Noslēgusies ikgadējā Starptautiskā matemātikas olimpiāde,kas no 2. līdz 13. jūlijam norisinājās  Japānā. Olimpiādē piedalījās 618 skolēni no 112 valstīm. Skolēni divu dienu laikā risināja 6 grūtus matemātikas uzdevumus. Visi Latvijas skolēni olimpiādē guvuši augstus sasniegumus: bronzas apbalvojumu guvuši Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēns Margus Smotrovs, Druvas vidusskolas skolēns Ansis Gustavs Andersons un RTU Inženerzinātņu vidusskolas skolēns Alfrēds Saročinskis, ar atzinību novērtēti RTU Inženerzinātņu vidusskolas skolēni Adriāns Piliksers un Petrs Gabunia un Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolniece Ramona Poreitere. Gūtie rezultāti Latviju ierindojuši augstajā 55. vietā.

No 3. līdz 11. jūlijam Apvienotajos Arābu Emirātos norisinājās Starptautiskā bioloģijas olimpiāde, tajā piedalījās 293 skolēni no vairāk nekā 70 valstīm. Sudraba medaļu guva Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 12. klases skolēns Nauris Prikšāns, savukārt bronzas medaļas ieguva Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 12. klases skolēns Kristians Lelis, 11. klases skolniece Elza Strumpe un 10. klases skolēns Arnolds Pīrāgs.

Latvijas komandas dalībniekiem olimpiādei palīdzēja sagatavoties bioloģijas skolotāji Maruta Kusiņa un Kristaps Ozoliņš, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas klubs “Biozaurs”, kā arī Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes, Rīgas Zoodārza un Tartu Universitātes eksperti.

Matemātikas eksāmenu optimālajā līmenī kārtoja 12 609 skolēni, nenokārtoja 8,71%, bet katrs piektais jeb 19,01% eksāmenā pārsniedza 20% barjeru, novērtējumā iegūstot 20-29%. Optimālā līmeņa eksāmena rezultāts ir par 3-4% zemāks nekā pērn. Augstākā līmeņa eksāmenu kārtoja 2591 skolēns, kuru vidējais sniegums vērtējams ar 60%.

Latviešu valodas optimālā līmeņa eksāmenos kārtoja 20,74% skolēnu - sniegums novērtēts ar 50-59%, 19,39% skolēnu eksāmenu nokārtojuši 60-69%, bet 18,19% - ar 40-49%. No 12 185 eksāmena kārtotājiem 3,48% sniegums novērtēts ar vērtējumu līdz 20%, tostarp 1,03% skolēnu eksāmenā ieguva līdz 10% jeb eksāmenu nenokārtoja. Līdzīgu sniegumu skolēni uzrādījuši arī augstākā līmeņa latviešu valodas eksāmenā - no 2579 kārtotājiem 23,77% eksāmenā ieguva 50-59%, bet 20,74% sasniedza 60-69%.

Eksāmenu vēsturē un sociālajās zinātnēs uzrādīti vieni no zemākajiem vidējiem sniegumiem starp visiem augstākā līmeņa eksāmeniem - vēsturē 540 kārtotāju vidējais sniegums novērtēts ar 38%, bet 1603 kārtotāju sniegums sociālajās zinātnēs - ar vidēji 39%.

Angļu valodas optimālā līmeņa eksāmenu kāroja 11 010 skolēnu, katrs piektais jeb 19,67% ieguva 80-89%, bet 16,61% skolēnu ieguva 70-79%. Savukārt angļu valodas augstākā līmeņa eksāmenā no 5642 kārtotājiem 23,17% ieguva 70-79%, 21,75% skolēnu ieguva 60-69%, bet 18,21% - 80-89%. Optimālā līmeņa eksāmenā franču valodā vidējais vērtējums bija 81%, bet vācu valodā - 49%. Turpretim augstākā līmeņa eksāmenā franču valodā vidējais skolēnu sniegums novērtēts ar 69%, bet vācu valodā - 68%. Augstākā līmeņa eksāmenā krievu valodā skolēni ieguva vērtējumu vidēji 75%.

Starp augstākā līmeņa eksāmeniem dabaszinātnēs vislielākais eksāmenu kārtotāju skaits bijis bioloģijā un ķīmijā - 2106 un 804 skolēni. Fizikas eksāmenu kārtoja 747 skolēni. Fizikas eksāmenu nenokārtoja 0,8% skolēnu, bioloģijā - 0,33%, bet ķīmijā - 0,25%.

Vislielākais izkritušo skaits bijis ģeogrāfijas eksāmenā - no 401 kārtotājiem 1,25% eksāmenā neieguva vismaz 10%. Tiešsaistē notika  augstākā līmeņa eksāmens programmēšanā, ko kārtoja 310 skolēni. Kopumā izsniegti aptuveni 54 000 sertifikāti par vidējās izglītības programmas apguvi, bet aptuveni 1000 vidusskolēnu eksāmenus nav nokārtojuši.

Lai nokārtotu centralizēto eksāmenu, skolēnam vajadzēja iegūt vismaz 10%. Līdz 2024./2025.mācību gadam šo vērtējuma slieksni plānots palielināt līdz 20%.

 

Daļa profesionālās izglītības iestāžu nav saņēmušas diplomus par profesionālās vidējās izglītības ieguvi. Esot radusies tehniska kļūda dokumentu gatavošanas procesā. Izglītības un zinātnes ministrijas sola, ka iestādes diplomus saņems līdz 7. jūlijam.  Dokumentu sagatavošanas un ražošanas procesā radusies tehniska kļūme, neesot iestrādāta korektā informācija. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga notikušo nodēvējusi par "zemestrīci" izglītības nozarē un sabojātiem svētkiem absolventiem.

 

Paradoks - svinīgais mācību gada noslēgums tika nosvinēts un tikai pēc tam nāca šokējošā ziņa – gala pārbaudījums tomēr nav nokārtots un pamatizglītība nav iegūta.

Visvairāk 9.klašu skolēnu - 826 - nenokārtoja centralizēto eksāmenu matemātikā. 1920 skolēni šajā eksāmenā ieguva vērtējumu 10-19%. Pietiekamā līmenī eksāmenu matemātikā kopumā nokārtoja 17 274 skolēni. Vissliktākos rezultātus uzrādījuši skolēni, kas pamatizglītību apguva tālmācībā - zem 20% eksāmenu nokārtoja 44,77% skolēnu, no kuriem 18,29% nesasniedza 10% vērtējumu.

Visaugstāko sniegumu uzrādījušas valsts ģimnāzijas - skolēni visbiežāk ieguva 90-99%. Pamatskolās skolēni eksāmenā visbiežāk ieguva 20-29% vērtējumu, bet vidusskolās - 30-39%. Grūtāk skolēniem veicies ar kompleksu problēmu risināšanu - vidējais vērtējums šajā daļā bijis 37,1%. Savukārt zināšanu, izpratnes un prasmju pārbaudē skolēni vidēji guvuši 54,6%.

Latviešu valodas eksāmenā vismaz 10% ieguva 18002 skolēni, bet eksāmenu nenokārtoja 90 skolēni. Katrs piektais skolēns jeb 20,5% latviešu valodas eksāmenā ieguva 60-69%, 19,8% skolēnu ieguva 50-59%, bet 17,3% skolēnu - 70-79% vērtējumu. Vislabāk skolēniem veicies mutvārdu runā, kur vidējais vērtējums bija 77,6%. Teksta satura un valodas līdzekļu analīzē skolēnu vidējais vērtējums bija 54,6% - galvenokārt pieļautas neuzmanības kļūdas. Savukārt tekstveidē skolēni visvairāk rakstījuši par saviem nākotnes nodomiem, savukārt tie, kuri izvēlējās tematu "Darbs - panākumu atslēga", visbiežāk aprakstījuši Latvijas hokeja izlases panākumus. Šajā eksāmena daļā vidējais skolēnu sniegums bija 51,6%.

Skolēniem vislabāk veicies ar angļu valodas eksāmenu - vidējais vērtējums starp pamatskolas beidzējiem bijis 67%. Angļu valodas eksāmenu virs 10% sliekšņa nokārtoja 17 817 skolēni, no tiem katrs piektais skolēns jeb 20,41% ieguva vērtējumu 80-89%. Augstākos rezultātus skolēni uzrādījuši runāšanas daļā. Angļu valodas eksāmenu pietiekamā līmenī nav spējuši nokārtot 0,8% jeb 143 skolēni.

9.klašu eksāmenu vērtēšana centralizēti tika ieviesta, jo šogad noslēdzās jaunā izglītības standarta ieviešanas process, līdz ar ko bijis svarīgi novērtēt, kā izglītojamie to ir apguvuši, atzīmēja Voroņenko. Tāpat tika apzināts, cik liela ietekme bijusi Covid-19 pandēmijai uz bērnu zināšanām, un kādas rekomendācijas varēs sniegt skolām. Šis ir pirmais gads, kad 9.klašu absolventiem visos valsts pārbaudes darbos vērtējums tiks izteikts procentos. Lai nokārtotu centralizēto eksāmenu, skolēnam vajadzēja iegūt vismaz 10%.

Ja skolēns kādā no eksāmeniem nav ieguvis vismaz 10%, tad skolēns šajā mācību gadā saņems liecību un atkārtoti kārtos noslēguma pārbaudījumus nākamā mācību gada noslēgumā.Šis ir pirmais gads, kad 9.klašu absolventiem visos valsts pārbaudes darbos vērtējums tiks izteikts procentos. Lai nokārtotu centralizēto eksāmenu, skolēnam vajadzēja iegūt vismaz 10%. Līdz 2024./2025.mācību gadam šo vērtējuma slieksni plānots palielināt līdz 20%.

Kontakti

Mālpils iela 9 , Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE

Tālrunis: 22065101

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma