Izdevniecības „Skolas Vārds" veiktajā aptaujā secināts, ka lielā daļā pašvaldību skolu trūkst mācību grāmatu, darba burtnīcu, kā arī metodisko materiālu, tāpēc pašvaldības papildus valsts dotācijai mācību līdzekļu iegādei cenšas rast iespēju nodrošināt arī papildfinansējumu. Tas pašvaldībās ir ļoti atšķirīgs — no aptuveni 2000 eiro Varakļānu novadā līdz apmēram 412 000 eiro Jelgavā. Aptaujas rezultāti liecina par izteiktu nepieciešamību pēc elastīgāka budžeta plānojuma. Daudzu vietvaru pārstāvji pauduši atbalstu idejai, ka skolas pašas lemtu par piešķirtā budžeta sadali atkarībā no aktuālajām vajadzībām, piemēram, apvienojot mācību līdzekļu un kancelejas izdevumu budžetus. Tātad, lai veicinātu elastīgāku resursu izmantošanu, būtu nepieciešams pārskatīt budžeta noteikumus. Dažās pašvaldībās tiek atbalstīta ideja par vecāku iesaisti mācību līdzekļu iegādē, ja tas notiek brīvprātīgi. Tas liecina par nepieciešamību papildus meklēt finansējuma avotus, tomēr tāda pieeja ir arī pretrunīga, un ne visi to uzskata par piemērotu risinājumu.

No Reitingi.lv

Lai Latvija spētu konkurēt ar kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu, kas pēdējos trīs gados ir ievērojami palielinājušas finansējumu mācību līdzekļiem, nodrošinot, ka skolēniem ir pieejami visi kvalitatīvam mācību procesam nepieciešamie materiāli, kā arī lai sasniegtu izvirzītos PISA (Programme for International Student Assessment) mērķus, mūsu valstij papildus nepieciešami aptuveni 14 miljoni eiro gadā tikai mācību līdzekļu nodrošināšanai.

Pašlaik piedāvātais finansējums uz skolēnu ir nepietiekams, un realitātē tas nozīmē, ka katrs skolēns mācību līdzekļu komplektus var saņemt tikai dažos mācību priekšmetos. Trūkstošo nākas segt pašvaldībām, bet, ja tām tāda finansējuma nav, skolēns mācību procesā piedalās bez nepieciešamajiem mācību līdzekļiem.

Ar ieguldījumiem izglītības sistēmā īpaši izceļas Igaunija, kas spēj mērķtiecīgi sasniegt augstus PISA rādītājus. Ja Latvija vēlas panākt Igaunijas rādītājus, mums nāksies investēt izglītībā vismaz tikpat un — ticami — pat vairāk, lai kompensētu esošo plaisu. Latvijā vajadzīgi tūlītēji un ievērojami ieguldījumi. Matemātikas mācību materiālu nepietiekamība jau pamatskolā ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc skolēniem ir zemi rezultāti vidusskolas eksāmenos, taču nedrīkst aizmirst, ka tikpat svarīga ir latviešu valodas un pārējo mācību priekšmetu līdzekļu pieejamība. Nereti mēs esam gatavi eksperimentēt ar citu pasaules valstu izglītības sistēmu inovāciju vai sarežģītu risinājumu ieviešanu izglītībā, taču aizmirstam, ka viss ģeniālais ir vienkāršs. Iespējams, mēs varētu sākt ar to, ka katram bērnam ir nodrošināta mācību grāmata. Ir nepieciešams steidzami palielināt — divkāršot — ieguldījumus izglītības sistēmā un paātrināti radīt labvēlīgus apstākļus, lai Latvija spētu līdzvērtīgi konkurēt ar Igauniju un citiem izglītībā attīstītajiem reģioniem. Tikai tā mēs varēsim nodrošināt, ka Latvijas skolēniem būs pieejami mācību līdzekļi, kas nepieciešami, lai sasniegtu labus rezultātus un sekmīgi piedalītos globālās ekonomikas un sabiedrības attīstībā.

Pašreizējā mācību līdzekļu nepietiekamība Latvijā neatbilst kvalitatīvas izglītības prasībām, un tā skaidri atspoguļojas skolēnu sasniegumos, īpaši matemātikā un dabaszinātnēs. Centralizēto matemātikas eksāmenu rezultāti ir satraucoši zemi un liecina par būtiskām zināšanu un prasmju apguves nepilnībām. Latvijas vidējie centralizēto matemātikas eksāmenu rezultāti liecina par sistemātisku problēmu: pamata zināšanu un prasmju trūkums sākas jau pamatskolā un vidusskolā vai tehnikumos tikai pastiprinās.

Zemie rezultāti tieši ietekmē Latvijas skolēnu nākotnes iespējas konkurēt darba tirgū un studēt augstskolās. Skolēniem trūkst iespējas apgūt priekšmetu atbilstīgi izglītības standartam, jo ir pārāk maz resursu, ar ko ikvienam nodrošināt pieeju nepieciešamajiem mācību līdzekļiem. Kā rāda pedagogu un direktoru aptaujas, skolotājiem akūti trūkst ne tikai grāmatu, bet arī darba burtnīcu, uzdevumu krājumu un pārbaudes darbu paraugu, kas palīdzētu skolēniem nostiprināt iegūtās zināšanas un prasmes. Bez šiem materiāliem, kas ir neaizstājama izglītības procesa sastāvdaļa, skolēniem nevar izpildīt pietiekamu skaitu uzdevumu, atkārtot apgūto vai gatavoties pārbaudes darbiem.

Papildus tam Latvija cenšas sasniegt starptautiskos izglītības kvalitātes rādītājus, piemēram, PISA mērķus, kuros paredzēta skolēnu snieguma uzlabošana matemātikā, dabaszinātnēs un lasītprasmē. PISA testos ik pa trim gadiem tiek pārbaudītas piecpadsmitgadīgo skolēnu zināšanas un prasmes, un Latvijas rezultāti diemžēl atkārtoti atpaliek no Igaunijas, kas izceļas ar augstiem rādītājiem visās trijās jomās. Atšķirība nav tikai statistiska — tā atspoguļo Latvijas izglītības kvalitāti un potenciālās grūtības nākotnē, jo PISA testu rezultāti ir rādītājs, kas ļauj vērtēt skolēnu prasmi veiksmīgi mācīties nākotnē.

Liene Voroņenko, Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja

No Reitingi.lv

 

Ar priecīgu vēsti dalījusies "Pirmā programmēšanas skola" -  latviešu programmētājs Ansis Gustavs Andersons izcīnījis zelta medaļu pasaules programmēšanas olimpiādē. 36.Starptautiskajā informātikas olimpiādē, kas no 1. līdz 8.septembrim notika Aleksandrijā, Ēģiptē, Latviju pārstāvēja Ansis Gustavs  Andersons, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas absolvents Edvards Freimanis, Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskolas absolvents Adriāns Piliksers un Rīgas Rīnūžu vidusskolas absolvents Andrejs Piroženoks . Olimpiāde piedalās 362 dalībnieki no 91 pasaules valsts.

A.G.Andersons  olimpiādē izcīnīja 366.64 punktus, pārsniedot  iepriekšejā  gadā sniegumu, kad jaunietis  izcīnīja sudraba medaļu, iegūstot 296.5 punktus, bet vēl gadu iepriekš - bronzas godalgu ar 232.35 punktiem.

Ansis Gustavs  Andersons , kurš nesen absolvējis Druvas vidusskolu, šogad tika atzīts par Latvijas labāko programmētāju Latvijā, bet aizvadītajā gadā jaunietis saņēma Ministru kabineta apbalvojumus par augstiem sasniegumiem olimpiādēs - viņš pērn izcīnīja 3. vietu starptautiskajā matemātikas olimpiādē un 2. vietu starptautiskajā informātikas olimpiādē.

Draudzīgs apsveikums!

2024 gada 29.augustā notika  Rīgas skolu sporta nominācija kurā tika godināti 2023./2024.mācību gada Rīgas vispārējās izglītības iestāžu skolu sporta laureāti četrās nominācijās.

Spartakiādes sportiskākās skolas rajonos/priekšpilsētās - 1.vieta

  • Kurzemes rajonā –Āgenskalna sākumskola
  • Ziemeļu rajonā – Rīgas Valsts 2.ģimnāzija
  • Centra rajonā – Pamatskola “Rīdze”
  • Zemgales priekšpilsētā – Āgenskalna Valsts ģimnāzija
  • Latgales priekšpilsētā – Rīgas Sergeja Žoltoka pamaskola
  • Vidzemes priekšpilsētā –  RīgasTeikas vidusskola
  • Kurzemes rajonā – Rīgas Imantas vidusskola
  • Ziemeļu rajonā – Rīgas Kultūru vidusskola
  • Centra rajonā – Rīgas Centra humanitārā vidusskola
  • Zemgales priekšpilsētā –Rīgas Ziepniekkalna vidusskola
  • Latgales priekšpilsētā – Rīgas Pļavnieku pamatskola
  • Vidzemes priekšpilsētā – Rīgas Juglas vidusskola
  • Kurzemes rajonā – Rīgas Valsts vācu ģimnāzija
  • Ziemeļu rajonā – Rīgas Rīnūžu vidusskola
  • Centra rajonā – Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola
  • Zemgales priekšpilsētā – Rīgas Angļu ģimnāzija
  • Latgales priekšpilsētā –Rīgas 93.vidusskola
  • Vidzemes priekšpilsētā – Mežciema pamatskola

Rīgas sportiskākās skolas

1.vieta – Rīgas Valsts 2.ģimnāzija 2.vieta – Āgenskalna Valsts ģimnāzija 3.vieta – Rīgas Teikas vidusskola

Labākie Skolu sporta organizatori rajonos/priekšpilsētās un pilsētā

Centra rajonā – Beāte Kobilinska, Rīgas Centra humanitārā vidusskola

Kurzemes rajonā – Sergejs Dobišs, Rīgas Baltmuižas pamatskola

Ziemeļu rajonā – Ervīns Lūsis, Rīgas Valsts 2.ģimnāzija

Zemgales priekšpilsētā – Gunārs Andersons, Rīgas Angļu ģimnāzija

Vidzemes priekšpilsētā – Agnese Uiska, Rīgas Juglas vidusskola

Latgales priekšpilsētā – Inga Kuprijanova, Rīgas 15.vidusskola

Rīgas labākais sporta organizators

Rīgas Centra humanitārās vidusskolas sporta skolotāja un organizatore Beāte Kobilinska

Mūža ieguldījums Skolu sportā

Rīgas Iļģuciema pamatskola sporta skolotāja un sporta organizatore Alda Juškevica Pedagoģiskais darba stāžs 40 gadi, no kuriem 40 veltīti savai skolai un skolu sportam.

No "E-skola"

Jaunajā mācību gadā 481 pašvaldību un 75 privātās izglītības iestādēs 1.-12.klases mācības uzsāks 224 322 skolēni. Darbosies 197 vidusskolas un 30 valsts ģimnāzijas, kas ir par 4 izglītības iestādēm mazāk nekā gadu iepriekš. Samazinājies arī pašvaldību dibināto pamatskolu skaits – kopumā ir 224 pamatskolas, kas ir par 30 pamatskolām mazāk nekā 2023./2024.mācību gadā. Par 7 samazinājies sākumskolu skaits – tās šogad ir 29. Savukārt speciālo izglītības iestāžu skaits ir par 2 mazāk - kopā   37 izglītības iestādes. Profesionālajā izglītībā šogad izglītojamo skaits saglabāsies iepriekšējā līmenī – 53 profesionālajās izglītības iestādēs mācīsies ap 28 000 audzēkņu. Mācības sāks ap 10 000 pirmā gada audzēkņu.

Kontakti

Mālpils iela 9 , Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE

Tālrunis: 22065101

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma