No 28. aprīļa līdz 2. maijam norisinājās Baltijas informātikas olimpiāde, kas notika Dānijas Tehniskajā Universitātē Kopenhāgenā. Olimpiādē piedalījās skolēni no 11 valstīm: Latvijas, Vācijas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Islandes, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Zviedrijas un Ukrainas.    Katru valsti olimpiādē pārstāvēja seši dalībnieki. Visi Latvijas dalībnieki izcīnīja apbalvojumus: Ansis Gustavs Andersons - Druvas vidusskolas skolēns un Matīss Kristiņš - Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēns, izcīnīja zelta medaļas. Savukārt  RTU Inženierzinātņu vidusskolas skolēns Adriāns Piliksers saņēma sudraba medaļu, bet Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēns Valters Kalniņš ieguva bronzas medaļu. Atzinības ieguva Andrejs Petrovs - Rīgas 34. vidusskolas skolēns un Edvards Freimanis - Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēns. Četri labākie Latvijas skolēni augustā Latviju pārstāvēs Starptautiskajā informātikas olimpiādē, kas notiks Ungārijā.

Slovēnijā norisinājās Eiropas meiteņu matemātikas olimpiāde kur Latvijas komandas pārstāves guvušas augstus panākumus - Jūlija Vaikute un Ramona Poreitere no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas saņēma bronzas godalgas. Latviju olimpiādē pārstāvēja arī Elza Strumpe un Anna Ugaine no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas. Dalībnieces uzdevumus risināja 2 dienas pa 3 uzdevumiem katrā. Pēc tēmu sadalījuma bija 2 ģeometrijas uzdevumi, 2 kombinatorikas uzdevumi, 1 algebras uzdevums un 1 skaitļu teorijas uzvedums.

Sacensībās kopā piedalījās 213 pārstāvji no 55 valstīm, tika pasniegtas 26 zelta medaļas, 36 sudraba medaļas, 57 bronzas medaļas un 42 pateicības. Latvijas komandai kopā izdevās iegūt punktus katrā no uzdevumiem, tostarp 3. un 6. uzdevumā, kas tradicionāli ir grūtākie uzdevumi katrā no rēķināšanas dienām.

Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas vadītāja, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktora Rūdolfa Kalvāna ieskatā, streikā sasniegts pozitīvs rezultāts.

Lai nodrošinātu atalgojuma palielināšanu arī tiem pedagogiem, kuru algas likme šobrīd ir lielāka par minimālo, IZM aplēsusi, ka nepieciešams palielināt par 3,38% viena izglītojamā izmaksas. Grozījumi noteikumos paredz, ka 1.-6.klases skolēnu vidējās izmaksas tiks palielinātas no 105,09 eiro uz 108,64 eiro, 7.-9.klases skolēnu vidējās izmaksas - no 135,41 eiro uz 139,99 eiro, savukārt 10.-12.klases skolēniem - no 145,51 eiro uz 150,43 eiro.

Pedagogu atalgojuma palielināšanas grafiks paredz, ka no šī gada 1.septembra vispārējās izglītības pedagogiem mēneša darba algas likme būs 1224 eiro, kas ir par 13,3% vairāk nekā 2022.gada 1.septembrī.

Pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu zemākā darba algas likme no 1.septembra plānota 1240 eiro jeb par 15,8% vairāk nekā pagājušajā mācību gadā. Pedagogu algas palielināšanas grafiks paredz nevienlīdzības mazināšanu starp pirmsskolas un vispārējās izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, kas radusies atšķirīgo slodžu dēļ - pirmsskolas izglītības pedagogu slodze ir 40 darba stundas nedēļā, savukārt pārējiem pedagogiem no 1.septembra noteiktā darba slodze ir 36 darba stundas nedēļā.

Profesionālās vidējās izglītības iestāžu pedagogiem saglabājas noteiktā darba slodze 30 stundas nedēļā jeb 1320 darba stundas gadā, zemākai mēneša darba algas likmei sastādot 1020 eiro.

Pedagogu atalgojuma palielināšanas grafikā paredzēts, ka no 1.septembra profesoriem zemākā mēneša darba alga būs 1982 eiro, asociētiem profesoriem - 1587 eiro, docentiem - 1270 eiro, lektoriem - 1017 eiro, asistentiem - 810 eiro, savukārt pārējiem

 

 

 

Tallinā norisinājās Ziemeļvalstu-Baltijas fizikas olimpiāde. Piedalījās dalībnieki no 9 valstīm  - Somijas, Igaunijas, Zviedrijas, Latvijas ,Serbijas, Gruzijas, Vjetnamas, Saūda Arābijas un Lietuvas.  Olimpiāde tiek rīkota no 2003. gada un Latvija tajā piedalās no 2014. gada

Latviju pārstāvēja 18 skolēni. Augstāko apbalvojumu - sudraba medaļu - guva Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēns Stanislavs Dubrovskis, savukārt bronzas godalgas izcīnija  Lukass Roberts Kellijs un Ilja Reutins (Ilya Reutin) no RTU Inženierzinātņu vidusskolas, Toms Ozoliņš un Fricis Miķelis Pastors no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas, kā arī Olita Anastsasija Zadorožnaja no Starptautiskās vidusskolas "Ekziperī". Specbalvu par oriģinālāko eksperimentālās daļas risināšanas paņēmienu guva Iļja Niks Stoligvo.

Vēl viena lieta - es domāju, ka sabiedrībā tiek kultivēti faktiem neatbilstoši stereotipi jeb klišejas. Viens no tiem ir, ka mazās skolas nozīmē nekvalitatīvu izglītību. Tas nav fakts. Paskatāmies uz veiksmīgākajām skolām ar vislabākajiem skolēnu sasniegumiem - “top 10” vai “top 20” ir arī mazās lauku skolas. Nav tādu faktu, ka lielāka skola nozīmē augstāku kvalitāti. Mums ir atsevišķas lielās skolas ar dramatiski sliktiem rezultātiem. Viss ir atkarīgs no skolas vadības, no kvalificētu pedagogu piesaistes, no pašvaldības, kā tā atbalsta izglītību savā teritorijā, no vecāku izpratnes - no ļoti daudziem kritērijiem, kur galvenais nebūt nav skolēnu skaits. Ir daudz dažādu faktoru, arī transports līdz skolai. Tātad tas nav fakts, ka mazās skolas ir sliktas. Un, ja runājam, piemēram, par pierobežu, mēs jau varam aizslēgt visas skolas un visiem likt braukt divas stundas līdz skolai novada centrā. Bet vai tas nodrošinās šo pierobežas reģionu dzīvību, potenciālu un aizsardzības spēju? Taču nē. Tātad mēs veidojam politiku, kas ir vērsta uz absolūtu centralizāciju. Vai tas ir pareizi? Par to ir jābūt nopietnai diskusijai. Stipri reģioni nozīmē stipru Latviju.

No laikraksta “Neatkarīgā” saruna ar Saeimas priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu (“Apvienotais saraksts”).

Kontakti

Mālpils iela 9 , Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE

Tālrunis: 22065101

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma