26 janvāris 2021

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati liecina, ka 2020./2021.akadēmiskajā gadā augstāko izglītību apgūst 78 500 studentu un studējošo skaits samazinājies par 1,1%

Šajā akadēmiskajā gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs uzņemti 28 700 studentu, kas ir par 2,4% mazāk nekā gadu iepriekš - 51,6% studentu sākuši studijas bakalaura, 24,8% - maģistra, 21,7% - koledžas, savukārt 1,9% - doktora līmeņa programmās.  Jauno studentu vidū vairāk ir sievietes - 16 300 jeb 56,7% no kopējā uzņemto skaita. 56,1% studentu studijas ir sākuši par personīgajiem līdzekļiem. 10 200 pirmkursnieku izvēlējušies apgūt sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības. Veselības aprūpes un sociālās labklājības programmās uzņemti 4500 studentu jeb 15,7% no kopējā skaita, savukārt inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības jomā - 4200 jeb 14,7%. Lielākais uzņemto studentu skaita pieaugums bija izglītības studiju programmās - tās izvēlējās apgūt 1800 studējošo jeb 6,1%, kas ir par 154 studentiem vairāk nekā pirms gada. Studijas noiek 29 augstskolās un 25 koledžās. Latvijas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē un Rīgas Stradiņa universitātē - kopumā studē  49,4% studentu.

Visvairāk studējošo joprojām ir sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmās, kuras apgūst 26 500 jeb trešdaļa no kopējā studentu skaita, savukārt inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības jomā - 11 900 jeb 15,2%, veselības aprūpes un sociālās labklājības programmās 13 200 (16,8%) studentu, kas ir par 11,4% vairāk nekā pirms pieciem gadiem. Vienlaikus par 4,1% pieaudzis studējošo skaits dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju programmās, kuras apgūst 7600 jeb 9,6%.

Šajā akadēmiskajā gadā uzņemto ārvalstu studentu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājies par 26,6%, veidojot 3700. Šobrīd Latvijā studē kopumā 10 000 ārvalstu studentu, kas ir par 1,2% mazāk nekā pirms gada. Vairāk nekā pusi jeb 56,7% no kopējā ārvalstu studentu skaita iepriekšējo izglītību ieguvuši Indijā, Uzbekistānā un Vācijā. Visvairāk ārvalstu studentu - 2400 - studē Rīgas Stradiņa universitātē.

2020./2021.akadēmiskajā gadā Latvijā doktora līmeņa studijas piedāvā 20 augstākās izglītības iestādes un tajās studē 2039 doktoranti, no kuriem 32,9% sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību jomā, savukārt gandrīz 20% studē inženierzinātnes, ražošanu un būvniecību.

2020.gadā grādu vai kvalifikāciju ieguva 14 500 studentu, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu ir par 2,2% mazāk. Vairāk nekā trešdaļa (36,4%) jeb 5300 ieguva grādu sociālajās zinātnēs, komerczinībās un tiesībās un 19,1% jeb 2800 - veselības aprūpē un sociālajā labklājībā. Kopš 2010.gada absolventu skaits Latvijas augstskolās ir sarucis gandrīz divas reizes.

Pēc Swedbankas informācijas studenti tērē: ēdienam -110 eiro, īrei -104.3, atpūtai - 51,2, apģērbam - 42,7, transportam - 33,7 eiro mēnesī.

19 decembris 2020

Latvijas Izglītības fonds izdevis grāmatu „Latvijas sporta apskats”, kurā aptverts  laika posms no sporta  pirmsākumiem, līdz 2020. gadam.

Grāmatai izmantota vēsturiskā metode (angliski - Historical method), kuras instruments ir apraksts jeb naratīvs (angliski Narrative), kas ietver salīdzinošo un funkcionālo aprakstu (notikumu, biogrāfiju, struktūru un procesu apraksts), lai rekonstruētu vēsturisko situāciju un parādītu notikumu cēloņsakarības. Metodes pamatā faktu novērošana un sistematizācija. Metodi izvēlējās tamdēļ, ka vēsturiskā metode ļauj nošķirt svarīgo no mazsvarīgā, veidot notikumu hierarhiju, kā arī pieļauj saglabāt zināmu secinājumu subjektivitāti.

Grāmatā „Latvijas sporta apskats” caurviji skārtas divas tēmas - sporta pārvalde un sportistu sasniegumi. Pirmā tēma aprakstīta vēsturisko periodizācijas secībā - sporta pārvalde brīvajā Latvijā, okupācijas un Otrā pasaules kara laikā, pēckara okupācijas periodā un laikā pēc neatkarības atgūšanas. Sportistu sasniegumi sistematizēti atbilstoši sporta pārvaldes periodiem, tomēr pamatā akcentēti panākumi lielākajos oficiālajos sporta pasākumos un pieaugušo vecuma grupās, doti sportistu biogrāfiskie apraksti, vēsturiskie notikumi ārpus grāmatā esošās vēstures periodizācijas, lai parādītu cēloņsakarības. Grāmatā laika periods pēc neatkarības atgūšanas sadalīts pa gadiem, tā ļaujot izsekot sporta attīstības virzošajiem un kavējošajiem faktoriem, sportistu dzīves un sportiskajām norisēm. Atsevišķos gados akcentēti junioru sasniegumi un talantīgāko jauno sportistu tālākās sporta gaitas. Neizdarot padziļinātu apsekojumu un analīzi, tomēr var secināt, ka visai daudz jauno sportistu nesasniedz augstākās sporta virsotnes.

18 decembris 2020

Izglītība un Covid-19

Decembrī Konsultatīvās padomes "Izglītība visiem" sanāksmē, diskutēja par attālinātajām mācībām Covid-19 pandēmijas laikā un pēc tās, vērtējot situāciju gan Latvijā, gan pasaulē kopumā. “UNESCO redzējumā, lai atbalstītu skolēnus un skolotājus, skolu atkārtotam atvēršanas procesam ir jābūt drošam un iekļaujošam un ir nepieciešams atbalstīt skolotājus kā tiešos darbiniekus un nopietni pievērst uzmanību skolotāju apmācībai un profesionālai attīstībai. Tāpat nepieciešams ieguldīt prasmju attīstībā sākot ar sociāli emocionālo dimensiju līdz kompetenču iegūšanai, kas palīdzēs iegūt jaunas darba vietas. Ļoti būtiski ir sašaurināt digitālo plaisu, kas ir pārtraukusi izglītību trešdaļai pasaules  skolēnu un studentu,” norādījusi UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika.

Ar Izglītības un zinātnes ministrijas redzējumu par attālinātajām mācībām un šī mācību procesa atbalstu, iepzīstināja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, uzsvērot, ka attālinātā mācīšanās ir nevis daļa no problēmas, bet daļa no risinājuma tam, kādu mēs gribētu redzēt izglītību, sabiedrību un noteikti arī to attieksmju modeli, kas būs un dominēs nākotnē.

Latvijas pašvaldību savienības (LPS) padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure izteica priekšlikumu atvērt valsts finansētu programmu skolēnu, pedagogu un izglītības iestāžu nodrošinājumam ar datortehniku, kā arī, lai novērstu sociālekonomiskās situācijas ietekmi uz skolēnu iespēju saņemt kvalitatīvu izglītību, kā prioritāti noteikt skolēnu apgādi ar nepieciešamo datortehniku un interneta pieejamību izglītības iestādēs un izglītojamiem.

Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore Dr.psych. Baiba Martinsone uzsaktīja, ka veiksmīgāk attālināto mācīšanos izdodas īstenot tiem skolotājiem, kas pārveidojuši uzdevumus, lai efektīvāk sniegtu atgriezenisko saiti, pārskatījuši sasniedzamos stundu mērķus un kas sadarbojušies ar kolēģiem un kuri pieturējušies pie iepriekš izstrādāta dienas vai nedēļas plāna. Profesore izteica ne tikai samazināt izņemamās vielas apjomu, centralizēti veidot tiešsaistes stundas, nodrošināt uzdevumus ne tikai digitālā formātā un pārdefinēt atbalsta personāla lomas, bet arī uzsvēra nepieciešamību atbalstīt katru bērnu, neatkarīgi no to sociālekonomiskā nodrošinājuma, un nodrošināt regulāras sociāli emocionālās mācīšanās stundas, veicinot garīgo veselību skolās.

Padomes dalībnieki diskutēja par pedagoga lomu, iesaistīto pušu sadarbību attālināto mācību efektīvai norisei, sociāli emocionālā atbalsta nepieciešamību un tā nodrošināšanas iespējām, tehnoloģiskā nodrošinājuma problēmjautājumiem.

18 decembris 2020

Fizikas olimpiāde

Decembrī tiešsaistē norisinājās Starptautiskā fizikas olimpiāde, kurā piedalījās 210 dalībnieki no 39 valstīm. Latviju olimpiādē pārstāvēja Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas 12.klases skolēni Edgars Vītiņš, Rolands Lopatko un Viesturs Spūlis, kuri olimpiādē izcīnīja atzinības. “Uzdevumi olimpiādē bija interesanti, taču sarežģīti. Mūsu skolēni parādīja labu sniegumu - jaunieši guva punktus gan eksperimentālajā daļā, gan teorētiskajā daļā. Tā kā olimpiāde norisinājās tiešsaistē, šī gada dalība bija jauns izaicinājums arī komandu vadītājiem, kuriem bija jānodrošina norise katrā no dalībvalstīm un jānovērš iespējama krāpšanās,” dalību starptautiskajās sacensībās komentēja komandas vadītājs - Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes Lāzeru centra zinātniskais asistents - Valts Krūmiņš. Olimpiādes uzdevumi sastāvēja no teorētiskās un eksperimentālās daļas, nepieciešamais ekipējums veiksmīgai uzdevumu izpildei pirms olimpiādes sākuma tika nosūtīts katrai no komandām. Uzdevumu pildīšanas laiks katrai no olimpiādes daļām bija četras stundas.

16 decembris 2020

Latvijas Universitāte  Jauno Eiropas un Centrālāzijas valstu reitingā (Emerging Europe and Central Asia University Rankings 2021), ierindojoties 41. vietā un reizē arī ieņem visaugstāko 1. vietu no visām reitingā atspoguļotajām augstskolām rādītājā, kas vērtē pasniedzēju ar doktora grādu īpatsvaru. Reitings veidots, ņemot vērā vairākus indikatorus, no kuriem visbūtiskākie ir pasaules mēroga reputācija, universitātes reputācija darba devēju vidū, kā arī citējamība un publikāciju skaits, pasniedzēju un studentu skaita attiecība, pasniedzēju ar doktora grādu attiecība, kā arī ārvalstu studentu un mācībspēku īpatsvars.

No Latvijas augstskolām reitingā iekļuvušas arī Rīgas Tehniskā universitāte – 57. vieta, Rīgas Stradiņa universitāte – 121. vieta, Latvijas Lauksaimniecības universitāte 200. – 220. vieta, Daugavpils Universitāte 251.–300. vieta un Transporta un sakaru institūts ierindojas 351.–400. vietā.

Reitingā visaugstāk novērtētās universitātes: 1. vietu jau vairākus gadus saņēmusi M. Lomonosova Maskavas Valsts universitāte, 2. vietā ierindojās Tartu Universitāte un 3. vietā  Sanktpēterburgas Valsts universitāte.