Tā arī ir kreativitāte.
Bieži uzdod jautājumu - vai visi var būt talantīgi. Atbilde nav viennozīmīga, lai gan, ja bērnam nav garīga aizture vai atpalicība, to var panākt.
Ungāru pedagogs un psiholologs Laslo Polgars bija iecerējis ambiciozu eksperimentu - izveidot no saviem bērniem ģeniālus talantus.Viņš ilgstoši pētīja cilvēku izglītību un konstatēja, ka civilizētās valstīs apmēram 80% bērnu vecumā no viena gada ir potenciāli talanti, trīs gadu vecumā to skaits samazinās līdz 60%, piecu gadu vecumā līdz 50%. Sasniedzot divpadsmit gadu vecumu to skaits ir apmēram 20%, bet divdesmit gadu vecumā vairs tikai 5 %. Tas nozīmē, ja aktīvi sāk nodarboties ar bērniem jau agrīnā vecumā, prakstiski katru var izveidot par talantīgu. L Polgars izvēlējās šahu un to mācīja savām trīs meitām . Rezultātā meitas kļuva par daudzu prestižu turnīru uzvarētājām, pārspēja daudzus šahistus vīriešus, kluva par Ginesa rekordu grāmatas varonēm. Tas vēlreiz apliecina, ka katram bērnam var attīstīt fenomālas spējas.
Sagatavoja I.Forands