10 aprīlis 2021

Dažādām sportistu godināšanas ceremonijām Latvijā ir visai sena vēsture. Šādu aptauju organizēja jau pirms Otrā pasaules kara. Rīgas Latviešu biedrības namā godināja aptaujas uzvarētāju – šāvēju Kārli Kļavu, pirmo latvieti, kas uzvarēja pasaules čempionātā. Pēc kara laikraksts „Sports” organizēja pirmo aptauju par gada izcilāko sportistu. Aptauju veica sporta žurnālistu vidū. Uzvarēja leģendārais basketbolists Maigonis Valdmanis. Vēlāk aptaujā piedalījās arī lasītāji un par laureāti tika izvēlēta slavenā basketboliste Skaidrīte Smildziņa-Budovska, olimpiskais čempions Jānis Lūsis, pasaules šaha čempions Mihails Tāls. Vēlāk balsoja arī par labākajiem treneriem, komandām, sporta veidiem. „Sporta” aptaujā divpadsmit reizes laureātes godā bijusi Uljana Semjonova. Desmit reizes par uzvarētāju atzīts Jānis Lūsis. Treneru godā vislielākais atbalsts bijis TTT vadītājam Raimondam Karnītim. 1981. gadā sāka sportistus godināšanu plašā sarīkojumā, kas pulcēja vairākus tūkstošus sporta līdzjūtēju.

Sākot ar 2005. gadu, tika iedibināta “Gada balva” sportā un to rīkoja Latvijas Olimpiskā komiteja kopā ar „Igo Japiņa Sporta aģentūru”.

Sporta sabiedrības sasniegumu godināšanas pasākumu "Trīs Zvaigžņu balva 2020" organizēja Latvijas Olimpiskā komiteja, Latvijas Paralimpiskā komiteja un Latvijas Sporta federāciju padome ar Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu. Šada balva tika pasniegta pirmo reizi un to radīja mākslinieks Artūrs Analts.

Par Latvijas 2020.gada labāko sportisti "Trīs Zvaigžņu balvas 2020" ceremonijā pasludināta distanču slēpotāja Patrīcija Eiduka, bet par sportistu - bokseris Mairis Briedis.

Par gada paralimpisko sportisti atzīta Latvijas ratiņkērlinga izlases kapteine Poļina Rožkova.

Par gada sporta komandu kļuva Latvijas vīriešu volejbola izlase, kas iekļuva Eiropas čempionāta finālturnīrā 25 gadus pēc iepriekšējā starta Eiropas labāko komandu vidū.

Savukārt par gada sporta komandu individuālajos sporta veidos tika atzīta Latvijas bobsleja divnieka ekipāža Oskars Ķibermanis/Matīss Miknis, kuri iepriekšējā sezonā Siguldā izcīna Eiropas čempionu titulu, bronzu pasaules čempionātā Altenbergā un sudrabu Pasaules kausa kopvērtējumā divniekiem.

Kategorijā "Gada notikums sportā" par labāko tika atzīta boksera Maira Brieža uzvara 27.septembrī Minhenē Pasaules Boksa supersērijas (WBSS) finālā.

Par gada treneri tika atzīts bokseru Brieža un Ričarda Bolotņika treneris Dmitrijs Šiholajs.

Balvu "Gada izrāviens sportā" saņēma hokeja vārtsargs Elvis Merzļikins.

Gada sporta federācijas 2020.gadā balvu saņēma Latvijas Volejbola federācija.

Madonas novada pašvaldība uzvarēja kategorijā "Gada sporta pašvaldība".

Par gada sporta pedagogu kļuva Grundzāles pamatskolas skolotājs Māris Stabiņš.

Nominācijā "Mūža ieguldījums sportā" balvu sānēma šķēpmešanas trenere Valentīna Eiduka, kura izaudzinājusi divus olimpiskos vicečempionus - Vadimu Vasiļevski un Aināru Kovalu.

08 aprīlis 2021

Iekļūt pasasule reitingā nav vienkārši un nepietiek tikai ar vēlmēm, to nenodrošina arī plaša reklāma. Nepieciešami ikdienas finanses, radoša profesūra, zinātniskie pētījumi, jaunrade. Tipisks piemērs ir Krievija, kura iedomājās, ka bez darba var iekļut  kādā no Pasaules reitingiem. Krievijas Federācijas Revīzijas palāta publicējusi analītisku materiālu, kurā ziņojusi, ka projekta „5-100” mērķis nav sasniegts. "5-100"  programma bija  Krievijas universitāšu popularizēšanai starptautiskos reitingos, saskaņā ar kuru līdz 2020. gadam piecām Krievijas universitātēm bija jāiekļūst 100 labāko pasaules reitingā (QS, THE, ARWU, FT). Pēdējo 7 gadu laikā Krievijas Federācija projektam bija piešķīrusi vairāk nekā 80 miljardus rubļus. Kopumā programmā piedalījās 21 Krievijas universitāte, bet vienīgā universitāte, kas tika iekļauta kādā 2020. gada starptautiskajā reitingā, bija Maskavas Valsts universitāte, kas projektā nepiedalījās.

Arī Latvijā joprojām tiek izvirzīts mērķis ieļūt reitingu, ja ne desmitniekā, tad vismaz simtniekā, bet vienmēr tiek aizmirsts nosacījums par finansēm studijām un zinātnei. QS pasaules universitāšu reitingā Latvijas Universitāte (LU) 2020. studiju gadā bija 801.-1000. pozīcijā, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) bija 701.-750. pozīcijā un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) 801.-1000. pozīcijā^.. 2021. gada QS Austrumeiropas un Centrālāzijas (Emerging Europe and Central Asia, EECA) universitāšu reitingā LU ir 41. vietā, RTU ieņēma 57. vietu, bet RSU — 121. vietu. Tartu Universitāte šajā reitingā ir 2. vietā, Viļņas Universitāte 20. vietā, Tallinas Tehnoloģiju Universitāte 31. vietā, Viļņas Ģedimina Tehniskā Universitāte 38. vietā, Kauņas Tehnoloģiju Universitāte 50. vietā, Tallinas Universitāte — 71. vietā.

Tartu universitāte  ierindojusies arī 1. vietā starptautiskā augstskolu reitingā, kurā iekļautas tā saukto jauno Eiropas Savienības (ES) valstu augstskolas. Latvijas Universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte - šajā reitingā ieņem tikai ap 30. un 40. vietu. Lietuvas augstāk novērtētā augstskola -Viļņas universitāte - reitingā ieņem 15. vietu. Reforma Igaunijas augstākajā izglītībā notikusi 2013./2014. studiju gadā un visi studenti, kas studē valsts augstskolās igauņu valodā, studē par valsts līdzekļiem. Igaunijas un Lietuvas universitātes Latvijas augstskolas visvairāk pārspēj tieši pētniecības un citējamības rādītājos. Finansējumu, kas tiek piešķirts pētniecībai kopumā, Latvijā  ir 0,4 procenti no iekšzemes kopprodukta, Lietuvā – 0,8, bet Igaunijā – pat 1,3.  Arī kopējais finansējums Tartu universitātei ir daudz lielāks nekā Latvijas vadošajām augstskolām. Piemēram, 2015. gadā uz vienu Tartu studentu finansējums bijis 12 000, uz vienu LU un RTU studentu – ap 5000 eiro.

07 aprīlis 2021

Starptautiskā biznesa skolu abosolventu asociācija veikusi aptauju 216 biznesa skolās, lai noskaidrotu ko skolas domā par biznesa izglītību tuvākajos piecos gados. Izrādījās - tikai 21 % uzskatījuši ka skolas atgriezīsies pie tradicionālāa studiju formāta, 76 % saskata jaukto variantu - klātienes nodarbības un attālinātos kursus. Pandēmijas laikā 96 % skolas pilnībā izmanojušas attālinātās studijas un no tām 52 % uzskata, ka attālināta studijas ir veiksmīgākas nekā tradicionālās

07 aprīlis 2021

Reitingi

Augstākās izglītības globālās analītikas aģentūra (QS Quacquarelli Symonds), sastādījusi un publicējusi 2001. gada Eiropas un Centrālāzijas labāko 400 augstskolu reitingu. (QS Emerging Europe and Central Asia University Rankings 2021). Pirmajā vietā ierindota Maskavas Valsts Lomonosova universitāte, otrajā vietā Tartu Universitāte, trešajā Sankt-Pēterburgas universitāte, tālāk seko Čehijas Karla univeritāte, Krievijas Novosibirskas univeritāte, Čehijas Jagelona universitāte, Polijas Varšavas universitāte, Čehijas Masarika universitāte u.c. Ranga noteikšnai izmantotā metodoloģija:

27 marts 2021

Sociālā darba jomas izglītības kvalitātes pētījuma rezultāti liecina, ka studiju programmas, kurās sagatavo sociālos darbiniekus, sociālos rehabilitētājus, sociālos aprūpētājus un sociālā darba organizatorus, nodrošina profesiju standartiem atbilstošu saturu, mācību metodes un resursus. Tomēr tie arī norāda uz vairākām konkrētām nepilnībām - studiju programmās ir maz kursu par sociālo problēmu identificēšanu, sociālā darba teorijām, sociālo darbu kopienā, kā arī trūkumi sociālajam darbiniekam nepieciešamo prasmju attīstības praktisko nodarbību un studiju prakšu organizēšanā.

Eksperti secinājuši, ka augstskolās trūkst pasniedzēju ar sociālā darba izglītību un prasmīgu studiju prakšu vadītāju. Tāpat pastāv plaisa starp augstāko izglītību un darba tirgu sociālā darba nozarē, kuru mazinātu darba tirgū pieprasītu un kvalitatīvu studiju programmu izstrāde, kā arī pakāpenisku darba vidē balstītu mācību ieviešana.

Darba devēji atzīst, ka nereti absolventiem trūkst izpratnes par sociālo sistēmu kopumā un viņu lomu tajā. Joprojām daļa studentu izvēlās studēt sociālā darba jomas studiju programmās, jo izglītības iestāde ir tuvu dzīves vietai vai diploma dēļ, bet ne dēļ savas motivācijas strādāt šajā jomā. Darba devēji labprāt uzreiz nodarbinātu tādu absolventu, kurš pazīs darba vidi, ir elastīgs, gatavs izaicinājumiem, kā arī spēj palūgt palīdzību un atbalstu vajadzīgajā brīdī. Darba devēji pievērš īpašu uzmanību to studentu motivācijai, kas pie viņiem nonāk studiju prakses laikā, sniedzot nepieciešamo laiku un resursus, sagatavošanu un atbalstu, ja studējošais tiešām ir ieinteresēts veidot karjeru sociālā jomā. Pētnieki iesaka panākt no valsts budžeta finansētu studiju vietu skaita pieaugumu atbilstoši darba tirgus pieprasījumam nozarē.

No reitingi.lv