Jau vairākus gadus darbojas Latvijas Olimpiskās akadēmijas un Latvijas Izglītības fonda izveidotā vietne - Latvijassports.lv -, kurā ievietota informācija par aktuāliem notikumiem sporta jomā, par visām olimpiskajām spēlēm, katra gada popularākajiem sportistiem, dzīves un sportiskā biogrāfija par visu laiku pazīstamākajiem Latvijas sportistiem treneriem, sporta organizatoriem. Vietne regulāri tiek papildināta, tajā skaitā no saņemtajiem priekšlikumiem. Tuvojoties Tokijas Olimpiskajām spēlēm, gaidam ierosinājumus vietnes papildināšanai.

Atzinība

Mūsdienās pieejamās un, pats galvenais, skolēnam vai studentam apgūstamās informācijas apjoms ir milzīgs. Tas daudziem skolēniem rada grūtības mācību procesā. Daļa skolēnu lielo informācijas daudzumu cenšas „sabāzt galvā”, mācoties mehāniski. Tomēr šādā veidā iegūtās zināšanas nav paliekošas un bieži vien pastāv grūtības tās izmantot konkrētās situācijās.

Vienu no iespējamiem risinājumiem izveidoja Rīgas Angļu ģimnāzijas skolotāju grupa, par to saņemot pirmo Latvijas „Izglītības inovāciju balva”. Tā ir alternatīva pieeja dabaszinību un matemātikas mācīšanas procesam. Šīs pieejas pamatā ir sarežģītu eksaktu sistēmu pielīdzinājums kādam ikdienas dzīvē novērojamam procesam vai parādībai. Izmantojot radušās asociācijas, iespējams savstarpēji sasaistīt elementāras zināšanas par pasaules kārtību ar sarežģītu eksakto nozaru informāciju. Šādi radīta asociācija minētās pieejas ietvaros tiek dēvēta par izpratnes modeli. Tas var būt veidots kā zīmējums, animācija, shēma utt. Tos veido skolēni, bet skolotājs darbojas kā šī procesa organizators un vadītājs.

Latvijas Izglītības fonds 2020. gadā piedalījās Eiropas projektā  - „Radošums un labāka izpratne dabaszinātņu mācīšanā un mācīšanos” - kuru vadīja Bulgarija. Kopējā, daudzvalstu projektā, konsultantu pienākumus veica LIF pārstāvis Romans Vitkovskis, piedalījas izpratnes modeļa līdzautors Uldis heidingers. Šajās dienās saņemta ziņa, ka projekts Bulgārijas valsts aģentūra piešķīra projektam kvalitātes sertifikātu par vispārējo kvalitāti.

 

 

Noslēgusies Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (LSPA) organizētā 14. Baltijas Sporta zinātnes konferences jauno sporta zinātnieku un augstskolu doktorantu zinātnisko darbu konkurss “Sports un veselība pārmaiņu laikā” (Sports Science and Health at a Time of Change). 7 zinātniski pētnieciskajās sekcijās attālināti – ZOOM platformā, pulcējās 88 dalībnieki no 8 valstīm. Kopumā konkursa komisija vērtēja 87 jauno sporta zinātnieku un augstskolu maģistrantu, doktorantu pētnieciskos darbus. Jauno zinātnieku un doktorantu pētījumu konkurss bija veltīta LSPA simtajam jubilejas gadam. Noslēdzoties konferencei, ar uzvarētāju goda rakstiem un Latvijas izglītības fonda naudas balvām 100 Eiro apmērā tika sveikti septiņi labākie jaunie sporta zinātnieki, augstskolu doktoranti un maģistranti, kuri piedalījās konferences jauno zinātnieku darbu  konkursā. Starp septiņiem uzvarētājiem divi no jaunajiem pētniekiem ir LSPA studējošie - maģistrante Luīze Bebriša-Fedotova un doktorants Igors Siminaitis - un viens no Nīderlandes,  viens no Polijas un trīs no Lietuvas.

Pieņemts, ka pastāv divi polāri domāšanas veidi— fiksēta un izaugsmes domāšana. Cilvēki ar fiksētu domāšanu talantus uztver kā nemaināmu un iedzimtu parādību, kas ietekmē un nosaka visu turpmāko dzīvi, ka  spējas ir nemainīgas jeb fiksētas.  Šiem cilvēkiem nereti vērojama tendence padoties pie pirmajām grūtībām. Savukārt cilvēki, kam piemīt izaugsmes domāšana, ir pārliecināti, ka talanti dzīves laikā ir elastīgi — tos var uzlabot un mainīt.

OECD Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA 2018 jaunākais ziņojums, liecina, ka Latvijas 15 gadus veciem skolēniem lielākā mērā nekā viņu vienaudžiem no 79 pētījuma dalībvalstīm piemīt uzskats, ka viņi var attīstīt savas spējas un veicināt savu izaugsmi. Latvijā 72,6% pusaudžu uzskata, ka viņu spējas un apstākļi nav fiksēti un tos var mainīt.  Šis rādītājs ir augstāks tikai Igaunijā (77%), Dānijā (75%), Vācijā (74%), Islandē (72,7 %) un Īrijā (72,7 %), kamēr OECD dalībvalstu vidējais radītājs sasniedz 62,6%. 32 pētījuma dalībvalstīs, to skaitā Latvijā, zēnu un meiteņu uzskatos nav būtisku atšķirību. OECD pētījuma rezultāti rāda, ka tie skolēni, kuriem ir lielāka ticība savām spējām un paļaušanās uz tām,  izjūt lielāku piederību savai skolai,  labi tajā jūtas un kopumā ir apmierinātāki ar savu dzīvi. Tāpat PISA 2018 dati rāda, ka skolēni ar izaugsmes domāšanu izvirza augstākus mācību mērķus, ir vairāk motivēti mācīties un mazāk saskaras ar bailēm no neveiksmēm. Šie skolēni gūst arī augstākus rezultātus PISA 2018 testos lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs. Vidēji OECD dalībvalstīs skolēni, kuriem piemīt izaugsmes domāšana, iegūst augstākus vērtējumus nekā viņu vienaudži ar fiksētu domāšanu. PISA 2018 dati liecina, ka skolēnu izaugsmes domāšanu veicina tas, ka pedagogi sniedz vairāk atbalsta, pielāgo mācību metodes, sniedz atgriezenisko saiti par skolēna stiprajām pusēm. Šie rezultāti uzsver pedagogu būtisko lomu izaugsmes domāšanu veicinošas vides izveidē.

OECD PISA 2018 īstenošanu Latvijā Izglītības un zinātnes ministrijas uzdevumā veic Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūts.

 

Dažādām sportistu godināšanas ceremonijām Latvijā ir visai sena vēsture. Šādu aptauju organizēja jau pirms Otrā pasaules kara. Rīgas Latviešu biedrības namā godināja aptaujas uzvarētāju – šāvēju Kārli Kļavu, pirmo latvieti, kas uzvarēja pasaules čempionātā. Pēc kara laikraksts „Sports” organizēja pirmo aptauju par gada izcilāko sportistu. Aptauju veica sporta žurnālistu vidū. Uzvarēja leģendārais basketbolists Maigonis Valdmanis. Vēlāk aptaujā piedalījās arī lasītāji un par laureāti tika izvēlēta slavenā basketboliste Skaidrīte Smildziņa-Budovska, olimpiskais čempions Jānis Lūsis, pasaules šaha čempions Mihails Tāls. Vēlāk balsoja arī par labākajiem treneriem, komandām, sporta veidiem. „Sporta” aptaujā divpadsmit reizes laureātes godā bijusi Uljana Semjonova. Desmit reizes par uzvarētāju atzīts Jānis Lūsis. Treneru godā vislielākais atbalsts bijis TTT vadītājam Raimondam Karnītim. 1981. gadā sāka sportistus godināšanu plašā sarīkojumā, kas pulcēja vairākus tūkstošus sporta līdzjūtēju.

Sākot ar 2005. gadu, tika iedibināta “Gada balva” sportā un to rīkoja Latvijas Olimpiskā komiteja kopā ar „Igo Japiņa Sporta aģentūru”.

Sporta sabiedrības sasniegumu godināšanas pasākumu "Trīs Zvaigžņu balva 2020" organizēja Latvijas Olimpiskā komiteja, Latvijas Paralimpiskā komiteja un Latvijas Sporta federāciju padome ar Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu. Šada balva tika pasniegta pirmo reizi un to radīja mākslinieks Artūrs Analts.

Par Latvijas 2020.gada labāko sportisti "Trīs Zvaigžņu balvas 2020" ceremonijā pasludināta distanču slēpotāja Patrīcija Eiduka, bet par sportistu - bokseris Mairis Briedis.

Par gada paralimpisko sportisti atzīta Latvijas ratiņkērlinga izlases kapteine Poļina Rožkova.

Par gada sporta komandu kļuva Latvijas vīriešu volejbola izlase, kas iekļuva Eiropas čempionāta finālturnīrā 25 gadus pēc iepriekšējā starta Eiropas labāko komandu vidū.

Savukārt par gada sporta komandu individuālajos sporta veidos tika atzīta Latvijas bobsleja divnieka ekipāža Oskars Ķibermanis/Matīss Miknis, kuri iepriekšējā sezonā Siguldā izcīna Eiropas čempionu titulu, bronzu pasaules čempionātā Altenbergā un sudrabu Pasaules kausa kopvērtējumā divniekiem.

Kategorijā "Gada notikums sportā" par labāko tika atzīta boksera Maira Brieža uzvara 27.septembrī Minhenē Pasaules Boksa supersērijas (WBSS) finālā.

Par gada treneri tika atzīts bokseru Brieža un Ričarda Bolotņika treneris Dmitrijs Šiholajs.

Balvu "Gada izrāviens sportā" saņēma hokeja vārtsargs Elvis Merzļikins.

Gada sporta federācijas 2020.gadā balvu saņēma Latvijas Volejbola federācija.

Madonas novada pašvaldība uzvarēja kategorijā "Gada sporta pašvaldība".

Par gada sporta pedagogu kļuva Grundzāles pamatskolas skolotājs Māris Stabiņš.

Nominācijā "Mūža ieguldījums sportā" balvu sānēma šķēpmešanas trenere Valentīna Eiduka, kura izaudzinājusi divus olimpiskos vicečempionus - Vadimu Vasiļevski un Aināru Kovalu.

 

 

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma