Šogad aprit 105 gadi  kopš Latvijas Ministru kabineta sēdē 1919. gada 29. decembrī nolēma uz Būvniecības sabiedrības tehnikuma bāzes dibināt valsts izglītības iestādi. 1920. gada 15. jūlijā par direktoru ievēlēja būvinženieri Ansi Grīnbergu.

1920. gadā tehnikumā izveidoja Ķīmijas nodaļu, 1921. gadā nodibināja Mehānikas un Elektrotehnikas nodaļas, 1927. gadā – Kultūrtehnikas nodaļu. 1930. gadā atvēra Dzelzceļu ekspluatācijas nodaļu. Mācību darbā bez tehnikuma skolotājiem iesaistīja inženierus no dažādām organizācijām un augstskolu mācību spēkus. 1940. gadā klašu skaits sasniedza 42, bet skolēnu skaits 1260, strādāja vairāk nekā 100 skolotāju.

Smags un sarežģīts tehnikumam bija vācu okupācijas periods (1941–1944). Kara gados diplomu ieguva 419 speciālisti.

Pēc Otrā pasaules kara 1944.gada novembrī mācības tehnikumā atsāka Mehānikas, Elektrotehnikas, Ķīmijas un Būvniecības nodaļas. 1945.gada 27. martā Rīgas Valsts tehnikumu apvienoja ar Rīgas Valsts vakara tehnikumu un jaunizveidoto izglītības iestādi nosauca par Rīgas Industriālo politehnikumu (RIP). Palielināja neklātienes un vakara nodaļas, kurās vairums mācījās iebraucēji.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas par tehnikuma direktoru apstiprināja Rīgas Politehniskā institūta absolventu Daini Markus. Šajā amatā viņš bija līdz 2006. gadam. 1991. gadā tika atjaunots mācību iestādes vēsturiskais nosaukums – Rīgas Valsts tehnikums un tā emblēma. Atjaunoja un 1991. gada 30. augustā iesvētīja tehnikuma karogu ar devīzi “Tēvu zemes mīlestību mēs ar darbiem rādīsim”. Tehikumā īstenoja pāreju uz mācībām valsts valodā. 1991. gadā darbojušās Datortehnikas, Ekonomikas, Ķīmijastehnoloģijas, Mašīnbūves un Automobiļu nodaļas. 1994. gadā atvēra specialitāti – Sekretariāta un biroja darbs. Rēzeknes filiālē audzēkņi varējuši apgūt skaitļošanas tehniku, biroja darbaorganizāciju un ekonomiku. 2005./2006. mācību gadā tehnikuma dienas nodaļā mācījušies jau 2451 audzēkņi. Tikuši pilnveidoti Kokapstrādes, Auto un Poligrāfijas centri, atvērtastehnikuma filiāles Balvos un Krāslavā. 2000. gadā tehnikumam pievienoja 12. arodskolu un izveidoja “Kokapstrādes centru”. Ar 2003. gada 1. janvāri Rīgas Valsts tehnikumam pievienoja Rīgas 5. arodvidusskolu,

2012. gada 23. aprīlī par tehikuma direktori apstiprināja Dagniju Vanagu. Sākās pārmaiņas izglītības saturā un formā. Līdz tam darba devēji parasti prasīja - dodiet speciālistus, tagad ieviesa kopēju mācību procesu - darba vidē balstītas mācības.

Nenovērtējams ieguvums tehnikumam bija Praktisko mācību centrs, kuru atklāja 2016. gada 30. martā. Mūsdienīgi aprīkotās telpās izvietotas mācību laboratorijas un darbnīcas. Auto, Drukas un mediju tehnoloģiju, Enerģētikas, Kokapstrādes, Mašīnbūves un Dzelzceļa nodaļu audzēkņiem bija radīti visi priekšnoteikumipraktisko mācību priekšmetu apgūšanai. 2019. gada 31. oktobrī Praktisko mācību centra kompleksa teritorijā tika atklāta tehnikuma dienesta viesnīcas jaunbūve. Mājvietu atrada arī Karjeras izglītības centrs. Vēlāk tika īstenota iecere – uzbūvēta jauna multifunkcionālā halle, kas jauniešiem dod iespēju nodarboties ar sporta aktivitātēm un sportiski pavadīt brīvo laiku, kā arī rīkot koncertus. Sekojot darba tirgus tendencēm tehnikumā izveidoja Profesionālās izglītības, profesionālās pilnveides un interešu izglītības centru.

Darba devēji balsojumā pirmajā vietā daudzkārt ierindojuši Rīgas Valsts tehnikumu.Panākumu dazādos konkursos gūst tehnikuma audzēķņi, bet neatpaliek arī skolotāji. Briselē 2022. gada 25. oktobrī Eiropas Komisija pasniedza “Eiropas inovatīvās mācīšanas balvu 2022” projektam “GoScience”, kurā kā aktīvākais partneris bija Rīgas Valsts tehnikums.

105 jubileju tehnikums  sagaida darba ritmā un turpina  īstenot devīzi - tehikums ir  vairāk nekā izglītība!

Izdota jubilejai vēltīta grāmata "Rīgas Valsts tehnikums tie esam mēs""

 

 

 

 

 

 

 


Latvijas Šķēpmetēju klubs atzīmē nozīmīgu notikumu – 30. gadadienu. 1994. gada nogalē Valija Drauga, Inese Jaunzeme, Jānis Lūsis, Valentīns Mazzālītis, Andrejs Vaivads nodibināja Latvijas šķēpa mešanas klubu. 2009.gada 30.decembrī   nodibināta biedrība „Latvijas Šķēpmetēju klubs”.

Pirmo reizi Latvijas šķēpa metēja rezultāts fiksēts 1901. gada 2. septembrī. Rīgā pirmās sacensības notikusās 1905.gadā. Neatkarīgā Latvijā šķēpa mešanā vadošais bija Oto Jurģis, kurš pirmais Latvijā pārsniedza 60 m robežu (1929.g.).

Pirmo reizi J. Lūša vārdu Latvijas rekordu sarakstā ierakstīja 1961.gadā  - 77,48 m. Pēc tam šis rekords tika labots vēl septiņas reizes. J.Lūša nākošie  pasaules rekordi bija 1968.gadā  Saarijarvi (Somijā) - 91,98 m un  1972.gadā Stokholmā (Zviedrijā) - 93,80 m. J. Lūsis 12 reizes bijis PSRS čempions, vienu reizi izcīnījis sudraba, vienu reizi bronzas medaļu. Četrkārtējais Eiropas čempions. J. Lūsis ir vienīgais Latvijas vieglatlēts, kurš ar panākumiem piedalījies četrās Olimpiskajās spēlēs: 1964. gadā Tokijā - (80,57 m) bronzas medaļa; 1968. gadā Mehiko - (90,10 m) zelta medaļa ar jaunu olimpisko rekordu; 1972. gadā Minhenē - (90,46 m) sudraba medaļa; 1976.gadā Monreālā - (80,26 m) 8.vieta.

Oto Jurģa audzēkne Inese Jaunzeme 1956.gadā Melnburnā ar 53,86 m izcīnīja pirmo zelta medaļu Olimpiskajās spēlēs Latvijas sporta vēsturē. Teicami rezultāti dažādos laikos bijuši Mārai Saulītei, Mārītei Alainei, Inārai Ošiņai, Tatjanai Žigalovai, Leolitai Bļodniecei, Sandrai Leiškalnei, Madarai Palameikai, Līnai Mūzei, Sintai Ozoliņai - Kovalai.

Nozīmīgu ieguldījumu šķēpmešanas attīstībā devuši treneri: Valentīna Eiduka - audzēknis Vadims Vasiļevskis              izcīnija sudraba godalgu Olimpiskajās spēlēs Atēnās 2004. gadā un Ainārs Koval – sudraba medaļas ieguvēju Olimpiskajās spēlēs Pekinā 2008.gadā. Māra Grīva audzēknis  Dainis Kūla Maskavas 2000.gada izcīnija olimpiādes čempiona zeltu.  Daudzie Latvijas šķēpmetēju panākumi ir saistīt ar J.Lūša trenera Valentīna Mazzālīša vārdu.

Jānis Lūsis un Valentīns Mazzalītis

Izdevniecības „Skolas Vārds" veiktajā aptaujā secināts, ka lielā daļā pašvaldību skolu trūkst mācību grāmatu, darba burtnīcu, kā arī metodisko materiālu, tāpēc pašvaldības papildus valsts dotācijai mācību līdzekļu iegādei cenšas rast iespēju nodrošināt arī papildfinansējumu. Tas pašvaldībās ir ļoti atšķirīgs — no aptuveni 2000 eiro Varakļānu novadā līdz apmēram 412 000 eiro Jelgavā. Aptaujas rezultāti liecina par izteiktu nepieciešamību pēc elastīgāka budžeta plānojuma. Daudzu vietvaru pārstāvji pauduši atbalstu idejai, ka skolas pašas lemtu par piešķirtā budžeta sadali atkarībā no aktuālajām vajadzībām, piemēram, apvienojot mācību līdzekļu un kancelejas izdevumu budžetus. Tātad, lai veicinātu elastīgāku resursu izmantošanu, būtu nepieciešams pārskatīt budžeta noteikumus. Dažās pašvaldībās tiek atbalstīta ideja par vecāku iesaisti mācību līdzekļu iegādē, ja tas notiek brīvprātīgi. Tas liecina par nepieciešamību papildus meklēt finansējuma avotus, tomēr tāda pieeja ir arī pretrunīga, un ne visi to uzskata par piemērotu risinājumu.

No Reitingi.lv

Lai Latvija spētu konkurēt ar kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu, kas pēdējos trīs gados ir ievērojami palielinājušas finansējumu mācību līdzekļiem, nodrošinot, ka skolēniem ir pieejami visi kvalitatīvam mācību procesam nepieciešamie materiāli, kā arī lai sasniegtu izvirzītos PISA (Programme for International Student Assessment) mērķus, mūsu valstij papildus nepieciešami aptuveni 14 miljoni eiro gadā tikai mācību līdzekļu nodrošināšanai.

Pašlaik piedāvātais finansējums uz skolēnu ir nepietiekams, un realitātē tas nozīmē, ka katrs skolēns mācību līdzekļu komplektus var saņemt tikai dažos mācību priekšmetos. Trūkstošo nākas segt pašvaldībām, bet, ja tām tāda finansējuma nav, skolēns mācību procesā piedalās bez nepieciešamajiem mācību līdzekļiem.

Ar ieguldījumiem izglītības sistēmā īpaši izceļas Igaunija, kas spēj mērķtiecīgi sasniegt augstus PISA rādītājus. Ja Latvija vēlas panākt Igaunijas rādītājus, mums nāksies investēt izglītībā vismaz tikpat un — ticami — pat vairāk, lai kompensētu esošo plaisu. Latvijā vajadzīgi tūlītēji un ievērojami ieguldījumi. Matemātikas mācību materiālu nepietiekamība jau pamatskolā ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc skolēniem ir zemi rezultāti vidusskolas eksāmenos, taču nedrīkst aizmirst, ka tikpat svarīga ir latviešu valodas un pārējo mācību priekšmetu līdzekļu pieejamība. Nereti mēs esam gatavi eksperimentēt ar citu pasaules valstu izglītības sistēmu inovāciju vai sarežģītu risinājumu ieviešanu izglītībā, taču aizmirstam, ka viss ģeniālais ir vienkāršs. Iespējams, mēs varētu sākt ar to, ka katram bērnam ir nodrošināta mācību grāmata. Ir nepieciešams steidzami palielināt — divkāršot — ieguldījumus izglītības sistēmā un paātrināti radīt labvēlīgus apstākļus, lai Latvija spētu līdzvērtīgi konkurēt ar Igauniju un citiem izglītībā attīstītajiem reģioniem. Tikai tā mēs varēsim nodrošināt, ka Latvijas skolēniem būs pieejami mācību līdzekļi, kas nepieciešami, lai sasniegtu labus rezultātus un sekmīgi piedalītos globālās ekonomikas un sabiedrības attīstībā.

Pašreizējā mācību līdzekļu nepietiekamība Latvijā neatbilst kvalitatīvas izglītības prasībām, un tā skaidri atspoguļojas skolēnu sasniegumos, īpaši matemātikā un dabaszinātnēs. Centralizēto matemātikas eksāmenu rezultāti ir satraucoši zemi un liecina par būtiskām zināšanu un prasmju apguves nepilnībām. Latvijas vidējie centralizēto matemātikas eksāmenu rezultāti liecina par sistemātisku problēmu: pamata zināšanu un prasmju trūkums sākas jau pamatskolā un vidusskolā vai tehnikumos tikai pastiprinās.

Zemie rezultāti tieši ietekmē Latvijas skolēnu nākotnes iespējas konkurēt darba tirgū un studēt augstskolās. Skolēniem trūkst iespējas apgūt priekšmetu atbilstīgi izglītības standartam, jo ir pārāk maz resursu, ar ko ikvienam nodrošināt pieeju nepieciešamajiem mācību līdzekļiem. Kā rāda pedagogu un direktoru aptaujas, skolotājiem akūti trūkst ne tikai grāmatu, bet arī darba burtnīcu, uzdevumu krājumu un pārbaudes darbu paraugu, kas palīdzētu skolēniem nostiprināt iegūtās zināšanas un prasmes. Bez šiem materiāliem, kas ir neaizstājama izglītības procesa sastāvdaļa, skolēniem nevar izpildīt pietiekamu skaitu uzdevumu, atkārtot apgūto vai gatavoties pārbaudes darbiem.

Papildus tam Latvija cenšas sasniegt starptautiskos izglītības kvalitātes rādītājus, piemēram, PISA mērķus, kuros paredzēta skolēnu snieguma uzlabošana matemātikā, dabaszinātnēs un lasītprasmē. PISA testos ik pa trim gadiem tiek pārbaudītas piecpadsmitgadīgo skolēnu zināšanas un prasmes, un Latvijas rezultāti diemžēl atkārtoti atpaliek no Igaunijas, kas izceļas ar augstiem rādītājiem visās trijās jomās. Atšķirība nav tikai statistiska — tā atspoguļo Latvijas izglītības kvalitāti un potenciālās grūtības nākotnē, jo PISA testu rezultāti ir rādītājs, kas ļauj vērtēt skolēnu prasmi veiksmīgi mācīties nākotnē.

Liene Voroņenko, Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja

No Reitingi.lv

 

Ar priecīgu vēsti dalījusies "Pirmā programmēšanas skola" -  latviešu programmētājs Ansis Gustavs Andersons izcīnījis zelta medaļu pasaules programmēšanas olimpiādē. 36.Starptautiskajā informātikas olimpiādē, kas no 1. līdz 8.septembrim notika Aleksandrijā, Ēģiptē, Latviju pārstāvēja Ansis Gustavs  Andersons, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas absolvents Edvards Freimanis, Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskolas absolvents Adriāns Piliksers un Rīgas Rīnūžu vidusskolas absolvents Andrejs Piroženoks . Olimpiāde piedalās 362 dalībnieki no 91 pasaules valsts.

A.G.Andersons  olimpiādē izcīnīja 366.64 punktus, pārsniedot  iepriekšejā  gadā sniegumu, kad jaunietis  izcīnīja sudraba medaļu, iegūstot 296.5 punktus, bet vēl gadu iepriekš - bronzas godalgu ar 232.35 punktiem.

Ansis Gustavs  Andersons , kurš nesen absolvējis Druvas vidusskolu, šogad tika atzīts par Latvijas labāko programmētāju Latvijā, bet aizvadītajā gadā jaunietis saņēma Ministru kabineta apbalvojumus par augstiem sasniegumiem olimpiādēs - viņš pērn izcīnīja 3. vietu starptautiskajā matemātikas olimpiādē un 2. vietu starptautiskajā informātikas olimpiādē.

Draudzīgs apsveikums!

Kontakti

Mālpils iela 9 , Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE

Tālrunis: 22065101

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma