05 jūlijs 2025

11 maijs 2025

Augstākās izglītības finansējums Baltijas valstīs 2025.gadā

Lietuvas augstākās izglītības finansējums budžetā ir 554 896 tūkst. euro. Palielinājums salīdzinot ar 2024.gadu - 110 miljoni euro.

Igaunijas augstākās izglītības finansējums budžetā ir 299 151tūkst.euro. Palielinājums salīdzinot ar 2024.gadu - 24.5 miljoni euro.

Latvijas augstākās izglītības finansējums budžetā ir 191 546 tūkst euro. Palielinājums salīdzinot ar 2024.gadu – 18.9 miljoni euro.

No Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas (LAPA) pilnsapulces materiāliem

05 aprīlis 2025

2025. gada 3. aprīlī, Latvijas Zinātņu akadēmijas pavasara pilnsapulci atklājot, prezidents Ivars Kalviņš uzsvēra: “Šajos Latvijas valstij kritiskajos apstākļos LZA apzinās savu misiju augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju attīstības veicināšanā un apliecina gatavību operatīvi mainīt darbības stratēģiju, elastīgi pielāgojot to mainīgajiem ekonomiskajiem un ģeopolitiskajiem apstākļiem”.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde pilnsapulcē atzina, ka Latvijas zinātne dinamiski attīstās, notiek paaudžu nomaiņa, ko apliecina arī LZA balvu saņēmēji: apbalvoto vidū ir gan pieredzes bagātie zinātnieki, gan jaunās paaudzes pārstāvji. LZA biedru sniegums nešaubīgi liecina par Latvijas zinātnes nozīmi gan tautsaimniecības transformācijā, gan sabiedrībai aktuālo izaicinājumu risināšanā.

Ministre bija vienisprātis ar LZA prezidentu I. Kalviņu, ka politiskie lēmumi jebkurā jomā ir jābalsta zinātnē, zinātniski validētos datos un salīdzinošos pētījumos. Ministre pieminēja vairākus prioritāros uzdevumus, proti, efektīvāk jāapgūst Apvārsnis Eiropa programmā pieejamos līdzekļus; jaunā doktorantūras modeļa ieviešana; jaunās zinātnieku paaudzes audzināšana vispārējās izglītības sistēmas ietvaros. Atsaucoties uz LZA prezidenta I. Kalviņa runā pausto, ministre uzsvēra, cik nozīmīga ir LZA un ministrijas sadarbība noturīgas sabiedrības veidošanā, uzsverot vēstures izpratnes, kultūras un valodas lomu. Dace Melbārde izcēla zinātnieku ieguldījumu militārās industrijas attīstīšanā, kiberdrošības jautājumu risināšanā, kā arī zinātnes komunikācijā, atzīstot, ka zinātnes pratība ir zema ne tikai sabiedrībā, bet arī politiķu vidū.

Uzrunas noslēgumā ministre novēlēja “Lai izdodas šajos grūtajos laikos aizstāvēt zinātnes lomu!”

03 aprīlis 2025

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ivars Kalviņš un Latvijas Zinātnieku savienības (LZS) valdes priekšsēdētāja Agita Ābele 2025. gada 2.aprīlī parakstīja vienošanos par sadarbību zinātnē.

Vienošanās mērķis ir sekmēt efektīvu zinātnisko un akadēmisko darbinieku un visas sabiedrības interesēm atbilstošas ilgtspējīgas zinātnes un augstākās izsglītības politikas īstenošanu. Vienošanās ietvaros plānots organizēt kopīgus pasākumus Latvijas zinātnes sasniegumu popularizēšanai, semināru un konkursu rīkošanu.

Puses apņemas līdzdarboties, lai aizstavētu Latvijas zinātnes un augstākas izglītības intereses Latvijas un Eiropas Savienības institūcijās, sadarboties informatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu izstrādē pirms to nodošanas izskatīšanai starpinstitūcijas sanāksmēs vai nodošanas sabiedriskajā apspriešanā, sagatavojot kopīgus priekšlikumus par nepieciešamo finansējumu apjomu zinātnes, tehnologiju, inovacijas un augstākās izglītības mērķu sasniegšanai, sekmēt lietderīgu un caurskatāmu valsts budžeta, Eiropas Savienības un citu finansējuma avotu izmantošanas planošanu un ieviešanu, veicināt starptautiskajai praksei atbilstošu zinātniskās darbības vērtēšanas kritēriju ieviešanu, sadarboties zinātnisko un akadēmisko darbinieku, valsts politikas īstenotāju un visas sabiedrības informēšanā par aktualitātēm zinātnes, tehnoloģiiju, inovacijas un augstākās izglītības jomās; veicināt jaunatnes interesi par zinātni un zinātniskās karjeras izvēli.

30 janvāris 2025

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD Izglītības inovācijas un pētniecības centrs CERI publicēja ziņojumu “Izglītību ietekmējošās tendences 2025”, kas atspoguļo globālās tendences izglītībā

Ziņojumā apskatītas tendences, kas norisinās pasaulē un ietekmē izglītību, piemēram, nevienlīdzību, sabiedrības polarizāciju, mākslīgā intelekta izplatību u.c., piedāvājot rīkus nākotnes scenāriju izpētei un uzsverot, ka izglītība ir izšķiroša labākas nākotnes veidošanai.

Ziņojums uzsver demokrātisko procesu skaidrošanas nozīmi izglītībā un pašas demokrātijas stiprināšanā. Nereti demokrātiju apdraud pieaugoša dezinformācija. Ziņojums uzdod jautājumu par stratēģijām, lai palīdzētu cilvēkiem labāk apgūt prasmes atšķirt faktus no viedokļiem, kā arī atšķirt patiesu informāciju no nepatiesas.

Scenārijos iezīmējas digitālās atkarības pieaugums un tehnoloģiju ietekme uz privātumu, kā arī sabiedrības dalība izglītības procesos. Pozitīvā nākotnes vīzijā palielinās līdzdalība, skolās notiek ciešāka sadarbība starp skolotājiem, skolēniem un kopienām, savukārt pesimistiskajā scenārijā – autoritārisma pieaugums un uzraudzība, izmantojot tehnoloģijas.

Veselības jomā par lielāko problēmu kļuvusi garīgā veselība, kā arī pieaug digitālās atkarības, jo īpaši atkarība no viedierīcēm. Gadu no gada palielinās pasaules ūdeņu piesārņojums. Šajā kontekstā izglītībai ir svarīga loma, palīdzot saprast, ka rūpes jāvelta ne tikai cilvēkiem, bet arī dabai un visām dzīvajām būtnēm.