Augstskolu, zinātnes un ekonomikas mijiedarbība joprojām netiek izskatīta kā valsts augšupejas iespēja. Bet to vajadzēja darīt tieši Izglītības un zinātnes ministrijai. Taču tās prioritāte līdz šim ir bijusi lauku skolu likvidācija, līdz ar to - lauku iztīrīšana no iedzīvotājiem, secīgi - Latvijas iztīrīšana no pamatiedzīvotājiem, lai te iepludinātu “darbaspēku” - imigrantus no āfrikām un citām eritrejām. Velnišķīgs plāns, kam nav vajadzīgas ne inovācijas, ne zināšanas, ne valsts augšupeja - plāns, ko acīmredzami lolo jaunā/vecā valdība. Plāns, kā no Latvijas uztaisīt vienkārši teritoriju bez nacionālas identitātes.

No 2023. gada 31. augusta NRA raksta „Akadēmiķis Kalviņš: kļūsim bagāti, ja studentiem mācīsim ne tikai pētīt, bet arī radīt”.

Izglītības kvalitāti negatīvi ietekmējot mācību stundu kavējumi, ilgstoši trūkstoši skolotāji un apvienotās klases, uzsvēris Izglītības kvalitātes valsts dienests. Pgājušajā mācību gadā  45% skolēni bez attaisnojoša iemesla ilgstoši jeb 20 un vairāk mācību stundas semestrī neapmeklējuši skolu. Vidēji 35% izglītības iestāžu un 44% bērnudārzu ilgstoši trūkst skolotāju un atbalsta personāla. 17% mācību iestāžu nav pieejami nekādi atbalsta personāla pakalpojumi. Aptuveni 20% izglītības iestāžu atbalsta personāla likme ir mazāka par 0,5.

Būtiski atšķiroties skolēnu mācību sasniegumi ikdienā un valsts pārbaudes darbos. 30% izglītības iestāžu ir par 20-30% zemāki mācību sasniegumi valsts pārbaudes darbos, salīdzinot ar ikdienas mācību sasniegumiem.

Pagājušajā mācību akreditācija veikta 114 vispārējās izglītības iestādēs, 51 profesionālajā izglītības iestādē, 26 profesionālās ievirzes izglītības iestādē, kā arī novērtējusi profesionālo darbību 311 izglītības iestāžu vadītājiem. Izcilu kvalitātes līmeni uzrādījušas vien trīs profesionālās izglītības iestādes vienā kritērijā. 14% no visām vērtētajām izglītības iestādēm un kritērijiem saņēmušas novērtējumu "ļoti labi", 70% no visām vērtētajām izglītības iestādēm un kritērijiem ieguvušas vērtējumu "labi", 15% no visām vērtētajām izglītības iestādēm un kritērijiem ieguvušas vērtējumu "jāpilnveido", proti, ir būtiski trūkumi, kas tuvāko divu gadu laikā ir jānovērš.

No IKVD ziņām.

Starptautiskajā astronomijas un astrofizikas olimpiādē sudraba godalgu saņēma Olita Anastasija Zadorožnaja no Starptautiskās skolas "Ekziperī", bet bronzas medaļu Viesturs Streļčs no Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierzinātņu vidusskolas.

Latvijas komanda piedalījās pilnā jeb piecu dalībnieku sastāvā. Latviju olimpiādē pārstāvēja arī Iļja Niks Stoligvo un Toms Ozoliņš no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas, kā arī Ernests Lazdāns no RTU Inženierzinātņu vidusskolas.

Olimpiādē no 10. līdz 20.augustam norisinājās Čorzovā, Polijā, piedalījās kopumā 250 skolēni no 52 valstīm

 

Starptautiskā ģeogrāfijas olimpiādē Bandungā, Indonēzijā, kas no 6. līdz 18. augustam pulcēja 54 valstu dalībniekus. Latvijas skolēni olimpiādē ieguva 6. vietu kopvērtējumā. Latvijai iegūts pilns komplekts: zelta medaļu ieguva Rihards Daugavvanags-Vanags no Āgenskalna Valsts ģimnāzijas, sudraba godalgas sev izcīnija Rūdis Freipičs no RTU Inženierzinātņu vidusskolas un Linards Lūsis no Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas, bronzu saņēma Artis Vilks no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas

Komandas vadītāju pienākumus veica Jauno Ģeogrāfu skolas preizdents Uldis Klepers un šī gada Baltijas ģeogrāfijas olimpiādes galvenais organizators Morics Roberts Mūrnieks.

 

 

Pašvaldību vadītāji: Skolu tīkla reformas projektā pieļautas vairākas fundamentālas kļūdas un pieņēmumi. Projektā ir daudz labas ieceres, taču tās ir noformētas nepārdomāti un pretrunīgi, kā rezultātā netiks sasniegts nospraustais mērķis.  Pašvaldību vadītāji norāda, ka skolu reformu nevar realizēt steigā un nepārdomāti, jo skolu reformas ietekme var būt vēl nozīmīgāka nekā Administratīvi teritoriālai reforma. Reformas mērķis ir panākt vienādas iespējas bērniem visā Latvijā, pieejamu, kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, taču pašlaik IZM piedāvātās skolu tīkla reformas redakcijā to nenodrošina. Pašvaldību veiktā izpēte rāda, ka attālināsies skolu pieejamība, neuzlabosies izglītības kvalitāte, ir apdraudēta arī iekļaujošās izglītības nodrošināšana, skaidro Krauklis.

Atbilstoši IZM redzējumam, valstspilsētās un administratīvajos centros minimālajam skolēnu skaitam visās četrās klašu grupās būs jānodrošina vismaz 120 skolēni. Pašvaldībās ārpus administratīvajiem centriem 1.-3. un 4.-6.klašu grupās minimālais skolēnu skaits, atbilstoši ministrijas iecerei, būtu 30 skolēni, bet 7.-9. un 10.-12.klašu grupās - 60 skolēni. Savukārt pierobežā un reti apdzīvotās pašvaldībām skolēnu skaitam trīs klašu grupās līdz 9.klasei būtu jābūt 30, bet vidusskolā - 60. Kvantitatīvie kritēriji 1.-6.klašu grupā būs rekomendējoši, bet 7.-12.klašu grupā - saistoši visām pašvaldībām. Lēmumu par izglītības iestāžu tīkla reorganizāciju pašvaldībai būs jāpieņem, to saskaņojot ar ministriju.

Kontakti

Mālpils iela 9 , Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE

Tālrunis: 22065101

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma