Projekta “Skola2030” vadībai  un IZM bieži pārmests, ka jaunais izglītības saturs izstrādāts un ieviests lielā steigā, bet “Skola2030” izstrādātaji tam nepiekrit un stāsta, ka viss ir paveicams noteiktajos termiņos. Pēdējā laikā arvien biežāk izskan kritika par “Skola2030” darbu no nozares vadības, piemēram, par jaunajam izglītības saturam atbilstošu mācību līdzekļu trūkumu. Projekta ieviešana tika sākta pandēmijas aktuālākā laikā.

Valsts izglīītības satura centra VISC)  vadītāja L. Voroņenko vērtējot projekta “Skola2030 līdzšinējo darbu norādījusi, ka pedagogu aptauja par pilnveidotās mācību pieejas ieviešana parādījusi gan tos risinājumus, kurus pedagogi novērtēja atzinīgi, gan arī problēmas, pie kurām nepieciešams darboties turpmāk.

Projekta un jaunā mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa intervijā laikrakstā „Latvijas Avīze” norādījusi uz trīs iemesliem, kas, viņasprāt, traucējot uzlabot izglītības sistēmu.

Pirmkārt, trūkstot profesionāla skolotāju atbalsta sistēma, kas nebūtu politiska un netiktu īstenota ar ierēdnieciskiem instrumentiem. VISC, kāds tas ir gan šobrīd, gan arī turpmāk tiekot veidots ir tik ļoti tuvu valsts pārvaldei un politiskajām pārmaiņā un viņa neredzot, ka tur var būt efektivitāte un produktivitāte,

Otrkārt, attīstību kavējot IZM zemās iespējas atbalstīt pārmaiņas mācību saturā un pārmaiņas izglītībā bieži tiekot īstenotas tikai ES struktūrfondu projektu ietvaros, nevis sistēmiski. Kad projekts beidza,  sāktās pārmaiņas.neturpinoties.

Treškārt. Tuvojies vēlēšanām, pastiprinoties dažāda veida politiskās idejas par to, kas dažos atlikušajos mēnešos līdz vēlēšanām būtu jāpaveic. Z.Oliņa uzskatot, ka “Skola2030” vienmēr bijis ļoti redzams projekts, tāpēc savā ziņā arī politisks: katrs nākamais ministrs ir nācis ar saviem plāniem par to, kā projektam būtu jāstrādā. Viņa esot pārdzīvojusi trīs miniatrus.

Lūgta komentēt politisko spiedienu, Z. Oliņa laikrakstā norādījusi: „Tikko sākās karš Ukrainā, ministre  paziņojusi par straujākām pārmaiņām uz mācībām pilnībā latviešu valodā visās skolās, un tas liecinpt par izglītības sistēmas politizēšanu. Tas vienkārši nesot veids, kā var profesionāli strādāt, kā gatavot ļoti nozīmīgus un dziļus risinājumus. Tas esot veids, kā zem lozungiem mēģina paslēpt reāli neizdarītas lietas. Nākamais, kam tagad ministrija ķerusies klāt, ir mācību gada garums. Tie it kā ir viegli no koka nolaužami augļi, bet jautājums, vai tie būs augļi pēc būtības. Es domāju, ka nē.”

Pusotru gadu pirms projekta “Skola2030” noslēguma Zane Oliņa amatu atstājusi un aizbraukusi no Lavijas. Bet visai lieli līdzekļi iztērēti,

 

OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas) ziņojumā par izglītību, aprēķināts, ka 2018. gadā izdevumi Latvijā uz vienu izglītojamo vidēji bijuši 6450 ASV dolāru. Tas ir septītais zemākais rādītājs. Latvija ir arī astotajā vietā no beigām, kad salīdzina, cik daudz no iekšzemes kopprodukta atvēlēts izglītībai. Latvijā tam atvēl 4,1%, bet pirmajā vietā esošā Norvēģija - 7%. OECD valstis vidēji izglītībai tērē nepilnus 5% no IKP. Pētījums publicējis, ka uz vienu skolēnu visvairāk tērē Luksmburgā - 21 318 ASV dolārus,  Igaunija - 7742, Lietuva - 5987, vidēji OECD - 9690 dolārus.

Pētnieki secinājuši, ka sākumskolā Latvijā algas ir zemākas par vidējo algu pašu valstī, bet par viena skolēna mācīšanu skolotāji saņem mazāk nekā citās OECD valstīs. Latvijas skolotāji gadā pelnot mazāk nekā 20 000 ASV dolāru, kas ir ceturtais zemākais rādītājs visās pētījuma dalībvalstīs. Līdzīgs algu līmenis esot  Ungārijā un Kostarikā. Vislabāk pelnošie esot  Luksemburgas skolotāji - 80 000 dolāri,  kā arī Vācijā un Šveicē. OECD atklāts, ka Latvija visvairāk atšķiroties  pedagogu algas -  vidusskolu un augstskolu pedagogi pelnot daudz vairāk nekā pedagogi zemākos izglītības līmeņos.

Savulaik Latvijas pētījumā  bija noskaidrots, kāpēc Latvijā ir tik zema skolotāju/skolēnu proporcija. Atklājies: ja viens skolotājs strādā vairākās skolās, lai savāktu pilnu slodzi, tad tiekot uzskaitīts kā vairāki pedagogi. Piemēram, 2018./2019. mācību gadā Rīgas Valsts vācu ģimnāzija mācījās 687skolēni, strādāja  60 skolotāji,  vidēja slodze - 1,00, vidējā algas likme - 779. Rīgas 29. vidusskolā attiecīgi - 145, 20, 0,51, 715. Rīgas 69. vidusskolā - 346, 28, 0,76, 870. Siguldas pilsētas vidusskola - 821, 63, 0,94, 816. Allažu pamatskola - 112, 18, 0,68, 723.

OECD publicējusi, ka pasaules valstīs skolās lielākoties strādā sievietes, bet Latvijā tas ir sevišķi izteikti - starp pedagogiem tikai 16% ir vīrieši, kamēr vidēji OECD valstīs 30% pedagogu ir vīrieši.

Skolotāja profesija ir sena, un vienīgais, kas to ietekmē, ir laiks. Skolotāja tēls iemieso konkrētā laika un sabiedrības  daļas vērtības. Skolotāja tēls dzīvo, veidojās saglabājās atmiņās. Relitātē šīs atmiņas ir visdzīvīgākās, tas turpinās no dienas dienā, no gada gadā. Skolotāja tēls dzīvē ietver gan cilvēciskās, gan profesionālās kvalitātes, tas apvieno vecāku, drauga, padomdevēja, ceļabiedra, autoritātes funkcijas. Skolotāja profesija ir sabiedrības pamatbalsts, kultūras un civilizācijas pamatu veidotājs. Skolotājam nemitīgi jāpapildina savas zināšanas, jāmācās saprast un saprasties ar līdzpilsoņiem — gan pusaudžiem, kas dažkārt raugās skolotājā ar neticību, gan pieaugušajiem, kam ir savs dzīves pieredzē balstīts viedoklis. Būt skolotājam nozīmē būt  cilvēkam — līdzvērtīgam tiem, kuri skolotājam uzticēti un kuri uzticas, lai dalītos savās zināšanās, prasmēs un pieredzē.

Skolotājiem skaistus vārdus veltījusi Mirdza Ķempe:

Ir mātes, tēva vārds mums visiem svēts,

Bet skolotāja vārds tiem līdzās staro,

Jo mūsu dvēselēs vislabākais ir sēts,

No sēklām pirmajām nu birzes un druvas zaro.

Ikdienas ritumā dažkārt aimirstam vārda patieso spēku. Šis vārds ir PALDIES! Paldies skolotājiem, kas veidojuši un nostiprinājuši tos pamatus, uz kuriem ceļam savu tālāko dzīvi!

Pedagogu trūkums kā problēma pastāv jau sen. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) 2017.gada Informatīvajā ziņojumā “Priekšlikumi konceptuāli jaunas kompetencēs balstītas izglītības prasībām atbilstošas skolotāju izglītības nodrošināšanai Latvijā” konstatēts, ka pašreiz skolās strādā aptuveni 30% pedagogi pirmspensijas un pensijas vecumā. Tas nozīmējot, ka tuvāko 8-10 gadu laikā ir jānotiek nomaiņai, savukārt tālākā perspektīvā paaudžu nomaiņa notikšot pakāpeniskāk un pieprasījums pēc jauno pedagogu sagatavošanas samazināšoties. Vai tā būs?

2022. gadā joprojām trūkst skolotāju. IZM konstatējusi, ka īpaši liels skolotāju trūkums ir lielajās pilsētās – Rīgā, Valmierā, Rēzeknes novadā, Liepājā, Jelgavā un arī Daugavpilī. No mācību priekšmetu skolotājiem vismeklētākie ir dabaszinātņu jomā, taču kopumā visbiežāk nepietiek pirmsskolas skolotāju. Vislielākais vakanču skaits ir tieši pamatizglītības posmā un arī vidējā izglītības posmā – trūkst gan latviešu valodas un literatūras, gan arī matemātikas un fizikas, kā arī citu dabaszinātņu skolotāju.

Parasti pieņemts, ka, konstatējot problēmu, cenšas to likvidēt vai mazināt. Tagad esot atrasts risinājums – lai parādītu pedagogu trūkumu, ikvienam interesentam pieejama vakanču karte. Tajā būšot redzama informācija – kur un cik, kādas specialitātes skolotāji nepieciešami un ko darba devējs piedāvā. Vakanču kartei esot divi mērķi: pirmais – savest kopā darba ņēmēju ar darba devēju, otrais – konstruktīvi redzēt, ko, kur, cik daudz katra skola piedāvā.

Tātad veikts solis, kurš, iepējams, bija jāsper pirms gadiem divdesmit, kad pieņēma lēmumu likvidēt Pedagoģisko skolu, kad Liepājas Pedagoģijas institūtu pārveidoja par universitāti un pirms pieņēma lēmumu likvidēt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju. Vispirms par Liepāju. 2006.gadā pieņēma lēmums par Liepājas Pedagoģiskās akadēmijas statusa un nosaukuma maiņu uz Liepājas Universitāti, nosakot, ka universitāte īstenos akadēmiskas un profesionālas studiju programmas, kā arī nodarbosies ar zinātni, pētniecību un māksliniecisko jaunradi, kas kalpo Liepājas, Kurzemes un Latvijas izaugsmei. Mainījās ne tikai statuss, bet arī saturs, proti, studiju programmas. 2017. gada oktobrī likvidēja IZM padotībā esošo izglītības iestādi – Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju, pievienojot to Latvijas Universitātei (LU). Kā pēc četriem gadiem liecina LU informācija, programmas “Pirmsskolas skolotājs” un “Pirmsskolas un sākumskolas skolotājs” 2021.gadā absolvēja attiecīgi 239 un 115 speciālisti, taču iestājušies kopumā bija 579. Savukārt sākumizglītības programmas studijās šogad bija iestājušies 122, taču pabeiguši vien 53. Bakalaura skolotāju programmā bija iestājušies 154 studenti – no tiem absolvējuši tikai 54. Arī maģistra studiju programmā 2021.gadā bija iestājušies 105 studenti, bet diplomu saņēmuši tikai 34. Kāpēc tāds atbirums? Izskaidrojuma joprojām nav!

LU 2021. gadā pirmsskolas un sākumizglītības pedagoga kvalifikāciju ieguva vairāk nekā 300 skolotāju. Bakalaura līmeņa studiju programmu pabeidza 46 dažādu jomu skolotāji, bet dažās specialitātēs tikai pa vienam vai diviem skolotājiem. Darba vidē balstīto studiju programmu “Mācītspēks” pabeidza un diplomus ieguva 58 jaunie skolotāji. Vēl 99 jaunie profesionāļi apguva 2.līmeņa studiju programmu, iegūstot skolotāja kvalifikāciju, savukārt profesionālo maģistra grādu ieguva 47 absolventi, kļūstot par kāda mācību priekšmeta skolotāju. Diemžēl abas minētās programmas tagad slēgtas. Akadēmiskā maģistra grādu ieguva 34 cilvēki, bet viņi neiegūst skolotāja kvalifikāciju.

Ko dos “Vakanču karte”? LU vairākkārt izvirzījusi konkrētus priekšlikumus, bet tie nav sasnieguši dzirdīgas ausis. Lietderīgi atgādināt IZM nolikumu – IZM izstrādā izglītības, zinātnes, sporta, jaunatnes un valsts valodas politiku. Vienotā uzņemšana uzskatāmi parāda studiju programmas, kuru finansēšana no valsts budžeta būtu lietderīgi pārskatīt. Pirms pāris gadiem uz fizikas, ķīmijas un matemātikas studijām Daugavpils Universitātē bija pieteikušies attiecīgi 3,4, bet matemātikā neviens. Liepājas Universitātē – uz fiziku 1, bet uz matemātiku pat neviens studēt gribētājs. Kā varēs tuvākajos gados organizēt centralizēto eksāmenu fizikā?

Nesen izglītības jomas uzņēmuma Lielvārds veiktais pētījums Skolotāju balss atklājis skolotāju pārstrādāšanos – 46% pedagogu vidēji strādā vairāk par 40 stundām nedēļā, kas ietekmē darba un privātās dzīves kvalitāti. 60% skolotāju norādījuši, ka viņiem pietrūkst laika, lai paveiktu savus darba pienākumus vēlamajā kvalitātē. Trešdaļa skolotāju jūtas demotivēti, divas trešdaļas pedagogu uzskata, ka skolotāja statusa vērtējums pēdējo piecu gadu laikā nav audzis. Par skolotāju prestižu un atalgojumu runāts jau gadiem. Ar Vakanču karti prestižu var vēl vairāk graut: ir vakances, bet, lūk, skolotāji nevēloties strādāt, vai citā versijā – skolotāji esot nedisciplinēti (tā izteikusies kāda bijusī izglītības ministre)!

Varbūt jāsāk ar IZM darbības mērķtiecību – mazāk pārmaiņu ieceres, bet pieņemtās jānoved līdz rezultātam. Šobrīd pārmaiņas iesāktas augstskolu pārvaldē (ar kavēšanos), pedagogu algu jautājumā, direktoru vērtēšanā, skolu tīkla optimizācijā, mācību procesa organizācijā sākumskolā, profesionālo izglītības iestāžu pārveidē, kompetenču izglītības ieviešanā (joprojām tam nepietiek metodisko materiālu, protams arī pedagogu), augstskolu finansēšanā un tam visam vēl pievienojas Covid-19 infekcija, skolu ventilācijas uzlabošana, skolēnu ēdināšana. Un kur vēl jau daudzus gadus neatliekamais uzdevums – izglītība Latvijā tikai valsts valodā. Bet arī tam nepieciešami valsts valodu zinoši skolotāji.

Tātad – septiņas reizes nomēri…

Ilgvars Forands

 

 

 

Latvijā notika 32. Baltijas jūras valstu studentu sporta spēlēs (SELL) - nosukumu veido četru valstu pirmie burti (Suomi, Eesti, Latvija, Lietuva). Par SELL spēļu aizsākumu uzskata četru Baltijas jūras valstu studentu sporta spēles, kas pirmo reizi norisinājās 1923.gadā Tērbatā (Tartu).

2022. gada spēlēs piedalījās vairāk nekā 1255 studējošie no 5 valstīm - Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Slovākijas. No Latvijas startēja 19 augstskolu 554 studenti. Lielākā ārvalstu delegācija bija Lietuvai, kas startēja ar 397 studentiem no 11 augstskolām. Lietuvas Sporta universitāte uz SELL ieradās ar 74 studentiem. No Igaunijas startēja 107 dalībnieki, bet no Somijas 98 dalībnieki. Studenti sacentās 15 sporta veidos - basketbols, 3x3 basketbols, florbols, 7x7 futbols, volejbols, pludmales volejbols, vieglatlētika, peldēšana, spēka trīscīņa, galda teniss, džudo, orientēšanās, badmintons un šahs. Lielākā delegācija, ar 145 dalībniekiem, bija Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU), kas izcīnīja 40 medaļas, tai skaitā 7 zelta. RTU sacensībās uzrādīja labāko sniegumu starp 13 Latvijas augstskolām. Savukārt Lietuva šogad SELL studentu spēlēs tika pārstāvēta ar deviņām augstskolām, kas kopumā izcīnīja 161 medaļu, kamēr latvieši kopējiem spēkiem nopelnīja 101 godalgu.

32. SELL spēļu medaļu kopvērtējumā pārliecinoši veiksmīgākā augstskola bija Vitautas Magnusa universitāte, kas izcīnīja 20 zelta godalgas, 7 sudraba un 6 bronzas medaļas. 2.vietā, ar 15 zelta, 17 sudraba un 6 bronzas medaļām, ierindojās Lietuvas Sports universitāte. 3.vietu ieguva Viļņas Universitāte - 13 zelta, 12 sudraba un 14 bronzas medaļas. LSPA ierindojās 9.vietā starp 29 augstskolām

Kontakti

Mālpils iela 9 , Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE

Tālrunis: 22065101

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma