2024. gada 8. maijā notika Baltijas Biomateriālu ekselences centra (BBCE) erudīcijas konkurss «BIO-GO-Higher». Konkursā pieteicās 56 komandas, no kurām 20 spēcīgākās sāka cīņu četrās attālinātās kārtās, mācību gada laikā risinot fizikas, ķīmijas, bioloģijas un medicīnas uzdevumus. Pirmajā kārtā, kas bija veltīta fizikai, vislabākos  rezultātus uzrādīja Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas, Siguldas Valsts ģimnāzijas un Rīgas 64. vidusskolas skolēnu komandas. Otrajā kārtā, kur skolēni risināja  ķīmijas uzdevumus, uzvarēja Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas, Siguldas Valsts ģimnāzijas un RTU Inženierzinātņu vidusskolas komandas.  Bioloģijā  līderos bija RTU Inženierzinātņu vidusskolas, Siguldas Valsts ģimnāzijas un Rīgas 64. vidusskolas skolēni. Pēdējā kārta bija veltīta medicīnai  uzvarēja Siguldas Valsts ģimnāzijas, Rīgas 64. vidusskolas un RTU Inženierzinātņu vidusskolas komandas. Konkursā kopvērtējumā uzvarēja Siguldas Valsts ģimnāzijas komanda, balvā iegūstot iespēju doties ceļojumā uz Vāciju un izmēģināt spēkus biomateriālu izstrādē Fridriha-Aleksandra Erlangenas-Nirnbergas universitātes Biomateriālu centrā. Otro vietu konkursā izcīna Rīgas 64. vidusskolas, bet trešo – Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierzinātņu vidusskolas skolēnu komanda.

 

 

Vecāki, raksturojot ideālo skolu, ir salīdzoši vienisprāt un norāda uz vairākiem būtiskiem kritērijiem – skolā un tās apkārtnē ir droša vide (45 %), profesionāli skolotāji (44 %), kvalitatīva mācību programma (43 %), bez zināšanu apguves skola velta uzmanību skolēnu caurviju prasmju apguvei (42 %), ērti sasniedzama, piemēram, tuvu mājai, darbavietai (42 %), modernas mācīšanās metodes, t.sk. jaunākās tehnoloģijas (36 %), liecina “Norstat Latvija” veiktais pētījums “Vecāku skolu izvēles kritēriji un gaidas”.

Savukārt atbildot uz jautājumu, pēc kādiem kritērijiem izvēlējās vispārējās izglītības iestādi savam bērnam, vecāki (63 %) kā galveno norāda visērtāko atrašanās vietu (tuvu mājām vai darbavietai). Kā citus nozīmīgus skolas izvēles kritērijus vecāki min profesionāli skolotāji un skolas administrācija (25 %), skolas piedāvātās plašās iespējas, piemēram, ārpusskolas aktivitātes, pagarinātā grupa, interešu izglītības pulciņi (24 %), labs materiāltehniskais nodrošinājums, piemēram, skolas telpu stāvoklis, moderno tehnoloģiju izmantošana (23 %), droša fiziskā un emocionālā vide (21 %).

Kā liecina aptauja, ja vecākiem nebūtu būtiska skolas atrašanās vieta, viņi savam bērnam skolu izvēlētos pēc citiem, skolas kvalitāti raksturojošiem rādītājiem. To apliecina arī vecāku atbildes uz jautājumu par ideālo skolu, kur vecāki atzīst, ka ērti sasniedzama skola ir tikai viens no ideālās skolas kritērijiem. Vecāki, raksturojot ideālo skolu, vēloties redzēt lielāku uzsvaru uz skolēnu caurviju prasmju apguvi, piemēram, kritisko domāšanu, spēju risināt konfliktus un strādāt komandā, komunikācijas prasmēm, līderību. Šīs ir prasmes, kuras atzīst par nozīmīgām darba devēji gan pasaulē, gan Latvijā un nākotnē to nozīme arvien pieaugs.

No Jauns.lv

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Centrālā statistikas pārvalde informējusi, ka 10 gados profesionālo pamata un vidējās izglītības iestāžu audzēkņu skaits ir samazinājies par 11,1 % jeb 3 448 audzēkņiem. 2023./2024. mācību gadā profesionālās izglītības iestādēs mācās 27,6 tūkstoši, kas ir par 165 audzēkņiem mazāk nekā pirms gada.  2023. gadā tika uzņemti 10,9 tūkstoši audzēkņu, kas ir par 3,3 % vairāk nekā iepriekšējā periodā. 6 039 no uzņemtajiem audzēkņiem bija vīrieši, bet 45,0 % jeb 4 936 – sievietes. Pieprasītākās bija inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmas, kurās mācības uzsāka 4,2 tūkstoši jeb 38,2 % no kopējā uzņemto izglītojamo skaita, kā arī ar pakalpojumiem2 saistītās mācību programmas, kurās mācības uzsāka 2,3 tūkstoši jeb 21,0 %.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, uzņemto audzēkņu skaita pieaugums bijis pakalpojumu (par 10,5 %), humanitāro zinātņu un mākslas (9,5 %) un inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (3,1 %) programmās. Būtiskākais uzņemto audzēkņu skaita samazinājums bija sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību (par 9,5 %) un veselības aprūpes un sociālās labklājības (3,7 %) programmās.

Starp inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmām pieprasītākās bija mašīnzinības (26,1 %), būvniecība un civilā celtniecība (22,1 %), kā arī mehānika un metālapstrāde (15,3 %). Pakalpojumu jomā visvairāk uzņemto audzēkņu bija viesnīcu un restorānu (59,4 %) un skaistumkopšanas pakalpojumu (21,2 %) programmās.

Visvairāk audzēkņu profesionālās izglītības programmās nemainīgi ir inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (9,8 tūkst. jeb 35,5 % no kopējā skaita), kā arī pakalpojumu jomā (5,8 tūkst. jeb 20,9 %). Vismazāk audzēkņu ir veselības aprūpes un sociālās labklājības (818 jeb 3,0 %) un lauksaimniecības (1,5 tūkst. jeb 5,3 %) programmās.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, audzēkņu skaits visvairāk samazinājies pakalpojumu programmās – par 364 jeb 5,9 % un sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmās – par 41 jeb 1,9 %. Vislielākais pieaugums ir dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju programmās – par 155 audzēkņiem jeb 5,0 % un veselības aprūpes un sociālās labklājības programmās – par 22 jeb 2,8 %.

Salīdzinot ar 2013. gadu, izglītojamo skaits dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju programmās ir pieaudzis par 76,0 % jeb 1 402 audzēkņiem. Gandrīz tikpat liels pieaugums bijis arī lauksaimniecības programmās – par 75,7 % jeb 629 audzēkņiem. Būtiski samazinājusies interese apgūt sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmas - audzēkņu skaits ir samazinājies par 50,8 %. Samazinājusies arī interese apgūt pakalpojumu programmas – izglītojamo skaits ir samazinājies par 25,6 %. No kopējā audzēkņu skaita 91,1 % jeb 25,1 tūkstoši mācās profesionālās vidējās izglītības programmās, 8,6 % apgūst profesionālās izglītības programmas pēc vidējās izglītības (ne augstākā izglītība), savukārt 0,3 % – profesionālās pamatizglītības programmas.

Vairāk nekā puse (52,5 %) vīriešu mācās inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmās, dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas (18,8 %), veselības aprūpes un sociālās labklājības programmas apgūst vien 0,3 % no kopējā vīriešu skaita profesionālajā izglītībā. Savukārt sieviešu vidū pieprasītākās ir ar pakalpojumiem saistītās programmas (galvenokārt viesnīcu un restorānu, skaistumkopšanas pakalpojumi), kuras apgūst 31,9 % sievieš. Vairāk nekā ceturtdaļa (27,7 %) sieviešu mācās humanitāro zinātņu un mākslas programmās, 13,9 % apgūst sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības un 13,3 % ­–inženierzinātnes, ražošanu un būvniecību.

2023. gadā mācības pabeidza 5,9 tūkstoši audzēkņu, kas ir par 2,0 % mazāk nekā 2022. gadā. Absolventu skaits bijis mazākais pēdējo 20 gadu laikā – salīdzinājumā ar 2003. gadu absolventu skaits ir samazinājies par 53,0 %. Līdzīgi kā 2022. gadā, trešdaļa (33,0 %) jeb 1,9 tūkstoši ieguva kvalifikāciju inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmās, savukārt 1,4 tūkstoši jeb 23,4 % – pakalpojumu jomā.

2023./2024. m.g. profesionālās izglītības programmas piedāvājā apgūt 53 izglītības iestādes (41 profesionālās izglītības iestādes, 10 koledžas un 2 vidusskolas). Trešdaļa izglītojamo mācās sešās lielākajās izglītības iestādēs: Rīgas Valsts tehnikumā, Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā, Ogres tehnikumā, Latgales industriālajā tehnikumā, Rīgas Tehniskajā koledžā un Liepājas Valsts tehnikumā. Tikai septiņās profesionālās izglītības iestādēs audzēkņu skaits pārsniedz tūkstoti, bet 22 iestādēs tas ir virs pieciem simtiem un 18 iestādēs – nepārsniedz divus simtus.

 

 

Atbalsts jaunajiem skolotājiem - absolventiem

Lai sekmētu pedagoģijas studiju absolventu iekļaušanos izglītības iestādes vidē un veicinātu palikšanu skolotāja profesijā, jaunajiem skolotājiem dažādās izglītības iestādēs ir pieejams Indukcijas gada atbalsts.

Projekta mājas lapa: https://www.lu.lv

Projekta īstenošanas noteikumi: https://m.likumi.lv/

Eiropas Sociālā fonda Plus projektu “Indukcijas gada atbalsts jaunajiem pedagogiem pēc skolotāja kvalifikācijas iegūšanas” (Nr. 4.2.2.7/1/23/I/001) īsteno projekta vadošais partneris Latvijas Universitāte un projekta partneri Daugavpils Universitāte, Liepājas Universitāte, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija. Projekta mērķis ir sniegt indukcijas gada atbalstu pedagoģijas studiju absolventiem pirmajā gadā pēc studiju pabeigšanas, lai nodrošinātu viņu tālāku iekļaušanos izglītības iestādes vidē un veicinātu palikšanu skolotāja profesijā.

Studējošo skaits 2023./2024 akadēmiskajā gadā, salīdzinot ar iepriekšejo studiju gadu, Latvijas augstākās izglītības iestādēs samazinājies par 1,8%. Kopumā studē 74 000 studentu pretstatā 75 400 studentu iepriekšējā akadēmiskajā gadā. Pēdējo desmit gadu laikā studējošo skaits Latvijā ir samazinājies par 15 700 jeb 17,5%. Statistikas pārvaldē norāda, ka studējošo skaits Latvijā samazinās pēdējos 20 gadus. Tendence pieaugt tika novērota tikai līdz 2005.gadam, kad tika sasniegts lielākais studējošo skaits Latvijā - 131 100.

2023./2024. akadēmiskajā gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs uzņemti 28 900 studentu, kas ir par 9,3% jeb 2400 studentu vairāk nekā iepriekšējā akadēmiskajā gadā. 54,6% sākuši studijas bakalaura līmeņa programmās, 23,2% - maģistra, 19,4% - koledžas un 2,8% - doktora līmeņa programmās. 76,1% studentu sāka pilna laika studijas, bet 23,9% - nepilna laika studijas. Lielākā daļa jeb 58,4% studentu studē par personīgajiem līdzekļiem, 41,6% - par valsts budžeta līdzekļiem. Uzņemto studentu vidū vairāk ir sievietes  - 16 500 jeb 57% no kopējā uzņemto skaita.

 

Kontakti

Mālpils iela 9 , Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE

Tālrunis: 22065101

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma