Tehnoloģijas attīstās, darba tirgus nemitīgi mainās, un tam pakārtoti mainās arī prasmes, kuras tiek pieprasītas darba tirgū. Tiek veidotas un attīstītas dažādas prasmju datubāzes, un prasmju prognozēšanas rīkus ievieš arī Latvija.

2021. gadā darba devēji visvairāk pieprasa tādas sociālās prasmes kā:

  • komunikācijas prasmes (spēja augt uzņēmumā un veidot karjeru lielā mērā ir atkarīga tieši no darbinieka komunikācijas prasmēm);
  • iniciatīva (neatkarīgi no tā, vai darbinieks ir tikko uzsācis darba gaitas uzņēmumā vai veido karjeru, būtiska ir darbinieka spēja izrādīt iniciatīvu);
  • piemērošanās (konkrēto prasmi sauc arī par “pārmaiņu menedžmentu” jeb spēju piemēroties jauniem apstākļiem);
  • problēmu risināšana (tas prasa darbinieka spēju risināt gan nelielas, gan lielas problēmas un identificēt problēmas cēloni);
  • sadarbība (spēja sadarboties, ņemot vērā katra kolēģa stiprās un vājās puses);
  • laika menedžments jeb plānošana (spēja efektīvi plānot savu laiku, ņemot vērā, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē daļa darbinieku strādā attālināti, lielākoties mājās);
  • emocionālā inteliģence (spēja profesionāli runāt par problēmām un emocijām var novērst nevajadzīgus pārpratumus un kļūdas);
  • vēlme mācīties un attīstīties (izrādīt vēlmi attīstīties sevišķi ir būtiska nozarēs, kuras ir pārmaiņu procesā);
  • kreativitāte (tā ir spēja saskatīt problēmu no cita skatījuma un piedāvāt jaunus risinājumus);
  • projektu vadība (projektu vadīšana ietver vairākas prasmes un zināšanas, arī spēju vadīt komandu un izmantot iesaistīto stiprās puses, tas pierāda arī to, ka darbinieks ir gatavs uzņemties atbildību).

Savukārt pieprasītākās t.s. “cietās” jeb profesionālās prasmes LinkedIn vērtējumā ir (2020. gada dati):

  • blokķēdes tehnoloģijas;
  • mākoņdatošana;
  • analītiskā domāšana un spriešana;
  • mākslīgais intelekts;
  • UX dizains;
  • biznesa analīze;
  • saistītais mārketings;
  • pārdošanas prasmes;
  • zinātniskā skaitļošana;
  • video veidošana.

Pētījumi apliecina, ka nākotnē darba vietā būs mazāk rutīnas, vairāk autonomijas, vairāk informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, mazāk fizisku darba uzdevumu un vairāk sociālo un intelektuālu uzdevumu. Sociālās prasmes kļūst arvien vērtīgākas. Līdz ar to nav vienotas unikālas receptes prasmju apguvei un tieši sociālās prasmes var būt tās, kuras veicina “tehnisko” jeb profesionālo prasmju apguvi un pielietošanu.

Saīsinats no EPALE

Islandes galvaspilsētā Reikjavīkā novembrī norisinājās starptautiskās komandu matemātikas sacensības “Baltijas ceļš 2021”. Piedalījās 60 skolēni no 12 valstīm - Krievijas, Igaunijas, Vācijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Dānijas, Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas, Islandes un Īrijas. Latvijas komandā bija RTU inženierzinātņu vidusskolas skolnieks Petr Gabuniia, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēni Matīss Kristiņš, Milana Komisarova un Kims Georgs Pavlovs, kā arī Salaspils 1. vidusskolas skolnieks Artis Vijups. Komandām sacensību dienā bija dotas 4,5 stundas, lai kopējiem spēkiem rastu risinājumu 20 matemātikas uzdevumiem par tādām tēmām kā algebra, kombinatorika, ģeometrija un skaitļu teorija. Kopā Latvijas komanda sacensībās izcīnīja godpilno 4. vietu.

LIF mājas lapā sadaļā "PUBLIKĀCIJAS"  ievietots Romana Vitkovska raksts -  Kā mācīt savādāk?

Ilgus gadu simtus māca apmēram vienādi un to pašu, piemēram, skolā algebru, kas ir pati daudzus simtus gadu veca, bet par spīti dažādiem izglītošanas paņēmienu dažādošanai ieguvumi ir visai vāji. Ir lietas, ko bija jāignorē, jo nebija piemērota modeļa tam, kas notiek cilvēku galvās un viss notika tikai balstoties uz ārējiem novērojumiem (attīstījās psiholoģija, pedagoģija, u.c.), jo galvās iekšā pilnībā neviens līdz šim nav ticis – tātad darbs ar melno kasti. Cilvēku galvās darbojas viss tas, ko esam iemantojuši piedzimstot + tas, ko no zīdaiņa vecuma esam ieguvuši ar pašu līdzdalību + skolotāju, profesoru u.c. izglītošanas pasākumiem. Šī raksta mērķis ir parādīt kāds bija ceļš uz pietiekami labi tuvinātu priekšstatu par to, kas notiek galvās un kas notiek, ja to ignorē.

Izcilā ķīmiķa Paula Valdena piemiņas medaļa par sasniegumiem materiālzinātnē, ķīmijā un ķīmijas vēsturē šogad piešķirta trim zinātniekiem – Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes (MLĶF) Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūta profesorei Mārai Jurei, RTU MLĶF Tehniskās fizikas institūta profesorsam Mārim Knitem un Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) Farmakomodulatoru sintēzes grupas vadītājam Pāvelam Arsenjanam.

P. Valdena piemiņas medaļu RTU MLĶF pasniedz reizi divos gados, godinot izcilākos Latvijā strādājošos, kā arī ar Latviju saistītos ķīmijas, ķīmijas tehnoloģijas un materiālzinātnes zinātniekus un šo jomu vēstures pētniekus. Medaļa nosaukta P. Valdena (1863-1957) vārdā, jo viņš ir ievērojams 19./20. gadsimta ķīmiķis, kurš joprojām ir viens no pasaulē vislabāk zināmajiem latviešu izcelsmes zinātniekiem. Galvenie P. Valdena zinātnes sasniegumi ir «Valdena apgriezenības» atklāšana, viņš ir arī dinamiskās stereoķīmijas un neūdens šķīdumu elektroķīmijas pamatlicējs.

 

 

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā notika Dr.habil.paed., profesora Jāna Lankas grāmatas „Metienu un sitienu biomehānika” atvēršana. Galveno uzmanību autors veltījis “iekšējās” ballistikas izpētei – sportista kustību sistēmas biomehānisko iespēju analīzei, kustību organizācijas biomehānisko principu izpētei, lai vēl lielākā mērā izmantotu to, ko metienā vai sitienā var dot muskuļi, cīpslas, saites, sviru sistēmas, kuras veido cilvēka ķermeni un balsta kustību sistēmu.

Jānis Lanka dzimis 1940.gada 3.augustā Liepājā. Izglītību ieguvis Liepājas 1.vidusskolā (1958.), Liepājas Pedagoģiskajā institūtā (1963.), kā arī Centrālajā fiziskās kultūras institūta aspirantūrā Maskavā (1976.).  Laikā no 1965. līdz 1972.gadam J.Lanka bija Latvijas PSR un PSRS vieglatlētu izlases sastāvā. Startējis 1968.gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs Mehiko un ar izcīnītiem 7227 punktiem ierindojās 14.vietā. Pirms spēlēm Jānim bija astotais labākais rezultāts desmitcīņas vēsturē un gada ceturtais labākais rezultāts pasaulē. Divas reizes uzvarējis PSRS čempionātā (1968., 1971.), vairākkārtējs Latvijas PSR čempions desmitcīņā un 110 m/b distancē, divas reizes  uzstādījis Latvijas rekordu desmitcīņā - rekords noturējās 27 gadus. J.Lanka no 1978. līdz 1981.gadam vadījis institūta Vieglatlētikas katedru. 1986.gadā kļuva par Informātikas, biomehānikas un sporta celtņu katedras vadītāju.

 

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma