Ata Kronvalda fonds izveidojis Latvijas skolu reitingu, kurā apkopoti skolēnu sniegums dažādās olimpiādēs un zinātniski pētniecisko darbu konferencēs. Reiitingā iekļautas 33 ģimnāzijas, 48 "lielās" skolas, kurās mācās vairāk nekā 100 vidusskolēni, un 103 "mazās" skolas, kurās mācās mazāk nekā 100 vidusskolēni vai kurās nemācās vidusskolēni.

Ģimnāziju grupā piemajā vietā Rīgas Vlsts 1. ģimnāzija. Rīgas Valsts 2.ģimnāzija ierindota 2.vietā, atkāpjoties no pērn 1.vietas. 3.vietu ieņemusi Āgenskalna Valsts ģimnāzija. Daugavpils Valsts ģimnāzija 4.vietā, Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzija 5.vietā.

Daugavpils Tehnoloģiju vidusskola-licejs "lielo skolu" grupā, 2020./2021.mācību gadā ierinota 1.vietā. Rīgas 40.vidusskola ir noturējusies augstajā 2.vietā arī šajā mācību gadā, 3.vietu saglabājis arī Rīgas Franču licejs. Labāko lielo skolu pieciniekam pievienojas Salaspils 1.vidusskola un Rīgas 10.vidusskola.

Savukārt Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskola "mazo skolu" grupā saglabājusi 1.vietu arī 2021./2022.mācību gadā. 2.vietu ieguvusi Andreja Pumpura Rīgas 11.pamatskola, 3.vietā ierindota Rēzeknes 5. vidusskola. 4.vietu ieņēmusi   Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskola, 5.vietu - Riebiņu vidusskola.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Latvijas Rektoru padome atklātā vēstulē aicina valdību nekavējoties novirzīt papildu finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei.

Vēstulē norādīts, ka no 2008.gada līdz 2017.gadam Latvijā vidējās ikgadējās augstākās izglītības finansējuma izmaiņas ir bijušas otrās zemākās 33 pētītās Eiropas augstākās izglītības sistēmās, sasniedzot gandrīz mīnus 4% atzīmi un tas nozīmē, ka gandrīz dekādi Latvijas augstākās izglītības finansējums ir samazinājies par 4% katru gadu. Latvijā jau ilgstoši studiju vietas bāzes finansējums netiek segts pilnā apjomā atbilstoši Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem ietvertajai formulai. Latvija ir vienīgā no ES dalībvalstīm, kurā augstākās izglītības finansējums nav atgriezies tajā apmērā, kādā tas bija pirms 2008.gada krīzes.  Salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm Latvijas finansējums sāk izskatīties katastrofāli. Latvija pētniecībā un attīstībā iegulda 0,642% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tad Lietuva - 0,996% un Igaunija - 1,611%. Turklāt Latvijā akadēmiskā personāla darba samaksas un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām studiju vietas bāzes izmaksās ietilpst arī materiālu, energoresursu, ūdens un inventāra, iekārtu iegādes, modernizēšanas un daudzas citas izmaksas. 2021.gada pirmajā pusē tika sagatavots ziņojums ar Izglītības un zinātnes ministrijas validētiem Covid-19 augstskolu zaudējumiem, kuri  netiek kompensēti, un augstskolām jāpārvirza iekšējie līdzekļi. Rektoru padome uzsvēra, ka Eiropas Komisija izdevusi Eiropas aktuālu dokumentu - Eiropas Stratēģiju universitātēm. Tajā tiek akcentēts, ka Eiropas Savienības fondu finansējums nav domāts nacionālā finansējuma aizstāšanai, bet tikai kā papildus līdzekļi pietiekamam nacionālajam finansējumam.

Rīgas skolu direktori nosūtījuši atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām un pašvaldībai, kurā prasa steidzami risināt pedagogu trūkuma problēmu galvaspilsētas izglītības iestādēs.

Jau vairākus gadus skolās trūkst pedagogu un situācija esot katastrofāla. Joprojām notiekot dažāda līmeņa reformas un noteikumu maiņa gan izglītības saturā, gan procesā, gan arī skolu pārvaldībā un administrēšanā, neņemot vērā izglītībā esošo krīzes situāciju. Skolu vadība pedagogu trūkumu risina, palielinot jau esošo pedagogu slodzes, kas veido strādājošo pedagogu pārslodzi, līdz ar to arī izdegšanu, rezultātā no skolām aiziet arī tie pedagogi, kas normālos darba apstākļos turpinātu darbu.

Izglītības un zinātnes ministrijai tiek prasīts nodrošināt Darba likuma ievērošanu attiecībā pret pedagogiem, kā arī lemt par bezmaksas studiju iespējām pedagoģijā un budžeta studiju vietu skaita palielināšanu topošajiem skolotājiem. Rīgas pašvaldībai tiek prasīts noteikt no pašvaldības budžeta līdzekļiem apmaksāto vietu skaitu augstskolās, nodrošināt izglītības iestādēs pedagogu mentoru un mācīšanās konsultantu slodzes un palielināt izglītības iestādēm pašvaldības piemaksu no 7,11 eiro līdz 35 eiro par likmi. Pašvaldība tiek aicināta lemt par stipendijām Rīgā strādājošiem studentiem, lemt par nekustamā īpašuma nodokļa samazināšanu pedagogiem, 100% atlaidi sabiedriskajā transportā, atlaidēm pedagogiem komunālajiem pakalpojumiem, kā arī lemt par programmu, kursu organizēšanu vidusskolēniem, kas motivētu studēt pedagoģiju.

No NRA.

Ministru kabinets apstiprinājis grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā trīs gadu laikā. Izmaiņas pieņemtas, lai īstenotu secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē un veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs, kā arī, tajā pašā laikā nodrošināt mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguvi atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei un starptautiskajām saistībām.

Saskaņā ar grozījumiem likumos, no 2023. gada 1. septembra izglītības process tikai valsts valodā tiks īstenots pirmsskolas izglītībā un pamatizglītības pakāpē 1., 4. un 7. klasē. No 2024. gada 1. septembra mācības tikai valsts valodā uzsāks 2., 5. un 8. klašu skolēni, bet no 2025. gada 1. septembra – pievienosies arī 3., 6. un 9. klases. Jāatgādina, ka vidusskolas posmā jaunieši jau šobrīd visus mācību priekšmetus apgūst latviešu valodā, bet 1. – 6. klašu skolēni latviešu valodā apgūst vismaz 50% no mācību satura, savukārt no 7. līdz 9. klasei – vismaz 80% apmērā.

 

 

Kontakti

Mālpils iela 9 , Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE

Tālrunis: 22065101

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma