Zinātņu akadēmija nosaukusi 2021. gada nozīmīgākos zinātnes sasniegumus Latvijā. Konkurss notiek jau 20 gadu un tiek vērtēts divās pamatkategorijās – teorētiskajā zinātnē un lietišķajā. Starp 42 iesniegtajiem darbiem Latvijas Zinātņu akadēmija īpaši izcēla 11 uzvarētājus.

No lietotām automobiļu riepām radīti augsti modificēti bitumena un asfaltbetona sastāvi ar augstām ekspluatācijas īpašībām.

Izstrādāts inovatīvs, izcili ātrdarbīgs termoelektrisks starojuma sensors, kas padarīs drošākas un efektīvākas manipulācijas lāzerķirurģijā.

Radīta metode vakcīnu dizaina uzlabošanai, pārbaudot, kā antigēni iedarbojas uz vīrusveidīgajām daļiņām.

Veikti elektrosintēzes pētījumi, kas paver ceļu augstvērtīgu vielu iegūšanai un samazina izmaksas un kaitīgo ietekmi uz vidi.

Plastmasas aizvietošanai atrasts veids, kā biomasas atkritumus pārveidot ilgtspējīgos bioplastmasas produktos.

Izpētīta noturīgo organisko piesārņotāju sastopamība Baltijas jūras reģiona apkārtējās vides objektos un pārtikas produktos.

Piedāvātas jaunas tehnoloģijas un ekonomiski pamatoti risinājumi vietējās lopbarības ražošanai cūkkopībai.

Veikta viedo materiālu pētniecība, kas tālāk ļaus iegūtos datus izmantot praktiskiem risinājumiem un attīstīt jauno elektronikas jomu - spintroniku.

Ir izdota Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata.

Bibliogrāfiski rekonstruēts un padziļināti izpētīts pirms 400 gadiem uz Zviedriju aizvestais Rīgas jezuītu kolēģijas bibliotēkas krājums Upsalā.

Tapis apjomīgs pētījums par patiesību un meliem, lūkojoties no filozofijas skatupunkta.

Šogad Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) ikgadējai balvai Platīna pele” bija iesniegti 49 pieteikumi piecās nominācijās, un žūrija  izvēlējās finālistus. Balva Platīna pele” tiek pasniegta kopš 2007. gada. Balva „Platīna pele” tika pasniegta 2. decembrī LIKTA ikgadējā konferencē, kuras tēma šogad bija Digitālais kompass – kā gudri pārvaldīt IKT investīcijas prasmēs, pārvaldē, infrastruktūrā un biznesā.

Balvu kategorijā  Labākais E-skolotājs saņēma Rīgas Franču liceja un LU interešu izglītības skolas Prātnieku laboratorija” matemātikas skolotāja Līga Zālīte, kura ikdienas darbā lieliski izmanto jaunākās tehnoloģijas bērnu interešu veicināšanā.

Juristu nespēja nokārtot prokurora amata kandidātu atlases vispārējo un juridisko zināšanu pārbaudījuma pirmās kārtas testu liecinot par nekvalitatīvu vidusskolas izglītību iepriekšējos gados. Pirmajā kārtā prokurora amata pretendentam jāizpildot tests, kurā iekļauti vispārīgi krimināltiesību, kriminālprocesuālo tiesību, tajā skaitā starptautiskās sadarbības, un atsevišķi vispārīgi civiltiesību jautājumi, kā arī jautājumi par valsts vēsturi, kultūru un loģiku. Atbildot kopumā uz 40 jautājumiem un iegūstot vismaz 30 punktus, pretendents tiek pielaists pārbaudījuma otrajai kārtai.

Jūnijā uz atlases pārbaudījumu  bijis pieteikušies 89 pretendenti, ieradušies 72, no kuriem tikai desmit pretendenti izpildījuši testu un tikuši pielaisti pārbaudījuma otrajai kārtai. Arī septembrī izsludinātajām pretendentu atlasēm uz prokurora amatu vispārējo un juridisko zināšanu pārbaudījumu spējuši nokārtot vien trīs no 26 prokurora amata pretendentiem. Grūtības sagādājušas pat prasība nosaukt Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienu un vecumu, no kura iestājas kriminālatbildība.

Tehnoloģijas attīstās, darba tirgus nemitīgi mainās, un tam pakārtoti mainās arī prasmes, kuras tiek pieprasītas darba tirgū. Tiek veidotas un attīstītas dažādas prasmju datubāzes, un prasmju prognozēšanas rīkus ievieš arī Latvija.

2021. gadā darba devēji visvairāk pieprasa tādas sociālās prasmes kā:

  • komunikācijas prasmes (spēja augt uzņēmumā un veidot karjeru lielā mērā ir atkarīga tieši no darbinieka komunikācijas prasmēm);
  • iniciatīva (neatkarīgi no tā, vai darbinieks ir tikko uzsācis darba gaitas uzņēmumā vai veido karjeru, būtiska ir darbinieka spēja izrādīt iniciatīvu);
  • piemērošanās (konkrēto prasmi sauc arī par “pārmaiņu menedžmentu” jeb spēju piemēroties jauniem apstākļiem);
  • problēmu risināšana (tas prasa darbinieka spēju risināt gan nelielas, gan lielas problēmas un identificēt problēmas cēloni);
  • sadarbība (spēja sadarboties, ņemot vērā katra kolēģa stiprās un vājās puses);
  • laika menedžments jeb plānošana (spēja efektīvi plānot savu laiku, ņemot vērā, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē daļa darbinieku strādā attālināti, lielākoties mājās);
  • emocionālā inteliģence (spēja profesionāli runāt par problēmām un emocijām var novērst nevajadzīgus pārpratumus un kļūdas);
  • vēlme mācīties un attīstīties (izrādīt vēlmi attīstīties sevišķi ir būtiska nozarēs, kuras ir pārmaiņu procesā);
  • kreativitāte (tā ir spēja saskatīt problēmu no cita skatījuma un piedāvāt jaunus risinājumus);
  • projektu vadība (projektu vadīšana ietver vairākas prasmes un zināšanas, arī spēju vadīt komandu un izmantot iesaistīto stiprās puses, tas pierāda arī to, ka darbinieks ir gatavs uzņemties atbildību).

Savukārt pieprasītākās t.s. “cietās” jeb profesionālās prasmes LinkedIn vērtējumā ir (2020. gada dati):

  • blokķēdes tehnoloģijas;
  • mākoņdatošana;
  • analītiskā domāšana un spriešana;
  • mākslīgais intelekts;
  • UX dizains;
  • biznesa analīze;
  • saistītais mārketings;
  • pārdošanas prasmes;
  • zinātniskā skaitļošana;
  • video veidošana.

Pētījumi apliecina, ka nākotnē darba vietā būs mazāk rutīnas, vairāk autonomijas, vairāk informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, mazāk fizisku darba uzdevumu un vairāk sociālo un intelektuālu uzdevumu. Sociālās prasmes kļūst arvien vērtīgākas. Līdz ar to nav vienotas unikālas receptes prasmju apguvei un tieši sociālās prasmes var būt tās, kuras veicina “tehnisko” jeb profesionālo prasmju apguvi un pielietošanu.

Saīsinats no EPALE

LIF mājas lapā sadaļā "PUBLIKĀCIJAS"  ievietots Romana Vitkovska raksts -  Kā mācīt savādāk?

Ilgus gadu simtus māca apmēram vienādi un to pašu, piemēram, skolā algebru, kas ir pati daudzus simtus gadu veca, bet par spīti dažādiem izglītošanas paņēmienu dažādošanai ieguvumi ir visai vāji. Ir lietas, ko bija jāignorē, jo nebija piemērota modeļa tam, kas notiek cilvēku galvās un viss notika tikai balstoties uz ārējiem novērojumiem (attīstījās psiholoģija, pedagoģija, u.c.), jo galvās iekšā pilnībā neviens līdz šim nav ticis – tātad darbs ar melno kasti. Cilvēku galvās darbojas viss tas, ko esam iemantojuši piedzimstot + tas, ko no zīdaiņa vecuma esam ieguvuši ar pašu līdzdalību + skolotāju, profesoru u.c. izglītošanas pasākumiem. Šī raksta mērķis ir parādīt kāds bija ceļš uz pietiekami labi tuvinātu priekšstatu par to, kas notiek galvās un kas notiek, ja to ignorē.

Kontakti

Mālpils iela 9 , Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE

Tālrunis: 22065101

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma