Studējošo skaits 2023./2024 akadēmiskajā gadā, salīdzinot ar iepriekšejo studiju gadu, Latvijas augstākās izglītības iestādēs samazinājies par 1,8%. Kopumā studē 74 000 studentu pretstatā 75 400 studentu iepriekšējā akadēmiskajā gadā. Pēdējo desmit gadu laikā studējošo skaits Latvijā ir samazinājies par 15 700 jeb 17,5%. Statistikas pārvaldē norāda, ka studējošo skaits Latvijā samazinās pēdējos 20 gadus. Tendence pieaugt tika novērota tikai līdz 2005.gadam, kad tika sasniegts lielākais studējošo skaits Latvijā - 131 100.

2023./2024. akadēmiskajā gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs uzņemti 28 900 studentu, kas ir par 9,3% jeb 2400 studentu vairāk nekā iepriekšējā akadēmiskajā gadā. 54,6% sākuši studijas bakalaura līmeņa programmās, 23,2% - maģistra, 19,4% - koledžas un 2,8% - doktora līmeņa programmās. 76,1% studentu sāka pilna laika studijas, bet 23,9% - nepilna laika studijas. Lielākā daļa jeb 58,4% studentu studē par personīgajiem līdzekļiem, 41,6% - par valsts budžeta līdzekļiem. Uzņemto studentu vidū vairāk ir sievietes  - 16 500 jeb 57% no kopējā uzņemto skaita.

 

"Negribu skolēniem aplauzt spārnus!" saka konkursa "Jaunais skolotājs" uzvarētāja Danuta Eva Bite.

Danuta Eva Bite Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskolā nostrādājusi tikai divus gadus, taču paveikto darbu saraksts jau aizņem trīs lapas: skolotāja ne tikai māca dabaszinību un bioloģiju, bet arī koordinē projekta darbu tapšanu vidusskolā, ar audzināmo klasi piedalās visdažādākajos konkursos un pasākumos, kā arī sagatavo skolēnus dalībai mācību olimpiādēs. Plašais veikums un tik ieinteresētā attieksme pret darbu ir pamats D. E. Bites kļūšanai par Latvijas Izglītības fonda un "Latvijas Avīzes" rīkotā konkursa "Jaunais skolotājs" uzvarētāju.

"Man ļoti patīk tas, ko es daru. Nākas strādāt arī ārpus darba laika, bet tas nav svarīgi, jo gūstu lielu prieku no tā, ka skolēniem deg acis. Jūtos skolēnu novērtēta. Man ļoti patīk, ka darbs skolā ir izaicinājumiem pilns; es katru dienu sevi pilnveidoju, jo bez tā neiztikt. Man ir jābūt radošai un aktīvai katru dienu. Pat ja gadās, ka iepriekšējā dienā esmu ilgi strādājusi un atnāku sagurusi, jaunieši dod man spēku," stāsta konkursa uzvarētāja.

Arī vadīt projektu darbus vidusskolēniem ir izaicinājums, jo tas ir jaunums izglītības sistēmā. Jaunais izglītības saturs paredz – lai pabeigtu vidusskolu, jauniešiem jāizstrādā zinātniski pētnieciskais darbs vai arī kāds radošs vai sabiedriski nozīmīgs projekts. Tas prasa lielu darbu, bet skolotājai jauniešu plāni jāievirza tā, lai darbs tiešam būtu paveicams. "Jaunieši vēlas īstenot lielas idejas, un es nedrīkstu aplauzt viņiem spārnus!" stāsta Danuta. "Viņi grib realizēt tik daudz, ka to nevar izdarīt viena gada laikā paralēli mācībām skolā."

Daiņa Bušmaņa foto, Ilzes Kuzminas raksts (sīsināts)

 

Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas "PISA 2022" pirmie rezultāti parāda, ka Latvijas skolēni pagaidām netiek augstāk par vidējo.

Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvija pētījumā uzrāda labākus rezultātus par Lietuvu, bet sliktākus par Igauniju. Četru gadu laikā Latvijas skolēnu snieguma matemātikā un lasīšanā samazinājies, dabaszinātnēs - audzis. 2022.gada pētījuma cikla galvenais fokuss bija vērsts uz matemātiku - pētījumā tika vērtēta skolēnu matemātiskā kompetence jeb spēja domāt matemātiski un formulēt, lietot un interpretēt matemātikas problēmas dažādās dzīves situācijās. Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas skolēnu matemātikas kompetence 2022.gada pētījumā samazinājusies par 13 punktiem, salīdzinot ar 2018.gada rezultātu - šogad skolēnu vidējais sniegums novērtēts ar 483 punktiem. Latvijas skolēnu sasniegums esot "statistiski nozīmīgi augstāks" par OECD valstu vidējo līmeni - 472 punktiem un vienlaikus tie "būtiski neatšķiras" no Lielbritānijas, Polijas, Austrijas, Austrālijas, Čehijas, Slovēnijas, Somijas, Zviedrijas un Jaunzēlandes skolēnu vidējiem sasniegumiem. Visaugstākie skolēnu vidējie sasniegumi matemātikā ir skolēniem Singapūrā - 575 punkti. Virs 500 punktiem novērtēts arī skolēnu sniegums Makao, Taivānā, Honkongā, Japānā, Korejā, Igaunijā un Šveicē. Pētījumā 6,4% Latvijas skolēnu uzrādījuši augstus sasniegumus matemātikā, kas ir mazāk par OECD valstu vidējo rādītāju 9%. Šis rādītājs Latvijā ir samazinājies par 1,4 procentpunktiem, salīdzinot ar 2012.gada ciklu, taču pētnieki to nevērtē kā statiski nozīmīgu izmaiņu

Publicēti “QS Pasaules universitāšu reitinga - Ilgtspējība” (QS World University Rankings: Sustainability) - rezultāti. Tajā Latvijas Universitāte (LU) ierindota 695. vietā no 1043 pasaules valstu universitātēm, 290. no 493 Eiropas valstu universitātēm un pirmajā vietā no divām iekļautajām Latvijas augstskolām. “QS Pasaules universitāšu reitingā: Ilgtspējība” augstskolas tiek vērtētas trīs kategorijās: “Ietekme uz vidi”, “Sociālā ietekme” un šogad pievienotā kategorija “Pārvaldība”.

Reitinga veidotāji uzsver: tieši augstskolas ir vispateicīgākā vide, lai, apvienojot pētniecību, jaunu zināšanu apguvi, pārdomātu procesu pārvaldību un iesaistot plašāku sabiedrību, veicinātu ilgtspējības procesu attīstību. Augstskolas  var saņemt vērtējumu atsevišķi katrā vai visās trīs reitinga kategorijās un kopumā. LU visaugstāk novērtēta Izglītības ietekmē (489. vieta pasaulē) un Vides izglītībā (498. vieta pasaulē).

 

 

 

Ilzes Kuzminas raksts „Māja, ģimene/skola” (2023. gada 3 .decembrī)

Noslēdzies Latvijas Izglītības fonda un "Latvijas Avīzes" rīkotais konkurss "Jaunais skolotājs", kurā meklējām talantīgus jaunos pedagogus, kuri darbā skolā aizvada pirmos divus darba gadus.

Konkurss notika jau piekto reizi, un tā mērķis ir popularizēt jauno skolotāju pirmo darba gadu pieredzi, noskaidrot skolotāju un skolēnu savstarpējo attieksmi un cieņu, bet tā uzdevumi ir noteikt populārākos jaunos skolotājus, iepazīstināt ar jauno skolotāju darba pieredzi, problēmām, motivēt skolēnus iesaistīties jauno skolotāju un savas skolas vērtēšanā, kā arī paaugstināt skolotāja prestižu.

Statistika liecina, ka Latvijā skolās skolotāju trūkst, jo sevišķi jaunās paaudzes, taču konkursa žūrija saņēma vairāk nekā divdesmit brīnišķīgas vēstules par lieliskiem jaunajiem skolotājiem. Darba gaitas nesen uzsākušos pedagogus konkursam pieteica gan viņu skolēni, gan kolēģi un skolu vadītāji, gan arī jauno skolotāju ģimenes locekļi.

Vairāki no konkursam pieteiktajiem jau kā skolotāji atgriezušies mācību iestādēs, ko paši absolvējuši, bet viena no konkursam pieteiktajām pedagoģēm – Raiņa Daugavpils 6. pamatskolas skolotāja Violeta Truškina – ir skolotāja jau trešajā paaudzē.

Visvairāk konkursam tika pieteikti sākumskolas skolotāji, taču daudz bija arī dabaszinātņu skolotāju.

Daudzi konkursam pieteiktie ir aktīvi ārpusklases pasākumu rīkotāji, gatavo skolēnus mācību priekšmetu olimpiādēm. Pirmo reizi konkursam bija pieteikti arī tehnikumu pedagogi.

Konkursa žūrijai, kurā bija Latvijas Izglītības fonda valdes priekšsēdētājs Ilgvars Forands, fonda valdes locekļi Latvijas Universitātes profesors Andris Kangro, augstskolas "RISEBA" asociētā profesore Raina Vīra, uzņēmuma "Latvijas Mediji" valdes locekle, grāmatnīcu tīkla "Globuss" vadītāja Evija Veide un "Latvijas Avīzes" žurnāliste Ilze Kuzmina, nebija viegli izraudzīties konkursa laureātus. Tomēr gala rezultātā uzvarētāji noskaidroti. Tie ir:

• Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskolas dabaszinību un bioloģijas skolotāja Danuta Eva Bite un Rīgas Juglas vidusskolas bioloģijas, dabaszinību un medicīnas pamatu skolotājs Georgs Gibals. Abiem jaunajiem skolotājiem balvā – 800 eiro stipendija no Latvijas Izglītības fonda.

Par konkursa laureātiem izvēlēti:

• Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas, pirms tam Dobeles Valsts ģimnāzijas ķīmijas skolotāja Laura Laimiņa, Ogres Valsts ģimnāzijas ģeogrāfijas skolotājs Rinalds Onckulis, Jūrmalas Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Baiba Puriņa. Šie skolotāji saņems balvā katrs pa 400 eiro datora iegādei.

"Latvijas Avīze" savu speciālbalvu nolēma piešķirt Rīgas Anniņmuižas vidusskolas sākumskolas skolotājai Jekaterīnai Meļeško.

Vērtējot saņemtās vēstules un konkursa rezultātus, I. Forands teic: "Ir prieks redzēt, ka jaunie skolotāji ne tikai māca savu priekšmetu, bet ir arī aktīvi ārpusklases un ārpusskolas darbā. Daudziem ir savi hobiji, ar ko tie aizrāvušies.

Ja skolotājs ir labs, tad parasti bērni cenšas viņam līdzināties. Tāpēc ir svarīgi, lai jaunie skolotāji būtu daudzpusīgi cilvēki ar plašām interesēm."

Ar konkursa laureātiem žūrijas pārstāvji sazināsies personīgi un dosies uz skolām viņus apsveikt. Vairāk par jaunajiem skolotājiem varēsiet izlasīt "Latvijas Avīzē".

Spēj iedvesmot ar savu dzīvesprieku

  • "Danuta savus mācību priekšmetus māca ar lielu entuziasmu un nodod skolēniem savas zināšanas praktiskai darbībai. Ja ir jānosauc skolotājs, kurš nekad neatteiks palīdzību, tad tā noteikti ir Danuta. Skolotāja motivē skolēnus gatavoties mācību olimpiādēm un konkursiem, kurās tiek gūti labi rezultāti. Danuta, veidojot mācību stundas saturu, ievēro katra vecumposma bērnu īpašības, meklē jaunus mācību stundu materiālus, idejas, kā mācību vielu padarīt interesantāku. Viņa vienmēr cenšas ieinteresēt un motivē bērnus izmantot pieejamos resursus, lai radītu patīkamu vidi ikdienā un svētkos. Jā, skolēniem patīk, ja viņi tiek iesaistīti un tiek uzticēta lielāka atbildība. Viņa spēj iedvesmot ar savu dzīvesprieku. Novēlu, lai viņai pietiek spēka un izturības turpināt, tāpat kā iesākts, un kļūt par padomdevēju un atbalstu daudziem skolēniem un viņu vecākiem," tā par Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskolas dabaszinību un bioloģijas skolotāju Danutu Evu Biti pieteikuma vēstulē raksta vidusskolas skolēna mamma Laila Balode.
  • "Skolotājs Georgs Gibala uzskata, ka tieši darbs skolā ļauj skolotājam būt mūžīgi jaunam, jo nemitīgi jāseko visām tehnoloģiju, modes un valodas tendencēm, kuras ir aktuālas jauniešiem – tas ļauj viegli un ērti saprasties ar jauniešiem, vienlaikus iemantojot skolēnu ievērību, kaut vai no rīta gandrīz no teju ikviena sastaptā gaitenī saņemot rīta sveicienu vai iedotu "pieci" plaukstā. Skolēni uz skolotāja stundām iet ar vēlmi mācīties, izprot apgūto; izdara vairāk, nekā prasīts; viņi spēj piešķirt jēgu un vērtību savam ieguldītajam darbam. To, vai stunda ir izdevusies, var pateikt pēc tā, ka starpbrīdī skolēni uzdod interesējošus jautājumus. Par skolotāja darbu runā arī tas, ka skolēns, paša vadīts, ierodas uz pēcstundu konsultācijām nevis lai pārrakstītu vai uzrakstītu pārbaudes darbu, bet gan lai mācītos, vingrinātos labākās savas versijas radīšanā. Georgs neatceras pēdējo reizi, kad kāds būtu jautājis: "No cik sākas četrinieks?", bet gan tā vietā saņem lūgumus padomam par to, kas un kā būtu jādara, lai iegūtu vairāk," par Rīgas Juglas vidusskolas bioloģijas, dabaszinību un medicīnas pamatu skolotāju Georgu Gibalu pieteikuma vēstulē raksta vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā Ina Zeltiņa.

 

 

Kontakti

Mālpils iela 9 , Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE

Tālrunis: 22065101

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma