SIA Latvijas Mobilais telefons prezidents Juris Binde laikrakstā „Diena”.

Darba devēji jau vairākus desmitus gadu ir skaidri definējuši savas vajadzības, kādam jābūt izglītības saturam un rezultātam. Taču diemžēl Izglītības un zinātnes ministrija līdz šim visas iniciatīvas ir noklausījusies, bet īpaši vērā nav ņēmusi, un arī pašreizējā tā saucamā kompetenču izglītība no uzņēmēju, tautsaimniecības nepieciešamību viedokļa ir diezgan apšaubāms eksperiments. Pamata kļūda jau tika pieļauta deviņdesmito gadu sākumā, kad atļāva skolniekiem izvēlēties – vai nu humanitāro, vai eksakto izglītības virzienu. Tā kā šī izvēle tika izdarīta devītajā klasē – tas ir vecums, kad cilvēkam ir diezgan grūti pieņemt ilgtermiņa lēmumus. Ir pilnīgi skaidrs, ka ir lietas, kuras vienkārši ir jāzina, ja mums šobrīd ir pat tāds rezultāts, ka fizikas centralizēto eksāmenu kārtojuši 5% no visiem skolēniem, bet ķīmijā – 3%, tad rezultāts ir tāds, ka augstskolās budžeta vietu, kurā nepieciešama atzīme fizikas centralizētajā eksāmenā vidusskolā, ir divas reizes vairāk nekā eksāmenu kārtojošo jauniešu skaits. Ķīmijā ir vēl bēdīgāk – budžeta vietu ir piecas reizes vairāk nekā eksāmenu nokārtojušo skolnieku skaits. Un būtiski – zināšanas šajās jomās ir nepieciešamas visās tajās specialitātēs, kurām ir ļoti liela nākotnes perspektīva – brīvās dabaszinātnes, materiālzinātnes, lauksaimniecība, mežsaimniecība, ķīmijas tehnoloģijas un citās. Turklāt nav runas tikai par inženierzinātnēm. Piemēram, Latvijas Universitātes (LU) Biznesa vadības un ekonomikas vadības fakultātē ir jauna studiju programma – industriālās inženierijas vadība – tie būs speciālisti, kuri vistiešākajā veidā realizēs digitālo transformāciju tieši rūpniecības uzņēmumos. Savukārt Rīgas Tehniskajā universitātē ir reģionālās attīstības un pilsētekonomikas inženierijas specialitāte, kas arī ir ļoti svarīga dažādu valsts sabiedrisko procesu un pilsētu modelēšanas procesā, lai pilsētas un citas apdzīvotās vietas attīstītos pēc modeļiem, kas ir zinātniski pamatoti nevis tikai tāpēc, ka kādam no ievēlētajiem politiķiem šķiet, ka konkrēts attīstības virziens būs labs.

No intervijas saīsinātais teksts.

Labi rezultāti

IEA TIMSS Starptautiskās izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācijas organizētajā Matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības tendenču pētījumā piedalījās  4. klases skolēni, pedagogi un viņu vecāki visā pasaulē. Latviju IEA TIMSS 2019 pētījumā pārstāvēja 154 izglītības iestādes, 308 pedagogi, 4481 skolēns un 4368 vecāki. IEA TIMSS 2019 īstenošana Latvijā notika sadarbībā ar Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūta pētniekiem.

Latvijas ceturto klašu skolēni sasniedza teicamus rezultātus matemātikā un dabaszinātnēs - 58 valstu vidū matemātikā skolēni ierindojas 10. vietā, bet dabaszinātnēs – 7. vietā. Ar 546 punktiem matemātikā Latvijas skolēnu rezultāts statistiski nozīmīgi neatšķiras no, piemēram, Īrijas, Norvēģijas un Lietuvas. Savukārt dabaszinātnēs ar 542 punktiem rezultātus statistiski nozīmīgi neatšķiras no Norvēģijas, ASV, Lietuvas, Zviedrijas un Lielbritānijas. Augstākos rezultātus matemātikā un dabaszinātnes sasnieguši Singapūras, Honkongas, Korejas, Taivānas un Japānas vienaudži.

Latvijas skolēniem vienlīdz labi padodas gan skaitļu uzdevumi, gan mērīšanas un ģeometrijas uzdevumi. Teicami rezultāti tiek sasniegti uzdevumos, kur jāsniedz pamatojums, nevis tikai jādemonstrē zināšanas.Augstāki sasniegumi matemātikā un dabaszinātnēs vērojami galvaspilsētā, bet zemāki – reģionos. Tāpat matemātikā zēnu sasniegumi ir augstāki nekā meiteņu sasniegumi, kamēr dabaszinātnēs meitenēm ir augstāki rezultāti nekā zēniem.

Balva par mūža ieguldījumu sportā

"Trīs Zvaigžņu balva 2020" ir Latvijas valsts augstākais apbalvojums sportā. "Trīs Zvaigžņu balva 2020" žūrijas komisijas sēde, kurā tika apstiprināts, ka sporta sabiedrības sasniegumu godināšanas pasākumā "Trīs Zvaigžņu balva 2020" balvu nominācijā "Mūža ieguldījums sportā" saņema leģendārā un titulētā šķēpmešanas trenere Valentīna Eiduka. Viņas titulētākie  audzēkņi: Vadims Vasiļevskis, kurš izcīnija 2.vietu Atēnu olimpiskajās spēlēs; Ainārs Kovals, kurš izcīnija 2.vietu Pekinas olimpiskajās spēlēs; Zigismunds Sirmais - Eiropas 2016. gada Eiropas čempions; Anete Kociņa - Eiropas 2017.gada U-23 čempionāta 2. vietas iegūvēja.

Egila Jurisona grāmata par Valentīnu Eiduku.

 

Valdībā 2020. gada 24. novembrī apstiprināti grozījumi noteikumos, kas paredz, ka turpmāk skolā varēs strādāt arī koledžu un augstskolu akadēmiskais personāls bez papildu pedagoģiskās izglītības, kā arī tie studenti, kas iegūst skolotāja kvalifikāciju jaunajā Darba vidē balstītu studiju programmā. Savukārt tiesības mācīt citu mācību priekšmetu būs skolotājam, kurš apguvis ar attiecīgo mācību priekšmetu saistītu studiju programmas daļu vai profesionālās kompetences pilnveides kursus.

Grozījumi arī paredz, ka izglītības iestādē drīkst strādāt pirmsskolas un sākumskolas skolotāji, kuri kvalifikāciju ieguvuši līdz 2004. gadam vidējās profesionālās izglītības programmās un ieguvuši augstāko izglītību kādā citā zinātnes nozarē. Savukārt pirmsskolas izglītības pedagogiem, kuri iegūst vai ieguvuši pirmā līmeņa augstāko pedagoģisko izglītību, izglītības iestādei būs jānodrošina mentors. Tas veicinās atbalstu jaunajiem pedagogiem, attīstīs sadarbības prasmes un veiksmīgāku savu iegūto zināšanu pielietošanu ikdienas darbā.

Grozījumi noteikumos paredz izmaiņas arī attiecībā uz sociālajiem pedagogiem - turpmāk par sociālo pedagogu varēs strādāt arī ar sociālā darbinieka kvalifikāciju, ja diploma pielikumā iekļautais studiju programmas daļas pedagoģijā apjoms ir ne mazāk kā četri kredītpunkti vai 160 stundas.

2020. gada 22. oktobrī publicēti OECD Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA 2018 testa uzdevumu un aptaujas jaunākie rezultāti, kas liecina, ka Latvijas 15 gadu veco skolēnu globālā kompetence atbilst Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu vidējam līmenim. No kopumā 27 OECD valstīm un partnervalstīm Latvijas 15 gadu vecie skolēni ar 497 punktu rezultātu ierindojas 9. vietā. Visaugstāko sniegumu testā uzrādījuši Singapūras skolēni, kam seko pusaudži no Kanādas un Honkongas Ķīnā.

OECD pētījuma rezultāti  liecina, ka Latvijā 93% skolēnu ikdienā sazinās divās vai vairāk valodās, kas ir augstākais radītājs šo 27 dalībvalstu vidū. Līdzīgi jeb vairāk nekā 90% tā ir arī, piemēram, Horvātijā, Maltā un Igaunijā. Tikai 12% OECD valstu 15 gadus veco skolēnu norādījuši, ka nemācās nevienu svešvalodu, kamēr 50% pusaudžu ikdienā apgūst divas vai vairāk svešvalodas, toties Latvijā šādu skolēnu relatīvais skaits ir 94%.

Vairāk nekā 53% Latvijas 15 gadu veco skolēnu vēlas izzināt citas kultūras, vairāk nekā 75% skolēnu ir zināšanās par tādiem globāliem izaicinājumiem kā bads un nabadzība. Gandrīz 72% skolēnu piemīt zināšanas par dzimumu līdztiesību dažādas pasaules daļās. Apmēram 75% skolēnu norādīja, ka varētu izskaidrot klimata izmaiņas un to ietekmi dažādās valstīs, bet 58% pusaudžu viegli vai ar nelielām pūlēm varētu izskaidrot ekonomiskās attīstības ietekmi uz vidi.  Salīdzinot ar citām OECD valstīm un partnervalstīm, Latvijas skolēnu sniegums bijis zemāks tādās jomās kā izpratne par citu cilvēku pasaules uzskatiem un perspektīvām, kā arī rīcība, domājot par kopēju labumu un ilgtspējīgu attīstību. Latvijas pusaudži mazāk iesaistījušies aktivitātēs globālās kompetences attīstībai nekā tas novērojams citās valstīs. Aktivitāšu vidū ir, piemēram, mācīšanās par citām kultūrām, konfliktu risināšana, cilvēku no citām kultūrām perspektīvu izzināšana un iepazīšanās ar starptautiskajām ziņām internetā vai laikrakstos. Globālā kompetence ir spēja izprast reģionālas, globālas un starpkultūru problēmas, saprast un novērtēt citu cilvēku pasaules uzskatus un perspektīvas, iesaistīties atklātā, brīvā un efektīvā dialogā ar cilvēkiem no atšķirīgām kultūrām un rīkoties, domājot par kopēju labumu un ilgtspējīgu attīstību.

OECD PISA 2018 globālās kompetences novērtēšanas testā piedalījās 27 valstis, aptaujā – 66 valstis, taču kopumā OECD PISA pētījumā iesaistījās apmēram 117000 15 gadu vecu skolēnu no 79 valstīm. Latviju pētījumā pārstāvēja 5985 skolēni no 308 skolām.

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma