Latvijas duets Tīna Graudiņa/Anastasija Samoilova svētdien Adelaidē izcīnīja zelta medaļas pasaules čempionātā pludmales volejbolā.. Graudiņa un Samoiloa ar 2-1 (21:15, 15:21, 15:11) pārspēja amerikānietes Terīni Brašeri un Kristenu Nasu. Pirmajā setā pārsteidza pretinieces un pēc Samoilovas uzbrukuma svinēja pārliecinošu uzvaru - 21:15. Otrajā setā amerikānietes pārliecinoši atspēlējās, pēc Nasas uzbrukuma panākot 21:15. Trešajā setā tikai pašā sākumā trīsreiz ar vienu punktu vadībā bija ASV duets, Latvijas pārim pēc 4:5 gūstot trīs punktus pēc kārtas un seta beigās palielinot pārsvaru. Spēle beidzās pēc Samoilovas uzbrukuma sitiena - 15:11.

Latvijas Universitāte rīko pedagogu balvu “Latvijas Gada skolotājs”, kas otro reizi 11 individuālās un divās komandu nominācijās tiks pasniegta šā gada 12. novembrī. Balvas mērķis ir godināt talantīgus pedagogus no visas valsts, apliecinot skolotāja darba izšķirošo nozīmi Latvijas sabiedrības un valsts attīstībai.

"Latvijas Gada skolotājs 2024" nominācijā "Pirmsskolas skolotājs" iegūva Mārīte Petrovska no Salaspils 1. pirmsskolas.

"Latvijas Gada skolotājs 2024" nominācijā "Sākumskolas skolotājs" iegūva Ginta Pleša no Rīgas Juglas vidusskolas.

"Latvijas Gada skolotājs 2024" nominācijā "Dabaszinātņu skolotājs" iegūva Inese Ločmele no Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas

"Latvijas Gada skolotājs 2024" nominācijā "Matemātikas skolotājs" iegūva Agrita Bartuševica no Cēsu Valsts ģimnāzijas.

"Latvijas Gada skolotājs 2024" nominācijā "Tehnoloģiju skolotājs" iegūva Jānis Rudzītis no Liepājas Rietumkrasta vidusskolas.

"Latvijas Gada skolotājs 2024" nominācijā "Sporta un veselības skolotājs" iegūva Līva Kraukle no Madonas Valsts ģimnāzijas.

"Latvijas Gada skolotājs 2024" nominācijā "Latviešu valodas un literatūras skolotājs" iegūva Sandra Burve no Druvas vidusskolas.

"Latvijas Gada skolotājs 2024" nominācijā "Svešvalodas skolotājs" iegūva Fransisko Nunjess Romero Olmo no Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas.

"Latvijas Gada skolotājs 2024" nominācijā "Vēstures skolotājs" iegūva Baiba Atmane no Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas.

"Latvijas Gada skolotājs 2024" nominācijā "Sociālo zinību skolotājs" iegūva Anita Jozus no Ventspils Valsts 1. ģimnāzijas.

"Latvijas Gada skolotājs 2024" nominācijā "Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā skolotājs" iegūva Zane Bēķe no Ikšķiles vidusskolas.

"Latvijas Gada skolotājs 2024" nominācijā "Skolas vadības gada komanda" iegūva Daugavpils Zinātņu vidusskola.

"Latvijas Gada skolotājs 2024" nominācijā "Skolas atbalsta komanda" iegūva Baldones vidusskola.




 

 

Valsts pārbaudes darbu sesija skolēniem sāksies 2026. gada 11. maijā ar vidusskolas augstākā līmeņa eksāmenu sociālajās zinībās, paredz otrdien valdībā apstiprinātais centralizēto eksāmenu grafiks 2025./2026. mācību gadam. Eksāmenu sesija vidusskolēniem noslēgsies 12. jūnijā ar augstākā līmeņa eksāmenu ģeogrāfijā. Optimālā un augstākā līmeņa eksāmenu svešvalodā vidusskolēni kārtos no 25. līdz 28. maijam, matemātikā - 1. jūnijā, bet latviešu valodā - no 3. līdz 5. jūnijam. Pirmo reizi tiks īstenoti optimālā līmeņa eksāmeni ķīmijā, fizikā un bioloģijā - attiecīgi 18., 20. un 22. maijā, bet no pārbaudījuma būs atbrīvoti skolēni, kuri iepriekšējos divos gados kādā no dabaszinātņu kursiem jau ir pildījuši monitoringa darbu.

Centralizēto eksāmenu sesija 9. klases skolēniem sāksies 19. maijā ar eksāmenu latviešu valodā. Eksāmenu matemātikā skolēni kārtos 26. maijā. Savukārt svešvalodās - angļu, vācu vai franču valodā - eksāmena vietā būs monitoringa darbs divās daļās - rakstu un mutvārdu. Angļu valodā pārbaudījums notiks no 22. līdz 24. aprīlim, bet vācu un franču valodā - 22. aprīlī. Sertifikātus par pamatizglītību plānots izsniegt no 26. jūnija, bet par vispārējo vidējo izglītību - no 3. jūlija. Skolēniem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ kārtos valsts pārbaudes darbus papildtermiņā, sertifikātus par pamatizglītību varētu izsniegt, sākot ar 30. jūniju, bet par vispārējo vidējo izglītību - no 17. jūlija.

Valsts budžeta projektā 2026. gadam  sportam atvēlēti 52.3 miljoni eiro jeb 0.29% no valsts kopējiem izdevumiem. Sporta budžeta projektā ir neliels pieaugums, salīdzinot ar pagājušo gadu - nākamgad paredzēta pedagogu darba samaksas palielināšana par 2.6%, un tas attiecas arī uz sporta skolu treneriem. Tas palielinās šī budžeta iedaļas summu no 29.6 līdz 30.5 miljoniem eiro - gandrīz 60% no valsts sporta budžeta tiks izmantoti sporta skolu pedagogu samaksai. Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā paskaidrojumā norādīts, ka sagaidāms sporta skolu audzēkņu pieaugums - no 44.5 tūkstošiem audzēkņu šogad līdz 49.6 tūkstošiem nākamgad. IZM uzdevumi un mērķi sporta jomā.

IZM oficiāli nospraustie pasākumi 2026. gadā sporta jomā palikuši nemainīgi: pilnveidot sporta nozares finansēšanas pārvaldības un administratīvās pārvaldības modeli, nodrošinot valsts budžeta finansējuma piešķiršanas caurspīdīgumu un padziļinātu kontroli par valsts budžeta finansējuma izlietojumu. Izstrādāt visaptveroša Sporta likuma regulējumu, pilnveidojot augstas klases sporta atbalsta modeli, pilnveidojot bērnu un jauniešu sporta izglītības sistēmu, palielinot finansējuma apmēru, kas novirzāms bērnu un jauniešu sportam, tādejādi palielinot sporta federācijas organizētajās sporta aktivitātēs iesaistīto bērnu un jauniešu skaitu. Oficiāli iesniegtajā paskaidrojumā olimpiskās medaļas kā programmas izpildes kvalitātes rādītājs. Finansējums pieaugs "Latvijas Nacionālajam sporta centram" - sešām sporta bāzēm ar valsts dotāciju. LNSC tiks par 400 tūkstošiem eiro, kas pārdalīti no Sporta federāciju atbalsta programmas..

2026. gada budžeta projektā paredzēts gan samazinājums LOV vienības sportistu skaita ziņā, gan medicīnisko pārbaužu skaita ziņā, gan valsts finansiāli atbalstīto sporta federāciju skaita ziņā (no 90 uz 85), gan finansiāli atbalstīto komandu sporta spēļu dalības starptautiskajās sacensībās (no 13 uz 11).

Programmas "Sports" plānotais budžets 2026. gadam

Apakšprogramma

2025.g. plāns

2026.g. projekts

Sporta būves

627 957

1 027 957

Dotācija sporta organizāciju atbalstam

22 769 703

17 403 453

Balvas par izciliem sasniegumiem

42 686

42 686

Murjāņu sporta ģimnāzija

2 909 823

2 933 343

Latvijas Sporta muzejs

118 649

118 945

Finansējums sporta skolu pedagogu algām

29 647 293

30 534 888

Ilgtermiņa saistības

316 030

312 683

Izdevumi kopā

56 434 141

52 373 955

 

 

 

 

 

 

Valdība atbalstījusi Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājumu taupības nolūkos no nākamā gada septembra likvidēt Augstākās izglītības padomi (AIP). Ministrija  savu piedāvājumu pamato ar to, ka AIP pamatfunkcijas zaudēs aktualitāti līdz ar institucionālā finansēšanas modeļa ieviešanu. Padomes funkcijas varētu pārņemt Studiju kvalitātes komisija, Cilvēkkapitāla attīstības padome, Latvijas Zinātnes padome un augstskolas.

Likumprojektu nav saskaņojusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA). Tā piedāvātos grozījumus sauc par sasteigtiem, jo viedokļu apmaiņā iesaistītie vēl nav vienojušies par konkrētu redzējumu saistībā ar AIP likvidāciju un funkciju pārnešanu. LIZDA atbalsta AIP funkciju pārskatīšanu, novēršot dublējošās aktivitātes un stiprinot AIP lomu augstākās izglītības attīstībā, nevis tās likvidāciju. Arodbiedrība novērtē AIP partneru sadarbību, norādot, ka padomes sastāvā ir pārstāvji no dažādām institūcijām, kas palīdz risināt augstākās izglītības aktuālos jautājumus. Reorganizācijas gadījumā LIZDA aicina nodrošināt institūciju deleģēto pārstāvju balss tiesības, lai nozares eksperti varētu pieņemt lēmumus un īstenot uzdevumus. No AIP likvidācijas plānots ietaupīt 131 706 eiro gadā.

Par grozījumiem Augstskolu likumā un Profesionālās izglītības likumā vēl būs jālemj Saeimai.

 

Kontakti

Mālpils iela 9 , Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE

Tālrunis: 22065101

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma