MME

Studentiem, praktiķiem

Atkārtoti izdota grāmata „Menedžmenta mazā enciklopēdija” (488 lpp.) Grāmatai ir divas daļas. Pirmajā daļā ievietoti agrāk publicētie materiāli, kurus papildina pasaulē pazīstamu zinātnieku atzinumi, secinājumi, ieteikumi. Tajā apskatīti menedžmenta teorijas un prakses jautājumi gan vēsturiskā aspektā, gan mūsdienu apstākļos. Grāmatas otrajā daļā dotas izcilāko menedžmenta zinātnieku īsas biobibliogrāfijas, ievietotas atsauces uz viņu nozīmīgākajām publikācijām.

Laika gaitā menedžmenta teorijas atbilstoši ekonomikas, sociālo un poli­tisko faktoru izmaiņām tika klasificētas. Ar laiku izveidojās Integrētā menedžmenta teorija, kuras pārstāvji uzskatīja, ka nav pareizi katru menedžmenta funkciju apskatīt atsevišķi, bet nepieciešams tās integrēt. Radās sistēmas pieejas (ka viss sastāv no savstarpēji saistītiem elementiem), procesa pieejas (funkciju saistība) un situācijas pieejas (problēmas izpēte un to risinājuma izstrāde).

Grāmata noderīga, studējot menedžmenta teoriju, tajā var atrast padomus, kā pilnveidot organizācijas darbību, tā palīdzēs apzināt pasaules izcilāko zinātnieku dzīves un darba mūžu, iepazīties ar viņu viedokļiem un devumu menedžmenta teorijas un prakses attīstībā.

Uzvara

No 7. līdz 13. septembrim Latvijas Universitātē  tiešsaistē norisinājās  3. starptautiskajā ekonomikas olimpiādē. Latvijas pārstāvji sacentās ar 130 skolēniem no 29 pasaules valstīm un kopvērtējumā ieņēma 4.vietu. Zelta medaļu šī gada Starptautiskajā ekonomikas olimpiādē ieguva Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas skolēns Emīls Krasts, sudraba medaļas ieguva Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēni Edvards Gaters un Kristofers Kārlis Krūmiņš, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskolas skolēns Daniels Stabulis. Savukārt bronzas medaļu starptautiskajās sacensībās ieguva Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēns Roberts Oskars Vītiņš.

Studentu dzive

„Swedbank” veikusi aptauju, kura liecina, ka studenti Latvijā bieži paļaujas uz savu vecāku vai radinieku finansiālo atbalstu. Gandrīz pusei (46%) studentu vecāki palīdz segt studiju izmaksas, neskatoties uz to, ka daļu studenti cenšas segt paši (49%). Savukārt 60% studentu saņem finansiālu atbalstu no vecākiem ikdienas vajadzību nodrošināšanai, kaut gan tikpat liela daļa (58%) paši gūst ienākumus, paralēli studijām strādājot. Lielākajai daļai (82%) studentu vecāki sniedz arī netiešu finansiālu atbalstu, piemēram, sagādājot pārtiku, sadzīves lietas u.tml. Teju pusei (48%) tas ļauj samazināt savus izdevumus par 20 līdz 30%.

Aptaujas dati rāda, lai arī 23% studentu paralēli studijām strādā pilnas slodzes darbu, bet vēl tikpat – nepilnas. Katram trešajam jeb 34% jāiztiek ar 300 eiro mēnesī, un tie visbiežāk ir bakalaura studiju studenti. Katram piektajam (22%) studentam pieejamais naudas apmērs svārstās no 300 līdz 500 eiro mēnesī, savukārt 17% - līdz 700 eiro mēnesī (visbiežāk maģistrantūras studentiem). 20% studentu katru mēnesi piedzīvo naudas iztrūkumu, bet 19% - katru otro, trešo mēnesi. Visbiežāk šādā situācijā nonāk tikko studijas gaitas uzsākušie, kuri paralēli studijām nestrādā. Šādās situācijās jaunieši samazina savus ikdienas tēriņus (53%) vai lūdz naudu vecākiem (52%). Trešdaļai šādiem gadījumiem ir savi uzkrājumi.

Arī izdevumu apmērs ļoti atšķiras, taču visbiežāk nepārsniedz 500 eiro mēnesī. Lielākās izdevumu pozīcijas studentiem veido pārtika un dzīvesvieta, kam vidēji mēnesī tiek atvēlēti attiecīgi 110 un 104 eiro. Izdevumi par izklaidi un kultūras pasākumiem – vidēji 51 eiro, apģērbu un apavu iegāde – vidēji 42 eiro, un sabiedriskā transporta izdevumi – vidēji 34 eiro mēnesī. Aptuveni 20 eiro ik mēnesi tiek novirzīti saistību segšanai (piemēram, par kredītu), kā arī dažādiem mācību materiāliem. Savukārt vidēji 16 eiro mēnesī studenti atvēl medicīnas un mājsaimniecības uzturēšanas izdevumiem.

Par skolotāju atalgojumu

OECD ikgadējā izglītības pārskatā “Education at a Glance 2020”uzrādīts, ka visas pedagogu grupas Latvijā saņem uz pusi zemāku atalgojumu gadā nekā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs vidēji.

Latvijā skolotāju vidējā faktiskā alga gadā pirmsskolas pakāpē sasniedz 16 668 eiro kas ir krietni mazāk nekā vidējais atalgojums OECD valstīs – 32 833 eiro. Arī sākumskolas pakāpē skolotāju vidējā alga Latvijā ir 21 868 eiro, bet OECD valstīs vidēji šiem pedagogiem atalgojums ir 37 303 eiro gadā. Pamatskolas otrajā posmā pedagogi Latvijā gadā saņem vidēji 20 980 eiro gadā, kamēr OECD vidēji saņemtais atalgojums ir 39 241 eiro.  Vispārējās vidējās izglītības pakāpē skolotāji gadā saņem vidēji 22 884 eiro, turpretī OECD valstīs vidēji šīs grupas pedagogi saņem 42 257 eiro.

Pārskatā norādīts, ka OECD valstīs publiskā sektora izglītības iestādē strādājoša tipiska skolotāja mācību stundu vidējais skaits gadā ir ar tendenci mazināties ar katru nākamo izglītības pakāpi – no 993 stundām pirmsskolas pakāpē līdz 778 stundām sākumskolā, 712 stundām pamatizglītības otrajā posmā un 680 stundām vidējās izglītības pakāpē. Latvijā skolotājiem ir jāmāca 1368 stundas gadā pirmsskolas izglītības pakāpē, 572 stundas gadā sākumskolā, 621 stunda pamatskolas otrajā posmā un 695 stundas vidējā izglītībā.

Zelta medaļa

Septembrī tiešsaistes režīmā norisinājās Eiropas jauniešu informātikas olimpiāde, kurā Latviju pārstāvēja četri skolēni. Olimpiādē piedalījās 92 skolēni no 27 pasaules valstīm. Druvas vidusskolas 9. klases skolēns Ansis Gustavs Andersons Eiropas jauniešu informātikas olimpiādē ieguva 7. labāko rezultātu un savu pirmo zelta medaļu. Vēl pagājušajā gadā Ansis Gustavs šajā olimpiādē ieguva bronzas medaļu. Latviju olimpiādē pārstāvēja arī Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 9. klases skolēns Gustavs Ģēģeris, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 9. klases skolēns Adriāns Piliksers un Valmieras Valsts ģimnāzijas 9. klases skolēns Raivis Atteka. Latvijas komanda abas sacensību dienas pulcējās Pirmajā programmēšanas skolā, kur jauniešus atbalstīja komandas vadītāji – skolotāji Raivis Ieviņš un Normunds Svētiņš.

Publicēts no e-klase

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma