Cik izmkaksāja

Kopējais piešķirtais finansējums „Skola 2030” projekta īstenošanai bijis 31 087 767 eiro. Sākotnēji ticis piešķirts finansējums 13 960 884 eiro apmērā, 4 497 498 eiro piešķirti  latviešu valodas aģentūrai pedagogu profesionālajai pilnveidei un mācību līdzekļiem darbam lingvistiski neviendabīgā vidē, 5 879 296 eiro - valsts pārbaudes darbu izstrādei un pedagogu profesionālajai pilnveidei, 7 400 089 eiro -mācību satura digitalizācijai.

Mācību satura, tostarp 65 mācību priekšmetu programmu paraugu, izstrādei piešķirti 608 540 eiro - 3,6% no projekta sākotnējām un 1,96% no pašreizējām izmaksām. Savukārt mācību līdzekļu izstrādei vispārējā izglītībā paredzētais finansējums bija 9,85% no projekta kopējām izmaksām 45 mācību līdzekļiem. Projektā plānotais finansējums 40 mācību līdzekļiem 1.-12.klašu skolēniem 15 658 mācību stundām bija 2 366 000 eiro jeb 151 eiro vienai mācību stundai.

Projektā lielāko daļu mācību priekšmetu programmu paraugu un mācību līdzekļu izstrādāja Latvijas augstskolas kā projekta sadarbības partneri. Šo darbu augstskolu mācībspēku saturiskā vadībā galvenokārt veica darbā uz laiku pieņemtie skolotāji līdztekus darbam skolā. Ņemot vērā, ka augstskolu spēja saturiski un metodiski vadīt šo materiālu izstrādi nozīmīgi atšķīrās, daļu materiālu projektam bijis jāpārstrādā, pārvirzot tam citus projekta resursus.

Latvijas hokeja izlase Tamperē svinēja uzvaru pasaules čempionāta mačā par bronzas medaļām, ar 4:3 papildlaikā pārspējot ASV. Latvijai tā ir pirmā godalga pasaules meistarsacīkstēs. Latvijas hokeja izlases vārtsargs Artūrs Šilovs atzīts par 2023. gada pasaules čempionāta vērtīgāko spēlētāju un labāko vārtsargu, svētdien paziņoja meistarsacīkšu rīkotāji. Artūrs Šilovs arī iekļauts turnīra simboliskajā komandā, kuru veidoja mediji. Šilovs piedalījās visās desmit pasaules čempionāta spēlēs, tikai pirmo maču neaizvadot pilnībā. 22 gadus vecais vārtsargs palīdzēja Latvijas izlasei izcīnīt septiņas uzvaras, atvairīja 92,14% metienu un ielaida vidēji 2,2 ripas. Desmitiem tūkstoši cilvēku pie Brīvības pieminekļa Rīgā ar skaļām ovācijām sagaidīja Latvijas hokeja izlasi, kas aizvadītajā pasaules čempionātā izcīnīja bronzas medaļas.

 

Jau otro gadu pēc kārtas uzņēmumā "Lielvārds" tapis pētījums “Skolotāju balss”. Aptaujas dati liecina, ka 2022. gadā ievērojami palielinājies to pedagogu skaits, kuri nejūtas labi savā profesijā un plāno to pamest. Ja 2021. gadā sevi skolotāja profesijā arī pēc pieciem gadiem redzēja vairāk nekā puse aptaujāto (56%), tad šobrīd tie ir vairs tikai 40% skolotāju. Pētījumā skolotāji akcentē virkni jaunu problēmjautājumu, kas norāda, ka viena atsevišķa faktora — piemēram, atalgojuma — piekoriģēšana neradīs būtiskas izmaiņas, Skolotāji vēlas būt finansiāli līdzvērtīgi lielai daļai augsti kvalificētu privātā sektorā strādājošo darbinieku, un trešdaļa (29%) respondentu norāda, ka atalgojumam ir jābūt no 1600 līdz 1800 eiro. Pedagogu ieskatā mēnešalgai pēc nodokļu nomaksas jābūt no 1400 līdz 1800 eiro. Skolotāji bieži vien par saviem līdzekļiem iegādājušies dažādas lietas skolai, piemēram, kancelejas piederumus, pārbaudes darbus, ģeogrāfiskās kartes, uzskates materiālus, kā arī drukājuši darbu materiālus.

Trešdaļa jeb 33% pedagogu esošo darba slodzi vērtē kā daudz par lielu. Vēl 37% aptaujāto pedagogu šī brīža slodze liekas nedaudz par lielu, bet 27% pedagogu ieskatā viņu slodze ir atbilstoša spējām darbu paveikt kvalitatīvi. Lai sagatavotos mācību stundām, 39% pedagogi atvēl sešas līdz desmit stundas nedēļā. 22% respondentu norādījuši, ka sagatavošanās darbiem tiek atvēlēts līdz piecām stundām. Vienlaikus 20% pedagogu tam atvēl no 11 līdz 15 stundām nedēļā. 16 līdz 20 stundas atvēl katrs desmitais jeb 10% skolotāju, bet vairāk nekā 20 stundas nedēļā - 8%. Skolotāji aptaujā pauduši, ka lielākā problēma šobrīd ir mācību materiālu trūkums - ja materiāli būtu piedāvāti, pedagogiem pietiktu laika izdomāt, kā stundās dažādot mācību metodes. Mācību līdzekļu trūkums 41% skolotāju arī bijis galvenais aspekts, kas ir mazinājis motivāciju strādāt izglītības nozarē. 39% norādījuši, ka tos nemotivē piedāvātais atalgojums, bet 33% - lielā slodze.

28% skolotāju atzinuši, ka tiem nepietiek laika jaunā satura izpētei un pieejas ieviešanai, kā arī viņus uztrauc profesijas zemais prestižs. Savukārt 26% skolotājus neapmierina biežās pārmaiņas izglītības sistēmā. Puse aptaujāto jeb 52% norādīja, ka pilnas slodzes darbā, kas pēc Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktā būs 36 stundas, kontaktstundu skaitam jābūt no 16 līdz 20 stundām, kas attiecīgi nozīmētu, ka vēl 16 līdz 20 stundas atvēlētas citiem darbiem. Viena piektdaļa jeb 21% skolotāju norādīja, ka kontaktstundām vajadzētu būt 11 līdz 15 stundām, bet vēl 20% - no 21 līdz 25 stundām. 4% pedagogu ieskatā kontaktstundu skaitam būtu jābūt līdz 10 stundām, bet 3% - virs 25 kontaktstundām.

Laikraksta "Diena" 2023. gada 16. maija numurā pubcēta  intervija ar Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas direktoru,  bijušo Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts Izglītības satura centra direktoru (pims desmit gadiem) Gunti Vasiļevski, kurā pamatots, ka ar jauno mācību satura reformu ir iebraukts grāvī.

No 28. aprīļa līdz 2. maijam norisinājās Baltijas informātikas olimpiāde, kas notika Dānijas Tehniskajā Universitātē Kopenhāgenā. Olimpiādē piedalījās skolēni no 11 valstīm: Latvijas, Vācijas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Islandes, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Zviedrijas un Ukrainas.    Katru valsti olimpiādē pārstāvēja seši dalībnieki. Visi Latvijas dalībnieki izcīnīja apbalvojumus: Ansis Gustavs Andersons - Druvas vidusskolas skolēns un Matīss Kristiņš - Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēns, izcīnīja zelta medaļas. Savukārt  RTU Inženierzinātņu vidusskolas skolēns Adriāns Piliksers saņēma sudraba medaļu, bet Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēns Valters Kalniņš ieguva bronzas medaļu. Atzinības ieguva Andrejs Petrovs - Rīgas 34. vidusskolas skolēns un Edvards Freimanis - Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēns. Četri labākie Latvijas skolēni augustā Latviju pārstāvēs Starptautiskajā informātikas olimpiādē, kas notiks Ungārijā.

Kontakti

Mālpils iela 9 , Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE

Tālrunis: 22065101

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma