Starptautiskā ekonomikas olimpiāde  tiešsaistes formā norisinājās no 26. jūlija līdz 1. augustam. Piedalījās vairāk nekā 200 dalībnieki no 44 pasaules valstīm. Latvijas delegāciju olimpiādē pārstāvēja un sudraba medaļas ieguva Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolnieki Andris Dalbiņš un Jēkabs Gritāns, RTU inženierzinātņu vidusskolas skolnieks Valts Vītums-Jaunzems, Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas skolnieks Ralfs Vārslavs un Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolas skolnieks Emīls Šmits. Komandu kopvērtējumā Latvija šogad ierindojās ceturtajā vietā. Savukārt individuālu apbalvojumu kategorijā “Finanšu pratība” ieguva Emīls Šmits. Sacensības notika jau ceturto reizi un to organizēšanu šogad uzņēmās Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte

Savukārt Starptautiskajā ķīmijas olimpiādē visi Latvijas delegācijas pārstāvji izcīnīja godalgas - divas sudraba un divas bronzas medaļas. Olimpiāde norisinājās attālinātā formā un laikā no 25. jūlija līdz 2. augustam to organizēja Japāna. Savā starpā šogad sacentās 312 talantīgi skolēni no 79 pasaules valstīm. Sudraba medaļas olimpiādē ieguva RTU Inženierzinātņu vidusskolas 12.  klases skolnieks Džonatans Miks Melgalvis un Rīgas 10. vidusskolas skolnieks Daniils Kargins. Bronzas medaļas piešķirtas Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 12. klases skolniekam Vladislavam Tiščenko un RTU Inženierzinātņu vidusskolas 12. klases skolniekam Edvardam Jānim Treijam.

 

Panākums. Tokijas 2020 olimpisko spēļu bronzas medaļas ieguvējs svarcēlājs Artūts Plēsnieks

Latvijas basketbola 3:3 komanda izcīna Tokijas 2020 olimpisko spēļu čempionu zelta medaļas

Agnis Čavars, Kārlis Lasmanis,  Nauris Miezis, Edgars Krūmiņš

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) kā vienīgā no Baltijas augstskolām iekļuvusi starp labākajām 40 augstskolām starptautiskā reitinga «World’s Universities with Real Impact» (WURI) sadaļā, kur tiek vērtēta augstskolu kapacitāte uzņēmējspēju veicināšanā un uzņēmējdarbības vides attīstībā. RTU ierindojusies 31. vietā WURI reitingā RTU ieņem 95. vietu. Reitinga kategorijā «Uzņēmējdarbības gars» īpaši novērtētas RTU studentiem sniegtās iespējas darboties Studentu inovāciju grantu programmā, trenējot inovatīvo domāšanu, jaunrades prasmes un radot jaunus produktus, tā jau studiju laikā attīstot savas uzņēmējdarbības spējas. RTU īsteno Latvijā vēl nebijušu uzņēmējdarbības un zinātnes sadarbības iniciatīvu «Industriālais doktors», lai attīstītu pētniecības un uzņēmējdarbības ciešāku sadarbību un sekmētu inovāciju radīšanu, un pirmais RTU industrijas sadarbības partneris ir LMT.

 

Ieskats par Latvijā izaugušo sportistu starts vasaras olimpiskajā spēlēs.

(Rakstā nav minēti tie sportisti kuri pēc kara uz kādu  laiku ieradās, vai tika atsūtīti, guva panākumus olimpiādēs, bet  pēc olimnpiādes devās meklēt patvērumu citur. Rakstā uzrādīti  tikai līdz 10 labāko vietu ieguvēji).

Latvijas sportistu olimpiskā debija notika 1924. gadā Parīzes olimpiskajās spēlēs.  Latvijas sportu pārstāvēja 11 vieglatlēti, pieci riteņbraucēji, četri svarcēlāji, viens bokseris, seši cīkstoņi, kā arī futbola komanda, kas gan jau maijā pirmsolimpiskajā turnīrā zaudēja Francijai ar 0:7 un izstājās no turpmākās cīņas. Olimpiādē augstāko panākumu – 5. vietu – guva svarcēlājs Kārlis Leilands, viņš smagajā svarā piecos paņēmienos pacēla 497,5 kg.

Amsterdamā 1928. gadā IX olimpisko spēļu sacensībās piedalījās Latvijas 14 sportisti. Smagsvars Kārlis Leilands, paceļot trīscīņā 355 kg (110+105+140), ieņēma 4. vietu. Bronzas medaļai pietrūka 2,5 kg.

Losandželosā 1932. gada X olimpiskajās spēlēs sudraba medaļu izcīnija Jānis Daliņš 50 km soļošanā. Tas bija pirmais lielākais Latvijas sportistu sasniegums olimpiskajās spēlēs. 1934. gadā Turīnā Daliņš kļuva par Eiropas čempionu.

1936. gadā olimpisko spēļu sarīkošanu uzticēja Berlīnei. No Latvijas piedalījās septiņi vieglatlēti, četri riteņbraucēji, trīs cīkstoņi, divi šāvēji, kā arī vīriešu basketbola komanda. Edvīns Bietags pēc trijām plecu uzvarām pēc punktiem pārspēja arī trešās vietas ieguvēju igauni A. Neo. Finālā Bietaga cīņa ar zviedru  A. Kadjēru bija līdzīga un tiesneši uzvaru piešķīra pretiniekam - Bietagam sudraba medaļa. Otro olimpisko godalgu Latvijai ieguva Adalberts Bubenko 50 km soļošanā.

Olimpiskajām spēlēm Helsinkos bija jānotiek jau 1940. gadā, bet tās izjauca karš. 1952. gadā PSRS pirmās olimpiskās delegācijas sastāvā uz Helsinkiem devās seši Latvijā izaugušie sportisti. Basketbola komanda izcīnīja 2. vietu, zaudējot tikai amerikāņiem, bet Maogonis Valdmanis palika bez medaļas, jo treneri izšķirīgajā mačā nelaida laukumā visjaunāko spēlētāju. Edmunds Pīlāgs 400 m kā  arī 4x400 metru stafetes komanda finālā neiekļuva. Soļotāju Pēteri Zeltiņu diskvalificēja 10 km distancē. Paukotājs Sergejs Habarovs, riteņbraucēji Alberts Džarcāns un Harijs Japiņš palika olimpiskās komandas rezervistos.

XVI olimpiskās spēles 1956. gadā notika tālajā Melburnā (Austrālija). Par latviešu pirmo olimpisko čempioni kļuva Inese Jaunzeme aizmetot šķēpu 53,86 m. Inese Jaunzeme bija pieckārtēja Latvijas PSR rekordiste, četras reizes Latvijas PSR čempione (1952., 1956., 1958., 1960.). Kā ārste 1970. gadā Inese Junzeme saņēma Latvijas PSR Valsts prēmiju par līdzdalību jaunas kaulu saaudzēšanas metodes izstrādē. Izstrādāja un aizstāvēja medicīnas doktora disertāciju. Bijusi Latvijas Olimpiešu kluba prezidente, Latvijas Sporta kino federācijas prezidente. Svarcelšanā sudraba medaļu vidējā svarā izcīnīja Vasilijs Stepanovs, paceļot trīscīņā 427,5 kg.

XVII olimpiskās spēles notika mūžīgajā pilsētā Romā 1960. gadā, tajās  latviešiem piecas medaļas. Špagists Bruno Habārovs pārveda divas bronzas medaļas - par 3. vietu individuālajā un komandu sacensībā. B. Habārovs 1959. gadā izcīnīja uzvaru pasaules čempionātā paukošanā ar špagu. Ar kārtējām sudraba medaļām mājup atgriezās basketbolisti Maigonis Valdmanis, Valdis Muižnieks, Jānis Krūmiņš un Cezars Ozers.

XVIII olimpiskajās spēlēs Tokijā panākumus guva Latvijā izaugušie sportisti. Volejbolā par olimpisko čempionu kļuva Ivans Bugajenkovs, kurš volejbolista karjeru sāka studējot LVFKI trenera Mihaila Amaļina vadībā. Astra Biltauere saņēma sudraba medaļu. Sudraba medaļas izcīnīja basketbolisti Jānis Krūmiņš, Valdis Muižnieks un Juris Kalniņš. Trekā sudrabs Imantam Bodniekam. Jānis Lūsis ar 80,57 ieguva 3. vietu, lai gan togad bija pasaules šķēpmetēju līderis. Renāte Lāce 4x100 m stafetē ierindojās 4. vietā. 400 m barjerskrējienā Edvīns Zāģeris 7. vietā. Paukotājs Bruno Habarovs komandu sacensībā ierindojās 7./8. vieta. Trekistu komandā Dzintaram Lācim 5./8. vieta.

XIX olimpiskās spēles 1968. gadā notika Mehiko. Uzvaru svinēja un zelta medaļu saņēma Latvijas izcilākais šķēpa metējs Jānis Lūsis, ar pēdējo metienu sasniedzot 90,10 metrus. Jāna Lūša sportiskā izaugsme sākās 1957. gadā ar studijām LVFKI, izcilā teorētiķa un praktiķa, pedagoga Valentīna Mazzālīša vadībā.  Jānis Lūsis divas reizes labojis pasaules rekordu (1968 - 91,98 un 1972 - 93,80 m), četras reizes izcīnījis Eiropas čempiona zelta medaļu (1962., 1966., 1969., 1971.), divpadsmit reizes bijis PSRS čempions. Volejbolā Ivans Bugajenkovs izcīnīja jau otro zelta medaļu, zelts arī Tatjanai Veinbergai, kura  no 1967. līdz 1969. gadam spēlējusi PSRS izlasē. Dzintars Lācis ar partneriem ieguva 4. vietu 4 km komandu iedzīšanas braucienā. Imants Bodnieks tandēmā – 5./8. vietā. Akadēmiskajā airēšanā Vitolds Barkāns, Elmārs Rubīns un Guntis Niedra ierindojās 7./11. vietā.

Uz XX olimpiskājām spēlēm Minhenē (Vācija) 1972. gadā Jānis Lūsis devās kā pasaules rekorda īpašnieks - 93,80 m, bet Minhenē par