10 februāris 2022

Elīza Tīruma un Kristers Aparjods, kā arī divnieku ekipāža Mārtiņš Bots un Roberts Plūme Pekinas olimpisko spēļu komandu stafetē izcīnīja bronzas medaļas.

01 februāris 2022

Starptautiskajā informātikas un algoritmiskās domāšanas konkursā “Bebr[a]s”  1. kārtā piedalījās vairāk nekā 17 tūkstoši skolēnu no 345 Latvijas skolām. Vairums no konkursa dalībniekiem 1. kārtā pārstāvēja tieši Latvijas reģionu skolas - 73% no visiem dalībniekiem bija no skolām ārpus Rīgas. 27% no visiem dalībniekiem bija no Rīgas reģiona skolām. Tām sekoja Vidzemes reģiona skolas - 23%, Latgales - 20%, Kurzemes - 16% un Zemgales reģiona skolas - 14%. Latvijas finālā  tiešsaistē piedalījās 100 labākie 5.-12. klašu skolēni. Labākos panākumus guva Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēni.  Druvas vidusskolas programmēšanas skolotājs Normunds Svētiņš, kuru 2010. gadā Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA)  konferences ietvaros atzina par labāko Latvijas  informātikas skolotāju, uzskata, ka “''Bebr[a]s” uzdevumi ir labs materiāls, kas palīdz bērniem attīstīt algoritmisko domāšanu. 9.-10. klašu grupā uzvarēja Druvas skolēns Ansis Gustavs Andersons. “Bebr[a]s'' konkurss 2004. gadā aizsākās Lietuvā un to no Baltijas pārņēmusi visa pasaule. “Bebr[a]s” pasaulē ir ieguvis popularitāti – tajā piedalās jau 52 valstis, kopā vairāk nekā 3 miljoni skolēnu.

29 janvāris 2022

Centrālās statistikas pārvaldes "Latvijas statistikas gadagrāmatā 2021" pieejamie dati liecijna, ka augstāko izglītību 2020.gadā ieguva par 47% vairāk sieviešu nekā vīriešu. Kopumā augstāko izglītību 2020.gadā ieguva 9497 sievietes un 5028 vīrieši. Pirmā līmeņa profesionālajā augstākajā izglītībā par apmēram 59% vairāk ieguva sievietes nekā vīrieši, attiecīgi 2315 un 930. Bakalaura grādu attiecīgi  ieguvušas 4311 sievietes un 2477 vīrieši. Savukārt maģistra grādu ieguvušas 2805 sievietes un 1567 vīrieši. Doktora grādu kopuma ieguvuši 120 dokotranti - no tiem 66 sievietes un 54 vīrieši. Latvijā augstākā izglītība 2020.gadā bija 55% sieviešu vecuma grupā 25-34 gadi, salīdzinot ar 34% šīs vecuma grupas vīriešu.

09 janvāris 2022

Pasniegtas 2021. gada "Trīs zvaigžņu balvas"

Par Gada notikumu sportā tika atzītas Tokijā nopelnītās zelta medaļas, balvu par Gada izrāvienu sportā nopelnīja 3x3 basketbola izlase, viņi  tika atzīti arī  par Gada sporta komandu individuālajos sporta veidos, balva Gada sportists tika pasniegta Kārlim Paulim Lasmanim, bet Gada treneris nosaukums tika  komandas vadītājam Raimondam Feldmanim.

Par Gada sportisti tika atzīta Tīna Graudiņa, kura pārī ar Anastasiju Kravčenoku izcīnīja ceturto vietu Tokijas olimpiskajās spēlēs pludmales volejbolā.

Balvu kategorijā Gada sportists tehniskajos sporta veidos saņema Andžejs Ļebedevs.

Paralimpiskā sportista balva tika jāšanas sporta pārstāvim Rihardam Snikum, kurš Tokijas paralimpiskajās spēlēs izcīnīja divas sudraba medaļas iejādē.

Par Gada sporta komandu atzina Latvijas volejbola izlase, kas pēc 26 gadu pārtraukuma spēlēja Eiropas čempionāta finālturnīrā.  Savukārt Latvijas Volejbola federācija tika atzīta par Gada sporta federāciju.

Par Gada sporta pašvaldību tika atzīta Valmieras novada pašvaldība.

Gada sporta skolotāja balvu saņēma Rīgas Franču liceja sporta skolotāja Gita Pērkone.

Nominācijā "Mūža ieguldījums sportā"  balva piešķirta cīņas sporta trenerim Visvaldim Freidenfeldam.

01 janvāris 2022

Kā  liecina Centrālās statistikas pārvaldes "Latvijas statistikas gadagrāmatā 2021" dati. pēc vidējās izglītības iegūšanas mācības 2020. gadā turpināja 62% skolēnu. 2020. gadā pēc pamatskolas izglītības iegūšanas 58,5% skolēni iestājās vidusskolā un 37,4% turpināja mācības profesionālajās izglītības iestādēs, bet  4,1% skolēnu neturpināja mācības vispār. 2019. gadā mācības neturpināja 6,6% skolēnu. Pēc vidējās pakāpes izglītības iegūšanas mācības augstskolā vai koledžā turpināja 62% skolēni, kas ir mazāks skolēnu skaits nekā iepriekšējā gadā. 2019. gadā mācības augstskolā turpināja 63,8% skolēni. Kopumā 2020. gadā profesionālajās izglītības iestādēs bija uzņemti 10 924 audzēkņi. Vispieprasītākās mācību programmas bija inženierzinātnes, ražošana un būvniecība, pakalpojumi, humanitārās zinātnes un māksla. Augstskolās un koledžās kopumā bija uzņemti 28 705 studenti.