Kā katru gadu Ata Kronvalda fonds sastādījis Latvijas skolu reitingu, tajā  2020./2021.mācību gadā iekļautas 20 valsts ģimnāzijas, 33 “lielās” skolas un 34 “mazās” skolas.

Izmaiņas notikušas Valsts ģimnāziju grupā. Pirmo vietu šogad ieņem Rīgas valsts 2.ģimnāzija, bet ilggadējais līderis – Rīgas valsts 1.ģimnāzija – ir otrā, trešā - Rīgas Valsts vācu ģimnāzija. Desmitniekā - Valmieras Valsts ģimnāzija, Rīgas Valsts klasiskā ģimnāzija, Rēzeknes valsts 1.ģimnāzija, Jelgavas Spīdolas valsts ģimnāzija, Cēsu valsts ģimnāzija un Daugavpils Valsts ģimnāzija. Lielo skolu grupā reitinga augšgalā ir Rīgas 10.vidusskola, Rīgas 40. vidusskola, Rīgas Franču licejs, Daugavpils tehnoloģiju vidusskola – licejs un Rīgas Purvciema vidusskola, bet  5.-10.vietu aizņem Rīgas Purvciema un Juglas vidusskolas, Rīgas Angļu ģimnāzija, Salaspils 1.vidusskola un Daugavpils 3.vidusskola. Mazo skolu grupā reitinga augšgalā pirmā ir RTU Inženierzinātņu vidusskola, kurai seko Rudzātu vidusskola, Daugavpils Saskaņas pamatskola, Auces vidusskola un Rēzeknes 5.vidusskola.

 

Tiešsaistes režīmā norisinājās Starptautiskā ģeogrāfijas olimpiāde, ko organizēja Turcija. 46 dalībvalstu un 180 dalībnieku konkurencē Latviju jauno ģeogrāfu sacensībās pārstāvēja Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolnieks Francis Keišs, Rīgas Itas Kozakēvičas Poļu vidusskolas skolnieks Leons Seļeznovs, Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas skolnieks Huberts Zimackis un RTU inženierzinātņu vidusskolas skolnieks Džonatans Miks Melgalvis, kurš  izcīnīja šajā starptautisko mācību olimpiāžu sezonā pirmo zelta medaļu! Džonatans Miks Melgalvis kļuvis arī par ceturto Latvijas pārstāvi, kas līdz šim Starptautiskajā ģeogrāfijas olimpiādē ieguvis tik augstu godalgu.

Tokijas paraolimpiskajās sacensībās Latviju pārstāvēja septiņi sportisti. Sekmīgi startēja Diāna Dadzīte, Rihards Snikus un Aigars Apinis, kuram tās bija jau sestās spēles.

Aizvadītie 30 gadi

Latvijas Izglītības fonds (LIF) dibināts 1990.gadā, tā dibināšanas iniciatori bija  Romans Vitkovskis un akadēmiķis, LU rektoru Juris Zaķis. Dibinātāji: Latvijas Universitāte, Organiskās sintēzes institūts, izdevniecība “Zinātne”, laikraksts “Izglītība”, laikraksts “Kultūras avīze” un citas juridiskas un fiziskas personas. No 2005.gada LIF darbojas atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumam. LIF darbība virzīta uz to, lai sekmētu Latvijas sabiedrības izglītības līmeņa kāpumu, novatorismu, izglītotu Latvijas iedzīvotājus viņu dzīves uzlabošanai svarīgās jomās, atbalstītu studējošo un jauno zinātnieku radošās spējas, organizētu apmācības kursus, seminārus, konferences un veikt pētījumus, izdotu mācību literatūru, organizēt izstādes, metodiska rakstura pasākumus.

Aizvadīto gadu būtiskākie LIF darbības rādītāji.

Tika izveidots veicināšanas stipendiju fonds un no 1993.gada līdz 2021.gadam stipendijas piešķirtas 3780 studējošiem. Prēmijas par zinātniski pētnieciskiem darbiem un projektiem piešķirtas 1285 studentiem un jaunajiem zinātniekiem.

Sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un AS „Latvijas Gāze” nodibināja Gada balvu ievērojamiem Latvijas zinātniekiem un radošiem praktiķiem gāzes un siltumtehnikas nozarēs un Gada balva sirds ķirurģijas un kardioloģijas zinātnēs par izcilu darbu kopumu vai mūža veikumu attiecīgajā nozarē.

Sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un VAS „Latvijas Dzelzceļš” nodibināja balva ievērojamam zinātniekam vai dzelzceļa praktiķim par izcilu darbu veikumu vai mūža darba devumu Latvijas dzelzceļa transportā.

Sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un SIA “Exigen Services Latvia” izveidoja  profesora Eižena Āriņa balva informātikā, kuru katru gadu piešķīra kādam IT skolotājam.

Lai veicinātu sporta zinātni, sadarbībā ar Latvijas Sporta zinātnes asociāciju un LSPA nodibināja  balvu par ieguldījumu sporta zinātnes attīstībā.

Sadarbībā ar „Latvijas Avīze” -  tika organizēti konkursi „Jaunais skolotājs” un piešķirtas balvas un stipendijas. Par konkura laurētiem laikrakstā ievietoja plašus aprakstus par jauno skolotāju darbu, pieredzi   un ārpusdarba aktivitātēm.

Sadarbībā ar „DPA” vairākus gadus tika organizēts konkurss un 55 studentiem izmaksātas IT studiju sākuma (katram 1500 lati) stipendijas.

Sadarbībā ar SIA “Lattelekom” savulaik nodibināja balvas Latvijas zinātniekiem un radošiem praktiķiem telekomunikāciju nozarē un sociāli humanitārajās zinātnēs

Lai ieviestu novatoriskas mācību metodes un istrādātu metodiskos materiālus, laika gaitā 821 pedagogiem piešķirtas dažāda lieluma radošās stipendijas.

Kopā ar attiecīgām ministrijām, valsts un sabiedriskām organizācijām organizētas konferences: „Ārvalstu investīcijas Latvijas tautsaimniecībā - realitāte un iespējas” (2011.), „Izglītības kvalitāte - kritēriji, vide” (2012.), „Ekonomika un izglītība” (2013.), „Profesionālās izglītības attīstības tendences un iespējas”(2014.), „Karjeras iespējas profesionālajā izglītībā (2015.), „Kompetences izglītība – iespējas un risinājumi” (2016.), „Profesionālā izglītība Latvijā” (2019.), kopā aar LMT  konference „Quo vadis Latvijas izglītība” (2020.).

SIA "EM metodoloģijas" vadībā sadarbībā ar Rīgas Angļu ģimnāzijas skolotājiem un skolēniem (2008.-2009.) izstrādāts un ieviests visiem brīvu pieejams metodisks mācību palīglīdzeklis “Izpratnes lapa” (www.goerudio.com), kas saņēmis Latvijas ”Inovāciju balva izglītībā 2011”. Izpratnes veidošanu izmantojot palīglīdzekļa metodi LIF vadībā apguva septiņu valstu pedagogi ES 2 gadu projektos „Goerudio project” un „GoScience project”(2014.-2015. un 2018. -2019.).

LIF veicinājis autorus pievērsties mācību grāmatu izstrādei studējošiem, un izdevis vairākas grāmatas, t.sk.: „Finanšu pārvaldība”, „Biznesa vadības tehnoloģijas”, „Projekta menedžments”, “Darba vides risku novērtēšanas metodes”, “Personāla vadība”, „No atoma līdz ķīmiskam savienojumam”, „Menedžmenta autoritātes”, „Palīgs personāla speciālistam”, „Menedžmenta mazā enciklopēdija” u. c. Veikts plašs pētījums par Latvijas sporta attīstību laikā no pirmsākumiem līdz mūsdienām un izdota grāmata „Latvijas sporta apskats”.

Kopā ar Latvijas Olimpisko akadēmiju ir izstrādāta un sistemātiski tiek papildināta virtuālā enciklopēdija - „Latvijassports.lv” - par izcilākajiem Latvijas sportistiem, treneriem, sporta tiesnešiem, aktīvistiem, Latvijas sortistu panākumiem olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos.

LIF valdes locekļi un aktīvs pastāvīgi reaģē uz izglītības, politiskajiem, ekonomiskajiem un sociālajiem notikumiem Latvijā, publicē par tiem rakstus masu medijos, publiski izsaka savu viedokli. Informatīvie materiāli, praktiski padomi, ieteikumi un problēmu raksti sistemātiski tiek publicēti vietnē - „Izglītībasfonds.lv”.

 

 

 

 

Tokijas olimpiskajās spēlēs Latvijas delegācijā bija 32 sportisti.

Spožu panākumu guva Latvijas 3:3 basketbolisti, izcīnot zelta medaļas. Ar 21:14 tika uzveikta Polija, ar 18:17 Ķīna, ar 21:18 Japāna, zaudējums ar 16:22 Serbijai un ar 15:19 Krievijas OK. Pusfinālā ar 22:18 tika uzveikta Nīderlande, tad  Japāna (21:18), un Beļģija (21:8). Finālā  ar 21:18 tika uzveikti Krievijas OK spēlētāji. Komandā spēlēja Agnis Čavars, Edgars Krūmiņš, Kārlis Lasmanis un Nauris Miezis. Latvijas izlasi kopš 2018. gada trenēja Raimonds Feldmanis. Komanda nemainīgā sastāvā spēlēja kopš 2017. gada sezonas, kad uzvarēja Eiropas čempionātā. 2018. gadā – 2. vieta Eiropas čempionātā, 2019. gadā – 2. vieta Pasaules kausa izcīņā (čempionātā), 2020. gadā zem komandas “Rīga” karoga izcīnīta 1. vieta klubu komandu Pasaules tūres finālposmā un kopvērtējumā.

Veiksmīgi Tokijā startēja svarcēlāji. Par olimpisko spēļu bronzas medaļas ieguvēju kļuva Artūrs Plēsnieks, kurš, startēdams svara kategorijā līdz 109 kg, grūšanā pacēla jaunu Latvijas rekordu (230 kg) un summā sasniedza 410 kilogramus. Savukārt Ritvars Suharevs svara kategotijā līdz 81 kg ar summā paceltajiem 358 kg (163+195) izcīnījas 6. vietu.

Panākumi volejbolistiem. Anastasija Kravčenoka un Tīna Graudiņa pirmajā spēlē zaudēja ASV duetam (13:21; 21:15; 11:15). Otrajā spēlē tika pārspētas kenijietes (21:6 un 21:14), trešajā spēlē viņas ar  2:1 (21:16, 19:21, 15:10) uzvarēja Krievijas sportistes, bet ceturtdaļfinālā ar rezultātu 2:1 (21:13; 18:21, 15:11) apspēlēja Kanādas duetu. Cīņā par bronzas medaļām ar 0:2 (19:21, 15:21) piekāpās Šveices duetam.

Arī volejbolisti Mārtiņš Pļavinš un Edgars Točs ieguva 4. vietu. Pirmajā cīņā viņi bez spēles saņēma uzvaru pret čehiem. Otrajā cīņā ar 2:1 pārspēja pasaules čempionus - Krievijas OK duetu, bet nakamajā spēlē ar 0:2 atzina meksikāņu pārākumu. Ceturtdaļfinālā ar 2:0 (21:16, 21:19) tika  pārspēts Brazīlijas duetu, bet iepriekš astotdaļfinālā ar 2:0 (21:19, 21:18) guta virsroku pār otru brazīliešu divnieku. Pusfinālā ar 0:2 (15:21, 16:21) diemžēl zaudēja Norvēģijas duetam. Cīņā par 3. vietu piekāpās Kataras duetam ar rezultātu 0:2 (12:21, 18:21).

Brīvajā cīņā Anastasija Grogorjeva  ieguva augsto 5.vietu, lai gan pirmajā cīņā piedzīvoja zaudējumu pasaules 2019. gada čempionei. Karatē Kalvis Kalniņš ieguva dalītu 7. vietu.

Riteņbrukšanā grupas braucienā Toms Skujiņs ieguva 22. vietu (startēja 128 dalībnieki), Krists Neilands ierindojās 33. vietu. Individuālajā braucienā T.Skujiņam 30. rezultāts (39).

Smaiļotājs Roberts Akmens olimpisko debiju 200m sprintā noslēdza 8. vietā.

Peldēšanā Ieva Maļuka 100m brīvajā stilā ierindojās 37 vietā (51), bet 200 m 24. vietā (29). Daniils Bobrovs savā dikstancē ierindojās 31 vietā (40).

Šaušanā Agate Rošmane ar pneimatisko pistoli 10m distancē ieguva 19. vietu, bet šaujot ar mazkalibra pistoli 25 m palika 37.vietā (44).

Pieccīņā Pāvels Švecovs noslēdz Latvijas komandas startu ar 14. vietu.

Jāšanas sporta scensībās Kristaps Netretnieks ierindojās 23. vietā (73).

BMX riteņbraucēji Helvijs Babris un Vineta Pētersone Tokijas olimpiskajās spēlēs nespēja iekļūt pusfinālā. H.Babris olimpiskās spēles noslēdza 20. vietā (24), savukārt  V. Pētersone debiju atzīmēja ar 21. pozīciju (24).

Ne īpaši veicās vieglatlētiem. Līga Velvere izstājās jau 800 m distances sākumā. Vesera mešanā Laura Igaune ierindojās 20. vietā (31). Savus labākos rezultātus neuzrādīja škēpmetējas -  Anete Kociņa, kas ar 58,84m rezultātu ierinojās 21. vietā (30), bet Līna Muze ar 57,33m  palika 26. vietā. Gatis Čakšs, aizmetot šķēpu 78,73 m ierindojās 18 vietā (30). Kvalifikācijas normu izpildīja Madara Palameika (60,94), sacensību turpinājumā aizmeta šķēpu 58,70 m un ierindojās 11.vietā. 50 km soļošnā Arnis Rumbenieks ieguva 37.vietu (60), bet Ruslanu Smolonski diskvalificēja.

Neveicās tenisā. Jeļena Ostapenko un Anasatasija Sevastova jau pirmajā kārtā zaudēja gan vienspēlēs, gan abas dubultspēlē.

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma