Tiks izsnigti 16000 centralizēto eksāmenu sertifikāti. Obligātos eksāmenus vidēji kārtoja 14 000 izglītojamo (latviešu valodā – 14229, matemātikā – 14376, angļu valodu kārtot bija izvēlējušies 12513 izglītojamo, krievu – 1766, vācu – 30, bet franču – 3). Šogad izglītojamajiem nebija obligāti jākārto izvēles eksāmeni, tomēr būtisku izmaiņu izvēles centralizēto eksāmenu kārtotāju skaitā nav (vēsture – 1481, bioloģija – 1201, fizika – 780, ķīmija – 619). Rezultāti pasliktinājušies angļu valodā, bioloģijā, ķīmijā, vācu valodā, valsts valodā, bet uzlabojuīes francū valodā, krievu valodā, vēsturē un matemātikā

Pamatskolas beidzēji šogad tika atbrīvoti no valsts pārbaudes darbu kārtošanas, tā vietā skolēni veica diagnosticējošos darbus un mācību gadu pabeidza ar vērtējumu gadā.  Pēc pašu izvēles tika piedāvāts kārtot latviešu valodas eksāmenu. Šo iespēju izmantoja 1772 skolēns.

 

Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam, kuras apstiprināja valdība,  lielais mērķis ir noteikta kvalitatīvas izglītības iespēju nodrošināšana visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tas ļaus veicināt ikviena cilvēka potenciāla attīstību un īstenošanu mūža garumā, veidos spēju mainīties un atbildīgi vadīt pastāvīgās pārmaiņas sabiedrībā un tautsaimniecībā.

Lai risinātu noteiktos izaicinājumus un īstenotu vīziju par izglītību 2027. gadā, pamatnostādnēs noteikti četri izglītības attīstības mērķi:

  • augsti kvalificēti, kompetenti un uz izcilību orientēti pedagogi un akadēmiskais personāls;
  • mūsdienīgs, kvalitatīvs un uz darba tirgū augsti novērtētu prasmju attīstīšanu orientēts izglītības piedāvājums;
  • atbalsts ikviena izaugsmei;
  • ilgtspējīga un efektīva izglītības sistēmas un resursu pārvaldība.

Augsti kvalificēti, kompetenti un uz izcilību orientēti pedagogi un akadēmiskais personāls izcelts kā atsevišķs mērķis, jo pedagogu darba efektivitātei un mācīšanās praksei uz izglītojamo mācību sasniegumiem ir vislielākā ietekme. Tāpēc pārmaiņu centrā ir pedagogi un akadēmiskais personāls, kuri spēj un vēlas īstenot jaunās iniciatīvas. Kā aktuāls pamatnostādnēs izvirzīts arī jautājums par konkurētspējīga pedagogu atalgojuma nodrošināšanu.

Turpmākie izglītībā sasniedzamie mērķi noteikti, respektējot globālās attīstības tendences, piemēram, digitālo transformāciju, demogrāfiskās pārmaiņas un izmaiņas nodarbinātības struktūrā. Tāpat ņemti vērā Latvijai īpaši aktuāli risināmie jautājumi – nepietiekamā pedagoga profesijas konkurētspēja, vājā pedagogu un akadēmiskā personāla ataudze, nevienlīdzīgās izglītības iespējas starp pilsētu un lauku skolām, zema motivācija līdzdalībai pieaugušo izglītībā un citi aspekti.

 

32. reizi norisinājās Starptautiskā informātikas olimpiāde, tajā piedalījās  355 dalībnieki no 88 pasaules valstīm. Latviju tajā pārstāvēja četri skolēni.  Bronzas medaļas olimpiādē ieguva Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 10. klases skolnieki Matīss Kristiņš un Valters Kalniņš. Latvijas delegāciju veidoja arī Druvas vidusskolas 9. klases skolnieks Ansis Gustavs Andersons, kā arī Salaspils 1. vidusskolas 11. klases skolnieks Artis Vijups. Matīss Kristiņš olimpiādē šogad piedalījās trešo reizi un jau trešo reizi saņēma bronzas medaļu.

Savukārt pirmo reizi norisinājās Eiropas meiteņu programmēšanas olimpiāde, kurā piedalījās 157 meitenes no 43 pasaules valstīm, jo vēlmi piedalīties izteica arī citas pasaules valstis - ASV, Kanāda, Brazīlija, Japāna un Indija. Latvijas delegāciju olimpiādē šogad veidoja četras dalībnieces: Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 10. klases skolnieces Anete Gūtmane un Linda Jansone, Cēsu Valsts 1. ģimnāzijas 10. klases skolniece Katrīna Kalniņa, kā arī Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 9. klases skolniece Ramona Poreitere, kura olimpiādē izcīnīja bronzas medaļu. Delegācijas atbalsts un vadītāji olimpiādē bija Pirmās programmēšanas skolas dibinātājs, programmēšanas skolotājs Raivis Ieviņš, kā arī Druvas vidusskolas direktora vietnieks informātikas jomā Normunds Svētiņš.

Globālo apkārtējās vides jautājumu olimpiādē “Genius” no 85 pasaules valstīm 1021 skolēnu un 816 zinātniskās pētniecības darbu konkurencē RTU inženierzinātņu vidusskolas 12. klases skolnieki Džonatans Miks Melgalvis un Edvards Jānis Treijs ar darbu “1,4-Dihidropiridīnu oksidēšana ar Oxone (kālija monopersulfātu)” olimpiādē ieguva sudraba medaļu. Rīgas Angļu ģimnāzijas 12. klases skolniece Evelīna Rudzīte ar darbu “Ābolu sulas kā dabiskā kodinātāja izmantošana dažādos vilnas šķiedras krāsošanas ar augu krāsvielām režīmos”, bet RTU inženierzinātņu vidusskolas 11. klases skolnieks Otomārs Gulbis ar darbu “Melnā anodiskā titāna dioksīda fotoelektroķīmiskās īpašības” olimpiādē ieguva bronzas medaļas. Savukārt Daugavpils 13. vidusskolas skolnieces Anastasija Paškeviča un Ērika Ploka ar zinātniskās pētniecības darbu “Baktērijas geobacter kā perspektīvs zaļās elektroenerģijas avots” olimpiādē izcīnīja atzinību.

.

Pēc vairāk nekā gada Saeima pieņemusi Augstskolu likuma grozījumus. Sākums bija 2020.gada 18.februārī, kad Ministru kabinets apstiprināja konceptuālo ziņojumu "Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu", pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sākotnēji iesniegto, bet  kā izrādījās, nesagatvoto projektu. Tā paša gada 20.maijā grozījumi tika iesniegti Saeimā un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai nācās veikt apjomīgu darbu pie izmaiņu redakcionālas sagatavošanas. Izglītības un zinātnes ministrijas nesagatvotajam  projektam  divos lasījumos tika  iesniegti vairāk nekā 600 priekšlikumi.  Uz galīgo lasījumu tika iesniegts 271 priekšlikums.

Likuma grozījumi paredz augstskolas iedalīt trīs veidos - zinātnes universitātēs, lietišķo zinātņu universitātēs, kā arī mākslu un kultūras universitātēs -, nosakot konkrētus atbilstības kritērijus. Grozījumi paredz ieviest jaunu iekšējās pārvaldības institūciju - augstskolas padomi, kas  būs atbildīga par augstskolas attīstības stratēģijas apstiprināšanu un tās ieviešanas uzraudzību. IZM bija iecerējusi likvidēt Augstākās izglītības padomi, bet par šo  ieceri Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vēl nelēma. Līdzīgi beidzās jautājums par koledžām - komisija nolēma pie šīs diskusijas atgriezīsies vēlāk. IZM iecere paredzēja, ka koledžu darbību turpmāk pamatā regulēs Profesionālās izglītības likums. Grozījumi Augstskolu likumā stāsies spēkā šā gada 16.augustā.

 

Kontakti

Skanstes 9, Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE
E-pasts: centrs@izglitibasfonds.lv
Tālrunis: 67373705
Fakss: 67519921

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma