Starptautiskajā universitāšu reitingā „QS World University Rankings by Subject 2022” augstskolu sniegums tiek vērtēts piecās lielās nozaru grupās - inženierzinātnēs un tehnoloģijās, mākslas un humanitārajās zinātnēs, dzīvības zinātnēs un medicīnā, dabas zinātnēs, sociālajās un vadības zinātnēs, kā arī 51 nozarē, piemēram, medicīnā, valodniecībā un citās. Latvijas Universitāte pirmo reizi medicīnas nozares reitingā ierindojas 501.-550.vietā. Medicīnas nozares reitingā 501.-550.vietā ierindojas arī Rīgas Strediņa universitēte.

Latvijas Olimpiskās komitejas 100 gadi.

Latvijā saka dibināt sporta veidu pārvaldības institūcijas. Kā pirmie savu pārvaldi 1921. gada 24. aprīlī izveidoja Latvijas Vieglatlētu savienība, kuru 1923. gada 23. jūlijā uzņēma Starptautiskajā vieglatlētikas savienībā. 1922. gada 1. martā reģistrēja Latvijas Futbola savienību, 1923. gada 11. aprīlī Latvijas Smagatlētikas savienību. 1939. gadā darbojās jau 32 sporta veidu savienības. 1920.gada 22.augustā sporta organizāciju pārstāvji nodibināja Latvijas Pagaidu olimpisko komiteju, par tās vadītāju iecēla Stokholmas olimpisko spēlu dalībnieku Dāvidu Veisu.

Sporta organizāciju pārstāvji 1922. gada 23. aprīlī izveidoja Latvijas augstāko sporta vadības institūciju – Latvijas sporta organizāciju apvienību (LSOA). LSOA sastāvā tika izveidota Latvijas olimpiskā komiteja (LOK), ko 1926. gadā atzina Starptautiskā olimpiskā komiteja (SOK). Par LOK vadītāju vienlaikus kļuva LSOA vadītājs J. Dikmanis (1926.-1933.) - finanšu un saimniecības nodaļas vadītājs Latvijas Tieslietu ministrijā. 1926. gadā J. Dikmani uz mūžu ievēlēja par SOK locekli. LSOA ietilpa sporta veidu savienības – vieglatlētikas, basketbola, peldēšanas, airēšanas, futbola, tenisa, vingrošanas, burāšanas, šaušanas, motosporta, paukošanas, kā arī 57 sporta biedrības. LSOA rīkoja dažādus sporta pasākumus. Jau 1922. gadā notika 1. Latvijas jaunatnes svētki. 1924. gada maijā Esplanādē notika Latvijas vingrošanas svētki, 1927. gada augustā sporta propagandas nedēļa.

1933.gadā par LSOA un LOK vadītāju ievēlēja Robertu Plūmi (1933.-1934.). R.Plūme bija 1915. un 1916. gada Viskrievijas čempions riteņbraukšanā, ziemas olimpisko spēļu dalībnieks slēpošanā, 1924. gada un 1928. gada olimpisko spēļu dalībnieks riteņbraukšanā. R.Plūme bija arī biedrības “Universitātes sports” dibinātājs un vadītājs, Latvijas basketbola savienības ilggadējs priekšsēdētājs, Starptautiskās studentu komitejas vadītājs. R.Plūme sportu vadīja arī kara laikā (1942.-1944.). LSOA un LOK vadību 1934. gadā pārņēma Marģers Skujenieks  - Tautas padomes, Satversmes sapulces un Saimes loceklis, ministrs, Ministru prezidenta biedrs. Pēc Latvijas Fiziskās kultūras un sporta komitejas nodibināšanas M. Skujinieks bija tās priekšsēdētājs (1936.-1938.). Savulaik nodarbojies ar burāšanu.

1936. gada 5. maijā Ministru kabinets pieņēma „Likumu par fizisko kultūru un sporta organizācijām”. LSOA vietā apstiprināja Latvijas Fiziskās kultūras un sporta komiteju (FKSK). No 1938. gada 1. janvāra līdz 1940. gada jūnijam FKSK un LOK vadīja sabiedrisko lietu ministrs Alfrēds Bērziņš. Viņš savulaik bija nodarbojies ar cīņas sportu, ievēlēts par Saeimas locekli. 1938. gada 22. aprīlī notika Fiziskās kultūras un sporta kongress, tajā piedalījās ap 2000 delegātu. Ar Ministru kabineta 1938. gada 10. maijā pieņemto likumu tika pastiprināts centrālisms sporta vadībā. Attiecībā uz LOK tika noteikts, ka to vada valsts sporta dzīves vadītājs, divi uz četriem gadiem ievēlēti FKSK un divi sporta padomes locekļi. FKSK bija daudz ieceru, bet to izjauca karš.

Pēc kara latviešus emigrācijā neatstāja doma par piedalīšanos olimpiskajās spēlēs. Jau 1947. gada 7. jūnijā Latvijas sūtnis Londonā Kārlis Zariņš nosūtīja vēstuli SOK, paziņojot, ka jaunā LOK nodibināta emigrācijā un ka LOK turpina būt par SOK locekli un ka J. Dikmanis kā SOK pārstāvis ir arī LOK sastāvā. Vēstulē norādīja, ka likumīgā vēlēšanās ir piedalīties 1948. gada olimpiādē Londonā. No SOK atbilde netika saņemta, J. Dikmani pat neuzaicināja uz SOK 1947. gada kongresu Stokholmā.

Tomēr cīņa par LOK atjaunošanu turpinājās. 1988. gada 1.-2. jūnijā radošā inteliģence sarīkoja sanāksmi - „Latvijas PSR Rakstnieku savienības valdes plēnumu”. Plēnumā Latvijas PSR Motosporta federācijas prezidents Valdis Kleinbergs panāca, ka rezolūcijā  ierakstīja: ”... panākt, lai Latvijas PSR tiktu uzņemta par locekli ANO, UNESCO, olimpiskajā kustībā, sporta un citās federācijās ar tiesībām piedalīties starptautiskos politikas, kultūras, zinātnes un sporta forumos, lietojot mūsu suverenās republikas valstiski nacionālo simboliku.” Šādā rezolūcijā pirmo reizi publiski tika paziņota sabiedrības nostāju par Latvijas Olimpiskās komitejas atjaunošanu. Preses namā 1988. gada 29. jūlijā tika sagatavots „Aicinājuma” teksts, kurā bija rakstīts „... atjaunot nepamatoti slēgto Latvijas Nacionālo olimpisko komiteju, to nosaucot par Latvijas PSR Nacionālo olimpisko komiteju...”. Aicinājumu parakstīja olimpieši, sporta darbinieki, aktīvisti. Daugavas stadionā 1989. gada 28. augustā notika sporta un fiziskās kultūras aktīva mītiņš, tajā pieņēma rezolūciju, kurā izteica protestu pret PSKP CK pausto viedokli, jo tas nav pamatots uz objektīvu informāciju. Laikraksts “Sports” 1988. gada 17. septembrī publicēja aicinājumu, kuru bija parakstījuši 24 pazīstami sportisti un sporta darbinieki. Tajā tika norādīts, ka LOK savulaik slēgta nepamatoti. Desmitiem tūkstošu iedzīvotāju 7. oktobrī pulcējās Mežaparkā, kur notika tautas manifestācija «Par tiesisku valsti Latvijā», kas bija veltīta Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresam. Sapulcējušies atbalstīja olimpiskās komitejas atjaunošanu. Pēc divām dienām tika nodibināta Latvijas Tautas fronte (LTF), kuras programmā bija rakstīts: „LTF atbalsta aicinājumu atjaunot Latvijas Nacionālo olimpisko komiteju.”

Pirmā LOK atjaunošanas darba grupas sanāksme notika 21. oktobrī, bet jau 25. oktobrī sporta biedrības “Daugava” un LOK atjaunošanas darba grupa nolēma 19. novembrī sasaukt sporta aktīva kopsapulci.1988. gada 19. novembrī kopsapulcē 483 vēlēti delegāti pasludināja Latvijas Olimpisko komiteju par atjaunotu. Par LOK prezidentu ievēlēja Vilni Baltiņu - vienu no LOK atjaunošanas iniciatoriem. Tā paša gada 1. decembrī notika LOK Ģenerālās asamblejas sesija, kurā ievēlēja izpildkomiteju, pieņēma LOK darbības programmu un izveidoja vairākas komitejas.

 

 

RTU

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) uzlabojusi savas pozīcijas prestižajā starptautiskajā reitingā «QS World University Rankings by Subject 2022» un ierindojusies starp 301.–350. labākajām pasaules universitātēm enerģētikā un elektronikā. Kopumā inženierzinātnēs RTU reitingā ieņem 340. vietu. Vislabākais rezultāts ir sasniegts enerģētikā un elektronikā, RTU ierindojoties 301.–350. vietā. Savukārt mehānikā, aeronautikā un ražošanā RTU iekļuvusi 401.–450. vietā, biznesā un menedžmentā – 451.–500. vietā, bet datorzinātnēs un informācijas tehnoloģijā – 551.–600. vietā.

Viļņas Ģedimina Universitāte ar 356. vietu ierindojas otrajā pozīcijā Baltijā,  seko Tallinas Tehnoloģiju augstskola (TalTech), Tartu Universitāte un Kauņas Tehnoloģiju universitāte. Kopumā reitingā dažādās nozarēs izvērtētas 1543 pasaules augstskolas.

Latvijā 2021./2022. mācību gadā profesionālo pamata un vidējo izglītību apgūst 27 990 audzēkņu, kas ir par 0,9% vairāk nekā pirms gada. Inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības, kā arī ar pakalpojumiem saistītās mācību programmās mācības sāka attiecīgi 3600 un 2200 audzēkņu jeb attiecīgi 34,1% un 20,4% no kopējā uzņemto skaita. Starp inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmām pieprasītākās bija mašīnzinības (28,2%), būvniecība un civilā celtniecība (24,5%), kā arī mehānika un metālapstrāde (14,4%). Pakalpojumu jomā visvairāk uzņemto audzēkņu bija viesnīcu un restorānu (57%) un skaistumkopšanas pakalpojumu (26,9%) programmās.Pieaudzis lauksaimniecības un dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju programmās - attiecīgi par 130 un 120 izglītojamajiem. No kopējā audzēkņu skaita 24 900 jeb 88,9% mācās profesionālās vidējās izglītības programmās, 3000 jeb 10,8% apgūst profesionālās izglītības programmas pēc vidējās izglītības savukārt 0,3% - profesionālās pamatizglītības programmas. Profesionālās izglītības programmās vairāk ir vīriešu - 15 700 jeb 56,2% no kopējā audzēkņu skaita. Iepriekšējā gadā mācības pabeidza 6300 audzēkņu, kas ir par 5,3% jeb 317 vairāk nekā 2020.gadā. Trešdaļa (34,3%) jeb 2200 ieguva kvalifikāciju inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmās, savukārt 1500 jeb 23,2% - pakalpojumu jomā. 2021./2022. mācību gadā profesionālās izglītības programmas piedāvāja apgūt 55 izglītības iestādes, tostarp 43 profesionālās izglītības iestādes, 10 koledžas un divas vidusskolas.

Noslēgušās divu dienu sacensības 65 informātikas olimpiādes dalībniekiem. Jaunākajā vecuma grupā (8. - 10.kl.) ar zelta medaļām tika apbalvots Druvas vidusskolas Pirmās programmēšanas skolas skolēns Ansis Gustavs Andersons un Ramona Poreitere no Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas. Vecākajā grupā (11.-12.kl.) arī tika piešķirtas divas zelta medaļas. Lielāko punktu skaitu ieguva Matīss Kristiņš, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas skolnieks. Un otra zelta medaļa Artim Vijupam no Salaspils 1.vidusskolas/Pirmās programmēšanas skolas. Abās klašu grupās kopumā tika piešķirtas piecas sudraba medaļas, sešas bronzas medaļas un 6 atzinības.

 

Kontakti

Mālpils iela 9 , Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE

Tālrunis: 22065101

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma