“Ekselences balva” ir iniciatīva, lai pateiktu paldies skolotājiem, kuru sniegums kalpo par mērauklu izcilam pedagoga darbam 21. gadsimtā. “Ekselences balvu” jau desmito gadu organizē LU Starpnozaru izglītības inovāciju centrs sadarbībā ar LU Fondu, Valsts izglītības satura centru, Izglītības un zinātnes ministriju. Šogad rīkotājiem pievienojusies arī LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte.

1.novembrī Ekselences balvas un stipendijas 1400 eiro apmērā saņēma profesionālākie skolotāji, kuru sniegumu divās atlases kārtās novērtēja kā skolēni, vecāki un kolēģi, tā arī izglītības eksperti un uzņēmēji. Par labāko bioloģijas skolotāju tika atzīta – Lāsma Krastiņa no Bauskas Valsts ģimnāzijas, par fizikas – Kārlis Daģis no Jelgavas Valsts ģimnāzijas, ķīmijas – Sandra Ziemele no Līvānu 1. vidusskolas, matemātikas – Liene Purgaile no Rīgas Franču liceja, bet kā labākais vācu valodas skolotājs saņēma Kirils Soklakovs no J.G. Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskolas.

Balvas pirmajai kārtai audzēkņi, vecāki, kolēģi un skolas vadība bija izvirzījuši 190 bioloģijas, fizikas, ķīmijas, matemātikas un vācu valodas pedagogus. Kandidātus pieteicēji novērtēja ņemot vērā kā skolotāja darbu mācību stundās, tā skolēnu uzrādītos rezultātus un interesi mācīties. Fināla kārtā piedalījās 22 spēcīgākie (4 līdz 5 katrā mācību priekšmetā), kuri tikās Rīgas Teikas vidusskolā, lai atklātā konkursā demonstrētu savu meistarību, vadot reālu mācību stundu 7. – 10. klašu skolēniem.

Viens no Latvijas Izglītības fonda (LIF) darbības mērķiem ir veicināt autorus rakstīt grāmatas skolām, augstskolām. LIF izdevis dažādu autoru mācību grāmatas: „Finanšu pārvaldība”, „Biznesa vadības tehnoloģijas”, „Projekta menedžments”, “Darba vides risku novērtēšanas metodes”, “Personāla vadība”, „No atoma līdz ķīmiskam savienojumam”, „Menedžmenta autoritātes”, „Palīgs personāla speciālistam”, „Menedžmenta mazā enciklopēdija”, „Meklējiet un jūs atradīsiet” (par inovācijām) un citas.

Pēdējos desmit gados Rīgas skolām bez maksas nodoti 5 nosaukuma izdevumi  - kopā 464 grāmatas. Citu pilsētu skolām nodotas 3 nosaukumu 105 grāmatas. Izmantojot Nacionālo bibliotēku kā starpnieku, Latvijas  32 lielākajām bibiotēkam dāvātas 7 nosaukumu 290 grāmatas. Savukārt Rīgā esošajām sešu augstskolu bibliotēkām nodotas 4 autoru 47 grāmatas.

Fonds rīko konferences par akutaliem izglītības jautājumiem. Kopā ar attiecīgām ministrijām, valsts un sabiedriskām organizācijām fonds organizējis konferences: „Ārvalstu investīcijas Latvijas tautsaimniecībā - realitāte un iespējas” (2011.), „Izglītības kvalitāte - kritēriji, vide” (2012.), „Ekonomika un izglītība” (2013.), „Profesionālās izglītības attīstības tendences un iespējas” (2014.), „Karjeras iespējas profesionālajā izglītībā (2015.), „Kompetences izglītība – iespējas un risinājumi” (2016.), „Profesionālā izglītība Latvijā” (2019.), kopā ar LMT, RTU un LU  konference „Quo vadis Latvijas izglītība” (2020.).

No 1993. gada izveidots veicināšanas stipendiju fonds un līdz 2022.gadam stipendijas piešķirtas 3780 studējošiem, prēmijas par zinātniski pētnieciskiem darbiem un projektiem piešķirtas 1285 jaunajiem zinātniekiem, 821 pedagogiem piešķirtas dažāda lieluma radošās stipendijas.

 

 

 

 

Notikušas 14. Saeimas vēlēšanas, partijas un politiķi cīnījās par vēlētāju balsīm. Ko viņi vēstīja vēlētājiem?  Vieni par paveikto Covid-19 apturēšanā, citi par kļūdām, pieņemot lēmumus par Covid-19. Neizpalika enerģētikas jautājumi un solījumi. Kautkur visam pa vidu bija izglītības atrisinātās un neatrisinātas problēmas – pedagogu trūkums un skolotāju algas. Tādēļ derīgi atgādināt vēlētājiem, ko solīja dažādas partijas pirms iepriekšējām vēlēšanām.

Lūk daži partiju solījumi 2011 gadā pirms 11. Saemas vēlēšanām.

Vienotība:

• strādājošo vecāku bērniem nodrošināt bērnudārzu no 2 gadu vecuma;

• no 2013. gada ieviest obligātu vidējo izglītību;

• pielāgot izglītības sistēmu tautsaimniecības attīstības vajadzībām.

Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija:

• attīstīt tādu augstākās izglītības kvalitāti, kas spētu konkurēt arī starptautiskā līmenī;

• saskaņot augstskolu mācību programmas ar tautsaimniecības attīstības plānu.

Šlesera Reformu partija LPP/LC:

• izglītība esot viena no galvenajām Latvijas eksporta precēm;

• profesionālās izglītības programmas cieši saistāmas ar valsts attīstības plānu.

PCTV:

• panākt krievu valodas oficiālā statusa nostiprināšanu Satversmē;

• sakārtot normatīvo aktu bāzi tā, lai Latvija varētu eksportēt augstāko izglītību krievu valodā.

Tēvzemei un Brīvībai/LNNK:

• nodrošināt bērnudārzu un skolu pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā;

• radīt iespējas Latgalē visās skolās apgūt latgaliešu rakstu valodu un izmantot to saziņā ar valsts un pašvaldību iestādēm Latgalē.

Zaļo un zemnieku savienība:

• turpināt pedagogu darba samaksas pilnveidošanu

• nepieļaut budžeta vietu likvidēšanu augstskolās.

Kā redzams, tad vairums solījumu nav izpildīti.

Arī pirms 13. Saeimes vēlēšanām netrūka vērā ņemami solījumi.

Protams, visunikālākās idejas pauda KPV: apvienot valsts augstskolas vienā Latvijas Nacionālajā universitātē (!). Pārņemt valsts bērnudārzus valsts pārziņā (!), lai likvidētu rindas uz bērnudārziem. Acīmredzot, paļaujoties uz lielsolīšanu, KPV jau toreiz apzinājās savas partijas norietu, jo tādas idejas līdz šim nebija solījusi pat Zīgerista (banānu) partija.

Attīstībai/Par solīja, ka visiem būs pieejama laba izglītība vienotās skolās, kurās visu tautību un vajadzību bērni mācās kopā. Netika aizmirsti skolotāji, jo par skolotājiem kļūšot labākie, viņi būs meistarīgi, būs cienīti un pienācīgi novērtēti, jo, pilnveidojot skolu tīklu, celšoties skolotāju meistarība un atalgojums. Līdz šim nav izskaidrota kopsakarība – kā, pilnveidojot skolu tīklu, izdosies celt meistarību!

Piesardzīga bijusi  Saskaņa, izmantojot ierasto padomju laika terminoloģiju: veidosim, panāksim, īstenosim utt., nenosakot ne darbības laiku, ne robežas.

Pamatīgi bija atvēzējusies Jaunā konservatīvā partija. Vienkārši – finansējums zinātnei 1,5% no IKP (!). Solīja saglabāt mazās skolas un ieviest taisnīgu skolu finansējumu, lai tamdēl nomainīja savu Izglītības un zinātnes ministri. Diemžēl solijumi palaka tikai solijumi.

Jaunās vienotības (JV) partijai bija visas iespējas izpildīt solījumus – finanšu ministrs, Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs, arī premjers no JV. Solījumi – sākumskola un pamatskola tuvu mājām, Latvijas zināšanu un augstskolu resursu konsolidācija, izglītības programmu un satura, arī mūžizglītības, piedāvājums atbilstošs darba tirgus prasībām un nacionālajām interesēm. Viena no Latvijas universitātēm būšot novērtēta starp 100 labākajām Eiropas Savienībā, vēl divas būs prestižāko sarakstā (!). Vispirms jautājums – kādā reitingā būs 100-niekā, jo reitingu nav mazums.

Beztermiņa solījumus pauda Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!" – "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK": turpināsim pāreju uz mācībām valsts valodā visos izglītības līmeņos, izglītības saturā balstīsimies uz skolēnu personības attīstību, prasmi domāt kopsakarībās, mērķtiecību un radošumu. Nav izdevies izpildīt solījumu – mērķtiecīgu atbalstu sniegsim arī īpaši talantīgajiem bērniem. Realitātē nav skaidrs, kur un kā bija plānots to īstenot.

Latvijas Reģionu Apvienības solījumiem, liekas, izmantotas Eduarda Veidenbauma dzejas rindas: „tik pacieties, debesīs labāki būs”. Būšot kvalitatīva, pieejama un efektīva izglītības sistēma, būšot augstskolas ar pasaules līmeņa zināšanām, tikšot atjaunota Latvijas Policijas akadēmija.

Ko vēstija partijas pirms 14 Saeimas vēlēšanām.

"Konservatīvā partija" nodrošināšot stabilitāti izglītības sistēmā, sagaidot rezultātus no iepriekš īstenotajām reformām.  Katru gadu turpināšot paaugstināt pedagogu atalgojumu, novērsīšot nevienlīdzību starp pirmsskolas izglītības iestāžu un skolu pedagogu algām. Nodrošināšot sekmīgu pāreju uz izglītību latviešu valodā visos izglītības posmos.  4 gadu laikā dubultošot finansējumu zinātnei un augstākajai izglītībai. Lielākas investīcijas paredzēšot  jauniešu fiziskajai sagatavotībai.

"Attīstībai/Par" (AP): stiprā nācijā visi mācīšoties vienotās skolās, būšot kopā darbā, dienestā, biedrībās, ikviens varēšot panākt taisnību neatkarīgā tiesā. Vairāk ieguldīšot valodas attīstībā un apmācībā, bet ekonomikas uzrāvienam jau pamatskolās mācīšoties angļu un programmēšanas valodas, attīstīšot radošumu, drosmi un uzņēmīgumu. AP reformu plāns - valsts vidusskolas ikvienā novadā, skolotāju izcilība un „Skola 2030”. Skolotājus motivēšot misijas apziņa un cieņpilns atalgojums. Desmit gadu laikā būšot starp Eiropas valstu līderiem izglītībā. Augstskolas atvēršot ārzemju profesoriem un studentiem. Augstākā izglītība bez maksas – tiem, kuri labi nokārto eksāmenus, bet stipendijas – pēc sociālās vajadzības. Divkāršos ieguldījumus augstākajā izglītībā, pētniecībā un inovācijās. Zinātnieku, augstskolu un uzņēmēju kopdarba ļaušot importēt talantus un eksportēt inovācijas. Ikviens ik gadu bez maksas varēs apgūt kādu jaunu, modernai ekonomikai svarīgu prasmi mūsdienīgā mūžizglītībā. Visos izglītības līmeņos īpaša uzmanība būs STEM priekšmetiem un digitālajām prasmēm.

"Latvijas Krievu savienība" paziņojusi, ka deputāti aizstāvēs tiesības uz brīvu krievu un citu valodu izmantošanu izglītības sistēmā visos līmeņos. Brīvpusdienas skolēniem līdz 9. klasei un bērnudārzu audzēkņiem. Bērna piedzimšanas pabalsta valsts daļu palielināšot līdz 500 eiro un ikmēneša bērna kopšanas pabalsta līdz 30. Izveidošot universitāšu apvienotu inovāciju centru, kas veicinātu talantīgu cilvēku pārcelšanos uz Latviju mācību un darba nolūkos.

"Nacionālās apvienības" (NA) galvenais mērķis vienmēr bijis un būšot latviska Latvija. NA turpināšot atbalstīt jaunos vecākus, nodrošinot bērnudārza pieejamību, finansējot bērna pieskatīšanu mājās un tam veidošot sociālās stipendijas, studiju kredīta dzēšanu, lielāku bērnu kopšanas pabalstu.   Pilnībā pabeigšot pāreju uz mācībām valsts valodā visos izglītības līmeņos. Pilnveidošot vispārējās izglītības satura metodisko atbalstu. Atbalstīšot virzību uz bezmaksas augstākās izglītības pieejamību Latvijas studentiem. Obligātajā vispārējās vidējās izglītības saturā iekļaušot Valsts aizsardzības mācību.

„Jaunā Vienotība” (JV) plānojot efektivizēt pārkvalifikāciju, integrēt digitālās kompetences, kā arī ieviest obligātu vidējo izglītību, iekļaujot gala eksāmenu arī kādā no dabaszinātņu priekšmetiem. Partija gatava līdz 2026. gadam palielināt pētniecības un attīstības finansējumu līdz 1,5% no IKP un investēt zinātnes universitāšu konkurētspējā, lai vismaz divas zinātnes universitātes sasniegtu starptautisko reitingu Top 500.JV solīja  gādāt, lai skolotāju darba samaksa par 20% pārsniedz vidējo darba samaksu valstī.

“Latvija pirmajā vietā” (LPV) solīja: lai augstskolās būtu izcila izglītības kvalitāte, piesaistīsim labākos ārvalstu mācībspēkus, bez ierobežojuma pasniegt citās ES oficiālajās valodās.

Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (NA) veicināšot virzību uz bezmaksas augstākās izglītības pieejamību Latvijas studentiem. Apvienības nodomos ir iekļaut valsts aizsardzības mācību obligātajā vispārējās vidējās izglītības saturā. Pilnībā pabeigt pāreju uz mācībām valsts valodā visos izglītības līmeņos. Nacionālā apvienība gatava iestāties par sabalansētu darba slodzi un taisnīgu atalgojumu pedagogiem.

“Progresīvie” paredzēšot valsts atbalstu, lai nesamērīgas izmaksas un atbildība negultos uz pašvaldībām, skolām, vecākiem. Nodrošināt vienotu izglītību latviešu valodā bērniem no pusotra gada vecuma un kvalitatīvu pirmsskolu kā izglītības sistēmas pamatu. Pedagogiem panāksim sabalansētu slodzi un atalgojumu vismaz valsts vidējās algas līmenī.

Lielākas patstāvības piešķiršanu pašvaldībām izglītības jautājumos vēlas panākt “Latvijas Krievu savienība”. Partija solīja aizstāvēt tiesības uz brīvu krievu un citu valodu izmantošanu izglītības sistēmā visos līmeņos.

“Saskaņa” norādījusi, ka jāuzlabo izglītības kvalitāte un jāmaina pieeja visai izglītības sistēmai un nepieciešami ilgtermiņa valsts ieguldījumi izglītībā visos līmeņos, kā arī jāizveido pilnvērtīga un funkcionējoša mūžizglītības un profesionālās pārkvalificēšanās sistēma. “Saskaņa” uzskatīja, ka jānodrošina plašākas iespējas izvēlēties mācību valodu visu līmeņu izglītības iestādēs atbilstoši laika izaicinājumiem un darba tirgus prasībām, kā arī ņemot vērā pašu audzēkņu un viņu vecāku vēlmes.

“Zaļo un Zemnieku savienība” (ZZS) gatava nodrošināt kvalitatīvus mācību resursus un stiprināt skolu tīklu, kas atbilst skolēnu vajadzībām un nodrošina kvalitatīvu un pieejamu izglītību. ZZS veicināšot latviešu valodas, latviskās kultūras un tradīciju, mākslas un radošo nozaru attīstību. ZZS apņēmusies, sadarbībā ar LIZDA, izstrādāt pedagogu atalgojuma modeli, kas stimulētu pedagogus sasniegt sabiedrības novērtētu rezultātu.

“Apvienotais saraksts (AS) savā programmā vēstīja sen zināmu tēzi - finansējuma palielināšana izglītībai un zinātnei ir investīcijas valsts izaugsmei. AS Latviju redzot kā valsti, kurā visi prot un ikdienā lieto valsts valodu.

 

 

Pieci Latvijas skolēni Leidenē, Nīderlandē, no 13. līdz 18. septembrim piedalījās Eiropas jauno zinātnieku konkursa (EUCYS 2022). Konkursā 132 dalībnieki no 23 valstīm aizstāvēja savus zinātniskās pētniecības darbus.

RTU inženierzinātņu vidusskolas 12. klases skolēns Lukass Roberts Kellijs ar darbu "Meža postījumu – mizgraužu identifikācija ar tālizpētes palīdzību Latvijas teritorijā" izcīnīja īpašo “Naturalis Bioversity Center” speciālbalvu. Konkursā Latviju pārstāvēja arī RTU inženierzinātņu vidusskolas  12. klases skolēni Alfrēds Saročinskis un Petrs Gabunija ar darbu "Jaunu hipotēžu par pirmskaitļu izvietošanu naturālu skaitļu rindā izveidošana" un Daugavpils 13. vidusskolas absolventes Anastasija Paškeviča un Ērika Plopa ar darbu "Filtrs-elektrolīzers kā efektīva ierīce mikroplastmasas utilizēšanai notekūdeņos".

Latvijas Izglītības fonds kopā ar  Rīgas Angļu ģimnāzijas skolotājiem, Romana Vitkovska metodiskajā vadībā, izstrādāja mācību procesa veicinošas metodes  paņēmiena - Goerudio projekts - asociatīvo tēlu (modeļu) izmantošana izpratnes veidošanai dabaszinātnēs. Modeļi nav teoriju vienkāršojums, bet izklāsts ar citiem līdzekļiem, proti, tiek īstenota vienkārša formula: formālā mācību viela + skolēna vielas interpretācija modeļos/piemēros, kas būvēti izmantojot visiem saprotamas un ikdienā sastopamas lietas. Šādi radīta asociācija veicina izpratni.

Izstrādātais un ieviestais paņēmiens 2011. gadā saņēma pirmo Latvijas „Izglītības inovāciju balva”.

Ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu 2013. gadā tika uzsākts projekts: Goerudio - mācīšanās procesa vadība pedagoģijas zinātnē”. Projektā piedalījās 7 valstis, kopskaitā 50 izglītības iestādes, 144 skolotāji un vairāk nekā 1500 skolēnu, kā arī saistītie partenri. 2015. gada novembrī projekta vadītāja - Rīgas Valsts tehnikumā - notika projekta noslēguma konference.

2017. gadā Lavijas Izglītības fonds turpināja projekta: “GoScience - radošums un labāka izpratne par dabaszinātņu mācīšanu un mācīšanos” metodisko vadību, savukārt projekta organizatorisko vadību veica Bulgārijas Zinev Art Technologies institūts. Piedalījās 7 valstis, no Latvijas arī Rīgas Valsts tehnikums. Šajās dienās sanemta priecīga ziņa - Eiropas komisija ir piešķīrusi GoScience  projektam Eiropas Inovatīvo skolotāju balvu 2022, ko pasniegs 25. oktobrī ceremonijā Briselē. Projekta koordinātore  Dr. Miglena Molhova atsūtījusi pateicību par darbu projekta ietvaros: „Ceru, ka jūs visi esat tikpat laimīgi kā es, ka mūsu centieni ir atzīti un novērtēti Eiropas līmenī. Ceru, ka mums būs iespēja atkal sadarboties zinātnes jomā un turpināt labu sasniegumu ceļu. Sirsnīgi sveicieni jums visiem. Novēlu jums labu veselību un panākumus visās jūsu iniciatīvās.”

Kontakti

Mālpils iela 9 , Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE

Tālrunis: 22065101

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma