Centrālā statistikas pārvalde informējusi, ka 10 gados profesionālo pamata un vidējās izglītības iestāžu audzēkņu skaits ir samazinājies par 11,1 % jeb 3 448 audzēkņiem. 2023./2024. mācību gadā profesionālās izglītības iestādēs mācās 27,6 tūkstoši, kas ir par 165 audzēkņiem mazāk nekā pirms gada.  2023. gadā tika uzņemti 10,9 tūkstoši audzēkņu, kas ir par 3,3 % vairāk nekā iepriekšējā periodā. 6 039 no uzņemtajiem audzēkņiem bija vīrieši, bet 45,0 % jeb 4 936 – sievietes. Pieprasītākās bija inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmas, kurās mācības uzsāka 4,2 tūkstoši jeb 38,2 % no kopējā uzņemto izglītojamo skaita, kā arī ar pakalpojumiem2 saistītās mācību programmas, kurās mācības uzsāka 2,3 tūkstoši jeb 21,0 %.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, uzņemto audzēkņu skaita pieaugums bijis pakalpojumu (par 10,5 %), humanitāro zinātņu un mākslas (9,5 %) un inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (3,1 %) programmās. Būtiskākais uzņemto audzēkņu skaita samazinājums bija sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību (par 9,5 %) un veselības aprūpes un sociālās labklājības (3,7 %) programmās.

Starp inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmām pieprasītākās bija mašīnzinības (26,1 %), būvniecība un civilā celtniecība (22,1 %), kā arī mehānika un metālapstrāde (15,3 %). Pakalpojumu jomā visvairāk uzņemto audzēkņu bija viesnīcu un restorānu (59,4 %) un skaistumkopšanas pakalpojumu (21,2 %) programmās.

Visvairāk audzēkņu profesionālās izglītības programmās nemainīgi ir inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (9,8 tūkst. jeb 35,5 % no kopējā skaita), kā arī pakalpojumu jomā (5,8 tūkst. jeb 20,9 %). Vismazāk audzēkņu ir veselības aprūpes un sociālās labklājības (818 jeb 3,0 %) un lauksaimniecības (1,5 tūkst. jeb 5,3 %) programmās.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, audzēkņu skaits visvairāk samazinājies pakalpojumu programmās – par 364 jeb 5,9 % un sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmās – par 41 jeb 1,9 %. Vislielākais pieaugums ir dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju programmās – par 155 audzēkņiem jeb 5,0 % un veselības aprūpes un sociālās labklājības programmās – par 22 jeb 2,8 %.

Salīdzinot ar 2013. gadu, izglītojamo skaits dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju programmās ir pieaudzis par 76,0 % jeb 1 402 audzēkņiem. Gandrīz tikpat liels pieaugums bijis arī lauksaimniecības programmās – par 75,7 % jeb 629 audzēkņiem. Būtiski samazinājusies interese apgūt sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmas - audzēkņu skaits ir samazinājies par 50,8 %. Samazinājusies arī interese apgūt pakalpojumu programmas – izglītojamo skaits ir samazinājies par 25,6 %. No kopējā audzēkņu skaita 91,1 % jeb 25,1 tūkstoši mācās profesionālās vidējās izglītības programmās, 8,6 % apgūst profesionālās izglītības programmas pēc vidējās izglītības (ne augstākā izglītība), savukārt 0,3 % – profesionālās pamatizglītības programmas.

Vairāk nekā puse (52,5 %) vīriešu mācās inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmās, dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas (18,8 %), veselības aprūpes un sociālās labklājības programmas apgūst vien 0,3 % no kopējā vīriešu skaita profesionālajā izglītībā. Savukārt sieviešu vidū pieprasītākās ir ar pakalpojumiem saistītās programmas (galvenokārt viesnīcu un restorānu, skaistumkopšanas pakalpojumi), kuras apgūst 31,9 % sievieš. Vairāk nekā ceturtdaļa (27,7 %) sieviešu mācās humanitāro zinātņu un mākslas programmās, 13,9 % apgūst sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības un 13,3 % ­–inženierzinātnes, ražošanu un būvniecību.

2023. gadā mācības pabeidza 5,9 tūkstoši audzēkņu, kas ir par 2,0 % mazāk nekā 2022. gadā. Absolventu skaits bijis mazākais pēdējo 20 gadu laikā – salīdzinājumā ar 2003. gadu absolventu skaits ir samazinājies par 53,0 %. Līdzīgi kā 2022. gadā, trešdaļa (33,0 %) jeb 1,9 tūkstoši ieguva kvalifikāciju inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmās, savukārt 1,4 tūkstoši jeb 23,4 % – pakalpojumu jomā.

2023./2024. m.g. profesionālās izglītības programmas piedāvājā apgūt 53 izglītības iestādes (41 profesionālās izglītības iestādes, 10 koledžas un 2 vidusskolas). Trešdaļa izglītojamo mācās sešās lielākajās izglītības iestādēs: Rīgas Valsts tehnikumā, Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā, Ogres tehnikumā, Latgales industriālajā tehnikumā, Rīgas Tehniskajā koledžā un Liepājas Valsts tehnikumā. Tikai septiņās profesionālās izglītības iestādēs audzēkņu skaits pārsniedz tūkstoti, bet 22 iestādēs tas ir virs pieciem simtiem un 18 iestādēs – nepārsniedz divus simtus.

 

 

Atbalsts jaunajiem skolotājiem - absolventiem

Lai sekmētu pedagoģijas studiju absolventu iekļaušanos izglītības iestādes vidē un veicinātu palikšanu skolotāja profesijā, jaunajiem skolotājiem dažādās izglītības iestādēs ir pieejams Indukcijas gada atbalsts.

Projekta mājas lapa: https://www.lu.lv

Projekta īstenošanas noteikumi: https://m.likumi.lv/

Eiropas Sociālā fonda Plus projektu “Indukcijas gada atbalsts jaunajiem pedagogiem pēc skolotāja kvalifikācijas iegūšanas” (Nr. 4.2.2.7/1/23/I/001) īsteno projekta vadošais partneris Latvijas Universitāte un projekta partneri Daugavpils Universitāte, Liepājas Universitāte, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija. Projekta mērķis ir sniegt indukcijas gada atbalstu pedagoģijas studiju absolventiem pirmajā gadā pēc studiju pabeigšanas, lai nodrošinātu viņu tālāku iekļaušanos izglītības iestādes vidē un veicinātu palikšanu skolotāja profesijā.

Studējošo skaits 2023./2024 akadēmiskajā gadā, salīdzinot ar iepriekšejo studiju gadu, Latvijas augstākās izglītības iestādēs samazinājies par 1,8%. Kopumā studē 74 000 studentu pretstatā 75 400 studentu iepriekšējā akadēmiskajā gadā. Pēdējo desmit gadu laikā studējošo skaits Latvijā ir samazinājies par 15 700 jeb 17,5%. Statistikas pārvaldē norāda, ka studējošo skaits Latvijā samazinās pēdējos 20 gadus. Tendence pieaugt tika novērota tikai līdz 2005.gadam, kad tika sasniegts lielākais studējošo skaits Latvijā - 131 100.

2023./2024. akadēmiskajā gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs uzņemti 28 900 studentu, kas ir par 9,3% jeb 2400 studentu vairāk nekā iepriekšējā akadēmiskajā gadā. 54,6% sākuši studijas bakalaura līmeņa programmās, 23,2% - maģistra, 19,4% - koledžas un 2,8% - doktora līmeņa programmās. 76,1% studentu sāka pilna laika studijas, bet 23,9% - nepilna laika studijas. Lielākā daļa jeb 58,4% studentu studē par personīgajiem līdzekļiem, 41,6% - par valsts budžeta līdzekļiem. Uzņemto studentu vidū vairāk ir sievietes  - 16 500 jeb 57% no kopējā uzņemto skaita.

 

"Negribu skolēniem aplauzt spārnus!" saka konkursa "Jaunais skolotājs" uzvarētāja Danuta Eva Bite.

Danuta Eva Bite Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskolā nostrādājusi tikai divus gadus, taču paveikto darbu saraksts jau aizņem trīs lapas: skolotāja ne tikai māca dabaszinību un bioloģiju, bet arī koordinē projekta darbu tapšanu vidusskolā, ar audzināmo klasi piedalās visdažādākajos konkursos un pasākumos, kā arī sagatavo skolēnus dalībai mācību olimpiādēs. Plašais veikums un tik ieinteresētā attieksme pret darbu ir pamats D. E. Bites kļūšanai par Latvijas Izglītības fonda un "Latvijas Avīzes" rīkotā konkursa "Jaunais skolotājs" uzvarētāju.

"Man ļoti patīk tas, ko es daru. Nākas strādāt arī ārpus darba laika, bet tas nav svarīgi, jo gūstu lielu prieku no tā, ka skolēniem deg acis. Jūtos skolēnu novērtēta. Man ļoti patīk, ka darbs skolā ir izaicinājumiem pilns; es katru dienu sevi pilnveidoju, jo bez tā neiztikt. Man ir jābūt radošai un aktīvai katru dienu. Pat ja gadās, ka iepriekšējā dienā esmu ilgi strādājusi un atnāku sagurusi, jaunieši dod man spēku," stāsta konkursa uzvarētāja.

Arī vadīt projektu darbus vidusskolēniem ir izaicinājums, jo tas ir jaunums izglītības sistēmā. Jaunais izglītības saturs paredz – lai pabeigtu vidusskolu, jauniešiem jāizstrādā zinātniski pētnieciskais darbs vai arī kāds radošs vai sabiedriski nozīmīgs projekts. Tas prasa lielu darbu, bet skolotājai jauniešu plāni jāievirza tā, lai darbs tiešam būtu paveicams. "Jaunieši vēlas īstenot lielas idejas, un es nedrīkstu aplauzt viņiem spārnus!" stāsta Danuta. "Viņi grib realizēt tik daudz, ka to nevar izdarīt viena gada laikā paralēli mācībām skolā."

Daiņa Bušmaņa foto, Ilzes Kuzminas raksts (sīsināts)

 

Laimīgu un veiksmīgu JAUNO GADU!

Kontakti

Mālpils iela 9 , Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE

Tālrunis: 22065101

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma