Pasniegtas 2021. gada "Trīs zvaigžņu balvas"

Par Gada notikumu sportā tika atzītas Tokijā nopelnītās zelta medaļas, balvu par Gada izrāvienu sportā nopelnīja 3x3 basketbola izlase, viņi  tika atzīti arī  par Gada sporta komandu individuālajos sporta veidos, balva Gada sportists tika pasniegta Kārlim Paulim Lasmanim, bet Gada treneris nosaukums tika  komandas vadītājam Raimondam Feldmanim.

Par Gada sportisti tika atzīta Tīna Graudiņa, kura pārī ar Anastasiju Kravčenoku izcīnīja ceturto vietu Tokijas olimpiskajās spēlēs pludmales volejbolā.

Balvu kategorijā Gada sportists tehniskajos sporta veidos saņema Andžejs Ļebedevs.

Paralimpiskā sportista balva tika jāšanas sporta pārstāvim Rihardam Snikum, kurš Tokijas paralimpiskajās spēlēs izcīnīja divas sudraba medaļas iejādē.

Par Gada sporta komandu atzina Latvijas volejbola izlase, kas pēc 26 gadu pārtraukuma spēlēja Eiropas čempionāta finālturnīrā.  Savukārt Latvijas Volejbola federācija tika atzīta par Gada sporta federāciju.

Par Gada sporta pašvaldību tika atzīta Valmieras novada pašvaldība.

Gada sporta skolotāja balvu saņēma Rīgas Franču liceja sporta skolotāja Gita Pērkone.

Nominācijā "Mūža ieguldījums sportā"  balva piešķirta cīņas sporta trenerim Visvaldim Freidenfeldam.

 

 

 

 

 

Kā  liecina Centrālās statistikas pārvaldes "Latvijas statistikas gadagrāmatā 2021" dati. pēc vidējās izglītības iegūšanas mācības 2020. gadā turpināja 62% skolēnu. 2020. gadā pēc pamatskolas izglītības iegūšanas 58,5% skolēni iestājās vidusskolā un 37,4% turpināja mācības profesionālajās izglītības iestādēs, bet  4,1% skolēnu neturpināja mācības vispār. 2019. gadā mācības neturpināja 6,6% skolēnu. Pēc vidējās pakāpes izglītības iegūšanas mācības augstskolā vai koledžā turpināja 62% skolēni, kas ir mazāks skolēnu skaits nekā iepriekšējā gadā. 2019. gadā mācības augstskolā turpināja 63,8% skolēni. Kopumā 2020. gadā profesionālajās izglītības iestādēs bija uzņemti 10 924 audzēkņi. Vispieprasītākās mācību programmas bija inženierzinātnes, ražošana un būvniecība, pakalpojumi, humanitārās zinātnes un māksla. Augstskolās un koledžās kopumā bija uzņemti 28 705 studenti.

Zinātņu akadēmija nosaukusi 2021. gada nozīmīgākos zinātnes sasniegumus Latvijā. Konkurss notiek jau 20 gadu un tiek vērtēts divās pamatkategorijās – teorētiskajā zinātnē un lietišķajā. Starp 42 iesniegtajiem darbiem Latvijas Zinātņu akadēmija īpaši izcēla 11 uzvarētājus.

No lietotām automobiļu riepām radīti augsti modificēti bitumena un asfaltbetona sastāvi ar augstām ekspluatācijas īpašībām.

Izstrādāts inovatīvs, izcili ātrdarbīgs termoelektrisks starojuma sensors, kas padarīs drošākas un efektīvākas manipulācijas lāzerķirurģijā.

Radīta metode vakcīnu dizaina uzlabošanai, pārbaudot, kā antigēni iedarbojas uz vīrusveidīgajām daļiņām.

Veikti elektrosintēzes pētījumi, kas paver ceļu augstvērtīgu vielu iegūšanai un samazina izmaksas un kaitīgo ietekmi uz vidi.

Plastmasas aizvietošanai atrasts veids, kā biomasas atkritumus pārveidot ilgtspējīgos bioplastmasas produktos.

Izpētīta noturīgo organisko piesārņotāju sastopamība Baltijas jūras reģiona apkārtējās vides objektos un pārtikas produktos.

Piedāvātas jaunas tehnoloģijas un ekonomiski pamatoti risinājumi vietējās lopbarības ražošanai cūkkopībai.

Veikta viedo materiālu pētniecība, kas tālāk ļaus iegūtos datus izmantot praktiskiem risinājumiem un attīstīt jauno elektronikas jomu - spintroniku.

Ir izdota Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata.

Bibliogrāfiski rekonstruēts un padziļināti izpētīts pirms 400 gadiem uz Zviedriju aizvestais Rīgas jezuītu kolēģijas bibliotēkas krājums Upsalā.

Tapis apjomīgs pētījums par patiesību un meliem, lūkojoties no filozofijas skatupunkta.

Šogad Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) ikgadējai balvai Platīna pele” bija iesniegti 49 pieteikumi piecās nominācijās, un žūrija  izvēlējās finālistus. Balva Platīna pele” tiek pasniegta kopš 2007. gada. Balva „Platīna pele” tika pasniegta 2. decembrī LIKTA ikgadējā konferencē, kuras tēma šogad bija Digitālais kompass – kā gudri pārvaldīt IKT investīcijas prasmēs, pārvaldē, infrastruktūrā un biznesā.

Balvu kategorijā  Labākais E-skolotājs saņēma Rīgas Franču liceja un LU interešu izglītības skolas Prātnieku laboratorija” matemātikas skolotāja Līga Zālīte, kura ikdienas darbā lieliski izmanto jaunākās tehnoloģijas bērnu interešu veicināšanā.

Juristu nespēja nokārtot prokurora amata kandidātu atlases vispārējo un juridisko zināšanu pārbaudījuma pirmās kārtas testu liecinot par nekvalitatīvu vidusskolas izglītību iepriekšējos gados. Pirmajā kārtā prokurora amata pretendentam jāizpildot tests, kurā iekļauti vispārīgi krimināltiesību, kriminālprocesuālo tiesību, tajā skaitā starptautiskās sadarbības, un atsevišķi vispārīgi civiltiesību jautājumi, kā arī jautājumi par valsts vēsturi, kultūru un loģiku. Atbildot kopumā uz 40 jautājumiem un iegūstot vismaz 30 punktus, pretendents tiek pielaists pārbaudījuma otrajai kārtai.

Jūnijā uz atlases pārbaudījumu  bijis pieteikušies 89 pretendenti, ieradušies 72, no kuriem tikai desmit pretendenti izpildījuši testu un tikuši pielaisti pārbaudījuma otrajai kārtai. Arī septembrī izsludinātajām pretendentu atlasēm uz prokurora amatu vispārējo un juridisko zināšanu pārbaudījumu spējuši nokārtot vien trīs no 26 prokurora amata pretendentiem. Grūtības sagādājušas pat prasība nosaukt Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienu un vecumu, no kura iestājas kriminālatbildība.

Kontakti

Mālpils iela 9 , Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE

Tālrunis: 22065101

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma