17 oktobris 2025

Valsts budžeta projektā 2026. gadam  sportam atvēlēti 52.3 miljoni eiro jeb 0.29% no valsts kopējiem izdevumiem. Sporta budžeta projektā ir neliels pieaugums, salīdzinot ar pagājušo gadu - nākamgad paredzēta pedagogu darba samaksas palielināšana par 2.6%, un tas attiecas arī uz sporta skolu treneriem. Tas palielinās šī budžeta iedaļas summu no 29.6 līdz 30.5 miljoniem eiro - gandrīz 60% no valsts sporta budžeta tiks izmantoti sporta skolu pedagogu samaksai. Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā paskaidrojumā norādīts, ka sagaidāms sporta skolu audzēkņu pieaugums - no 44.5 tūkstošiem audzēkņu šogad līdz 49.6 tūkstošiem nākamgad. IZM uzdevumi un mērķi sporta jomā.

IZM oficiāli nospraustie pasākumi 2026. gadā sporta jomā palikuši nemainīgi: pilnveidot sporta nozares finansēšanas pārvaldības un administratīvās pārvaldības modeli, nodrošinot valsts budžeta finansējuma piešķiršanas caurspīdīgumu un padziļinātu kontroli par valsts budžeta finansējuma izlietojumu. Izstrādāt visaptveroša Sporta likuma regulējumu, pilnveidojot augstas klases sporta atbalsta modeli, pilnveidojot bērnu un jauniešu sporta izglītības sistēmu, palielinot finansējuma apmēru, kas novirzāms bērnu un jauniešu sportam, tādejādi palielinot sporta federācijas organizētajās sporta aktivitātēs iesaistīto bērnu un jauniešu skaitu. Oficiāli iesniegtajā paskaidrojumā olimpiskās medaļas kā programmas izpildes kvalitātes rādītājs. Finansējums pieaugs "Latvijas Nacionālajam sporta centram" - sešām sporta bāzēm ar valsts dotāciju. LNSC tiks par 400 tūkstošiem eiro, kas pārdalīti no Sporta federāciju atbalsta programmas..

2026. gada budžeta projektā paredzēts gan samazinājums LOV vienības sportistu skaita ziņā, gan medicīnisko pārbaužu skaita ziņā, gan valsts finansiāli atbalstīto sporta federāciju skaita ziņā (no 90 uz 85), gan finansiāli atbalstīto komandu sporta spēļu dalības starptautiskajās sacensībās (no 13 uz 11).

Programmas "Sports" plānotais budžets 2026. gadam

15 oktobris 2025

09 oktobris 2025

Jaunākais "Time Higher Education" pasaules augstskolu reitings.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitāte (LU) ierindojušās 1001.-1200.vietu grupā, Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) - 1201.-1500.vietu grupā, bet Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte - "1501.+" vietā. Reitingā augstskolu sniegums novērtēts piecās jomās: mācību vide, pētniecības vide, pētniecības kvalitāte, sadarbība ar industriju un starptautiskā sadarbība. Reitingā kopumā šogad iekļauta 2091 pasaules universitāte. Visaugstāk reitingā kopumā novērtēta Oksfordas Universitāte, otrajā vietā ierindojies Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts, bet trešo vietu dala Prinstonas Universitāte un Kembridžas Universitāte. Starp Baltijas valstu augstskolām reitingā labāko sniegumu uzrādījusi Tartu Universitāte, kura ieņēmusi 301.-350.vietu.

20 septembris 2025

Rīgā noslēdzies prestižais Eiropas Savienības Jauno zinātnieku konkurss (EUCYS), kurā piedalījās 133 dalībnieki no 37 valstīm. EUCYS ir Eiropas Komisijas organizēts ikgadējs konkurss, kas kopš 1989. gada pulcē talantīgākos skolēnus no visas Eiropas un citām valstīm, lai prezentētu savus zinātniskos projektus. EUCYS mērķis ir stiprināt jauniešu interesi par zinātni, veicināt starptautisku sadarbību un attīstīt inovāciju kultūru visā Eiropā. EUCYS piedalās jaunieši vecumā no 14 līdz 20 gadiem – savu valstu nacionālo zinātnes konkursu uzvarētāji. Jaunie zinātnieki apbalvošanas ceremonijā saņēma arī dažādas specbalvas. Tās saņēmuši visi trīs projekti, kas prestižajā konkursā pārstāvēja Latviju:

02 septembris 2025

Mācības vispārējās izglītības iestādēs 2025. gadā  sāka 223 696 skolēni, to akaitā 19 956 pirmklasnieki un 2196 bērni no Ukrainas un būs iesaistīti 26 222 pedagogi. 477 vispārējās izglītības iestādes būs  25 sākumskolas, 239 pamatskolas, 183 vidusskolas, 30 valsts ģimnāzijas, kā arī 37 speciālās izglītības iestādes un 76 privātās skolas. Profesionālajā izglītībā audzēkņu skaits aptuveni 28 000, ap 10 000 sāks mācības pirmajā kursā 53 profesionālās izglītības iestādēs.

Vispārējās pamatizglītības skolēnam būs jānokārto eksāmens latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā. Vidusskolēniem jānokārto latviešu valodas, matemātikas un svešvalodas eksāmens vismaz optimālajā līmenī un divi eksāmeni no 14 piedāvātajiem augstākajā līmenī. Vidusskolas absolventiem būs jākārto jauns centralizētais eksāmens bioloģijā, ķīmijā vai fizikā optimālajā mācību satura apguves līmenī vai dabaszinībās vispārīgajā mācību satura apguves līmenī. Paredzēts samazināt obligāti kārtojamo augstākā līmeņa eksāmenu skaitu no diviem uz vienu un atcelt prasību iesniegt piekļuves materiālus centralizētajiem eksāmeniem padziļinātajos kursos. Eksāmenu svešvalodā 9.klasēm tiek piedāvāts organizēt kā monitoringa darbu. Pamatskolas absolventiem eksāmenā būs jāsasniedz vismaz 15% vērtējuma slieksnis.

Pamatskolas skolēni, kuri visos mācību priekšmetos saņēmuši gada vērtējumu ne zemāku par četrām ballēm, bet nav sekmīgi nokārtojuši vienu no eksāmeniem, varēs turpināt mācības arodizglītības programmā - ilgums ir trīs gadi, iegūstot trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Vienlaikus viņi apgūs arī attiecīgo mācību priekšmetu, lai mācību gada beigās atkārtoti kārtotu iepriekš nenokārtoto eksāmenu. 2024./2025.mācību gadā uz otru gadu tajā pašā klasē palika 1,7% no kopējā 1.-9.klašu skolēnu skaita jeb 3135 skolēnu.No tiem 9.klasē atkārtoti mācījās 1096 skolēni, kas veido 5,1% no visiem 9.klašu skolēniem.

.