Reģionālo attīstības centru apvienība (RACA) aicina atteikties no skaitļkritērijiem izglītības infrastruktūras projektos. RACA  norāda, ka dokuments neatbilst pašreizējai situācijai reģionos, jo pašvaldībām pašām jābūt iespējai izvērtēt, kurā izglītības iestādē ieguldīt. Kritērijs - bērnu skaits - neesot pareizs, un RACA aicina noteikums pārstrādāt. Lai nodrošinātu, ka izglītības sistēmas pamats Latvijas reģionos balstās skolēnu interesēs un vajadzībās, izglītības infrastruktūras projektos pašos pamatos jāmaina fokuss uz kvalitatīviem rādītājiem, nevis nominālu audzēkņu skaitu, uzskata RACA. IZM piedāvātais dokuments, ja tas tiks akceptēts piedāvātajā redakcijā, novados liedz sakārtot tās izglītības iestādes, kuras ir ar perspektīvu un revitalizēt apdzīvotās vietas novadā, kurās pašvaldības saredz ilgtermiņa attīstības potenciālu. Latvijas izglītības programmas, kas piedāvā visiem skolēniem novadā vienlīdzīgas izglītības iespējas, nonāk pretstatā skolēnu skaitam, kur ministrija mehāniski nosaka obligātu audzēkņu skaitu izglītības iestādēs, taču nevērtē izglītības sistēmas uzlabošanu un skolēnu vajadzību apmierināšanu, norāda RACA.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) prestižajā starptautiskajā reitingā «QS World University Rankings by Subject 2023» ierindojusies starp 301.–350. labākajām pasaules universitātēm enerģētikā un elektronikā. Kopumā inženierzinātnēs un tehnoloģijās RTU reitingā ieņem 401.–450. vietu un šajā pozīcijā ir vienīgā universitāte Latvijā.

Augstskolu sniegums reitingā vērtēts piecās nozarēs – inženierzinātnēs un tehnoloģijās, mākslas un humanitārajās zinātnēs, dzīvības zinātnēs un medicīnā, dabas zinātnēs, kā arī sociālajās un vadības zinātnēs.  Vislabāko rezultātu RTU ir sasniegusi enerģētikā un elektronikā, iekļūstot 301.–350. vietā, toties mehānikā, aeronautikā un ražošanā RTU ir kāpinājusi vietu reitingā salīdzinājumā ar pagājušo gadu un šogad ierindojusies 351.–400. vietā. Savukārt materiālzinātnē RTU ir 401.–420. vietā, biznesa un menedžmenta studijās – 551.–580. vietā un datorzinātnēs un informācijas tehnoloģijā – 551.–600. vietā.

Viļņas Ģedimina Universitāte  reitinga kopvērtējumā ir 401.–450. vietā, Tallinas Universitāte un Tartu Universitāte ierindojušās 451.–500. vietā, Kauņas Universitāte – 501.–530. vietā.

Augstskolas reitingā izvērtētas pēc to akadēmiskās reputācijas, reputācijas darba devēju vidū, citējamības un Hirša indeksa. Akadēmiskās un darba devēju reputācijas novērtējums gūts, balstoties plašās starptautiskajās aptaujās, citējamība vērtēta pēc vidējā publikāciju skaita, kas atklāj universitātēs veiktās pētniecības ietekmi un kvalitāti, savukārt Hirša indekss aplūko zinātniskās institūcijas visvairāk citētās publikācijas un pārējo publikāciju citējamības rādītājus, tādējādi analizējot augstskolas zinātnieku produktivitāti un ietekmi.

Reitinga inženierzinātņu un tehnoloģiju daļā pirmajā vietā ir ierindojies Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts (ASV), otrajā – Stenforda Universitāte (ASV) un trešajā – Kembridžas Universitāte (Apvienotajā karalisteē)

Pasniegtas „Trīs zvaigžņu balvas”. Kā 2022. gada Latvijas labākie sportisti balvas saņēma Daiļslidotājs Deniss Vasiļjevs un pludmales volejboliste Tīna Graudiņa. Par gada sporta treneri kļuva Latvijas vīriešu basketbola izlases galvenais treneris Luka Banki. Gada sporta komandas balvu saņēma Latvijas vīriešu basketbola komanda, bet  mazās komandas balva Latvijas 3x3 basketbola valstsvienībai. Par gada sportistu tehniskajos sporta veidos tika atzīts drifta pilots Kristaps Blušs. Paraolimpiskās sportistes balva peldētājai Zanei Embrektei. Balvu kā gada sporta federācija saņēma Latvijas Basketbola savienība. Par gada pašvaldību sportā tika atzīta Valmieras novada pašvaldība. Balvu par mūža ieguldījumu sportā saņēma vieglatlētikas un pielāgotā sporta trenere Maija Ukstiņa, kamēr par gada jaunatnes treneri kļuva Valmieras sporta skolas vieglatlētikas treneris Raitis Ravinskis. Gada sporta skolotāja balvai tika Gulbenes novada vidusskolas sporta skolotājai Sarmītei Gobiņai. Gada sporta ģimenes gods tika Gredzenu-Šulcu ģimenei no Valmieras novada. Par gada sporta žurnālistu tika atzīts "Latvijas Avīzē" žurnālists Ilmārs Stūriška.

Kopumā tika pasniegtas balvas 14 nominācijās. Deviņu balvu ieguvēji tika noskaidroti balsojumā, kurā kopējo rezultātu veidoja līdzjutēju balsojums (50% no rezultāta), sporta organizāciju nenominēto sportistu (25% no rezultāta) un sporta žurnālistu (25% no rezultāta) balsojums, kamēr vēl piecu balvu ieguvējus izraudzījās speciāla žūrija un vērtētāji.

Tīna Graudiņa

Deniss Vasiļjevs

Skolotāja profesija ir sena, un vienīgais, kas to ietekmē, ir laiks. Skolotāja tēls iemieso konkrētā laika un sabiedrības  daļas vērtības. Skolotāja tēls dzīvo, veidojās saglabājās atmiņās. Relitātē šīs atmiņas ir visdzīvīgākās, tas turpinās no dienas dienā, no gada gadā. Skolotāja tēls dzīvē ietver gan cilvēciskās, gan profesionālās kvalitātes, tas apvieno vecāku, drauga, padomdevēja, ceļabiedra, autoritātes funkcijas. Skolotāja profesija ir sabiedrības pamatbalsts, kultūras un civilizācijas pamatu veidotājs. Skolotājam nemitīgi jāpapildina savas zināšanas, jāmācās saprast un saprasties ar līdzpilsoņiem — gan pusaudžiem, kas dažkārt raugās skolotājā ar neticību, gan pieaugušajiem, kam ir savs dzīves pieredzē balstīts viedoklis. Būt skolotājam nozīmē būt  cilvēkam — līdzvērtīgam tiem, kuri skolotājam uzticēti un kuri uzticas, lai dalītos savās zināšanās, prasmēs un pieredzē.

Skolotājiem skaistus vārdus veltījusi Mirdza Ķempe:

Ir mātes, tēva vārds mums visiem svēts,

Bet skolotāja vārds tiem līdzās staro,

Jo mūsu dvēselēs vislabākais ir sēts,

No sēklām pirmajām nu birzes un druvas zaro.

Ikdienas ritumā dažkārt aimirstam vārda patieso spēku. Šis vārds ir PALDIES! Grāmata ir paldies Stendes skolas skolotājiem, kas veidojuši un nostiprinājuši tos pamatus, uz kuriem ceļam savu tālāko dzīvi!

Latvijas Izglītības fonds izdevis jaunu grāmatu par izglītību, par Stendes pilsētu un Stendes pamatskolu.

 

 

Jau piecpadsmito reizi tika pasniegta informācijas un komunikācijas tehnoloģijas  nozares gada balva – “Platīna pele”. Laureātiem balvas pasniedza Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas ikgadējās konferences laikā. “Platīna peles” balvas tika pasniegtas sešās galvenajās kategorijās, kā arī par īpašu sniegumu vairāki konferences partneri pasniedza savas speciālbalvas. Kā “Labākais E-skolotājs” tika godināts Rīgas Juglas vidusskolas skolotājs Ļevs Rusilo. Skolotājs ir īstenojis jaukto mācību procesu, kurā iesaistījis vairākas digitālās platformas – “KhanAcademy”, “EdPuzzle” (paša veidotas viedstundas), “Google Earth” digitālām skolēnu ekskursijām-projektiem, “Padlet” un “Linoit”, “TedEducation”, “Polleverywhere”. Skolotājs arī ieraksta vebinārus YouTube un padara saturu pieejamu ikvienam interesentam. Kategorijas “Labākais E-skolotājs” partneris ir Baltijas vadošais valodu tehnoloģiju uzņēmums “Tilde”, kas uzvarētājam pasniedza naudas prēmiju-  1000 eiro.

Kontakti

Mālpils iela 9 , Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE

Tālrunis: 22065101

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma