Obligāto eksāmenus šogad latviešu valodā kārtoja 14 069 skolēni, matemātikā – 14 257 skolēni, angļu valodā –12 034 skolēni, krievu valodā – 1538 skolēni. 2020.gadā matemātikas eksāmena vidējais rezultāts bija 35%, 2021.gadā – 36%, savukārt šogad rezultāts ir palielinājies līdz 37%. Latviešu valodā skolēni vidēji uzrādījuši 52,2% augstu rezultātu, kas ir par nepilnu procentpunktu augstāks nekā pērn, taču par 0,7 procentpunktiem zemāks nekā 2020.gadā.  Angļu valodas eksāmenu šogad izdevies nokārtot ar vidējo rezultātu 69,1%. Pērn šajā eksāmenā skolēni vidēji nopelnījuši 66,8%, bet 2020.gadā -70%. Krievu valodā šogad sasniegts 77,7% rezultāts, kas ir augstākais pēdējo trīs gadu laikā. Vācu valodas (kārtoja 29) un franču valodas (6) uzrādītais rezultāts ir attiecīgi 75,4% un 77,2%. Bioloģijas eksāmenā rezultāts ir pakāpies no 50,2% pagājušajā mācību gadā uz 66,1%, Latvijas un pasaules vēstures eksāmenā (220) vidējais rezultāts ir pakāpies no 46% pērn uz 65%, fizikas eksāmena (643) rezultāti ir pakāpušies no 48,8% uz 55,7%, bet Ķīmijas eksāmena (698) no 55,3% uz 58,2%.

 

 

 

 

 

 

 

 

Latvijas Rektoru padome atklātā vēstulē aicina valdību nekavējoties novirzīt papildu finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei.

Vēstulē norādīts, ka no 2008.gada līdz 2017.gadam Latvijā vidējās ikgadējās augstākās izglītības finansējuma izmaiņas ir bijušas otrās zemākās 33 pētītās Eiropas augstākās izglītības sistēmās, sasniedzot gandrīz mīnus 4% atzīmi un tas nozīmē, ka gandrīz dekādi Latvijas augstākās izglītības finansējums ir samazinājies par 4% katru gadu. Latvijā jau ilgstoši studiju vietas bāzes finansējums netiek segts pilnā apjomā atbilstoši Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem ietvertajai formulai. Latvija ir vienīgā no ES dalībvalstīm, kurā augstākās izglītības finansējums nav atgriezies tajā apmērā, kādā tas bija pirms 2008.gada krīzes.  Salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm Latvijas finansējums sāk izskatīties katastrofāli. Latvija pētniecībā un attīstībā iegulda 0,642% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tad Lietuva - 0,996% un Igaunija - 1,611%. Turklāt Latvijā akadēmiskā personāla darba samaksas un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām studiju vietas bāzes izmaksās ietilpst arī materiālu, energoresursu, ūdens un inventāra, iekārtu iegādes, modernizēšanas un daudzas citas izmaksas. 2021.gada pirmajā pusē tika sagatavots ziņojums ar Izglītības un zinātnes ministrijas validētiem Covid-19 augstskolu zaudējumiem, kuri  netiek kompensēti, un augstskolām jāpārvirza iekšējie līdzekļi. Rektoru padome uzsvēra, ka Eiropas Komisija izdevusi Eiropas aktuālu dokumentu - Eiropas Stratēģiju universitātēm. Tajā tiek akcentēts, ka Eiropas Savienības fondu finansējums nav domāts nacionālā finansējuma aizstāšanai, bet tikai kā papildus līdzekļi pietiekamam nacionālajam finansējumam.

Projekta “Skola2030” vadībai  un IZM bieži pārmests, ka jaunais izglītības saturs izstrādāts un ieviests lielā steigā, bet “Skola2030” izstrādātaji tam nepiekrit un stāsta, ka viss ir paveicams noteiktajos termiņos. Pēdējā laikā arvien biežāk izskan kritika par “Skola2030” darbu no nozares vadības, piemēram, par jaunajam izglītības saturam atbilstošu mācību līdzekļu trūkumu. Projekta ieviešana tika sākta pandēmijas aktuālākā laikā.

Valsts izglīītības satura centra VISC)  vadītāja L. Voroņenko vērtējot projekta “Skola2030 līdzšinējo darbu norādījusi, ka pedagogu aptauja par pilnveidotās mācību pieejas ieviešana parādījusi gan tos risinājumus, kurus pedagogi novērtēja atzinīgi, gan arī problēmas, pie kurām nepieciešams darboties turpmāk.

Projekta un jaunā mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa intervijā laikrakstā „Latvijas Avīze” norādījusi uz trīs iemesliem, kas, viņasprāt, traucējot uzlabot izglītības sistēmu.

Pirmkārt, trūkstot profesionāla skolotāju atbalsta sistēma, kas nebūtu politiska un netiktu īstenota ar ierēdnieciskiem instrumentiem. VISC, kāds tas ir gan šobrīd, gan arī turpmāk tiekot veidots ir tik ļoti tuvu valsts pārvaldei un politiskajām pārmaiņā un viņa neredzot, ka tur var būt efektivitāte un produktivitāte,

Otrkārt, attīstību kavējot IZM zemās iespējas atbalstīt pārmaiņas mācību saturā un pārmaiņas izglītībā bieži tiekot īstenotas tikai ES struktūrfondu projektu ietvaros, nevis sistēmiski. Kad projekts beidza,  sāktās pārmaiņas.neturpinoties.

Treškārt. Tuvojies vēlēšanām, pastiprinoties dažāda veida politiskās idejas par to, kas dažos atlikušajos mēnešos līdz vēlēšanām būtu jāpaveic. Z.Oliņa uzskatot, ka “Skola2030” vienmēr bijis ļoti redzams projekts, tāpēc savā ziņā arī politisks: katrs nākamais ministrs ir nācis ar saviem plāniem par to, kā projektam būtu jāstrādā. Viņa esot pārdzīvojusi trīs miniatrus.

Lūgta komentēt politisko spiedienu, Z. Oliņa laikrakstā norādījusi: „Tikko sākās karš Ukrainā, ministre  paziņojusi par straujākām pārmaiņām uz mācībām pilnībā latviešu valodā visās skolās, un tas liecinpt par izglītības sistēmas politizēšanu. Tas vienkārši nesot veids, kā var profesionāli strādāt, kā gatavot ļoti nozīmīgus un dziļus risinājumus. Tas esot veids, kā zem lozungiem mēģina paslēpt reāli neizdarītas lietas. Nākamais, kam tagad ministrija ķerusies klāt, ir mācību gada garums. Tie it kā ir viegli no koka nolaužami augļi, bet jautājums, vai tie būs augļi pēc būtības. Es domāju, ka nē.”

Pusotru gadu pirms projekta “Skola2030” noslēguma Zane Oliņa amatu atstājusi un aizbraukusi no Lavijas. Bet visai lieli līdzekļi iztērēti,

 

OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas) ziņojumā par izglītību, aprēķināts, ka 2018. gadā izdevumi Latvijā uz vienu izglītojamo vidēji bijuši 6450 ASV dolāru. Tas ir septītais zemākais rādītājs. Latvija ir arī astotajā vietā no beigām, kad salīdzina, cik daudz no iekšzemes kopprodukta atvēlēts izglītībai. Latvijā tam atvēl 4,1%, bet pirmajā vietā esošā Norvēģija - 7%. OECD valstis vidēji izglītībai tērē nepilnus 5% no IKP. Pētījums publicējis, ka uz vienu skolēnu visvairāk tērē Luksmburgā - 21 318 ASV dolārus,  Igaunija - 7742, Lietuva - 5987, vidēji OECD - 9690 dolārus.

Pētnieki secinājuši, ka sākumskolā Latvijā algas ir zemākas par vidējo algu pašu valstī, bet par viena skolēna mācīšanu skolotāji saņem mazāk nekā citās OECD valstīs. Latvijas skolotāji gadā pelnot mazāk nekā 20 000 ASV dolāru, kas ir ceturtais zemākais rādītājs visās pētījuma dalībvalstīs. Līdzīgs algu līmenis esot  Ungārijā un Kostarikā. Vislabāk pelnošie esot  Luksemburgas skolotāji - 80 000 dolāri,  kā arī Vācijā un Šveicē. OECD atklāts, ka Latvija visvairāk atšķiroties  pedagogu algas -  vidusskolu un augstskolu pedagogi pelnot daudz vairāk nekā pedagogi zemākos izglītības līmeņos.

Savulaik Latvijas pētījumā  bija noskaidrots, kāpēc Latvijā ir tik zema skolotāju/skolēnu proporcija. Atklājies: ja viens skolotājs strādā vairākās skolās, lai savāktu pilnu slodzi, tad tiekot uzskaitīts kā vairāki pedagogi. Piemēram, 2018./2019. mācību gadā Rīgas Valsts vācu ģimnāzija mācījās 687skolēni, strādāja  60 skolotāji,  vidēja slodze - 1,00, vidējā algas likme - 779. Rīgas 29. vidusskolā attiecīgi - 145, 20, 0,51, 715. Rīgas 69. vidusskolā - 346, 28, 0,76, 870. Siguldas pilsētas vidusskola - 821, 63, 0,94, 816. Allažu pamatskola - 112, 18, 0,68, 723.

OECD publicējusi, ka pasaules valstīs skolās lielākoties strādā sievietes, bet Latvijā tas ir sevišķi izteikti - starp pedagogiem tikai 16% ir vīrieši, kamēr vidēji OECD valstīs 30% pedagogu ir vīrieši.

Skolotāja profesija ir sena, un vienīgais, kas to ietekmē, ir laiks. Skolotāja tēls iemieso konkrētā laika un sabiedrības  daļas vērtības. Skolotāja tēls dzīvo, veidojās saglabājās atmiņās. Relitātē šīs atmiņas ir visdzīvīgākās, tas turpinās no dienas dienā, no gada gadā. Skolotāja tēls dzīvē ietver gan cilvēciskās, gan profesionālās kvalitātes, tas apvieno vecāku, drauga, padomdevēja, ceļabiedra, autoritātes funkcijas. Skolotāja profesija ir sabiedrības pamatbalsts, kultūras un civilizācijas pamatu veidotājs. Skolotājam nemitīgi jāpapildina savas zināšanas, jāmācās saprast un saprasties ar līdzpilsoņiem — gan pusaudžiem, kas dažkārt raugās skolotājā ar neticību, gan pieaugušajiem, kam ir savs dzīves pieredzē balstīts viedoklis. Būt skolotājam nozīmē būt  cilvēkam — līdzvērtīgam tiem, kuri skolotājam uzticēti un kuri uzticas, lai dalītos savās zināšanās, prasmēs un pieredzē.

Skolotājiem skaistus vārdus veltījusi Mirdza Ķempe:

Ir mātes, tēva vārds mums visiem svēts,

Bet skolotāja vārds tiem līdzās staro,

Jo mūsu dvēselēs vislabākais ir sēts,

No sēklām pirmajām nu birzes un druvas zaro.

Ikdienas ritumā dažkārt aimirstam vārda patieso spēku. Šis vārds ir PALDIES! Paldies skolotājiem, kas veidojuši un nostiprinājuši tos pamatus, uz kuriem ceļam savu tālāko dzīvi!

Kontakti

Mālpils iela 9 , Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE

Tālrunis: 22065101

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma