Pedagogu trūkums kā problēma pastāv jau sen. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) 2017.gada Informatīvajā ziņojumā “Priekšlikumi konceptuāli jaunas kompetencēs balstītas izglītības prasībām atbilstošas skolotāju izglītības nodrošināšanai Latvijā” konstatēts, ka pašreiz skolās strādā aptuveni 30% pedagogi pirmspensijas un pensijas vecumā. Tas nozīmējot, ka tuvāko 8-10 gadu laikā ir jānotiek nomaiņai, savukārt tālākā perspektīvā paaudžu nomaiņa notikšot pakāpeniskāk un pieprasījums pēc jauno pedagogu sagatavošanas samazināšoties. Vai tā būs?

2022. gadā joprojām trūkst skolotāju. IZM konstatējusi, ka īpaši liels skolotāju trūkums ir lielajās pilsētās – Rīgā, Valmierā, Rēzeknes novadā, Liepājā, Jelgavā un arī Daugavpilī. No mācību priekšmetu skolotājiem vismeklētākie ir dabaszinātņu jomā, taču kopumā visbiežāk nepietiek pirmsskolas skolotāju. Vislielākais vakanču skaits ir tieši pamatizglītības posmā un arī vidējā izglītības posmā – trūkst gan latviešu valodas un literatūras, gan arī matemātikas un fizikas, kā arī citu dabaszinātņu skolotāju.

Parasti pieņemts, ka, konstatējot problēmu, cenšas to likvidēt vai mazināt. Tagad esot atrasts risinājums – lai parādītu pedagogu trūkumu, ikvienam interesentam pieejama vakanču karte. Tajā būšot redzama informācija – kur un cik, kādas specialitātes skolotāji nepieciešami un ko darba devējs piedāvā. Vakanču kartei esot divi mērķi: pirmais – savest kopā darba ņēmēju ar darba devēju, otrais – konstruktīvi redzēt, ko, kur, cik daudz katra skola piedāvā.

Tātad veikts solis, kurš, iepējams, bija jāsper pirms gadiem divdesmit, kad pieņēma lēmumu likvidēt Pedagoģisko skolu, kad Liepājas Pedagoģijas institūtu pārveidoja par universitāti un pirms pieņēma lēmumu likvidēt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju. Vispirms par Liepāju. 2006.gadā pieņēma lēmums par Liepājas Pedagoģiskās akadēmijas statusa un nosaukuma maiņu uz Liepājas Universitāti, nosakot, ka universitāte īstenos akadēmiskas un profesionālas studiju programmas, kā arī nodarbosies ar zinātni, pētniecību un māksliniecisko jaunradi, kas kalpo Liepājas, Kurzemes un Latvijas izaugsmei. Mainījās ne tikai statuss, bet arī saturs, proti, studiju programmas. 2017. gada oktobrī likvidēja IZM padotībā esošo izglītības iestādi – Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju, pievienojot to Latvijas Universitātei (LU). Kā pēc četriem gadiem liecina LU informācija, programmas “Pirmsskolas skolotājs” un “Pirmsskolas un sākumskolas skolotājs” 2021.gadā absolvēja attiecīgi 239 un 115 speciālisti, taču iestājušies kopumā bija 579. Savukārt sākumizglītības programmas studijās šogad bija iestājušies 122, taču pabeiguši vien 53. Bakalaura skolotāju programmā bija iestājušies 154 studenti – no tiem absolvējuši tikai 54. Arī maģistra studiju programmā 2021.gadā bija iestājušies 105 studenti, bet diplomu saņēmuši tikai 34. Kāpēc tāds atbirums? Izskaidrojuma joprojām nav!

LU 2021. gadā pirmsskolas un sākumizglītības pedagoga kvalifikāciju ieguva vairāk nekā 300 skolotāju. Bakalaura līmeņa studiju programmu pabeidza 46 dažādu jomu skolotāji, bet dažās specialitātēs tikai pa vienam vai diviem skolotājiem. Darba vidē balstīto studiju programmu “Mācītspēks” pabeidza un diplomus ieguva 58 jaunie skolotāji. Vēl 99 jaunie profesionāļi apguva 2.līmeņa studiju programmu, iegūstot skolotāja kvalifikāciju, savukārt profesionālo maģistra grādu ieguva 47 absolventi, kļūstot par kāda mācību priekšmeta skolotāju. Diemžēl abas minētās programmas tagad slēgtas. Akadēmiskā maģistra grādu ieguva 34 cilvēki, bet viņi neiegūst skolotāja kvalifikāciju.

Ko dos “Vakanču karte”? LU vairākkārt izvirzījusi konkrētus priekšlikumus, bet tie nav sasnieguši dzirdīgas ausis. Lietderīgi atgādināt IZM nolikumu – IZM izstrādā izglītības, zinātnes, sporta, jaunatnes un valsts valodas politiku. Vienotā uzņemšana uzskatāmi parāda studiju programmas, kuru finansēšana no valsts budžeta būtu lietderīgi pārskatīt. Pirms pāris gadiem uz fizikas, ķīmijas un matemātikas studijām Daugavpils Universitātē bija pieteikušies attiecīgi 3,4, bet matemātikā neviens. Liepājas Universitātē – uz fiziku 1, bet uz matemātiku pat neviens studēt gribētājs. Kā varēs tuvākajos gados organizēt centralizēto eksāmenu fizikā?

Nesen izglītības jomas uzņēmuma Lielvārds veiktais pētījums Skolotāju balss atklājis skolotāju pārstrādāšanos – 46% pedagogu vidēji strādā vairāk par 40 stundām nedēļā, kas ietekmē darba un privātās dzīves kvalitāti. 60% skolotāju norādījuši, ka viņiem pietrūkst laika, lai paveiktu savus darba pienākumus vēlamajā kvalitātē. Trešdaļa skolotāju jūtas demotivēti, divas trešdaļas pedagogu uzskata, ka skolotāja statusa vērtējums pēdējo piecu gadu laikā nav audzis. Par skolotāju prestižu un atalgojumu runāts jau gadiem. Ar Vakanču karti prestižu var vēl vairāk graut: ir vakances, bet, lūk, skolotāji nevēloties strādāt, vai citā versijā – skolotāji esot nedisciplinēti (tā izteikusies kāda bijusī izglītības ministre)!

Varbūt jāsāk ar IZM darbības mērķtiecību – mazāk pārmaiņu ieceres, bet pieņemtās jānoved līdz rezultātam. Šobrīd pārmaiņas iesāktas augstskolu pārvaldē (ar kavēšanos), pedagogu algu jautājumā, direktoru vērtēšanā, skolu tīkla optimizācijā, mācību procesa organizācijā sākumskolā, profesionālo izglītības iestāžu pārveidē, kompetenču izglītības ieviešanā (joprojām tam nepietiek metodisko materiālu, protams arī pedagogu), augstskolu finansēšanā un tam visam vēl pievienojas Covid-19 infekcija, skolu ventilācijas uzlabošana, skolēnu ēdināšana. Un kur vēl jau daudzus gadus neatliekamais uzdevums – izglītība Latvijā tikai valsts valodā. Bet arī tam nepieciešami valsts valodu zinoši skolotāji.

Tātad – septiņas reizes nomēri…

Ilgvars Forands

 

 

 

Latvijā notika 32. Baltijas jūras valstu studentu sporta spēlēs (SELL) - nosukumu veido četru valstu pirmie burti (Suomi, Eesti, Latvija, Lietuva). Par SELL spēļu aizsākumu uzskata četru Baltijas jūras valstu studentu sporta spēles, kas pirmo reizi norisinājās 1923.gadā Tērbatā (Tartu).

2022. gada spēlēs piedalījās vairāk nekā 1255 studējošie no 5 valstīm - Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Slovākijas. No Latvijas startēja 19 augstskolu 554 studenti. Lielākā ārvalstu delegācija bija Lietuvai, kas startēja ar 397 studentiem no 11 augstskolām. Lietuvas Sporta universitāte uz SELL ieradās ar 74 studentiem. No Igaunijas startēja 107 dalībnieki, bet no Somijas 98 dalībnieki. Studenti sacentās 15 sporta veidos - basketbols, 3x3 basketbols, florbols, 7x7 futbols, volejbols, pludmales volejbols, vieglatlētika, peldēšana, spēka trīscīņa, galda teniss, džudo, orientēšanās, badmintons un šahs. Lielākā delegācija, ar 145 dalībniekiem, bija Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU), kas izcīnīja 40 medaļas, tai skaitā 7 zelta. RTU sacensībās uzrādīja labāko sniegumu starp 13 Latvijas augstskolām. Savukārt Lietuva šogad SELL studentu spēlēs tika pārstāvēta ar deviņām augstskolām, kas kopumā izcīnīja 161 medaļu, kamēr latvieši kopējiem spēkiem nopelnīja 101 godalgu.

32. SELL spēļu medaļu kopvērtējumā pārliecinoši veiksmīgākā augstskola bija Vitautas Magnusa universitāte, kas izcīnīja 20 zelta godalgas, 7 sudraba un 6 bronzas medaļas. 2.vietā, ar 15 zelta, 17 sudraba un 6 bronzas medaļām, ierindojās Lietuvas Sports universitāte. 3.vietu ieguva Viļņas Universitāte - 13 zelta, 12 sudraba un 14 bronzas medaļas. LSPA ierindojās 9.vietā starp 29 augstskolām

No 28. aprīļa līdz 3. maijam Vācijas pilsētā Lībekā notika Baltijas informātikas 28. olimpiāde, kurā  sacentās 67 dalībnieki no12 valstīm: Latvijas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Islandes, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Zviedrijas, Ukrainas un Izraēlas. Latvijas dalībnieki izcīnīja 4 medaļas: Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 11. klases skolēns Matīss Kristiņš izcīnījis zelta medaļu, Ansis Gustavs Andersons no Druvas vidusskolas 10. klases ieguvis sudraba medaļu, savukārt bronzas medaļu saņēma Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 11. klases skolēns Valters Kalniņš un Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas 11. klases skolēns Krišjānis Petručeņa. Latviju pārstāvēja arī Artis Vijups no Salaspils 1. vidusskolas un Mihails Abramovs no Rīgas 1. vidusskolas. Starptautiskā informātikas olimpiāde norisināsies no 7. līdz 14. augustam Indonēzijā.

 

Ziemeļvalstu-Baltijas valstu fizikas olimpiāde norisinājās klātienē - Tallinas Tehnoloģiju universitātē (22. līdz 24. aprīlis). Olimpiādē piedalījās skolēni no Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Rumānijas, Saūda Arābijas, Vjetnamas, Serbijas un 13 skolēni no Latvijas. Ziemeļvalstu-Baltijas valstu fizikas olimpiādes pirmsākumi meklējami 2003. gadā. Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēni Lorenss Martinsons un Roberts Darkevics, kā arī RTU Inženierzinātņu vidusskolas skolēns Lukass Roberts Kellijs ieguva sudraba godalgas. Savukārt bronzas godalgas ieguva Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolnieki -  Stanislavs Dubrovskis, Kims Georgs Pavlovs un Olivers Vasiļevskis kā arī Starptautiskās vidusskolas “Ekziperī” skolniece Olita Anastasija Zadorožnaja un  RTU Inženierzinātņu vidusskolas skolnieks Ralfs Šuba.


Arī  Slovēnijā, kur norisinājās Eiropas fizikas olimpiāde (EuPhO) RTU Inženierzinātņu vidusskolas 11. klases skolēns Lukass Roberts Kellijs izcīnīja bronzas godalgu, savukārt Rīgas valsts 1. ģimnāzijas skolēni Lorenss Martinsons un Stanislavs Dubrovskis saņēma atzinības. Latvijas komandu pārstāvēja arī Olita Zadorožnaja no Starptautiskās skolas Ekziperī un Roberts Darkevics no Rīgas valsts 1. ģimnāzijas.

Baltijas valstu ķīmijas 28. olimpiādē (no 21. līdz 23. aprīlim Viļņā) panākumus guvuši Latvijas skolēni. Olimpiādē Latviju pārstāvēja 6 skolēni - Varvara Gromova  un Daniils Soško no RTU Inženierzinātņu vidusskolas, Daniils Kargins  no Rīgas 10. vidusskolas, Kristiāns Vinters un Rostislavs Rostovskis no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas, un Rūdolfs Brahmanis no Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas. Latvijas izlases dalībnieki ierindojās pirmajā desmitniekā, Daniilam Karginam 2. vieta kopējā vērtējumā, savukārt Rūdolfs Brahmanis uzrādīja labāko sniegumu olimpiādes praktiskajā daļā. Olimpiādei noslēdzoties, tika atlasīta Latvijas izlase starptautiskajai ķīmijas olimpiādei (IChO), kuras norise plānota attālināti no 10. līdz 20. jūlijam, to  organizē Ķīna.

Kontakti

Mālpils iela 9 , Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE

Tālrunis: 22065101

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma