Jau otro gadu pēc kārtas uzņēmumā "Lielvārds" tapis pētījums “Skolotāju balss”. Aptaujas dati liecina, ka 2022. gadā ievērojami palielinājies to pedagogu skaits, kuri nejūtas labi savā profesijā un plāno to pamest. Ja 2021. gadā sevi skolotāja profesijā arī pēc pieciem gadiem redzēja vairāk nekā puse aptaujāto (56%), tad šobrīd tie ir vairs tikai 40% skolotāju. Pētījumā skolotāji akcentē virkni jaunu problēmjautājumu, kas norāda, ka viena atsevišķa faktora — piemēram, atalgojuma — piekoriģēšana neradīs būtiskas izmaiņas, Skolotāji vēlas būt finansiāli līdzvērtīgi lielai daļai augsti kvalificētu privātā sektorā strādājošo darbinieku, un trešdaļa (29%) respondentu norāda, ka atalgojumam ir jābūt no 1600 līdz 1800 eiro. Pedagogu ieskatā mēnešalgai pēc nodokļu nomaksas jābūt no 1400 līdz 1800 eiro. Skolotāji bieži vien par saviem līdzekļiem iegādājušies dažādas lietas skolai, piemēram, kancelejas piederumus, pārbaudes darbus, ģeogrāfiskās kartes, uzskates materiālus, kā arī drukājuši darbu materiālus.
Trešdaļa jeb 33% pedagogu esošo darba slodzi vērtē kā daudz par lielu. Vēl 37% aptaujāto pedagogu šī brīža slodze liekas nedaudz par lielu, bet 27% pedagogu ieskatā viņu slodze ir atbilstoša spējām darbu paveikt kvalitatīvi. Lai sagatavotos mācību stundām, 39% pedagogi atvēl sešas līdz desmit stundas nedēļā. 22% respondentu norādījuši, ka sagatavošanās darbiem tiek atvēlēts līdz piecām stundām. Vienlaikus 20% pedagogu tam atvēl no 11 līdz 15 stundām nedēļā. 16 līdz 20 stundas atvēl katrs desmitais jeb 10% skolotāju, bet vairāk nekā 20 stundas nedēļā - 8%. Skolotāji aptaujā pauduši, ka lielākā problēma šobrīd ir mācību materiālu trūkums - ja materiāli būtu piedāvāti, pedagogiem pietiktu laika izdomāt, kā stundās dažādot mācību metodes. Mācību līdzekļu trūkums 41% skolotāju arī bijis galvenais aspekts, kas ir mazinājis motivāciju strādāt izglītības nozarē. 39% norādījuši, ka tos nemotivē piedāvātais atalgojums, bet 33% - lielā slodze.
28% skolotāju atzinuši, ka tiem nepietiek laika jaunā satura izpētei un pieejas ieviešanai, kā arī viņus uztrauc profesijas zemais prestižs. Savukārt 26% skolotājus neapmierina biežās pārmaiņas izglītības sistēmā. Puse aptaujāto jeb 52% norādīja, ka pilnas slodzes darbā, kas pēc Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktā būs 36 stundas, kontaktstundu skaitam jābūt no 16 līdz 20 stundām, kas attiecīgi nozīmētu, ka vēl 16 līdz 20 stundas atvēlētas citiem darbiem. Viena piektdaļa jeb 21% skolotāju norādīja, ka kontaktstundām vajadzētu būt 11 līdz 15 stundām, bet vēl 20% - no 21 līdz 25 stundām. 4% pedagogu ieskatā kontaktstundu skaitam būtu jābūt līdz 10 stundām, bet 3% - virs 25 kontaktstundām.