Valsts uzdevums ir regulēt izglītības jomu, veidot tās politiku. Piemēram, Zviedrījā tiek limitēts uzņemamo studentu skaitu juristu un mediķu programmās, pirmkārt, lai nezaudētu kvalitāti, bet galvenais - tās ir reglamentētās profesijas ar specifiskām prasībām.  Diemžēl Latvijā ar izglītības politiku  netiek galā. Bija periods, kad juristu programmas (ar dažādiem nosaukumiem) bija 7 augstkolās. Tiesību zinību studijas vairs nenotiek Sociālo teholoģiju augstskolā (dibināta 1991. gadā, likvidēta 2016. gadā) un  Rimpak Livonija  - darbojās no 1991.gada līdz 2004. gadam), jo abas augstskolas likvidētas.

Jau pirms vairākiem gadiem tika izvirzīts nosacījumu par vienotu kvalifikācijas eksāmenu juristiem. Beidzot 2021. gadā eksāmens notika. Rezultāti ļoti vāji -  no 130 eksāmena kārtotājiem sākotnēji jurista kvalifikāciju piešķīra vien trešdaļai, tātad 43 absolventiem. Tika iesniegtas 22 apelācijas un tās izskatot kvalifikācija piešķirta vēl pieciem. Visi pie kvalifikācijas tikušie ir no Latvijas Universitātes (kārtoja 95), eksāmenu kārtoja arī Rīgas Stradiņa universitātes (23), Daugavpils Universitātes (7) un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (5) attiecīgo programmu apguvušie juristi. Profesionālā maģistra programma tiesību zinātnē ir arī privātajās augstskolās - Baltijas Starptautiskajā akadēmijā un Biznesa augstskolā “Turība”,  tomēr šo augstskolu absolventi pirmajā eksāmenā esot nolēmuši nepiedalīties. Latvijas augstskolās un koledžās ir arī pirmā līmeņa profesionālās studiju programmas tiesību zinātnē, kur iegūst jurista palīga kvalifikāciju, ir arī bakalaura programmas, kur iegūst akadēmiskas zināšanas tiesību jomā, bet ne jurista kvalifikāciju. Programmu daudz, bet kvalificētu abolventu maz.

 


2021. gada 6.septembrī Nacionālajā teātri bija pulcējušie bijušie un esošie mācībspēki, sporta organizāciju pārstāvji, jubilārus attālināti sveica citas Latvijas augstskolas, Latvijas Zinātņu akadēmija, klātienē LOK, LIF, rektoru padome

1921.gada 6.septembrī Ministru Kabinets pieņēma lēmumu dibināt Latvijas Fiziskās izglītības institūtu (LFII). Darbība  sākās Rīgā, Nikolaja (toreiz Valdemāra) ielā 1 un praktisko nodarbību organizēšanai izmantoja skolu sporta zāles un stadionus. Institūta  pamatmērķis bija fiziskās audzināšanas skolotāju sagatavošana, fiziskās attīstības un audzināšanas pārraudzība valstī. Institūtā mācības ilga 2 gadus un ietvēra 1400 stundas teorētisko un praktisko studiju kursus.

1926.gada 2.oktobrī pie Latvijas Tautas universitātes atvēra Fiziskās audzināšanas institūtu (LTU FAI), studiju ilgums 3 gadi. LTU FAI savā darbības laikā (1929.-1940.g.) sagatavoja 189 fiziskās audzināšanas speciālistus, no kuriem 179 saņēma diplomu par institūta beigšanu, bet 10 – par studiju kursa noklausīšanos.

1946.gada 1.janvārī  darbu uzsāka Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūts (LVFKI). 1959.gadā uzcēla LVFKI mācību un sporta kompleksu Brīvības ielā 333. 1982.gadā tika uzbūvēts vēl viens mācību un sporta bāzu korpusu, bet 1986.gadā – vieglatlētikas halle.  LVFKI savas pastāvēšanas laikā līdz 1992.gadam sagatavoja 5684 sporta speciālistus ar augstāko izglītību.

1991.gada 5.novembrī Latvijas Republikas Tautas izglītības ministrija augstskolai notieca jaunu nosaukumu - Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (LSPA).LSPA studējošo skaits, salīdzinājumā ar agrāko gadu rādītājiem, ir pieaudzis vairākkārt un uzsākot 2019./2020.akadēmisko gadu 6 akreditētajās studiju programmās kopā studēja 1365 studenti un laika periodā no 1992.gada līdz 2020.gada 1.septembrim absolventu skaits ir sasniedza 5714. Kvantitatīvi un kvalitatīvi pieaudzis ir arī akadēmiskā personāla skaits: 1946./1947.mācību gadā strādāja 38 pasniedzēji, t.sk. 1 profesors, 16 docenti, 7 vecākie pasniedzēji, 14 pasniedzēji un asistenti. 2020./2021.akadēmiskajā gadā augstskolā izglītojošo darbu nodrošināja 54 docētāji, t.sk. 17 profesori, 12 asociētie profesori, 13 docenti, 5 lektori, 3 asistenti, 4 vadošie pētnieki un pētnieki, no kuriem 38 ir zinātniskais grāds.

LSPA studējuši 127 olimpisko spēļu dalībnieki, no kuriem 27 izcīnījuši dažāda kaluma medāļas. Augstākās olimpiskās virsotnes sporta sasnieguši - škēpmetējs Jānis Lūsis, basketboliste Uļjana Semjonva, airētājs Ivans Klementjevs, vingrotājs Igors Vihrovs, šavējs Afansijs Kuzmins, voelbolists Ivans Bugajenkovs.

Laika periodā no 1921. līdz 2020.gada 1.septembrim (ieskaitot) augstskolu absolvējuši 11 184 sporta speciālisti.

Ilgvars Forands - LVFKI 1961. gada absolvents

Augustā Eiropas jauniešu informātikas olimpiādē piedalījās skolēni no 30 pasaules valstīm vecumā līdz 15 gadiem. Bronzas medaļas Eiropas jauniešu programmēšanas olimpiādē izcīnīja Āgenskalna Valsts ģimnāzijas 8. klases skolnieks Mareks Brucis un RTU inženierzinātņu vidusskolas 10. klases skolnieks Adriāns Piliksers. Latvijas delegācijas sastāvā šogad tika iekļauti arī Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 7. un 8. klases skolēni Jelizaveta Deņisova, Matīss Hauks un Kristaps Lopatko, Rīgas Andreja Pumpura 11. pamatskolas 6. klases skolnieks Ilgvars Ročāns, Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas 8. klases skolnieks Mareks Kantsons un Rīgas Žila Verna Franču skolas 6. klases skolnieks Ernests Eņģelis.

Latvijas delegācijas komandas vadītāji bija Pirmās programmēšanas skolas dibinātājs un programmēšanas skolotājs Raivis Ieviņš, kā arī LU Matemātikas un informātikas institūta pētnieks Mārtiņš Opmanis.

Tokijas paraolimpiskajās sacensībās Latviju pārstāvēja septiņi sportisti. Sekmīgi startēja Diāna Dadzīte, Rihards Snikus un Aigars Apinis, kuram tās bija jau sestās spēles.

Aizvadītie 30 gadi

Latvijas Izglītības fonds (LIF) dibināts 1990.gadā, tā dibināšanas iniciatori bija  Romans Vitkovskis un akadēmiķis, LU rektoru Juris Zaķis. Dibinātāji: Latvijas Universitāte, Organiskās sintēzes institūts, izdevniecība “Zinātne”, laikraksts “Izglītība”, laikraksts “Kultūras avīze” un citas juridiskas un fiziskas personas. No 2005.gada LIF darbojas atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumam. LIF darbība virzīta uz to, lai sekmētu Latvijas sabiedrības izglītības līmeņa kāpumu, novatorismu, izglītotu Latvijas iedzīvotājus viņu dzīves uzlabošanai svarīgās jomās, atbalstītu studējošo un jauno zinātnieku radošās spējas, organizētu apmācības kursus, seminārus, konferences un veikt pētījumus, izdotu mācību literatūru, organizēt izstādes, metodiska rakstura pasākumus.

Aizvadīto gadu būtiskākie LIF darbības rādītāji.

Tika izveidots veicināšanas stipendiju fonds un no 1993.gada līdz 2021.gadam stipendijas piešķirtas 3780 studējošiem. Prēmijas par zinātniski pētnieciskiem darbiem un projektiem piešķirtas 1285 studentiem un jaunajiem zinātniekiem.

Sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un AS „Latvijas Gāze” nodibināja Gada balvu ievērojamiem Latvijas zinātniekiem un radošiem praktiķiem gāzes un siltumtehnikas nozarēs un Gada balva sirds ķirurģijas un kardioloģijas zinātnēs par izcilu darbu kopumu vai mūža veikumu attiecīgajā nozarē.

Sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un VAS „Latvijas Dzelzceļš” nodibināja balva ievērojamam zinātniekam vai dzelzceļa praktiķim par izcilu darbu veikumu vai mūža darba devumu Latvijas dzelzceļa transportā.

Sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un SIA “Exigen Services Latvia” izveidoja  profesora Eižena Āriņa balva informātikā, kuru katru gadu piešķīra kādam IT skolotājam.

Lai veicinātu sporta zinātni, sadarbībā ar Latvijas Sporta zinātnes asociāciju un LSPA nodibināja  balvu par ieguldījumu sporta zinātnes attīstībā.

Sadarbībā ar „Latvijas Avīze” -  tika organizēti konkursi „Jaunais skolotājs” un piešķirtas balvas un stipendijas. Par konkura laurētiem laikrakstā ievietoja plašus aprakstus par jauno skolotāju darbu, pieredzi   un ārpusdarba aktivitātēm.

Sadarbībā ar „DPA” vairākus gadus tika organizēts konkurss un 55 studentiem izmaksātas IT studiju sākuma (katram 1500 lati) stipendijas.

Sadarbībā ar SIA “Lattelekom” savulaik nodibināja balvas Latvijas zinātniekiem un radošiem praktiķiem telekomunikāciju nozarē un sociāli humanitārajās zinātnēs

Lai ieviestu novatoriskas mācību metodes un istrādātu metodiskos materiālus, laika gaitā 821 pedagogiem piešķirtas dažāda lieluma radošās stipendijas.

Kopā ar attiecīgām ministrijām, valsts un sabiedriskām organizācijām organizētas konferences: „Ārvalstu investīcijas Latvijas tautsaimniecībā - realitāte un iespējas” (2011.), „Izglītības kvalitāte - kritēriji, vide” (2012.), „Ekonomika un izglītība” (2013.), „Profesionālās izglītības attīstības tendences un iespējas”(2014.), „Karjeras iespējas profesionālajā izglītībā (2015.), „Kompetences izglītība – iespējas un risinājumi” (2016.), „Profesionālā izglītība Latvijā” (2019.), kopā aar LMT  konference „Quo vadis Latvijas izglītība” (2020.).

SIA "EM metodoloģijas" vadībā sadarbībā ar Rīgas Angļu ģimnāzijas skolotājiem un skolēniem (2008.-2009.) izstrādāts un ieviests visiem brīvu pieejams metodisks mācību palīglīdzeklis “Izpratnes lapa” (www.goerudio.com), kas saņēmis Latvijas ”Inovāciju balva izglītībā 2011”. Izpratnes veidošanu izmantojot palīglīdzekļa metodi LIF vadībā apguva septiņu valstu pedagogi ES 2 gadu projektos „Goerudio project” un „GoScience project”(2014.-2015. un 2018. -2019.).

LIF veicinājis autorus pievērsties mācību grāmatu izstrādei studējošiem, un izdevis vairākas grāmatas, t.sk.: „Finanšu pārvaldība”, „Biznesa vadības tehnoloģijas”, „Projekta menedžments”, “Darba vides risku novērtēšanas metodes”, “Personāla vadība”, „No atoma līdz ķīmiskam savienojumam”, „Menedžmenta autoritātes”, „Palīgs personāla speciālistam”, „Menedžmenta mazā enciklopēdija” u. c. Veikts plašs pētījums par Latvijas sporta attīstību laikā no pirmsākumiem līdz mūsdienām un izdota grāmata „Latvijas sporta apskats”.

Kopā ar Latvijas Olimpisko akadēmiju ir izstrādāta un sistemātiski tiek papildināta virtuālā enciklopēdija - „Latvijassports.lv” - par izcilākajiem Latvijas sportistiem, treneriem, sporta tiesnešiem, aktīvistiem, Latvijas sortistu panākumiem olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos.

LIF valdes locekļi un aktīvs pastāvīgi reaģē uz izglītības, politiskajiem, ekonomiskajiem un sociālajiem notikumiem Latvijā, publicē par tiem rakstus masu medijos, publiski izsaka savu viedokli. Informatīvie materiāli, praktiski padomi, ieteikumi un problēmu raksti sistemātiski tiek publicēti vietnē - „Izglītībasfonds.lv”.

 

 

 

 

Kontakti

Mālpils iela 9 , Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE

Tālrunis: 22065101

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma