Iekļūt pasasule reitingā nav vienkārši un nepietiek tikai ar vēlmēm, to nenodrošina arī plaša reklāma. Nepieciešami ikdienas finanses, radoša profesūra, zinātniskie pētījumi, jaunrade. Tipisks piemērs ir Krievija, kura iedomājās, ka bez darba var iekļut  kādā no Pasaules reitingiem. Krievijas Federācijas Revīzijas palāta publicējusi analītisku materiālu, kurā ziņojusi, ka projekta „5-100” mērķis nav sasniegts. "5-100"  programma bija  Krievijas universitāšu popularizēšanai starptautiskos reitingos, saskaņā ar kuru līdz 2020. gadam piecām Krievijas universitātēm bija jāiekļūst 100 labāko pasaules reitingā (QS, THE, ARWU, FT). Pēdējo 7 gadu laikā Krievijas Federācija projektam bija piešķīrusi vairāk nekā 80 miljardus rubļus. Kopumā programmā piedalījās 21 Krievijas universitāte, bet vienīgā universitāte, kas tika iekļauta kādā 2020. gada starptautiskajā reitingā, bija Maskavas Valsts universitāte, kas projektā nepiedalījās.

Arī Latvijā joprojām tiek izvirzīts mērķis ieļūt reitingu, ja ne desmitniekā, tad vismaz simtniekā, bet vienmēr tiek aizmirsts nosacījums par finansēm studijām un zinātnei. QS pasaules universitāšu reitingā Latvijas Universitāte (LU) 2020. studiju gadā bija 801.-1000. pozīcijā, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) bija 701.-750. pozīcijā un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) 801.-1000. pozīcijā.. 2021. gada QS Austrumeiropas un Centrālāzijas (Emerging Europe and Central Asia, EECA) universitāšu reitingā LU ir 41. vietā, RTU ieņēma 57. vietu, bet RSU — 121. vietu. Tartu Universitāte šajā reitingā ir 2. vietā, Viļņas Universitāte 20. vietā, Tallinas Tehnoloģiju Universitāte 31. vietā, Viļņas Ģedimina Tehniskā Universitāte 38. vietā, Kauņas Tehnoloģiju Universitāte 50. vietā, Tallinas Universitāte — 71. vietā.

Tartu universitāte  ierindojusies arī 1. vietā starptautiskā augstskolu reitingā, kurā iekļautas tā saukto jauno Eiropas Savienības (ES) valstu augstskolas. Latvijas Universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte - šajā reitingā ieņem tikai ap 30. un 40. vietu. Lietuvas augstāk novērtētā augstskola -Viļņas universitāte - reitingā ieņem 15. vietu. Reforma Igaunijas augstākajā izglītībā notikusi 2013./2014. studiju gadā un visi studenti, kas studē valsts augstskolās igauņu valodā, studē par valsts līdzekļiem. Igaunijas un Lietuvas universitātes Latvijas augstskolas visvairāk pārspēj tieši pētniecības un citējamības rādītājos. Finansējumu, kas tiek piešķirts pētniecībai kopumā, Latvijā  ir 0,4 procenti no iekšzemes kopprodukta, Lietuvā – 0,8, bet Igaunijā – pat 1,3.  Arī kopējais finansējums Tartu universitātei ir daudz lielāks nekā Latvijas vadošajām augstskolām. Piemēram, 2015. gadā uz vienu Tartu studentu finansējums bijis 12 000, uz vienu LU un RTU studentu – ap 5000 eiro.

 

 

 

Starptautiskā biznesa skolu abosolventu asociācija veikusi aptauju 216 biznesa skolās, lai noskaidrotu ko skolas domā par biznesa izglītību tuvākajos piecos gados. Izrādījās - tikai 21 % uzskatījuši ka skolas atgriezīsies pie tradicionālāa studiju formāta, 76 % saskata jaukto variantu - klātienes nodarbības un attālinātos kursus. Pandēmijas laikā 96 % skolas pilnībā izmanojušas attālinātās studijas un no tām 52 % uzskata, ka attālināta studijas ir veiksmīgākas nekā tradicionālās

Reitingi

Augstākās izglītības globālās analītikas aģentūra (QS Quacquarelli Symonds), sastādījusi un publicējusi 2001. gada Eiropas un Centrālāzijas labāko 400 augstskolu reitingu. (QS Emerging Europe and Central Asia University Rankings 2021). Pirmajā vietā ierindota Maskavas Valsts Lomonosova universitāte, otrajā vietā Tartu Universitāte, trešajā Sankt-Pēterburgas universitāte, tālāk seko Čehijas Karla univeritāte, Krievijas Novosibirskas univeritāte, Čehijas Jagelona universitāte, Polijas Varšavas universitāte, Čehijas Masarika universitāte u.c. Ranga noteikšnai izmantotā metodoloģija:

  1. Akadēmiskā reputācija - aptaujāti 120 tūkstoši zinātnieku, universitāšu vadītāju un mācībspēku (30%)
  2. Reputācija darba devēju vidū - aptaujāti 52 tūkstoši darba devēji (20%).
  3. Studentu un mācībspēku skaitliskā attiecība (10%)
  4. Publikāciju skaits rēķinot uz vienu mācībspēku (10%)
  5. Citēto publikāciju skaits uz vienu mācībspēku (5%)
  6. Ārvalstu mācībspēku daļa (5%)
  7. Ārvalstu studentu daļa (5%)
  8. Mācībspēku skaits ar zinātnisko grādu attiecībā pret visu mācībspēku skaitu.
  9. Noturīgie (lietišķie) starptautiskie kontakti (5%)
  10. Ieviesto attālināto studiju  kvantitatīvais rāditājs (10%)

Sociālā darba jomas izglītības kvalitātes pētījuma rezultāti liecina, ka studiju programmas, kurās sagatavo sociālos darbiniekus, sociālos rehabilitētājus, sociālos aprūpētājus un sociālā darba organizatorus, nodrošina profesiju standartiem atbilstošu saturu, mācību metodes un resursus. Tomēr tie arī norāda uz vairākām konkrētām nepilnībām - studiju programmās ir maz kursu par sociālo problēmu identificēšanu, sociālā darba teorijām, sociālo darbu kopienā, kā arī trūkumi sociālajam darbiniekam nepieciešamo prasmju attīstības praktisko nodarbību un studiju prakšu organizēšanā.

Eksperti secinājuši, ka augstskolās trūkst pasniedzēju ar sociālā darba izglītību un prasmīgu studiju prakšu vadītāju. Tāpat pastāv plaisa starp augstāko izglītību un darba tirgu sociālā darba nozarē, kuru mazinātu darba tirgū pieprasītu un kvalitatīvu studiju programmu izstrāde, kā arī pakāpenisku darba vidē balstītu mācību ieviešana.

Darba devēji atzīst, ka nereti absolventiem trūkst izpratnes par sociālo sistēmu kopumā un viņu lomu tajā. Joprojām daļa studentu izvēlās studēt sociālā darba jomas studiju programmās, jo izglītības iestāde ir tuvu dzīves vietai vai diploma dēļ, bet ne dēļ savas motivācijas strādāt šajā jomā. Darba devēji labprāt uzreiz nodarbinātu tādu absolventu, kurš pazīs darba vidi, ir elastīgs, gatavs izaicinājumiem, kā arī spēj palūgt palīdzību un atbalstu vajadzīgajā brīdī. Darba devēji pievērš īpašu uzmanību to studentu motivācijai, kas pie viņiem nonāk studiju prakses laikā, sniedzot nepieciešamo laiku un resursus, sagatavošanu un atbalstu, ja studējošais tiešām ir ieinteresēts veidot karjeru sociālā jomā. Pētnieki iesaka panākt no valsts budžeta finansētu studiju vietu skaita pieaugumu atbilstoši darba tirgus pieprasījumam nozarē.

No reitingi.lv

 

 

CSP informē, ka 2020./2021. mācību gadā profesionālo pamata un vidējo izglītību apgūst 27,7 tūkstoši audzēkņu, kas ir par 3,6 % vairāk nekā pirms gada, savukārt par 1,9 % samazinājies uzņemto audzēkņu skaits.

Vislielākais audzēkņu skaits profesionālajā izglītībā nemainīgi ir inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (9,5 tūkst.), kā arī pakalpojumu2 jomā (6,3 tūkst.), kas attiecīgi ir 34,3 % un 22,6 % no kopējā audzēkņu skaita. Humanitārās zinātnes un mākslu apgūst 4,4 tūkstoši audzēkņu, kas ir 15,8 % no kopējā izglītojamo skaita profesionālajā izglītībā.  Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesību zinātnes apgūst 3,1 tūkstotis jeb 11,2 %, savukārt dabaszinātnes, matemātiku un informācijas tehnoloģijas (IT) – 2,5 tūkstoši jeb 9,1 %, kas ir par 309 izglītojamajiem vairāk nekā iepriekšējā mācību gadā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu par gandrīz trešdaļu pieaudzis audzēkņu skaits lauksaimniecības programmās – tās apgūst 1,1 tūkstotis jeb 3,9 %. Vismazākais izglītojamo skaits saglabājas veselības aprūpes un sociālās labklājības programmās, kuras apgūst 813 jeb 2,9 % audzēkņu.

Vairākums audzēkņu (24,1 tūkstotis jeb 87 %) mācās profesionālās vidējās izglītības programmās, 3,5  tūkstoši jeb 12,5 % apgūst profesionālās izglītības programmas pēc vidējās izglītības (ne augstākā izglītība), savukārt 0,5 % – profesionālās pamatizglītības programmas.

Uzņemto audzēkņu vidū sievietes bija 45,3 %, vīrieši – 54,7 %. Vislielākais vīriešu īpatsvars ir dabaszinātņu, matemātikas un IT, kā arī inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmās - attiecīgi 94,4 % un 88,2 % no kopējā audzēkņu skaita programmā. Savukārt sieviešu pārsvars vērojams veselības aprūpes, pakalpojumu, sociālo un humanitāro zinātņu programmās – attiecīgi 91,9 %, 71,3 %, 70,8 % un 70,3 %. Vislīdzīgākais audzēkņu sadalījums ir lauksaimniecības programmās, kuras apgūst 44,9 % sieviešu un 55,1 % vīriešu.

Iepriekšējā mācību gadā profesionālo izglītību ieguva 6 tūkstoši audzēkņu, kas ir par 5,8 % mazāk nekā 2019. gadā. Trešdaļa (33,7 %) jeb 2 tūkstoši ieguva kvalifikāciju inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības jomā, savukārt 1,5 tūkstoši jeb 24,3 % – pakalpojumu sfērā (tai skaitā 0,9 tūkstoši viesnīcu un restorānu pakalpojumu programmās). 2020. gadā absolventu skaits profesionālajā izglītībā bija par 34,2 % mazāks nekā pirms 10 gadiem. Viens no iemesliem ir šajā laika periodā strauji sarukušais jauniešu skaits vecuma grupā no 15 līdz 19 gadiem iedzīvotāju kopskaitā – par 34,3 % (gan zemākas dzimstības, gan migrācijas dēļ).

2020./2021. m.g. profesionālās izglītības programmas piedāvā apgūt 54 izglītības iestādes. Trešdaļa izglītojamo mācās pēc audzēkņu skaita sešās lielākajās izglītības iestādēs: Rīgas Valsts tehnikumā, Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā, Ogres tehnikumā, Daugavpils Būvniecības tehnikumā, Rīgas Tehniskajā koledžā un Liepājas Valsts tehnikumā.



 

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma