24 aprīlis 2026
2011. gadā vecuma grupā no 15 līdz 29 gadiem nestrādāja un nemācījās vairāk nekā 80 tūkstoši jauniešu – tas bija 19,1% no visu valstī esošo jauniešu kopskaita. Kopumā šajā vecuma grupā 2011. gadā bija aptuveni 420 tūkstoši cilvēku. 2025. gadā vidēji 11% jauniešu (29,3 tūkstoši cilvēku) vecumā no 15 līdz 29 gadiem nekur nestrādāja un nemācījās. Kopumā šajā grupā bija virs 270 tūkstošiem cilvēku. Jauniešu skaits vecuma grupā ir sarucis par 35%, bet tādu jauniešu, kuri nemācās un nestrādā, skaits kopš 2011. gada samazinājies par 64%.
„Latvijas koks” prezidenta Paula Beķera pētījums „Nākotnes darbaspēks” liecina, ka 35–50% jauniešu nepabeidz augstskolas, paliekot bez profesijas; 44% nepabeidz vidējās profesionālās izglītības iestādes, paliekot bez profesijas; 30% pēc vidusskolas neturpina mācības, arī paliekot bez profesijas. No pētījuma var secināt, ka vismaz puse no jauniešiem, sasniedzot brieduma gadus, proti, 30 un vairāk, ir Latvijas darba tirgum negatavi, bet ceturtdaļai nav cerību šeit atrast darbu. P. Beķera dati parāda, ka darba tirgus gribētu 42% no jauniešiem ar atbilstošu augstāko izglītību. Augstskolu absolventu pēc būtības ir divas reizes mazāk, nekā darba tirgus pieprasa. Turklāt jauniešu kopumā ir mazāk, nekā vajadzēt -. ik gadu pensionējas vairāk cilvēku, nekā ir jauniešu 18 gadu vecumā.
Problēmas cēloni konstatējusi Valsts kontrole savā ziņojumā „Latvijā nav nodrošināta vienlīdz kvalitatīva pamatizglītība”,. Ziņojuma ievadā rakstīts: "Ir vienots pamatizglītības standarts, ievēroti normatīvie akti, un skolas ir akreditētas, tomēr atšķirības skolu praksē – mācību stundu skaitā, skolēnu snieguma vērtēšanā un atbalsta nodrošināšanā – var būtiski ietekmēt izglītības kvalitāti un skolēnu izaugsmi. Savukārt akreditācijas process, izglītības attīstības plānošana un kvalitātes monitoringa rīki šobrīd neveido pamatu kvalitatīvas pamatizglītības nodrošināšanai." Tātad atšķirības pamatizglītībā izveidojas tik nopietnas, ka vidēji aptuveni 10% jauniešu nepabeidz profesionālās skolas, vidusskolas vai arī nespēj pabeigt augstskolas. Atbirums augstskolās, valsts budžeta programmās 2016. gadā bija 35%. 2019. gadā nāca klajā OECD pētījums par atbirumu Latvijas augstskolās: 48% – bakalaura programmās, 61% – īsā cikla programmās. Ievērojot, ka reforma Skola 2030 tika ieviesta steigā un īstenota pandēmijas laikā ar attālinātās mācības metodēm, laiks līdz 2025. gadam drīzāk ir aizvadīts, lai likvidētu šī pasākuma sekas, nevis lai uzlabotu stāvokli. OECD ziņojumi par izglītību gadu no gada kopš tā laika par Latviju būtiski nemainās.
Jauniešiem bez profesijas ir iespējas meklēt darbu ārvalstī un tur veikt vienkāršu darbu. Var kļūt par ilgstošiem bezdarbniekiem. Protams, darbu var atrast Latvijā, saņemot minimālo atalgojumu. Iespējams, ka latviešu izmiršanas cēloņi slēpjas izglītībā, iespējams, visi cēloņi ir izglītībā.
No „Diena” (saīsināts)