Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam, kuras apstiprināja valdība,  lielais mērķis ir noteikta kvalitatīvas izglītības iespēju nodrošināšana visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tas ļaus veicināt ikviena cilvēka potenciāla attīstību un īstenošanu mūža garumā, veidos spēju mainīties un atbildīgi vadīt pastāvīgās pārmaiņas sabiedrībā un tautsaimniecībā.

Lai risinātu noteiktos izaicinājumus un īstenotu vīziju par izglītību 2027. gadā, pamatnostādnēs noteikti četri izglītības attīstības mērķi:

  • augsti kvalificēti, kompetenti un uz izcilību orientēti pedagogi un akadēmiskais personāls;
  • mūsdienīgs, kvalitatīvs un uz darba tirgū augsti novērtētu prasmju attīstīšanu orientēts izglītības piedāvājums;
  • atbalsts ikviena izaugsmei;
  • ilgtspējīga un efektīva izglītības sistēmas un resursu pārvaldība.

Augsti kvalificēti, kompetenti un uz izcilību orientēti pedagogi un akadēmiskais personāls izcelts kā atsevišķs mērķis, jo pedagogu darba efektivitātei un mācīšanās praksei uz izglītojamo mācību sasniegumiem ir vislielākā ietekme. Tāpēc pārmaiņu centrā ir pedagogi un akadēmiskais personāls, kuri spēj un vēlas īstenot jaunās iniciatīvas. Kā aktuāls pamatnostādnēs izvirzīts arī jautājums par konkurētspējīga pedagogu atalgojuma nodrošināšanu.

Turpmākie izglītībā sasniedzamie mērķi noteikti, respektējot globālās attīstības tendences, piemēram, digitālo transformāciju, demogrāfiskās pārmaiņas un izmaiņas nodarbinātības struktūrā. Tāpat ņemti vērā Latvijai īpaši aktuāli risināmie jautājumi – nepietiekamā pedagoga profesijas konkurētspēja, vājā pedagogu un akadēmiskā personāla ataudze, nevienlīdzīgās izglītības iespējas starp pilsētu un lauku skolām, zema motivācija līdzdalībai pieaugušo izglītībā un citi aspekti.

 

32. reizi norisinājās Starptautiskā informātikas olimpiāde, tajā piedalījās  355 dalībnieki no 88 pasaules valstīm. Latviju tajā pārstāvēja četri skolēni.  Bronzas medaļas olimpiādē ieguva Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 10. klases skolnieki Matīss Kristiņš un Valters Kalniņš. Latvijas delegāciju veidoja arī Druvas vidusskolas 9. klases skolnieks Ansis Gustavs Andersons, kā arī Salaspils 1. vidusskolas 11. klases skolnieks Artis Vijups. Matīss Kristiņš olimpiādē šogad piedalījās trešo reizi un jau trešo reizi saņēma bronzas medaļu.

Savukārt pirmo reizi norisinājās Eiropas meiteņu programmēšanas olimpiāde, kurā piedalījās 157 meitenes no 43 pasaules valstīm, jo vēlmi piedalīties izteica arī citas pasaules valstis - ASV, Kanāda, Brazīlija, Japāna un Indija. Latvijas delegāciju olimpiādē šogad veidoja četras dalībnieces: Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 10. klases skolnieces Anete Gūtmane un Linda Jansone, Cēsu Valsts 1. ģimnāzijas 10. klases skolniece Katrīna Kalniņa, kā arī Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 9. klases skolniece Ramona Poreitere, kura olimpiādē izcīnīja bronzas medaļu. Delegācijas atbalsts un vadītāji olimpiādē bija Pirmās programmēšanas skolas dibinātājs, programmēšanas skolotājs Raivis Ieviņš, kā arī Druvas vidusskolas direktora vietnieks informātikas jomā Normunds Svētiņš.

Augstākās izglītības padome aicina prezidentu, izsludinot grozījumus Augstskolu likumā, norādīt uz būtiskiem trūkumiem tā izstrādes un sabiedrības iesaistes procesos.  Padomes priekšsēdētājs Andris Teikmanis apgalvojis, ka nav saprotams, kā būs nodalītas augstskolu padomes funkcijas no iestādes senāta un rektora pilnvarām. Likumā turklāt nav norādīts, kā paredz risināt konfliktsituācijas starp augstskolas struktūrām un ka pretrunas un nepilnības likuma grozījumos var radīt nelabvēlīgas sekas augstskolu darbībā.

Paredzams, ka grozījumi Augstskolu likumā stāsies spēkā 16. augustā. Augstskolu likuma grozījuma projektu valdība atbalstīja pirms vairāk nekā  gada. 2021.gada 8. jūnijā grozījumi guva atbalstu arī Saeimā. Augstākās izglītības iestādes un šo iestāžu organizācijas ar reformu nav mierā – likuma grozījumi nerisinot pašas būtiskākās problēmas.

 

Pēc Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem šogad pagarinātajā mācību gadā mācās 5035 skolēni, pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs - 4956 skolēni, savukārt privātajās - 79 skolēni. Papildu mācību pasākumi un pēcpārbaudījumi ir atļauti līdz nākamā mācību gada sākumam. Iepriekšējā  mācību gadā pagarināts bija 4000 skolēniem. Šogad papildu pasākumi ir atļauti arī 10. un 11.klasei.

Papildu mācību pasākumi var ilgt trīs nedēļas, un tos var īstenot gan  ārpus telpām, gan arī telpās. Vienā grupā atļauts pulcēties bērniem no dažādām klasēm. Papildu mācību pasākumus klātienē var organizēt ne vairāk kā desmit skolēnu grupā, lietojot mutes un deguna aizsegus un ievērojot divu metru distanci, kā arī ievērojot visas noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības. Papildu mācību pasākumus klātienē īsteno, veicot nodarbināto un izglītojamo iknedēļas testēšanu. Skolēni testēšanu neveic, ja grupā ir ne vairāk kā pieci dalībnieki.

 

Globālo apkārtējās vides jautājumu olimpiādē “Genius” no 85 pasaules valstīm 1021 skolēnu un 816 zinātniskās pētniecības darbu konkurencē RTU inženierzinātņu vidusskolas 12. klases skolnieki Džonatans Miks Melgalvis un Edvards Jānis Treijs ar darbu “1,4-Dihidropiridīnu oksidēšana ar Oxone (kālija monopersulfātu)” olimpiādē ieguva sudraba medaļu. Rīgas Angļu ģimnāzijas 12. klases skolniece Evelīna Rudzīte ar darbu “Ābolu sulas kā dabiskā kodinātāja izmantošana dažādos vilnas šķiedras krāsošanas ar augu krāsvielām režīmos”, bet RTU inženierzinātņu vidusskolas 11. klases skolnieks Otomārs Gulbis ar darbu “Melnā anodiskā titāna dioksīda fotoelektroķīmiskās īpašības” olimpiādē ieguva bronzas medaļas. Savukārt Daugavpils 13. vidusskolas skolnieces Anastasija Paškeviča un Ērika Ploka ar zinātniskās pētniecības darbu “Baktērijas geobacter kā perspektīvs zaļās elektroenerģijas avots” olimpiādē izcīnīja atzinību.

.

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma